Jau šo ceturtdien sāksies 18. Nacionālais Ķīnas Komunistiskās partijas kongress. Tās laikā notiks Kompartijas vadības maiņa un pašreizējā valsts prezidenta Hu Dziņtao vietā stāsies viceprezidents Sji Dziņpins. Bet ko tad līdz ar Ķīnas vadošo politiķu nomaiņu gaidīt no Ķīnas ekonomikas?

Šobrīd valda pārliecība, ka neviens no Ķīnas jaunajiem līderiem nav izteikts reformators un, ja tiks lemts par kādām pārmaiņām, tad tas, visticamāk, notiks lēni. Līdz ar to gaidīt kādas krasas izmaiņas Ķīnas politiskajā vai ekonomikas politikā diez vai būtu ļoti pamatoti.

Līdzīgi uzskata arī eksperti. «Runājot par to, kādu ietekmi atstās uz Ķīnas un pasaules ekonomiku Ķīnas valsts un Kompartijas līderu maiņa, jāpiemin, ka līdz šim (kopš 1980-tajiem gadiem) politiskas elites izmaiņas Ķīnā nebija saistītas ar tūlītējam izmaiņām ekonomiskajā kursā. Ekonomikas politikas ziņā Ķīnā līdz šim bija nodrošināta pēctecība un konsekvence, bet jebkādas izmaiņas kursā tiek ieviestas pakāpeniski. Visdrīzāk arī šoreiz būs tā. Ķīnas valsts un Komunistiskās partijas līderu maiņa neizraisīs lielas izmaiņas valsts ekonomiskajā politikā īstermiņa perspektīvā. Turklāt Ķīnas politiskās elites maiņa pati par sevi aizņems pietiekami ilgu laiku, un Komunistiskas partijas delegātu sapulce, kas atvērsies Pekinā pēc dažām dienām, ir tikai šī procesa sākums,» skaidro Hipo fondu valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

Tehnoloģiju kompānija Microsoft oficiāli laidusi klajā savu jauno tiešsaistes e-pasta pakalpojumu Outlook.com, kas aizstās kompānijas esošo Hotmail un kuram vajadzētu mest izaicinājumu tādam grandam kā Gmail.

Microsoft Outlook.com e-pasta pakalpojums paredzēts, lai aizstātu Hotmail, kuru kompānija iegādājās deviņdesmito gadu nogalē, un vienā pakalpojumā apvienotu dažādus citus Microsoft e-pasta sniedzējus, kā, piemēram live.com un msn.com.

Lietotāji, kuri izmanto citu Microsoft piederošu e-pasta servisu pakalpojumus, līdz vasarai tiks pārcelti uz Outlook.com. Kompānija uzsver, ka šis process notiks automātiski un tiks saglabāti visi lietotāju dati - korespondence, adreses utt. Lai veicinātu Outlook.com izaugsmi, Microsoft plāno organizēt plašu reklāmas kampaņu, kuras apmēri aplēsti 90 miljonu ASV dolāru vērtībā.

Google ir kļuvis par «politisku instrumentu», lai ķengātu Ķīnas valdību, paziņojis oficiāls Ķīnas valdības laikraksts, brīdinot, ka ASV interneta giganta apgalvojumi, ka nesenie hakeru uzbrukumi bijuši vērsti no Ķīnas, var ietekmēt tā biznesu, raksta Reuters.

Jau rakstīts, ka aizvadītajā nedēļā Google vēstīja, ka novērsusi uzbrukumu Gmail, kura mērķis bija iegūt e-pasta kontu paroles. Uzbrukums ticis vērsts no Ķīnas.

Tomēr Ķīnas Ārlietu ministrija ir noliegusi šos apvainojumus un komunistiskās partijas laikraksts ir brīdinājis Google, ka kompānija «spēlē riskantu spēli».

Google «mērķtiecīgi izmanto Rietumu aizspriedumus pret Ķīnu. Kompānijai nevajadzētu iesaistīties starptautiskajā politiskajā cīniņā, spēlējot politiskā rupora lomu, jo tad, kad starptautiskie vēji mainīs virzienus, tā var būt ziedota par labu politikai», norāda laikraksts.

Eiropa kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai labprātīgi pieņēmusi investīcijas no Ķīnas.

