Jau šo ceturtdien sāksies 18. Nacionālais Ķīnas Komunistiskās partijas kongress. Tās laikā notiks Kompartijas vadības maiņa un pašreizējā valsts prezidenta Hu Dziņtao vietā stāsies viceprezidents Sji Dziņpins. Bet ko tad līdz ar Ķīnas vadošo politiķu nomaiņu gaidīt no Ķīnas ekonomikas?

Šobrīd valda pārliecība, ka neviens no Ķīnas jaunajiem līderiem nav izteikts reformators un, ja tiks lemts par kādām pārmaiņām, tad tas, visticamāk, notiks lēni. Līdz ar to gaidīt kādas krasas izmaiņas Ķīnas politiskajā vai ekonomikas politikā diez vai būtu ļoti pamatoti.

Līdzīgi uzskata arī eksperti. «Runājot par to, kādu ietekmi atstās uz Ķīnas un pasaules ekonomiku Ķīnas valsts un Kompartijas līderu maiņa, jāpiemin, ka līdz šim (kopš 1980-tajiem gadiem) politiskas elites izmaiņas Ķīnā nebija saistītas ar tūlītējam izmaiņām ekonomiskajā kursā. Ekonomikas politikas ziņā Ķīnā līdz šim bija nodrošināta pēctecība un konsekvence, bet jebkādas izmaiņas kursā tiek ieviestas pakāpeniski. Visdrīzāk arī šoreiz būs tā. Ķīnas valsts un Komunistiskās partijas līderu maiņa neizraisīs lielas izmaiņas valsts ekonomiskajā politikā īstermiņa perspektīvā. Turklāt Ķīnas politiskās elites maiņa pati par sevi aizņems pietiekami ilgu laiku, un Komunistiskas partijas delegātu sapulce, kas atvērsies Pekinā pēc dažām dienām, ir tikai šī procesa sākums,» skaidro Hipo fondu valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

Eiropa kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai labprātīgi pieņēmusi investīcijas no Ķīnas.

Turklāt, ņemot vērā tās politisko režīmu, lielā daļā gadījumu aiz šīm investīcijām stāv nekas cits kā šīs valsts valdība, liecina Nīderlandes uzņēmuma “Datenna” pētījums.

Tas arī nozīmē, ka faktiski, ar Ķīnas valdību saistītajiem akcionāriem pārņemot Eiropas biznesus, šai valstij ir augoša ietekme pār procesiem Eiropā. Tiek rēķināts, ka kopš 2010. gada bijuši aptuveni 650 ievērojami no Ķīnas nākoši ieguldījumi Eiropā. Aptuveni 40% gadījumu šos ieguldījumus turklāt varot saistīt ar situāciju, kad Ķīnas valdības ietekme pēc šiem darījumiem konkrētajā Eiropas uzņēmumā ir vidēja vai pat ļoti augsta, ieskaitot investīcijas augsti attīstīto tehnoloģiju sektorā, ziņo “Datenna”. Tiek arī izcelts, ka bieži vien Eiropas uzņēmumu pārņemšanas procesos Ķīnas valdības ietekme tiekot rūpīgi maskēta. Parasti tas notiekot ar sarežģītu vairāku īpašumtiesību slāņu un sarežģītu akcionāru struktūru palīdzību. Tāpat šādi darījumi tiekot veikti ar dažādu Ķīnas meitas uzņēmumu Eiropā palīdzību.

Lai izdzīvotu, liela daļa mazo interneta veikalu, visticamāk, uz laiku darbību pārtrauks, bet lielie nozares dalībnieki apvienosies.

