Sīvas konkurences un ekonomisko izaicinājumu apstākļos ikviens bizness meklē iespējas, kā efektivizēt ikdienas darbu un komunikāciju ar klientiem, tā paaugstinot savu konkurētspēju.

Mūsdienās digitālo iespēju pamatā ir stabils tīkla pārklājums un ātrs internets, ko arvien attīsta IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite”, uzņēmumiem piedāvājot izmantot arī 5G tehnoloģijas iespējas. Kā uzņēmumi ikdienas darbā un komunikācijā ar klientiem izmanto “Bite” nākamās paaudzes tīklu?

Ikdienā jaudīgais “Bite” tīkls nodrošina ne tikai kvalitatīvus mobilos sakarus un zibenīgu internetu, bet arī virkni IKT risinājumu privāto uzņēmumu un valsts sektoram.

Augstas kvalitātes telefonsarunas ar VoLTE tehnoloģiju “Bite” tīklā

Gadu no gada īsziņu sūtīšana kļūst par mazāk populāru saziņas veidu, tikmēr balss sakari un zvanu veikšana nav zaudējusi savu aktualitāti, nodrošinot cilvēcisku, personīgu kontaktu kā darbinieku vidū, tā komunikācijā ar klientiem. Zvanu nodrošināšana ir viena no mobilo sakaru tīkla prioritātēm, tāpēc, attīstoties tehnoloģijām, tā tiek nemitīgi pilnveidota. Piemēram, nodrošinot jaunākās paaudzes balss sakaru iespējas, šogad “Bite” tīklā visā Latvijā ir ieviesta VoLTE tehnoloģija, kas piedāvā augstāku balss un video zvanu kvalitāti, kā arī būtiski ātrāku zvana savienojuma laiku. Proti, VoLTE ir modernākā zvanu veikšanas tehnoloģija 4G tīklā, kas nodrošina augstāku skaņas kvalitāti telefonsarunas laikā, nodrošina interneta lietošanas iespējas zvana veikšanas brīdī un līdz pat 3 reizēm ātrāku savienojumu ar sarunas adresātu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Lai izvairītos no situācijām, kad par elektronisko sakaru pakalpojumiem tiek saņemti negaidīti lieli rēķini, zvani gaidīšanas režīmā ir uzskatāmi par veiktu sarunu un par gaidīšanas režīmā pavadīto laiku tiek piemērots tāds pats tarifs kā par jebkuru sarunu, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Zvanītājs maksā par zvanu gaidīšanas režīmā, kura laikā tiek atskaņota mūzika vai automātiskā režīmā sniegti paziņojumi.

Uzņēmumi, kuriem ir liels ienākošo zvanu skaits, piemēram, ārstniecības iestādes, bieži vien izvēlas zvanu centra risinājumus.

Zvanu centra risinājumi ir daudzveidīgi, taču reizēm nākas saskarties arī ar situācijām, kad vienlaicīgi ir ļoti liels ienākošo zvanu skaits un ierobežoti personāla resursi, kas zvanus apkalpo. Kamēr zvanu centra darbinieks nevar atbildēt uz izsaukumu, zvanu centra iekārta klientam atskaņo mūziku vai kādu paziņojumu. Šādā situācijā zvanu centra iekārta imitē paceltu klausuli un rezultātā sākas sarunas tarifikācija. Līdzīgi ir arī ar auto atbildētājiem un faksa aparātiem.

Ienākošo un izejošo zvanu pakalpojumu sniedzējs jeb klientu servisa vēstniecība «Sonido» izveido sociālo projektu «Parunāsim!»

«Sonido» valdes locekle un «Parunāsim!» izveidotāja Inga Muižniece teic, ka uz tālruni 26564564 var zvanīt ikviens, kurš vēlas parunāties un tikt uzklausīts. Tālruni izmantojot arī tie tautieši, kuri dzīvo ārzemēs un kuriem ir vēlme pēc saistības ar Latviju. «Zvanu centrā mēs esam ļoti dažādi cilvēki, bet mūs vieno mērķis – palīdzēt. Mēs klausāmies viens otra dažādajās un bagātajās pieredzēs. Paaudžu informācijas apmaiņa ir ļoti liela vērtība. Zvanu centrā mēs protam pieņemt viens otru bez aizspriedumiem. Mūsu kolēģi vienmēr ieklausās, pieņem sacīto kā vērtīgu, unikālu informāciju un neapšauba to,» saka I. Muižniece.

