Izbeigts auto tirgotāja SIA "Karlo Motors" tiesiskās aizsardzības process, liecina Lursoft dati.

Tas izbeigts, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nav atbalstījis Maksātnespējas likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums.

Maksātnespējas likums nosaka, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir saskaņots, ja to atbalsta nodrošināto kreditoru grupā – tie nodrošinātie kreditori, kuru galvenie prasījumi kopumā veido divas trešdaļas no kopējās nodrošināto kreditoru galveno prasījumu summas, ar parakstu apliecinot savu piekrišanu; nenodrošināto kreditoru grupā – tie nenodrošinātie kreditori, kuru galvenie prasījumi kopumā veido vairāk nekā pusi no kopējās nenodrošināto kreditoru galveno prasījumu summas, ar parakstu apliecinot savu piekrišanu.

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvalde piemērojusi jaunu nodrošinājumu automobiļu tirgotājam SIA «Karlo Motors», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmumam 23. septembrī reģistrēts aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai. SIA «Karlo Motors» uz šī gada 7. septembri bija izveidojies nodokļu parāds 467 tūkstošu eiro apmērā.

Šis ir jau otrais SIA «Karlo Motors» piemērotais nodrošinājums, liecina «Lursoft» izziņa; joprojām ir spēkā Valsts ieņēmumu dienesta 2017. gadā uzņēmumam piemērotais nodrošinājums.

SIA «Karlo Motors» dibināts 2001. gadā, un uzņēmums ir oficiālais «Citroen» markas automašīnu pārstāvis Latvijā. Tā lielākais dalībnieks ar 68,8% daļu ir Kārlis Bole, bet pa 15,6% daļu katram pieder Aivaram Apkalnam un Sergejam Ļesnojam.

2018. gadā SIA «Karlo Motors» neto apgrozījums bija 7,590 miljoni eiro, un uzņēmums strādāja ar zaudējumiem, kas sasniedza 1,795 miljonus eiro.

AS "Valmieras stikla šķiedra" ASV meitasuzņēmuma "P-D Valmiera Glass USA Corp." ražotne par 17,5 miljoniem ASV dolāru pārdota uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.", teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījums pabeigts otrdien, 2.jūnijā.

Jau ziņots, ka šā gada 3.martā, ASV meitasuzņēmums parakstīja aktīvu pārdošanas līgumu ar uzņēmumu "Saint-Gobain Adfors America, Inc." par būtībā visu pirmās un otrās fāzes aktīvu pārdošanu. Kopējā pirkuma summa ir 17 500 000 ASV dolāru plus papildu atlīdzība saskaņā ar aktīvu pārdošanas līgumu.

ASV meitasuzņēmums no otras līgumslēdzēja puses saņēma maksājumu pilnā apmērā 2.jūnijā, un tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

Ko darīt uzņēmējam (uzņēmuma valdei), ja biznesa finanšu problēmas pirmajā brīdī šķiet nepārvaramas? Meklēt iespēju pieteikties valsts atbalsta pasākumiem vai sākt domāt par maksātnespēju?

Iespējams, labākais risinājums ir fundamentāli pārskatīt visu biznesu, bet parādu sloga līdzsvarošanai izmantot tiesiskās aizsardzības procesu (TAP).

Atcerēsimies, Maksātnespējas likums nosaka uzņēmuma valdei absolūtu pienākumu iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ja ir iestājusies kāda no likumā definētajām maksātnespējas pazīmēm. Vienīgais izņēmums - ja ir panākta vienošanās ar kreditoriem par TAP. Savukārt tiesiskās aizsardzības procesu var uzsākt jau tad, kad situācija vēl nav kļuvusi pavisam ļauna. Patlaban daudziem uzņēmumiem ir būtiski kritušies pasūtījumi, iespējams, sāk kavēties ienākošie maksājumi. Ja to vēl papildina pārbaudīta informācija par pamatīgām klientu vai piegādātāju problēmām, tad ir vērts padomāt par TAP ierosināšanu. Šāds lēmums ir ļoti svarīgs, ja uzņēmums vēlas turpināt darbu arī nākotnē.

Ilgstošās problēmas ASV ražotnē piespiedušas Latvijas rūpniecības milzi AS Valmieras stikla šķiedra lūgt uzsākt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP). Līdz šim TAP veiksmes stāstu Latvijā bijis pārāk maz, lai teiktu, ka tas ir efektīvs uzņēmumu glābšanas līdzeklis, taču kompānija cer pierādīt pretējo.