Turklāt, ņemot vērā tās politisko režīmu, lielā daļā gadījumu aiz šīm investīcijām stāv nekas cits kā šīs valsts valdība, liecina Nīderlandes uzņēmuma “Datenna” pētījums.

Tas arī nozīmē, ka faktiski, ar Ķīnas valdību saistītajiem akcionāriem pārņemot Eiropas biznesus, šai valstij ir augoša ietekme pār procesiem Eiropā. Tiek rēķināts, ka kopš 2010. gada bijuši aptuveni 650 ievērojami no Ķīnas nākoši ieguldījumi Eiropā. Aptuveni 40% gadījumu šos ieguldījumus turklāt varot saistīt ar situāciju, kad Ķīnas valdības ietekme pēc šiem darījumiem konkrētajā Eiropas uzņēmumā ir vidēja vai pat ļoti augsta, ieskaitot investīcijas augsti attīstīto tehnoloģiju sektorā, ziņo “Datenna”. Tiek arī izcelts, ka bieži vien Eiropas uzņēmumu pārņemšanas procesos Ķīnas valdības ietekme tiekot rūpīgi maskēta. Parasti tas notiekot ar sarežģītu vairāku īpašumtiesību slāņu un sarežģītu akcionāru struktūru palīdzību. Tāpat šādi darījumi tiekot veikti ar dažādu Ķīnas meitas uzņēmumu Eiropā palīdzību.

Interneta giganta Google e-pasta pakalpojuma Gmail aktīvo lietotāju skaits sasniedzis 425 miljonus, informē kompānija. Tas nozīmē, ka Gmail apsteidzis Microsoft Hotmail un kļuvis par pasaulē lielāko e-pasta pakalpojumu.

Vēl šā gada janvārī Gmail izmantojuši 350 miljoni lietotāju, bet piecu mēnešu laikā to skaits pieaudzis par 75 miljoniem.

Google arī norāda, ka pašlaik Gmail izmantojot 45 ASV valsts iestādes, bet kompānijas produkti tiek aktīvi lietoti 65 no 100 lielākajām universitātēm, kā arī tos izmanto pieci miljoni dažādu kompāniju.

Tomēr Google e-pasta pakalpojumam esot mazāk unikālo lietotāju un šajā aspektā Gmail atpaliekot no Hotmail un Yahoo e-pasta, aprēķinājusi interneta analītiķu kompānija comScore.

Savukārt aptuveni pirms gada dienas gaismu ieraudzījušajam Google sociālajam tīklam Google+ esot 250 miljoni lietotāju, un lielākā daļa no tiem Google+ piekļūst izmantojot mobilās ierīces, kā, piemēram, planšetdatorus un viedtālruņus. Vairāk nekā puse no Google+ lietotājiem (150 miljoni) esot aktīvi. Savukārt vidējais Google+ lietotājs sociālajā tīklā pavada 12 minūtes, norāda kompānija.

Interneta gigants Google šā gada otro ceturksni noslēdzis ar peļņas pieaugumu 11% apmērā. Peļņas kāpums saistīts ar pieaugušiem ienākumiem no reklāmas, liecina kompānijas paziņojums.

Google ceturtā ceturkšņa peļņa viedoja 2,79 miljardus ASV dolāru. Tādā pašā periodā pirms gada ASV tehnoloģiju gigants strādāja ar peļņu 2,51 miljarda dolāru apmērā. Kompānijas ieņēmumi ceturtajā ceturksnī auguši par 21 procentu.

«Ceturksnis bija īpašs arī ar to, ka mēs nācām klajā ar jauniem produktiem un mūsu ģimenes sastāvā bija Motorola Mobility,» klāstīja Google izpilddirektors Lerijs Peidžs.

12,9 miljardus vērto Motorola Mobility pārņemšanu Google noslēdza šā gada maijā. Pārņemot Motorola Mobility, Google rīcībā nonāk arī 17 tūkstoši dažādu patentu, kas ļaus tai pastiprināt savas pozīcijas «patentu karos».

Irāna ierobežojusi pieeju Google meklētājam, kā arī kompānijas e-pasta pakalpojumam Gmail, vēsta BBC.

