Pēc stratēģisko ģeopolitisko mērķu sasniegšanas – iestāšanās Eiropas Savienībā, NATO, OECD un eirozonā, Baltijas valstīm kā nākamo mērķi vajadzētu uzstādīt Ziemeļvalstu dzīves līmeņa sasniegšanu, taču tam būs nepieciešami vairāki gadu desmiti, secinājuši SEB bankas ekonomisti Baltijas valstīs.

«Pēc neatkarības atgūšanas Baltijas valstis ir strauji attīstījušās un pašlaik esam sasnieguši to līmeni, kurā, piemēram, Zviedrija atradās deviņdesmito gadu vidū. Jāatceras, ka arī Ziemeļvalstis savu labklājību ir būvējušas soli pa solim daudzu gadu desmitu laikā. Lai arī augam straujāk nekā skandināvi, arī Baltijas valstīm būs nepieciešamas vairākas desmitgades, lai sasniegtu šo valstu dzīves līmeni,» norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

«Labā ziņa ir tā, ka Baltijas valstis arī turpmāk attīstīsies straujāk nekā Ziemeļvalstis. Taču jāatceras – jo augstāk kāpsim, jo lēnāks kļūs temps un kļūs aizvien grūtāk turpināt kāpumu, un pa ceļam sastapsimies ar šķēršļiem. Viens no tiem ir vidējo ienākumu slazds, un iekļūšana šajā slazdā ir ļoti reāls risks visām trim Baltijas valstīm,» uzsver SEB bankas Igaunijā ekonomists Mihels Nestors (Mihkel Nestor).

Bagātākās valstīs cilvēki ir vidēji laimīgāki; vienlaikus ir svarīgi izvērtēt, kā turība tiek pārvērsta labklājībā.

Tā uzsver Meiks Vikings (Meik Wiking), Dānijā bāzētā laimes izpētes institūta The Happiness Research Institute vadītājs un grāmatu The Little Book of Hygge, The Little Book of Lykke, The Art of Making Memories un The Key to Happiness autors. Uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem ir vērts pievērst uzmanību darbinieku labsajūtai, jo laimīgāki darbinieki ir produktīvāki, radoši, mazāk dienu pavada slimojot. Vairāk par laimi un laimīgu darbinieku lomu biznesā un valsts attīstībā M. Vikings stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Jūs esat The Happiness Research Institute vadītājs. Kā jūs definējat laimi un kā to pētāt institūtā?

Mums ir plašs skatījums par to, kas ir laime. Tā var būt gan tas, kā cilvēks piedzīvo savu dzīvi kopumā un cik apmierināts ir, gan arī saistīta ar to, kādas emocijas pieredz. Mēs cenšamies to sadalīt un skatīties uz dažādām dimensijām, komponentēm, bet esam ieinteresēti tajā, kā cilvēki pieredz savu dzīvi, cik laimīgi viņi ir. Veidojot pētījumus, mums patīk sekot līdzi cilvēkiem laika gaitā, piemēram, es varētu sekot desmit tūkstošiem cilvēku Rīgā nākamos desmit gadus un skatīties, vai viņi tiek paaugstināti darbā, atlaisti, apprecas, izšķiras, kā tas ietekmē viņu laimes līmeni.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā durvis apmeklētājiem vēris lielākais Baltijas biznesa tehnoloģiju pasākums «Riga Comm 2018», kas piedāvā vērtīgas konferences un nozares plašāko izstādi.

Maksājumu risinājumi, internetbankas pakalpojumi, iepirkšanās internetā, naudas pārskaitījumi ir tikai daļa no finanšu tehnoloģijām, ko uzņēmumi un patērētāji izmanto ikdienā.

Lietu internets ir tehnoloģija, kas ļauj gandrīz jebkuru fizisku ierīci, piemēram, sadzīves tehniku, mašīnas, valkājamas ierīces vai medicīnas aprīkojumu, savienot tīklā, nosūtīt informāciju, ko tālāk var analizēt, un kontrolēt ar interneta palīdzību.

