Cilvēki internetu arvien biežāk lieto viedtālrunī, kas pielej eļļu diskusiju ugunī par to, vai mobilais internets spēj aizstāt fiksēto, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fiksētā interneta piedāvātāji norāda, ka mobilais internets ir papildu, nevis pamatizvēle, savukārt mobilā interneta nodrošinātāji uzsver, ka tas stāv plecu pie pleca tradicionālajam internetam, un ir daļa klientu, kuri fiksētā pieslēguma vietā izvēlas mobilo. Tiesa, ieraudzīt objektīvu ainu pašlaik ir faktiski neiespējami – konkurences apstākļos uzņēmumi datus atklāj skopi.

Ar mobilo nepietiek

«Cilvēkiem ir svarīga piekļuve informācijai un savām lietojumprogrammām neatkarīgi no izmantotās ierīces vai interneta pieslēguma veida. Līdz ar mobilo internetu patērētājiem parādās vairāk izvēles iespēju interneta pakalpojumiem, bet fiksētā interneta lietošanas apjomu tas neietekmē – mobilais internets vairāk ir papildu iespēja, nevis pamatizvēle. Tas ir ērts, piemēram, esot ceļā. Tomēr, atgriežoties mājās vai citur, kur ir fiksētais internets, cilvēks parasti arī savu mobilo ierīci pārslēdz uz fiksēto internetu, jo tas parasti ir ātrāks, stabilāks un lētāks. Mobilais internets ir alternatīva arī tādos gadījumos, kad fiksēto internetu ierīkot nav iespējams vai arī tas ir ļoti dārgi. Tad jārēķinās ar mobilā interneta pakalpojuma augstāku cenu kopumā un, iespējams, kādiem apjoma limitiem,» saka Elizabete Podinska, Baltcom mārketinga vadītāja. Pēc viņas teiktā, mobilais internets vismaz šobrīd ir ievērojami dārgāks un, ņemot vērā tehnoloģiju attīstībai un tīkla pārklājuma izveidošanai nepieciešamās milzīgās investīcijas, mobilā interneta pakalpojumu cenu samazinājums tuvākajā laikā esot maz ticams. Pieredze liecinot, ka aktīvāko tehnoloģiju lietotāju vēlmes pēc datu pārraides un darbības ātruma vienmēr pārsniedzot tehnoloģiju sniegtās iespējas neatkarīgi no tā, cik ātri tās attīstās.

Patlaban lietošanā komersantiem ir piešķirti 90% no 10 miljoniem mobilo telefonu tīklu numuru, taču daļa no tiem netiek izmantota, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Numerācijas lietošanas tiesības elektronisko sakaru komersantiem piešķir SPRK atbilstoši Nacionālajam numerācijas plānam. Visvairāk komersanti pieprasa fiksētā telefona tīkla numerāciju Rīgas zonā un mobilā tīkla numerāciju. Savukārt no 2 miljoniem Rīgas numerācijas zonas fiksētā telefona tīkla numuriem lietošanā piešķirti ir 64%.

Analizējot ierobežoto numerācijas resursu izmantošanu, SPRK ir konstatējis vairākas problēmas. Viena no galvenajām problēmām ir neefektīva ģeogrāfiskās un neģeogrāfiskās numerācijas resursu izmantošana. Komersanti ir vērsušies SPRK ar lūgumu piešķirt numerāciju, taču, kā izrādās, numerācija netiek izmantota. No 109 komersantiem, kuriem ir piešķirtas tiesības lietot ierobežotos numerācijas resursus, tikai 53 komersanti jeb 49% tos faktiski izmanto. No 49 komersantiem, kuriem lietošanā piešķirti mobilo telefonu tīkla numuri (2XXXXXXX), tos izmanto tikai viena ceturtā daļa.

2017. gada sākumā Latvijā 78,5 % iedzīvotāju vecumā no 16-74 gadiem regulāri (vismaz reizi nedēļā) lietoja internetu, liecina CSP aptaujas dati. Kopš 2010. gada šis rādītājs ir pieaudzis par 16 procentpunktiem, bet salīdzinot ar pagājušo gadu – par 1,5 procentpunktiem.