Pirmie trīs gada mēneši būs ļoti smagi Latvijas ekonomikā un tai skaitā arī interneta veikaliem, interneta veikala 1A vadītājs Mareks Zuika.Tā Db pastāstīja Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Plešs, vēršot uzmanību, ka pašreizējā ekonomiskā situācija «atsijās» daudzus interneta veikalus, kam nav pieredzes un resursu. Apvienošanās iespēju izskata viens no lielākajiem interneta veikaliem Latvijā Xnet. «Pašlaik izskatām iespēju piedāvāt tiem mūsu konkurentiem, kuri vēl nav uz bankrota sliekšņa, apvienoties ar Xnet, jo mēs šobrīd strādājam ar vienu no modernākajām sistēmām Latvijā un mums ir sakārtoti procesi, lai mēs spētu ar esošām izmaksām apkalpot vismaz trīs reizes vairāk pasūtījumu nekā šobrīd. Attiecīgi apvienojoties būtu iespēja šādiem veikaliem izdzīvot šajā grūtajā periodā,» tā e-veikala komercdirektors Mārtiņš Švāns. E-komercija nav izņēmums, un ekonomiskā situācija ietekmē arī interneta veikalu nozari Latvijā, Db norādīja aptaujātie nozares eksperti. Turklāt tāpat kā citās sfērās, arī šajā šogad ir pieļaujami interneta veikalu bankroti. «Arī līdz šim ik pa brīdim ir bankrotējis kāds interneta veikals. Šis gads, protams, nebūs izņēmums un bankrotu skaits varētu pat palielināties. Riska grupā jāuzsver tie, kas ņēmuši kredītus neapdomīgai attīstībai vai saistību nomaksai,» Db atzīmēja interneta veikala Neoshop vadītājs Ints Trifanovs. Kopumā interneta veikalu nozare Latvijā ir vērtējama vairāku desmitu miljonu latu apmērā, norāda LIA.

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

Valsts policija izstrādājusi ieteikumus e-pasta korespondences un interneta vides drošībai.

"Interneta vide mūsdienās piedāvā dažādas iespējas saņemt pakalpojumus, kā arī brīvi sazināties ar citām personām. Ņemot vērā interneta pieslēgumu popularitāti, komersanti arvien paplašina savu internetā piedāvāto pakalpojumu klāstu.

Izmantojot interneta vidi dažādu darbību veikšanai, ir jāņem vērā šīs vides specifiskās īpatnības – parasti šajā vidē komersanti interneta resursu ietvaros savus klientus nodala pēc atsevišķu lietotāju principa. Parasti lietotājs iegūst tiesības piekļūt savam kontam (profilam) un pakalpojumiem ievadot kādu konkrētu tikai sev zināmu lietotājvārdu un paroli, tomēr, citreiz aizsardzība tiek papildināta izmantojot numurētu pieejas kodu kartes, kodu kalkulatorus, vienreiz izmantojamos kodus, kā tas ir internetbanku gadījumā.

Ķīnas hakeri ir mēģinājuši nozagt paroles simtiem Gmail e-pasta pakalpojumu izmantotājiem, ieskaitot ASV augstākā līmeņa valdības amatpersonas, militāristus, kā arī Ķīnas cilvēktiesību aktīvistus un žurnālistus, paziņojusi kompānija, vēsta Reuters.

Hakeri vēlējušies iegūt savā rīcībā e-pasta kontu paroles dažādām personām, lai varētu tās uzraudzīt, norādīja Google, tomēr kompānija to atklāja un «pārtrauca hakeru kampaņu».

Uzbrukums ir bijis vērsts no Jinaņas, Šandongas provincē, kur atrodas vairāki Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijai piederoši tehniskās izlūkošanas biroji. Tiek uzskatīts, ka šie biroji ar Ķīnas valdības svētību «koncentrējas uz kļūdu izmantošanu ārvalstu tīklos».

Pēc šī uzbrukuma ASV Federālās izmeklēšanas birojs (FIB) ir uzsācis izmeklēšanu. Ķīnas valdība savu iesaisti notikušajā noliedz. Tomēr šādas darbības valstī ir populārs hobijs, skaidro Reuters. Ķīnā ir daudz tīmekļa vietņu, kas par zemu samaksu piedāvā apgūt hakera «profesijas» pamatprincipus.

Latvijas uzņēmumiem, kas vēlas startēt Ķīnas tirgū, ir jābūt atvērtiem kooperācijai, jāspēj izstrādāt savs piedāvājums tieši Ķīnas tirgum un jāorientējas uz ekskluzīviem un nišas produktiem. Savukārt, lai spētu piesaistīt Ķīnas investīcijas.

