Blondīnes apgāzušas iesūnojušo stereotipu kā neapķērīgākās sievietes. To pierāda Kvīnslendas Universitātes pētījums, kurā secināts, ka tieši blondīnes pelna vairāk un biežāk arī ieprecas ar bagātākiem vīriem nekā citas sievietes, raksta Daily Telegraph.

Pētījumā norādīts, ka blondīnes ne vien pelna vidēji par 7% vairāk nekā brunetes un rudmates, bet arī apprecas ar vidēji par 6% bagātākiem vīriešiem nekā citas sievietes.

Pētījuma autori norāda, ka šī pelnīšanas atšķirība saglabājas konstanta pat tad, ja tiek noņemti tādi faktori kā izglītība. Pētījumā, kurā aptaujāti kopumā 13 tūkstoši sieviešu, gan nav teikts, kāpēc tieši blondīnes ir labāk pelnošas par sievietēm ar citu matu krāsu.

«Blondīnēm ir bagātāki vīri, jo mēs esam jautrākas un atvērtākas, un vīriešiem liekamies pievilcīgākas. Blondīnes ir arī pašpārliecinātas, tāpēc mēs varam satikties ar vīriešiem, kas ir ietekmīgi vai svarīgi. Arī darba vietā mums veicas labāk, jo vienmēr, kad izdarām kādu kļūdu, varam teikt «Vai! Piedodiet. Tas tāpēc, ka esmu blonda» un tikt sveikā cauri,» norāda Starptautiskās Blondīņu asociācijas prezidente Olga Uskova.

Patlaban amatpersonas, kurām ir lielas kredītsaistības, turas «virs ūdens» un, kā pašas apgalvo, spēj samaksāt kredītus, turpretim nākamais algas samazinājums jau varētu būt kritisks.

Tas varētu nozīmēt vai nu paaugstinātu korupcijas risku, vai nu - amatpersonas varētu sākt pamest valsts pārvaldi, ziņo Diena.

Artis Kampars (no kreisās), Valentīna Andrējeva, Ilmārs Rimšēvičs, Gunārs Kūtris, Kārlis Šadurskis, Oskars KastēnsIlmārs Rimšēvičs. (Foto: Db)Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs

Kredīts: ap 440 000 LVL;

Ikmēneša maksājums: ap 2 500 LVL;

Alga: ap 5 500 LVL (uz rokas).

Integrācijas lietu ministrs Oskars Kastēns uzķēries uz nejauši nosūtītas īsziņas un sācis flirtēt ar Dienas žurnālisti. Satiekoties ar žurnālisti ministrs glāstījis meitenes ceļus, krūtis un skūpstījis viņu. O. Kastēns skaidro, ka esot tikai pārbaudījis, cik tālu iet žurnālisti, raksta Diena.

Dienas eksperiments veikts ar nolūku pārbaudīt laikraksta rīcībā esošo informāciju, ka O. Kastēna rīcība ne vienmēr sakrīt ar viņa pārstāvētās partijas uzsvērtajām ģimenes vērtībām.

Jāpiemin, ka O. Kastēnam ir sieva un divi bērni.

Pusotra mēneša garumā O. Kastēns žurnālistei nosūtījis vairāk nekā 40 īsziņas. Viņš skaidro, ka jau no paša sākuma esot visu zinājis, taču vēl pirms pāris nedēļām par to nekas neesot liecinājis, raksta pieminētā žurnāliste.

Viņa O. Kastēnam stādījās priekšā kā starptautisko attiecību studente vārdā Helēna, kura meklē darbu. Visu rakstu varat lasīt Diena.lv.

Kopš 2004. gada nevalstiskajām organizācijām (NVO) no valsts budžeta piešķirti 73 miljoni latu. Tā kā nav vienotu noteikumu, kas regulētu NVO finansēšanu no valsts līdzekļiem, ministrijas, izvēloties, kuras organizācijas un ar cik lielu naudu atbalstīt, vadās katra pēc saviem principiem, vēsta Latvijas Avīze šodien publicētajā pētījumā.