Būtiski atšķiras interneta lietotāju īpatsvars dažādās vecuma grupās. Ja vecumā no 16 līdz 44 gadiem gandrīz katrs jeb 96 % iedzīvotāju regulāri lieto internetu, tad 45-64 gadu vecumā tādu ir 71,3 %, savukārt vecumā no 65 līdz 74 gadiem tikai katrs trešais iedzīvotājs (35,5 %) vismaz reizi nedēļā lieto internetu.

2017. gada sākumā 70,2 % interneta lietotāju izmantoja mobilās ierīces, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba. Populārākā ierīce bija mobilais telefons, ko šim nolūkam izmantoja 64,2 % interneta lietotāju, bet 26,5 % piekļūšanai internetam ārpus mājām vai darba lietoja portatīvo datoru.

Iedzīvotāji internetu izmanto dažādām aktivitātēm. Visbiežāk to lieto, lai saņemtu vai nosūtītu e- pastu (85,5 % no iedzīvotājiem, kuri lietojuši internetu pēdējo 3 mēnešu laikā), kā arī ziņu portālu, avīžu un žurnālu lasīšanai tiešsaistē (83,6 %).

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopotie Interneta auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Internets, Ziema 2007 rezultāti liecina, ka Internetu pēdējo sešu mēnešu laikā ir lietojuši 44% jeb 803 tūkstoši Latvijas iedzīvotāji 15 līdz 74 gadu vecumā.

Regulārāk - pēdējo 7 dienu laikā Internetu ir lietojuši 39% Latvijas iedzīvotāji. Salīdzinot ar iepriekšējo pētījuma periodu Rudens 2006, kopumā Interneta lietotāju skaits ir palicis līdzšinējais.

Analizējot Interneta lietošanas vietas, strauji ir pieaugusi Interneta lietošana mājās. Ja Rudens 2006 pētījuma periodā Internetu mājās lietoja 56%, tad periodā Ziema 2007 mājas kā Interneta lietošanas vietu bija nosaukuši 69% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem, kas pēdējo sešu mēnešu laikā ir izmantojuši Internetu. TNS Latvia preses un Interneta auditorijas pētījumu projektu vadītāja Elīna Krūze skaidro, ka šāda tendence izskaidrojama ar to, ka pēdējā ceturksnī strauji pieaudzis Interneta pieslēgumu skaits mājsaimniecībās. Jaunākie dati liecina, ka 36% Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā ir pieejams Interneta pieslēgums mājās (Rudens 2006 – 27 % ).

No nākamā gada 1. janvāra Rīgas teritorijā vislētākās maksas autostāvvietas atradīsies D zonā - pārsvarā Rīgas mikrorajonos, kur maksa par stundu varētu sasniegt 0,85 eiro un 1,44 eiro par katru nākamo stundu, bet visdārgākās autostāvvietas atradīsies R zonā Vecrīgā – līdz 4,27 eiro par pirmo stundu un 7,11 par katru nākamo.

Tā liecina otrdien Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas atbalstītie grozījumi saistošajos noteikumos par maksas autostāvvietu norēķināšanas un lietošanas kārtību, sakarā ar Latvijas pāriešanu uz eiro.

Turpmāk apmaksāt stāvvietu Vecrīgā varēs ne tikai ar SMS, bet arī ar mobilo internetu attiecīgajā mobilajā aplikācijā jeb lietotnē, bet minimālo laika limitu aizvietos ar minimālo noapaļoto summu.

Ņemot vērā to, ka vasaras sezonā Vecrīgas iedzīvotājiem bieži nav iespējams novietot transportlīdzekli pie savas dzīvesvietas, (piemēram, sakarā ar vasaras kafejnīcu ierīkošanu) turpmāk iedzīvotāja kartes īpašniekam būs tiesības lietot jebkuru stāvvietu Vecrīgā. Atbilstoši mūsdienu tehnoloģijām, paredzētas iespējas norēķināties ne tikai ar mobilā tālruņa īsziņu, bet arī izmantojot internetu viedtālruņos, lietojot attiecīgu mobilo lietotni.

