Vairāk nekā 50 lietojumprogrammās, kas Android ierīču lietotājiem pieejamas caur interneta veikalu Android Marketplace, konstatēts datorvīruss, ziņo BBC.

Analītiķi lēš, ka datorvīrusu saturošās lietojumprogrammas, kas bijušas jau esošo programmu ar datorvīrusu aprīkotas kopijas, lejupielādētas aptuveni 200 tūkstošu reižu.

Visas lietojumprogrammas, kas saturēja datorvīrusu, tagad no interneta veikala izņemtas un vairs nav pieejamas Android Marketplace lietotājiem.

Datorvīruss, kuram dots nosaukums DroidDream, nokļūstot kāda lietotāja viedtālrunī, automātiski nosūta šīs ierīces datus, piemēram, tās unikālo kodu, uz kādu attālinātu serveri, kā arī nodrošina vīrusa izstrādātājam brīvu piekļuvi telefonam.

Patlaban Google saistībā ar notikušo incidentu veic izmeklēšanu.

Kopumā 3% Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju, kas ikdienā izmanto internetu, dažādu iemeslu dēļ, to skaitā maksājumu karšu datu noplūdes rezultātā, tīmeklī nozaudējuši savu naudu. Visbiežāk tas noticis tieši ar Latvijas iedzīvotājiem, proti, pēdējo 12 mēnešu laikā ar šādām problēmām saskārušies 8% mūsu valsts interneta lietotāju, liecina Eurostat dati.

Visretāk ar šādām problēmām saskārušies Bulgārijas, Čehijas Republikas, Lietuvas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas interneta lietotāju – proti, tikai 1%.

Tas, ka Latvijā šādi gadījumi notiek visbiežāk, varētu būt saistīts ar mūsu valsts datorlietotāju kūtrumu attiecībā uz dažādu datorsistēmas drošības programmu lietošanu. Tikai 62% Latvijas lietotāju savos datoros ir uzstādījuši jebkāda veida drošības programmatūru, piemēram, antivīrusu vai ugunsmūri. Tas ir viszemākais rādītājs ES.

Taču neskatoties uz to Latvijas interneta lietotāji uz ES fona nav tie, kuri visbiežāk saķertu kādu datorvīrusu. Kamēr Latvijā pēdējo 12 mēnešu laikā datorvīrusu tīmeklī saķēris aptuveni 41% interneta lietotāju, Maltā, kur ar drošības programmatūru aprīkoti datori 91% gadījumu, datorvīrusu saķēruši 50% interneta lietotāju. Visvairāk datorvīrusus saķer interneta lietotāji Bulgārijā – pēdējo 12 mēnešu laikā tie bijuši 58% interneta lietotāju.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vakar vērsa iedzīvotāju uzmanību, ka elektroniskā pasta vēstules, kas tiek saņemtas ar tādiem tematiem kā «sudziba nodoklu dienestam», «Informacija par sudzibu» u.tml. it kā no VID darbiniekiem (no @vid.gov.lv) un ar pievienotu failu, kam izmantots dubultais paplašinājums «.DOC.zip», ir viltotas, satur datorvīrusu un ar VID tām nav nekāda sakara. CERT.LV šodien informē, ka par šī vīrusa upuriem jau kļuvuši simtiem Latvijas datorlietotāju.

VID aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un, saņemot šādu e-pastu, nevērt vaļā tā pielikumu, bet neatgriezeniski izdzēst.

Gadījumā, ja minētais e-pasta pielikums tiek atvērts, iegūstams izpildāmais fails ar paplašinājumu «.SCR», kurš satur datorvīrusu, ko šobrīd neatpazīst vairums antivīrusu programmu. Šis vīruss veic tiešsaistes banku maksājumu datu modificēšanu ar mērķi izkrāpt naudu.

Vīruss veic gan paroļu zagšanu (tas fiksē visu, kas tiek rakstīts uz klaviatūras, un nosūta to ļaundariem), gan internetbanku maksājumu pārtveršanu (veicot maksājumu no inficēta datora, maksājums, lietotājam to nenojaušot, tiek pārtverts un novirzīts uz ļaundara izvēlētu kontu), skaidro CERT.LV.

Ik mēnesi Latvijas interneta resursiem notiek visdažādākā veida kiberuzbrukumi – sākot no pikšķerēšanas kampaņām, kad iedzīvotājiem un dažādu organizāciju darbiniekiem izkrāpj piekļuves datus, beidzot ar apjomīgiem pakalpojuma piekļuves atteices uzbrukumiem. Šādos apstākļos visiem ir būtiska informācijas sistēmu uzturēšana drošā vidē, kā arī to kiberaizsardzība.