Latvijai jāspēj piedāvāt integrētus projektus un loģistikas risinājumus, kas būtu izdevīgi kravu plūsmas nodrošināšanai starp Ķīnu un Eiropas valstīm, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG un LIAA veiktais pētījums par Latvijas un Ķīnas biznesa partnerības potenciālu (Latvija kā Ķīnas biznesa partneris).

Edgars Voļskis, direktors KPMG konsultāciju pakalpojumu nodaļā Baltijas valstīs un Baltkrievijā: “Ķīna ir ļoti liels tirgus, tāpēc Latvijas uzņēmumiem, kas pārsvarā ir mazi vai vidēji, nav jācenšas startēt uzreiz visas Ķīnas mērogā. Ir jāatrod uzticams sadarbības partneris uz vietas, sava niša, kurā startēt, un jāizveido savs piedāvājums tieši ķīniešu mērķauditorijai. Ķīnas iedzīvotāju labklājība palielinās, un pieaug arī pieprasījums pēc ekskluzīviem izstrādājumiem un luksusa precēm, kā arī eko produktiem. Savukārt mūsu uzņēmējiem ir jāiemācas kooperēties gan loģistikas, gan produkcijas daudzuma nodrošināšanas jomā, lai spētu piedāvāt apjomus, kas apmierinātu Ķīnas mazpilsētas ar vienu līdz trim miljoniem iedzīvotāju.”

Krievijas hakeri, kuri nav apmierināti ar Baltijas valstu interpretāciju par notikumiem Otrajā Pasaules karā, kā arī ar šajās valstīs piekopto politiku, apsolījuši kiberkaru pret Baltijas nācijām, ilustrējot Baltijas valstu mājas lapas ar piecstaru zvaigznēm, ziņo Krievijas portāls Smena.

"Baltijas valstu rīcība, kas vērsta uz to, lai pārrakstītu vēsturi un izdzēstu pagātnes notikumus no to iedzīvotāju atmiņām, ir pārkāpusi visas saprāta robežas," teikts hakeru sūtītajā vēstulē.

Hakeri plāno mainīt Baltijas valstu mājas lapu izskatu. Apmeklētājiem atverot kādu no mājas lapām, kurai būs uzbrukuši hakeri, parādīsies lielas sarkanas zvaigznes un attēli ar karavīriem, kas esot atbrīvojuši Rīgu, Tallinu un Viļņu no fašistiem.

Teksts no hakeru paziņojuma: "Hakeri visā valstī nolēmuši apvienoties. Tam par iemeslu kalpojusi rietumu valstu nekaunīgā uzvedība. Mums ir apnikusi NATO pietuvošanās mūsu dzimtenes robežām, apnikuši Ukrainas politiķi, kas aizmirsuši savu tautu un domā vien par savām interesēm. Apnikusi Igaunijā valdošā vara, kas nekaunīgi un atklāti pārraksta vēsturi un atbalsta fašismu. Stop, pietiek!"

Ķīnas valdības kontrolētās bankas turpinot lēti finansēt kompānijas, kuru biznesa modelis vairs nav īsti konkurētspējīgs un kuras strādā ar zaudējumiem, veido «zombiju uzņēmumu» paaudzi. Proti, tās ir kompānijas, kuru dzīvotspēja lielā mērā ir atkarīga no valsts banku nepārtrauktas labvēlības - lētā finansējuma. Tāpat Ķīnas eksportējošajām kompānijām nākams rēķināties ar pakāpenisku konkurētspējas priekšrocību mazināšanos, ko nodrošina algu palielināšanās un valsts valūtas - juaņas - vērtības pieaugums (tas gan ir ļoti lēzens).

Kā piemēru Reuters min Ķīnas saules paneļu ražotāja Yingli Green Energy Holding (pasaules 3. lielākais saules paneļu ražotājs), kuras zaudējumi palielinās, akciju cena strauji sarūk, bet vēl nesen kompānija no Ķīnas valdības kontrolētās bankas saņēma lētu kredītu. Turklāt Reuters ziņo, ka šī ir tikai viena no daudzām šādām kompānijām. Šāda situācija raisa bažas, ka laikā, kad notiek Ķīnas ekonomikas bremzēšanās, pavisam reālās problēmās varētu nonākt arī šīs valsts finanšu iestādes. Reuters ziņo, ka daudzas Ķīnas kompānijās ir novērojama ražošanas pārprodukcija, peļņas kritums un tajā pašā laikā – to parāda pieaugums. Pekinas ekonomikas izpētes kompānijas GaveKal-Draganomics aprēķini liecina, ka Ķīnas korporatīvo parādu slogs šogad pieaugs līdz 122% no valsts IKP. Vēl 2011. gadā tie bijuši 108% no IKP (pieaugums straujš – par 14 procentpunktiem).

