Piešķirot kredītus Latvijai, aizdevēji labi saprot, ka mēs tos nekad nespēsim atmaksāt. Šādu viedokli pauž bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) šefs Lainis Kamaldiņš. Viņaprāt, aizdevēji rēķinās, ka viņi varēs kontrolēt mūsu attīstību, ka mēs pildīsim šakālīša lomu vienas vai otras lielvaras labā.

Situācija ir pietiekoši bēdīga. Tie, kas ir bijuši «pie šprices», valsti ir noveduši gandrīz vai līdz mūžīgai parādu verdzībai. Un ir grūti redzēt risinājumu, kā no šīs verdzības izkļūt ārā.

Vai tas vispār vēl ir iespējams?

Visu naudu jau mēs vēl neesam noēduši. Taču vai šī valdība būs labāka par iepriekšējo? Jau tagad mēs dzirdam, ka kredītā ņemtā nauda tiks noēsta, tiks aizbāzts budžeta caurums. Netiek taču izstrādāta kāda programma, kas būtu orientēta uz ekonomikas attīstību, uz valsts struktūru optimizāciju. Neko tādu es neredzu.

Kad tiek veidota kāda koalīcija, pieeja ir vienkārša - visi izstāsta, kādu ministru amati viņiem ir vajadzīgi. Loģiskāk gan būtu, ja vispirms politiķi vienotos, kuras struktūras jālikvidē, kuras - jāapvieno. Ja tas būtu izdarīts, nerastos situācijas, ka brīdī, kad ministrs jau ir apstiprināts amatā, viņš pasaka - kāpēc man grib kaut ko «saīsināt», ja tam otram «neīsina» neko?

No vairākām kompānijām noplūst lielo investoru nauda, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar lielākiem akciju cenu svārstību viļņiem esot pamainījies virziens, kur plūst lielo pasaules investoru nauda.

Bank of America Merrill Lynch apkopojusi datus, kas liecina, ka pasaules ietekmīgāko investoru nauda pēdējo trīs mēnešu laikā virzījusies tādu kompāniju kā Blackstone Group, NXP Semiconductors, Visa, Amazon.com un Alphabet (Google mātesuzņēmums) virzienā.

Protams, ir arī otra medaļas puse. Tiek norādīts, ka lielie investori trīs mēnešu laikā pastiprināti naudu noplūdinājuši no tādām kompānijām kā Exxon Mobile, Microsoft, Apple, Johnson & Johnson un AT&T.

Visu rakstu Noplūst no Apple lasiet 19. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Nafta, kas noplūst no pie Jaunzēlandes avarējuša kravas kruģa, radījusi nopietnāko jūras vides katastrofu valsts vēsturē, atsaucoties uz valdības sniegto informāciju, ziņo BBC.

Saskaņā ar amatpersonu teikto noplūdušas varētu būt aptuveni 300 tonnas naftas no 1700 tonnām, kas atrodas kuģī.

236 metrus garais konteinerkuģis Rena uz sēkļa uzskrēja pagājušās nedēļas trešdienā.

Glābējiem attīrot krastu no naftas, sliktie laika apstākļi apturējuši centienus izsūknēt naftu no kuģa un paredzams, ka tie vēl vairāk pasliktināsies.

«Es gribētu apliecināt, ka šis pasākums ir nonācis stadijā, kad tas kļuvis par Jaunzēlandē nopietnāko jūras vides katastrofu,» pavēstījis vides ministrs Niks Smits.

Kā pastāstījuši glābēji, nafta noplūst no bojātās, galvenās kuģa tvertnes un pārvietojas dienvidrietumu virzienā.

Līdz ar ASV kā eksportētāja pieteikšanos pasaules gāzes tirgū paredzamas pamatīgas pārmaiņas, tomēr Latvijā no tā lielas atskaņas nav gaidāmas, vērtē sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) eksporta kompānijas United LNG priekšsēdētājs Stīvens Peins.