Liela daļa NVO valsts finansējumu saņem, uzvarot projektu konkursos, taču ir arī virkne tādu, kas pie naudas tiek ārpus konkurences – piemēram, ja ministriju vadītāju skatījumā uz tām attiecināms "izcilības jēdziens" vai naudas piešķīrumi gadu gaitā vienkārši kļuvuši par tradīciju. Ministrs Oskars Kastēns, valdībā pārrunājot ziņojumu par NVO, nesen izteicās, ka būtu nepieciešams radīt vienotus noteikumus šo organizāciju finansēšanai no budžeta. Taču šai idejai gan nepiekrita citi ministri, iebilstot, ka tādus radīt nav iespējams un izlemt, kuras organizācijas atbalstīt, – tā ir politiska izšķiršanās."

Tikmēr Ministru prezidents Ivars Godmanis nācis klajā ar iniciatīvu paplašināt valsts sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, "deleģējot tām vairāk valsts funkciju". Nododot NVO pārziņā daļu uzdevumu, ko patlaban veic ierēdņi, viņaprāt, varētu samazināt pārvaldes aparātu un sabiedriskās organizācijas tos pašus darbus paveiktu lētāk un efektīvāk.

Db.lv lepojas ar to, ka mums ir tik aktīvi un zinoši lasītāji, kuri ne tikai ne mirkli nekavējas norādīt uz nepilnībām mūsu rakstos (atzīstam - tādas ir), bet nereti dod mums dažādas jaunas un vērtīgas idejas. Te ir 2008. gada raksti, kas neatstāja Jūs vienaldzīgus un lika paust savu viedokli!

1. Ata Slaktera intervija finanšu telekanālam Bloomberg Television (video)

Finanšu ministrs Atis Slakteris intervijā ASV finanšu telekanālam Bloomberg Television apliecinājis savas nepilnīgās angļu valodas zināšanas.

2. Kastēns salaidis ar Dienas žurnālisti (audio)Integrācijas lietu ministrs Oskars Kastēns uzķēries uz nejauši nosūtītas īsziņas un sācis flirtēt ar Dienas žurnālisti. Satiekoties ar žurnālisti ministrs glāstījis meitenes ceļus, krūtis un skūpstījis viņu. O. Kastēns skaidro, ka esot tikai pārbaudījis, cik tālu iet žurnālisti, raksta Diena.

Īsi pirms Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta (ĪUMSILS) likvidēšanas, ministram Oskaram Kastēnam un sekretariāta vadītājam Jurim Asarim pirkti iPhone 3G telefoni un Apple datori.

Lai pilnvērtīgi varētu izmantot iegādātos telefonus kā e-pasta pārlūku, 24. oktobri. tika iegādāti divi datori Apple Imac Mb323zh un programmas iWork-08 (MAC) par kopējo summu Ls 1 500, lai gan valsts pārvaldē netiek izmantota programmatūra MAC, bet gan Windows. Jau pērn 24 datori (ar pamatlīdzekļu pieņemšanas un nodošanas aktu) tika nodoti lietošanā sekretariāta vadītājam un ministram, taču 15. decembrī inventarizācijas laikā tika konstatēts, ka datori nav izņemti no iepakojuma un faktiski netiek lietoti.

19.decembrī iepriekš minētie mazcenas mobilie telefoni iPhone 3G tika norakstīti. Tā kā tālruņi tika iegādāti kā mazcenas telefoni, saistības līguma laušanas gadījumā ir 728 lati, tādēļ telefoni ar visām saistībām par mobilo sakaru pakalpojumiem bez atlīdzības tika nodoti ministram un sekretariāta vadītājam.

Pirmo reizi Latvijā notiks unikāls starptautisks tūrisma, kultūras un labdarības projekts GO BLONDE, ko organizē Latvijas Blondīņu asociācija. Ar moto «Padarīsim pasauli gaišāku» tiek uzsākta blondīņu nedēļas nogale no 30.maija līdz 31.maijam.

Starptautiskā blondīņu asociācija, kuras biedrs tagad ir arī Latvija kopš šā gada marta, ir iesniegusi iesniegumu UNESCO par to, lai 31.maiju atzītu par oficiālo blondīņu dienu, Db informē Latvijas Blondīņu asociācija.

Blondīņu balles laikā tiks pasniegtas balvas «Dimanta tauriņš» vairāk nekā desmit nominācijās: «Blondīne – līdere», «Blondīne – juriste», «Blondīne – modesdāma», «Blondīne – žurnāliste», «Blondīne – TV zvaigzne», «Blondīne – oficiante» utt.

Jau no maija blondīnes varēs pieteikties un reģistrēties Latvijas blondīņu asociācijā, saņemot atlaižu karti un atlaides uz taksometru pakalpojumiem, veikalos, skaistumkopšanas salonos un restorānos.