Viņa stāsta, ka Ziemassvētki ir gaiši svētki un tajā pašā laikā tiem, kuriem nav ģimenes, draugu un tuvinieku, tie ir gada vientuļākie svētki. Šogad sanāk ļoti garas brīvdienas – no 22. decembra līdz 2. janvārim – un tas ir laiks, kad cilvēkam var nebūt iespēja komunicēt ar citiem. Piemēram, ir cilvēki, kuri zvana tieši vakarpusē, lai parunātos, jo ikdienā ir darbā, bet vakarā mājās ir vieni paši un jūtas vientuļi. Tie ne vienmēr ir vecāka gadagājuma cilvēki, I. Muižniece teic, ka tie bieži vien ir cilvēki vecumā virs 30 gadiem, pārsvarā sievietes. Tāpat Ziemassvētkos cilvēki gaida ciemos radiniekus no ārzemēm, bet bieži vien viņi neatrod laiku apciemojumam un tas ir liels trieciens, it īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo viņi jūtas atstumti, nenovērtēti un nevajadzīgi. «Šīs sajūtas nevajag atstāt sevī, bet gan izrunāt šo sāpi,» viņa uzsver.

Tikai 7% Latvijas uzņēmēju ir informēti, cik tiem izmaksā neatbildēts klienta zvans, noskaidrots mobilo sakaru operatora Tele2 un pētījumu aģentūras SKDS veiktajā aptaujā.

Saskaņā ar to uzņēmēju aplēsēm, kas rēķina ienākošo zvanu un apkalpoto klientu statistiku, viens neatbildēts zvans uzņēmumam Latvijā izmaksā vidēji 59,92 eiro.

Mūsdienās arvien lielāka nozīme ir klientu apkalpošanai un viņu apmierinātībai ar saņemto pakalpojumu. Aptauja rāda, ka divas trešdaļas Latvijas uzņēmumu ikdienā saņem dažādus klientu pieprasījumus un jautājumus pa tālruni. Taču tikai 11% uzņēmumu pastāv uzskaite par to, cik daudz ienākošo zvanu ir izdevies apkalpot. Tas nozīmē, ka deviņi no desmit Latvijas uzņēmumiem nezina, cik klientu viņiem dienā ir piezvanījuši un uz cik potenciāli klientu zvaniem nav izdevies atbildēt.

«Mūsdienu mobilās tehnoloģijas ļauj efektīvi sakārtot klientu apkalpošanas procesus uzņēmumā, taču uzņēmumi šīs iespējas izmanto ļoti minimāli. Aptuveni 60% iedzīvotāju, mēģinot noskaidrot viņus interesējošus jautājumus, ir sastapušies ar situāciju, ka jāzvana atkārtoti uz vairākiem telefona numuriem, līdz tiek saņemta atbilstošā speciālista konsultācija. Tā rezultātā klients mēdz zaudēt pacietību, un iespējamais darījums nenotiek. Šī ir situācija, par kuru ir vērts aizdomāties ikvienam Latvijas uzņēmējam,» stāsta Tele2 komercdepartamenta direktors Raivo Rosts.

Līdz ar ES Parlamenta un vēlāk arī ES dalībvalstu sakaru ministru vienošanos par Eirotarifa izveidošanu regulas būs jāievieš 27 ES dalībvalstīm un viesabonēšanas tarifu būs jāsamazina par līdz pat 70%, raksta laikraksts Dienas bizness.

Operatori iepriekš paziņoja, ka līdz ar jaunā Eirotarifa piespiedu ieviešanu tie kopā zaudēšot aptuveni 5 miljardus EUR peļņu, savukārt Latvijā darbojošies mobilo sakaru operatori neuzskata, ka viesabonēšanas tarifu samazināšana varētu ietekmēt uzņēmumu peļņas rādītājus.

