«LED gaismekļi ir tā niša, kur Latvijas uzņēmēji var un spēj iesaistīties lielajā Eiropas tirgū ar šo tehnoloģiju izstrādēm.»

To intervijā DB saka SIA Moduls interjers Projektu nodaļas vadītājs Ingars Ozoliņš.

Nesen tapis atvērts Mārupes Rimi projekts, kas ir lielveikals, kurā izmanto tikai LED apgaismojumu. Vai tā ir tendence?

Tā neapšaubāmi ir tendence. Jā, pilnīgi visur Mārupes Rimi projektā tiek izmantots LED apgaismojums – gan veikala tirdzniecības zālē, gan īrnieku telpās, noliktavās un teritorijā ārpusē. Šis ir pirmais pilnībā ar LED apgaismojumu aprīkotais Rimi veikals Latvijā. Uzņēmums mainīja veikala būvniecības projekta konceptu. Pamatiemesls, kāpēc tas bija jādara, bija uzstādītās jaudas trūkums, taču LED apgaismojuma ieviešana nebija vienīgais energoefektivitātes projektā, kas ļāva ietaupīt jaudu. Bija nepieciešams paveikt ko kardinālu, lai ietaupītu jaudu. Rezultātā tika panākts elektrības ietaupījums, līdz ar to investīcijas pašam Rimi kā attīstītājam atmaksājās. Tomēr jāsaka, ka LED apgaismojumu Rimi veikalos sadarbībā ar Moduls interjers projektu nodaļu sāka ieviest jau 2014. gadā. Taču pilnībā neviens veikals tikai uz LED apgaismojumu vēl līdz šim nebija pārgājis, jo LED tehnoloģijas tam vēl nebija gatavas. Lai gan minētās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, sākotnēji simtprocentīgas pārliecības nebija. Jo tehnoloģija ir jāpārbauda, pirms varam to pielietot klienta vajadzībām.

Kopš 1992. gada sarkanās LED gaismas arvien biežāk tika izmantotas bremzēšanas apgaismojumam, kā arī aizmugurējos lukturos. Audi ir pirmais ražotājs, kas ieviesa papildu baltos LED dienas gaismas lukturos - vispirms Audi A8 W12 jau 2004. gadā, pēc tam arī Audi S6, Audi R8 un Audi A5/S5.

Tagad Audi piedāvā pirmos un vienīgos priekšējo gaismu lukturus pasaulē, kuros visu priekšējā apgaismojuma funkciju veikšanai izmantotas LED spuldzes. Papildus dienas apgaismojuma lukturiem šīs funkcijas ietver arī pagrieziena signālus, kā arī priekšējās tuvās un tālās gaismas. Vairākas LED grupas, veido precīzu gaismas starošanu un gaišumu. Katrā priekšējā lukturī ir iestrādāti 54 LED gaismas avoti.

LED tehnoloģiju priekšrocības ir zemais enerģijas patēriņš (50 vati priekšējām tuvajām gaismām, 6 vati priekšējām dienas gaismām), krāsa, kas ir līdzīga dienasgaismai un sniedz lielāku kontrastu un patīkamāku vizuālo izskatu, zemāka voltāža, kompakti izmēri un lielāka dizaina brīvība. Īpaša ES izsniegta atļauja ir ļāvusi ietvert priekšējā apgaismojuma LED tehnoloģiju sērijveida ražošanas procesā ātrāk nekā plānots. Tas ir tāpēc, ka atbilstošā ES regula stāsies spēkā ne ātrāk kā 2008. gadā. Audi ir viens no dalībniekiem darba grupā, kura tika izveidota 2003. gadā, ar mērķi panākt ātrāku atļauju modernizētas un spēcīgas apgaismojuma tehnoloģijas izmantošanai.

Nikolā Tesla intervijā žurnālistiem 1889.gadā esot teicis - viss ir Gaisma un viņš vēlas izgaismot visu planētu Zeme, tam šeit esot pietiekami daudz elektrības. Ir pagājuši nedaudz vairāk kā 130 gadi un šobrīd gluži negaidīti esam nonākuši situācijā, kad visā Eiropā tiek apsvērta gan energoražotāju veida maiņa, gan visdažādākie taupības pasākumi patēriņa un izmaksu mazināšanai. Kā privātpersonas, tā uzņēmumi un valsts iestādes nopietni izvērtē iespējas samazināt elektroenerģijas lietošanu, tai skaitā arī ēku un ielu apgaismošanai… Loģiski, rodas jautājums - laikā, kad tik strauji un neparedzami aug energoresursu izmaksas, vai ierastais mākslīgais apgaismojums kļūs par luksuspreci jeb tomēr varēsim arī turpmāk atļauties kvalitatīvu gaismu mājokļos un darbavietās, svētku rotājumus, ielu un fasāžu izgaismošanu?