«Lietu interneta ietekme uz patērētājiem un organizācijām strauji palielinās, jo fizisko lietu aprīkošana ar sensoriem un savienošana tīklā kļūst arvien lētāka. Savukārt datu iegūšana reālā laikā no ierīcēm ļauj patērētājiem, uzņēmumiem un pat pilsētām rīkoties daudz efektīvāk un ilgtspējīgāk, tāpēc ir īstais brīdis to izmantot,» tā norāda Andris Breške, «Riga Comm 2018» vadītājs.

Baltijā darbinieki ir čaklāki nekā Ziemeļvalstīs, taču viņi arī biežāk saskaras ar izdegšanas problēmu, liecina personāla atlases kompānijas Talentor veiktais pētījums.

Kā norāda SIA Talentor Latvia vadošā partnere Katrīna Ošleja, Baltijas darbinieki ir daudz vairāk izdeguši darbā. «Mēs čakli strādājam, bet Ziemeļvalstu uzņēmumu vadītāji apgalvo, ka viņi nebūt nav priecīgi par to, jo tas rada stresu, kļūdas, tādēļ rezultāts nebūt nav labāks.»

Ošleja atzīmē, ka Baltijā atšķiras arī lēmumu pieņemšanas stils. Proti, Baltijā lēmumus pieņem ātri un efektīvi, taču bieži vien nepārdomāti. Tikmēr Ziemeļvalstīs lēmumus pieņem lēni, taču tie ir pārdomātāki un darbojas ilgtermiņā. Tāpat Baltijā darbinieki ir arī vairāk individuālisti, bet Ziemeļvalstīs vairāk orientēti uz komandas darbu.

Eiropas Komisija (EK) paziņojusi par 121 miljona eiro investīcijām vides un klimata pasākumu programmas "Life" integrētajos projektos, kuriem būtu jāveicina "zaļo atveseļošanos".

EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā informē, ka finansējums, kas salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pieaudzis par 20%, palīdzēs Beļģijai, Vācijai, Īrijai, Francijai, Ungārijai, Itālijai, Latvijai, Nīderlandei, Polijai, Portugālei un Slovākijai sasniegt savus zaļos mērķrādītājus.

EK paredz, ka šie integrētie projekti piesaistīs papildu līdzekļus, dalībvalstīm palīdzot izmantot citus Eiropas Savienas (ES) finansējuma avotus, to vidū lauksaimniecības fondus, struktūrfondus, reģionālos un pētniecības fondus, kā arī valsts līdzekļus un privātā sektora investīcijas.

EK atzīmēja, ka integrētie projekti uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, dalībvalstīm palīdzot panākt atbilstību ES tiesību aktiem sešās jomās: daba, ūdens, gaiss, atkritumi, klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām. Tie atbalsta plānus, kas vajadzīgi, lai vides un klimata tiesību aktus īstenotu koordinēti un plašā teritoriālā mērogā.

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Kā datu pārraides attīstība un lietu interneta tehnoloģijas ļauj uzlabot dzīves kvalitāti un organizāciju efektivitāti – 12. oktobrī pieredzē dalīsies vadošie tehnoloģiju profesionāļi 3. lietu interneta konferencē izstādē «RIGA COMM 2018» Ķīpsalā.

Lietu internets ir tehnoloģija, kas ļauj gandrīz jebkuru fizisku ierīci, piemēram, sadzīves tehniku, mašīnas, valkājamas ierīces vai medicīnas aprīkojumu, savienot tīklā, nosūtīt informāciju, ko tālāk var analizēt, un kontrolēt ar interneta palīdzību.

«Lietu interneta ietekme uz patērētājiem un organizācijām strauji palielinās, jo fizisko lietu aprīkošana ar sensoriem un savienošana tīklā kļūst arvien lētāka. Savukārt datu iegūšana reālā laikā no ierīcēm ļauj patērētājiem, uzņēmumiem un pat pilsētām rīkoties daudz efektīvāk un ilgtspējīgāk, tāpēc ir īstais brīdis to izmantot,» tā norāda «RIGA COMM 2018» vadītājs Andris Breške.