Kā raksta laikraksts Dienas bizness, tad ar šā gada vasaras beigām mobilo sakaru operatori no mazumtirdzniecības klienta par minūti izejošā zvana varēs iekasēt 0.49 EUR, bet par ienākošo - 0.24 EUR lielu viesabonēšanas tarifu. Šīm tarifu summām vēl būs jāpieskaita pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Savukārt kopš šīs regulas spēkā stāšanās brīža mobilo sakaru operatoriem tiks atvēlēti trīs gadi, lai tarifus samazinātu līdz 0.43EUR par izejošo zvanu un 0.19 EUR par ienākošo zvanu.

Katlakalna evaņģēliski luteriskās baznīcas restaurācijas ietvaros zvanu tornī uzstādīti divi jauni baznīcas zvani, kas turpmāk ar zvanu skaņām aicinās ne tikai uz dievkalpojumiem, bet arī vēstīs par pulksteņa laiku, informē Ķekavas novada pašvaldībā.

Kopumā abu baznīcas zvanu izliešana un uzstādīšana izmaksāja gandrīz 10 000 eiro. Viena lielā zvana izmaksas, proti, 3675 apmērā segs Ķekavas novada pašvaldība, tādējādi atbalstot unikālā kultūrvēsturiskā pieminekļa - Katlakalna baznīcas restaurāciju.

Pēc draudzes priekšnieka Pētera Eriņa stāstītā, Katlakalna baznīcas ēkas restaurācijas ietvaros eksperti apsekoja baznīcas zvanu un secināja, ka «laika zobs» ir darījis savus, radot plaisas, un tādēļ vislabāk būtu izliet jaunu zvanu un vēl labāk būtu liet divus zvanus.

Jaunos baznīcas zvanus ciešā sadarbībā ar draudzi un restauratoriem veidoja zvanu meistars Tomass Maeveli no Igaunijas, kurš ir pazīstams ne tikai Igaunijā, bet arī Baltijā un Vācijā. Savukārt pašus zvanus lēja Vācijā, Gešeres pilsētā zvanu liešanas rūpnīcā Petit & Gebr. Edelbrock, kas ar to nodarbojas jau kopš 1690. gada.

Latvijas 112 neatliekamās palīdzības zvanu centrs nespēj atbildēt uz zvaniem vismaz vienā ES valodā, kas nav valsts vai oficiālā valoda, teikts pētījumā, kas veikts, lai veicinātu Eiropas bezmaksas neatliekamās palīdzības numura 112 lietošanu.

Informāciju par 112 neatliekamās palīdzības zvanu centru spējām atbildēt uz zvaniem vismaz vienā ES valodā, kas nav valsts vai oficiālā valoda, neiesniedza 10 dalībvalstis: Latvija, Beļģija, Īrija, Itālija, Kipra, Luksemburga, Polija, Portugāle, Rumānija un Slovākija, Db.lv informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses un informācijas nodaļa.

No šodienas jaunā tīmekļa vietne ec.europa.eu/112 iedzīvotājus informēs par to, kā lietot 112 un ko no tā var sagaidīt, jo īpaši viņiem atrodoties citā ES dalībvalstī. Vietnē var atrast informāciju arī par to, kā numurs 112 darbojas dažādās dalībvalstīs: cik ātri atbild uz zvaniem un kādās valodās.

No 1188 ieņēmumiem pērn 74,1% nodrošināja uzziņu sniegšana telefoniski .

Tā laikrakstam Dienas Bizness norādīja uzziņu dienesta 1188 īpašnieka Lattelecom BPO valdes priekšsēdētāja Agnese Paegle.

Uzziņu bizness ir pastāvējis un pastāvēs arī turpmāk. Viens no uzziņu veidiem ir informācijas sniegšana telefoniski, tomēr paralēli pieaug citu kanālu loma, piemēram, īsziņas, interneta, aplikāciju sadaļas nozīme mobilajās ierīcēs. Kopējam 1188 saņemto zvanu skaitam ir tendence pazemināties, neslēpj A. Paegle, tomēr palielinās informācijas meklēšana citos uzņēmuma kanālos, tāpat ir atsevišķas jomas, kur saņemto zvanu skaits pieaug. Piemēram, ārkārtas gadījumos cilvēkam informācija ir nepieciešama ātri un precīzi. Cilvēkam ir aizkritušas durvis automašīnā, un zvanot uz 1188, viņš uzreiz tiek savienots ar kompāniju, kas var palīdzēt. Būtu neticami, ja šādā situācijā cilvēks pats meklētu informāciju internetā, klāstīja A. Paegle.

