Pirms aptuveni divarpus gadiem biedrība Izdzīvošanas skola iesprauda karogu Pāvilostā.

Tagad šeit notiek korporatīvie pasākumi, nometnes puišiem, izaicinājumiem ļaujas tēvi un dēli, kā arī tēvi kopā ar meitām, stāsta tās vadītājs Oskars Špickopfs.

Vieta personības izaugsmei

Izdzīvošanas skolas aizsākums meklējams Saliedēt.lv komandā, kas organizē apmācību programmas uzņēmumiem efektīva komandas modeļa izveidei. «Mums bija vairāki cilvēki ar militāro pieredzi un vēlmi attīstīt izdzīvošanas prasmju apguvi,» stāsta Oskars. Viņš pats savulaik aktīvi darbojies Zemessardzē. «Līdz ar to izveidojām jaudīgu pakalpojumu. Izdzīvošanas skolā apvienojām mūsu līdzšinējo mācīšanas pieredzi ar jaunu elementu – dabu.»

Ideja par darbu ar jauniešiem, tēviem, dēliem Oskaram radās lūzuma brīdī. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. «Reizēm dzīvē pienāk brīdis, kad piespiedu kārtā tiekam apstādināti,» viņš nosaka. Ar lauztu kāju dzīvojis pa mājām, pārdomājis savu dzīvi, to, kas notiek sabiedrībā un ko vēlētos darīt turpmāk. Sapratis: «Ja gribam, lai nākotnē sabiedrībā ir spēcīgi vīri, tēvi, politiķi, uzņēmēji, dakteri, karavīri – vīrieši ar atbildību, tad jārīkojas jau šodien.» Tā tapa Izdzīvošanas skola – vieta personības izaugsmei, kas notiek mijiedarbībā ar dabu un cilvēkiem. «Kāpēc ar cilvēkiem? Tāpēc, ka esam radīti, lai būtu starp cilvēkiem, bet, ja gribam labi sadzīvot un veiksmīgi sadarboties, tas jāmācās. Kāpēc ar dabu? Būšana dabā sniedz mieru un atpūtu no ikdienas stresa, telefoniem, datoriem, paziņojumiem un tajā pašā laikā rada izaicinājumus, kas ir svarīgi personības izaugsmei, jo īpaši puišiem un vīriem,» skaidro Oskars.

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni, ja Latvija izvēlēsies īstenot OECD rekomendāciju pakāpeniski pārtraukt mikrouzņēmuma nodokļa režīmu

Par to, kāds liktenis sagaida mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmu un tā izmantotājus, pašlaik ir grūti spriest, taču ir vairāki atšķirīgi viedokļi attiecībā uz šo nodokļu maksāšanas režīmu.

Vairāki DB aptaujātie MUN maksātāji atteicās publiski paust savu nostāju, jo «tās ir tikai rekomendācijas» un neesot arī skaidrs, ko nozīmējot «pakāpeniski pārtraukt» šo režīmu, jo tādējādi varot saprast, ka nevienam jaunpienācējam vairs nav iespējas izmantot šādu nodokļu maksāšanas režīmu, vai arī tiek noteikts laiks, piemēram, trīs vai pieci gadi, kuru laikā esošie, godīgi strādājošie MUN maksātāji pāriet uz citu nodokļu režīmu, vai varbūt valsts piedāvās citu nodokļu maksāšanas un darbības režīmu mazajam biznesam.

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Masu medijos izskanējušie viedokļi par «radio klausīšanās nodevu» par «dubulto maksu», kas jāmaksā par it kā jau apmaksātu autora darbu atskaņošanu publiskajā telpā, liek tikai un vienīgi paust nožēlu par autoru pārstāvju nespēju pienācīgi pamatot savu viedokli, kā arī par tiesību normu piemērošanas praksi intelektuālā īpašuma tiesību jomā vispār, DB norāda advokātu biroja Krodere&Judinska zvērināta advokāte Brigita Tērauda.

Viņa paskaidro - saprotami, ka autoram ir jāsaņem atlīdzība par sava darba izmantošanu. Proti, raidorganizācija samaksā autoram par tā darba raidīšanu ēterā. Šajā gadījumā raidorganizācija Autortiesību likuma izpratnē «izmanto» autora darbu, to iekļaujot savā programmā un tādējādi piesaistot klausītājus un attiecīgi reklāmdevējus. Komersants tālāk «izmanto» autora darbu, izpildot to publiski, t.i. atskaņojot to saviem klientiem, lai attiecīgi piesaistītu klientus.