Izšķiroties par šādu soli, uzņēmums vēlas netraucēti divu mēnešu laikā izstrādāt turpmākās rīcības plānu par savu resursu reorganizāciju un darbības pārkārtošanu, vienlaikus turpinot attīstību un ievērojot visu iesaistīto pušu intereses. Pieteikums TAP ierosināšanai Vidzemes rajona tiesā Valmierā iesniegts 17. jūnijā.

AS Valmieras stikla šķiedra valdes priekšsēdētājs Stefans Jūgels uzsver, ka situācija nav saistīta ar uzņēmuma ražotnēm Latvijā un Lielbritānijā – tās turpina strādāt kā ierasts. Taču pozitīvā naudas plūsma nav ļāvusi kompensēt ASV ražotnes zaudējumus. Līdz ar to problēmas rada apstākļi, kādi izveidojušies ar atsevišķo kreditoru prasībām ASV.

AS Valmieras stikla šķiedra (VSŠ) vēlas pagarināt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādes un saskaņošanas termiņu par vienu mēnesi - līdz 2019.gada 18.septembrim, teikts kompānijas paziņojumā biržai Nasdaq Riga.

2019. gada 18. jūnijā Vidzemes rajona tiesa termiņu TAP pasākumu plāna izstrādāšanai un saskaņošanai noteica līdz 2019. gada 19. augustam.

Uzņēmums norāda, ka ir piesaistījis finanšu un juridiskos speciālistus un rūpīgi izstrādā TAP plāna projektu, ņemot vērā tiesas noteikto termiņu TAP plāna izstrādei un saskaņošanai.

VSŠ arī atgādina, ka ir liels liels ražošanas uzņēmums ar produkcijas eksporta tirgu visā pasaulē un produkcija tika saražota divos kontinentos un trīs pasaules valstīs: Latvijā, Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Saražotā produkcija līdz klientiem nonāk ar komplicētu piegādātāju un saražotās produkcijas izplatītāju tīkla starpniecību, tādēļ pilns saražotās produkcijas norēķinu cikls var ilgt vairākus mēnešus.

Akciju sabiedrība “Valmieras stikla šķiedra” informē, ka 2021. gada 21. jūnijā ir veikusi pilnā apmērā visus tiesiskā aizsardzības procesa plāna (TAP) termiņā paredzētos maksājumus TAP kreditoriem.

2021. gada 25. jūlijā TAP plāna Uzraugs sniedza savu atzinumu par TAP plāna izpildi pirms termiņa.

28. jūnijā AS Valmieras stikla šķiedra iesniedza Vidzemes rajona tiesā pieteikumu par akciju sabiedrības “Valmieras stikla šķiedra” tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu. 13. jūlijā Vidzemes rajona tiesa pieņēma lēmumu izbeigt tiesisko aizsardzības procesu.

Duke īpašumā ir 84,07% Valmieras stikla šķiedras akciju 

Pēc obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma noslēgšanās Luksemburgas fonda "Duke" īpašumā...

2018. gadā ierosinot TAP, mērķis bija izstrādāt atbilstošu rīcības plānu, kas nodrošinās iespēju uzņēmumam turpināt ilgtspējīgu attīstību, ievērojot visu iesaistīto pušu intereses. Tā kā visi TAP noteikumi tika izpildīti, uzņēmums ir noslēdzis šo posmu ātrāk kā paredzēts. Sākotnēji TAP tika noslēgts uz diviem gadiem un bija plānots, ka šis process noslēgsies 2021. gada oktobrī.

Luksemburgas fonds Duke iegādājies VSŠ akciju kontrolpaketi 

Luksemburgas fonds "Duke" iegādājies "Valmieras stikla šķiedras" akciju kontrolpaketi jeb 83,14%...

"Gandrīz divus gadus pēc tam, kad mēs nolēmām veikt sarežģīto TAP soli, tagad varam paziņot par tā izbeigšanu. Ar mūsu jauno akcionāru, mūsu finansēšanas partneru palīdzību un, galvenokārt, ar mūsu darbinieku lielisko darbu, mums izdevās izbeigt TAP divus mēnešus pirms noteiktās procedūras beigām un parādīt, ka esam spēcīgā tirgus pozīcijā. Mēs sagaidām, ka šis priecīgais notikums pozitīvi ietekmēs arī attiecības ar mūsu biznesa partneriem un ka mēs atkal varēsim izbaudīt liela un ilgstoša klienta priekšrocības. Tajā pašā laikā vajadzētu uzlaboties mūsu darbinieku finansēšanas iespējām ar vietējām bankām," stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels.