Irānas valdības noteikumi jau līdz šim paredzēja vairāku Rietumvalstu interneta vietņu pieejas aizliegumu, savukārt pēdējie ierobežojumi Google un Gmail lietošanā noteikti vienlaikus ar pret islāma ticību veidoto video, kas tika ievietots Google video dalīšanās vietnē YouTube. Jau rakstīts, ka skandalozā ASV uzņemtā filma Musulmaņu šķīstums (Innocence of Muslims), kurā izsmiets pravietis Muhameds, izraisījusi vardarbīgus protestus visā pasaulē. 11. septembrī nemieru laikā protestētāji iebruka ASV vēstniecībā Lībijā, kur tika nogalināts ASV vēstnieks Kristofers Stīvenss. Protestētāju sadursmes ar drošības spēkiem notikušas arī citās musulmaņu valstīs, kā arī valstīs, kurās dzīvo ievērojams daudzums islāma piekritēju.

Grupai vāciešu hakeru izdevies uzlauzt kompānijas Apple jaunākā iPhone 5s pirkstu nospieduma nolasīšanas tehnoloģiju Touch ID tikai divas dienas pēc tam, kad viedtālrunis nonāca tirdzniecībā.

Apple iepriekš apgalvoja, ka pirkstu nospieduma nolasīšana ļaus ierīces labāk pasargāt no zagļiem un nevēlamām personām. Patlaban šis apgalvojums vēl nav apstiprināts, taču, ja izrādīsies patiesība, tas kļūs par nopietnu apkaunojumu Apple.

Pirkstu nospiedumu nolasīšanas tehnoloģiju uzlauzt esot izdevies Vācijas hakeru grupējumam Chaos Computer Club (CCC), sarunā ar Reuters atzinuši iPhone drošības speciālisti. Viens no viņiem – Čārlijs Millers - «iOs hakera rokasgrāmatas» autors, norādījis, ka vāciešiem izdevies pilnībā sagraut pirkstu nospieduma nolasīšanas aizsardzības sistēmu. «Tas pilnībā paver jaunas iespējas hakeriem,» uzsvēris Č. Millers.

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

Latvijas uzņēmumiem, kas vēlas startēt Ķīnas tirgū, ir jābūt atvērtiem kooperācijai, jāspēj izstrādāt savs piedāvājums tieši Ķīnas tirgum un jāorientējas uz ekskluzīviem un nišas produktiem. Savukārt, lai spētu piesaistīt Ķīnas investīcijas.

Latvijai jāspēj piedāvāt integrētus projektus un loģistikas risinājumus, kas būtu izdevīgi kravu plūsmas nodrošināšanai starp Ķīnu un Eiropas valstīm, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG un LIAA veiktais pētījums par Latvijas un Ķīnas biznesa partnerības potenciālu (Latvija kā Ķīnas biznesa partneris).

Edgars Voļskis, direktors KPMG konsultāciju pakalpojumu nodaļā Baltijas valstīs un Baltkrievijā: “Ķīna ir ļoti liels tirgus, tāpēc Latvijas uzņēmumiem, kas pārsvarā ir mazi vai vidēji, nav jācenšas startēt uzreiz visas Ķīnas mērogā. Ir jāatrod uzticams sadarbības partneris uz vietas, sava niša, kurā startēt, un jāizveido savs piedāvājums tieši ķīniešu mērķauditorijai. Ķīnas iedzīvotāju labklājība palielinās, un pieaug arī pieprasījums pēc ekskluzīviem izstrādājumiem un luksusa precēm, kā arī eko produktiem. Savukārt mūsu uzņēmējiem ir jāiemācas kooperēties gan loģistikas, gan produkcijas daudzuma nodrošināšanas jomā, lai spētu piedāvāt apjomus, kas apmierinātu Ķīnas mazpilsētas ar vienu līdz trim miljoniem iedzīvotāju.”

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Ķīnas valdības kontrolētās bankas turpinot lēti finansēt kompānijas, kuru biznesa modelis vairs nav īsti konkurētspējīgs un kuras strādā ar zaudējumiem, veido «zombiju uzņēmumu» paaudzi. Proti, tās ir kompānijas, kuru dzīvotspēja lielā mērā ir atkarīga no valsts banku nepārtrauktas labvēlības - lētā finansējuma. Tāpat Ķīnas eksportējošajām kompānijām nākams rēķināties ar pakāpenisku konkurētspējas priekšrocību mazināšanos, ko nodrošina algu palielināšanās un valsts valūtas - juaņas - vērtības pieaugums (tas gan ir ļoti lēzens).