Gandrīz piecus gadus valsts iestāžu informācijas sistēmas, bet kopš šī gada arī pašvaldību un kapitālsabiedrību informācijas sistēmas var izmantot VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) nodrošinātos Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus. Šie pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī valsts kapitālsabiedrībām pieejami bez Publiskā iepirkumu likuma piemērošanas – proti, pietiekami ātri un ar krietni mazāku birokrātisko slogu, nekā tas būtu, organizējot publisku iepirkumu. Par VECPC pakalpojumiem Dienas Bizness izjautāja LVRTC Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Kam primāri Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs sniedz pakalpojumus?

Koronavīruss kalpojis kā stimulators mājaslapu domēnu reģistrācijai, kas pieaugusi par vairāk nekā 400%, žurnālam Dienas Bizness atklāj SIA PricewaterhouseCoopers Information Technology Services vadītājs Artūrs Filatovs.

Pēc viņa aprēķiniem, vismaz trešdaļa bijuši kaitīgi, to mērķis bija ievilināt cilvēkus šajās mājaslapās un inficēt lietotāju viedierīces, izmantot kārtējiem uzbrukumiem, nozagt lietotāja finanšu datus vai vienkārši paralizēt ierīci. “2020. gadā šādu uzbrukumu apjoms, pēc Eiropas telekomunikāciju kompāniju datiem, ir pieaudzis apmēram piecas reizes,” atzīst A. Filatovs. Viņš norāda, ka Eiropas Tīkla informācijas drošības aģentūras pētījums rāda ļaunatūras uzbrukumu skaita palielinājumu apmēram par 35%, kā rezultātā tā ir nonākusi pirmajā vietā. “Pateicoties Interpola, kā arī ASV FIB sadarbībai, 2018. un 2019. gadā tika aizvērts ļoti daudz ļauno robotizēto uzbrucēju tīklu – izņemti serveri, aizturēti to vadītāji, tādējādi būtiski samazinot ļaunatūru uzbrukumu skaitu, bet 2020. gadā tās piedzīvoja renesansi,” skaidro A. Filatovs.

ASV raķešu triecienā Šairatas aviobāzē Sīrijas vidienē nogalināti vismaz seši cilvēki un faktiski iznīcināti teju visi objekti tajā, paziņoja Sīrijas armija un novērotāju organizācija.

«Aviobāze tika gandrīz pilnībā iznīcināta - skrejceļš, degvielas cisternas un pretgaisa aizsardzība - viss tika saspridzināts gabalos,» sacīja Londonā bāzētās nevalstiskās organizācijas Syrian Observatory for Human Rights (SOHR) direktors Rami Abderrahmans. «Tur uz vietas bija iznīcinātāji Su-22, Su-24 un MiG-23. Pēc viņa teiktā, triecienā arī sapostītas virsnieku kazarmas.

Sīrijas armija nosodīja ASV «agresiju» kā starptautisko tiesību pārkāpumu un paziņoja, ka triecienā nogalināti vismaz seši cilvēki un nodarīti smagi postījumi.

Valsts televīzijā nolasītajā armijas paziņojumā teikts, ka triecieni padara ASV par partneri teroristu grupējumiem, kas saistīti ar Al Qaeda un Islāma valsts. Triecieni arī vājinās cīņu pret terorismu, norādīja armija.

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

#Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu no grūtībās nonākušās, šobrīd jau likvidētās «Trasta komercbankas» vadības un īpašniekiem pirms pieciem gadiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšanā pret Latvijas bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu no grūtībās nonākušās, šobrīd jau likvidētās «Trasta komercbankas» vadības un īpašniekiem pirms pieciem gadiem, liecina TV3 raidījuma «Nekā Personīga» rīcībā esošā informācija, Tiesībsargi esot pārliecināti, ka Rimšēviča aizturēšanai bijis likumīgs pamats.

«Nekā Personīga» zināms, ka nacionālās bankas prezidenta lietā KNAB izmeklēšanas pēdas ved uz piecus gadus seniem notikumiem. Tobrīd birojs izmeklēja skandalozo tā dēvēto būvnieku lietu. Viena no centrālajām personām tajā bija būvfirmas «Moduls Rīga», vadītājs un īpašnieks Māris Martinsons. KNAB būvnieku lietā senie notikumi ieguva nozīmi pateicoties jaunām liecībām.