«Tāpēc, ja veikalā vai restorānā ar skaļruņu starpniecību tiek atskaņota mūzika, tas ir viennozīmīgi publiskais izpildījums. Savukārt, ja veikala pārdevēja savu pie kases stāvošo radioaparātu ieslēdz, lai klausītos kādu radioprogrammu, un veikals ir tik neliels, ka to dzird arī apmeklētāji, te nav konstatējams publiskais izpildījums. Rezultātā uzliktais sods tiešām liek domāt par kādu «radio klausīšanās nodevu». Tāpat sabiedriskā transporta vai taksometru šoferi, kas ieslēdz radio, lai kliedētu vienmuļā darba rutīnu, vienkārši «klausās» radio, un ir gatavi to izslēgt, ja tas pasažierim traucē, bet nevis «izmanto» autora darbu publiskajam izpildījumam,» stāstīja B. Tērauda.

Daudzi uzņēmumi, apstājoties teju visai ekonomikai, nesen kā piedzīvoja ekonomisko šoku. Tajā uzņēmums parasti iziet cauri trīs fāzēm - izbīlis, stabilizācija un restarts. Šajā laikā kāds rod jaunas izaugsmes iespējas, bet vairums cenšas noturēties virs ūdens, tam nereti tērējot uzņēmuma uzkrāto kapitālu. Taču turpmākai ilgtermiņa stabilitātei tas neizbēgami būs jāatjauno. Jautājums – ar aizdevuma vai investīciju palīdzību?

Bailes bija pirmais, ko uzņēmumi piedzīvoja līdz ar COVID-19 radīto šoku pasaulē. Šajā fāzē valda milzīga neskaidrība un liels pesimisms. Uzņēmumi ieslēdz taupīšanas un izdzīvošanas režīmu. Tiek taupīta uzņēmuma kontā esošā nauda, atliekot rēķinu apmaksu vai uzreiz prasot piemērot atlaides. Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu šādu periodu piedzīvoja vairākās nedēļās, sākot no marta vidus, dažiem tas turpinās joprojām. Kad uzņēmums ir spējis sabalansēt ienākumus ar izdevumiem jaunajā realitātē, seko nākošais posms.

Stabilitātes stadijā neskaidrība par nākotni saglabājas, bet tā vairs nav uzmanības fokusā. Uzņēmumi sāk samierināties ar jauno realitāti un pārkārtojas, lai šajos apstākļos strādāt. Veikali atver interneta vietnes, ražotāji pielāgo vai atrod jaunus produktus, restorāni pievēršas ēdienu piegādei. Tiek izsvērtas idejas jauniem produktiem un pakalpojumiem, kā arī meklēti jauni pārdošanas ceļi un iespējas darbības efektivizācijas virzienā. Šī ir stadija, kurā vairums Latvijas uzņēmumu atrodas tagad.

Nodokļu administrācijai būs tiesības uzņēmumu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja nodokļu maksātājs sešus mēnešus nebūs norādījis nevienu darījumu, kā arī, neuzsākot darbību, veiks visu amatpersonu nomaiņu ar personām, kas nav Latvijas iedzīvotāji.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot piedāvātos grozījumus pievienotās vērtības nodokļa likumā. Attiecībā uz piedāvāto normu redakcijām daudz jautājumu bija gan Saeimas Juridiskajam birojam, gan atbildīgās komisijas deputātiem, un normas nāksies precizēt.

Lielas pilnvaras

Izmaiņas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests varēs lemt par reģistrēta PVN maksātāja izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra, ja reģistrēts PVN maksātājs iepriekšējos vismaz sešus kalendāra mēnešus PVN deklarācijās nebūs norādījis nevienu darījumu, ja reģistrēts PVN maksātājs, nesākot saimnieciskās darbības veikšanu, veiks visu amatpersonu nomaiņu, kā arī gadījumā, kad reģistrēts PVN maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu uz personām, kas nav Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji. Turklāt, lai veicinātu reģistrēta PVN maksātāja vēlmi izpildīt ar normatīvajiem aktiem noteikto pienākumu sadarboties ar VID un sniegt nepieciešamo informāciju nodokļu kontroles vajadzībām, ierosināts tam piemērot soda naudu 21% apmērā, ja tas nesniedz informāciju VID par darījuma norisi.

