Tagad viens Latvijas skolotājs strādā vidēji ar sešiem skolēniem, bet jaunajā mācību gadā šī proporcija tiks mainīta — novados būs jābūt astoņiem skolēniem uz vienu skolotāju, lielajās pilsētās — desmit, ziņo Diena.

Tas nozīmē ievērojami apcirpt pedagoģisko likmju skaitu, kas savukārt nozīmē, ka rudenī darbu zaudēs pat 10—11 tūkstoši skolotāju, tomēr tiem, kas paliks, atalgojums par vienu likmi arī gada pēdējos mēnešos nenokritīs līdz minimālās algas slieksnim, bet sasniegs 250 latu. Tas nozīmē, ka skolotājiem jārēķinās teju ar 30% mazāku atalgojumu par vienu likmi. Paturot visus skolotājus, algas būtu jāsamazina par 53%.

Sākot no 2010. gada 1. septembra, mācības 1. klasē bērniem būs jāuzsāk jau sešu gadu vecumā, valdības ārkārtas sēdē paziņoja izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe un premjers Valdis Dombrovskis.

Pirmklasnieku vecuma samazināšana par vienu gadu esot viena no izglītības sistēmas strukturālajām reformām, kas ļaušot nodrošināt, ka iedzīvotāji, sasniedzot pilngadību, jau ir ieguvuši vidējo izglītību.

«Skolēnu skaits ar katru gadu samazinās un pēdējo desmit gadu laikā ir samazinājies par 30 %,» vēstīja T. Koķe, piebilstot, ka, iedzīvinot principu «nauda seko skolēnam», arī turpmākajos gados tiks palielināta skolnieku un skolotāju skaita proporcija, kam vajadzētu sasniegt 12 skolniekus uz vienu skolotāju.

Pagaidām «nauda seko skolēnam» līdz novadam, bet ne «līdz» konkrētai skolai, kas, pēc T. Koķes teiktā, ir optimālākais risinājums līdz brīdim, kamēr Latvijā uz katru skolotāju būs 12 skolnieki.

Ministri izmanto katru iespēju, lai dotos komandējumos un teiktu runas, tāpēc Ministru Kabineta sēdes ir pustukšas, novērojusi Latvijas Avīze.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis parasti savā prombūtnes laikā varas grožus nodod savas partijas biedram finanšu ministram Einaram Repšem, bet aizvadītajā šīsnedēļas sēdē pirmo reizi tie tikuši vides ministram Raimondam Vējonim (ZZS), jo Repše, tāpat kā Dombrovskis, nav Latvijā. Ministru prezidents Stokholmā ikgadējā Baltijas attīstības forumā uzstājās ar runu par ekonomisko situāciju Latvijā un Baltijas reģionā, bet finanšu ministrs kopā ar savu valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski Stambulā piedalās Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda pilnvarnieku gada sanāksmē.

Ministru kabineta komitejas sēdes laikā tukšs bijis arī ekonomikas ministra Arta Kampara krēsls, jo viņš izbraucis uz Zviedriju, lai tiktos ar Swedbank prezidentu Maiklu Volfu un aprunātos par Latvijas ekonomisko situāciju un Zviedrijas banku plāniem Latvijā. Viņa pienākumi uzticēti satiksmes ministram Kasparam Gerhardam.

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) neatlaidīgi centusies pārliecināt Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, ka atrakciju parks ir cilvēku dzīves kvalitātes rādītājs, tādēļ tam ir jāpiešķir galvojums, šodien, 30.maijā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Latvijas Avīze raksta, ka Latvijas Olimpiskā komiteja lūdza valsts galvojumu jau iesāktajām sporta būvēm, kā arī Mežaparka un Lielupes sporta centru būvniecībai, ūdens atrakciju parkam Ventspils sporta centrā un Siguldas bobsleja un kamaniņu trases attīstībai. Valdības vadītājs Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Einars Repše uzskata, ka jāpabeidz tikai tās būves, kur ir sākta celtniecība, nevis tās, kur veikta tehniskā projektēšana un celtniecība nav sākta. Bet izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) stingri pastāvējusi uz to, ka Ventspilī jāpabeidz atrakciju parks un arī Lielupē un Mežaparkā ir jāturpina darbi, kaut tur ir izstrādāts tikai tehniskais projekts.