Trešdien Eiropas Parlaments plenārsēdē Strasbūrā ar ievērojamu balsu vairākumu nobalsoja par ES regulu, kuras mērķis ir būtiski samazināt maksu par mobilā tālruņa lietošanu ārzemēs.

ES regula, kuru Eiropas Komisija ierosināja 2006. gada 12. jūlijā, pagājušajā nedēļā guva ES 27 dalībvalstu pārstāvju plašu atbalstu. Regula stāsies spēkā vēl pirms ES iedzīvotāji dosies vasaras brīvdienās, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

„ES patērētājiem un tiem, kuri ceļojumos dodas darba darīšanās, šī ir ļoti laba diena,” teica ES Telekomunikāciju komisāre Viviane Reding. „Rekordīsā laikā — 10 mēnešos — tika panākta politiska vienošanās par ES Viesabonēšanas regulu, pateicoties milzīgam Eiropas Parlamenta atbalstam un Vācijas prezidentūras profesionalitātei sarunu vidutāja lomā. Līdz ar to jau šo šovasar mobilo tālruņu lietotājiem, ceļojot Eiropas Savienībā, mobilo tālruņu viesabonēšanas maksājumi būs krietni zemāki nekā līdz šim. Eiropas iekšējais tirgus beidzot būs tiešām bez liekiem ierobežojumiem — pat attiecībā uz mobilo tālruņu rēķiniem.”

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Atsevišķās Polijas pilsētās valda haoss – ir grausti, ir ēkas, kas top pilnīgi no jauna. Pilsēta netiek līdzi pieprasījumam pēc birojiem. Steiga nenes skaistu, viengabalainu rezultātu, bet Rīgai ir dots laiks no tā izbēgt

Tā intervijā DB saka Pillar RE Services vadītāja vietnieks Guntars Cauna, kurš aicina valsti pārorientēt uzsvarus no centieniem piesaistīt ražotājus uz mērķtiecīgu valsts mārketingu starptautiskā biznesa pakalpojumu centru pievilināšanā un, vēl būtiskāk, atbilstošas vides radīšanā Latvijā. G. Cauna iepriekš vairāk rūpējies par jaunu ražotāju piesaistīšanu Latvijai. Tagad viņa lauciņš ir aizpildīt Rīgā jaunbūvējamos birojus. «Ja skatāmies no Latvijas viedokļa, tad redzam, ka Latvijā ražošanas attīstībai ir potenciāls. Savukārt, paveroties kā no helikoptera, piemēram, ar zviedru acīm, tad redzam, ka potenciālu var saskatīt tikai tajās nozarēs, kur joprojām dominē darbaspēka izmaksas, jo Zviedrijā darbinieks ir krietni dārgāks nekā Latvijā. Tā kā ražošana arvien vairāk automatizējas un darba rokas aizstāj mehānismi, tad ir skaidrs, ka ir viena alga – mehānismu darbināt Zviedrijā, Latvijā vai Mozambikā. Visu izšķir izmaksas. Latvijā elektroenerģija ir diezgan dārga, tāpēc augstas automatizācijas ražošana Zviedrijā faktiski ir lētāka. Arī no loģistikas skatu punkta esam diezgan nekonkurētspējīgā situācijā, jo esam pašā malā. Ražošana lokālajam tirgum – OK, bet liela izmēra ražotnei loģistikai ir vairāk mīnusu nekā plusu. Savukārt, runājot par starptautiskajiem biznesa pakalpojumu centriem, paveras daudz cerīgāks skats,» uzskata G. Cauna.

Latvijā ir daudz nelielu datu centru, kas liecina par uzņēmumu un iestāžu «viensētas» principu, un pāris lielu spēlētāju, kuri aktīvi kāpina eksportu; klupšanas akmeņi – energoefektivitāte un valsts likumdošana, raksta Dienas bizness.