Arī valsts ir produkts, kuru var pārdot līdzīgi kā citas plaša patēriņa preces

Tāda ir lietuviešu izcelsmes žurnālista un mārketinga eksperta Ķēstuta Isaka (Kestutis Isakas), kurš jau vairāk nekā 20 gadus dzīvo un strādā Latvijā, pārliecība.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

«Lietuvā bija tāds zīmols Olialia, kas uz franšīzes pamata ražoja dažādus produktus – čipsus, saldējumu, kolu. Viņi visas savas reklāmas aktivitātes balstīja uz skaistām meitenēm, blondīnēm, un vēlējās piesaistīt ārzemju investorus. Man radās ideja iesaistīt Lietuvas blondīņu organizāciju, paziņojot ka šīs dāmas vēlas Maldīvās izveidot blondīņu salu, kurā strādās tikai blondīnes, lidmašīnas uz šo salu pilotēs tikai blondīnes un tamlīdzīgi. Protams, tas nebija pa īstam, tā bija fake ziņa (viltojums) ar gana lielu humora devu. Rezultātā par šo faktu, ka lietuvieši plāno taisīt blondīņu salu, pa visu pasauli tika izplatīti 15 tūkstoši ziņu. Tas izskanēja gan BBC, gan CNN, Daily Mail, Sky News, The Guardian, The Daily Telegraf un citviet. Turklāt sabiedrībā izvērtās plašas diskusijas par to, vai netiks pārkāptas cilvēktiesības, proti, brunešu tiesības u.c. Pēc šīs sensācijas, kuras radīšanas izmaksas bija niecīgas, uzņēmums atrada investoru – kādu indiešu miljardieri, un šobrīd šis zīmols tiek attīstīts Indijā un citās pasaules valstīs. Tas ir lielisks piemērs, kā ar labu ideju un mazām izmaksām var panākt fantastisku rezultātu. Šādas idejas ir īpaši nepieciešamas tādām mazām valstīm, kādas ir Baltijas valstis. Taču diemžēl tādu nav nedz privātajā, nedz valsts sektorā. Latvija kā valsts sevi pozicionē, filmējot dažādus klipus par dabu, sūtot pasaulē vēstījumu – ja tu mīli Latviju, Latvija mīl tevi, bet ar to vien ir par maz. Nedz Latvija, nedz Lietuva nespēj sevi izcelt uz pārējo valstu fonu.»

Lietuvas kompānijas Olialia group iecerētajā kūrortā blondīnēm Maldivu salās strādāšot tikai blondīnes, ziņo The Sydney Morning Herald.

Nav gan skaidrs, kā šī iecere tiks uztverta Maldivās, kur ārvalstu kompānijām ir pienākums vismaz 50% darba vietu nodarbināt vietējos iedzīvotājus. Olialia pārstāve Laurina Anusevičiute izteikusies, ka tās darbinieces, kuras nav blondīnes, nēsās blondu matu parūkas. Viņa arī apgalvojusi, ka kompānijai ir viss nepieciešamais finansējums kūrorta izveidei. Savukārt Maldivu tūrisma pārvalde informējusi, ka nav saņēmusi nekādus priekšlikumus attiecībā uz kūrorta izveidi un nav devusi tam atļauju.

Saeima šodien piekrita deputāta Oskara Kastēna (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš) saukšanai pie administratīvās atbildības par automašīnas vadīšanu bez derīgām autovadītāja tiesībām.

(Foto: Eva Šavdine, DB)Pats O. Kastēns skaidro, ka Ceļu satiksmes noteikumus pārkāpis neapzināti, jo neesot pamanījis, ka viņa autovadītāja apliecībai, kuru deputāts ieguvis pirms desmit gadiem, pirms kāda laika beidzies derīguma termiņš.

(Foto: Eva Šavdine, DB)(Foto: Eva Šavdine, DB)Faktu, ka deputāta autovadītāja tiesībām vairākas dienas beidzies derīguma termiņš, pamanījis Ceļu policijas inspektors, kurš apturēja O. Kastēna vadīto automašīnu.

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns uzskata, ka reformas integrācijas nozarē uzlabotu sabiedrības integrācijas politikas efektivitāti un palīdzētu ietaupīt budžeta līdzekļus.