Kā piemēru Reuters min Ķīnas saules paneļu ražotāja Yingli Green Energy Holding (pasaules 3. lielākais saules paneļu ražotājs), kuras zaudējumi palielinās, akciju cena strauji sarūk, bet vēl nesen kompānija no Ķīnas valdības kontrolētās bankas saņēma lētu kredītu. Turklāt Reuters ziņo, ka šī ir tikai viena no daudzām šādām kompānijām. Šāda situācija raisa bažas, ka laikā, kad notiek Ķīnas ekonomikas bremzēšanās, pavisam reālās problēmās varētu nonākt arī šīs valsts finanšu iestādes. Reuters ziņo, ka daudzas Ķīnas kompānijās ir novērojama ražošanas pārprodukcija, peļņas kritums un tajā pašā laikā – to parāda pieaugums. Pekinas ekonomikas izpētes kompānijas GaveKal-Draganomics aprēķini liecina, ka Ķīnas korporatīvo parādu slogs šogad pieaugs līdz 122% no valsts IKP. Vēl 2011. gadā tie bijuši 108% no IKP (pieaugums straujš – par 14 procentpunktiem).

Trešdienas rītā ziņu aģentūras LETA mājaslapai uzbrukuši hakeri, kas it kā nav bijuši apmierināti ar aģentūras veidotu ziņu materiālu.

«Dargie kolegji, pirms publicet apshaubamu specialistu viedokjlus par nelielu serveru hostingu kompanijam un diskutetu par kompetenci, ietiektu tomer parskatit sho nomelnojosho zinju saturu, un parstat publicet shos aizvainojoshos reklamrakstus. Ka redzat- nekas nav drosh un neuzlauzhams- JA vajag, tapec nevajag lekt augstak par savu d. Paldies par uzmanibu. Hakeris,» teikts paziņojumā, kas parādās mājaslapas vietā.

Leta šonedēļ publicēja ziņu par to, ka vairāku Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu mājaslapām uzbrukuši hakeri.

Tā sauktie masu izķēmošanas uzbrukumi parasti notiek pret mājaslapām, kas tiek uzturētas samērā lētās «hostinga» kompānijās, un to veic ar automātiskiem hakeru rīkiem, ar kuriem pēc iekļūšanas serveru tīklā visas lapas tiek aizstātas ar izķēmotāju saturu, iepriekš Leta skaidrojis Datoru drošības tehnoloģiju mārketinga direktors un drošības speciālists Valdis Šķesters.

Šobrīd atliek vien spekulēt, cik liela būs koronavīrusa ietekme uz Ķīnas un līdz ar to - visas pasaules - tautsaimniecību. Vīrusam pagaidām izdevies pamatīgi pašķobīt vairāku akciju novērtējumus.

Pašas Ķīnas akciju tirgus Shanghai Composite indeksa vērtība šodien samazinājās gandrīz par 8%. Jāteic gan, ka tik straujš kritums galvenokārt ir tādēļ, ka šīs valsts birža pavērās pēc ilgajām Ķīnas Jaunā gada brīvdienām. Iepriekšējo reizi Ķīnas tirgus vaļā bija vien 23. janvārī. Līdz ar to - vienā dienā bija jāierēķina visas vīrusa atnestās šausmas un riskus (to citi pasaules tirgi, cik nu tas vispār ir iespējams, jau mēģinājuši izdarīt).

Ķīnas akcijas no šādas gaisa nolaišanas neapturēja pat valsts centrālās bankas ziņojums par papildu 171 miljardu likviditātes nodrošināšanu komercbankām.

Starptautiskā policijas operācijā septiņās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, aizturēti 11 hakeri, kas izspiegojuši datorlietotājus caur datoru tīmekļa kamerām, vēsta The Independent.

Aresti veikti Latvijā, Igaunijā, Lielbritānijā, Francijā, Rumānijā, Itālijā un Norvēģijā.

Aizturētie hakeri tiek turēti aizdomās par ļaunprātīgas programmas izmantošanu, lai pārņemtu savā kontrolē datoru tīmekļu kameras un izspiegotu datorlietotājus informācijas iegūšanai vai šantāžas nolūkos.

Britu policija apstiprināja, ka Lielbritānijā aizturēti četri cilvēki.