"Valmieras stikla šķiedras" koncerns šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 28,445 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,4% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā laika periodā, un guva peļņu 3,236 miljonu eiro apmērā, kas ir 1,5 reizes lielāka nekā gadu iepriekš.

2020.gadā "Valmieras stikla šķiedras" koncerna apgrozījums bija 95,84 miljoni eiro, kas ir par 3,3% mazāk nekā 2019.gadā, bet grupas zaudējumi no turpinātajām darbībām veidoja 2,26 miljonus eiro. Vienlaikus pašas "Valmieras stikla šķiedras" apgrozījums pērn bija 83,206 miljoni eiro, bet kompānijas zaudējumi veidoja 3,475 miljonus eiro.

Vidzemes rajona tiesa nolēmusi ir pieņēmusi lēmumu apstiprināt AS "Valmieras stikla šķiedra" tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus, liecina uzņēmuma paziņojums "Nasdaq Riga".

Grozījumi plānā veikti ar mērķi nodrošināt sabiedrības ilgtspējīgu saimniecisko darbību, kā arī veicināt stabilu naudas plūsmu, kas ir priekšnosacījums tam, lai Sabiedrība varētu pilnībā norēķināties ar visiem kreditoriem.

2019. gada 18. oktobrī Vidzemes rajona tiesa apstiprināja TAP pasākumu plānu, kā arī nolēma īstenot sabiedrības TAP, termiņu nosakot divus gadus no 2019. gada 18. oktobra.

Patlaban sabiedrībai ir radušās īslaicīgas finansiālās grūtības ar apgrozāmo līdzekļu pietiekamību, kā rezultātā uzņēmums nav spējīgs izpildīt apstiprināto plānu pilnā apmērā. Prognozējamo sabiedrības produkcijas ražošanu pilnā apjomā, uz ko bija balstīta saimnieciskās darbības prognoze, ietekmēja stikla kausēšanas krāsns rekonstrukcija. Sabiedrība veica plānā paredzētos maksājumus visiem nenodrošinātajiem kreditoriem un panāca vienošanos ar nodrošinātājiem kreditoriem par plānā 4. un 5. mēnesī paredzēto pamatsummas maksājumu atlikšanu uz 2021. gada 31. oktobri.

AS Valmieras stikla šķiedra tiesā ir iesniegusi pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plāna apstiprināšanu un TAP īstenošanu.

Sabiedrība ir saņēmusi 100% nodrošināto kreditoru un 77,15% nenodrošināto kreditoru piekrišanu AS Valmieras stikla šķiedra izstrādātajam 24 mēnešu finanšu atveseļošanās plānam.

Vidzemes rajona tiesa 2019.gada 19.septembrī ir pieņēmusi lēmumu par Jāņa Lagzdiņa (prakses vieta: PricewaterhouseCoopers Legal), iecelšanu kā sabiedrības tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu. Lēmums nav pārsūdzams.

Kā ziņots iepriekš, šā gada 17.jūnijā sabiedrība iesniedza pieteikumu TAP lietas ierosināšanai, lai nodrošinātu ilgtspējīgu sabiedrības un Valmiera Glass Grupas darbības turpināšanu.

2019.gada 18.jūnijā Vidzemes rajona tiesa pieņēma lēmumu ierosināt sabiedrības TAP un noteica termiņu TAP pasākumu plāna izstrādāšanai un saskaņošanai ar sabiedrības kreditoriem līdz 2019.gada 19.augustam, kas ar tiesas lēmumu 27.augustā tika pagarināts līdz 19.septembrim.

Žurnāla «Rīgas Laiks» izdevējs SIA «Rīgas Laiks» tiesā lūdzis tam piemērot tiesiskās aizsardzības procesu (TAP), rakstīts Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) mājaslapā.

Tur norādīts, ka lieta 26.jūnijā saņemta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Patlaban vēl nav nozīmēts lietas skatīšanas datums.

«Firmas.lv» pieejamā informācija liecina, ka uzņēmuma uz 7.jūniju bijis reģistrēts nodokļu parāds 22 644 eiro apmērā. Šobrīd izdevniecība pieder Arnim Rītupam un Uldim Tīronam.