Par to, kādus parametrus mērīt, lai kļūtu par labāku sevis versiju,3. lietu interneta konferencēuzstāsies Latvijas biohakinga kustības līdzdibinātājs un konferences organizators Kaspars Vendelis. Viņš stāstīs par sistēmisku zinātnes, tehnoloģiju un dabas izmantošanu (pieeju), lai personas labklājību uzturētu pēc iespējas ilgāk. Lai labāk saprastu savu ķermeni un uzlabotu dzīves kvalitāti, modernās tehnoloģijas sniedz iespēju iegūt un mērīt dažādus ikdienas datus, piemēram, uzņemto pārtiku, miega kvalitāti, sirds ritma izmaiņas, glikozes, skābekļa līmeni asinīs u.t.t.

Šā gada 29. septembrī Viļņā, izstāžu centrā “Litexpo”, jau desmito reizi norisināsies e-komercijas gadatirgus, kas šogad ir atjaunots un mainījis nosaukumu. Šogad konference un izstāde būs vēl plašāka, un dalībniekiem no visām Baltijas valstīm to būs iespējams vērot gan klātienē, gan tiešraidē internetā angļu valodā. Šā gada galvenā pasākuma tēma un fokuss ir e-komercijas eksports.

“E-komercija pandēmijas laikā pacēlās nebijušos augstumos, taču situācija gan pasaulē, gan Baltijas valstīs ir sākusi normalizēties un atgriezties pirmspandēmijas līmenī. Tas nozīmē, ka daudziem tirgotājiem pārdošanas apjomi ir samazinājušies. Šādā situācijā svarīgākais ir meklēt veidus, kā tos atdzīvināt, un viens no instrumentiem ir ģeogrāfiskā paplašināšanās,” stāsta “Ecomexpo’22“ organizators un "All Digital group" uzņēmumu grupas vadītājs Deivids Talijūnas.

“Tāpēc šā gada konferenci veltām e-komercijas eksportam. Konferencē pieredzē dalīsies lielie tiešsaistes tirgi, kas eksportē e-komerciju, uzņēmumi un digitālā mārketinga eksperti. Paralēli konferencei notiek arī gadatirgus, kas ar katru gadu piesaista arvien lielāku uzmanību un kļūst arvien veiksmīgāks. Gadatirgus ir lieliska platforma, lai dibinātu jaunus kontaktus un atrastu pakalpojumu sniedzējus, jo dalībnieku vidū ir lielākie e-komercijas uzņēmumi un ar tirdzniecību saistīti Baltijas un Eiropas zīmoli,” piebilst D.Talijūnas.

Vidējam latvietim nepatīk sarunāties ar citiem. Taču mūsu nav tik daudz, lai no biznesa perspektīvas mēs to varētu atļauties. Latvijai ir vajadzīgi starptautiskie investori un jauni eksporta tirgi. Jāapzinās, ka Latvijas tirgus ir pārāk mazs, lai būtu saistošs galamērķis lieliem spēlētājiem, toties mums netrūkst iespēju kļūt par ilgtspējīgu inovāciju centru, par radošu spēkstaciju.

Tiesa, šai spēlei ir savi noteikumi, viens no svarīgākajiem – ilgtspēja. Īpaši tad, ja lūkojamies Ziemeļvalstu virzienā.

Kad resursi ir limitēti, jādomā “ārpus kastes”. Ne velti Latvijas lielākais potenciāls ir tieši radošums, kas ļauj mums gūt līderpozīcijas dažādās inovāciju jomās, apsteidzot daudz lielākas valstis. Latvija ir viena no jaudīgākajām investīciju piesaistītājām Eiropas Savienībā (ES). Starptautiskajiem investoriem esam interesanti vairāku iemeslu dēļ. Nu, kaut vai daži no tiem: varam lepoties ar inovāciju līdera statusu Baltijas mērogā (Bloomberg Innovation Index, 2021), esam otrie starp OECD valstīm Starptautiskajā nodokļu konkurētspējas indeksā (Tax Foundation, 2022), un vairāk nekā 120 valsts pārvaldes pakalpojumu ir pieejami ar digitālo identitāti, nodrošinot attālinātu piekļuvi un dokumentu parakstīšanu. Latvija nodrošina pasaules līmeņa IKT infrastruktūru un augstus IKT reitingus, t. sk. esam plašākā un veiksmīgākā 5G militāro tehnoloģiju testa vide Eiropā, ieņemam 2. vietu starp OECD valstīm mobilo datu lietojumā (OECD Broadband Portal, 2022), un 23% Latvijas IKT speciālistu ir sievietes, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji ES dalībvalstīs (Eurostat, 2021).