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) vajadzētu vairāk kontrolēt uzņēmumus, kuri mikrouzņēmumu režīmu izmanto negodprātīgi, atzīst uzņēmēji.

Diskutējot par mikrouzņēmumu režīmu, uzņēmēji atzina, ka nekādā gadījumā nevajadzētu atteikties no mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) tikai tāpēc, ka lielie uzņēmēji ar šī nodokļa palīdzību ir atraduši veidu, kā ekonomēt līdzekļus.

«Nedrīkst vērsties pret visu segmentu tikai tāpēc, ka valsts netiek galā ar konkrētām lietām. Mikrouzņēmumi ir viens no labiem piemēriem, kā veicināt uzņēmējdarbību,» uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis SIA Clean R īpašnieks Guntars Kokorevičs.

Arī Latvijas Grāmatvežu asociācijas valdes loceklis Kaspars Rutkis pauda pārliecību, ka valsts uzraugošajām iestādēm vajadzētu vairāk kontrolēt lielos uzņēmumus, kuri optimizē nodokļus, izmantojot mikrouzņēmumu režīmu.

Šķiet, ka veselības ministres Ilzes Viņķeles iecere mainīt Veselības aprūpes finansēšanas likumu un atteikties no diviem groziem, pārejot uz vispārēju obligātu veselības apdrošināšanu, var kļūt par pavērsiena punktu nodokļu politikā.

Proti, ministre ir iecerējusi, ka īstenotajai sociālo iemaksu palielināšanai par 1%, kas tiek novirzīts veselības aprūpei, jāseko arī citu nodokļu maksāšanas režīmu, piemēram, mikrouzņēmumu nodokļa, autoratlīdzību, patentmaksas utt., likmju palielināšanai par 1%, to novirzot veselības aprūpei. Tādējādi visi strādājošie neatkarīgi no izvēlētā nodokļu režīma piedalītos obligātajā veselības apdrošināšanā. Šādu pieeju atbalsta gan sociālo lietu eksperte Ruta Zilvere, gan ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, kuri norāda, ka visiem strādājošiem solidāri jāpiedalās veselības apdrošināšanā.

Pašlaik to dara tikai tie strādājošie, kuri nodokļus maksā vispārējā režīmā. Paceļot citu nodokļu režīmu likmes par 1%, visi strādājošie būtu automātiski apdrošināti. Pārējiem veselības apdrošināšana tiktu nodrošināta no valsts budžeta. Tādējādi reāli darbotos viens pakalpojumu grozs visiem iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un finanšu ministrs Jānis Reirs norādījuši, ka uz nodokļu sistēmu jāparaugās kompleksāk. Proti, nevis par 1% paaugstinot citu nodokļu maksāšanas režīmu likmes, bet samazināšanas virzienā pārskatot daudzus nodokļu režīmus. Finanšu ministrs Jānis Reirs uzsver – lai gan valstī ir aptuveni miljons nodarbināto, veselības sistēmu uztur vien 600 000 vispārējā nodokļu režīmā strādājošie.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) koalīcijas piedāvātās izmaiņas mikrouzņēmuma nodokļa regulējumā vērtē kā atbalstāmu pagaidu risinājumu, taču stingri norāda, ka lēmumu pieņemšanas process par nodokļu režīmu tik īsu brīdi pirms tā stāšanās spēkā nav pieņemams, informē LDDK pārstāve Maija Pētermane.

Piedāvājums atteikties no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām mikrouzņēmuma nodokļa maksājumiem un tā vietā ieviest 15% nodokļa likmi, no kuras iekasēšanas liela daļa tiktu virzīta sociālajam budžetam, faktiski ir atgriešanās pie Latvijas Darba devēju konfederācijas pirms vairākiem gadiem ierosinātā modeļa.

«LDDK kā sociāli atbildīgs valdības partneris pauž bažas par pārāk lielo plaisu starp mikrouzņēmumu nodokļa režīmu un parasto nodokļu maksāšanas režīmu, kā arī problēmām, kas saistītas ar MUN maksātāju darbinieku sociālo nodrošinājumu. Piedāvājums celt MUN likmi daļēji risinātu dažādo nodokļu režīmu radīto negodīgo konkurenci, savukārt papildu nodokļa novirzīšana sociālajā budžetā atbilstu LDDK uzstādījumam par darbinieku sociālo drošību,» pauž LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

2008. gads Latvijas mēbeļu ražotājiem ir bijis smags, un to apliecina gan saražoto preču eksporta kritums par 20 %, gan arī iekšējā tirgus samazinājums, kas daudziem ir licis slēgt ražotnes, šodien raksta avīze Dienas bizness.