Interneta lietotāju skaits, kas pēdējo 12 mēnešu laikā ir saskārušies ar pikšķerēšanas uzbrukumiem, ir pieaudzis par 87% — no 19,9 līdz 37,3 miljoniem. Visbiežāk par šī kiberapdraudējuma upuriem kļūst ASV, Krievijas, Indijas, Vjetnamas un Apvienotās Karalistes iedzīvotāji, secināts Kaspersky Lab pētījumā «Pikšķerēšanas uzbrukumu evolūcija 2011.–2013. gadā».

Pikšķerēšana ir interneta krāpšanas shēma, kad noziedznieki izveido viltotu populāras tīmekļa vietnes kopiju (e-pasta pakalpojuma, internetbankas, sociālā tīkla u. c.) un ar dažādiem paņēmieniem cenšas tur ievilināt interneta lietotājus. Šādi uzbrukumi tiek veikti, lai iegūtu vērtīgus lietotāju datus: personīgo informāciju, ziņas, kas nepieciešamas piekļuvei bankas pakalpojumiem un sociālo tīklu kontiem. Pēc tam hakeri vai nu paši izmanto iegūtos datus, lai nozagtu upura naudu, kā arī izplatītu surogātpastu un kaitīgas programmas, izmantojot sabojātos e-pasta vai sociālo tīklu kontus, vai arī pārdod informāciju citiem noziedzniekiem.

Laikā, kad Sony piedzīvoja hakeru uzbrukumu, kura rezultātā tika nozagta informācija par aptuveni 100 miljonu lietotāju datiem, kompānija esot cīnījusies ar citu uzbrukumu, kuru veica «haktīvistu» grupējums Anonymous. Tas ir novērsis Sony uzmanību, atzinusi kompānija.

Vēstulē ASV kongresam tehnoloģiju kompānija norāda, ka tā esot apkarojusi Anonymous uzbrukumu un neesot pamanījusi, kā ļaundari esot ielauzušies tās sistēmās un nozaguši datus. Grupējums gan ir noliedzis, ka ir iesaistīts datu zādzībā.

Sony norāda, ka piedzīvojusi Anonymous uzbrukumu tāpēc, ka uzsākusi tiesvedību pret diviem grupējuma locekļiem, kuri bija modificējuši Sony spēļu konsoli. Kompānija norāda, ka datu zādzība notikusi atsevišķi no Anonymous uzbrukuma, un pagaidām nevar apgalvot, ka abu uzbrukumu rīkotāji savstarpēji ir sadarbojušies.

Kompānija svētdien vienā no tās serveriem atradusi ievietotu datni, kurā bija rakstīts «Mēs esam leģions» (We are legion) – šo frāzi bieži vien izmanto «haktīvisti».