"Man kā ministram rūp šīs nozares turpmākā attīstība un ir svarīgi, lai integrācijas jautājumu risināšana nākotnē būtu veiksmīga ar maksimālu labumu ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Ņemot vērā situāciju reģionā un valstī, uzskatu, ka ir jāveic būtiskas reformas sabiedrības integrācijas nozarē kopumā. Lai optimizētu šo jomu, nākotnē jāsamazina izmaksas institūcijās, kas nodarbojas ar sabiedrības integrāciju, veidojot vienotu integrācijas politikas modeli ar mērķi efektīvi strādāt Latvijas sabiedrības labā," uzskata ministrs Oskars Kastēns.

Kompānija Nedela S.A., kuru vada Aleksandrs Tralmaks, agrākais laikraksta Diena vadītājs un kompānijas Catella Corporate Finance Baltijā vadošais partneris, pārņem no Bonnier Business Press Latvijas mediju grupu AS Diena un Latvijas biznesa laikrakstu Dienas Bizness.

Vienošanās tika parakstīta šodien Rīgā. Kompānija Catella Corporate Finance bija šī darījuma konsultants un nodrošināja finansējuma piesaisti. Agrākais Bonnier avīžu valdes loceklis Johans Hedbergs (John Hedberg) palīdzēja un piedalījās darījuma norisē.

«Kompānija Nedela S.A. izteica mums piedāvājumu kas bija gan izdevīgs, gan mums pieņemams. Šis darījums ļaus tālāk nostiprināt Bonnier Business Press pozīcijas mūsu prioritārajos tirgos kā Skandināvija, Krievija, Igaunija, Lietuva, Polija, Bulgārija un Slovēnija,» uzsver Bonnier Business Press valdes priekšsēdētājs Kastens Alkvists (Casten Almqvist).

Oskaram Kastēnam (LPP/LC) neraugoties uz to, ka LPP/LC savā programmā un statūtos stingri iestājas par ģimenes vērtībām, izdevies ar vieglu smaidu un acu pamirkšķināšanu gan partijai, gan ģimenei, izvairīties no īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās ministra amata zaudēšanas, raksta Apollo.lv.

Kā vienam no lielākajiem Latvijas medijiem norādīja LPP/LC valdes loceklis un ģimenes lietu ministrs Ainārs Baštiks, „Valde pieņēma viņa nožēlu un mūsu viedoklis — ne tik daudz jāsatraucas par ministra amatu vai palikšanu partijā, kā par ģimenes saglabāšanu. Mūsu interesēs ir darīt visu iespējamo, lai palīdzētu ģimenei.” A. Baštiks arī uzsvēra, ka, ja cilvēks atzīst savu kļūdu, viņam jādod iespēja laboties. Tāpat tiek piebilsts, ja būs signāli, kas liecinās par O. Kastēna ārlaulības sakariem, un Kastēna laulība tikšot šķirta, tad nebūšot pamata domāt, ka Kastēna solis ir bijis nepārdomāts, uzsvēra ģimenes lietu ministrs.

ASV kruīzu kompānijas Royal Caribbean International meitasuzņēmums Celebrity Cruises ir parakstījis sākotnējo vienošanos ar Dienvidkorejas kuģubūves konglomerāta STX meitasuzņēmumu Francijā par divu jaunu kuģu 1,2 miljardu eiro vērtībā.

Kuģus ar 1450 kajītēm plānots piegādāt 2018.un 2020.gadā, par ceturtdien parakstīto nodomu protokolu informēja STX France ģenerāldirektors Lorāns Kastēns.

Vienošanās ir nozīmīga Sennazērā Francijas rietumos bāzētajai kuģubūvētavai, kurai pēdējo gadu laikā ir bijušas grūtības iegūt pasūtījumus.

Kuģubūvētavu ietekmē arī neskaidrība, kas saistīta ar Francijas valdības lēmumu apturēt Sennazērā būvēto helikopteru bāzes kuģu Mistral piegādes Krievijai.

300 metru garie kruīza kuģi varēs pārvadāt 2900 pasažierus. Izmantot tos varēs kruīzu maršrutos visā pasaulē, sacīja Kastēns.

STX jau būvē divus milzīgus kruīzu kuģus Royal Caribbean International.