Pērn izdevniecība strādājusi ar 173 378 eiro lielu apgrozījumu un 28 162 eiro lieliem zaudējumiem. Savukārt 2017.gadā izdevniecībai bijis 177 727 eiro liels apgrozījums un 12 257 eiro liela peļņa.

Atbilstoši likumdošanai, TAP ir paredzēts, lai parādniekam būtu iespēja atjaunot maksātnespēju. TAP laikā tiek apturēta spriedumu izpildes lietvedības pret parādnieku, kā arī citi prasījumi. Savukārt parādniekam divu mēnešu laikā ir nepieciešams izstrādāt TAP plānu, kas jāsaskaņo ar kreditoriem un jāapstiprina tiesā. Šajā plānā parādniekam ir nepieciešams norādīt turpmākā darbības stratēģija un metodes, ar kurām tiks atjaunota maksātspēja. Ja parādnieks nepilda vai nespēj pildīt TAP plānā noteikto, tiek uzsākts maksātnespējas process.

AS "Rīgas kuģu būvētava" nomainījusi valdi, kā arī iecēlusi padomi jaunā sastāvā, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma valdē iecelti valdes locekļi Maksimiliāns Meļņiks un Jekaterina Meļņika. Darbu valdē neturpina līdzšinējie valdes locekļi Einārs Buks un Deniss Parfens.

Savukārt uzņēmuma padomē iecelti Ainārs Tropiņš un Irina Meļņika, bet darbu padomē neturpina Sandis Strods un Larisa Artemenko.

Darbu padomē turpina padomes priekšsēdētājs Vasilijs Meļņiks, viņa vietnieks Aleksandrs Čerņavskis un Gahramans Guseinovs.

Kuģu būves un remonta uzņēmums "Rīgas kuģu būvētava" 2022.gadā strādāja ar 1,675 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 20,1% mazāks nekā 2021.gadā, kā arī guva 1,007 miljonu eiro peļņu pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš. Uzņēmuma finanšu dati par 2023.gadu vēl nav publiskoti.

Par AS «Valmieras stikla šķiedra» tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) uzraugošo personu Vidzemes rajona tiesa iecēlusi zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal (PwC Legal) vadošo partneri un zvērinātu advokātu Jāni Lagzdiņu.

«Jebkuram uzņēmumam, kurš ir nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks, šāds lēmums par savlaicīgu rīcību ir drosmīgs un atbildīgs solis, no kura ieguvējs būs ne tikai pats uzņēmums un tā kreditori, bet arī Latvijas tautsaimniecība kopumā. Būtisks priekšnosacījums veiksmīgai tiesiskās aizsardzības procesa realizācijai ir ne tikai sabalansēta un pārdomāta plāna izstrāde, bet arī paša procesa uzraudzība, nodrošinot kreditoru interešu un tiesību aizsardzību atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un starptautiskajai praksei,» uzskata PwC Legal vadītājs Jānis Lagzdiņš.

Vidzemes rajona tiesa arī uzlika par pienākumu tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai līdz š.g. 4.oktobrim iesniegt tiesā atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

SIA "Baltic Dairy Board" plāno atkārtoti iesniegt tiesā tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) ierosināšanas pieteikumu, liecina kompānijas paziņojums "Nasdaq Riga".

12.decembrī Zemgales rajona tiesa pieņēma lēmumu izbeigt SIA "Baltic Dairy Board" lietu.

TAP plānu atbalstīja un saskaņoja vairāk nekā 60% nenodrošināto kreditoru, tajā skaitā, Valsts ieņēmumu dienests (VID), bet nodrošinātajam kreditoram (bankai) nebija iespējas apstiprināt "Baltic Dairy Board" TAP plānu līdz 2019. gada 7. novembrim, jo notiek parāda restrukturizācijai nepieciešamo formalitāšu veikšana, skaidro uzņēmums.

Uzņēmums ir noslēdzis ilgtermiņa līgumus par produktu piegādēm un ar šī gada maiju ir uzsācis regulāru ražošanu un produktu piegādes bioloģiskās un bērnu pārtikas ražošanas sektoram, teikts kompānijas paziņojumā. Uzņēmuma EBITDA rezultāti pēdējos mēnešos ir pozitīvi, ar augošu apgrozījuma un ienākumu tendenci.

AS Valmiera stikla šķiedra akcijas cena kopš paziņojuma par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu samazinājusies par vairāk nekā 47%, liecina Nasdaq Riga dati.