Zirgu stallis "Dabas zirgi" meklē veidus, kā pelnīt ar zirgiem, neliekot tiem tiešā veidā strādāt, vizinot cilvēkus uz savas muguras.

Marta veiksmes stāsts bija "pabaro zirgu" – klients pārskaita septiņus eiro, bet "Dabas zirgi" no vietējiem bioloģiskajiem zemniekiem nopērk burkānus, pabaro zirgu un uzfilmē video, ko nosūta cilvēkam personīgi vai publicē "Instagram" un "Facebook" ar sveicienu klientam.

SIA "Dabas zirgi" saimniece Līga Broduža stāsta, ka, iestājoties ārkārtas situācijai, komanda piedzīvoja plašu emociju gammu – sākumā bija "viss ir slikti" stadija, jo īpaši ņemot vērā apstākli, ka tik tikko uzņēmums aizņēmās naudu zemes iegādei un ir sācies investēšanas process, ko nevar apturēt, bet ienākumi no tūrisma jomas šobrīd samazinājušies par 95%. Taču visai drīz sāka rasties dažādas idejas, tostarp tādas, kas jau labu laiku bija virmojušas gaisā, bet netika īstenotas.

Jau trešo reizi Latvijā notiks Fastleader Vadības konference, ko organizē "Hansa Conferences" un "Fastleader.com". Šogad Vadības konferences tēma būs "Patiesi sirsnīga vadība" - kā rūpēties par darbiniekiem un izrādīt tiem patiesu cieņu, nezaudējot godīgumu un atklātību, vērtējot darbinieku paveikto. Starp konferences runātājiem būs ne tikai Latvijas izcilākie vadītāji, bet arī pieredzējuši ārvalstu vadības speciālisti.

Natālija Gavriļenkova, "Hansa Conferences" izpilddirektore: "Šogad Vadības konferences tēma ir veltīta patiesi sirsnīgai vadībai, jo mūsdienās vadītājs vairs nav tikai hierarhijas piramīdas smaile, vadītājam ir jāspēj iedvesmot un motivēt darbiniekus. Ar savām pētījumu atziņām un praktisko pieredzi sirsnīgā un patiesā vadībā konferencē dalīsies vairāki ārvalstu lektori, kā arī Latvijas veiksmīgākie vadītāji.".

Fastleader Vadības konferencē tiks prezentēti Fastleader.com jaunākā vadības stilu pētījuma rezultāti. Konference norisināsies 2007.gada 26. un 27.septembrī viesnīcā "Reval Hotel Latvija".

Konferences goda viesi

Gareth Jones ir Eiropas vadošais eksperts organizāciju kultūrā un vadībā. Viņš ir iekļuvis pasaules ietekmīgāko biznesa domātāju topā - Thinkers 50. G.Jones ir autors rakstam "Why Should Anyone Be Led by You?", kas ieguva Harward Business Review prestižo McKinsey balvu par labāko rakstu. 2006.gadā iznākusī grāmata ar tādu pašu nosaukumu ir piecu gadu ilgušā pētījuma kulminācija par autentisku vadību.

Jau nākamnedēļ Fastleader Vadības konferencē Rīgā viesosies pasaulē ietekmīgā biznesa žurnāla Business Week galvenais redaktors John Byrne, kurš žurnālā darbojas jau 18 gadus.

John Byrne ir goda viesis Fastleader Vadības konferencē, kas notiks 26. un 27.septembrī Reval Hotel Latvia. Konferencē uzstāsies arī citi pieredzējuši ārvalstu un vietējie vadības speciālisti, kā arī Latvijā izcilākie vadītāji.

Fastleader Vadības konference, ko organizē "Hansa Conferences" un "Fastleader.com", notiek jau trešo gadu.