6. oktobrī bijusī Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe ir atstājusi savu amatu Rīgas Ekonomikas augstskolas - Stockholm School of Economics in Riga nodibinājumā, liecina informācija klientuportfelis.lv.

T. Koķe nodibinājumā darbojās no 2011. gada 9. jūnija. Lursoft pieejamajos datos ir redzams, ka T. Koķe darbojas arī biedrībā Partnerības perspektīvas jau kopš tās dibināšanas 2011. gadā.

Bijušajai ministrei atstājot savu amatu, vakar nodibinājumam pievienojies SIA Saules Gaisma Consulting īpašnieks Gundars Bērziņš.

Lursoft dati rāda, ka nodibinājums ir vienīgais īpašnieks 1993. gada dibinātajai augstākās izglītības mācību iestādei - STOCKHOLM SCHOOL OF ECONOMICS IN RIGA. Lursoft dati norāda, ka pēdējo gadu laikā augstskola strādājusi ar zaudējumiem.

Lai veicinātu Latvijas augstākās izglītības eksportspēju un starptautiskās sadarbības iespējas, no rītdienas, 24.maija līdz 26.maijam, piedaloties izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei, Latvijas augstskolu un augstākās izglītības pārstāvjiem, Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku notiks Azerbaidžānas – Latvijas izglītības forums, informēja izglītības un zinātnes ministres padomniece komunikācijas jautājumos Agnese Korbe.

Pasākumu organizē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Latvijas vēstniecība Azerbaidžānā un Ārlietu ministrija sadarbībā ar vairākām Latvijas augstskolām un Azerbaidžānas pusi.

Šajā forumā abas valstis tiks pārstāvētas augstākajā līmenī – tajā piedalīsies gan abi ministri – T.Koķe un Misirs Mardanovs, gan Latvijas augstskolu, Latvijas Rektoru padomes un Akadēmiskās informācijas centra vadība, kā arī Azerbaidžānas augstskolu vadītāji un Izglītības ministrijas amatpersonas.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe uzsvērusi, ka viens no IZM mērķiem ir eksportspējas paaugstināšana augstākajā izglītībā un zinātnē, un Azerbaidžānas – Latvijas izglītības forums ir konkrēts pasākums šī mērķa sasniegšanai. Latvijai, kā Boloņas procesa jeb Eiropas augstākās izglītības telpas dalībvalstij, esot labas izredzes stiprināt savu augstāko izglītību kā tiltu starp austrumiem un rietumiem, kā arī – kopumā palielināt citu valstu interesi par mūsu augstākās izglītības iespējām.

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe samazinājusi savā birojā strādājošo algas fondu kopumā par apmēram 35%.

Tas nozīmē, ka līdzšinējo 7100 latu vietā tas veido 4700 latus mēnesī. Kā informē ministres padomniece komunikāciju jautājumos Agnese Korbe, vienošanās starp ministri un katru birojā strādājošo par mēnešalgas samazinājumu stājas spēkā ar 1.jūliju. Savukārt līdzšinējo 6 biroja darbinieku vietā būs tikai 4 padomnieki un biroja vadītāja.

Tāpat līdzekļu taupības nolūkos Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Rolands Broks atteicies no dienesta automašīnas vadītāja un šos pienākumus veic pats.

Savukārt jau šī gada 17.jūnijā T.Koķe izdevusi rīkojumu IZM valsts sekretāram Marekam Gruškevicam par samazinājumu ministrijā un tās padotības iestādēs. Tajā skaitā rīkojums nosaka nodrošināt, ka IZM strādājošajiem tiek samazināta mēnešalga par 20% vai vairāk un atbilstoši vienlīdzības principam šis noteikumus piemērojams arī tiem strādājošajiem, kas algoti no tehniskās palīdzības līdzekļiem. Tāpat šis rīkojums nosaka par 30% samazināt IZM centrālajā aparātā nodarbināto skaitu, un atbilstoši vienlīdzības principam, piemērot šo noteikumu arī tiem strādājošajiem, kas tiek algoti no tehniskās palīdzības līdzekļiem. Ministres parakstītajā 17.jūnija rīkojumā arī noteikts IZM padotības iestādēs samazināt mēnešalgu un strādājošo skaitu, lai sasniegtu 20% vai lielāku ietaupījumu atlīdzības izmaksai.