Lai arī datu centru būvniecība Latvijā ir sākusies pirms pāris gadu desmitiem un šī sfēra attīstās arvien straujāk, pieaugot datu centru skaitam, tomēr joprojām nav izstrādātas valsts vadlīnijas datu centru infrastruktūras attīstībai Latvijā. To apliecina FIMA un Rīgas Tehniskās universitātes veiktais datu centru pētījums, kurā informācija apkopota no 63 datu centriem. Piemēram, nav izstrādātas speciālas prasības vai noteikumi par datu centru infrastruktūras veidošanu valsts un pašvaldības iestādēs, izņemot dažus normatīvos regulējumus, kurus netieši var piemērot datu centriem. Nav arī nacionāla līmeņa politikas datu centru infrastruktūras veidošanā vai attiecīgo pakalpojumu nodrošināšanā. Latvijā nav arī datu par to, cik liels kopumā ir datu centru bizness, lai gan nozares uzņēmēji norāda uz ieņēmumu pieaugumu. DB jau vairākkārt ir rakstījis, ka tieši datu centri ir joma, kurā kāpināt Latvijas IT pakalpojumu eksportu. Latvijas datu centru priekšrocības eksporta tirgos ir spēja runāt klientiem saprotamā valodā, sniegtais serviss, kā arī Eiropas Savienības valsts statuss, pakalpojuma cena un spēja risināt problēmjautājumus.

Kā pierāda nesen veiktais pētījums par iedzīvotāju zvanīšanas paradumiem, 23% zvanītāju, ja neizdodas uzreiz sazvanīt nepieciešamo iestādi vai uzņēmumu un tur neceļ klausuli, un automātiskais atbildētājs saka, ka būs jāgaida savienojums, vai telefonā skan gaidīšanas signāls, norāda, ka sāk dusmoties jau mazāk nekā pēc 30 gaidīšanas sekundēm. Savukārt jau gandrīz puse – 46% – zvanītāju būs neapmierināti pēc pirmās gaidīšanas minūtes. Tāpat aptauja liecina, ka vairāk nekā puse zvanītāju vairāk par 2 reizēm vienam uzņēmumam nezvanīs. Pēc otrā neatbildētā zvana tiks zvanīts konkurentam.

CSC Telecom secinājums – modernām telekomunikācijām ir būtiska ietekme uz iestāžu un uzņēmumu reputāciju. Tām valsts un pašvaldības iestādēm, kas savas telekomunikācijas ir atstājušas novārtā, tas nozīmē neapmierinātu iedzīvotāju klātienes apmeklējumus un rindas, savukārt privātuzņēmumiem – zaudētus klientus un līdz ar to arī ieņēmumus.

Ja runājam par telekomunikāciju izmaksu optimizāciju, pirmajā brīdī varbūt liekas, ka neko vairāk uzlabot nav iespējams un arī būtiska izmaksu samazināšana nav iespējama, ja nu vienīgi uz sakaru kvalitātes rēķina. Tomēr šāds priekšstats ir maldīgs. Kā liecina CSC Telecom – viena no vadošajiem telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem Latvijā – pieredze, ar jauno pakalpojumu Cloud PBX uzņēmumu izdevumus par telekomunikācijām ir iespējams samazināt no 20% līdz pat 70%, turklāt būtiski uzlabojot telekomunikāciju funkcionalitāti, sasniedzamību un līdz ar to arī zvanītāju apmierinātību, kas ir ļoti svarīgs faktors.

Jābūt gataviem lielai klientu zvanu plūsmai jebkurā laikā.

Mūsdienu tehnoloģijas ļauj efektīvi sakārtot klientu apkalpošanas procesus uzņēmumā, taču uzņēmumi šīs iespējas izmanto ļoti minimāli, tādējādi zaudējot klientus. Tajā pašā laikā pakalpojumu automatizācija nākotnē ieņems aizvien lielāku lomu, taču arī cilvēciskais faktors, visdrīzāk, tuvākajā laikā saglabāsies.