57 vāka publikāciju īpašnieks

John Byrne strādā Business Week gandrīz 18 gadus. Viņa vadībā tika attīstītas idejas par mēneša bestselleru sarakstu, izveidota vadošo biznesa industrijas skolu klasifikācija, žurnāla tops par labākajām un sliktākajām uzņēmuma vadībām un radīts saraksts ar visdāsnākajiem filantropiem. Strādājot Business Week John Byrne sasniedza rekordu - 57 žurnāla pirmā vāka publikācijas.

Mākslīgais intelekts (MI) līdz šim ir bijusi plaši apspriesta tēma akadēmiskajā vidē, bet tagad par to aizvien vairāk runā biznesa sektorā. Tādēļ Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) gadskārtējā konferencē “LIKTA(I)2023” pievērsāmies MI potenciālam transformēt ekonomiku un diskutējām par inovāciju ietekmi uz ilgtspēju.

Konferencē aplūkojām gan MI kā inovācijas lomu nākotnē, gan ētiskos aspektus, kas jāņem vērā MI risinājumu plašākā izmantošanā. Visi konferences runātāji bija vienisprātis: mākslīgajam intelektam ir jābūt instrumentam, kas paplašina mūsu iespējas.

Nevar noliegt, ka MI plašāka ieviešana līdz ar automatizācijas un robotizācijas risinājumiem būtiski mainīs darba tirgu. Jau patlaban ir bažas par to, ka dažas profesijas vairs nebūs pieprasītas. Tā ir ikvienas industriālas un tehnoloģiskas revolūcijas blakne, taču LMT prezidents prof. Juris Binde konferencē norādīja: neviena industriālā revolūcija ilgtermiņā nav raisījusi bezdarbu. Tieši pretēji – pieaug vajadzība pēc augsti kvalificēta darbaspēka. Tāda, kas spēj meklēt radošus risinājumus, vadīt un regulēt procesus. Savukārt MI vajag izmantot cilvēka spēju papildināšanai un palielināšanai, nevis to aizstāšanai.

Ķīpsalas hallē oktobrī norisināsies biznesa tehnoloģiju izstāde un konferences Riga Comm 2018, kur varēs iegūt praktiskas zināšanas par jaunākajām tehnoloģijām un inovācijām.

«Veidojot «Riga Comm» saturu, ļoti domājām par mūsu apmeklētāju vajadzībām. Tās ir ļoti dažādas, tāpēc piedāvājam 10 konferences dažādām interesēm – sākot no mārketinga, produktivitātes un finanšu tehnoloģijām līdz pat mākslīgajam intelektam. Ņemot vērā apmeklētāju vēlmes, šogad būs arī reāli uzņēmumu pieredzes stāsti un diskusijas,» stāsta «Riga Comm» vadītājs Andris Breške.

Abās «Riga Comm» norises dienās - 11. un 12. oktobrī - uz sešām skatuvēm notiks daudzveidīgas konferences.

Uz Executive skatuves 11. oktobrī Vadītāju forumā pulcēsies uzņēmēji, IT un cita līmeņa vadītāji, lai diskutētu par pieaugošo informācijas tehnoloģiju lomu ikvienas organizācijas vadības procesos. 12. oktobrī Lietu interneta konferencē aplūkos ļoti plašu tēmu loku – sākot no savienotajām automašīnām, viedo pilsētu DNS un lietu interneta drošību līdz pat biohakingam. «Cilvēka organisms ir kā komplekss dators, un, to iepazīstot, varam tajā bioloģiski ielauzties un uzlabot,» norāda Kaspars Vendelis, viens no konferences lektoriem – biohacking.lv kustības līdzdibinātājs.

Esam aizvadījuši lielāko mājokļu politikai, īpaši ēku drošībai un energoefektivitātei veltīto konferenci, kas norisinājās pirmo reizi Latvijā, un pulcēja augsta līmeņa valsts amatpersonas, nozares profesionāļus, Latvijas lielo pilsētu asociācijas un Latvijas pašvaldību savienības viedokļu līderus, pašvaldību vadītājus, asociācijas, biedrības un daudz citu interesentu.

Konferencei bija izvēlēts divu dienu formāts, saprotot, ka svarīgi skart daudzus problēmjautājumus, jo pārrunājamo jautājumu loks ir ļoti plašs. To, ka darāmā vēl ļoti daudz, savā runā atzīmēja arī Valsts kontrolieris Rolands Irklis.

Lai aptvertu pēc iespējas plašāku auditoriju, konference bija skatāma interneta tiešraidē. 25 jaudīgi runātāji (referenti), t.sk. starptautisku organizāciju līderi - viesi no Igaunijas, konference pulcēja vairāk kā 2250 apmeklētāju klātienē un tiešsaistē!

Konferences darbs tika sadalīts sekcijās: abu konferences dienu pirmajās pusēs uz galvenās skatuves referēja augsta līmeņa amatpersonas un starptautisku organizāciju pārstāvji no Igaunijas, mājokļu politikas veidotāji, pašvaldību asociāciju (LLPA un LPS) vadītāji un padomnieki, risinājās spraigas paneļdiskusijas. Savukārt pēcpusdienās paralēli notikumiem uz galvenās skatuves, norisinājās praktiski Asociācijas “Mājoklis” un sadarbības partneru Clean R Grupa, Isover un Rīgas enerģētikas aģentūras semināri un praktiskās darbnīcas.

«Danske Bank» sākusi darbu pie detalizēta plāna izstrādes Latvijas tirgus atstāšanai, sacīja «Danske Bank» filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.

«Danske Bank pametīs Latvijas tirgu. Mēs šobrīd esam sākuši strādāt pie detalizēta plāna izstrādes, un tā tapšanas gaitā sadarbosimies ar atbildīgajām institūcijām. Mēs informēsim sabiedrību, tiklīdz tas būs tapis. Kamēr nav panāktas attiecīgas vienošanās, mēs turpināsim apkalpot klientus kā ierasts, un šajā procesā pildīsim visas mūsu uzņemtās saistības,» teica Strade.

Jau vēstīts, ka otrdien, 19.februārī, «Danske Bank» dažas stundas pēc tam, kad Igaunijas finanšu uzraudzība institūcija deva rīkojumu slēgt «Danske Bank» filiāli Igaunijā tajā notikušās liela mēroga naudas atmazgāšanas dēļ, paziņoja, ka «Danske Bank» pārtrauks darbību visās Baltijas valstīs un Krievijā.

No Krievijas embargo zivju produkcijai un konserviem cietušais Ventspils zivju konservu kombināts atsācis darbu, pateicoties Ziemeļvalstīs atrastam pasūtītājam, stāstīja uzņēmuma vadītājs Jānis Endele.

Kombināts tika aizvērts 4.jūnijā. «Tā kā mēs cilvēkiem maksājām lielu algu, valdība atvēlēja viņiem lielus bezdarbnieka pabalstus. Tad mēs pirmo reizi sajutām, ka ir jēga maksāt nodokļus. Kolektīvā nebija iebildumu. Visi teica: «Mēs saprotam»,» atcerējās Endele.

Tagad uzņēmums atradis pasūtītāju Ziemeļvalstīs. Pirmajā kārtā tas dos iespēju nodrošināt darbu aptuveni 100 cilvēkiem, bet vēlāk - jau 200 - 250 cilvēkiem, stāstīja uzņēmuma vadītājs.

«Šis bizness nav tieši saistīts ar konservāciju. Mēs nodarbosimies ar garneļu attīrīšanu, kuras Ziemeļvalstīs ir ļoti pieprasītas. Zinoši cilvēki saprot, ka ir milzīga atšķirība starp tīrīšanu ar rokām un ar mašīnu,» norādīja Endele.

Noslēgusies Visa grantu programma “She’s Next”, kurā 15 000 eiro grantu un uzņēmējdarbības apmācības viena gada garumā saņēma divas Latvijas uzņēmējas – veikala “NorthernGrip” īpašniece Beāte Korte Vītola un veikala “Rūme” īpašniece Lelde Ceplīte.