Kā jau LETA ziņoja, Lielbritānijas Informācijas komisāra birojs (ICO) ceturtdien aicināja Krieviju dzēst interneta vietni, kurā hakeri pieslēgušies tiešsaistes kamerām mājokļos un uzņēmumos visā pasaulē.

ICO apstiprināja, ka hakeri izmantojuši neaizsargātas vai ar vājām parolēm apsargātas novērošanas kameras un bezvadu bērnu monitorus.

Latvijā nav aizturēto starptautiski veiktajā policijas operācijā, kas notika septiņās Eiropas valstīs, tādējādi aizturot 11 hakerus, kas izspiegojuši datorlietotājus caur datoru tīmekļa kamerām.

Kā aģentūrai LETA norādīja Valsts policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis, lai arī tika norādīts, ka aizturēšana notikusi arī Latvijā, šeit neviens nav ticis aizturēts.

The Independent iepriekš ziņoja, ka starptautiskā policijas operācijā septiņās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, aizturēti 11 hakeri, kas izspiegojuši datorlietotājus caur datoru tīmekļa kamerām. Bija norādīts, ka aresti veikti Latvijā, Igaunijā, Lielbritānijā, Francijā, Rumānijā, Itālijā un Norvēģijā.

Aizturētie hakeri tiek turēti aizdomās par ļaunprātīgas programmas izmantošanu, lai pārņemtu savā kontrolē datoru tīmekļu kameras un izspiegotu datorlietotājus informācijas iegūšanai vai šantāžas nolūkos.

Hakeri piekļuvuši aptuveni 100 000 ASV nodokļu maksātāju datiem un uzbrukums acīmredzot nācis no Krievijas, vēsta telekanāls CNN, atsaucoties uz anonīmiem avotiem.

ASV Ieņēmumu dienests (IRS) par datu noplūdi ziņojis otrdien, pavēstot, ka hakeri piekļuvuši trešās puses vietnei ar nodokļu maksātāju datiem, nevis paša dienesta sistēmām.

Kā ziņo CNN, par uzbrukuma saistību ar Krieviju pavēstījuši divi avoti, kuriem ir zināms par ASV Valsts kases un Iekšējās drošības ministrijas vadīto izmeklēšanu.

Noziedznieki pēc tam izmantojuši iegūto informāciju par 15 000 cilvēku, lai krāpnieciskā ceļā no valdības pieprasītu nodokļu atmaksu aptuveni 50 miljonu dolāru apmērā.

Aprīlī tika ziņots, ka hakeri no Krievijas pagājušā gadā piekļuvuši ASV prezidenta Baraka Obamas elektroniskajai sarakstei, uzlaužot Baltā nama neslepeno datorsistēmas daļu. Tāpat hakeri piekļuvuši ASV Valsts departamenta neslepenajai datorsistēmai.

Hakeri, kas internetā publiskojuši ASV pirmās lēdijas Mišelas Obamas un slavenību finansiālā stāvokļa un personīgās informācijas datus, tos ieguvuši no kredītinformāciju apkopojošām kompānijām.

Pirmdien kāda Krievijas tīmekļa vietne publiskoja 15 slavenību un amatpersonu finanšu stāvokļa datus. Tikuši publiskoti ASV pirmās lēdijas, Federālā Izmeklēšnas biroja (FIB) vadītāja, bijušā Kalifornijas gubernatora un filmu zvaigznes Arnolda Švarcenegera, ASV viceprezidenta Džo Baidena, gubernatora Mita Romnija, filmu zvaigznes Mela Gibsona, mūziķa Jay-Z un citu sabiedrībā pazīstamu cilvēku personīgos datus, ieskaitot informāciju par to finansiālo stāvokli un sociālo apdrošināšanu.

Hakeru piekļuvi savai informācijai atzinušas trīs lielākās ASV kredītkompānijas Experian Plc, Equifax Inc. un TransUnion Corp, vēsta Bloomberg. TransUnion norāda, ka hakeru rīcībā jau bijis «ievērojamu daudzumu» minēto personu datu, kas iegūti no citiem avotiem, kā, piemēram, bankām un veikaliem. Hakeri pēc tam datus izmantojuši, lai piekļūtu tos interesējošai informācijai.

Hakeri, kas pagājušajā gadā ielauzušies biržas Nasdaq datorsistēmā, bija tajā instalējuši programmas, kas ļauj izspiegot biržā esošo uzņēmumu vadību, atsaucoties uz divu izmeklēšanai pietuvinātu personu teikto, raksta Reuters.

Jauni pierādījumi liecina, ka kiberuzbrukums ir bijis daudz nopietnāks, nekā tika domāts iepriekš – šī gada februārī Nasdaq OMX Group vēstīja, ka tās rīcībā nav pierādījumu, ka hakeri varētu būt piekļuvuši biržā esošo uzņēmumu informācijai.

Kiberuzbrukumu izmeklē FIB un Nacionālās Drošības aģentūra.

«Dievs vien zina, ko tieši hakeri ir nodarījuši. Šāda uzbrukuma ietekme ilgtermiņā vēl joprojām nav paredzama,» norādīja Toms Kellermans (Tom Kellermann), kiberdrošības eksperts ar vairāku gadu pieredzi centrālo banku aizsardzībā un citu augsta profila finanšu institūciju kiberaizsardzībā.

Sociālā tīkla uzņēmums "Twitter" pavēstījis, ka šonedēļ notikušajā hakeru uzbrukumā uzlauzti aptuveni 130 tviterkonti, no kuriem daudzi piederējuši prominentām personībām.

"Twitter" paziņoja, ka hakeri guvuši kontroli pār mazu skaitu kontu un varējuši nosūtīt tvītus no tiem.

Kompānija piebilda, ka turpina vērtēt, vai hakeri spējuši piekļūt kontu lietotāju privātajiem datiem.

Izmeklēšanu par "Twitter" uzlaušanu vada Federālā izmeklēšanas biroja Sanfrancisko nodaļa.

Hakeri trešdien uzlauza kompānijas "Apple", uzņēmēju Īlona Maska un Džefa Bezosa, Džo Baidena, Baraka Obamas, "Uber", Bila Geitsa, operācijās ar bitkoiniem specializējušos firmu un daudzus citus tviterkontus.

Hakeri savos paziņojumos aicināja cilvēkus 30 minūšu laikā nosūtīt 1000 ASV dolārus bitkoinos uz viņu digitālo kontu, lai saņemtu atpakaļ divreiz lielāku summu.

Latvija apņēmusies koordinēt transporta un loģistikas jomu Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formātā 16+1, kā arī 2016. gadā rīkot 16+1 formāta par transporta nozari atbildīgo ministru sanāksmi Rīgā.

Tas minēts Satiksmes ministrijas informatīvajā ziņojumā par Latvijas sadarbību ar Ķīnu transporta un loģistikas jomā 16+1 valstu sadarbības formāta un Jaunā Zīda ceļa iniciatīvas ietvaros, kuru valdība otrdien, 13. oktobrī, pieņēma zināšanai.

Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formāts 16+1 paredz veicināt Ķīnas sadarbību ar 16 Eiropas valstīm (Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Bulgārija, Horvātija, Polija, Maķedonija, Melnkalne, Serbija, Albānija, Bosnija un Hercegovina) dažādās jomās, t.sk. transportā.

Lai Latvija kļūtu par koordinējošo valsti transporta un loģistikas jomā 16+1 sadarbības formātā, būs nepieciešama arī Ķīnas un pārējo sadarbības formātā valstu piekrišana.

Ķīnas ekonomikas izaugsme varbūt arī bremzējas, bet valsts patērētāju ar vidējiem ienākumiem armija kļūst tikai lielāka. Turpinoties šādai tendencei, Ķīnas korporācijām varētu aizsākt jaunu ēru, kurā aizvien svarīgāka loma būs zīmolam, teikts Milward Brown Optimor un WPP Brandz veiktajā pētījumā.

Pētījumā, kurā apkopota informācija par 50 vērtīgākajiem Ķīnas zīmoliem, secināts arī, ka visstraujāko vērtības pieaugumu piedzīvojoši tieši tehnoloģiju zīmoli. Tas skaidrojams ar to, ka Ķīnas patērētāji aizvien vairāk laika, kā arī naudu, tērē internetā un izmantojot mobilās tehnoloģijas.

Tāpat ziņojumā norādīts, ka aizvien biežāk Ķīnas zīmoli savu klātbūtni nostiprina arī ārvalstīs, kas to vērtību tikai palielina.