«Tikai pirms trim gadiem, 2009. gadā, diskusijas bija par SDG importēšanu, lai papildinātu mūsu dabasgāzes rezerves, jo pastāvēja bažas, ka krājumi varētu izsīkt. Tādēļ tika uzbūvēti SDG importa termināļi – viens uz Teksasas un Luiziānas robežas, citi ir Misisipi, Džordžijā un vēl pāris vietās. Tie tika celti ar domu, ka ASV gāzi importēs, bet tad pēkšņi pēdējā gada laikā mēs kļuvām par lielākajiem gāzes ražotājiem pasaulē, apsteidzot visus, Krieviju ieskaitot. Kas attiecas uz gāzes ražošanu, pasaule tiešām ir mainījusies,» par dramatisko pārmaiņu gāzes tirgū saka S. Peins.

Viņš vērtē, ka ASV «sēž» uz pārāk lielām gāzes rezervēm. Ja tās paturētu sev vien, to amerikāņiem pie pašreizējām vajadzībām pietiktu vismaz diviem gadsimtiem. Paļaujoties uz tehnoloģiju attīstību, loģiska ir pievēršanās gāzes eksportam. «Uz Āziju Amerikas gāzi eksportēt būtu visjēdzīgāk. Fukušimas kodolkatastrofa tur ir radījusi lielu gāzes cenas lēcienu,» saka Peins. Par Latviju viņš saka, ka «Latvija par gāzi pašlaik maksā nedaudz zem deviņiem dolāriem par vienu miljonu britu termālo vienību. Par cauruļvadu gāzi tā ir sapratīga cena, un SDG tiešā veidā arī nevar sacensties ar cauruļvadu gāzi, jo SDG ir dārga sašķidrināšana, transportēšana un regazifikācija.»

Eksperti uzskata, ka Latvijas drošības dienesti saņēmuši brīdinājuma signālus, raksta laikraksts Telegraf, uzsverot, ka pastiprināta valsts pirmo personu un publisku sarīkojumu apsardze.

11. novembrī ūdenslīdēji pārmeklējuši pilsētas kanālu, izraisot jautājumus, uz kuriem Telegraf nav saņēmis atbildes. «Informācija par valsts amatpersonu un sarīkojumu apsardzi ir ierobežotas pieejamības, tāpēc nekādu komentāru par šīm lietām nevaram sniegt, » laikrakstam norādījusi Drošības policijas preses sekretāre Kristīne Ance – Krūmiņa.

«Specdienesti vienmēr rīkojas atbilstoši operatīvajai informācijai, » skaidro ģenerālis Juris Rekšņa. Viņš pieļauj, ka pašreizējos sociāli saspringtajos laikos, valsts pirmo personu apsardzei arī tāpat jābūt pastiprinātai, tomēr parasti tas varot beigties, ļaunākajā gadījumā, ar mestu zābaku. Arī Saeimas drošības komisijas loceklis Dzintars Jaundžeikars laikrakstam apstiprinājis, ka pastiprinātu drošību diktē operatīvā informācija. Viņš uzsvēris, ka, pazeminoties algām drošības struktūrās, pieaug provokāciju risks.

Db rīcībā ir 1999. gadā notikušas sarunas atšifrējumi. Tie kaut daļēji norauj plīvuru no baumām par Andra Šķēles ietekmi.

Uzņēmējs, Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle šaurā personu lokā, iespējams, lēma par vajadzīgo personu iecelšanu attiecīgajos amatos.

Viena no šādām sanāk­smēm notika pirmdienā pirms gandrīz desmit gadiem un... tika slepus ierakstīta diktofonā. Tajā pašā dienā - 1999. gada 17. maijā - A. Šķēle aģentūrai LETA pauda, ka iepriekšējās piektdienas vakarā, dodoties ciemos pie advokāta Andra Grūtupa uz viņa 50 gadu dzimšanas dienas svinībām, ticis izsekots. LETA sestdien, 1999. gada 15. maijā ziņoja: pie A. Grūtupa ciemojies arī toreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis un toreizējais Satversmes aizsardzības biroja direktors Lainis Kamaldiņš. Tomēr pēc paziņojuma par izsekošanu A. Šķēle, rādās, runājis vēl interesantākas lietas. "Pārlieku liela demok­rātija arī ved pie sabrukuma," tādus vārdus īsi pēc grupas sanāksmes sākuma saka, iespējams, A. Šķēle. Šie uzmundrinošie vārdi izskan pēc kāda Pētera izteiktā lūguma uzlabot noskaņojumu tikšanās laikā, "iedot kādu dzīvību, lai nav tā kā uz bērēm". A. Šķēlē uzmanīgi klausās, cik var spriest pēc sarunu atšifrējuma, tagadējais Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš, bijušais veselības ministrs Gundars Bērziņš, A. Grūtups, viens no Tautas partijas dibinātājiem Oļegs Batarevskis un citas vairāk vai mazāk ietekmīgas personas.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

„Drošības struktūras acīmredzot nav bijušas gatavas notikušajam Vecrīgā. Pirms šādiem lieliem pasākumiem ir jāapzina iespējamie riski un tie jāiznīcina jau iedīglī,” saka bijušais Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks Laimis Kamaldiņš.