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, ka Izraēlā atklājies valsts vēsturē nopietnākais rūpnieciskās spiegošanas gadījums, kurā, pēc policijas domām, privātdetektīvi vadošo Izraēlas kompāniju datoros gan valstī, gan ārzemēs instalējuši datorvīrusu (Trojas zirgu), zaguši slepenu komerciālo informāciju un to pārdevuši šo kompāniju konkurentiem, ziņo The Jerusalem Post. Par skandālu presei tika paziņots svētdien. Ir apcietināti vienpadsmit privātdetektīvi, kā arī vadošo kompāniju augstākie vadītāji. Šīs firmas ir Cellcom (mobilo telefonu kompānija), YES (satelīttelevīzija), Pelephone (mobilo telefonu kompānija), Meir Car Imports (Volvo un Honda importētāji) un Tami-4 (minerālūdens mazumtirgotāji); tieši tās, kā tiek apgalvots, esot algojušas minētos privātdetektīvus. Savukārt starp noziedznieku upuriem ir kompānijas HOT (kabeļtelevīzija), Strauss-Elite (pārtikas rūpniecības konsorcijs), Orange (mobilo telefonu kompānija), Globes (biznesa avīze), Mey Eden (minerālūdens), Shekem Electric (sadzīves elektroierīces), Ace Hardware vietējā filiāle, Rani Rahav (sabiedriskās attiecības), Champion Motors (Volkswagen importētājs), Shalmor-Amnon Amihai (reklāmas kompānija) un Reuveni Pridan (reklāmas kompānija). Kā ziņo policija, spiegošanas dēļ minētās firmas piedzīvojušas neveiksmes komercizsolēs un zaudējušas tūkstošiem klientu. Pēc policijas teiktā, ir apcietināti 18 cilvēki, ieskaitot programmētājus – kādu izraēliešu laulāto pāri, kas dzīvo Londonā. Arestēto vidū ir arī kāds satelīttelevīzijas kompānijas YES augstākais vadītājs, Pelephone un Cellcom drošības dienestu darbinieki un vairāki privātdetektīvi. Svētdien pēcpusdienā tiesībsargājošās iestādes uzaicināja Cellcom vadītāju Jichaku Peterburgu sniegt paskaidrojumus par viņa kompānijas saistību ar šo lietu. Policijas izmeklēšana, kam bija dots nosaukums "Horse Race", sākās 2004. gada novembrī, kad tika saņemts pazīstamā izraēliešu rakstnieka Amnona Jakonta iesniegums. Rakstnieks policijai sūdzējās, ka internetā noslēpumainā kārtā bez viņa ziņas un piekrišanas publicēti viņa jaunā, vēl nepabeigtā romāna fragmenti. Jakonts pavēstīja policijai: iespējams, kāds esot ielauzies viņa datorā un nozadzis grāmatas fragmentus. Rakstnieks turēja aizdomās savu bijušo znotu, 41 gadu veco datorspeciālistu Maiklu Efrati, kurš dzīvo Londonā. Policija pārbaudīja Jakonta datoru un atklāja, ka tajā ir instalēts Trojas zirgs. Kā ziņo policija, persona, kas datorā ievietojusi šo Trojas zirgu, ieguvusi neierobežotu pieeju inficētajam datoram un to pārņēmusi savā varā. Ar Interpola palīdzību Izraēlas policijai izdevās noskaidrot, ka minētais Trojas zirgs ir Efrati roku darbs. Pagājušajā nedēļā Londonā viņu apcietināja kopā ar sievu, 28 gadus veco Rutu Brīru Haefrati. Tagad abi Anglijā gaida tiesu, kura lems par viņu izdošanu tiesāšanai Izraēlā. Pēc tam policija noskaidroja, ka Efrati ir izstrādājis datorvīrusu trijām Izraēlas vadošajām privātdetektīvu aģentūrām, kas to izmantojušas, lai zagtu konfidenciālu informāciju no lielākajām kompānijām. Policijai ir aizdomas, ka šie privātdetektīvi dažādām kompānijām sūtījuši ar vīrusu inficētus reklāmas CD, no kuriem Trojas zirgs slepus instalējies firmu datoros. Vēl policija ziņo, ka privātdetektīvi dažādām kompānijām sūtījuši arī e-pasta vēstules ar piesaistītu vīrusa failu. Ir aizdomas, ka lietā iesaistīti vairāku kompāniju augstākie vadītāji – firmas YES finanšu direktors Katriels Moriā, Pelephone drošības dienesta priekšnieks Šajs Razs, Cellcom drošības dienesta priekšnieks Ofers Reihmans un Meir Motors vadītājs Uzi Mors (pēdējais ir arī futbola čempionu, Haifas kluba „Maccabi” viceprezidents). Savukārt apcietinātie privātdetektīvi ir no trim lielām aģentūrām: Modi'in Ezrachi (Civilā izlūkošana), Krochman Special Investigations (Krohmana speciālā izmeklēšana) un Philosoph Balali. Sakarā ar paziņojumiem par iespējamo spiegošanu svētdien vairāk nekā par trim procentiem pazemināj

No 15.jūnija pret Covid-19 vakcinētie un pārslimojušie iedzīvotāji ar Covid-19 sertifikātu varēs pulcēties privātos pasākumos līdz 20 cilvēkiem bez mājsaimniecību skaita ierobežojuma, pirmdien preses konferencē informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pret Covid-19 vakcinētie un pārslimojušie varēs pulcēties privātos pasākumos ārtelpās un iekštelpās, nepārsniedzot 20 cilvēku, taču mājsaimniecību skaits nav ierobežots. Pasākumos, kur pulcējas vakcinētie vai Covid-19 pārslimojošie, var neievērot drošības pasākumus, piemēram, var nelietot sejas aizsargmasku, neievērot divu metru distanci.

Pavļuts skaidroja, ka cilvēku skaits privātajos pasākumos atšķirībā no publiskajiem tiek ierobežots, jo publiskā pasākuma rīkotāji norīko atbildīgo, kas pārbauda Covid-19 sertifikātus pret Covid-19 vakcinētajiem, pārslimojošiem vai personām, kas veikušas Covid-19 testu.