Nenotiek strauji

Katrs uzņēmuma neatbildētais zvans var veicināt klientu lēmumu zvanīt konkurentam, tādējādi, jo vairāk nepaceltu tālruņa zvanu, jo lielāka varbūtība zaudēt klientus. Kompānijas patlaban meklē iespējas, kā ar tehnoloģiju palīdzību uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti, samazināt atbildes gaidīšanas laiku un citus rādītājus. Lielās kompānijas cenšas sekot līdzi laikam un ievieš jaunus pasākumus, taču nereti šis process notiek pārāk lēni, tādējādi pasliktinot arī uzņēmuma darbības rādītājus. Kā liecina Tele2 veiktais pētījums, kopumā aptuveni trešdaļa iedzīvotāju pēdējā gada laikā nav iegādājušies kādu produktu vai pakalpojumu, jo nav varējuši sazvanīt uzņēmumu. Daudziem uzņēmumiem varētu šķist, ka telefona zvani vairs nav būtiski preču vai pakalpojumu pārdošanā, taču 67% aptaujāto uzņēmumu atzīst, ka klienti viņiem zvana pa telefonu, lai uzzinātu par precēm vai pakalpojumiem un tos iegādātos, skaidro Tele2 komercdirektors Raivo Rosts. Biežākie iemesli, kādēļ netiek atbildēts uz klientu zvaniem, ir atšķirīgi, piemēram, vairāk nekā trešdaļa jeb 34% zvanu tiek saņemti ārpus uzņēmuma darba laika, bet 29% gadījumu klientu konsultanti ir aizņemti, runājot pa tālruni ar citu klientu.

Telekomunikāciju kompānijas BITE Latvija klienti turpmāk var pāradresēt zvanus uz citu tālruņa numuru pat tad, ja tobrīd viņu pašu mobilais tālrunis nav sasniedzams - ja tas ir pazudis, atstāts citā vietā vai tā akumulators ir izlādējies, liecina BITE Latvija sniegtā informācija.

Klientam jāpiezvana uz kompānijas Klientu apkalpošanas nodaļas tālruni un jānorāda, uz kādu numuru pāradresēt ienākošos zvanus. Šo iespēju nodrošina jauns pakalpojums Zvanu pāradresācija, kas tiek piedāvāts BITES klientiem Latvijā un Lietuvā.

Lai aktivizētu zvanu pāradresāciju, klientam jāpiezvana uz BITES Klientu apkalpošanas nodaļas numuru 1601 vai +371 25850110 (no citiem tīkliem) un jānorāda tālruņa numurs, uz kuru pāradresēt zvanus. Zvanus iespējams pāradresēt uz jebkura operatora fiksētā vai mobilā tīkla numuru valsts iekšienē. Lai pakalpojumu atceltu, vēlreiz jāsazinās ar BITES Klientu apkalpošanas nodaļu vai arī manuāli tālrunī jāveic zvanu pāradresācijas funkcijas atcelšana.

Telekomunikāciju kompānijas BITE Latvija klienti turpmāk var pāradresēt zvanus uz citu tālruņa numuru pat tad, ja tobrīd viņu pašu mobilais tālrunis nav sasniedzams - ja tas ir pazudis, atstāts citā vietā vai tā akumulators ir izlādējies. Klientam tikai jāpiezvana uz kompānijas Klientu apkalpošanas nodaļas tālruni un jānorāda, uz kādu numuru pāradresēt ienākošos zvanus. Šo iespēju nodrošina jauns pakalpojums "Zvanu pāradresācija", kas tiek piedāvāts BITES klientiem Latvijā un Lietuvā.

"Mēs esam gandarīti, ka varam saviem klientiem piedāvāt šādu ērtu pakalpojumu. Ikvienam ir gadījusies situācija, kad akumulators ir izlādējies vai tālrunis pazūd un tāpēc nav iespējams saņemt būtiskus tālruņa zvanus. Sākot no šī brīža, tie var tikt pāradresēti uz drauga vai kolēģa tālruņa numuru", stāsta Kaspars Buls, reģionālās tirdzniecības vadītājs.