Trešdien, turpinot iepriekšējo dienu tendenci, akcijas cena saruka – par 9,23% līdz 1,18 eiro. Kopumā ar uzņēmuma akcijām tika veikti 48 darījumi, kuru laikā īpašniekus mainīja 25,8 tūkstoši akciju. Kopējais tirdzniecības apgrozījums sasniedza 32,8 tūkstošus eiro.

DB jau rakstīja, ka Vidzemes rajona tiesa 18.jūnijā pieņēmusi AS Valmieras stikla šķiedra pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu un ierosināta sabiedrības tiesiskās aizsardzības procesa lieta, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga. Tiesa noteikusi termiņu līdz 2019.gada 19.augustam tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna izstrādāšanai un saskaņošanai ar kreditoriem.

AS «Valmieras stikla šķiedra» (VSŠ) akcionāri piektdien, 28.jūnijā sapulcē atlika lemšanu par papildu akciju publisko piedāvājumu, liecina uzņēmuma paziņojums biržai «Nasdaq Riga».

Atlikts arī darba kārtības jautājums par akciju pārcelšanu no «Nasdaq Riga» otrā saraksta uz oficiālo sarakstu. Netika skatīts arī jautājums par 2018.gada peļņas izlietošanu un par revidenta ievēlēšanu 2019.gada pārskata revīzijai un atlīdzības noteikšanu revidentam.

Vienlaikus akcionāri uzdeva VSŠ valdei nekavējoties sasaukt akcionāru sapulci valdes, padomes, revīzijas komitejas ziņojumu un zvērināta revidenta atzinuma izskatīšanai un 2018.gada pārskata apstiprināšanai, tiklīdz zvērināts revidents par valdes sagatavoto un padomes izskatīto 2018.gada pārskatu būs sniedzis savu atzinumu.

Akcionāri iecēla VSŠ padomi jaunā sastāvā - padomes sastāvu papildinās Ainārs Ozols un Teiss Klaubergs, savukārt darbu padomē turpinās Heincs Jirgens Preiss-Daimlers, Stefans Aleksandrs Preisu-Daimleru un Andris Oskars Brutāns.

AS Danske Bank un AS SEB banka jeb nodrošinātie kreditori ir uzteikuši ar AS Valmiera stikla šķiedru noslēgtos saistību līgumus, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Vienlaicīgi sabiedrība ir panākusi vienošanos ar šiem nodrošinātajiem kreditoriem par veidu, kādā sabiedrība pildīs savas saistības tiesiskās aizsardzības procesa («TAP») laikā, kā arī pēc TAP beigām.

Ar nodrošinātajiem kreditoriem panāktā vienošanās cita starpā paredz daļēju pamatparāda atmaksu TAP laikā, maksājumus nodrošinātajiem kreditoriem par to tiesību ierobežošanu, kā arī citas darbības sabiedrības finanšu stāvokļa uzlabošanai, skaidro uzņēmums.

Saistībā ar VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" (PSKUS) lēmumu par līguma pārtraukšanu ar būvkopmāniju SIA "Velve" par PSKUS A2 korpusa būvniecību kompānijai sākts tiesiskās aizsardzības process (TAP), aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Būvkompānijas pārstāvji norāda, ka uzņēmums patlaban saskaras ar finanšu grūtībām segt savas saistības pret apakšuzņēmējiem. Lai "Velve" varētu turpināt uzņēmējdarbību un aizstāvēt savas un apakšuzņēmēju intereses un likumiskās tiesības, 7.maijā Rīgas pilsētas tiesā pēc"Velve" lūguma ir pieņemts lēmums ierosināt TAP lietu.

Kā skaidro kompānijā, TAP mērķis konkrētajā gadījumā ir pasargāt būvkompāniju no tūlītējas kreditoru vēršanās pret uzņēmumu pilnā apmērā, veicinot dzīvotspējīga uzņēmuma atgriešanos ekonomiskajā apritē. "Velve" tiesiskās aizsardzības procesā būs iespēja pabeigt esošos objektus, kā arī risināt jautājumus par savstarpējiem norēķiniem ar PSKUS, lai pēc iespējas nodrošinātu savu un PSKUS objektā iesaistīto apakšuzņēmēju likumiskās tiesības uz samaksu par paveiktajiem darbiem.

Pēc tirdzniecības uzsākšanas AS Valmieras stikla šķiedra akcijas cena sarukusi par 43,55%, liecina biržas informācija.

Otrdien akcija maksā 1,4 eiro.

Ar akcijām veikti 27 darījumi, kuru laikā īpašnieku mainījusi 6741 akcija, kopējam tirdzniecības apgrozījumam sasniedzot 9874 eiro.