Iedzīvotāji bez Covid-19 sertifikāta joprojām varēs pulcēties privātos pasākumos, līdz desmit cilvēkiem no divām mājsaimniecībām. Tāpat šīs personas var pulcēties privātos pasākumos līdz 20 cilvēkiem ārtelpās, neierobežojot ietverto mājsaimniecību skaitu.

Starptautisku pokera turnīru organizēšana ir izklaides joma, kas varētu sniegt ievērojamus ieņēmumus ne tikai šo pasākumu rīkotājiem, bet arī tūrisma nozarei un valsts budžetam kopumā. Lai to īstenotu, jāmaina šobrīd nesamērīgais nodokļu regulējums.

Jāsaprot, ka starptautiski turnīri piesaista lielu pasaules interesi, tiek translēti televīzijā, uz tiem ierodas daudz turīgu ārvalstu tūristu. Šobrīd pasaulē lielākā pokera turnīra posmu šī gada septembrī ar 1 miljonu eiro balvu fondu rīko Tallina.

Lai risinātu situāciju gan valsts budžetam, gan pokera turnīru organizētājiem optimālā veidā, "Olympic Casino Latvia" sadarbībā ar juridisko biroju "Sorainen" ir veikusi padziļinātu situācijas izpēti, izstrādājusi iespējamās regulējuma izmaiņas un tās iesniegusi Finanšu ministrijai un Saeimas politisko frakciju vadībai.

Starptautisko un vietējo pokera turnīru organizēšanu Latvijā ierobežo normatīvais regulējums. Šobrīd ikgadējais nodoklis — kāršu un kauliņu spēles — par katru galdu veido 28 080 eiro par vienu spēļu galdu. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) jāmaksā no laimesta virs 3000 eiro, neatskaitot zaudētās summas. Ņemot vērā starptautiskajos turnīros iesaistītās laimestu summas un arī to, ka vairākums dalībnieku nemaz nav Latvijas rezidenti, kļūst saprotams, ka šāds regulējums padara Rīgu nepievilcīgu turnīra spēlētāju acīs. Jāņem vērā arī tas, ka uz turnīra laiku ir nepieciešami vairāki desmiti papildus pokera galdu, bet, ja ir fiksēta maksa par galdu, tas padara šādu turnīra rīkošanu nerentablu. Tādējādi nodokļu slogs Latvijā kavē rīkot starptautiskus pokera turnīrus, kuru pievienotā vērtība valsts ekonomikai var sasniegt pat 2 miljonus eiro par vienu turnīru, liecina "Olympic Casino Latvia" sadarbībā ar kompāniju "Sorainen" veiktā pētījuma rezultāti. Gadā ir iespējams sarīkot divus trīs šāda līmeņa turnīrus.

Lai novērstu tik bezatbildīgu attieksmi pret teritoriju sakopšanu pēc publiskiem pasākumiem, kādu nedēļas nogalē izrādīja Rīgas svētkiem nolīgtie pakalpojumu sniedzēji, pašvaldība turpmāk no pasākumu organizatoriem prasīs daudz lielāku atbildību.

To norādīja Rīgas izpilddirektors Juris Radzevičs, tiekoties ar domes Satiksmes un Kultūras departamentu pārstāvjiem. Viņš uzsvēra Rīgas svētku organizatoru nespēju sakopt 11. novembra krastmalu un AB dambi, kas bija kā «darvas karote medus mucā». «Rīdziniekus svētdienas rītā gaidīja nepatīkams pārsteigums, ieraugot nesakoptās teritorijas 11.novembra krastmalā un AB dambī. Atbildība par to gulstas uz tiem privātuzņēmumiem, kuriem bija nodotas tiesības organizēt pilsētas svētkus,» norādīja J.Radzevičs.

Tāpēc pašvaldība turpmāk, uzticot privātfimām tiesības organizēt šādus pasākumus, rūpīgi analizēs uzņēmumu spējas izpildīt saistības, tajā skaitā arī teritoriju sakopšanas jautājumā. Pirms atļaujas izsniegšanas publiska svētku vai izklaides pasākuma rīkošanai pašvaldība arī pieprasīs norādīt konkrētas personas, no kurām prasīt atbildību.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš iedzīvotāju uzmanību, ka elektroniskā pasta vēstules, kas tiek saņemtas ar tādiem tematiem kā «sudziba nodoklu dienestam», «Informacija par sudzibu» u.tml. it kā no VID darbiniekiem (no @vid.gov.lv) un ar pievienotu failu, kam izmantots dubultais paplašinājums «.DOC.zip», ir viltotas, satur datorvīrusu un ar VID tām nav nekāda sakara.