Lai aktivizētu zvanu pāradresāciju, klientam jāpiezvana uz BITES Klientu apkalpošanas nodaļas numuru 1601 vai +371 25850110 (no citiem tīkliem) un jānorāda tālruņa numurs, uz kuru pāradresēt zvanus. Zvanus iespējams pāradresēt uz jebkura operatora fiksētā vai mobilā tīkla numuru valsts iekšienē. Lai pakalpojumu atceltu, vēlreiz jāsazinās ar BITES Klientu apkalpošanas nodaļu vai arī manuāli tālrunī jāveic zvanu pāradresācijas funkcijas atcelšana.

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli.

Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu.

Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts!

Vērienīgā starptautiskā operācijā vienlaicīgi Latvijā un Lietuvā šī gada 24. martā tika aizturētas kopumā vairāk nekā 100 personas aizdomās par iesaistīšanos starptautiskā zvanu centru krāpniecības shēmu īstenošanā.

Kopumā pārtraukta trīs krāpnieku zvanu centru darbība – divi no tiem darbojušies Latvijā un viens Lietuvā. Latvijā kopumā aizturētas tika 80 personas, bet 14 personas šobrīd ir atzītas par aizdomās turamām. No tām četrām personām piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.

Provizoriskie aprēķini liecina, ka krāpnieki ik mēnesi guvuši nelikumīgu peļņu vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā. Izmeklēšana kriminālprocesā turpinās.

Pērnā gada februārī Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļā tika uzsākts kriminālprocess, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā (par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa) un 195. panta trešajā daļā (par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa) paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm.

Uzņēmums Booking.com nākamā gada aprīlī Lietuvas galvaspilsētā Viļņā atvērs pirmo klientu apkalpošanas zvanu centru Baltijas reģionā, liecina uzņēmuma publiskotais paziņojums.

Jaunākajā uzņēmuma Booking.com zvanu centrā plānots pieņemt darbā ap 200 cilvēku. Mērķis nākamo četru līdz piecu gadu laikā ir pieņemt darbā līdz pat 900 darbiniekiem.

Viļņas zvanu centrs būs devītais uzņēmuma Booking.com zvanu centrs Eiropā un astoņpadsmitais pasaulē. Viļņas klientu apkalpošanas centrs būs daļa no uzņēmuma Booking.com diennakts apkalpošanas komandas, kuras uzdevums ir palīdzēt viesiem un naktsmītņu partneriem, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tajā skaitā atbildēt uz ienākošajiem zvaniem, e-pastiem un ziņām. Uzņēmuma Booking.com birojos visā pasaulē strādā vairāk nekā 7 000 klientu apkalpošanas komandas darbinieku.

«Viļņa arvien vairāk sevi parāda kā īstu reģionālo Eiropas galvaspilsētu, atklājot savu multikulturālo vidi, kas ir raksturīga arī uzņēmumam Booking.com,» komentē Džeimss Vaterss (James Waters), uzņēmuma Booking.com klientu apkalpošanas nodaļas globālais direktors. «Viļņas bagātība ir tās talantīgie cilvēki, it īpaši valodu zināšanu dēļ, kuras mums ir būtiskas. Mēs vēlamies turpināt paplašināt darbinieku loku Baltijas valstīs.»

Projekts «Dzīvības poga» darbu sāka pērnā gada jūlijā. «Kad mans vectēvs, kurš dzīvo viens, nokrita un nespēja tikt pie telefona, lai mums piezvanītu, es sāku interesēties, vai Latvijā pieejams tāds pakalpojums kā SOS poga, taču nebija. Tā radās ideja izveidot šādu pakalpojumu un palīdzēt ne tikai manam vectēvam, bet arī citiem cilvēkiem,» stāsta SIA Dzīvības poga īpašniece un psiholoģe Marina Pjanova.

Marina zināja, ka šāda veida pakalpojumi ir ārkārtīgi populāri citās Eiropas valstīs, taču Latvijā šāda pakalpojuma saņemšana bija ļoti sarežģīta – SOS pogas bija pieejamas tikai kā speciāla, ierobežota valsts palīdzība. Tā rezultātā Marina ar savu biznesa partneri nolēma Latvijā nolēma izveidot šādu pakalpojumu un piedāvāt nepieciešamo tehnisko aprīkojumu. Pēc tam, kad tika veikta virkne testu, kāda Latvijas tehnoloģiju kompānija veiksmīgi izstrādāja un izveidoja īpašu sistēmu, kas nodrošina klientiem saziņu ar speciālu zvanu centru un uzticības personām, kuras izvēlas pats klients.