Lai arī no pērn jaunreģistrētajiem uzņēmumiem lielākā daļa ir bijuši mazkapitāla SIA, starp jaunajiem komersantiem rodami arī tādi, kuru pamatkapitāls mērāms vairākos miljonos latu. 2011. gadā lielākie reģistrētie uzņēmumi pēc pamatkapitāla ir SIA FG Management un a/s UVZ Baltija.

Pērn reģistrētā SIA FG Management pārvalda viesnīcu Kaļķu ielā 28 - FG Royal Hotel, kuras ēkā agrāk atradās plaši atpazīstamā viesnīca Hotel de Rome. SIA FG Management pamatkapitāls ir 6,254 miljoni Ls un tās īpašnieks ir Kiprā reģistrēts uzņēmums Forsback Investments Limited. Jau ziņots, ka jaunie īpašnieki viesnīcā sola vērienīgu, miljonu latu vērtu rekonstrukciju.

Uzņēmuma valde darbojas vienas amatpersonas– valdes priekšsēdētājas Kipras pilsones Marijas Milonas (Maria Mylona) sastāvā. FG Management mātes uzņēmums pārvalda arī 100% daļu SIA FG Hotels Management, kas reģistrēts 2011. gada 19. augustā, liecina Lursoft dati. SIA FG Hotels Management pamatkapitāls gan ir krietni mazāks – 2000 Ls.

Viedtālruņu popularitāte virza arvien jaunu interneta pakalpojumu lietošanu telefonā, tomēr sabiedrībā veidojas izteikta šķirtne - aptuveni trešdaļa cilvēku atturas no mobilā interneta pakalpojumu izmantošanas telefonā. Galvenais šķērslis interneta pakalpojumu lietošanai telefonā ir neskaidrība par datu tarifiem un bailes iztērēt vairāk par savām iespējām, atklāj Ernst & Young pētījums.

Jaunākais Ernst & Young pētījums The Mobile Maze, kas veikts 12 valstīs dažādos reģionos, aptaujājot aptuveni 6000 mobilo tālruņu lietotāju, atklāj, ka mobilo komunikāciju jomā interneta pakalpojumu lietošana telefonā jau sasniegusi būtisku popularitāti, taču veidojas šķirtne starp tiem cilvēkiem, kuri tālruņus arvien vairāk lieto internetam un dažādiem ar to saistītiem pakalpojumiem, un tiem, kuri pieturas pie telefonu tradicionālas izmantošanas. Lai arī 59% tālruņu lietotāju pasaulē jau izmanto telefonus interneta pārlūkošanai, aptuveni trešdaļa cilvēku saka, ka negrasās izmantot mobilā interneta pakalpojumus. Šādas atšķirības rezultāts var būt arvien citādāki dzīves paradumi noteiktās iedzīvotāju grupās.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) uzsāk ikgadējo apsekojumu par interneta lietošanu mājsaimniecībās 2016. gadā, informē CSP.

Tā mērķis ir noskaidrot, kādas ir iedzīvotāju e-prasmes, cik iedzīvotāju un kādiem nolūkiem ikdienā izmanto internetu, kādas ierīces un tehnoloģijas viņi izmanto. Apsekojums ilgs līdz 2016. gada 30. jūnijam, un tajā plānots aptaujāt 11 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

Aptaujā piedalās iedzīvotāji, kuri saņēmuši CSP vēstuli ar aicinājumu piedalīties 2016. gada apsekojumā par interneta lietošanu mājsaimniecībās.

Ja anketa netiks aizpildīta elektroniski līdz 29. februārim, CSP intervētājs aptaujās iedzīvotājus klātienes vai telefonintervijā no 2016. gada 1. marta līdz 30. jūnijam. Lai vienotos par izdevīgāku klātienes intervijas laiku, respondents var sazināties ar intervētāju, zvanot uz vēstulē norādīto tālruņa numuru. Ierodoties respondenta dzīvesvietā, CSP intervētājs uzrādīs darba apliecību ar fotogrāfiju. CSP garantē iegūtās informācijas konfidencialitāti.

Vidēji 89,8 % jeb 1 miljons 391 tūkstotis Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir lietojuši internetu pēdējo 3 mēnešu laikā, kas ir par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gada pavasarī šajā vecuma grupā, liecina jaunākie "Kantar Latvia Digital" pētījuma rezultāti.