VID aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un, saņemot šādu e-pastu, nevērt vaļā tā pielikumu, bet neatgriezeniski izdzēst.

Gadījumā, ja minētais e-pasta pielikums tiek atvērts, iegūstams izpildāmais fails ar paplašinājumu «.SCR», kurš satur datorvīrusu, ko šobrīd neatpazīst vairums antivīrusu programmu. Šis vīruss veic tiešsaistes banku maksājumu datu modificēšanu ar mērķi izkrāpt naudu.

Db.lv jau rakstījis, ka līdzīgā veidā krāpnieki izmanto arī uzņēmumu nosaukumus un pat logo. Tā, piemēram, par krāpnieku upuri kritusi arī DNB banka.

«Programmēšana vispār nav mana stihija, manas zināšanas šajā jomā nav dziļas. Es specializējos uz dzelžiem - laboju datorus. Mans hobijs, kas pārvērtās arī biznesā, bija motociklu labošana, tūnēšana. Kopā ar draugu izveidojām firmu. Bet tagad esmu cietumā, droši vien motociklu bizness sabruks. Es protu uztaisīt interneta mājaslapas, esmu to darījis,» sarunā ar laikrakstu Neatkarīgā sacījis apcietinātais Deniss Čalovskis.

Pagājušā gada 4. decembrī, nolaižoties ar trosēm no jumta, specvienības kaujinieki ielauzās sestā stāva dzīvoklī Imantā un apcietināja 27 gadus veco rīdzinieku. Viņš tiek turēts aizdomās par smagu kibernoziegumu - viņš, vēl kāds Krievijas pilsonis un kāds Rumānijas pilsonis radījuši datorvīrusu Gozi, ar kura palīdzību inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē un no banku kontiem izlaupīti 60 miljoni dolāru.

«Tagad man ir ļoti daudz laika - dienas un naktis. Dienām un naktīm esmu tinis atpakaļ savu iepriekšējo dzīvi, mēģinājis saprast, ko tādu nelikumīgu esmu varējis veikt ar datoru, taču joprojām neesmu atradis to savas dzīves epizodi, kuras dēļ atrodos šeit. Esmu pilnīgā neizpratnē - nesaprotu, kur ir mans noziegums. Pieļauju domu, ka varbūt kāds blēdis ir izmantojis manu datoru, caur manu datoru kaut ko pārsūtījis. Ja man tagad būtu savs dators, es parakātos pa tā vēsturi, varbūt kaut ko atrastu un saprastu. Taču man nav šobrīd tādas iespējas,» sacījis D. Čalovskis.

Finanšu ministrija brīdina par tās vārdā izsūtītiem viltus ziņojumiem, kas satur datorvīrusu, aģentūru LETA informēja ministrijā.

FM vārdā tiek izsūtīti viltus ziņojumi, aicinot to saņēmējus atvērt pielikumus par nodokļu nomaksu. Tas ir datorvīruss, kas izmanto viltotu ministrijas e-pasta adresi.

«Ja esat saņēmuši šādu e-pasta vēstuli, nekādā gadījumā neatveriet pielikumus un nekavējoties dzēsiet to,» brīdināja FM.

Šodien masveidā izsūtītais pielikums, vēstulēs ar virsrakstu «nokavētu nodokļu maksājumu: Nauda, kas paredzēta valsts budžetam, ir arī jūsu nauda!» satur «P2P» tipa datorvīrusu, kas veic inficētajos datoros esošo paroļu un citas piekļuves informācijas zādzību.

Par šo incidentu FM informējusi informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju «Cert.lv».

Datorvīrusu eksperti novērojuši, ka tārps Conficker 1. aprīlī, kā jau prognozēts, pats sevi ir aktivizējis un cenšas sazināties ar hakeru centrālo datoru, lai saņemtu jaunas pavēles.

Eksperti lēš, ka šis tārps varētu būt inficējis jau vairāk nekā 10 miljonus datoru. Piemēram, Vācijā 7% no visiem datoriem ir inficēti ar šo tārpu.