Tomēr šobrīd neviens neņemas apgalvot, ka zemākais punkts ir jau aiz muguras un 2009. g. lēnām sāksies augšupeja. Daudzi mēbeļu ražotāji tuvāko mēnešu perspektīvu zīmē ļoti drūmās krāsās. Te vairs nav runa par darbinieku skaita optimizēšanu vai investīcijām darba ražīguma palielināšanā, bet gan par darba samaksas samazināšanu, par ražotņu darbības apturēšanu vismaz uz laiku, bet vissliktākajā gadījumā pat tiek pieļauta daļas mēbeļu ražotāju bankroti, kas savukārt izdzīvojušajiem ražotājiem ļautu mazliet uzelpot.

To, ka samazinās iekšējais pieprasījums pēc mēbelēm apliecina arvien sarūkošais mēbeļu imports, ka 2008.g. 10 mēnešos salīdzinājumā ar 2007. g. analogu laiku bija krities par 26 %, un to atspoguļo arī novērojumi Rīgas ielās, kur daudzas agrāk bijušās mēbeļu tirdzniecības telpas šobrīd ir tukšas un tiek izīrētas.

No elektrotīkla uzlādējamais hibrīds "Škoda Superb iV" ir vairāki auto vienā.

Piemēram, 40-50 km robežās tas spēs būt bezizmešu auto un brauks, tikai izmantojot elektrību.

Pēc papīriem, proti, ideālos apstākļos, maksimālā sniedzamība ar elektrību jeb "e-mode" režīmā "Škoda Superb iV" ir 62 km, tomēr arī reālie skaitļi sola, ka īsos maršrutos "Škoda Superb iV" būs 100 % elektroauto bez oglekļa dioksīda jeb CO₂ izmešiem.

Starp citu, CO2 izmeši (WLTP) kombinētajā ciklā "Superb iV" ir tikai 24,83-32,65 g/km. Tas atbilst bargajām atgāzu normām, kas būs spēkā no 2030. gada. Līdz ar to var apgalvot, ka, ieguldot šodien, vismaz 10 gadus var neuztraukties par videi draudzīgu auto savā autoparkā. Nomināli vienmēr turot uzlādes vadu kaujas gatavībā, ja starp plānotajiem braucieniem ir vismaz stunda vai divas, "Škoda Superb iV" spēs braukt, tikai izmantojot elektrību.

Šā gada septembrī Ekonomikas ministrija (EM) valdībā plāno iesniegt start-up jeb iesācējuzņēmumu jomu regulējošu likumu, kas varētu atvieglot šo uzņēmumu nodokļu nomaksas nosacījumus un pārskatīt vīzu režīmu piesaistītajiem ārvalstu ekspertiem, stāstīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Pagājušā gada nogalē aģentūras LETA rīkotajā diskusijā par mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) nākotni toreizējā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) informēja, ka Ekonomikas ministrija (EM) sākusi darbu pie iesācējuzņēmumu likuma izstrādes, kas paredzētu jaunu mikrouzņēmumu režīma regulējumu, lai izvairītos no MUN optimizācijas shēmām. Taču Ašeradens kā toreizējais Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs pauda uzskatu, ka jaunajā likumā vajadzētu likt uzsvaru uz iesācējuzņēmumiem, lai Latvijā radītu inovāciju pievienotās vērtības ekonomiku.

Pēc ekonomikas ministra amata ieņemšanas Ašeradens ķēries pie likuma izstrādes, paredzot īpašu atbalstu iesācējuzņēmumiem, taču par MUN regulējuma maiņu atbildība ir jāuzņemas FM. Likuma izstrādē EM sadarbojas gan ar Latvijas Start-up uzņēmumu asociāciju, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru u.c. EM ieskatā, likumam ir jāliek pamats jaunai, dinamiskai uzņēmumu attīstībai, kam vajadzētu mainīt gan darba tirgu, gan ekonomiku. Ministrija šo likumprojektu cer iesniegt valdībā šā gada septembrī.

Pēc ļoti garām un asām debatēm Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas paredz mainīt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas kārtību.

Likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Par grozījumiem nobalsoja 57 deputāti, savukārt 32 politiķi balsoja pret.