Laikraksts Dienas Bizness otrdien raksta, ka ilgstošās problēmas ASV ražotnē piespiedušas Latvijas rūpniecības milzi AS Valmieras stikla šķiedra lūgt uzsākt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP). Līdz šim TAP veiksmes stāstu Latvijā bijis pārāk maz, lai teiktu, ka tas ir efektīvs uzņēmumu glābšanas līdzeklis, taču kompānija cer pierādīt pretējo.

Izšķiroties par šādu soli, uzņēmums vēlas netraucēti divu mēnešu laikā izstrādāt turpmākās rīcības plānu par savu resursu reorganizāciju un darbības pārkārtošanu, vienlaikus turpinot attīstību un ievērojot visu iesaistīto pušu intereses. Pieteikums TAP ierosināšanai Vidzemes rajona tiesā Valmierā iesniegts 17. jūnijā.

Vidzemes rajona tiesa 18.jūnijā pieņēmusi AS Valmieras stikla šķiedra pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu un ierosināta sabiedrības tiesiskās aizsardzības procesa lieta, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Tiesa noteikusi termiņu līdz 2019.gada 19.augustam tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna izstrādāšanai un saskaņošanai ar kreditoriem.

Laikraksts Dienas Bizness otrdien raksta, ka ilgstošās problēmas ASV ražotnē piespiedušas Latvijas rūpniecības milzi AS Valmieras stikla šķiedra lūgt uzsākt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP). Līdz šim TAP veiksmes stāstu Latvijā bijis pārāk maz, lai teiktu, ka tas ir efektīvs uzņēmumu glābšanas līdzeklis, taču kompānija cer pierādīt pretējo.

Izšķiroties par šādu soli, uzņēmums vēlas netraucēti divu mēnešu laikā izstrādāt turpmākās rīcības plānu par savu resursu reorganizāciju un darbības pārkārtošanu, vienlaikus turpinot attīstību un ievērojot visu iesaistīto pušu intereses. Pieteikums TAP ierosināšanai Vidzemes rajona tiesā Valmierā iesniegts 17. jūnijā.

Otrdien, 29. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīts Grāmatvedības likumprojekts, kas aizvietos deviņdesmito gadu sākumā pieņemto likumu "Par grāmatvedību", nodrošinot tā atbilstību šodienas attīstībai un tautsaimniecības digitalizācijai.

Likumprojektā pilnveidots un paplašināts pastāvošais regulējums grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanai un grāmatvedības reģistru kārtošanai un glabāšanai elektroniski, lai to noteiktu kā prioritāru salīdzinājumā ar minēto dokumentu kārtošanu un glabāšanu papīra formā. Tāpat, ņemot vērā Eiropas Savienības Regulā par satvaru nepersonu datu brīvai apritei noteiktās prasības, paredzētas atšķirīgas glabāšanas vietas prasības elektroniskas formas un papīra formas grāmatvedības dokumentiem.

Ar jauno likumprojektu precizēts likuma subjektu loks, inventarizācijas veikšanas un finanšu pārskatu sagatavošanas prasības, kā arī uzņēmuma vadītāju pienākumi un tiesības. Ir noteikta Finanšu ministrijas kompetence grāmatvedības jomā, kā arī pilnvarojumi Ministru kabinetam izdot noteikumus. Likumprojektā iekļauti arī pašlaik virzītie grozījumi likumā "Par grāmatvedību", kas ietver regulējumu par ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanas ieviešanu, vienlaikus izveidojot ārpakalpojuma grāmatvežu publisku reģistru.

Šā gada rudenī tiks organizēta jauna atlases kārta ES fondu atbalsta programmā «Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē». Līdz ar to atbalstam energoefektivitātes paaugstināšanai ražošanas objektos komersantiem būs pieejami 10,6 miljoni eiro Kohēzijas fonda finansējuma, informē Ekonomikas ministrija.

«Atbalsta programmas jaunais uzsaukums dos papildu iespējas uzņēmumiem investēt ražotņu modernizācijā, būtiski palielinot energoefektivitātes rādītājus,» norāda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Uz atbalstu varēs pretendēt Latvijas Republikā reģistrēti sīkie (mikro), mazie, vidējie vai lielie komersanti, kuru viena no darbības nozarēm ir apstrādes rūpniecība. Atbalsts energoefektivitātes pasākumiem tiks sniegts granta (dāvinājuma) veidā līdz 30% no attiecināmajām izmaksām.