„Šoreiz izskatās, ka tas nav izdarīts,” secina viņš. Viņš, protams, neizslēdz, ka notikušais ir provokācija, „ taču tas bija jānoskaidro jau iepriekš un jānovērš.”

Tikmēr aculiecinieki ziņo, ka nekārtību rīkotāji šobrīd, sadalījušies bandās, un siro pa Vecrīgu demolēdami mašīnas un postīdami privāto īpašumu. Savukārt policija koncentrējusi spēkus, lai vandāļus neizlaistu no Vecrīgas un tie nedotos tālāk postīdami galvaspilsētu.

Beļģija

Grez-Doiceau

Jāņu svinēšana Grez-Doiceau

23.jūnijā no 20:00 uz kopīgu Jāņu svinēšanu pļavā pie Grez-Doiceau visus aicina Latviešu biedrība Beļģijā ar LR pastāvīgās pārstāvniecības NATO atbalstu un Latvijas Kultūras koledžas līdzdalību.

20:00-21:00 Līgotāju sagaidīšana, vainagu vīšana, siera un medalus darīšana, Līgo tērpu skate, rotaļas bērniem.

21:00-22:30 Jāņu tēva un mātes godināšana, vakarēšana, sadziedāšanās un apdziedāšanās.

22:30-2:30 Jāņuguns aizdegšana, dejas un rotaļas pie ugunskura.

2:30-3:30 teatralizēta spēle un papardes zieda meklēšana.

3:30-4:00 saullēkta sagaidīšana

Vakarēšanas laikā būs Latvijas alus un uzkodas, beļģu sieru galds (par atsevišķu samaksu: 6 EUR) un pašu cienasts (pēc ieskatiem).

Lai arī šobrīd pašmāju juristu firmām ir priekšrocības, tomēr ar laiku daļa to klientu pāries pie starptautiskām kompānijām

Tā uzskata PricewaterhouseCoopers (PwC) Legal Centrālās un Austrumeiropas reģiona (CEE) vadītājs Maikls Malens.

Kā klājas juridisko pakalpojumu tirgū pēc krīzes?

Klienti spiež juristu firmas pazemināt cenas. Pirms 10–15 gadiem pasaules juristu kompānijas ienāca Austrumeiropā, nešķirojot tirgus un visus uztverot kā vienu globālu tīklu. Bet tad šīm kompānijām kļuva skaidrs, ka ne katrs tirgus ir tik ienesīgs kā Ņujorka vai Londona, un nu tās samazina savu teritoriālo tvērienu. Cita tendence ir juridisko kompāniju saplūšana, cenšoties iegūt lielāku tirgus daļu un klientus. Notiek globāla juridisko pakalpojumu tirgus konsolidācija. Paralēli tam lielās kompānijas izvērš biznesu ārpus ierastajām robežām biznesa padomdošanā – cilvēkresursu, M&A u.c. jomās. Es to sauktu par ievākšanos Lielā četrinieka teritorijā, kur ir PwC, KPMG, EY un Deloitte.

Cik murgaini Parex bankas glābšanas process sākās, tikpat nejēdzīgi tas arī turpinās, atbildīgajiem politiķiem sabiedrībai sniedzot ignorances paraugstundu.

Kopš brīža, kad sabruka Parex banka un valsts tās glābšanā iepludināja 1,7 miljardus eiro ir pagājuši jau gadi pieci. No pirmā brīža, kad kādreizējā Parex banka tika pārvērsta tās labajā daļā Citadelē un sliktajā daļā Revertā, atbildīgajām valsts amatpersonām bija skaidrs, ka Citadele būs jāpārdod privātam investoram, kas arī ir viens no veidiem, kā atgūt vismaz daļu no minētajiem 1,7 miljardiem eiro. Turklāt Eiropas Komisija, kā to nesen atzina ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, arī bija noteikusi bankas pārdošanas termiņu – 2014. gadu.