Latvijas lielākajās pašvaldībās skolas remontē tik ambiciozi kā valstī ar augstu pārticības līmeni, pat salīdzinot ar Franciju vai citām lielām Rietumeiropas valstīm.

Šādos novērojumos sarunā ar aģentūru BNS dalījās izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (Zaļo un zemnieku savienība).

«Mēs Latvijā šajā ziņā esam ļoti ambiciozi, kā valsts ar augstu pārticības līmeni. Viesojoties ārzemēs, piemēram, Francijā, esmu novērojusi, ka skolu vide, ēkas ir daudz pieticīgākas. Taču mēs visu gribam topa kvalitātē,» pavēstīja ministre.

Lai arī skolu atjaunošana nenorit Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā, ministre ir informēta, ka vairākās skolās Latvijā atjaunošanas darbi līdz ar jaunā mācību gada sākumu vēl nebūs pabeigti, taču mācību process tāpēc nebūs kavēts.

Strādājot pie mūzikla Vadonis, komponists Zigmars Liepiņš sapratis — Latvijai steidzami vajag jaunu Kārli Ulmani.

Vai Latvija nav kļuvusi par placadarmu kārtējam starptautiska mēroga eksperimentam, kas — Austrumi vai Rietumi ietekmē šeit notiekošos procesus, vai arī Obama Amerikā un Medvedevs Krievijā nav uzskatāmi par diktatoriem? Šādas un dažādas citas pārdomas radušās komponistam kādreizējam Radio SWH īpašniekam Zigmaram Liepiņam, strādājot ar kārtējo lieldarbu — muzikālo izrādi Vadonis, kas veltīta slavenākajam mūsu Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim.

Kopš atbrīvojāties no savām daļām Radio SWH, informācija par jūsu gaitām ir visai paskopa. Ko īsti šobrīd dara Zigmars Liepiņš?

Nodarbojos ar savām mūzikas lietām, un ar zināmu sava kapitāla menedžēšanu. Tās «olas», kas savulaik ir «izdētas», tagad ir jāmēģina saglābt, lai tās nesaplīstu. Pa šo laiku esmu uzrakstījis Kapteiņa stāstus, svītu Dziesmu svētkiem Dziedot dzimu, dziedot augu, bet pašlaik top jauns darbs, kas pilnībā ir paņēmis manu laiku — muzikālā izrāde Vadonis.

Jāņa Dombura 2009. gada 8. aprīļa pārraidē Kas notiek Latvijā? izglītības ministre Tatjana Koķe teica, ka neatkarīgās Latvijas laikā izglītība Latvijā no gada uz gadu ir tikai pasliktinājusies. Vainīga esot sistēma. Kas ir šī noslēpumainā «sistēma», kas gadu no gada pasliktina izglītības rezultātus?

Autoram ir gandrīz četrdesmit gadu ilga darba pieredze ekonomikas un vadzinību augstākajā izglītībā. Savākts un dokumentēts liels apjoms daudzveidīgu faktu, kurus paredzēts izmantot vispārinājumiem, un no mikroekonomikas skatu punkta analizēt ekonomikas un vadzinību izglītības funkcionēšanas neefektivitāti Latvijā pēdējos divdesmit gados. Jācenšas saprast iekšējos mehānismus un faktorus, kas radījuši ačgārnības mācīšanas un mācīšanās interaktīvajos procesos un, izmantojot izpratni par cilvēku izturēšanās ietekmēšanu, jāatrod tās vadības sviras, kas izglītības procesus noliktu no galvas uz kājām, un stāvokli pakāpeniski mainītu uz labo pusi.

Vienlaicīgi gribētos vērst sabiedrības uzmanību uz sociālekonomisko situāciju analīzē nepelnīti ignorētajām izcilu domātāju atklātajām cilvēku izturēšanās likumsakarībām. Tas ir aktuāli, jo, iepazīstot plašu publikāciju klāstu par smagajām Latvijas sociālekonomiskajām problēmām, ļoti reti sastopam situācijas analīzi no empīrisku cilvēku izturēšanās viedokļa. Nudien, ir vērts lasīt grāmatas! Eksistē tiešām apbrīnojami gudras grāmatas, kurās pravietiski pārsteidzoši adekvāti aprakstīta mūsdienu pasaules morālā un ekonomiskā krīze. Nedrīkstam ignorēt Mārtiņa Lutera Martin Luther skarbos ētiskos dažādo cilvēku vērtējumus, Jana Amosa Komenska John Amos Comenius loģisko didaktikas mācību, Alfreda Maršalla Alfred Marshall ekonomikas teoriju, situāciju analīzes metodi un izteiksmes formu. Nepārvērtējami ir, piemēram, ekonomikas Nobela laureātu Kenneth J. Arrow, James M. Buchanan, George Akerlof darbi.

