Ja man jautātu, kas, Tavuprāt, ir blogs, es atbildētu, ka tas ir manu domu brīvs lidojums, brīvā valodā, par kādu man un arī sabiedrībai sāpīgu, aktuālu vai mazākaktuālu, interesantu vai mazākinteresantu tēmu.
Būdama Db darbiniece, atļāvos uzrakstīt pāris blogus par tēmu iz dzīves. Pamatāuzrakstījās par satiksmes problēmām Rīgā. Tā nu sanācis, ka esmu ne tikai žurnālists, bet arīcilvēks parastais, kurš māk vadīt auto un ar to pārvietojas par Rīgas ielām. Pārsvarā, lai brauktu uz un no darba.... Turklāt esmu blondīne.. :) (ar šo riskēju novirzīt domas nepareizās sliedēs...), bet nu, atvainojiet, bez kādas tehniskas izglītības un zināšanām loģistikas, ielu plānošanas jautājumos...
Tomēr izrādās, savā bolgā es tā īsti nedrīkstot brīvi izteikties, bet man BLOGS ir jāraksta profesionāli, cik saprotu, valodā, kāda ir lasāmaDienas biznesa lappusēs..
No kāda lasītāja saņēmu izsmeļoši kritiku par savu 2007. gada novembra nogalē rakstīto domu lidojumuVarbūt neredzam acīmredzamo satiksmes sakārtošanai Rīgā.
Starp citu, rakstot šo blogu, mans mērķis nav aktualizēt sevis rakstīto iepriekš, bet saprast, kas īsti ir blogs un kā to saprot citi. Pēc atsauksmju saņemšanas un pirms šī bloga rakstīšanas aprunājos ar darba kolēģiem, kuri paratsauksmēm tā teikt, nedaudz pasmīnēja, aicinotdot pretī. :)
Tātad.. kāds Jānis Naglis atsūtīja sekojošo: "pirmais, kas piesaistīja uzmanību šim rakstam, nebija aktuālā sastrēgumu tematika Rīgā, bet gan nevajadzīgi sarežģītais virsraksts. Iespējams, ka žurnālistei vajadzēja vairāk piedomāt pie virsraksta un veidot to vienkāršāku, saprotamāku un interesantāku. Pieļauju, ka žurnāliste vēl ir jauna un nepieredzēujsi, par ko liek secināt stila kļūdas un daudzie izteicienislengā.
Negribētos, lai žurnāliste kritiku uztver personīgi, bet gan kā vielu, iespējai labot kļūdas, mācīties valodu un attīstīt savas profesionālās prasmes un iemaņas nākotnē.
Viena no žurnālistes problēmām ir nepamatota, varētu sacīt-haotiska, komatu un punktu lietošana. Kā arī, gribētos norādīt uz teikumu sastādīšanas interesanto metodiku, spilgts piemērs tam ir pirmais teikums (skat.tekstā „Varbūt neredzam acīmrdzamo satiksmes sakārtošanai Rīgā.” Db.lv Blogi 29.11.2007).
Pamatojoties uz iepriekš teikto, norādīšu uz atsevišķiem vārdu salikumiem žurnālistes
rakstā, kuri liek apšaubīt autores literārās un gramatiskās latviešu valodas prasmes. Šīs norādes, protams, ir jaskata teikumus lasot kopējā kontekstā.
- pirmajā teikumā, trešajā rindkopā,vārdu salikums...”tādas kādas”...
- vārdu savārstījums ceturtajā rindkpā...”neko nevar mainīt, metro, kas piem.,eleganti atrisina”...
- piektā rindkopa...”mums laikam neredzēt un vispār”...
- un tālāk tekstā, šādi vārdu salikumi un nekorekti apgalvojumi...”autovadītajus, kuri vispār nemāk braukt”...intresanta frāze - ...”dumjo luksafora sistēmu”...un smieklīgā frāze...”noķert zaļo vilni kā es to saucu”...kā arī īpaši jāizceļ pēdējie teikumi ar gramatiskajām kļūdām, un, turklāt, visā tekstā iztrūkstošajām pieturzīmēm.