Kad 2014. gads jau iegājis otrajā pusē, Latvijas valdība slēgtās sēdēs sākusi drudžaini vētīt dažus iespējamos Citadeles pircējus. Pēc teju kriminālromāna cienīgiem gājieniem, bankas pircējiem piešķirot tādas iesaukas kā Baklažāns vai Kapri, it kā lai lēmuma pieņēmēji Ministru kabinetā varētu būt pilnībā neitrāli, nesen parādījies jauns pārsteigums. Valdības pārstāvji konfidenciāli vienojušies radīt ekskluzīvu izņēmumu vienam potenciālajam bankas pircējam – kādam ASV fondam Ripplewood Holdings, kurš jau mēneša laikā varētu iegādāties Citadeli par 113 miljoniem eiro. Kas tas par fondu, kāpēc tieši tas, ar ko pamatota tieši šāda bankas pārdošanas summa no politiķu puses, skaidrots netiek. Pareizāk sakot, sabiedrībai netiek skaidrots vispār nekas. Konfidenciāla valdības informācija, kā jau tas valstī ierasts, vienkārši kaut kur «noplūst», bet par Citadeles valsts akciju turēšanu atbildīgais ekonomikas ministrs no jebkādiem žurnālistu jautājumiem par šo tēmu mūk kā velns no krusta. Varbūt mukt ir arī iemesls. Kādreiz vismaz Delna un tai līdzīgi kantori brēca par vienam pircējam pakļautām privatizācijām, bet tagad viss ir klusu un mierīgi. Nav ne izsoles, kas ļautu noteikt labāko pārdošanas cenu, ne akciju piedāvājuma (IPO) sniegšanas biržā, kas ne vien būtu caurspīdīgs process, bet arī ļautu mazajiem vietējiem pensiju fondiem kļūt par bankas akciju īpašniekiem. Toties, kur gadījies, kur ne ir parādījies viens ekskluzīvs pircējs – ASV fonds, aiz kura teorētiski var stāvēt jebkas un kurš, visticamāk, būs tikai starpnieks, pēc laika Citadeli notirgojot citam pircējam un ar šo gājienu, loģiski, nopelnot. Šo meistarstiķi pilnīgas slepenības aizsegā ir nostrādājusi valdība, kurā diviem ministriem nav pielaides valsts noslēpumam un tie šādās valdības sēdēs nepiedalās, turklāt pašu sēdi, kā izskatās pēc publicētā sēdes protokola, ir vadījis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

No ļaunprogrammatūru mērķuzbrukumiem cietušas vairāk nekā 20 viesnīcas Latīņamerikā, Eiropā un Āzijā, apliecina "Kaspersky" veiktais kampaņas "RevengeHotels", kas vērsta pret viesmīlības nozari, pētījums.

Visā pasaulē var būt skarts pat vēl vairāk viesnīcu. Ceļotāju kredītkaršu dati, kas glabājas viesnīcu administrēšanas sistēmā, tostarp dati, kas saņemti no interneta tūrisma aģentūrām, var tikt nozagti un pārdoti noziedzniekiem visā pasaulē. "RevengeHotels" ir kampaņa, kas aptver vairākas grupas, kuras izmanto parastus attālas piekļuves Trojas zirgus, lai inficētu uzņēmumus viesmīlības nozarē. Kampaņa ir aktīva kopš 2015. gada, taču 2019. gadā tās klātbūtne ir paplašinājusies. Tika konstatēts, ka kampaņā piedalās vismaz divas grupas --"RevengeHotels" un "ProCC" --, taču domājams, ka ir iesaistīts vairāk kibernoziedznieku grupu.

Galvenais uzbrukuma vektors šajā kampaņā ir e-vēstules ar ļaunprātīgiem "Word", "Excel" vai PDF dokumentiem pielikumā. Daži no tiem izmanto CVE-2017-0199, ko ielādē, izmantojot VBS un "PowerShell" skriptus, un tad instalē upura datorā dažādu attālas piekļuves Trojas zirgu pielāgotas versijas un citas pielāgotas ļaunprogrammatūras, piemēram, "ProCC," kas vēlāk var izpildīt komandas un iestatīt attālu piekļuvi inficētajām sistēmām. Katra mērķpikšķerēšanas e-vēstule bija izstrādāta, pievēršot īpašu uzmanību sīkumiem, un, pasūtot viltus rezervējumu lielai grupai, autori parasti uzdevās par reālām personām no īstām organizācijām.