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Ķīnas ekonomikas izaugsme varbūt arī bremzējas, bet valsts patērētāju ar vidējiem ienākumiem armija kļūst tikai lielāka. Turpinoties šādai tendencei, Ķīnas korporācijām varētu aizsākt jaunu ēru, kurā aizvien svarīgāka loma būs zīmolam, teikts Milward Brown Optimor un WPP Brandz veiktajā pētījumā.

Pētījumā, kurā apkopota informācija par 50 vērtīgākajiem Ķīnas zīmoliem, secināts arī, ka visstraujāko vērtības pieaugumu piedzīvojoši tieši tehnoloģiju zīmoli. Tas skaidrojams ar to, ka Ķīnas patērētāji aizvien vairāk laika, kā arī naudu, tērē internetā un izmantojot mobilās tehnoloģijas.

Tāpat ziņojumā norādīts, ka aizvien biežāk Ķīnas zīmoli savu klātbūtni nostiprina arī ārvalstīs, kas to vērtību tikai palielina.

Ķīnas vērtīgāko zīmolu TOP 10:

10. Sinopec. Vērtība - 12,5 miljardi ASV dolāru.

Sinopec ir naftas un dabasgāzes kompānija, kas 2012. gadā ir parakstījusi līgumus aptuveni 10 miljardu ASV dolāru vērtībā. Ķīnas enerģētikas gigants arī iegādājies 49% Kanādas uzņēmuma Talisman Energy, tādējādi iegūstot arī tiesības pētīt dabasgāzes un naftas laukus Kanādas rietumos.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab, informé, ka kompānijas BindView pētniecības grupas Razor vadītājs Marks Lavless kādā ISACA (Information Systems Audit and Control Association) sanāksmēm savā referātā ir runājis par to ka, šobrīd daudzi hakeri ielaužas sistēmās, lai gūtu labumu sev vai nodarītu ko ļaunu; tādus angļu valodā dēvē par "black-hat" hakeriem. "Black-hat" atrastos aizsardzības pārvarēšanas paņēmienus izmanto paši vai arī pārdod citiem par naudu, bet reizēm atdod apmaiņā pret kaut ko sev noderīgu. "Grey-hat" hakeri bez administratora vai izstrādātāja ziņas uzlauž datorsistēmas un "izķidā" programmatūru - ar nolūku atrast tīkla vai programmatūras problēmas. Agrāk daudzi šādi hakeri darbojās paši par sevi, taču šodien viņus algo mafija, ārvalstu valdības un surogātpasta izplatītāji. Kā apgalvo Lavless, melnajā tirgū paņēmiens jeb "exploit", kurš ļauj izmantot zināmu ievainojamību, maksā 100-500 ASV dolāru. Bet šāda cena turas tikai līdz brīdim, kamēr "exploit" kods parādās publiskajos forumos; pēc tam tas viss vairs nav pat plika graša vērts. Nezināmas ievainojamības izmantošanas paņēmiena kods, protams, ir daudz vērtīgāka manta. Šādu paņēmienu cena jau ir starp 1000 un 5000 ASV dolāru. To pircēji ir ārvalstu valdības, vietējās un ārzemju organizētās noziedzības pārstāvji, kā arī kompānija iDefense, kura uzpērk "exploit" un par tiem informē savus klientus. Savukārt saraksts, kurā ir 5000 IP adrešu, maksā no 150 līdz 500 ASV dolāru. Katra no šīm adresēm ir ar spiegu programmu inficēts dators, kas gatavs kļūt par paklausīgu "zombiju". Ja melnajā tirgū kāds vēlas iegādāties 1000 aktīvu kredītkaršu numurus, tad šāds saraksts maksā no 500 līdz 5000 ASV dolāru. Dažas tīkla vietnes pāris numuru pat atsūta par brīvu, lai var pārbaudīt "preci" un nav jāpērk kaķis maisā. Savukārt citās vietnēs, pēc Lavlesa teiktā, atrodami kredītkaršu numuru tirgotāju reitingu saraksti - kaut kas līdzīgs eBay Inc. Kopumā cenas gan ir pieaugušas kopš tā laika, kad ASV slepenais dienests sācis operāciju "Firewall" (Ugunsmūris) - nelegālo hakeru organizāciju Shadowcrew, Carderplanet un Darkprofits darbības izmeklēšanu. Bet cik nopelna "black-hat", kas strādā surogātpasta izplatītāju interesēs? Kā stāsta Lavless, pieredzes bagāta "black-hat" gada alga šajā jomā ir no 100 000 līdz 200 000 dolāru. Diezgan iespaidīga summa, tomēr pieķertam hakerim tā dažās nedēļās aiziet advokātu honorāros. Turklāt ne jau visi "black-hat" pelna simt tūkstošus. InfoWorld žurnālists ir runājis ar Bilu Henkoku, Savvis Communications Corp. drošības direktoru, kurš uzskata, ka daži no šiem hakeriem savu amatu piekopj nebūt ne no laba prāta. Henkoks pastāstījis par kādu hakeri no Austrumeiropas, kura ģimenes locekļiem krievu mafija draudējusi, lai piespiestu viņu strādāt noziedznieku labā. "Šis gadījums, manuprāt, liecina par to, ar cik sarežģītu problēmu mums ir darīšana," atzinis Henkoks.