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta rīkotā konkursā uzvarējusi ministra Oskara Kastēna bijusī darbavieta, šodien, 16.janvārī, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Sekretariāta rīkotajā konkursā par tiesībām uz Eiropas Starpkultūru dialoga gada (2008) nacionālās informācijas kampaņas organizēšanu un publicitātes nodrošināšanu uzvarējusi SIA Consensus PR. Tās izpilddirektors no 2001. gada līdz 2002. gadam bija O. Kastēns, norāda Dienas bizness.

Dienas bizness jau aprakstīja līdzīgu gadījumu - ieteikumus valdībai sabiedrisko attiecību jomā izstrādāja ar premjera Aigara Kalvīša biroja bijušo vadītāju Jurģi Liepnieku saistīts uzņēmums. Pēc interešu konflikta novēršanas likuma normām nevienā no abiem gadījumiem pārkāpuma nav.

Latvijai tuvāko 10 gadu laikā jākļūst par izcilāko mazo ekonomiku Eiropā, pirmdien uzņēmēju kustības Par labu Latviju atklāšanas pasākumā paziņoja uzņēmēja Ieva Plaude-Rēlingere. Kustības sauklis būšot «Par turīgiem latviešiem pārtikušā Latvijā».

«Mēs vēlamies, lai 2020. gadā. katrā uzņēmumā vidējā alga būtu 3 000 eiro cilvēkam,» paziņoja I. Plaude-Rēlingere. Turīga sabiedrība neesot izdevīga tikai šaurai uzņēmēju grupai, turīgas sabiedības pamatā ir skaidra vērtību sistēma. Turība nav sasniedzama ātri, tā tiek būvēta paaudzēm, viņa vienlaikus atzina. «Turīga sabiedrība ir izdevīga arī katram pensionāram, ar 300 latu algu var uzturēt vienu pensionāru, ar 2000 latu algu jūs varat uzturēt piecus pensionārus,» teica I. Plaude-Rēlingere.

Tādēļ viņa solīja, ka kustība Par labu Latviju «aizstāvēs ne tikai turīgus cilvēkus, bet arī visus tos, kas vēlas kļūt turīgi ar godīgu darbu Latvijā.

Lietuvas valsts dzelzceļa grupas "Lietuvos geležinkeliai" (Lietuvas dzelzceļi) pasažieru pārvadājumu uzņēmums "LTG Link" jau šoziem plāno pasažieriem piedāvāt jaunu starptautisku dzelzceļa savienojumu ar Latviju.

Pēc visu triju Baltijas valstu transporta ministru un premjerministru vienošanās par šī pasažieru vilcienu maršruta atklāšanu, paredzams, ka pirmais vilciens no Viļņas uz Rīgu varēs izbraukt jau šā gada 27.decembrī. Vilcieni, kas nodrošinās starptautisko savienojumu, kursēs pa tiešo maršrutu Viļņa-Kaišadore-Šauļi-Jonišķi-Jelgava-Rīga.

Uzņēmums pašlaik veic sagatavošanās darbus jaunā maršruta izveidei, un jau ir parakstījis līgumu ar "Latvijas dzelzceļu" par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu. Brauciens uz Rīgu caur Šauļiem un Jelgavu būs ātrāks nekā citas alternatīvas, un tādējādi šī maršruta vilcieni būs ērti pieejami gan abu galvaspilsētu iedzīvotājiem, gan pasažieriem, kas dodas uz vai no citām Lietuvas un Latvijas pilsētām.

AS "Latvenergo" februārī sākusi lieljaudas vēja parku (VES) attīstīšanu, tiekoties ar vairākām pašvaldībām. Pirmais solis ir ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesa uzsākšana, pētot VES būvniecības iespējas piecos Latvijas novados - Aizkraukles, Balvu, Limbažu, Ventspils un Ludzas, informē Ilvija Boreiko, AS "Latvenergo" Vēja un saules parku attīstības direktore.

Notikušas pirmās sekmīgās tikšanās, aktualizēti jautājumi un priekšlikumi turpmākai darbībai. Projektu tālākai attīstībai ir vairāki posmi, kas paredz svarīgu aspektu izvērtēšanu: iespējamo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un drošību, iedzīvotāju attieksmi pret VES kopumā, infrastruktūras pietiekamību un vēja resursu jeb potenciālu.

Ir veikta sākotnējā izpēte par iespēju izbūvēt vēja parkus, un šobrīd tiek sperts pirmais praktiskais solis, uzsākot IVN procesu un pētot padziļināti iespējas un nosacījumus vēja elektrostaciju būvniecībai piecos Latvijas novados.

Ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūra ir laikietilpīga un aizņems vismaz vienu gadu. Tās galvenie uzdevumi: esošā vides stāvokļa izpēte; plānotās darbības ietekmes uz vidi izpēte, t.sk. ekspertu (putnu, biotopu, sikspārņu u.c.) lauka izpētes darbi; VES izvietojuma modelēšanas darbi, t.sk. trokšņa, mirguļošanas novēršana, ainavas neitralitāte; pasākumu sagatavošana ietekmju novēršanai vai samazināšanai; monitoringa prasību sagatavošana paliekošo ietekmju novēršanai.

"Šogad jau esam iestādījuši zemenes mūsu siltumnīcās un pakāpeniski zemeņu stādīšana tiek gatavota arī tā saucamajos tuneļos. Kopumā šajā sezonā segtajās platībās plānojam iestādīt ap 50 000 zemeņu stādu, lai jau maija vidū nolasītu pirmo vietējo zemeņu ražu," informē "Augusta zemenes" agronoms Guntars Dzērve.

Nepilnu trīs gadu laikā "Augusta zemenes" soli pa solim atjauno savulaik slaveno Mālpils dārzniecību, veiksmīgi sevi piesakot zemeņu audzētāju tirgū. Trīs gadu laikā uzņēmums investējis aptuveni 100 000 eiro, saimniecības infrastruktūras sakārtošanā un segto platību - tuneļu un siltumnīcu – izbūvē, zīmola izveidošanā. Jau tuvākajā nākotnē plānots uzsākt aveņu audzēšanu tuneļos.

"Pirms trīs gadiem sākām ar zemeņu audzēšanu dažos tuneļos, tomēr sapratām, ka pieprasījums pēc mūsu audzētajām zemenēm ir liels, tāpēc nolēmām attīstīties. Atjaunojām divas siltumnīcas un šogad plānojam jau izbūvēt trešo. Kopumā esam izbūvējuši vairāk nekā 20 tuneļus zemeņu audzēšanai. "Augusta zemenes" mērķis viennozīmīgi nav konkurēt ar lielajiem industriālajiem zemeņu audzētājiem. Mūsu ogu audzēšanas sistēma nodrošina zemeņu audzēšanu ļoti kompakti, tāpēc primāri savā darbībā orientējamies uz to, lai esam efektīvi, kvalitatīvi un ražīgi," komentē G.Dzērve.

Eiropas valstu un ASV līderi, kas vienojušies savu valstu banku sistēmu stiprināšanā, nevar rast kopsaucēju strīdā, cik lieli finanšu līdzekļi būtu jārezervē negaidītiem zaudējumiem.

Pārrunu rezultāts var ietekmēt banku konkurētspēju nākotnē, kā arī noturību pret krīzēm, vēsta vedomosti.ru. Lai gan visi diskusijā iesaistītie bija vienisprātis, ka rezerves kapitālam jābūt pēc iespējas lielākam, tiklīdz sākās diskusijas par konkrētu summu, Eiropas līderi sāka žēloties, ka ASV ieteikumi nostāda neizdevīgākā pozīcijā.

ASV pārstāvji ar finanšu ministru Timotiju Gaitneru vadībā ir pārliecināti par stingrākiem līdzekļu ierobežojumiem, kas varētu ierobežot banku centienus izmantot riskantos finanšu instrumentus, kaut gan tas var kavēt ekonomisko izaugsmi, taču saudzēs ekonomiku no straujiem kritumiem un lēcieniem. Šīs krīzes galvenā mācība ir tā, ka stingrākas prasības bankām ir absolūti nepieciešamas – paziņoja Geitners. Pēc viņa iecerēm valstu līderiem par šiem apjomiem jāvienojas līdz 2010. gada beigām, bet tie jāsāk ieviest no 2011. gada. Savukārt Eiropas līderi viņam piekrīt tikai daļēji, jo uzskata, ka izmaiņu rezultātā Eiropas bankām nāksies meklēt ievērojami lielākus līdzekļus kapitālam, nekā tas nepieciešams ASV bankām. Tā rezultātā var ciest banku kredītspēja un ekonomiskā attīstība.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) informē, ka uzsākti Tetera nama jeb tā dēvētās Stūra mājas (bijusī VDK ēka) Rīgā, Brīvības ielā 61, plānotie fasādes vēsturiskā krāsojuma atjaunošanas darbi.