Plānots, ka atbalstīta tiks ēku energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšana, energoefektīvāku ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegāde, lai aizstātu esošās ražošanas tehnoloģiskās iekārtas, inženiersistēmu atjaunošana, pārbūve vai izveide ražošanas ēkā, noliktavā un ražošanas teritorijā, ieguldījumi atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanai, kā arī citi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi.

Valdība paplašinājusi atbalsta piedāvājumu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmējiem – līdz 2020. gada beigām būtiski plašākam uzņēmēju lokam būs pieejamas "Altum" eksporta kredītu garantijas.

Jānis Vitenbergs, ekonomikas ministrs, informē: "Covid-19 radītā nenoteiktība ārējos tirgos pieprasa valsts iesaisti. Latvijas eksports uz Eiropas Savienību veido vairāk nekā divas trešdaļas no kopējā Latvijas eksporta, un šī brīža apstākļos ir nepieciešams samazināt uzņēmēju riskus un nodrošināt iespēju turpināt ražot un eksportēt. Katru nedēļu tiek pilnveidots un papildināts atbalsta instrumentu klāsts, jo nav universālu rīku, kā tikt galā ar šiem izaicinājumiem."

Ieņemt eksportā zemā starta pozīciju 

Izmaiņas eksporta jomā notiek daudz straujāk, nekā tiek apkopota informācija par notiekošo,...

"Diskusija par to, kuros virzienos nepieciešams vairāk ieguldīt krīzes pārvarēšanai un kā izdarīt, lai šī nauda nestu lielāku labumu, turpinās. Kopā ar nozaru profesionāļiem strādājam pie pēckrīzes ekonomikas izaugsmes plāna, lai uzņēmumi var turpināt strādāt valstī noteiktajos ārkārtas apstākļos, kā arī turpinām pilnveidot atbalsta mehānisma rīkus jau nākamajiem krīzes posmiem," skaidro ekonomikas ministrs.

Reinis Bērziņš, "Altum" valdes priekšsēdētājs, informē: "Uzņēmumu pieteikumus eksporta darījumu apdrošināšanai sāksim pieņemt nekavējoties, jau no 15.aprīļa, un prognozējam, ka ar "Altum" garantijām nodrošināto eksporta darījumu apgrozījums pārsniegs simts miljonus eiro. "Altum" eksporta darījumu apdrošināšana līdz šā gada beigām būs pieejama pilnīgi visiem eksportējošajiem uzņēmumiem neatkarīgi no darījuma apjoma un valsts, uz kuru plānots eksports."

Lai atbalstītu Covid-19 krīzes skartos eksportējošos uzņēmumus, valdība atviegloja eksporta kredītu garantiju saņemšanas nosacījumus. Līdz 2020. gada beigām eksporta kredītu garantijas varēs saņemt jebkurš eksportējošs uzņēmums, neatkarīgi no apgrozījuma apjoma un no atliktā maksājuma termiņa, tomēr nepārsniedzot 730 dienas vai 547 dienas (lauksaimniecība produktu eksportam). Garantijas tiks piešķirtas darījumiem līdz diviem miljoniem eiro un par debitoru parādiem neatkarīgi no debitoru valsts.

Ņemot vērā, ka lielai daļai Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu likviditātes problēmu dēļ var būt izveidojušies nodokļu parādi uz garantijas piešķiršanas brīdi, eksporta kredītu garantijas piešķiršanai tiks vērtēts uz atvieglotākiem nosacījumiem, ņemot vērā vai Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē uzņēmuma nodokļu un nodevu parāds nepārsniedz 1000 EUR.

Paplašināts dīkstāves pabalstu potenciālo saņēmēju loks 

No šā gada 10. aprīļa būtiski paplašināts dīkstāves pabalstu potenciālo saņēmēju loks –...

Vienlaikus, lai līdz gada beigām atbalstītu vēl vairāk uzņēmumu, kuriem ir nepieciešams likviditātes atbalsts, kā arī veicinātu kredītiestādes sniegt saimnieciskās darbības veicējiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumus, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus portfeļgarantiju programmā.

Turpmāk, aizdevumu komersantam apgrozāmiem līdzekļiem kredītlīniju un overdraftu veidā līdz šā gada beigām varēs sniegt ar portfeļgarantiju arī, ja kredītiestāde saimnieciskās darbības veicējam pagarina finanšu pakalpojuma līguma darbības termiņu vismaz par trim mēnešiem.