Ķīnas vērtīgāko zīmolu TOP 10:

10. Sinopec. Vērtība - 12,5 miljardi ASV dolāru.

Sinopec ir naftas un dabasgāzes kompānija, kas 2012. gadā ir parakstījusi līgumus aptuveni 10 miljardu ASV dolāru vērtībā. Ķīnas enerģētikas gigants arī iegādājies 49% Kanādas uzņēmuma Talisman Energy, tādējādi iegūstot arī tiesības pētīt dabasgāzes un naftas laukus Kanādas rietumos.

Krievijas Federālais drošības dienests (FDD) ir ierosinājis valstī aizliegt Skype, Hotmail un Gmail, jo to «nekontrolēta lietošana» var apdraudēt Krievijas drošību, runājot valdības komunikāciju un tehnoloģiju komitejas sēdē, paziņoja FDD informācijas un komunikāciju centra vadītājs Aleksandrs Andreječkins.

FDD ir satraukta par to, ka pieaug šo pakalpojumu izmantošana, kuru pamatā ir ārvalstīs izstrādāta šifrēšanas tehnoloģija. «Šo pakalpojumu nekontrolēta lietošana var izraisīt plašu Krievijas drošības apdraudējumu,» skaidroja A. Andreječkins.

Skype, Gmail un Hotmail interneta plūsmas kontrole tiek veikta ārvalstīs, tāpēc to bieži vien izmanto dažādi ekstrēmisti, kas apkaro Krievijas intereses, apgalvo FDD.

Interneta pakalpojumu lietošanas ieteikumi valdībai tiks iesniegti 1. oktobrī, norādīja Krievijas komunikāciju ministrs Iļja Mašuhs. FDD vēlas aizliegt šos pakalpojumus Krievijā, jo nevar tiem pilnībā piekļūt, skaidroja ministrs.

«Mums ir divreiz lielāka pastkastīte par Gmail, divreiz lielāks atļautais e-pasta pielikumu apjoms, galu galā, mūsu serveri atrodas Latvijā, viss vienkārši ātrāk strādā,» lepojas vietējā e-pastu servisa Inbox līdzīpašnieks Andris Griķis. To viņš sacījis, atbildot uz izdevuma Ir jautājumu, vai pasaules interneta gigants Google nav Inbox bieds.

Viņaprāt, priekšstats par Gmail popularitāti esot tikai latviešu fobija: «Latvijā Gmail ir aptuveni trīs reizes mazāks par mums un mazāks arī par Mail.ru. Vidējai mājsaimniecei Gmail ir par sarežģītu, tas ir specifisks produkts.»

A. Griķis arī stāstījis, ka e-pasts ir otrais dārgākais IT segments aiz meklētāja, to attīstīt un uzturēt esot dārgi. «Mūsu tehnoloģiskās platformas uzturēšanai, attīstīšanai tērējam aptuveni vienu miljonu latu gadā,» stāstījis A. Griķis.

Jāatgādina, ka šogad A. Griķis atbildēja arī uz biznesa portāla db.lv Piektdienas intervijas jautājumiem. Viņš uzsvēra, ka Inbox.lv nav pārdots ārvalstu investoriem, un tā kapitāls joprojām ir 100% Latvijas uzņēmēju rokās. Inbox.lv ir otrais mīlētākais zīmols Latvijā. Pagaidām gan to apsteidz tieši ASV IT megakorporācija Google.

Hakeru grupējums D33D Co. uzlauzis interneta vietni Yahoo un publiskojis 400 tūkstošu lietotāju paroles, kā arī citus pieejas datus. Zādzība arī var ietekmēt citu interneta vietņu lietotājus, vēsta Reuters.

Datu speciālisti, pēc publiskotās informācijas analīzes, secinājuši, ka nozagta informācija ne tikai par Yahoo lietotājiem, bet arī par Gmail, AOL, Hotmail, Comcast, MSN, SBC Global, Verizon, BellSouth un Live.com. Tā, piemēram, starp publiskotajiem datiem160 tūkstoši esot Gmail lietotāju paroļu, 55 tūkstoši – Hotmail un 25 tūkstoši – AOL.

Yahoo izplatījusi atvainošanos par notikušo datu zādzību, kas ir kārtējais satricinājums dažādu nedienu nomāktajai kompānijai. Tikmēr eksperti asi kritizējuši Yahoo, norādot, ka tik lielai interneta kompānijai kā Yahoo nepieciešams vairāk uzmanības pievērst datu drošībai.