Latvija kā viena no pirmajām Eiropas valstīm parakstīs unikālu līgumu ar Ķīnu abu valstu sadarbības veicināšanai augstākajā izglītībā un pētniecībā.

Latvija ir pirmā Baltijas valsts un viena no retajām Eiropas valstīm, kam ar ĶTR būs noslēgts šāds līgums. Ķīnai šādi līgumi šobrīd ir ar 35 valstīm pasaulē, un Latvija būs 36.valsts. Dokumenta parakstīšana notiks Valsts prezidenta Valda Zatlera darba vizītes laikā ĶTR, abu valstu oficiālo delegāciju tikšanās ietvaros ar ĶTR viceprezidentu Xi Jin Ping.

Līguma mērķis ir attīstīt un stiprināt abu valstu sadarbību izglītības un zinātnes jomā. Līguma darbība nodrošinās, ka Ķīna un Latvija atzīst viena otras augstākās izglītības institūciju piešķirtās augstākās izglītības kvalifikācijas un grādus, veicinot gan Latvijas augstākās izglītības internacionalizāciju, gan vienkāršojot un sekmējot Latvijas un Ķīnas divpusējo sadarbību augstākajā izglītībā, pētniecībā, dažādu kopīgu projektu īstenošanā.

Āfrikas cūku mēris (ĀCM) pēdējo dienu laikā ir atklāts vēl deviņām meža cūkām Latgalē un Vidzemē, tostarp Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavpils novada Naujenes pagastā un Daugavpils novada Vaboles pagastā, kur ĀCM iepriekš nebija konstatēts, aģentūrai BNS pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anna Joffe.

2015.gadā jauni ĀCM gadījumi meža cūkām konstatēti trīs jaunos pagastos - vienai nomedītajai meža cūkai Krāslavas novada Kaplavas pagastā, trijām nomedītajām [meža cūkām] Daugavpils novada Naujenes pagastā un vienai nomedītajai [meža cūkai] Daugavpils novada Vaboles pagastā, sacīja Joffe, piebilstot, ka jauni novadi, kuros konstatēta saslimšana ar ĀCM, nav nākuši klāt.

Informācija PVD mājaslapā liecina, ka PVD līdz šā gada 16.janvārim ir konstatējis vēl deviņus jaunus ĀCM saslimšanas gadījumus meža cūkām, tostarp četrām cūkām Daugavpils novada Naujenes pagastā. Tāpat ĀCM ir atklāts Daugavpils novada Vaboles pagastā, Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Naukšēnu novada Ķoņu pagastā, Burtnieku novada Rencēnu pagastā un Burtnieku novada Valmieras pagastā - katrā pa vienai slimai meža cūkai.

Trešdien (14. oktobrī) plkst. 15 valsts augstskolu rektori tiekas ar prezidentu, lai atklāti paustu iebildumus pret plānoto 31 % budžeta finansējuma samazinājumu augstākajai izglītībai, Db pastāstīja Latvijas Universitātes rektora padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Evija Ansonska.

Tikšanās iniciatori ir Latvijas Universitāšu apvienība un Latvijas Rektoru padome.

Kā jau ziņots iepriekš, nākamā gada valsts budžeta projektā ir paredzēts samazināt finansējumu augstskolām vēl par 31 %. «Vai šie 11 milj. Ls ir tā vērti, lai vēl vairāk novājinātu valsts augstskolas?» retoriski jautā E. Ansonska un norāda, ka jau 2009. gadā valsts finansējums augstskolām tika samazināts par 48 %. Tas nozīmē, ka 2010. gadā kopējais finansējums augstskolām būtu par 79 % mazāks nekā 2008. gadā. Jau ziņots, ka 31% finansējuma samazinājuma gadījumā tiek paredzēts, ka par trešdaļu saruks budžeta vietu skaits un, iespējams, nākamgad budžeta grupā netiks uzņemts neviens pirmkursnieks.

Kur ir, tur rodas — noskatījušies uz kolēģes Baibas Rozentāles (TP) plosīšanos veselības lauciņā, atskārsmi par savām nozarēm nepieciešamajiem līdzekļiem ieguvuši arī citi ministri. Pēc papildu 15 miljoniem izglītībai un zinātnei nākamā gada budžetā izslāpusi ir izglītības ministre Tatjana Koķe (ZZS), savukārt kultūras ministrs Ints Dālderis (TP) uzstās uz 8 miljonu latu piešķiršanu pašvaldību mākslas un mūzikas skolu saglabāšanai.

Saprotams, ka pati par sevi šāda gatavība cīnīties par finansējumu ir apsveicama, jo nereti Latvijas ministriem ir ticis pārmests gribasspēka, prasmes vai vēlmes trūkums iestāties par savas aizbilstamās nozares vajadzībām. Taču šoreiz bažas rada veids, kā tas tiek darīts — proti, burtiski izvirzot ultimātu valdības vadītājam Valdim Dombrovskim (JL), turklāt situācijā, kad ir labi zināms: naudas nav. Tiesa, ne T. Koķei, ne I. Dālderim nav pie rokas tik dramatisku frāžu kā nozares sabrukums mēneša laikā un mirstoši pacienti, taču doma ir skaidra: ja naudu nedosiet vai iedosiet mazāk, nekā prasīts, skolotāji cietīs badu, bērni būs dumji, un, galu galā, pie vēl kādas Elīnas Garančas vai Andra Nelsona Latvijai vairs netikt nemūžam.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL), pamatojoties uz premjera rezolūciju, izveidojis darba grupu, kurai jāizstrādā priekšlikumi strukturālajām pārmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē.

Darba grupas vadītājs ir ekonomikas ministrs, viņa vietniece - izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe. Darba grupas sastāvā ir arī finanšu ministrs Einars Repše, Latvijas Universitātes rektors, Latvijas universitāšu asociācijas priekšsēdētājs Mārcis Auziņš, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors, Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs Roberts Ķīlis, Banku augstskolas rektore, Rektoru padomes priekšsēdētāja Tatjana Volkova, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš, Latvijas Studentu apvienības pārstāvis Igors Grigorjevs, un Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) nav pieņēmis ārlietu ministra Māra Riekstiņa (TP) demisiju.

Kā valdības komitejas sēdē sacīja premjers, viņš pirmdien pieņēmis visu Tautas partijas ministru demisijas rakstus, izņemot M.Riekstiņa demisiju. V.Dombrovskis aicinājis ārlietu ministru turpināt pildīt amata pienākumus līdz jauna ministra apstiprināšanai, un M.Riekstiņš šim aicinājumam arī piekritis.

Pārējie TP ministri – veselības ministre Baiba Rozentāle, reģionālās attīstības un pašvaldību ministrs Edgars Zalāns un tieslietu ministrs Mareks Segliņš – amatus oficiāli atstās no otrdienas, tomēr jau pirmdien šīs amatpersonas nepiedalījās Ministru kabineta komitejas sēdē.

Kā ziņots kultūras ministrs Ints Dālderis, kas arī ir TP pārstāvis, nolēmis izstāties no šīs partijas un turpināt darbu valdībā.

Skolotāju arodbiedrība nepiekrīt 2009. gada valsts budžeta izdevumu samazināšanai uz izglītības nozares rēķina, tādēļ viņi izteikuši neuzticību izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei (Zaļo un zemnieku savienība) un paziņojuši, ka pieļauj iespēju 1. septembrī neuzsākt jauno mācību gadu Latvijas skolās.

To šodien valdības sēdē paziņoja izglītības ministre T.Koķe, kura gan negatavojas demisionēt.

Viņa uzsvēra, ka ierosinājumi par tādiem sašutumu izraisījušiem „taupības pasākumiem” kā piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanas skolai termiņa būtiska samazināšana un mērķdotāciju pārtraukšana sporta skolu treneru algām nākuši no Finanšu ministrijas puses, tādēļ, gatavojot 2010. gada valsts budžetu, izdevumu samazināšana jāatstāj tikai nozaru ministriju pārziņā un jāveido tā dēvētais nulles budžets.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas aplēsto, skolotāju algas no šī gada 1. septembra samazināsies par aptuveni 50 %.