Debates par 40 likumprojekta grozījumiem iesniegtajiem priekšlikumiem sākās vēl otrdien vakarā, tām turpinoties visu trešdienu un ceturtdienu, tādējādi kopumā prasot aptuveni 16 stundas, kļūstot par vēsturiski ilgāk debatēto budžetu pavadošo likumprojektu.

Deputāte Ļubova Švecova šo likumprojektu nodēvēja par "šedevru", uzsverot, ka tas tostarp ir "mazo uzņēmumu iznīcināšanas šedevrs". Opozīcijas deputāti kopumā bija ļoti negatīvi noskaņoti par piedāvātajām izmaiņām, asu kritiku veltot gan grozījumu kvalitātei, gan to ietekmei uz uzņēmējiem, kuri līdz šim strādājuši MUN režīmā.

Slovēnijas parlaments izteicis neuzticību premjerministra Janeza Janeša valdībai, tādējādi sarežģījot situāciju valstī, kura pēdējās laikā pārdzīvojusi pret taupības režīmu vērstas demonstrācijas, politisku nestabilitāti un ekonomiskas problēmas.

Jaunās valdības veidošana uzticēta opozīcijā esošās Pozitīvās Slovēnijas vadītājai Aļenkai Bratušekai, kurai nāksies stabilizēt valsts finanses un būs jācenšas izvairīties no palīdzības lūgšanas Eiropas Savienībai, vēsta Reuters.

Pēdējā laikā Slovēnijai izdevies noslīdēt no piemēra Eiropas Savienības postkomunistiskajām valstīm līdz kārtējai eirozonas dalībniecei, kuru skārusi eirozonas krīze. Bezdarba līmenis Slovēnijā sasniedzis pēdējo 14 gadu augstāko rādītāju, un izskanējušas bažas, ka valstij neizdosies atrast nepieciešamo finansējumu, lai segtu savas parādsaistības. Savukārt Slovēnijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn samazinājies par diviem procentiem.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem 9% likmi saglabās, taču tikai uz trīs gadiem, turklāt tiks ieviesti liegumi, ierobežojumi un papildu maksājumi, kas atbaidīs šī režīma pievilcību, bet daļai no esošajiem nāksies pāriet uz parasto nodokļu režīmu vai likvidēties.

Šādu ainu ieskicē vairāki DB aptaujātie mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāji, vērtējot vakar Saeimā akceptētos grozījumus.

«Dīvaini, bet pēc šādu grozījumu pieņemšanas mēs būsim pirmā valsts ES un varbūt arī pasaulē, kas postmodernismā likumiskā kārtā būs legalizējusi sava veida «verdzību», jo MUN maksātāju darbiniekiem būs grūti atrast darbu, tāpēc ka vienīgā vieta būs parastā nodokļu režīmā strādājoša kompānija,» analizē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja SIA Biznesa attīstības risinājumi īpašnieks Kaspars Kociņš. Viņaprāt, papildu ierobežojumi nevis veicinās, bet gan bremzēs mazo biznesu izmantot MUN režīmu. «Cik ir pārdomāts šāds risinājums un kā interesēs tas ir pieņemts – vai to, kuriem šis MUN ir vajadzīgs realitātē, vai arī to, kuri vēlas slēgt šo iespēju vai, citiem vārdiem sakot, to padarīt par nepieejamu,» uz jautājumu, kam šādas izmaiņas izdevīgas, ar pretjautājumu atbild K. Kociņš. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka pašlaik vēl nav oficiāli zināmas MUN darbībai liegtās nozares.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Ceļotājiem no valstīm, kuras pašlaik izbauda bezvīzu režīmu ar Eiropas Savienību (ES), tuvā nākotnē var nākties paciest apgrūtinošo vīzu izsniegšanas procedūru, vēsta Euobserver.

Eiropas Komisija (EK) varēs uz laiku izslēgt kādu ārpus bloka esošu valsti no bezvīzu režīma, ja pieaugs tās pilsoņu patvēruma meklējumu apjomi vai nelegālās uzturēšanās skaits, komisija paziņojusi otrdien.

Lai ES uz laiku atceltu bezvīzu režīmu, dalībvalstīm nāksies pierādīt, ka tās ir saskārušās ar lielu nelegālo imigrantu pieplūdumu no noteiktās valsts – vismaz par 50% vairāk sešu mēnešu periodā.