Vilnis Burtnieks, Adam Decolight Latvia izpilddirektors, uzskata, ka apgaismojumam tiks piešķirta vēl lielāka nozīme un tas iegūs jaunu vērtību, jo, kas bijis pašsaprotams, ne vienmēr ticis pietiekami novērtēts. Pirmkārt, apgaismojums ir praktiska nepieciešamība ekonomikā – nav iespējama daudzu nozaru pastāvēšana bez kvalitatīvas gaismas, otrkārt, augs sabiedrības izpratne par gaismas sniegto drošības un komforta sajūtu. Līdz ar to tiks meklēti energoefektīvāki, individualizētāki risinājumi un tas notiek jau tagad. Vairākas Latvijas pašvaldības paziņojušas, ka pāriet uz ekonomiskajiem LED gaismekļiem, nomainot iepriekšējos, un to dara arī uzņēmumi. Tā ir pozitīva tendence, un tas nozīmē, ka gaisma būs. Jā, būsim taupīgāki, izmantosim modernākas, energoefektīvākas tehnoloģijas, bet gaismu saglabāsim. Jo gaisma – tās nav tikai dekorācijas un skaistāka vide, tā ir drošība un veselība, labsajūta un pozitīvas emocijas. Labs piemērs ir Tallinas pašvaldības tālredzīgais lēmums - pandēmijas laikā pilsēta apzināti investēja daudz vairāk līdzekļu dažādos gaismas objektos un dekoros, veicinot cilvēkus vairāk pavadīt laiku ārā arī gada tumšākajos mēnešos, kamēr Latvijā “baudījām” komandantstundas mājas režīmā… Un sabiedrība arvien vairāk novērtē dekoratīvā apgaismojuma efektus un to pozitīvo ietekmi uz cilvēku noskaņojumu. Gaisma rada prieku.

Jau nākamnedēļ dziedātājs Igo uzsāks Latvijas koncertturneju Ieelpots pa Latvijas muižām un pilīm, koncertos apvienojot mūziku, videomākslu un literāros lasījumus. Gatavojoties tūrei, Igo uzsver, ka šī būs unikāla iespēja redzēt viņa uzstāšanos vēl nebijušā atmosfērā, kā arī apceļot pilis un muižas.

Koncertos Igo kopā ar Ievu Kerēvicu, Zani Biķi un taustiņinstrumentālistu Juri Kristonu gatavojas vest dvēseliskā ceļojumā cauri četriem gadalaikiem. Muzikālos priekšnesumus papildinās īpaši šai turnejai veidotas video projekcijas, kuru autors ir Kristaps Streičs.

Koncertos izskanēs arī Igo paša rakstīto eseju lasījumi.

Igo koncerti sola sniegt arī gastronomiskus pārsteigumus. Mūzikas pavadījumā varēs degustēt Austrālijas vīnus un mieloties ar Kūkotavas našķiem.

Visus turnejas koncertus iemūžinās fotogrāfijās. Darbi vēlāk tiks apkopoti izstādē, kas būs apskatāma noslēguma koncertā Rundāles pilī.

Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

2007. - 2009. gada pasaules finanšu krīzes dziļums galvenokārt bija saistīts ar leverage (finanšu sviru) jeb aizņēmuma līdzekļu hipertrofētu izmantošanu mūsu finanšu sistēmā (sk. šeit). Pacentīsimies tikt skaidrībā par to, kurš ir parādā, kam parādā un kādas ir šo parādu atgriešanas iespējas.

Viena no mūsdienu kapitālisma (bieži saukts par finanšu kapitālismu) raksturīgām iezīmēm ir spēcīgs aizņēmuma līdzekļu apjoma pieaugums, kas tiek tajā izmantots. Šodien, izmantojot leverage (balstoties uz finanšu sviras), savas problēmas risina gan bizness, gan mājsaimniecības, gan dažādu valstu kases. Ja subjektam pietrūkst finanšu resursu, tad tos viņam labprāt piedāvā aizdot finanšu tirgus. Resursus var aizņemties bankā kredīta veidā vai arī iegūt, izvietojot obligācijas pasaules parādu tirgū.