Šā gada pavasara periodā vidēji 87 % jeb 1 miljons 347 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju aptaujātajā mērķa grupā internetu lieto regulāri – katru dienu, un regulāro interneta lietotāju skaits ir pieaudzis par 3 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2019. gada pavasara periodu.

Regulāro interneta lietotāju īpatsvars visvairāk ir pieaudzis šādās demogrāfiskās grupās: vecumā no 50 līdz 59 gadiem, sieviešu un lauku iedzīvotāju vidū vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

Šā gada pavasarī 87% sieviešu vecumā no 16 līdz 74 gadiem lietojušas internetu katru dienu, un tas ir par 6 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gada pavasarī. Ikdienā vismaz reizi dienā lietojuši internetu 87% iedzīvotāju vecuma grupā no 50 līdz 74 gadiem, kas ir par 7 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gada pavasara periodā. Savukārt 83% lauku teritoriju iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem lietojuši internetu katru dienu, kas ir par 5 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gada pavasarī.

Saskaņā ar mediju aģentūras Media House un pētījumu kompānijas Gemius veikto pētījumu, 61% Latvijas interneta lietotāju interneta pakalpojumus izmanto katru dienu. Divas trešdaļas respondentu internetu izmanto jau divus un vairāk gadus, viena trešdaļa daļa internetu sākusi izmantot pēdējo divu gadu laikā, informē Media House valdes loceklis Juris Liepiņš un Gemius Baltic pārstāvis Lauris Lietavietis.

Media House valdes loceklis Juris Liepiņš apgalvo, ka pētījums pierāda, ka strauji pieaug to cilvēku skaits, kas internetu lieto mājās. Rezultāti rāda, ka gandrīz visiem interneta lietotājiem Latvijā šobrīd ir mājās datori (90%). No tiem 92% ir arī mājas interneta pieslēgums.

Salīdzinoši pirms diviem gadiem mājās dators bija 50% interneta lietotāju, savukārt internets tikai 60% mājas datoru īpašniekiem.

Gemius Baltic pārstāvis Lauris Lietavietis stāsta, ka, salīdzinot šos datus ar identiskiem pētījumiem, kas veikti citās valstīs, acīmredzams ir fakts, ka Latvijā un Lietuvā ir vairāk izteikti aktīvi interneta lietotāji. Piemēram, Čehijā un Ukrainā internetu katru dienu izmanto tikai attiecīgi 40% un 31% no visiem interneta lietotājiem, kamēr Latvijā tie ir 61%, bet Lietuvā 69%.

Šodien Zaķusalā notikušajā pasākumā par pareizu pirotehnikas lietošanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Valsts policijas (VP), kā arī pirotehnikas firmas Aldi pārstāvji aicināja iedzīvotājus būt īpaši apdomīgiem un uzmanīgiem, Vecgada vakarā rīkojot uguņošanu.

Pasākumā tika demonstrēti dažādas bīstamības pakāpes pirotehnikas izstrādājumi - gan raķetes uz kociņa, gan tā sauktās «romiešu sveces», gan «debesu laternas», gan arī lielākas un mazākas jaudas pirotehnikas baterijas.

Pirmkārt, pirotehniskie izstrādājumi ir jāiegādājas tikai uzņēmumos, kuriem izsniegta atbilstoša licence, bet nekādā gadījumā tos nedrīkst pirkt no privātpersonām, kas tirgo nezināmas izcelsmes nesertificētus izstrādājumus. Tāpat vajag pārliecināties, vai, pērkot pirotehniku, līdzi tiek dota tās lietošanas instrukcija.

«No rokas» vai nelegālajās tirdzniecības vietās iegādāta pirotehnika var būt nekvalitatīva un izraisīt nelaimi. Turpretim labā pirotehnikas veikalā pārdevējs spēs pastāstīt par konkrēto izstrādājumu un tā drošu lietošanu vairāk, nekā būs rakstīts lietošanas pamācībā.