Iniciatīvas mērķis ir nodrošināt labākas iespējas uzņēmumu īpašniecēm, vadot un attīstot savu biznesu. Sievietes–uzņēmējas no visas Baltijas bija aicinātas pieteikties programmai, kļūstot par vienu no četrām granta saņēmējām šajā reģionā.

Visa kā globāls maksājumu tīkls ar spēcīgu vietējo klātbūtni spēlē izšķirošu nozīmi, atbalstot Ziemeļvalstu un Baltijas tirgu noturību. Visa vēlas stiprināt indivīdus, biznesa vidi un sabiedrību kopumā Ziemeļvalstīs un Baltijā, lai veidotu iekļaujošāku un ilgtspējīgāku ekonomisko vidi.

Iniciatīva tapusi sadarbībā ar Luminor banku un globālo mērķfinansējuma platformu IFundWomen. Četras sievietes Baltijā saņēma 10 000 eiro grantu savas uzņēmējdarbības attīstīšanai un 5000 eiro reklāmai medijos, kā arī viena gada dalību uzņēmējdarbības apmācību programmā. Lai uzņēmējas varētu pretendēt granta saņemšanai, bija jābūt Latvijā reģistrētam uzņēmumam, kas darbojas jau vismaz gadu, tam bija jābūt ar fizisku vai digitālu atrašanās vietu, kā arī vismaz 51% uzņēmuma jāpieder sievietei.

Covid-19 izraisītā krīze smagi skārusi visas pasaules ekonomikas, un neviena no tām šādai krīzei nebija gatava. Labāk veicas valstīm, kas spēja laicīgi rīkoties, kuru veselības aprūpes sistēma ir augstā līmenī, ekonomiskā attīstība bijusi sabalansēta, valdības var atļauties balstīt privāto sektoru, un kuru uzņēmumi un iedzīvotāji ir ar augstām digitālajām prasmēm, teikts jaunakajā "Swedbank" Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā.

Krīzes laikā reformas uzsākt ir vienkāršāk nekā "miera" laikos, kad nav steidzamības sajūtas un jācīnās ar politiskās gribas trūkumu. Tāpēc gan Latvijai, gan pārējām Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona ekonomikām krīze rada iespēju uzlabot iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts nākotnes attīstības iespējas, norāda eksperti.

Ziemeļvalstu un Baltijas pozīcija cīņā ar Covid-19 drīzāk vērtējama kā laba, tomēr krīze izceļ arī trūkumus. Piemēram, Latvijas veselības nozare nav sakārtota, un tās finansējums jau gadiem bijis nepietiekams. Latvija arī ievērojami atpaliek no reģiona kaimiņiem digitalizācijas ziņā. Krīze rada iespēju šos un citus trūkumus risināt. Latvijas trumpis ir spēja ātri reaģēt gan valdības, gan uzņēmumu un iedzīvotāju līmenī, lai veiktu nepieciešamās reformas, pārorientētos, un atrastu jaunas iespējas arī grūtos laikos.

Lietuva no elektroenerģijas patērētājas tuvāko desmitgažu laikā kļūs par elektrības eksportētāju, paziņoja valsts enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

Nākotnē Baltijas valstīs tāpat kā Ziemeļvalstīs, Francijā un Spānijā būs elektroenerģijas pārpalikums, ministrs trešdien sacīja Lietuvas parlamenta opozīcijā esošās Zemnieku un zaļo savienības frakcijas deputātiem.

"Ziemeļvalstis, arī Baltijas valstis, kā arī Spānija, būs valstis, kurās būs elektrības pārpalikums. Kodolenerģijas dēļ arī Francijā būs pārpalikums. Nākamajās desmitgadēs visā Centrāleiropā būs milzīgs deficīts un tā būs elektrības neto pircēja," klāstīja Kreivis.

"Tas dod Ziemeļvalstīm lielu iespēju kļūt par energoresusru eksportētājām. Ja mēs pienācīgi izpildīsim savu enerģētikas stratēģiju, kļūsim par elektrības eksportētāju," pārliecību pauda ministrs.