Te arī meklējama atbilde uz jautājumu - kurš tad aizdod šos milzu līdzekļus? Tie nepavisam nav citplanētieši, bet tā iedzīvotāju daļa, kurai ir uzkrāti brīvi finanšu līdzekļi. Turklāt, tie pat nav miljardu īpašnieki. Lielākā daļa no viņiem bieži ir neto aizņēmēji, nevis kreditori. Tā ir parādu tirgus daudzmiljonu investoru sabiedrība, sākot ar 100 latu depozītu īpašniekiem un beidzot ar finanšu tirgus magnātiem, tādiem, kā Soross un Bafets.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas atvēršanas pasākumu Kaskādes četrās dienās apmeklējuši aptuveni 10 tūkstoši interesentu, informēja bibliotēkas sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts.

Kā atzīst LNB izpilddirektore Dzintra Mukāne, līdz ar to Gaismas pils ir sākusi «pilnvērtīgu dzīvi». «Ceram, ka visi, kas pabijuši šajās dienās Gaismas pilī, tajā atgriezīsies jau kā lasītāji,» pauž D. Mukāne.

Kā ziņots, no 12. jūnija līdz 15. jūnijam LNB rīkoja īpašu jaunās ēkas stāvu atvēršanas pasākumu Kaskādes, kura laikā apmeklētājiem tika dota iespēja iepazīties ar Gaismas pili. Interesenti varēja doties ekskursijās pa jauno ēku un piedalīties radošās aktivitātēs. Katru dienu atvēršanu svinēja kāds no stāviem, bet četru atvēršanas dienu laikā apmeklētājiem kļuva pieejami septiņi LNB jaunās ēkas stāvi.

Valmieras stikla šķiedras ražotais produkts Atex® iedvesmojis divas apņēmīgas jaunietes - valmierieti Viktoriju Šarlāni un viņas kursabiedreni no Serbijas Mariju Dondoviču (Marija Dondovic). Viņām, studējot Eindhovenas Dizaina Akadēmijā Nīderlandē, Atex® kļuvis par daļu no kopīgā diplomdarba - jaunradītā produkta «Light Screens» jeb «Gaismas ekrāni», informēja uzņēmumā.

«Gaismas ekrāni» ir funkcionāli gaismas objekti atvērtā tipa biroju telpām, kurās nav ierīkotas atdalošās sienas individuālām darba vietām un kurās trūkst dabīgā apgaismojuma. Gaismas risinājums palīdz radīt atmosfērisko gaismu. «Gaismas ekrāni» kalpo arī kā gaismas un skaņas kontroles mehānismi, nodrošinot efektīvāku gaismas izkliedēšanu telpā, izvairoties no žilbinošas un spilgtas gaismas, un labāku skaņas akustisko efektu. Radīto objektu forma ir izlocīta no vienas tērauda caurules, pie kuras piefiksēts alumīnija rāmis ar Atex® membrānu. Kā gaismas avots izmantota LED spuldze.

Ceļš pretī diplomdarba projektam «Gaismas ekrāni» saistīts ar Viktorijas interesi par to, kas īsti tiek ražots Valmieras stikla šķiedrā. Vienā vasarā viņa apmeklēja uzņēmumu, aplūkoja jaunākos materiālus un inovācijas šajā jomā un iedvesmojās no pieredzētā. Lai gūtu atbildes uz sev būtiskiem jautājumiem, tika sazvanīts Valmieras stikla šķiedras meitas uzņēmums Lielbritānijā, kur tiek ražotas Atex® membrānas. Pie projekta jaunietes sāka strādāt kopā, jo abas vieno ne tikai līdzīgs redzējums dizainā, bet arī draudzība. Kā viņas pašas saka, komandas darbs pie projekta īstenošanas ir tikai stiprinājis abu draudzību.

Ar Latvijas gaismas mākslinieku radošās apvienības I Did It interaktīvā gaismas mākslas objekta Emogrāfs ceremoniālu iedarbināšanu piektdien Singapūrā atklāts Āzijas lielākais gaismas festivāls i Light Marina Bay.