Ķīnas hakeri pastrādājuši vairāk nekā pusi no pērn kopumā izdarītajiem kibernoziegumiem. Par to liecina Krievijas lielākā antivīrusa programmu izstrādātāja Kaspersky Lab apkopotie dati, vēsta Bloomberg.

Aptuveni 52% no pērn kopā izdarītajiem aptuveni 73 miljoniem kiberuzbrukumu globālā tīmekļa sistēmām, kurus reģistrējis Krievijas antivīrusa programmu izstrādātājs, tikuši izdarīti no Ķīnas, norāda Kaspersky Lab savā ikgadējā ziņojumā par datorsistēmu drošību.

«Ķīnas kibernoziedznieki ir spējīgi saražot tik daudz kaitējošo programmu, ka pēdējo divu gadu laikā pilnīgi visi antivīrusa programmu izstrādātāji ir saskārušies ar tām,» teikts Krievijas kompānijas ziņojumā.

Kaspersky Lab norāda, ka Ķīnas hakeri savā jomā tagad ir pasaulē «labākie», apsteidzot ASV, Vāciju, Nīderlandi un Krieviju.

Krievija gan saglabājusi «zelta medaļu» interneta krāpniecību ziņā. Krievijas hakeri ir izveidojuši lielu skaitu mājas lapu, kas spēlē uz interneta lietotāja naivumu un ziņkārību. Piemēram, piedāvājot pakalpojumus, kuri it kā ļauj piekļūt lietotāja draugu, radinieku un paziņu e-pasta saturam vai īsziņām mobilajā telefonā.

Hakeri, kas internetā publiskojuši ASV pirmās lēdijas Mišelas Obamas un slavenību finansiālā stāvokļa un personīgās informācijas datus, tos ieguvuši no kredītinformāciju apkopojošām kompānijām.

Pirmdien kāda Krievijas tīmekļa vietne publiskoja 15 slavenību un amatpersonu finanšu stāvokļa datus. Tikuši publiskoti ASV pirmās lēdijas, Federālā Izmeklēšnas biroja (FIB) vadītāja, bijušā Kalifornijas gubernatora un filmu zvaigznes Arnolda Švarcenegera, ASV viceprezidenta Džo Baidena, gubernatora Mita Romnija, filmu zvaigznes Mela Gibsona, mūziķa Jay-Z un citu sabiedrībā pazīstamu cilvēku personīgos datus, ieskaitot informāciju par to finansiālo stāvokli un sociālo apdrošināšanu.