«Apmēram pirms gada esam sasnieguši līmeni, kur datu centru radīto oglekļa izmešu apjoms ir tikpat liels kā globālās aviācijas industrijas kopējais izmešu daudzums. Patlaban tas varētu būt jau lielāks,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Schneider Electric IT nodaļas viceprezidents Čārlijs Timmermans (Charlie Timmermann).

«Tas nozīmē, ka datu centru sakaršana un to dzesēšanai nepieciešamās elektroenerģijas ražošana pasaulē rada tikpat lielu ekoloģisko nospiedumu kā aviācija. Tāpēc datu centri tiešām ir kļuvuši par nozīmīgu industriju, kas saistībā ar nepieciešamību mazināt globālās sasilšanas efektu ir izvirzījusies klimata politikas dienaskārtības priekšējā rindā,» viņš paskaidro.

Eksperts arī stāsta, ka tendence ir jaunās jaudas izvietot aizvien vairāk ziemeļu reģionos: «Manā pārziņā ir Ziemeļvalstis un Baltija, un pēdējos divus trīs gadus šajā reģionā ir redzams ievērojams jaudu pieaugums tieši hiperlielajos mākoņdatu centros. Baltijā vēl ne tik daudz, bet Ziemeļvalstīs pilnīgi noteikti. Dānijā nostiprinās Facebook un Apple centri, Facebook centrs ir arī Zviedrijas ziemeļos, Google ir Somijā. Google nupat ir nopirkusi zemi arī Dānijā un Zviedrijā, un nav šaubu, ka tieši šādam mērķim. Amazon šogad Zviedrijā uzbūvēs trīs megadatu centrus.»

Izmaksas Baltijā gan sadzīvei, gan biznesam aug, it īpaši Igaunijā

Tā liecina "Startup Wise Guys" un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopienas "EIT Digital" pētījums, kurā analizētas arī dzīves izmaksas Baltijā.

"Numbeo" platformā veiktās kalkulācijas, par pamatu ņemot salīdzinoši pieticīgu dzīvesveidu, bet, pieņemot, ka tiek īrēts dzīvoklis, izmantots sabiedriskais transports un reizēm ēsts ārpus mājas, liecina, ka vidējās mēneša izmaksas vienam cilvēkam Tallinā ir 1114,81 eiro, Rīgā 1012,02 eiro, bet Viļņā – 975,85 eiro.

"Lai gan absolūtos skaitļos būtiskas izmaiņas nemanām, tomēr, aptaujājot jaunuzņēmumus, rādās tendence, ka izmaksas gan sadzīvei, gan biznesam aug, it īpaši Igaunijā. Kopējā tendence saglabājas līdzīga kā pagājušā gada apskatā – ar vidējām Baltijas mēneša izmaksām pietiktu tikai nedaudz vairāk nekā desmit dienām Londonā, savukārt tiem, kas vēlas ietaupīt, būtu jālūkojas Kijevas virzienā, kur mēneša izmaksas būtu ap 800 eiro," teic Zane Bojāre, jaunuzņēmumu akseleratora "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja.

Latvijas valsts energokompāniju Latvenergo un Igaunijas Eesti Energia apdraud riski saistībā ar patlaban notiekošo integrāciju Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū, atzīst starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s.

Ziņojumā, kurā Moody’s salīdzina abus uzņēmumus un norāda uz draudošajiem riskiem, teikts, ka Eesti Energia un Latvenergo aizvien vairāk ietekmē enerģijas cenas Ziemeļvalstīs.

Pieaugot Baltijas valstu integrācijai Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū, ko nosaka jaunu starpsavienojumu izmantošana, elektroenerģijas cenas Baltijas reģionā kritušās un turpinās kristies, norāda Moody‘s.

Ziemeļvalstīs tiek veikta zemu izmaksu un zemu oglekļa dioksīda izmešu hidroelektroenerģijas ražošana. Vēsturiski enerģijas tirgi Baltijas valstīs nav tikuši pilnībā integrēti Ziemeļvalstu tirgū, ņemot vērā ierobežoto starpsavienojumu. Pēdējos gados pārrobežu ražotspēja starp Baltijas un Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgiem ir palielinājusies, tādējādi samazinot enerģijas cenas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, vēsta aģentūra.