Dažas dienas pirms gaismas festivāla sākuma tā rīkotāji izvēlējās, ka tieši Emogrāfs būs centrālais gaismas mākslas objekts festivāla atklāšanas ceremonijā un simboliski atklās trīs nedēļas ilgos gaismas svētkus Singapūrā.

i Light Marina Bay atklāšanas ceremonijā kā pirmais Emogrāfa ierīci izmēģināja Singapūras Nacionālās attīstības ministrs Lorenss Vongs, tādejādi iededzot pirmās gaismas un paziņojot par festivāla sākumu.

Emogrāfa dalība festivāla atklāšanas ceremonijā no rīkotāju puses līdz šim tika rūpīgi glabāta kā īpašs pārsteigums.

Latvijas autoru darbs Singapūras gaismas festivālā būs aplūkojams uz Marinas līča pilsētas mākslas galerijas fasādes visu tā norises laiku no 4. līdz pat 27. martam.

Gaismas pils restorāna nosaukums būs Kleever, šodien Gaismas pils durvju atvēršanas svinīgajā pasākumā paziņoja Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvis Augusts Zilberts.

Viņš stāstīja, ka pavasarī sabiedrības pārstāvji iesūtīja aptuveni 700 dažādu restorāna nosaukumu variantu, tomēr neviens no tiem pilnībā neatbilda restorāna konceptam. Bibliotēkas un restorāna darbinieki diskutējuši un izvēlējušies nosaukumu, apspēlējot vārdu Klīversala, aplūkojot tā semantisko jeb nozīmju daudzpusību.

Vārda priekšvēsture saistāma ar vēsturisku vietu un Rīgas pilsētas apgabalu, kur šobrīd atrodas Gaismas pils. Avotos šī vieta pirmoreiz minēta jau 1248.gadā, bet 17.gadsimta sākumā ūdensceļu aizsērējumi tās apkārtnē izveidoja vairākas mazas saliņas - Mazo Klīversalu un Kārķu salu, kas saplūda kopā ar Klīversalu un izveidoja Lielo Klīversalu. Vietvārds radies ap 1670.gadu, pateicoties vietējam koktirgotājam Dītriham Klīveram. «Apvienojot vēsturisko kontekstu ar Klīversalas vārda iespējamām interpretācijām, nonācām pie nosaukuma Kleever», teica Zilberts, piebilstot, ka nosaukuma pamatā ir atrašanās vieta Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tās vēsturiskā atrašanās vieta un iespējamā nākotnes attīstība. Starptautiski vārds kleever skan līdzīgi vārdam clever angļu valodā, kas tulkojumā nozīmē gudrību. Tas savukārt veido saikni ar bibliotēkas vērtībām un apkārtnes pakāpenisko, bet progresīvo attīstību, norādīja bibliotēkas pārstāvis.

Latvijā ir pietiekami lielas ozolu audzes, lai ar tām pietiktu Gaismas pils grīdas izklāšanai, komentējot Gaismas pils autoruzrauga Mārča Mežula pausto, ka Latvijā neaug tik lielas ozolu birzis, kas atbilstu Gaismas pils parametriem, Db.lv norādīja parketa un grīdas dēļu ražotājuzņēmuma Amber Wood līdzīpašnieks Ivars Akerfelds. Turklāt bibliotēkas grīdai nepieciešamie apjomi nav tik milzīgi, lai raisītu uzņēmējos biznesa interesi par šo projektu, bet drīzāk tas ir pilsoņa pašapziņas jautājums par vietējo ražotāju atbalstu.

Diskusiju par to, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) grīdā tiks izmantota Kanādas kļava nevis Latvijas ozols, aizsāka kustība Nepērc svešu!, kuras pārstāvji atgādināja par ieceri Gaismas pils būvniecībā izmantot pēc iespējas vairāk Latvijā ražotu materiālu. Savukārt Kultūras ministrija (KM) skaidroja, ka Kanādas kļavas grīda ir Gaismas pils autora Gunāra Birkerta iecere, un bibliotēkas autoruzraugs Mārcis Mežulis piebilda, ka Latvijā nemaz neaug tik lielas ozolu birzis, no kurām varētu piegādāt nepieciešamos dēļus divu metru garumā un 15 – 18 centimetru platumā.