Administratīvā apgabaltiesa šodien ierosināja lietu pēc AS Latvijas Gāze (LG) pieteikuma par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) 10.septembra lēmumu saistībā ar dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumiem, kas ļauj Latvijas lietotājiem gāzi piegādāt no alternatīviem avotiem.

Kā aģentūru LETA informēja tiesā, lieta tiks izskatīta nākamā gada 15.februārī.

Tiesā papildināja, ka no LG ir pieteikts arī lūgums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu - apturēt SPRK lēmuma AS Latvijas Gāze dabasgāzes pārvaldes sistēmas lietošanas noteikumi" konkrēta punkta darbību -, ko tiesa skatīs 3.novembrī plkst.12.

LG administratīvajā tiesā apstrīdējusi dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumus, kas ļauj Latvijas lietotājiem gāzi piegādāt no alternatīviem avotiem, iepriekš vēstīja TV3. Vienlaikus LG atteikusi Latvenergo ieceri piegādāt sev gāzi no Lietuvas.

SPRK 10.septembrī apstiprināja un pirms mēneša stājās spēkā ar dabasgāzes infrastruktūru saistītie noteikumi - AS Latvijas Gāze dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumi un AS Latvijas Gāze Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumi.

Mobilais telefons un fotoaparāts ir ierīces, ko visbiežāk savā ceļasomā liek Latvijas iedzīvotāji. Dodoties ārpus valsts, mobilo telefonu līdzi ņem 96%, bet foto kameru – 82% Latvijas Mobilā Telefona (LMT) aptaujas dalībnieku. Katrs otrais ceļojuma laikā ir izmantojis internetu mobilajā telefonā. Pēdējā pusgada laikā LMT klientu izmantotais datu apjoms ārvalstīs ir trīskāršojies.

Vairāk nekā 300 tūkst. LMT klientu internetu tālrunī lieto ik dienu, arī atrodoties ārvalstīs, norāda LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis.

Internetu mobilajā telefonā ceļojuma laikā ir lietojuši 45% respondentu. Teju katrs ceturtais jeb 23% respondents ārvalstīs internetu tālrunī izmantojis e-pasta lasīšanai un navigācijai. Retāk jeb 17% aptaujas dalībnieku ceļojumu laikā internetu mobilajā tālrunī lietojuši, lai sērfotu sociālajos tīklos, bet 15% to darījuši darba vajadzībām un 12% aktuālo ziņu lasīšanai.

15% aptaujāto norāda, ka noteikti izmantos mobilo internetu sava ceļojuma laikā, 26% to plāno darīt, ja būs pieejams bezmaksas WiFi, bet 25% – ja būs nepieciešamība.

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

Vidēji 86% jeb 1,4 miljoni Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir lietojuši internetu pēdējo trīs mēnešu laikā, un tas ir par 2 procentpunktiem vairāk nekā 2017.gada pavasarī, liecina jaunākie «Kantar TNS Latvia Digital» pētījuma rezultāti.

Vidēji 80% jeb 1,3 miljoni Latvijas iedzīvotāju aptaujātajā mērķgrupā internetu lieto regulāri – katru dienu. Arī regulāro interneta lietotāju īpatsvars pēdējā gada laikā pieaudzis par 2 procentpunktiem.

Regulāro interneta lietotāju īpatsvars visvairāk ir pieaudzis 40 līdz 49 gadus veco iedzīvotāju vidū: 2018.gada pavasarī internetu katru dienu lietojuši 88% iedzīvotāju vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem, kas ir par 5 procentpunktiem vairāk nekā 2017.gada pavasarī.

Ņemot vērā pētījuma datus redzams, ka internetu vairāk izmanto vīrieši. Aktīvākie interneta lietotāji ir vecumā no 15 līdz 40 gadiem. Tāpat pētījums pierāda, ka internetu vairāk lieto Rīgā, nedaudz mazāk citās pilsētās un laukos.

2015.gada 8.oktobrī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēma lēmumu, ar kuru SIA Europark Latvia noteikts tiesiskais pienākums pārtraukt patērētājiem piedāvāt tādus netaisnīgus autostāvvietas pakalpojuma līguma noteikumus, kuri paredz normatīvajiem aktiem neatbilstošu un nesamērīgu līgumsodu, informē PTAC pārstāve Sanita Gertmane.