«Kamēr Pasaules banka ierosina samazināt finansējumu augstākajai izglītībai, Izglītības un zinātnes ministrija prasīs valdībai līdz 2015. gadam to vismaz dubultot,» informē laikraksts Latvijas Avīze.

To paredzot ministrijas sagatavotais pasākumu plāns par nepieciešamajām pārmaiņām augstākajā izglītībā. «Pasaules bankas ieteikumus mēs neatbalstām,» uzsvērusi izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe.

«Ministrijā tapušā plāna autori vēlas, lai augstākajai izglītībai ne nākamajā, ne arī aiznākamajā gadā līdzekļi vairs netiktu samazināti, bet no 2013. gada finansējums pakāpeniski pieaugtu, 2015. gadā augstākās izglītības nozarei sasniedzot 1,2 procentus, bet zinātnei – 1,5 procentus no IKP. Patlaban augstākā izglītība saņem aptuveni 0,5 procentus no IKP. Finansējuma pieaugums ļaušot Latvijā veidot uz zināšanām balstītu ekonomiku,» vēsta laikraksts.

No šī gada 1. jūlija pedagogu, kuri strādā par pirmsskolas skolotājiem bērnudārzos, darba samaksa vairs netiks segta no valsts budžeta mērķdotācijām – viņu algas būs jānodrošina pašvaldībām.

To paredz Izglītības likuma grozījumi, kurus Saeima šodien pieņēma galīgajā lasījumā.

Līdzekļu taupīšanas nolūkos Izglītības un zinātnes ministrija arī iecerējusi uz pusi samazināt pirmsskolas izglītības programmu apguves laiku. Šī iecere izraisījusi Saeimas deputātu sašutumu, jo viņi bažījas, ka tādējādi tiks apdraudēta bērnu sagatavošana skolai.

Savukārt izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (Zaļo un zemnieku savienība) aizbildinās, ka pirmsskolas izglītības apguves programmas saīsināšana ļaušot jau nākamgad ietaupīt ap 13 milj. Ls.

Lai veicinātu pētniecības attīstību Latvijā, starptautisko sadarbību un plašāku zinātnes sasniegumu izmantošanu, šodien, 23.jūlijā, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe valdības vārdā parakstīs «Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) līgumu par sadarbību kosmosa jomā miermīlīgiem mērķiem».

Iegūstot sadarbības valsts statusu dalībai EKA, Latvijai būs iespējas saņemt aģentūras atbalstu projektu īstenošanai, apmācībām, pieredzes un informācijas apmaiņai, kā arī tiks paplašināta iesaiste kosmosa tehnoloģiju izstrādes un pētījumu projektos.

Pēc līguma parakstīšanas EKA pārstāvji apmeklēs Rīgas Tehnisko universitāti un tiksies ar augstskolas zinātniekiem, lai pārrunātu iespējamo sadarbību kosmosa pētniecības jomā.

Db jau rakstījis, ka viena no šīs sadarbības aktivitātēm ir satelīttehnoloģijas centra izveide Ventspilī.

Būtiskākās jomas, kurās Latvija un EKA redz sadarbības iespējas un kurās Latvijai ir iestrādes un uzkrāta pieredze, līgumā minētas sekojošas: kosmosa zinātne, īpaši – astronomija un astrofizika, saules sistēmas izpēte un saules-zemes fizika; Zemes novērošanas pētījumi un pielietojumi, tajā skaitā – satelītu novērojumi un koordinātu sistēmu metereoloģiskās bāzes nodrošināšanai, vides uzraudzība, meteoroloģija un aeronomija, ģeoinformātika, dabas katastrofu pārraudzība; telekomunikācijas, tai skaitā pakalpojumu demonstrējumi, kā arī satelītnavigācija; mikrogravitācijas izpēte, īpaši kosmosa bioloģija un medicīna un materiālzinātne; tehnoloģijas attīstība, tai skaitā programmatūras un aparatūras izstrāde; zemes segmenta inženierzinātne un izmantošana; inovatīvu materiālu un konstrukciju tehnoloģiju izstrāde jaunākās paaudzes Eiropas nesējraķetēm, būvēm zemes orbītā un uz Zemes dabīgiem pavadoņiem.

Kultūras ministrija atradusi naudu, lai palielinātu budžeta vietu skaitu mākslas augstskolās, vēsta Latvijas Avīze.