Atjaunošanas darbus VNĪ uzdevumā veiks AS Būvuzņēmums Restaurators. Darbu apjomā ir iekļauta arī skārda jumta nomaiņa, ievērojot pagājušā gadsimta klājuma tehnoloģisko stilistiku un autentisku izpildījumu.

Pirms darbu uzsākšanas ir veikta Tetera nama fasādes apdares arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija. Nama fasāde iegūs iespējami oriģinālu pagājušā gadsimta sākuma izskatu un stilu. Fasāžu krāsu pase izstrādāta, pamatojoties uz ēkas apdares apsekošanas rezultātiem un vēsturiskajiem materiāliem. Ēkas krāsojums balstīts uz pelēku tonalitāti, kas papildināts ar baltām detaļām.

Fasādes atjaunošanas darbi ietver fasāžu attīrīšanu, izmantojot paņēmienus, kas saudzēs un nebojās oriģinālo materiālu. Virsmu tīrīšanai izmantos gan rokas instrumentus, gan attīrīšanu ar saspiestu gaisu; trūkstošo un bojāto profilējumu un dekoratīvo elementu izgatavošanu un atjaunošanu pēc uz vietas esošajiem analogiem paraugiem; granīta elementu tīrīšanu un nestabilo detaļu nostiprināšanu; dzegu un to reljefu dekoru restaurēšanu, vienlaicīgi pārbaudot to noturību un enkuru stiprinājumu atjaunošanu.

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Noslēgusies Eiropas Padomes fonda Eurimages kārtējā sesija, kurā EUR 150 000 atbalstu saņēmusi Jāņa Norda spēlfilma Ar putām uz lūpām, kas ar Nacionālā Kino centra atbalstu top studijā Tasse Film, informēja Kristīne Matīsa, Nacionālā Kino centra vecākā referente.

Filmas uzņemšana sākusies 2016. gada februārī, pirmizrāde gaidāma 2017. gadā, galvenajās lomās – Vilis Daudziņš un Ieva Puķe.

Eiropas Padomes fonds Eurimages finansiāli atbalsta filmu projektus, kas top kā kopražojumi starp vairākām Eiropas valstīm, konkursa kārtībā projekti tiek izskatīti četras reizes gadā. Šobrīd fondā apvienojušās 37 dalībvalstis, Latvija tām pievienojās 2001. gadā. Kopš tā laika fondā Eurimages finansējumu izcīnījušas sešas ar Latvijas dalību veidotas pilnmetrāžas spēlfilmas (piemēram, Modris 2012. gadā un Jāņu nakts 2005. gadā), četras pilnmetrāžas animācijas filmas (starp tām Lote no Izgudrotāju ciema un Trīs musketieri, abas atbalstītas 2004. gadā), viena dokumentālā filma (Friči un blondīnes, atbalstīta 2007. gadā). Latvijas pārstāvis fondā Eurimages ir Nacionālā Kino centra vadītājas vietnieks Uldis Dimiševskis.

Vācijas TV veidotā dokumentālā filmā par pasaules finanšu krīzi un veiksmes stāstiem dažādās valstīs Latviju pārstāvēs Blondīņu asociācija ar starptautiski izskanējušo parādi Go Blonde.

Rīgā līdz sestdienai uzturas filmēšanas grupa no Vācijas lielākās publiskās televīzijas kompānijas ARD, kas aptver tādus pazīstamus kanālus kā 3SAT, DW, KI.KA, PHOENIX u.c., lai uzņemtu dokumentālo filmu par Go Blonde projektu. 30 minūšu dokumentālā filma par pasaules finanšu krīzi un cilvēkiem, kas pret to cīnās, tiks translēta Vācijā

23.septembrī. Šajā filmā būs iekļauti projekti un veiksmes stāsti no Brazīlijas, Islandes, Anglijas un Latvijas.

Latvijas Blondīņu asociācija kļuva populāra ārpus Latvijas, pateicoties maija beigās organizētajai parādei Go Blonde, kuras moto bija Padarīsim pasauli gaaišāku. Tā jau paspējusi sniegt intervijas BBC, blondīnes pabijušas uz Chicago Post, NY Times, China Daily pirmajām lapaspusēm, visiem lielākajiem portāliem pasaulē, filmējušies Krievijas kanālā ORT, informē Blondīņu asociācija.