Lattelecom nevajadzētu apvienot ar Latvijas mobilo telefonu (LMT), ja LMT samazinātu izmaksas un akcionāri tam nedaudz iedotu kapitālu, bet Lattelecom varētu dzīvot, ja tam būtu kāds mobilo sakaru bizness.

Tā, jautāts par alternatīviem situācijas risinājumiem šobrīd ministrijām izskatīšanā iesniegtajam Lattelecom valdes priekšsēdētāja Jura Gulbja izstrādātajam un virzītajam plānam par Lattelecom un LMT apvienošanu, Db.lv atzina Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins.

«Ja mums vai nu akcionāri ļautu piedalīties izsolēs, kas līdz šim mums nav ticis ļauts, vai ļautu nopirkt Biti, ko drīzāk neļaus Konkurences padome, tad, visdrīzāk, mēs varētu iztikt bez LMT,» viņš atklāja. Pēc Lattelecom padomes priekšsēdētāja teiktā, Lattelecom ar LMT gribējis panākt kopīgu sinerģiju, neapvienojoties, tomēr LMT neesot gribējis sadarboties.

Runājot par iemesliem tam, ka pazeminoties LMT vērtība, jo tajā skaitā sarūk kompānijas EBITDA, Lattelecom padomes priekšsēdētājs domā, ka tas ir rezultāts nesenajiem cenu kariem mobilo telekomunikāciju tirgū, tostarp jo īpaši konkurējot LMT un Tele2.

«Tas bija stratēģiski nepareizi – tas ir iemels, kāpēc mēs tagad varam runāt par darījumu. Ja nebūtu pieļauta šī kļūda, nebūtu pazaudēta nauda. Jā, LMT noturēja tirgus daļu, bet tagad viņi ir «for sale». Ja ne mēs nopirksim, tad pārdos kādam citam,» uzskata G.Kokins.

Jāteic gan, ka Tele2 cenu karus un attiecīgi tirgus daļu saglabāšanu ar apjomīgām finanšu piešpricēm atbalsta kompānijas īpašnieki. Tikmēr LMT kopš dibināšanas neesot saņēmis papildu akcionāru ieguldījumumus sākotnējiem ieguldījumiem kapitālā 90. gadu sākumā – kopējais LMT pamatkapitāls joprojām ir nedaudz virs 500 tūkstošiem latu. Vienlaikus LMT daudzus, tostarp vismaz pēdējos piecus gadus, ir maksājis akcionāriem dividendēs visu peļņu vairāku desmitu miljonu latu apomā.

Tiesa, akcionāru aizdevumi nav sniegti arī Lattelecom, tomēr kompānijas pamatkapitāls pārsniedz 146 miljonus latu. Arī Lattelecom maksā dividendēs visu kompānijas peļņu, tomēr daļu naudas dividenžu veidā Lattelecom saņem arī no LMT kā 23% akciju īpašnieks.

Pēc G.Kokina teiktā, cenu karu dēļ LMT trūkst apgrozāmo līdzekļu un naudas investīcijām. Piemēram, dividenžu izmaksai LMT pērn ņēmis aizņēmumus bankā.

Tas, ka akcionāri neizņem naudu vai iegulda naudu uzņēmumā, no ekonomikas teorijas viedokļa nemaina LMT vērtību, tomēr, ja LMT samazinātu izmaksas, tad kompānijas vērtība pieaugtu, skaidro G. Kokins.

«Ideālā pasaulē būtu labāk, ja Latvijā mobilajiem sakariem cenas nebūtu tik ļoti nokritušās, tad gan nebūtu mums iespēju nopirkt LMT. Tad viņi jātu baltā zirgā, bet mēs varētu tikai siekloties, skatoties. Dēļ tā, ka pārkonkurējušies, LMT tagad asiņo,» uzskata G. Kokins. Pēc viņa skaidrotā, LMT šobrīd ir likviditāte, tomēr bažas radot nākotne, tāpēc Lattelecom jārīkojas laicīgi.

Publiski J.Gulbis par virzīto Lattelecom un LMT apvienošanos komentārus nesniedz. Klusē arī LMT padomes priekšsēdētājs, bet LMT valdes priekšsēdētājs Juris Binde iepriekš DB komentēja, ka uzņēmumus ir jāanalizē atsevišķi, vadoties pēc pamatdarbības peļņas un nākotnes perspektīvas. «Ja no Lattelecom peļņas atņem LMT maksātās dividendes, rezultāts ir acīmredzams. Savukārt, kā liecina mobilo sakaru pakalpojumu un tehnoloģiju ekspansijas tendences pasaulē, par LMT nākotnes vērtības pieaugumu nav nekādu šaubu,» tā J.Binde.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra