Šobrīd 868 miljonus jeb katru astoto pasaules iedzīvotāju moka hronisks bads, liecina Apvienoto Nāciju pētījums.
Pēdējo gadu desmitu laikā situācija šajā frontē ir uzlabojusies – vēl 1992. gadā hronisks bads mocīja 18,6% pasaules iedzīvotāju, liecina Apvienoto Nāciju ziņojums.
«Šis ir labas ziņas, lai gan tās joprojām nozīmē, ka katrs astotais pasaules iedzīvotājs cieš badu. Tas ir nepieņemami, ja ņem vērā, ka mēs dzīvojam pasaule, kur visa kā ir pietiekami. Straujākais bada cietēju skaita samazinājums bija vērojams 2006. gadā, kad turpināja samazināties pārtikas cenas. Savukārt pēc tam - līdz ar ekonomikas krīzi un pārtikas cenu kāpumu situācijas uzlabošanas ir krietni lēnāka,» skaidro Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) ģenerāldirektors Hosē Graziano de Silva.
Progresu bada cietēju skaita samazināšanā kavējot lielāks pieprasījums pēc biodegvielas, finanšu spekulācijas pārtikas un izejvielu tirgos un nepilnības pārtikas piegādes un izplatīšanas sistēmā, kas rezultējas ar to, ka aptuveni trešdaļa saražotās pārtikas tiek izšķērdēta, norāda FAO pārstāvji. Tāpat kā potenciālie draudi tiek minēta politiķu mazspēja (tie nespēj apkarot pārtikas cenu pieaugumu), dzimumu nelīdztiesība (sievietes daudzviet netiek iesaistītas lauksaimniecībā), zemes piesavināšanās (ja tā pēc tam netiek izmantota) un klimata pārmaiņas. Šie apstākļi cīņu ar badu atkal varot pavērst negatīvā virzienā.
FAO pārstāvji aicina valdības veidot sistēmu, kur tiek veidotas ievērojamas pārtikas rezerves, kas savukārt pasargātu no krasām cenu izmaiņām.