Piešķirot augstskolām 50.3 miljonus latu, valsts šogad apmaksās 25 738 budžeta vietas, kas ir par 174 vietām mazāk nekā pērn. Rīkojumu, kas to paredz, parakstījusi izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, informē laikraksts.

Saskaņā ar laikraksta iegūto informāciju Kultūras ministrija atradusi naudu, lai palielinātu budžeta vietu skaitu tā saucamajās mākslas augstskolās. Kultūras akadēmijā, Mākslas akadēmijā un Mūzikas akadēmijā kopumā studiju vietu skaits pieaugs par 9% jeb 82 vietām.

Studiju vietu skaita palielinājums esot saistīts ar to, ka kultūras un kultūrizglītības jomā nākotnē draudot darbaspēka trūkums, kā arī ar to, ka radošās industrijas, kurām speciālistus sagatavo kultūras augstskolas, tiek uzskatītas par perspektīvu tautsaimniecības nozari.

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe un Sorosa fonda – Latvija (SFL) pārstāvji vienojušies par atbalsta programmu Latvijas skolām un par skolu pilnveides iespējām pārmaiņu laikā.

Tikšanās gaitā SFL pārstāvji informēja ministri, ka SFL saņēmis apstiprinājumu par 1.388 miljonu eiro (jeb 975 492 Ls) piešķiršanu Latvijas skolu un pašvaldību iedzīvotāju izglītības un sociālo vajadzību atbalstam. Atbalstu piešķirs 40 – 50 skolām, lai veicinātu un atbalstītu to veidošanu par daudzfunkcionāliem kultūras un izglītības centriem.

Programmā «Pārmaiņu iespēja skolām» atklāta konkursa kārtībā varēs pieteikties pašvaldības ar savām izglītības iestādēm. Līdzekļi skolu atbalstam tiks piešķirti no Dž.Sorosa izveidotā Ārkārtas palīdzības fonda.

Sorosa fonds – Latvija projektu īstenos sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Latvijas Lauku forumu (LLF).

Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu — šī frāze nav abstrakts Db izdomājums, bet gan precīzs Latvijas Republikas Satversmes 111. pants.

Diemžēl pēdējā laika notikumi mūsu valstī liecina par ko citu — cilvēkam uz operāciju galda tiek paziņots, ka iecerētā endoprotezēšana viņam tomēr netiks veikta, jo nav naudas, rehabilitāciju valsts neapmaksā, bet, pat nokļūstot ārstniecības iestādē kā akūtam pacientam, kam ir dzīvības briesmas, jārēķinās, ka tikai palātā tiks prasīti 12 lati dienā (nu gluži kā viesnīcā). Savukārt medicīnas personāls tiek vienkārši izmests uz ielas, bet atlikušajiem strādājošajiem piedraudēts — ja tiks iztērēts par kādu tableti vairāk, nekā paredzēts noteiktā laika periodā, par to nāksies piemaksāt no savas kabatas. Šajā kontekstā uzreiz rodas vairāki būtiski jautājumi…

Ar ko pēc studiju beigšanas nodarbojas par valsts budžeta līdzekļiem studējušie, nezina teikt neviena atbildīgā iestāde, šodien raksta laikraksts Diena. Tomēr arī datus par šiem bijušajiem studentiem augstskolas atsacījušās dot, aizbildinoties ar personas datu aizsardzību, un tādējādi liegts šo jautājumu pētīt.

Vienota datu bāze, kas parādītu par budžeta līdzekļiem studējušo absolventu profesionālās gaitas pēc augstskolas beigšanas Latvijā, nav izveidota. Dažu augstskolu absolventu klubiem šāda informācija esot daļēji apkopota, tomēr kopējie dati nav pieejami.

«Tur, kur ir nodokļu maksātāju nauda, nekas nevar būt slēpjams,» uzskata bijusī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe. Viņa arī norādījusi, ka šāda informācija ir būtiska ne tikai sabiedrībai kopumā, bet arī pašai augstskolai.

Izglītības un zinātnes ministrija solījusi, ka nākotnē šāda informācija varētu tikt apkopota, jo augstākās izglītības reformu plāns paredzot arī obligātu par valsts budžeta līdzekļiem studējušo absolventu aptaujāšanu. Šāda informācija augstskolām palīdzētu sagatavot nākamos studentus darba tirgum.