Mūsdienu pasaulē elektroiekārtas ir kļuvušas par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Taču straujais tehnoloģiju progress un “ātrās modes” diktētā tendence rada jaunus izaicinājumus – elektroiekārtu patēriņš un atkritumu apjoms pieaug ar zibens ātrumu. Šī tendence apdraud vides aizsardzību un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, radot milzu atkritumu kalnus.

Iespējams, tikai retais aizdomājas, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt mūsu neaizstājamo dabas resursu izsīkuma tempu, ir lietotas tehnikas labošana un tās atkārtota izmantošana.

Kā apsaimniekojam atkritumus Latvijā?

Tāpat kā pret daudziem citiem atkritumu veidiem Eiropas Savienība nosaka prasības arī nolietotas elektrotehnikas apsaimniekošanai. Tā nosaka, ka labākā sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – īpaši izveidota un finansēta sistēma, kas nodrošina elektropreču un citu produktu atpakaļ savākšanu, pārstrādi un utilizāciju. Katru gadu Latvijas tirgū nonāk 30 000 tonnas jaunas elektrotehnikas, kas ir ievērojami vairāk nekā visas Vidzemes iedzīvotāju saražotais atkritumu apjoms, 25 000 tonnas, gadā.

Vispārējās datu aizsardzības regulas (General Data Protection Regulation – GDPR) ieviešana, kuras mērķis ir novērst nepamatotu personas datu lietošanu un noplūdi, jāuztver nevis kā slogs, bet gan nopietns iemesls sakārtot nereti novārtā atstātos datu drošības un aizsardzības jautājumus. Saskaņā ar Gārtnera pētījumu vairāk nekā 50% uzņēmumu, valsts un pašvaldību iestādes nebūs gatavas izmaiņām, kas stāsies spēkā no nākamā gada 25. maija. Mūsu vērojumi liecina, ka tendences Latvijā ir ļoti līdzīgas.

Regula nozīmē jaunas prasības uzņēmējiem, kā strādāt, apkopot un glabāt klientu, partneru un darbinieku datus. Faktiski mūsdienās tas skar gandrīz visus uzņēmumus un valsts sektora institūcijas. Viena no redzamākajām jomām ir, piemēram, tirdzniecība, kur tādu personas datu kā vārds, uzvārds, personas kods, adrese, tālrunis u.tt. ievākšana ir ikdiena. Jo īpaši, veicot pirkumus interneta vidē. Regula uzņēmējiem liek izvērtēt vairākus jautājumus. Vai sistēma, kā personas dati tiek ievākti un uzglabāti, ir droša? Vai mērķis, kāpēc dati ir vajadzīgi, ir skaidrs? Vai ir pietiekams kontroles mehānisms, kam ir pieeja datiem? Vai varu garantēt, ka, pēc personas pieprasījuma, datu glabāšana tiek tūlītēji pārtraukta?

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis sagatavojis atbildi hokeja fanam Jānim Freimanim.

«Pēdējās dienās vairākos medijos ir izskanējuši klaji tendenciozi Latvijas Hokeja federācijas prezidenta Kirova Lipmana izteikumi, ka valdība it kā neatbalstot Pasaules hokeja čempionāta rīkošanu Latvijā. Pieļauju, ka balstoties uz šiem izteikumiem arī ir tapis hokeja fanu kluba Ērgļi pārstāvja J.Freimaņa raksts Dienas portālā. Atbildot uz šo rakstu, ne tikai J.Freimanim, bet visiem Latvijas hokeja faniem vēlos sniegt precīzu informāciju par valdības pozīciju šajā jautājumā.

Jau dažas dienas pēc apstiprināšanas amatā – 16.martā, man bija tikšanās ar Latvijas Hokeja federācijas prezidenta K.Lipmanu un federācijas valdes locekli G.Ulmani, lai apspriestu Latvijas kandidatūru 2014.gada Pasaules hokeja čempionāta rīkošanai. Tajā pašā dienā tika izsūtīta Ministru prezidenta vēstule Starptautiskajai Hokeja federācijai, kurā pausts viennozīmīgs apliecinājums tam, ka Latvijas valdība atbalsta un ir gatava uzņemties 2014.gada Pasaules hokeja čempionāta rīkošanu Latvijā.