Bezvīzu režīmu varēs pārtraukt arī ja dalībvalsts pierāda, ka vairāk nekā 50% patvēruma meklētāju, pusgada laikā, nāk no valsts no kuras normālos apstākļos ir bijuši tikai 3% patvēruma meklētāju.

Šādu izmaiņu ieviešana bija galvenais priekšnoteikums, kuru pieprasīja Nīderlande un Francija pirms dot savu atbalstu Albānijas un Bosnijas – Hercogovinas pievienošanai bezvīzu režīmam. Minētās ES valstis baidījās no patvēruma meklētāju pieplūduma, kā tas bija, kad bezvīzu režīmam pievienojās Maķedonija un Serbija, norāda Euobserver.

Ir maz ticams, ka nākamajā gadā akciju cenas sagaida straujš uzplaukums, taču Money CNN eksperti ir atraduši 10 akcijas, kurām ir perspektīva augt pat, ja tirgi neaugs.

Kods: MA

Tirgus kapitalizācija: 30 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 5 miljardi dolāru

P/E attiecība: 18*

Dividenžu ienesīgums: 0.3 %

Tādam no patērētājiem atkarīgam uzņēmumam kā MasterCard 2009. gads bijis pārsteidzoši labs. Tomēr sliktākajā ekonomiskajā stāvoklī kopš Lielās Depresijas laikiem, MasterCard ne tikai izdevies palielināt ienākumus par 1 % triju ceturkšņu laikā (jo patērētāji kredītkartes lieto vairāk), bet arī palielināja operatīvo peļņu par 24 % (palielinot komisijas maksas un samazinot mārketinga izmaksas). Tas notika tad, kad patērētāji netērējās. Tomēr patlaban ir zīmes, ka maciņi atkal varētu tikt atvērti. Viens faktors, kas par to liecina, ir – MasterCard darījumu skaits ir pārstājis kristies. Tas nozīmē, ka MasterCard ienākumi pieaugs, uzskata analītiķi.

Kas vieno Facebook, LinkedIn, EA, Apple un PayPal, u.c.? Daudzi jau zina vai nojauš – pirmkārt, šie uzņēmumi strādā e-komercijas nozarē, taču galvenais – tie nodokļu plānošanas nolūkā izmanto uzņēmumus Īrijā, pirmie divi pat tur ir izveidojuši savus grupas galvenos uzņēmumus.

Kāda respektējama Īrijas nodokļu konsultāciju uzņēmuma rakstā¹ minētas 10 būtiskākās priekšrocības šai pasaulē populārajai holding-kompāniju jurisdikcijai. Turpmāk, ņemot vērā attiecīgajā rakstā izceltās 10 Īrijas nodokļu priekšrocības, izsakoties sporta terminoloģijā, piedāvāju uzspēlēt futbolu – kurš holdinga režīms labāks – Latvijas vai Īrijas?

1. peļņa no akciju pārdošanas nav apliekama – 1:0

Kā princips tas ir ieviests abās valstīs, tomēr Īrijā tas ir ierobežots ar vairākiem priekšnosacījumiem. Piemēram, to var izmantot tikai Eiropas Savienības (ES) un Īrijas nodokļu konvenciju rezidenti, 5% kapitāla daļas vai akcijas jātur vismaz 12 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu periodā, meitas uzņēmumam, kura akcijas tiek atsavinātas, jānodarbojas ar tirdzniecību. Latvijā šādu ierobežojumu nav. Tas arī nozīmē, ka atšķirībā no Īrijas kompānijām, Latvijas kompānijas var tirgoties Londonas biržā, un to šādi gūtā peļņa neapliksies ar UIN, turklāt tas attieksies arī uz krietnu daļu no vērtspapīriem, ne vien akcijām vai kapitāla daļām. Šai jautājumā Īrijas aizsardzība ir samērā blāva blakus Latvijas uzbrukumam.

Pasaule mainās, un pēdējos gados savu uzvaras gājienu turpina tā saucamā e-sporta industrija. Pamatā tas ietver to, ka savā starpā sacenšas gan profesionālie videospēļu spēlmaņi, gan amatieri.

Attiecīgi šādas virtuālās sacensības tiek straumētas internetā un uz to fināliem tiek pulcinātas pilnas arēnas ar skatītājiem, kuri uz šiem pasākumiem iegādājās biļetes.