Hakeru piekļuvi savai informācijai atzinušas trīs lielākās ASV kredītkompānijas Experian Plc, Equifax Inc. un TransUnion Corp, vēsta Bloomberg. TransUnion norāda, ka hakeru rīcībā jau bijis «ievērojamu daudzumu» minēto personu datu, kas iegūti no citiem avotiem, kā, piemēram, bankām un veikaliem. Hakeri pēc tam datus izmantojuši, lai piekļūtu tos interesējošai informācijai.

Nezināmi hakeri 28. un 29. jūnijā uzbrukuši vairākām Lietuvas interneta mājas lapām, ievietojot tajās sarkanu fonu, uz kura attēloti komunistu simboli - sirpis un āmurus. Par notikušo vēsta Lietuvas sakaru regulatora tīklu un informācijas aizsardzības nodaļas priekšnieks Ritis Rainis, raksta RIA Novosti.

Db.lv jau ziņoja, ka Krievijas hakeri, kuri nav apmierināti ar Baltijas valstu interpretāciju par notikumiem Otrajā Pasaules karā, kā arī ar šajās valstīs piekopto politiku, apsolījuši kiberkaru pret Baltijas nācijām.

Hakeru neapmierinātību izsauca fakts, ka pagājušajā nedēļā Lietuvas parlaments aizliedza publiskos pasākumos izmantot nacistisko un komunistisko simboliku.

R. Rainis norādījis, ka 28. jūnijā hakeri uzbruka Dienesta ētikas augstākās komisijas, kā arī uzņēmumu Tokvila un Rimi interneta mājas lapām.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar Latvijas Universitātes Matemātikas un Informātikas institūta Tīkla risinājumu daļas vadītāja vietnieci Katrīnu Sataki. Uzzini, kādas izmaiņas gaidāmas domēnu reģistrācijā Latvijā, kā arī kuri varētu būt Latvijā un citur pasaulē vērtīgākie domēni.

Autore: Lelde Petrāne, Db.lv žurnāliste

Cik .lv domēni pašlaik ir reģistrēti Latvijā?

Pagājušā gada janvārī kopējais aktīvo .lv domēnu skaits bija 25 861. Gada laikā aktīvo domēnu skaits palielinājās par 8 100 domēniem, taču gandrīz 4 500 domēnu īpašnieki nepagarināja reģistrāciju. Gada pēdējos mēnešos vidēji mēnesī tika reģistrēts par 330 domēniem vairāk nekā gada sākumā. Aktīvākie reģistrācijas mēneši bija marts un oktobris, kad mēnesī tika pieteikti vairāk kā 1 300 domēni. Šogad mums jau ir pirmais rekords - janvārī reģistrācijai tika pieteikti vairāk kā 1 600 domēni. Tomēr jāņem vērā, ka, kā liecina pieredze, ne visi no šiem domēniem turpmāk tiks lietoti.

Hakeri, kas pagājušajā gadā ielauzušies biržas Nasdaq datorsistēmā, bija tajā instalējuši programmas, kas ļauj izspiegot biržā esošo uzņēmumu vadību, atsaucoties uz divu izmeklēšanai pietuvinātu personu teikto, raksta Reuters.

Jauni pierādījumi liecina, ka kiberuzbrukums ir bijis daudz nopietnāks, nekā tika domāts iepriekš – šī gada februārī Nasdaq OMX Group vēstīja, ka tās rīcībā nav pierādījumu, ka hakeri varētu būt piekļuvuši biržā esošo uzņēmumu informācijai.

Kiberuzbrukumu izmeklē FIB un Nacionālās Drošības aģentūra.

«Dievs vien zina, ko tieši hakeri ir nodarījuši. Šāda uzbrukuma ietekme ilgtermiņā vēl joprojām nav paredzama,» norādīja Toms Kellermans (Tom Kellermann), kiberdrošības eksperts ar vairāku gadu pieredzi centrālo banku aizsardzībā un citu augsta profila finanšu institūciju kiberaizsardzībā.

Kāds 17 gadus vecs skolnieks no Austrālijas negribot izraisījis milzīgu hakeru uzbrukumu populārajai interneta vietnei Twitter, ziņo AFP.