Bailes par lielāko pasaules attīstības reģiona valstu ekonomiku veselību izraisījušas ievērojamu naudas noplūdi no fondiem, kas saistīti ar šīm tautsaimniecībām, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pieejamā informācija liecina, ka no šādiem biržā tirgotajiem fondiem kopš šā gada sākuma līdzekļi noplūduši jau gandrīz 20 miljardu ASV dolāru vērtībā. Turklāt ļoti iespējama izskatās situācija, kad šāda naudas aizplūšana no attīstības valstīm turpinās.

Lielākās bažas tiek saistītas ar Ķīnas ekonomikas cietāku piezemēšanos (pēdējo dienu laikā tirgus dalībnieku omu pasliktinājuši Ķīnas ražošanas sektora dati) un to, ka attīstības valstīs varētu tikt piedzīvots kaut kas līdzīgs parādu krīzei. Pārsvarā attīstības reģionos ir tendence aizņemties ASV dolāros. Tas savukārt nozīmē, ka, pieaugot šīs valūtas cenai (un arī ASV dolāru procentlikmēm), var parādīties arvien lielākas grūtības ar agrāko aizņēmumu atdošanu.

Vairs neuzticas akronīmiem; no BRIC fondiem noplūst milzu līdzekļi, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Bieži vien, ja aplūko to, kas notiek pasaules attīstības valstu reģiona tautsaimniecībās vai vērtspapīru tirgos, lielākā uzmanība tiek pievērsta tā saucamajām BRIC (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna) valstīm. Tie ir apjomīgi tirgi, kuriem tiek piedēvēts liels izaugsmes potenciāls nākotnē. Tiesa gan, pašlaik skaidrs, ka ļoti lieli izaicinājumi ir Brazīlijas un Krievijas ekonomikām. Ekonomikas izaugsmes tempi straujāk bremzējas Ķīnā. Pašlaik uz BRIC valstu fona labāk izskatās vienīgi Indija, lai gan arī šajā valsī ir nomanāmas grūtības īstenot dažādas nepieciešamās reformas. Šīs valsts IKP šā gada otrajā ceturksnī gada skatījumā iespēja pieaugt par 7%.

Šobrīd arvien skaidrāks kļūst tas, ka, pienākot jaunai krīzei, tās epicentrs būs tieši straujās attīstības valstīs. Viens no riska faktoriem ir pēdējos gados būtiski uzaudzētās parādsaistības

Pēdējā laikā saņemti vairāki visai bīstami signāli par pieaugošiem izaicinājumiem attīstības valstu uzņēmumiem. Dati liecina, ka daudzās šajās valstīs pēdējo gadu laikā tie strauji audzējuši savas parādsaistības, un lielā daļā gadījumu parāda piesaistīšana notikusi ārvalstu valūtās, kur to darīt vilinājušas rekordzemās procentlikmes.

Savukārt tagad, šo valstu vietējo valūtu vērtībai samērā pārliecinoši ceļojot zemāk, iepriekš ņemtos parādus, piemēram, dārgajos ASV dolāros atdot kļūst arvien grūtāk. Tāpat notiekošais izejvielu tirgū nozīmē, ka sarūk šo valstu ieņēmumi un pasliktās iedzīvotāju dzīves līmenis. Tāpat šķiet, pasaulē vairs īsti nav tāda reģiona, kas spētu absorbēt kādu īpašu rūpnieciskā piedāvājuma izaugsmi.

Eiropas Parlaments šodien otrajā lasījumā apstiprināja mājsaimniecībā izmantojamo dzīvsudraba termometru un citu dzīvsudraba mērierīču tirdzniecības aizliegumu. Dzīvsudraba termometru tirdzniecība dalībvalstīs būs jāpārtrauc ne vēlāk kā 2009. gada pavasarī.

Otrdien (10. jūlijā) apstiprinot ar ES Padomi panākto vienošanos, Eiropas Parlaments atteicās no savas pirmā lasījuma prasības noteikt izņēmumu attiecībā uz dzīvsudraba barometriem — būs aizliegts tirgot arī tos, taču aizliegumu ieviesīs divus gadus vēlāk nekā pārējām mērierīcēm.