SIA Amber Wood līdzīpašnieks un Lauksaimniecības Universitātes Kokapstrādes katedras docents I. Akerfelds norāda, ka Latvijā parketu ražo vairāki uzņēmumi, kas varētu nodrošināt ozolkoka grīdas ieklāšanu LNB. Kā piemēru viņš min no Latvijas kokiem ražoto parketu Mākslas muzeja Rīgas Fondu birža grīdu apdarē. Biržas grīdā izmantotie dēļi ir 21 centimetru plati, kas ir krietni vairāk par platumu (15 – 18 centimetri), ko kā nepieciešamo izmēru Gaismas pils grīdai minēja autoruzraugs M. Mežulis.

Vaiņodes pagasta padome kopā ar domubiedriem turpina iepriekšējos gados aizsākto tradīciju un arī šogad, 16. augustā Vaiņodē, notiks trešie Gaismas Svētki.

Lai atjaunotu aviācijas tradīcijas Vaiņodes lidlaukā, jau trešo gadu tiek rīkoti Gaismas Svētki, un šogad svētku vadmotīvs ir No pieredzes uz zināšanām. Gaismas Svētku idejas autori un domubiedri ir lidlauka īpašniece Ināra Avotiņa un mūziķis Igo. Šogad Gaismas Svētkus organizē Vaiņodes pagasta padome.

Gaismas Svētku laikā varēs gūt jaunas zināšanas par aviāciju un ieraudzīt daudz jauna un nebijuša – būs iespēja vairāk uzzināt par aviācijas vēsturi un lidaparātiem pirmajā konferencē, vērot aizraujošas ātrākās automašīnas sacīkstes ar lidmašīnu, pētīt noslēpumainos debess spīdekļus, piedalīties papīra lidmašīnu sacensībās un citās atrakcijās, kā arī svētku izskaņā baudīt koncertus un krāšņo uguņošanu. Gaismas Svētkus atbalsta Ināras Avotiņas juridiskā firma, tipogrāfija Indriķis, Hansabanka.

Turpmāk saskarsmē ar parādnieku parādu piedzinējam aizliegts izmantot agresīvas saskarsmes formas, piemēram, izteikt draudus, tam jāatklāj samaksas par parāda piedziņu, un no 2013.gada būs jāsaņem licence ārpustiesas parāda piedziņas pakalpojumu sniegšanai.

To paredz Parādu ārpustiesas atgūšanas likums, kas no šodienas stājas spēkā, Db.lv uzzināja Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC). Tas norāda, ka jaunais likums ir nozīmīgs solis pastāvošo problēmu risināšanā, jo līdz šim Latvijā nepastāvēja speciāls normatīvais regulējums, kas paredzētu ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju pienākumus, kā rezultātā patērētājiem nācās saskarties ar neskaitāmām problēmām un parāda piedzinēju patvaļību.

Sagaidāms, ka likuma spēkā stāšanās būtiski paaugstinās patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, palielinās tirgus uzraudzības ilgtermiņa efektivitāti, samazinās negodprātīgu pakalpojumu sniedzēju un pakalpojumu sniedzēju pieļauto pārkāpumu skaitu, tādejādi nodrošinot caurskatāmu ārpustiesas parādu atgūšanas procesu kopumā. Sabiedrībā pēdējā laikā aizvien vairāk pieauga neapmierinātība ar parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbību, par ko liecināja pieaugošais sūdzību skaits, kas tika saņemts PTAC. Būtiskākās problēmas, ar kurām saskārās patērētāji ārpustiesas parāda piedziņas procesā, ir agresīva ārpustiesas parāda piedziņas metožu izmantošana, piemēram, draudi, ierašanās darbavietā, ierašanās patērētāja mājās vēlu vakarā, saziņa ar sociālo tīklu starpniecību, draudi par iekļaušanu parādnieku reģistrā, pilnīgas un patiesas informācijas nesniegšana par piedzenamā parāda apmēru un tā komponentēm, nesamērīgas samaksas noteikšana par parāda piedziņas pakalpojumu un citas problēmas.

Rīt, 26.novembrī, VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sadarbībā ar Mežotnes pils apsaimniekotāju SIA VNĪ pilis rīkos plenēru, kurā kopā ar nozaru ekspertiem tiks diskutēts par Mežotnes pils darbības paplašināšanas un dažādošanas iespējām, informē VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina.