CNN norāda, ka bažas, par to, ka Conficker tārps varētu izraisīt haosu, nav piepildījušās, jo ziņojumu par lielām problēmām neesot. Tomēr, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, datorvīrusu eksperti iesaka pārbaudīt savus datorus un atjaunot antivīrusu programmas!

"Kamēr Jums ir atjaunināta antivīrusa programma ar Jūsu datoru visam vajadzētu būt kārtībā," norādīja IT eksperts Kriss Pirilo (Chris Pirillo).

Nejauša kļūda, rakstot delfi.lv, ss.lv, tvnet.lv vai apollo.lv interneta pārlūkprogrammā, pāris sekundēs var inficēt lietotāja datoru. Tas skaidrojams ar tā saukto taiposkvoteru aktivitātes pieaugumu, kuru darbībā konstatēta apzināta datorvīrusu izplatība.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV secinājusi, ka kāds Latvijas iedzīvotājs reģistrējis veselu sarakstu ar «.lv» domēna vārdiem, kas atgādina pārrakstīšanās kļūdas daudzu populāru Latvijas portālu nosaukumos.

Pirms dažām dienām (līdz 18.04.2012), kļūdaini atverot, piemēram, www.delf.lv, katram «kļūdas upurim» pat neapzinoties un vizuāli to neredzot, dators varēja inficēties ar datorvīrusu. Šobrīd šī vīrusa izplatīšana ir apturēta.

«Šādas ļaunprātības jau daudzus gadus ir izplatītas «.com» domēna vārdos un daudzu lielvalstu tīmekļu vietnēs, bet Latvijā līdz šim nebija konstatēta tik masveidīga un apzināta vīrusu izplatīšana caur taiposkvotingu,» uzsver CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Kenijas drošības spēkiem izdevies «nodibināt kontroli» galvaspilsētas Nairobi iepirkšanās centrā, kur jau vairākas dienas risinās ķīlnieku krīze, pavēstījušas šīs valsts amatpersonas.

Vienlaikus otrdienas rītā lielveikala apkārtnē joprojām bijuši dzirdami šāvieni, vēsta BBC. Somālijas islāmistu sarīkotajā uzbrukumā līdz šim bojā gājuši 62, bet ievainojumus guvuši vismaz 170 cilvēki.

Kenijas Ārlietu ministrija tikmēr paziņojusi, ka uzbrukumā piedalījušies arī ārvalstnieki – divi vai trīs amerikāņi un kāda sieviete no Lielbritānijas. ASV pilsoņi bijuši 18 vai 19 gadus veci, ar arābu izcelsmi un iepriekš dzīvojuši Minesotas štatā. Izskanējuši pieļāvumi, ka sieviete bijusi Samanta Levtvaita (Samantha Lewthwaite) – atraitne vienam no uzbrukumu organizatoriem Londonas sabiedriskā transporta sistēmai 2005. gadā.

Failu dalīšanās vietne The Pirate Bay cietusi DDoS (Distributed Denial of Service) uzbrukumā, un tādējādi The Pirate Bay nebija pieejama vairāk nekā diennakti. Aizsardzības sistēmu pārstāvji izteikuši minējumus, ka uzbrukumu nelegālajai failu dalīšanās vietnei varētu būt veikušas arī ierakstu kompānijas, citi autortiesību īpašnieki vai no pirātisma apkarošanas centieniem nogurušās valdības, vēsta BBC.

The Pirate Bay apstiprināja, ka tā cietusi no hakeru uzbrukumiem arī savā Faceboook profilā. Failu dalīšanās vietnes pārstāvji norādījuši, ka viņiem nav zināms, kas veicis uzbrukumu, tomēr The Pirate Bay «ir aizdomas» par to, kas varētu būt ļaundari.

The Pirate Bay, kas ir nelegāla failu dalīšanās vietne, sniedz iespēju tā lietotājiem ielādēt dziesmas, filmas un citu saturu bez maksas, tādējādi kaitinot ienākumus zaudējušo autortiesību turētājus.

DDoS aizsardzības sistēmas nodrošinātāja Corero Network Security (CNS) pārstāvji pauda, ka ir maz ticams, ka uzbrukumu varētu būt organizējis hakeru grupējums Anonymous. Andrē Stevarts (Andre Stewart) no CNS norādīja, ka varētu būt gaidāmi arī turpmāki uzbrukumi. Viņš norādīja, ka nozīmīgi ir tas, ka cilvēki domā, ka uzbrukumus The Pirate Bay veica hakeru grupējums Anonymous, lai arī, kā norādīja A. Stevarts, The Pirate Bay ir tāda veida vietne, ko hakeru grupējums Anonymous parasti aizstāv.