Direktīvas priekšlikums par mājsaimniecības dzīvsudraba mērierīču izņemšanu no tirgus ir daļa no plašākas ES stratēģijas attiecībā uz dzīvsudrabu — metālu, kas ir ļoti toksisks cilvēkiem, dzīvniekiem un ekosistēmām.

Eiropas Savienībā jau iepriekš bija noteikta dzīvsudraba izmantošana elektriskās un elektroniskās mērierīcēs: šodien izskatītā direktīva par dzīvsudraba mērierīcēm, kas darbojas bez elektriskās strāvas, ir jaunākais likumprojekts ES dzīvsudraba stratēģijā. Tirdzniecības aizliegums skars tādas mājsaimniecībā lietojamas dzīvsudraba mērierīces kā medicīnas un istabas termometri, barometri, manometri, asinsspiediena mērītāji.

Investoriem arvien pieejamāki kļūst Tuvo Austrumu finanšu tirgi, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar šīs nedēļas sākumu starptautiskajiem investoriem vairāk pavēries viens samērā liels (gandrīz 600 miljardu ASV dolāru vērtībā pēc kapitalizācijas) un interesants akciju tirgus – Saūda Arābija. Lai ieguldītu attīstīto Tuvo Austrumu bagāto valstu akciju tirgos, ilgstoši bijis jāsaskaras ar dažādām barjerām un to, ka ļoti liela noteikšana šajos jautājumos ir valstij. Tiesa gan, ziņas no Tuvo Austrumu un pasaules naftas ieguves lielvalsts Saūda Arābijas liecina, ka tā tomēr izpildījusi savu agrāk doto solījumu un ekonomikas diversificēšanas nolūkos (ekonomika ir pārlieku atkarīga no naftas sektora) vairāk pavērusi savu valsts akciju tirgu starptautiskajiem investoriem. Jāpiebilst, ka nafta veido ap 90% no Saūda Arābijas valdības ieņēmumiem un turklāt šī valsts pati samērā negausīgi sākusi šo resursu patērēt. Tiesa gan, šīs valsts naftas rezerves joprojām ir milzīgas, piemēram, pierādītās melnā zelta rezerves Saūda Arābijai ir lielākas nekā Krievijai un ASV kopā. Tas gan traucējis vairākiem izejvielu ekspertiem izteikt aplēses, ka jau 2030. gadā Saūda Arābija varētu palikt par naftas importētājvalsti. Pašlaik tiek lēsts, ka Saūda Arābijas tautsaimniecība šogad augs par 2,5%, kur pagājušajā gadā tā auga par 3,6%. Saūda Arābija Tuvajos Austrumos iesaistīta karadarbībā pret tā saucamo Islāma valsi, kas nozīmē, ka ievērojami auguši šīs valsts tēriņi laikā, kad naftas cenu var uzskatīt par ļoti zemu.

Pasaules lielāko uzņēmumu peļņai augot, tiek domāts arī par dividenžu palielināšanu. Šāda situācija joprojām var saglabāt investoru interesi par akcijām laikos, kad finanšu tirgos svārstības kļuvušas lielākas, plaukuši politiskie riski un augstāk ceļo arī etalona obligāciju ienesīgums.

Piemēram, ASV 10 gadu termiņa obligācijām tas nupat grasās pārsoļot pāri 3% atzīmei. Dažkārt dzirdamas spekulācijas, ka, obligāciju likmēm augot, no akciju tirgus varētu noplūst nauda, jo pašu drošāko fiksētā ienesīguma instrumentu alternatīvas atkal sāks izskatīties pietiekami interesanti.