«1802.gadā celtā Mežotnes pils ir viens no izcilākajiem klasicisma ēras pieminekļiem Latvijas muižu arhitektūrā. Līdz šim pils ir veiksmīgi darbojusies kā tūrisma objekts, piesaistot ārvalstu tūristus, kā arī piedāvājot telpas kāzām, citām privātām svinībām un korporatīviem pasākumiem. Šos darbības virzienus plānots saglabāt arī turpmāk, taču nepieciešams izvērtēt līdz šim neizmantoto pils potenciālu - identificēt šobrīd nepilnvērtīgi izmantoto pils kompleksa ēku - pārvaldnieka ēkas, sporta zāles -, kā arī pils parka teritorijas iespējamos izmantošanas veidus, un rast jaunus darbības virzienus, kurus varētu attīstīt Mežotnes pilī,» skaidro VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane.

Kultūras ministrija uzskata, ka Nacionālās bibliotēkas projektā nav izskatāma iespēja ēkas celtniecību finansēt pēc valsts un privātās partnerības modeļa. "Valsts un privātās partnerības modeļi klasiski paredz, ka ēka vai tās daļa uz laiku vai vispār nonāk privātīpašnieka rokās, kas nav pieļaujams Gaismas pils gadījumā, jo Nacionālā bibliotēka ir valsts atbildība un nacionālās pašcieņas jautājums," akcentē ministrija.

Kultūras ministrija šodien, 10.oktobrī, izplatījusi paziņojumu, ka valdībai, lemjot par Lattelecom privatizāciju, būtu konceptuāli jāvienojas arī par to, ka daļa no šī uzņēmuma privatizācijas ieņēmumiem iezīmējama Nacionālās bibliotēkas projekta jeb Gaismas pils īstenošanai, jo tas ir vienīgais reālais risinājums tās celtniecības finansēšanai.

Kultūras ministrijas paziņojums: "Inteliģences pārstāvji jau ir vērsušies ar atklātu vēstuli pie valdības un sabiedrības, norādot, ka Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošana ir tikpat svarīga kā Latvijas iestāšanās NATO un ES. Norādot, ka Gaismas pils celtniecību nedrīkst atlikt, inteliģences pārstāvji mudina valdību rezervēt daļu Lattelecom privatizācijas ieņēmumu Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai.

Piektdien, plkst. 21.00 akcijas GAISMAS TILTI ietvaros iedegsies nu jau 215 tilti 155 Latvijas pašvaldībās un 22 simboliskas gaismiņu vietas. Informāciju par akcijas centrālajiem tiltiem meklējiet Latvijas jubilejas dienasgrāmatā www.lv90.lv sadaļā GAISMAS TILTI vai zvanot uzziņu dienestam 1188.

Dodoties uz tiltiem, noteikti neaizmirstiet paņemt līdzi savu lukturīti vai kādu citu gaismas objektu, lai 21.00 kopā ar visu Latviju varētu vienoties vienā Gaismas tiltā. Tāpat būtiski ir paņemt līdzi arī Latvijas Radio, kas dos galveno signālu gaismiņu iedegšanai visā Latvijā.

Ja kāds šovakar nevarēs klātienē piedalīties akcijā Gaismas tilti, tad pasākumus Rīgā, Daugavpilī, Kuldīgā un Valmierā varēs vērot Latvijas Televīzijas 1. kanāla tiešraidē. Arī Latvijas Radio šovakar stundu nodrošinās tiešraidi un 21.00 aicinās visus iedegt lukturīšus. Latvijas Radio studijā būs akcijas Gaismas tilti vēstnese Žanna Dubska, kā arī notiks sazvanīšanās no dažādiem tiltiem Latvijā. Plānots, ka pārējie akcijas Gaismas tilti vēstneši šovakar dosies uz sev tuvajiem tiltiem visā Latvijā – Nora Ikstena gaismu pacels Rīgā uz Akmens tilta, Māra Ķimele – Valmierā, bet Imants Lancmanis - Rundālē.

No pirmdienas, 9.novembra mājas lapā www.staroriga.lv pieejama informācija par visiem piecdesmit sešiem gaismas festivāla Staro Rīga objektiem. Lielākā daļa festivāla objektu izvietota pastaigu maršrutos Vecrīgas teritorijā un pilsētas centrālajā daļā, taču lielāki objekti izvietosies Skanstes ielas rajonā un Brīvdabas muzejā.