Eksistē pieņēmums, ka ir milzīgs potenciāls pelnīt no šīs industrijas tālākas attīstīšanas, kas nozīmē lielākus ienākumus no reklāmām, to pašu biļešu pārdošanas, raidīšanas pa TV utt. Ik pa laikam pat tiek spriests, ka e-sporta pasākumiem blakus jau ierastajām sporta disciplīnām vajadzētu būt iekļautiem tradicionālo sporta spēļu programmās, kur labākajiem šīs jomas censoņiem tiek pasniegtas tādas pašas medaļas.

Arī šis apstāklis uzsver to, ka videospēļu industrija pašlaik atrodas straujas izaugsmes stadijā, un var paspekulēt, ka tā tālākā nākotnē pat, iespējams, tā mērķē uz Olimpiskajām spēlēm.

Valdības pieņemtais lēmums, kas sabiedriskās ēdināšanas nozares uzņēmumiem ļaus strādāt ilgāk, ir vērtējams atzinīgi un dažiem ēdinātājiem tas bija izdzīvošanas jautājums, pauda restorānu "Vairāk saules" līdzīpašnieks Endijs Bērziņš.

Viņš atzina, ka patlaban valdība nozarei vairāk nāk pretim nekā tas bija pavasarī, un arī otrdienas lēmumi, kas skar ēdinātājus, vērtējami atzinīgi. "Mēs kā nozare bijām izpildījuši mājasdarbu - ievērojām visas prasības un nosacījumus. Arī vakcinācijas aptvere nozarē ir sasniegta vairāk nekā 95%. Tagad solis tika sperts no valdības," sacīja Bērziņš un piebilda, ka arī no "Vairāk saules" teju 300 darbiniekiem bez sertifikāta ir tikai viens.

Pēc viņa teiktā, daudziem ēdināšanas nozarē strādājošajiem restorāniem šis divu stundu darba laika pagarinājums - no līdzšinējiem plkst.21 līdz plkst.23 - esot bijis "izdzīvošanas jautājums".

Tāpat Bērziņš pauda atzinību lēmumam palielināt atļauto apmeklētāju skaitu pie viena galdiņa līdz desmit, uzsverot, ka restorānu apmeklējums nav tikai jautājums par paēšanu, bet arī socializēšanos.

Pēdējos gados no finanšu nozarē strādājošiem uzņēmumiem pamatoti lielāko uzmanību ir izpelnījušās bankas. Tomēr šajā nozarē ir arī cita veida uzņēmumi, kurus arī uzrauga FKTK, piemēram dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas kompānijas, pensiju fondi, krājaizdevu sabiedrības, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, apdrošināšanas brokeri utt.

Šo uzņēmumu darbība neskar tik plašas sabiedrības masas kā bankas, tomēr arī šiem uzņēmumiem ir vērts pievērst uzmanību. Šoreiz par nedzīvības apdrošināšanas nozari, tās «veselību» un valdošajām tendecēm.

Kā tad apdrošināšanas nozarē strādājošie uzņēmumi jūtas? Šeit būtu vietā nodalīt apdrošināšanas kompānijas un apdrošināšanas brokerus. Atgādināšu, ka apdrošināšanas kompānijas ir tās, kas reāli apdrošina, t.i. par mūsu (klientu) iemaksātajām naudiņām, ko nozarē sauc par prēmijām, tās uzņemas noteiktas saistības, piemēram atlīdzināt zaudējumus ugunsgrēka, satiksmes negadījuma vai traumas rezultātā. Savukārt apdrošināšanas brokeri ir uzņēmumi, kuri par noteiktu samaksu klientiem (biežāk juridiskām personām) palīdz izvēlēties apdrošināšanas kompāniju un asistē arī visā apdrošināšanas līguma/polises darbības laikā. Apdrošināšanas nozarē strādā arī aģenti, kas visbiežāk ir fiziskas personas, kas pārstāv vienu konkrētu apdrošināšanas kompāniju, un aģentūras, kas visbiežāk ir juridiskas personas, kas arī pārdod vienas konkrētas apdrošināšānas kompānijas produktus. Šoreiz par tirgus svarīgākajiem spēlētājiem, t.i. apdrošināšanas kompānijām un nedaudz par brokeriem.

Eiropas Savienības lēmums par tālāku, pastiprinātu sankciju noteikšanu pret Lībiju tiek aizkavēts Maltas iebildumu dēļ, vēsta BBC. Malta baidās, ka sankcijas radīs ievērojamus zaudējumus tās kompānijām, kuras sadarbojas ar Lībiju.