Lai nu kā - šogad par savu izmaksāto dividenžu palielināšanu lemšot 71% ASV lielo publiski kotēto kompāniju un 83% Eiropas šādu uzņēmumu, paredz, piemēram, investīciju banka JPMorgan. Tiek lēsts, ka izmaksāto dividenžu apmērs uz akciju ASV S&P 500 uzņēmumiem augs par 8%, bet Euro Stoxx 50 kompānijām – par 6%. Valdot šādam fonam, dividenžu ienesīgums S&P 500 kompānijām jau pašlaik ir palielinājies līdz 2,1% atzīmei. Vēl janvārī tas atradās pie 1,8% (notikušais akciju cenu kritums šo rādītāju padarīja pievilcīgāku). Savukārt Euro Stoxx 50 akciju indeksam dividenžu ienesīgums pašlaik atrodas pie 3,8% atzīmes, kas ir visvairāk kopš 2016. gada decembra. JPMorgan arī paredz, ka šogad kopumā ASV S&P 500 kompānijas savu akciju atpirkšanai varētu tērēt 800 miljardus ASV dolāru, kas kalendārā gadā būtu jauns rekords. Tiek norādīts – ja ņem vērā arī šo faktoru, tad ASV un Eiropas akciju turēšanas ienesīgums varētu būt ap 5%.

Izvairās no riskantākiem reģioniem; biedē arī ASV dolāra spēks.

Neskaidrībai par nākotni esot lielākai, nauda vispirms mēdz noplūst no riskantākiem reģioniem. Rezultātā smagnēji klājies daudzu attīstības valstu aktīviem. Pārliecību par šiem tirgiem nerada arī ASV dolāra cenas pieaugums. Spēcīgi ASV dolāra laiki bieži vien sakrituši ar pasmagām krīzēm attīstības valstīs.

Tas ir tādēļ, ka daudzas šīs valstis atkarīgas no ASV dolāru aizņēmumiem. Ja dolārs kļūst dārgāks, saistības pārfinansēt un atdot ir grūtāk. Jau rakstīts, ka vietējās valūtas strauja vājināšanās, lai gan tā mēdz veicināt eksportu, ne vienmēr ir vēlama, un sevišķi lielas grūtības tas var sagādāt tām valstīm, kuras importē vairāk nekā eksportē. Attīstības reģiona valstis mēdz arī izteikti būt atkarīgas no izejvielu eksporta. Lēnīgāka pasaules tautsaimniecība nozīmē, ka pēc tām ir gaidāms mazāks pieprasījums, kas attiecīgi gremdē to cenu.

Neskatoties uz žilbinošo kāpumu, no akciju fondiem turpina noplūst nauda.

Eiropas un ASV vadošie akciju indeksi šogad pieauguši jau vairāk nekā par 10%. Šajā pašā laikā vērojama interesanta situācija, ka investori no akciju fondiem noplūdina naudu. Pieejamie dati liecina, ka no tiem biržā tirgotajiem fondiem, kas seko Eiropas akcijām, šogad investori noplūdinājuši līdzekļus jau aptuveni 3,5 miljardu eiro vērtībā. Līdzīgas tendences bijušas arī ASV.

Investoru masas naudas plūdu virziens mainās pakāpeniski, un pašlaik joprojām ir aktuāls bēgums, kas liek domāt, ka pārliecība par pasaules ekonomikas veselības spēku joprojām nav tā pati lielākā. EPFR apkopotie dati atklāj, ka kopš pagājušā gada oktobra sākuma kopumā no pasīvi pārvaldītajiem un tradicionālajiem attīstīto valstu akciju fondiem ir noplūduši līdzekļi jau 156 miljardu ASV dolāru apmērā.

Uz vietu Meksikas līcī, kur eksplodēja kompānijas BP naftas platforma un kur tagad ik dienas noplūst simtiem tūkstošu barelu naftas dienā, tiek nogādāts milzīgs 100 tonnu smags «korķis», ziņo Associated Press.

Ar šīs betona un tērauda konstrukcijas palīdzību inženieri cer īstermiņa ierobežot naftas noplūdi, kas kopš tās sākšanās pirms divām nedēļām palielinājusies.

Kuģis, kas pārvieto šo milzu «korķi», atstāja Luiziānas krastus trešdienas vakarā. Paredzēts, ka tas ieradīsies naftas noplūdes vietā kaut kad ceturtdienā.

Notikuma vietā jau atrodas kāds Norvēģijas kuģis, kurš ar pacēlāja palīdzību iecels konstrukciju ūdenī un nolaidīs līdz pat jūras dibenam, kur milzu «korķis» tiks uzlikts virsū naftas noplūdes vietai.

ASV valdība naftas noplūdi Meksikas līcī ir nodēvējusi par valsts nozīmes negadījumu, kas ļauj tai izmantot resursus no visas valsts, lai ar to cīnītos.