PTAC šī gada 8 mēnešos sniedzis vairāk nekā 30 konsultācijas un saņēmis 27 patērētāju sūdzības, kurās patērētāji bija pauduši neapmierinātību ar SIA Europark Latvia piemērotajiem līgumsodiem.

PTAC, izvērtējot SIA Europark Latvia par autostāvvietas pakalpojuma noteikumu neievērošanu paredzētā līgumsoda noteikšanas un piemērošanas sistēmu, konstatēja, ka tā paredz piemērot nesamērīgu līgumsodu par noteikumu neievērošanu, kā arī tiesības aprēķināt līgumsodu atkārtoti ik pēc 24 stundām.

Saskaņā ar patērētāju sniegto informāciju par salīdzinoši neilgu neapmaksātu pakalpojuma izmantošanu, piemēram, sākot no dažām minūtēm līdz vienai stundai, SIA Europark Latvia pieprasa pilnu noteikumos paredzētā līgumsoda apmaksu (fiksētas summas veidā 11,00 EUR un 25,00 EUR), kura vairākkārtīgi pārsniedz neapmaksātā pakalpojuma cenu. Turklāt par vienu un to pašu līgumsaistību pārkāpumu var tikt piemērots līgumsods pilnā apmērā atkārtoti 24 stundu laikā no pārkāpuma konstatēšanas brīža, pakļaujot patērētājus pieaugošām un salīdzinājumā ar pakalpojuma maksu nesamērīgām sankcijām.

Centrālās statistikas pārvaldes nepārtrauktā darbaspēka apsekojuma rezultāti par 2007. gada 1. ceturksni liecina, ka tikai 4,1% darba ņēmēju saņēmuši pēcnodokļu algu, kas pārsniedz 500 latus.

Lai nodrošinātu informāciju darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēšanas modelim, saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija sēdes lēmumu, no 2007.gada Darbaspēka apsekojuma izlase ir palielināta vairāk kā 2 reizes. Nejaušās izlases rezultātā 1.ceturksnim tika atlasītas 6 tūkst. mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,7 tūkst. cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Līdz ar to iegūtie rezultāti par situāciju darba tirgū un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti aptver šo vecuma grupu. Apsekojumā datu vispārināšanai tiek izmantots aprēķinātais iedzīvotāju skaits 2007.gada sākumā, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Nodarbinātības statistikas daļa.

2008.gada laikā internetu sadarbībai ar valsts un pašvaldību iestādēm lietoja 62% uzņēmumu, kas ir par 8 procentpunktiem vairāk kā 2007.gadā.

58% no visiem uzņēmumiem internetu izmantoja informācijas iegūšanai, 56% - veidlapu lejuplādēšanai, bet katrs otrais uzņēmums to lietoja aizpildīto veidlapu iesniegšanai (50%). 40% uzņēmumu internetu izmantoja pilnai elektroniskai sadarbībai ar valsts un pašvaldību iestādēm. Savukārt katrs desmitais uzņēmums internetu lietoja piedāvājumu iesniegšanai elektroniskajā iepirkumu sistēmā (e-iepirkumi) (9.5%).

2009. gada janvārī 93% uzņēmumu savā darbībā lietoja datoru, bet internetu - 86%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2009.gada sākumā veiktā apsekojuma rezultāti.

2009. gada janvārī uzņēmumu īpatsvars, kuriem bija mājas lapa, sasniedza 42%.

Pagājušajā gadā Latvijā to cilvēku īpatsvars, kas nekad nav lietojuši internetu, veidoja gandrīz trešdaļu jeb 28,9%, liecina Eiropas Komisijas (EK) apkopotie dati saistībā ar Digitālās programmas Eiropai (Digital Agenda for Europe) izpildi.

Dati attiecas uz 16 līdz 74 gadus veciem iedzīvotājiem.

Tie liecina, ka vidēji Eiropas Savienības (ES) valstīs šādu cilvēku īpatsvars pērn sasniedza 26,3%. Lietuvā šādu cilvēku īpatsvars bija lielāks nekā Latvijā - 35,5%, savukārt Igaunijā tas bija mazāks - 22,2%.