Joprojām notiek Eiropas Savienības valstu sarunas par sankciju pastiprināšanu pret Muamara Kadafi režīmu, kurš ir uzsācis asiņainu izrēķināšanos ar dumpiniekiem. Tomēr Maltas iebildumu dēļ Eiropas Savienība nav spējusi vienoties par sankcijām.

Arī Itālija varētu iebilst pret sankciju pastiprināšanu pret Lībiju.

Sankciju pastiprināšanas plāns paredz Lībijas Investīciju fonda finanšu līdzekļu arestu, uz ko uzstāj ASV. Fondam pieder aktīvi vairākos uzņēmumos, daudzās pasaules valstīs, to skaitā, piemēram, Pearsons publishing group un Itālijas futbola klubs Juventus.

Malta atrodas netālu no Lībijas krastiem un daudzas tās kompānijas strādā Lībijā.

2020. gada pirmais pusgads uzņēmumu iegādes un apvienošanas (M&A) darījumu tirgū aizvadīts COVID-19 zīmē. M&A darījumu skaits 2020. gada pirmajos sešos mēnešos samazinājies par 30% Eiropas mērogā un par 15% Baltijā salīdzinājumā ar šo pašu periodu 2019. gadā, norāda Valērija Lieģe, apvienošanās darījumu konsultanta "Oaklins" partnere Latvijā un "Oaklins" globālās izpildkomitejas pārstāve.

Tā ir zemākā aktivitāte pēdējās desmitgades laikā.

"Un tomēr pat pandēmijas radītie ierobežojumi nespēja stāties pretī Baltijas uzņēmumu vēlmei attīstīties. To apliecina fakts, ka M&A darījumi pie mums tika īstenoti arī ārkārtas stāvokļa laikā. Daudziem aizvadītie seši mēneši radījuši jautājumu – vai šobrīd ir labs brīdis, lai domātu par uzņēmuma pārdošanu? Vai arī jāgaida vēl aptuveni pieci līdz desmit gadi, lai ieceri īstenotu?

Kopš ārkārtas situācija pārņēma pasauli, bija vajadzīgi aptuveni divi mēneši, lai cilvēki apjaustu – pasaule turpina griezties. Šajā laikā daudziem uzņēmumiem visdažādākajās nozarēs plānus par attīstību nomainīja izdzīvošanas stratēģijas ieviešana dzīvē. Konsultējot klientus par "Altum" finanšu atbalsta piesaistes iespējām, redzējām, ka būtiskai daļai Latvijas uzņēmumu dienaskārtību veidoja centieni gūt papildus līdzekļus, atlikt nodokļu un kredītu maksājumus un saņemt darbinieku dīkstāves pabalstus. Minētie atbalsta mehānismi ļāva uzņēmumiem iegūt papildus drošību augstas neziņas periodā, tomēr diemžēl redzējām arī situācijas, kad papildus finansējuma piesaistīšana bija biznesa izdzīvošanas jautājums," stāsta V. Lieģe.

«Vai tiešām mēs esam bijuši tādi noziedznieki, kurus bij jāiedzen stūrī ar skaidru mērķi – nogriezt skābekli?,» argumentējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārmetumus par nenomaksātiem nodokļiem, konta bloķēšanu u.c. saka slēgtā restorāna Kinfield īpašniece Kristīne Rožkalne.

«Es tiešām centos maksāt, kaut pa mazām daļām, bet centos. Īpaši pat posmā, kad skābeklis bija jau piegriezts, jo tas bija izdzīvošanas jautājums. Kinfield ir iznīcināts, 14 darbinieki ir zaudējuši darbu, ko valsts no tā ir ieguvusi?,» viņa vaicā Kinfield profilā sociālajā tīklā Facebook ievietotajā video.

«VID vadītāja saka, ka esam samaksājuši tikai 131 eiro, bankas konta izraksts pierāda, ka esam samaksājuši vairāk nekā 14 000 eiro. VID vadītāja saka, ka neesam veikuši sociālās iemaksas – bankas izraksts rāda, ka esam samaksājuši tūkstošus. VID vadītāja saka, ka neesam maksājuši IIN, esam samaksājuši tūkstošus. Es tiešām centos maksāt, kaut pa mazām daļām, bet centos. Īpaši pat posmā, kad skābeklis bija jau piegriezts, jo tas bija izdzīvošanas jautājums,» teic K.Rožkalne. Visu situācijas skaidrojumu skatieties pievienotajā video.