Neturpināšu iztirzāšanu, jo uzmanīgi lasot tekstu, paši pamanīsiet gramatiskās un literārās nenormālības, kas neizskadrojamā veidā varēja tikt publicētas un nonāca tik populāra „on-line” ziņu portāla lapās.
Gribētos jautāt vadībai,vai tiešām tik prestižas, sevi cienošas avīzes redakcijā nav pieredzējušu žurnālistu un redaktoru, kuri izglītotu nepieredzējušus darbiniekus, kā arī kontrolētu un novērstu šādu, „briesmīgā izpildījumā”, rakstu nokļūšanu publiskajā telpā.
Neskatoties uz tēmas aktualitāti, šāda žurnālista vārda nonivelēšana nav nepieļaujama.
Ļoti ceru, ka nākotnē ar šādiem precedentiem nenāksies saskarties.
Labākie novēlējumi DB redakcijai un veiksmi darbā žurnālistiem.
Ar cieņu, Jānis Naglis ..» Tāda lūk kritika....
Tad nu man jautājums cienījamam Jānim Naglim (nav zināms, vai tas ir tas pats Jānis Naglis, kas savulaik vadīja Privatizācijas aģentūru..), kā viņš saprot bloga būtību...
Protams, ja salīdzina tā saucamos blogus, kas ir redzami ganDb.lv gan, arī piemēram Ldienas vortālā, kur prominentas un sabiedrībā pazīstamas personaspauž savas domas, manis uzrakstītais blogs pēc tādas lamāšanās vien izskatās...
Tomēr, vai tiešām šiekārtīgie un nemaz nešaubos, dažkārt piāristu (atvainojos) sagudrotie blogi ir blogi klasiskā izpratnē?
Attīstotiesblogošanai, visticamāk, jārēķinās, ka attīstīties arī dažādie blogu veidi. Mani kolēģi kaut ko minēja par komerciālajiem blogiem un tamlīdzīgi.. Tomēr vai šajā gadījumā tiešām ir jāliek vienādības zīme starp brīvu domu lidojumu unkārtīgu blogu?
Blogu es diemžēl vai par laimi nerakstu ne par savutēmu, ne man kasaiz ādas, blogs tapis tīri cilvēcisku emociju un pārdomu rezultātā, visticamāk, pēc kārtējāsbakstīšanās sastrēgumā. Nemaz negaidu, ka kāds teiks, "malacis, Ieva, tādu blogu uzrakstīji, tādas pērles!". Man ir patiess gandarījums gan par kritiku (piemēram, tiešām, aizdomājos, vai par skolēniem būtu rakstījusi tā, ja pašai būtu mazais mugurgrauzis..:) , gan labām atsauksmēm, gan atsuksmju vispār esību, diskusiju kā tādu ! Tomēr godīgi sakot, aicinājums savu domu lidojumu rakstīt profesionālā žurnālistu, turklāt biznesa valodā, mani gan nedaudz aizkaitināja...
Google meklētājā uzmetot vārdus: "kas ir blogs?", pirmais, kas lec ārā ir: "blogs ir sava veida dienasgrāmata, kurā vari izteikt savas domas un padalīties savās pārdomās ar citiem. Pateicoties tam ir vieglāk atrast cilvēkus ar līdzīgām interesēm un redzesloku. Rakstot blogu centies izteikt savas domas tā, lai tās būtu interesantas arī citiem. Daudz vienkāršāk ir uzsākt sarunu ar citiem par konkrētu tēmu, tāpēc blogā vēlams rakstīt rakstus, kuri pievēršas konkrētam tematam….". Nemaz nedomāju, ka šis ir vienīgais pareizais bloga skaidrojums, jo tāda, iespējams, nemaz nav vai arī ir ļoti daudz.... Nu tātad, kas ir blogs?