Krievija piektdien paziņoja par 23 valstu diplomātu izraidīšanu, atbildot uz krievu diplomātu izraidīšanu saistībā ar Lielbritānijā notikušo uzbrukumu bijušajam dubultaģentam Sergejam Skripaļam.

Krievija izraidīs vienu Latvijas vēstniecības diplomātu, uzdodot viņam pamest valsti līdz 6.aprīlim.

«30.martā uz Krievijas Ārlietu ministriju tika izsaukti diplomātisko misiju vadītāji no Austrālijas, Albānijas, Vācijas, Dānijas, Īrijas, Spānijas, Itālijas, Kanādas, Latvijas, Lietuvas, Maķedonijas, Moldovas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Rumānijas, Ukrainas, Somijas, Francijas, Horvātijas, Čehijas, Zviedrijas, Igaunijas,» teikts ministrijas paziņojumā.

«Viņiem tika iesniegtas protesta notas un paziņots, ka, atbildot uz minēto valstu nepamatotajām prasībām par Krievijas diplomātisko darbinieku izraidīšanu, balstoties uz nepierādītām Lielbritānijas apsūdzībām Krievijai »Skripaļa lietas« dēļ, Krievijas puse par nevēlamām personām pasludina atbilstošu šo valstu diplomātisko pārstāvniecību darbinieku skaitu,» norādīja ministrija.

Naftas cena vēja spārniem turpina kļūt arvien dārgāka, kur nupat šī tirgus etalona – Brent jēlnaftas – vērtība pieskārusies apaļajai 70 ASV dolāru par barelu atzīmei.

Naftas cenai augot, nevajadzētu gaidīt kādus brīnumus, piemēram, to, ka pretēju ainu rādīs degvielas uzpildes staciju cenrāži. Tas nozīmē, ka var turpināt sadārdzināties pārvietošanās un visa kā cita pārvietošanas izmaksas. Katrā ziņā naftu par lētu nebūt nosaukt nevar – kopš oktobra beigu daļas tās cena augusi par 86%, bet šogad vien – par 36%. Vērojamas arī spekulācijas, ka naftas cena pārskatāmā nākotnē var skart 100 ASV dolārus par barelu.

Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un vairākas valstis, kas oficiāli nav šī karteļa sastāvā (pamatā Krievija) pagājušonedēļ savā sapulcē pārsteidza lielu daļu izejvielu tirgus dalībniekus, jo tomēr neizlēma par papildu barelu ieplūdināšanu tirgū (pirms tam tika gaidīts, ka naftas ieguve tiks palielināta par 1,5 miljoniem bareliem dienā). Tas īstermiņā liek domāt, ka šajā tirgū fundamentālā bilde – pieprasījums/piedāvājums – būs visai saspringta. Nedaudz ilgākā termiņā gan dārgai naftai vajadzētu nozīmēt, ka spējāk tās ieguvi atsāk ASV slānekļa šī resursa ražotāji. Tam savukārt vajadzētu audzēt naftas piedāvājumu un mazināt "OPEC+" radīto deficīta spriedzi.

Pagājušajā mēnesī Parīzē slaktiņu sarīkojušajiem teroristiem uzbrukumu īstenošana, domājams, izmaksājusi vien 30 000 eiro, ceturtdien atzina Francijas finanšu ministrs Mišels Sapēns.

Teroristi finansējuši uzbrukumu, uzkrājot vairākas «mazas summas», kuras ir grūti izsekot, it īpaši, ja tiek lietotas iepriekš apmaksātas norēķinu kartes, preses konferencē sacīja ministrs.

«Šo pēdējo uzbrukumu izmaksas, šo uzbrukumu finansēšana veido summu, kas nav lielāka par 30 000 eiro,» norādīja Sapēns.

Tas nozīmē, ka uzbrucējiem, gatavojot slaktiņu, lielas summas nebija vajadzīgas, atzina ministrs.

Lai samaksātu par automašīnām un dzīvokļiem, kurus islāma radikāļi izmantoja 48 stundas pirms uzbrukuma, teroristi lietojuši priekšapmaksas kartes, no kurām dažas iegādātas Beļģijā, apliecināja Francijas Finanšu ministrijas izlūkošanas nodaļa Tracfin.