Pīrss Delphins (Pearce Delphin), kura Twitter vārds ir @zzap, atzinis, ka viņš atklājis drošības trūkumu, kuru pēc tam izmantojuši hakeri, ietekmējot tūkstošiem vietnes lietotāju un izraisot haosu mikroblogošanas vietnē uz aptuveni piecām stundām.

Viņa atklāto trūkumu hakeri izmantojuši, lai novirzītu lietotājus uz pornogrāfiskām lapām un izveidotu viltus tvītus, kas kopējušies ikreiz, kad tie izlasīti.

Puisis atzinis, ka brīdī, kad sniedzis informāciju par savu atklājumu, viņš pat neesot nojautis, ka kaut kas tāds varētu notikt.

Starp cilvēkiem, kurus skāris hakeru uzbrukums, tiek minētas arī tādas atpazīstamas personas kā Baltā nama preses sekretārs Roberts Gibbs un Lielbritānijas bijušā premjera Gordona Brauna sieva.

Starptautiskā policijas operācijā septiņās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, aizturēti 11 hakeri, kas izspiegojuši datorlietotājus caur datoru tīmekļa kamerām, vēsta The Independent.

Aresti veikti Latvijā, Igaunijā, Lielbritānijā, Francijā, Rumānijā, Itālijā un Norvēģijā.

Aizturētie hakeri tiek turēti aizdomās par ļaunprātīgas programmas izmantošanu, lai pārņemtu savā kontrolē datoru tīmekļu kameras un izspiegotu datorlietotājus informācijas iegūšanai vai šantāžas nolūkos.

Britu policija apstiprināja, ka Lielbritānijā aizturēti četri cilvēki.

Kā jau LETA ziņoja, Lielbritānijas Informācijas komisāra birojs (ICO) ceturtdien aicināja Krieviju dzēst interneta vietni, kurā hakeri pieslēgušies tiešsaistes kamerām mājokļos un uzņēmumos visā pasaulē.

ICO apstiprināja, ka hakeri izmantojuši neaizsargātas vai ar vājām parolēm apsargātas novērošanas kameras un bezvadu bērnu monitorus.

Latvijā nav aizturēto starptautiski veiktajā policijas operācijā, kas notika septiņās Eiropas valstīs, tādējādi aizturot 11 hakerus, kas izspiegojuši datorlietotājus caur datoru tīmekļa kamerām.

Kā aģentūrai LETA norādīja Valsts policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis, lai arī tika norādīts, ka aizturēšana notikusi arī Latvijā, šeit neviens nav ticis aizturēts.

The Independent iepriekš ziņoja, ka starptautiskā policijas operācijā septiņās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, aizturēti 11 hakeri, kas izspiegojuši datorlietotājus caur datoru tīmekļa kamerām. Bija norādīts, ka aresti veikti Latvijā, Igaunijā, Lielbritānijā, Francijā, Rumānijā, Itālijā un Norvēģijā.

Aizturētie hakeri tiek turēti aizdomās par ļaunprātīgas programmas izmantošanu, lai pārņemtu savā kontrolē datoru tīmekļu kameras un izspiegotu datorlietotājus informācijas iegūšanai vai šantāžas nolūkos.

Pēc drošības programmatūras "ESET" statistikas sistēmas "LiveGrid Virus Radar Trends" datiem, pēc ārkārtējās situācijas beigām pieci vīrusi masveidā izplatās, apdraudot iedzīvotājus un uzņēmumus visā Latvijā.

1.vieta: ielaušanās uzņēmumu failu sistēmās ar "SMB.Attack.Generic"

Latvijā šobrīd izplatītākā krāpšanas metode ir vīruss "SMB.Attack.Generic". Saīsinājums SMB nozīmē attālināta failu sistēma "Windows" vidē, kuru izmanto uzņēmumi un kura atļauj, piemēram, failu koplietošanu, centralizētu datu pārvaldību, drukāšanu tīklā.

Uzbrūkot SMB, kibernoziedznieku mērkis ir iekļūt uzņēmumu tīklā un to lietotāju ierīcēs. Uzņēmumiem un lietotājiem jāpievērš uzmanība sistēmas atjauninājumiem, kurus "Microsoft" regulāri izlaiž, un tos jālejupielādē ierīcēs, lai pasargātu sevi no kiberuzbrukumiem.