Atbalsts saimnieciskās darbības veicējiem tiks sniegts ar finanšu institūcijas "Altum" starpniecību.

Vairāk iepazīties ar apstiprinātajiem Ministru kabineta noteikumiem "Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumos Nr.866 "Īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas noteikumi komersantiem un atbilstošām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām"" un "Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 5.septembra noteikumos Nr.537 "Noteikumi par portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu kreditēšanas veicināšanai"" var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Transporta attīstības pamatnostādnēs līdz 2027. gadam ir izplānots, aprēķināts un apkopots, kā Latvijas infrastruktūras dalībnieki pārvietosies un cik tas viss izmaksās. Plāns ir uz sliedēm un zaļš, tikai naudas ir divreiz mazāk, nekā nozarei vajag.

Lielā transporta plāna nagla ir tās prezentētājas – Satiksmes ministrijas Valsts sekretāra vietnieces Ligitas Austrupes nosauktās summas. Pirmkārt jau pērn ministrijā aprēķināts, ka transporta un loģistikas nozarei vajag deviņus miljardus eiro, bet turpmākajos septiņos gados, iesaistot valsts, privātos un visus iespējamos Eiropas fondus, plānots sadabūt 4,4 miljardus eiro.

Vilcienus nepiemin

Transporta attīstības pamatnostādņu (TAP) prezentāciju pagājušajā nedēļā ievadīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits, uzsverot, ka transports ir stratēģiski nozīmīga tautsaimniecības nozare. “Mums ir pietiekami skaidrs, ko vēlamies sasniegt. Proti, tā ir uzlabota mobilitāte, tās ir samazinātas SEG emisijas transportā, uzlabota vides kvalitāte, nodrošināta konkurētspējīga transporta un loģistikas infrastruktūra, kā arī drošums un augsti kvalificēti speciālisti transporta nozarē. Manuprāt, notikumi attīstās dinamiski, un daudzi dokumenti ir modificēti, tādēļ ir lūgums vēlreiz pārskatīt katram savu nozari. Arī pamatnostādnēs ir atspoguļoti katras nozares galvenie mērķi, uzdevumi un vajadzības, lai periodā līdz 2027. gadam šīm vajadzībām var piemeklēt atbilstošu finansējumu. Līdz 6. novembrim ikkatram ir iespēja piedalīties sabiedriskajā apspriešanā, un es aicinu šo iespēju izmantot,” prezentācijas ievadā sacīja T. Linkaits.

Ministru kabinets 28. aprīļa sēdē apstiprinājis grozījumus likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", paredzot atvieglotākus nosacījumus atsevišķu Darba likuma normu piemērošanā līdz 2020.gada 31.decembrim, kas ļaus darba devējiem saglabāt esošās darbavietas un elastīgāk organizēt darbu uzņēmumos.

Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Saeimā.

"Šodien valdībā apstiprināti grozījumi, kas ļaus darba devējam saglabāt esošās darba vietas un noturēt darbiniekus. Valstij ir jāsniedz pēc iespējas plašāks un daudzveidīgāks atbalsts, lai uzņēmēji var noturēt augsti kvalificētus speciālistus, kas būs pamats uzņēmumu pilnvērtīgas darbības atjaunošanai tuvākajos mēnešos," komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Darba devējs, kurš atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam noteiktajiem kritērijiem un kuru ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze, var:

1) samazināt darbiniekam Darba likuma 74. pantā noteikto atlīdzību par dīkstāvi līdz 70 procentiem no darbiniekam izmaksājamās algas. Jebkurā gadījumā darbiniekam saglabājama atlīdzība minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā;

Latvijas un Igaunijas kopīgs vēja enerģijas parks Baltijas jūrā varētu sākt darbu 2030.gadā, informē Ekonomikas ministrija (EM).

"Vēja enerģijas attīstība pasaulē veicina virzību klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā, kā arī ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstību. Lai veicinātu klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību un stiprinātu enerģētisko drošību, vēja enerģijas attīstība tuvākajā desmitgadē arī Latvijai būs ļoti nozīmīga," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021. - 2030. gadam paredzēts, ka līdz 2030. gadam Latvijā ir jāpalielina vēja enerģijas uzstādītās jaudas no aptuveni 70 MW līdz 800 MW, kas, visticamāk, tiks palielinātas, ņemot vērā paaugstinātās Eiropas Savienības ambīcijas klimata mērķiem 2030.gadam, norāda EM.