Projekta mērķauditorija ir Latvijā dzīvojošie cilvēki gados, kā arī cilvēki ar sliktu veselību vai ierobežotām kustībām; cilvēki, kuriem var būt nepieciešama medicīniskā vai sociālā palīdzība, cilvēki, kas cieš no demences, epilepsijas vai sirds slimībām. Saziņa ar operatoru iespējama 24 stundas diennaktī, un viņš var ne tikai izsaukt cilvēkam nepieciešamo palīdzību, bet arī atbalstīt grūtā situācijā un pat kontrolēt zāļu lietošanu.

Kompānijas Microsoft Corporation pārstāvji novembrī tikušies ar Daugavpils Domes vadību, lai pārrunātu klientu apkalpošanas zvanu centra izveides iespējas Daugavpilī.

Līdz ar klientu skaita pieaugumu, Microsoft plāno paplašināt savu zvanu centru infrastruktūru, kas apkalpotu krievu valodā runājošo auditoriju no NVS valstīm. Viens šāds centrs šobrīd jau darbojas Maskavā. Alternatīvas klientu zvanu centra atrašanās vietām tiek izskatītas arī Krievijā, Igaunijā un Ukrainā. Starp tām arī Daugavpils tiek izvērtēta kā zvanu centra atrašanās vieta. Centra izveidei Daugavpilī ir tādas priekšrocības kā darbinieku kompetence – valodas un tehnisko zināšanu augstais līmenis, kā arī nepieciešamā tehniskā infrastruktūra.

Tikšanās laikā Daugavpils Dome informēja Microsoft par priekšrocībām, šāda centra izveidē Daugavpilī, savukārt kompānija iepazīstināja domi ar kritērijiem un prasībām centra izveidei. Tālāk abas puses izvērtēs iegūto informāciju kontekstā ar citām prasībām un nākošajā tikšanās reizē tiks runāts jau konkrētāk, par tālākajiem soļiem sadarbības attīstīšanai.

Lai arī lielākajā daļā Covid-19 atbalsta programmu ir noteikta prasība par atbalsta saņēmēju publiskošanu, kopumā šajā jomā nav ievērota konsekventa pieeja, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK vērtējumā, atšķiras publiskojamās informācijas tvērums - gan attiecībā uz informācijas apjomu, gan atbalsta saņēmēju loku. Revidenti norāda, ka daļu informācijas valsts institūcijas nav publiskojušas, tā vairs nav publiski pieejama vai arī publiskotā informācija nav pilnīga.

Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, VK ir veikusi situācijas izpēti, vienkopus apkopojot un salīdzinot informāciju par tām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta programmām, kuras var klasificēt kā tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem.

VK padomes locekle Inga Vilka skaidro - ja netiek nodrošināta caurskatāma, aktuāla un pilnīga informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmās sniegto atbalstu, tā apmēru konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem un programmu pārvaldīšanas izdevumiem, sabiedrība nevar gūt pārliecību par valsts budžeta līdzekļu atbildīgu un efektīvu izlietojumu.

Atbilstoši NATO samita preses centra sniegtajai informācijai, NATO samita norises nodrošināšanā iesaistījušies apmēram 13 800 cilvēku

1. NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas birojs - 77 cilvēki

2. NATO samita norises vietas - Olimpiskā sporta centra - sagatavošana (projekta izstrāde, būvniecība, iekārtošana, dizaina noformējums, u.c.) - apmēram 1400 cilvēku

3. Drošības pasākumu koordinācija (policija, bruņotie spēji, ugunsdzēsības dienests, robežsardze, u.c. ) - apmēram 8000 cilvēku

4. Medicīniskais nodrošinājums Latvijā samita dienās - vairāk kā 400 cilvēku

5. Mediju akreditācijas centra un preses centra darbības nodrošināšana (akreditācijas centrs, preses centrs, TV un radio tehniskais nodrošinājums, tulkošana, mediju 'pūlu' eskortēšana, u.c. ) - apmēram 200 cilvēku