2. Interneta pārlūka darbības pārņemšana ar "JS/Mindspark"

Google ir kļuvis par «politisku instrumentu», lai ķengātu Ķīnas valdību, paziņojis oficiāls Ķīnas valdības laikraksts, brīdinot, ka ASV interneta giganta apgalvojumi, ka nesenie hakeru uzbrukumi bijuši vērsti no Ķīnas, var ietekmēt tā biznesu, raksta Reuters.

Jau rakstīts, ka aizvadītajā nedēļā Google vēstīja, ka novērsusi uzbrukumu Gmail, kura mērķis bija iegūt e-pasta kontu paroles. Uzbrukums ticis vērsts no Ķīnas.

Tomēr Ķīnas Ārlietu ministrija ir noliegusi šos apvainojumus un komunistiskās partijas laikraksts ir brīdinājis Google, ka kompānija «spēlē riskantu spēli».

Google «mērķtiecīgi izmanto Rietumu aizspriedumus pret Ķīnu. Kompānijai nevajadzētu iesaistīties starptautiskajā politiskajā cīniņā, spēlējot politiskā rupora lomu, jo tad, kad starptautiskie vēji mainīs virzienus, tā var būt ziedota par labu politikai», norāda laikraksts.

Šodien pasaulslavenā investīciju banka Citigroup paziņojusi, ka arī tā cietusi no hakeru uzbrukumiem, kā rezultātā hakeri varējuši aplūkot aptuveni 200 tūkst bankas klientu informāciju, ziņo Reuters.

Citigroup norādījusi, ka hakeri tikuši pie informācijas par klientu vārdiem, konta numuriem un kontaktinformācijas. Tiesa gan, banka norādījusi, ka hakeri nav tikuši pie bankas klientu dzimšanas datumiem, kredītkaršu derīguma termiņiem un karšu drošības kodiem.

Jānorāda, ka tādējādi Citigroup pievienojusies vēl veselai virknei pasauleslavenu kompāniju, kas pēdējā laikā pārcietušas dažāda apmēra kiberuzbrukumus. Pie zīmīgākajiem piemēriem jāmin Sony, Google un Lockheed Martin.

DB jau rakstījis, ka arvien vairāk valstis kiberdrošību stāda savu prioritāšu augšgalā, tostarp arī ASV paziņojusi, ka tieši kiberdrošība ir valsts diplomātiskā prioritāte nr. 1 un pasaule šajā «kariņā» atrodas tikai sākuma posmā. Skaidrs ir tas, ka aktīvs kiberkarš mūsdienu pasaulē ir pavisam reāls, tiesa gan, ierindas patērētāju nevis cauršauj lode kā reāla kara gadījumā, bet cieš tā maciņa svars un personīgā telpa (piemēram, tiek nozagti kredītkaršu dati, nozagta personīgā informācija).

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

Hakeri piekļuvuši aptuveni 100 000 ASV nodokļu maksātāju datiem un uzbrukums acīmredzot nācis no Krievijas, vēsta telekanāls CNN, atsaucoties uz anonīmiem avotiem.

ASV Ieņēmumu dienests (IRS) par datu noplūdi ziņojis otrdien, pavēstot, ka hakeri piekļuvuši trešās puses vietnei ar nodokļu maksātāju datiem, nevis paša dienesta sistēmām.

Kā ziņo CNN, par uzbrukuma saistību ar Krieviju pavēstījuši divi avoti, kuriem ir zināms par ASV Valsts kases un Iekšējās drošības ministrijas vadīto izmeklēšanu.

Noziedznieki pēc tam izmantojuši iegūto informāciju par 15 000 cilvēku, lai krāpnieciskā ceļā no valdības pieprasītu nodokļu atmaksu aptuveni 50 miljonu dolāru apmērā.

Aprīlī tika ziņots, ka hakeri no Krievijas pagājušā gadā piekļuvuši ASV prezidenta Baraka Obamas elektroniskajai sarakstei, uzlaužot Baltā nama neslepeno datorsistēmas daļu. Tāpat hakeri piekļuvuši ASV Valsts departamenta neslepenajai datorsistēmai.