Visi objekti sadalāmi piecās grupās - festivāla laikā būs apskatāmi 18 jauni festivāla programmas gaismu objekti, 3 festivāla programmas gaismu objekti no 2008. gada programmas, 9 objekti, kas tapuši ar festivāla sadarbības partneru atbalstu, 12 LMA studentu programmas gaismu objekti, kā arī 14 pilsētvides pastāvīgie gaismu objekti.

Pils laukumā, Torņa ielā un Aldaru ielā būs skatāmi Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas studentu darbi, kas iekļausies trīs idejiskās koncepcijās - Esi starā - ej ar tumsu karā!, Parazīti un Gaismoņi.

Jaunizveidotajos 18 gaismas festivāla objektos izmantots gan spuldžu, gan LED spuldžu spīdējums, gan video projekcijas, gan īpaši gaismas efekti. Jauno objektu vidū atrodami gan interaktīvi gaismas objekti, gan lielformāta pilsētvides objekti.

Koalīcijas partijas vairs kategoriski neiebilst ne pret vienu no izskanējušajiem budžeta lāpīšanas risinājumiem un ir gatavas apspriest gan mājokļa nodokļa ieviešanu, gan ienākuma nodokļa atvieglojumu likvidēšanu, gan valsts finansēto būvju un remontu apturēšanu, pirmdien raksta Diena.

Tas, ka valdībai ir jāapspriež jauni taupības pasākumi, liecina par to, ka iepriekš neesam pietiekami veiksmīgi spējuši aizdevējiem izskaidrot Latvijas situāciju, secinājis Tautas partijas (TP) frakcijas vadītājas vietnieks Vents Armands Krauklis.

«Ja tik tālu nonāks», TP sola nākt klajā arī ar risinājumu celt Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku kredītā. Tas ļautu pārnest Gaismaspils celšanai nepieciešamos izdevumus (nākamgad - 26 miljoni latu) vairākus gadus uz priekšu, taču pēc tam būtu jāatdod kredīts. V.A.Krauklis pauž, ka gatavību kreditēt tādus objektus kā Gaismaspils izteikusi Eiropas Investīciju banka.

Ekspluatācijā nenodotajā Gaismas pilī izstādīti Rīgas bilžu grāmatu kvadriennāles Attēlu stāsts laureātu darbi. Tie nav pieejami plašākai publikai.

Kā pastāstīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova, izstādi iespējams parādīt apmeklētājiem - bibliotēkas potenciālajiem sadarbības partneriem - tikai īpašās grupās, pēc to instruēšanas par drošības noteikumiem. Kaut arī procedūra ir sarežģīta, izstādi katru dienu redzot kāda cilvēku grupa, kas nāk novērtēt telpu piemērotību saviem pasākumiem.

LNB sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts paskaidroja, ka kvadriennāles dalībnieku izstāde bijusi paredzēta, lai žūrija varētu izvērtēt iesniegtos darbus. Tā, pēc viņa teiktā, nav paredzēta plašākai auditorijai. Zilberts pauda cerību, ka nākamā pasākuma - Rīgas fotomēneša portfolio skates - laikā 9.maijā Gaismas pils būs nodota ekspluatācijā.

Pagājuši gandrīz desmit gadi kopš tika publicēts pirmais raksts ar tādu pašu nosaukumu (bet bez skaitļa 2, skatīt Bizness&Baltija Nr. 183, 2002). Šajā laikā notikušas pietiekami daudz pārbīdes arī situācijā ar amerikāņu valsts parādu un arī paša autora uzskatos par šo problēmu. Pacentīsimies noformulēt to, kā atbilde uz šo jautājumu skanētu šodien.

Brīdī, kad tika gatavots pirmais raksts, Amerika pēc vairāku gadu budžeta proficīta atgriezās pie ievērojama valsts budžeta deficīta. Valsts parāda līmenis toreiz pārsniedza 6 triljonus ASV dolāru, kas bija 60% no IKP. Tas arī bija pirmais signāls par to, ka ne viss ir kārtībā «pasaulē drošākajam» parādu saistību emitentam. Tomēr 9 gadus atpakaļ, virsrakstā minētais jautājums praktiski neradās nevienam no pasaules finanšu tirgus dalībniekiem. Ja arī radās, tad tūdaļ saņēma atbildē spārnoto frāzi, kas tika citēta pirmā raksta sākumā - «tas nevar būt, jo tas nekad nenotiks». Lai gan pēc pārdomām vairāku lappušu garumā, šī atbilde tomēr transformējās citā ne mazāk pazīstamā frāzē - «nekad nesaki nekad». Runa nebija par atteikšanos izmaksāt parādu, bet par strauju dolāra devalvāciju, kas ārējiem kreditoriem būtu kas līdzīgs defoltam.