Dati, kas ietver arī ES neiekļautās Eiropas valstis, liecina, ka sliktākā situācija pērn bijusi Turcijā, kur nekad internetu nelietojušo cilvēku īpatsvars sasniedza 58,4%, savukārt labākā situācija bija Īslandē, kur tādu bija tikai 4,9%.

Salīdzinot ar 2009.gadu, Latvijā pērn nedaudz samazinājies šādu cilvēku skaits - 2009.gada dati liecina, ka internetu nekad nav lietojuši 31,5% iedzīvotāju.

Pieeja internetam Eiropas Savienībā (ES) šogad bija 79% mājsaimniecību, savukārt Latvijā - 72%, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.

Interneta pieejamība Latvijā ir 11.zemākā no visām dalībvalstīm.

Saskaņā ar Eurostat datiem interneta pieejamība pēdējo trīs gadu laikā ir piedzīvojusi būtisku kāpumu - 2007.gadā pieeja internetam bija 55% mājsaimniecību.

Vislielākais interneta pieejamības īpatsvars šogad reģistrēts Nīderlandē - 95%, Luksemburgā - 94%, kā arī Zviedrijā un Dānijā - 93%.

Tikmēr vismazākais interneta piekļuves īpatsvars fiksēts Bulgārijā - 54%, Grieķijā - 56% un Rumānijā - 58%.

Lietuvā internets pieejams 65% mājsaimniecību, kas ir septītais zemākais līmenis ES.

Savukārt Igaunijā pieeja internetam šogad bijusi 80% mājsaimniecību, kas ir 11.augstākais līmenis ES.

Viedtālruņus lieto jau 12% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Pieaugot šo mobilo ierīču lietotāju skaitam, mainās arī iedzīvotāju interneta lietošanas paradumi, noskaidrots aģentūras TNS pētījumā TNS Latvia Digital.

Jau šobrīd to interneta lietotāju vidū, kuru īpašumā ir viedtālrunis, vispopulārākā ierīce interneta izmantošanai ir viedtālrunis (81% gadījumu) savukārt, «parasto» mobilo telefonu lietotāju vidū joprojām vispopulārākais interneta piekļuves veids ir, izmantojot galda datoru (74% gadījumu), norāda TNS mediju pētījumu vecākā klientu vadītāja Signe Hokonena.

Pētījuma rezultāti liecina, ka internetu 2012. gada pavasarī pēdējo sešu mēnešu laikā ir izmantojuši vidēji 70% jeb 1 212 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 4 procentpunktiem vairāk nekā 2011. gada atbilstošajā periodā. Pieaudzis ir arī regulāro interneta lietotāju īpatsvars - ja 2011. gada pavasarī pēdējo septiņu dienu laikā internetu bija izmantojuši 63% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, tad 2012. gada pavasarī tie jau ir 67%.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi Interneta auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Internets, Pavasaris 2008 rezultātus.

Interneta auditorijas pavasara pētījuma perioda dati liecina, ka vidēji 53 % jeb 952 000 Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā pēdējo 6 mēnešu laikā ir izmantojuši internetu. Regulārāk – pēdējo 7 dienu laikā – tīmekli ir izmantojuši vidēji 49 % jeb 877 000 Latvijas iedzīvotāju aptaujātajā mērķa grupā, Db.lv informē TNS mārketinga vadītāja Laura Briča.

Regulāro interneta lietotāju skaits visvairāk ir pieaudzis vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem. Šajā vecumā grupā internetu pēdējo 7 dienu laikā ir izmantojuši vidēji 69 %, kas ir par 18 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada – 2007. gada pavasarī. Jāatzīmē, ka interneta izmantošana pēdējā gada laikā ir pieaugusi ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju vidū - +6 procentpunkti, salīdzinot ar 2007. gada pavasari. Pētījuma rezultāti liecina, ka regulāro interneta lietotāju īpatsvars ir izlīdzinājies starp galvaspilsētu un pārējām Latvijas pilsētām. Gan Rīgā, gan pārējās Latvijas pilsētās pēdējo 7 dienu laikā internetu ir izmantojuši vidēji 51 % iedzīvotāju.