Mēbeļu izgatavošana un uzstādīšana Gaismas pilī ir līdz šim lielākais mēbeļu iepirkums Latvijā, preses konferencē par Gaismas pils mēbelēm pauda mēbeļu ražotāju, pilnsabiedrības 4MB, pārstāvji Andris Jansons un Aldis Circenis.

A. Circenis pastāstīja, ka 90% mēbeļu ražošana notikusi Latvijā. Arī dizaina un tehniskie risinājumi tapuši šeit. A. Circenis norādīja, ka daudzas mēbeles ir komplicētas. Tajās esot izmantoti tādi paņēmieni, kurus ražotāji ikdienā nelieto. Prasības, pie kurām mēbeļu ražotāji centušies turēties, pēc A. Circeņa teiktā, ir ļoti augstas.

A. Jansons pauda, ka pilnsabiedrības 4MB ražotāju projekti parasti ir orientēti uz eksportu, tāpēc ir liels pagodinājums ražot mēbeles nacionālai būvei Latvijā. Viņš norādīja, ka, lai gan bibliotēkas ēkas aprīkošana ar mēbelēm aizkavējās līguma slēgšanas un konkursa norises gaitā, mēbeļu ražotāji pašlaik dara visu iespējamo, lai iekļautos līgumā noteiktajā termiņā - sešos mēnešos.

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunajā ēkā darbi aizkavējušies divās telpās – Gaismas pils sabiedriskās ēdināšanas telpā un bibliotēkas koncertzālē, zināja stāstīt LNB direktors Andris Vilks.

Viņš intervijā LTV pauda, ka tāpat darbi Gaismas pilī rit pie tās palīgtelpas izveides, savukārt darbi pie bibliotēkas parka izveides sāksies pavasarī.

Runājot par darbiem koncertzālē, A. Vilks skaidroja, ka tur vēl jāuzlabo akustika, un, lai to izdarītu, talkā ir nākuši eksperti. Savukārt darbi ēdināšanas telpā kavējas, jo sākotnēji tika plānots, ka to iekārtos investors. Tomēr, ņemot vērā Latvijas prezidentūras gada tuvošanos, lemts, ka telpa tiks iekārtota jau tagad, bet pēc tam tajā darbu varēs sākt uzņēmums, kas nodarbojas tikai ar ēdināšanu, LTV stāstīja A. Vilks.

Tāpat Gaismas pilī šobrīd notiek defektu kontrole un vajadzības gadījumā to vēršana par labu.

Pēc Eurostat datiem 2015. gadā Itālijas vispārējās valdības parāds sasniedza 133% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir otrs sliktākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES). Sliktāka valdības parāda un IKP attiecība ir tikai Grieķijā. Par Grieķijas parādu krīzi Latvijas medijos esam redzējuši daudz virsrakstu, bet par Itālijas parādu lasām reti. Vai tas nozīmē, ka Itālijas parāda līmenis nerada bažas? Nebūt ne.

Itālijas parādu rādītājs ievērojami pārsniedz Māstrihtas līgumā noteiktos 60%, kā arī eiro zonas vidējo parāda līmeni (91%). Kad tas ir tik augsts, tad bieži vien investori par valdības vērtspapīru turēšanu vēlas saņemt augstākus procenta maksājumus. Tas ir tāpēc, ka līdz ar parāda lielumu pieaug arī parāda neatdošanas risks. Savukārt pie liela parāda un augstām procentu likmēm ir augsts saistību neizpildes risks. Jo augstāks saistību neizpildes risks, jo grūtāk valdībai aizņemties finanšu tirgū, t.i., likmes kļūst aizvien augstākas līdz brīdim, kad valdības vērtspapīrus ar augstajām likmēm neviens vairs negrib pirkt. Tātad augstāks parāds apgrūtina valdības spēju aizņemties, pārfinansēt esošo parādu un finansēt budžeta deficītu, ar kura palīdzību ekonomikas lejupslīdes laikā varētu īstenot stimulējošu fiskālo politiku. Tāpēc arī ir svarīgi, lai parāda līmenis nebūtu pārmērīgi augsts.

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts: