Krieviem kādreiz 80-tajos gados bija jauka komēdija, kuras nosaukumu vairs neatceros, taču tur dziedātās dziesmiņas vārdi man dungājas galvā vēl joprojām: «Man tikai parakstu, tikai parakstu; kāds sīkums. Jūs vēlaties saņemt parakstu? Ka tik ne ar.» Šīs rindiņas man asociējas saistībā ar šobrīd īstenoto pāreju uz jauno PVN pārmaksu atmaksu sistēmu. Jaunā likuma norma paredz veco PVN pārmaksu (kas izveidojusies līdz 30.06.2010.) atmaksāt bankas kontā 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas VID un nodokļu administrēšanas pasākumu veikšanas. Viens iesniegums – kāds sīkums!

Sākumā par šo it kā nevainīgo normu likās – kas tur īpašs? Vai pirmā reize, kad VID pieprasa kādu lieku papīru? Uzraksti iesniegumu, ja vēlies saņemt savu PVN savā bankas kontā, un viss ok. Ja nevēlies atmaksu, varēsi turpināt ar veco PVN pārmaksu samazināt nākamajos mēnešos budžetā maksājamo PVN, kā līdz šim. Tādā gadījumā veco priekšnodokli tik turpinātu novirzīt uz nākamajiem periodiem, nepiemērojot jauno automātisko atmaksu kontā gada beigās (kaut arī tā ir tiesiski nepamatota diskriminācija – kādēļ vecajam priekšnodoklim savādāks regulējums kā jaunajam?).

Bažas sāka mākt VID ierēdņu publiski paustie komentāri un informatīvie materiāli, kur teikts, ka iesniegums VID jāraksta arī tiem, kas vēlas ar veco priekšnodokli samazināt jauno budžetā maksājamo PVN, nevis prasīt atmaksu, kā paredzēts likuma jaunajā normā! Turklāt, turpat VID nekautrējas arī pakratīt ar pirkstu nodokļu maksātājiem – ja Jūs neiesniegsiet iesniegumu vairāk kā trīs gadus, savu naudiņu (PVN) Jūs neredzēsiet kā savas ausis!

Arvien biežāk mediju vidē uzņēmēji dalās ar savu pieredzi attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai atgūtu pārmaksāto PVN. Uzņēmēji atklāti runā par sistemātisku VID izmantoto darbības taktiku, kas apgrūtina uzņēmumu darbību un faktiski liedz uzņēmumu iespējamu attīstību vai pat darbības turpināšanu. Proti, VID sistemātiski veic darbības, lai aizturētu uzņēmuma pārmaksāto PVN maksimāli ilgi, neveicot savlaicīgu pārmaksātā PVN atmaksu uzņēmumiem. Kā šis jautājums ir regulēts un kādas katrai pusei ir izvēles?

Likumdevējs attiecībā uz nodokļu pārmaksu atmaksu VID ir piešķīris salīdzinoši lielu rīcības brīvību – normatīvie akti nodokļu iekasēšanas jomā ir vienpusēji. Kopējais sabiedrības labums no nodokļu iekasēšanas stāv pāri par privātpersonas tiesībām. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, pirms VID pieņem lēmumu PVN pārmaksu atmaksāt, tas var pieprasīt darījumu apliecinošus dokumentus un paskaidrojumus, kuru izvērtēšanai paredzētas kopā 75 dienas. Gadījumā, ja sākotnējās pārbaudes laikā viss gluži vēl nav saprasts līdz galam, tiek uzsākts nodokļu audits, tas kopā ar pagarinājumiem nodokļu pārmaksu var aizturēt līdz pat vienam gadam. Kā tad tas tā var notikt? PVN pārmaksas pamatotības vērtēšanas 75.dienā VID pieņem lēmumu par audita uzsākšanu. Audits var tikt reāli uzsākts pat pēc mēneša, jo no lēmuma pieņemšanas dienas līdz audita uzsākšanas dienai uzņēmējam tiek dots laiks sagatavoties auditam. Nodokļu audits ilgst 90 dienas, ko VID ģenerāldirektors var pagarināt vēl par 30 dienām. Jo īpaši bezspēcīgs uzņēmējs ir gadījumos, kad VID pieprasa informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijām. Audita termiņš tiek pagarināts vēl par 60 dienām un apturēts uz laiku, kamēr tiek gaidīta un apstrādāta atbilde no citas valsts nodokļu administrācijas. Šeit jau atkal izgaismojas kopējā termiņa neparedzamība, jo uzņēmējs neredz, kad VID ir informāciju pieprasījis un, kad un ko citas valsts nodokļu administrācija ir atbildējusi. Vēlāk, iepazīstoties ar VID audita materiāliem, redzams, ka, ja arī VID saņem informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijas pāris dienu laikā, tad mēnešiem to var apstrādāt, novilcinot visu procesu maksimālajā termiņā, neietverot kopējā audita termiņā laika posmu, kad VID it kā apstrādā saņemto informāciju. Diemžēl šobrīd arī tiesa šādus procesuālā termiņa nokavējumus neuzskata par tik būtiskiem, lai tie ietekmētu lietas virzību. Turklāt netiek veikta arī kontrole pār to, cik efektīvi un pamatoti VID izmanto nodokļu auditam paredzēto laiku un vai nodokļa audita termiņa pagarinājums patiešām ir nepieciešams, jo formāli VID darbojas likuma ietvaros.

Samazināta PVN likme pārtikai būtu nozīmīgs atbalsts šīs nozares ražotājiem, paātrinot naudas apriti un ceļot vietējo uzņēmēju konkurētspēju.

Latvija ir paradoksu valsts. Arī nodokļu ziņā. DB nupat aprakstīja ZAB Varul pētījuma rezultātus par PVN likmēm Eiropas Savienībā (ES). Galvenais secinājums ir skarbs – Latvija PVN likmes lieluma ziņā pārtikai atpaliek tikai no Dānijas. Varētu domāt, ka arī labklājības, iedzīvotāju un uzņēmumu turības ziņā Latvijas līmenis būtu tuvs Dānijai, taču te minētais pētījums rāda citu ainu. Daudzas attīstītas Eiropas valstis piemēro pārtikai samazinātu PVN likmi – Vācija 7%, Luksemburga – 3%, Lielbritānija vispār 0%, taču vidējās algas līmenis šajās valstīs gan ir stipri atšķirīgs no Latvijas – Luksemburgā tie ir teju 3200 eiro, Lielbritānijā – 2500 eiro, bet Latvijā (hm!) – 504 eiro. Un tomēr turīgās Eiropas valstis nesteidzas PVN likmi paaugstināt, lai gan no iedzīvotāju maksātspējas viedokļa to, šķiet, mierīgi varētu atļauties.

Garo pievienotās vērtības nodokļu (PVN) atmaksas termiņu dēļ uzņēmēji būvmateriālus sāk iegādāties no ārzemēm, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē pastāstīja biedrības Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība pārstāve Ieva Lapiņa.

Viņa atzina, ka būvnieki, kopš šogad stājās spēkā grozījumi likumā par PVN, kas paredz reverso jeb apgriezto nodokļa piemērošanas kārtību būvniecības pakalpojumiem, jau ir saskārušies ar ļoti daudzām problēmām, kas galvenokārt ir saistītas ar līdz galam nesakārtotajiem jautājumiem būvniecības likumos. «Tieši ar terminoloģiju tie [nesakārtotie jautājumi] vairāk vai mazāk ir saistīti,» sacīja Lapiņa.

Biedrības pārstāve arī informēja, ka biedrība šogad ir tikusies ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Finanšu ministrijas (FM) pārstāvjiem, lai pārrunātu būvuzņēmēju problēmas. «Problēmas sīki esam izrunājuši un izanalizējuši, un kā pagaidu risinājumu, kamēr nav pieņemts jaunais Būvniecības likums, kas ir ļoti nepieciešams, esam sagatavojuši ieteikumus VID metodiskā materiāla izstrādei. Visticamāk, šodien [otrdien] vai rīt no rīta [trešdien] tiks iesniegti,» teica Lapiņa.

Otrdien, 31. maijā, Ministru kabineta (MK) sēdē plānots izskatīt grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz paplašināt īpašā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) režīma (tā saucamās PVN apgrieztās jeb reversās maksāšanas kārtības) piemērošanu un ieviest to arī graudaugu nozarē attiecībā uz noteikto neapstrādātu graudaugu un tehnisko kultūru (tostarp eļļas augu sēklu), tai skaitā šo preču maisījumu un sēklu, piegādēm.

«Lai cīnītos ar liela apjoma PVN krāpniecību, viens no efektīvākajiem ātras reakcijas mehānismiem ir tā sauktā apgrieztā PVN maksāšanas kārtība. Pozitīvi ir tas, ka ar šīs maksāšanas kārtības ieviešanu uzlabojas uzņēmējdarbības godīgas konkurences apstākļi, tajā pašā laikā nodokļu krāpšanas iespējas tiek būtiski mazinātas. Latvijā šī kārtība jau ir ieviesta vairākās nozarēs: kokrūpniecībā, metāllūžņu piegādēs un ar tām saistītos pakalpojumos, būvniecības pakalpojumos, mobilo telefonu un citu saistīto ierīču piegādēs. Arī graudaugu nozarē piemēros reverso PVN maksāšanas kārtību jau no šā gada 1. jūlija,» norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Lai padarītu vienkāršāku PVN atgūšanas procesu un atvieglotu korporatīvo klientu ikdienu, Neste ir ieviesusi automātisku PVN atgūšanas pakalpojumu par iegādāto degvielu, informē uzņēmumā.

Izvērtējot sava uzņēmuma vajadzības, klientiem ir iespēja izvēlēties vienu no trim PVN atgūšanas pakalpojuma komplektiem – pašapkalpošanās, standarta un ātro pakalpojumu.

Pašapkalpošanās pakalpojums paredz, ka pirkuma laikā, reģistrējot Neste karti, uzņēmums apkopos visus degvielas pirkumus un ik mēnesi nosūtīs PVN rēķinu, bet klientam pašam būs jāveic dokumentu noformēšana PVN atgūšanas procesam.

Standarta pakalpojuma gadījumā Neste nodrošinās pilnu PVN atgūšanas pārvaldību, iesniedzot pieprasījumu PVN atgūšanai klienta vārdā, un klients PVN atmaksu saņems bankas kontā pēc samaksāto nodokļu aprēķināšanas un apstiprinājuma saņemšanas, kas ierasti notiek četru mēnešu līdz divu gadu laikā.

Lielākā daļa jeb 85% no uzņēmumiem, kas izmanto iespēju atgūt ārvalstīs samaksāto PVN, ir transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzēji.

Visbiežāk PVN tiek atgūts par ārvalstīs iegādāto degvielu, izmatotajiem viesnīcu pakalpojumiem, dalību dažādās nozares izstādēs, norāda kredītmenedžmenta uzņēmums Intrum Justitia valdes priekšsēdētāja Agnese Priedīte

Intrum Justitia ietvaros vislielākais tirgus PVN atgūšanas apjoma ziņā esot Vācija. Pērn šajā valstī atgūts nodokļu apjoms vairāk nekā 5 milj. eiro. Tai seko Zviedrija un Francija, no kurām uzņēmumi citās Eiropas valstīs atguvuši gandrīz 3 milj. eiro un Polija ar 2,5 milj. eiro. Tālāk sekojot Norvēģija, Beļģija, Dānija, Spānija, Nīderlande un virkne citu valstu.

Transporta uzņēmumu segmentā nodokļi visbiežāk tiek atgūti no Polijas, ko nosaka valsts ģeogrāfiskais novietojums – bez degvielas uzpildes Polijā citas Eiropas valstis sasniegt nevar, kā arī degvielas cenas šajā valstī ir uzņēmējiem pievilcīgas. Savukārt citu nozaru uzņēmumu vidū, kas atgūst komandējumu, konferenču un izstāžu laikā samaksātos nodokļus, visbiežāk mērķa valstis ir Skandināvija.

Iepriekš izplatīta maldinoša informācija par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izpildi. Finanšu ministrija (FM), norāda, ka šā gada februārī PVN iemaksas ir bijušas 108,8 milj. Ls, kas atbilstot vidējiem ikmēneša PVN ieņēmumiem.

Jāatgādina, ka vakar, 24.martā, portāls diena.lv, citējot Valsts kases un Citadele Asset Management datus, vēstīja, ka februārī PVN ieņēmumi valsts budžetā ir vien 36,74 milj. Ls, kas veidojot tikai 3,9% no gada plāna un esot vēsturiski viszemākie PVN ieņēmumi šajā mēnesī kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.

FM arī informē, ka saskaņā ar grozījumiem PVN atmaksu kārtībā, kas paredz ātrāku šā nodokļa atmaksu uzņēmējiem, februārī veikta pēdējo trīs gadu laikā lielākā PVN atmaksa 72 milj. Ls apmērā, kas uzkrāta kopš pērnā gada 1.jūlija. Tādējādi PVN saldo atlikums februārī bijis 36,8 milj. Ls, informē Finanšu ministrija (FM)

No PVN administrēšanas skatupunkta 2017. gads ir sācies interesanti. Eiropas Komisijas līmenī ir saklausīts Austrijas un Čehijas lūgums piešķirt tiesības piemērot vispārējo apgriezto PVN preču un pakalpojumu piegādēm, ja darījuma summa pārsniedz 10 tūkstošus eiro (rēķina robežvērtība). Neskatoties uz stāvokli, kad visām dalībvalstīm vēl jāizsaka piekrišana, ka PVN direktīva būtu papildināma ar šādu mehānismu, pats fakts ir interesants, jo līdzīgus priekšlikumus Komisija līdz šim kategoriski noraidīja.

Atgriežoties no nākotnes pie šodienas aktualitātēm Latvijā, jāatzīst, ka februāra sākumā paustas dažas ievērības cienīgas publiskas atklāsmes par PVN iekasēšanas specifiku Latvijā. Zvērināta advokātu biroja Sorainen pārstāvis Jānis Taukačs publiski pauda dažas savas atziņas, un viena no tām bija, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veikto auditu mērķis ir tikai un vienīgi sodīšana, nevis palīdzība uzņēmumam sakārtot savu uzņēmējdarbību un nodokļu nomaksu. Atziņas radīja tādu kā sniega bumbas efektu, kas rezultējās VID publiskā atbildē: VID darbu pārbauda tiesas, un tās 2016. gadā atzinušas, ka 92% tiesvedību tiesas spriedums ir VID daļā vai pilnībā labvēlīgs. Lai tiesu statistika būtu nedaudz skaidrāka un VID atbilde pikantāka, jāņem vērā, ka arī VID auditu statistika liecina par augstu rezultativitāti. Nodokļu auditi 94% gadījumu beidzas ar papildus nodokļu uzrēķinu. VID saka, ka strādā pareizi, balstoties uz tiesu statistiku, no otras puses, uz VID statistikas pamata var teikt, ka VID soda, nevis audzina. Atliek tikai minēt, kuram ir taisnība.

Šā gada aprīlī, pamatojoties uz uzņēmēju iesniegtajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijām un pārmaksu atmaksas pieprasījumiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) veicis PVN pārmaksas atmaksu 7378 nodokļu maksātājiem 45,69 miljonu latu apmērā.

Kā norāda VID – tas ir par 5,33 miljoniem latu jeb 13,2% vairāk nekā aizvadītā gada attiecīgajā periodā, kad VID PVN pārmaksas atmaksu veicis 6488 nodokļu maksātājiem un atmaksājis 40,36 miljonus latu.

Dienests skaidro, ka pārmaksu summas pieaugums galvenokārt skaidrojams ar nodokļu maksātāju deklarācijās norādītās pārmaksātās PVN summas pieaugumu, kā arī ar izveidoto pārmaksu atmaksas sistēmu, kura ļauj operatīvi izvērtēt pārmaksas pamatotību un veikt atmaksas.

VID arī akcentē, ka neskatoties uz šā gada aprīlī palielinājusies gan nodokļu maksātājiem atmaksātā PVN pārmaksas summa (par 13%), gan atmaksu skaits (par 11%), atmaksas laiks, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir samazinājies. Šā gada aprīlī PVN atmaksas veiktas vidēji divdesmit dienu laikā, kas esot vidēji par piecām dienām ātrāk nekā pirms gada.

Saeimas Vienotības frakcijas vadītājs, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts Dzintars Zaķis, kurš bieži izteicies par ēnu ekonomikas apkarošanas un godīgas nodokļu nomaksas nepieciešamību valstī, pats, iegādājoties automašīnu Volvo XC60, iesaistījies «legālas nodokļu apiešanas» shēmā.

Shēmas rezultātā Valsts kase nav tikusi pie ieņēmumiem aptuveni deviņu tūkstošu eiro apmērā, vēsta portāls Pietiek.com, kura rīcībā nonākuši dokumenti, kas norāda ne tikai uz šo nodokļu shēmu, bet arī uz Zaķa, iespējams, nedeklarētiem ienākumiem, kas atgādina viņa partijas biedra Arta Kampara «naudas tumbočku».

Kā rāda dokumenti, pagājušā gada beigās, vēloties iegādāties automašīnu Volvo XC60, Zaķis vērsies dīlerfirmā SIA Mūsa Motors Rīga. Saskaņā ar uzņēmuma cenu lapu un Zaķim izteikto piedāvājumu viņa kārotais Volvo XC60 maksātu 48 924 eiro, tajā skaitā 8 824 eiro pievienotās vērtības nodokli, ko saņemtu valsts.

Ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas problēmām Latvijas uzņēmumi cīnās jau vairākus gadus, likumos tiek veiktas dažādas izmaiņas, tiek piesolīta ātrāka PVN atmaksa. Daļā nozaru šī problēma ir strauji uzlabojusies, tomēr atsevišķos gadījumos šobrīd vēl lec ārā vecie VID niķi, kas šoreiz skar eksportētājus, no kuriem daudziem PVN atmaksa ir akūti svarīga no apgrozāmo līdzekļu viedokļa.

Situācija, pēc DB uzrunāto uzņēmēju pieļautā, saistīta ar nepieciešamību izpildīt nodokļu ieņēmumu plānu, ko var izdarīt reizē ar ieņēmumu palielināšanu, kavēt atmaksu. Līdz ar to arī šogad uzrādītie nodokļu ieņēmumi daļēji ir butaforija un neatbilst realitātei, secina uzņēmējs. Jau vēstīts, ka šogad sešos mēnešos kopumā PVN ieņēmumi sasniedza 443,4 miljonus latu, kas no plānotā atpalika par 0,6%. Pārmaksātais PVN, kura apmērs par vairākiem mēnešiem vienam uzņēmumam jau sasniedzis teju 200 tūkstošus latu, draud ar to, ka uzņēmums naudas līdzekļu trūkuma dēļ būs spiests tuvāko mēnešu laikā pārtraukt darbību. Uzņēmums, kas nevēlas atklāt publiski savu nosaukumu, ir neizpratnē par to, no kā šādā situācijā prasīt atbildību, jo no tās līdz šim atrakstījusies gan VID vadība, gan Finanšu ministrija. Savukārt uz tiesu uzņēmums būtu gatavs iet, bet neredz tam jēgu, zinot, ka tiesāšanās Latvijā vidēji ilgst 2 - 5 gadus.

Katru dienu dzirdam medijos par to, ka nepieciešams veicināt Latvijas tautsaimniecību, piesaistot investīcijas un palielinot eksportu. Vai tā tiešām ir? Atbildes ir divas. Kamēr politiķis saka «jā», ierēdnis izvēlas «nē». Un tagad par to, kā Valsts ieņēmumu dienests (VID) spēj ar likumīgām metodēm panākt uzņēmēju novešanu līdz izmisumam.

2010.gadā tika dibināts uzņēmums, kas nodarbojas ar metālapstrādi, mašīnbūvi un industriālajām iekārtām. No saražotā 99% produktu tiek eksportēti, ienesot naudu Latvijas ekonomikā, kā arī nodrošinot darba vietas reģionā, ārpus Rīgas un Pierīgas. Ik mēnesi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksa veidoja aptuveni 20 tūkstošus eiro. Un tad notika tas, par ko īpašnieki varēja tikai sapņot – veicot investīcijas, ražošanas apjomu bija iespējams divkāršot un darbinieku skaits arī dubultā pieauga. Tas, protams, radīja situāciju, kad arī klientu kļuva vairāk, nodokļus vajadzēja maksāt vairāk, tostarp PVN apjoms bija lielāks. Kāds teiks, ka tas ir brīnišķīgi un tādu uzņēmumu mums Latvijā vajag vairāk. Taču tikai ne VID! Viņiem šāda attīstība radīja aizdomas, jo kā gan tas ir iespējams, ka necils bizness ārpus Rīgas spēj tik pēkšņi strauji izaugt?

Latvijā nodokļu politikā jāatsakās no pēdējos gados valdošā ugunsdzēšanas principa un jāpāriet uz ilgtermiņa plānošanu, vienlaikus domājot par darbaspēka nodokļu mazināšanu un ēnu ekonomikas apkarošanu

Tā liecina uzņēmēju aptauja. Viņi uzskata, ka arī Latvijā beidzot ir laiks nodokļu politikā un jo īpaši to normatīvo aktu izmaiņu jomā atteikties no pēdējos gados valdošā ugnsdzēšanas principa un pāriet uz ilgtermiņa plānošanu, kur izmaiņas, kas apgrūtina legālos nodokļu maksātājus, stājas spēkā reizi trijos gados. Turklāt gan uzņēmējiem, gan nodokļu administrācijai jādod pietiekami ilgs laiks, lai sagatavotos šādu izmaiņu ieviešanai, tādējādi minimizējot iespējamās neskaidrības par kādu konkrētu normu piemērošanu un līdz ar to arī domstarpības starp nodokļu maksātājiem un iekasētājiem. Tas gan nenozīmējot, ka nodokļu normatīvi un likumdošana būtu pilnībā jāiesaldē, taču arī prakse, ka īsi pirms valsts budžeta sastādīšanas tiek konstatēts naudas iztrūkums valsts makā un, balstoties uz to, triecientempā tiek izdarītas izmaiņas, kuru ieviešana uzsākta teju vai ar to izsludināšanas brīdi. Lai arī tiek uzskatīts, ka krīze ir aiz muguras, tomēr nodokļu eksperti ir skeptiski par to, ka nākamā valdība spēs izvairīties no nodokļu pārskatīšanas un pat atsevišķu nodokļu likmju pacelšanas. Arī pašreizējais finanšu ministrs Andris Vilks ar aicinājumu diskutēt par iespējamo nodokļu paaugstināšanu «pielēja eļļu ugunī», tādējādi raisot ne tikai bažas par iespējamo PVN likmes paaugstināšanu, bet arī par iepriekš solītā un jau reiz atliktā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu, kas paredzēta no 2015. gada. Šoruden paredzētās Saeimas vēlēšanas tikai vairojot, nevis slāpējot bažas par nodokļu sistēmas nākotni.

Valdība ir apņēmusies ierobežot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas veikšanu uzņēmumiem, plānojot noteikt, ka šāda atmaksa būtu veicama tikai par automašīnām, kuru cena nepārsniedz noteiktu summu – 25 tūkstošus latu (bez PVN).

Uzskatu, ka iecere ierobežot PVN atmaksas veikšanu par automašīnām, kas iegādātas uz juridisko personu vārda, ir pareiza. Situācija, kāda savulaik bija izveidojusies, kad uz kompāniju vārda tika formētas daudz dažādas automašīnas, ieskaitot ļoti dārgus un ekskluzīvus auto, nav normāla. Respektīvi, nav pareizi, ka par visām šādām automašīnām nodoklis netiek samaksāts.

Tajā pašā laikā uzskatu, ka pareizs nav iecerētais sadalījums, kad būtu jāmaksā PVN, bet kad – ne. Nav pareizi dalīt auto atbilstoši to cenai. Var būt gadījumi, kad uzņēmuma darbības nodrošināšanai, ražošanas vajadzībām ir nepieciešams iegādāties ievērojami dārgāku auto par minēto summu. Jāņem vērā, ka var būt arī gadījumi, kad tikai nedaudz lētākas automašīnas tiek nopirktas vienkārši dienesta vajadzībām, kam nav nekāda sakara ar ražošanu. Tādējādi PVN atmaksa būtu jāveic nevis par automašīnām, kuru cena ir līdz noteiktai summai, bet gan tiem auto, kas tiek izmantoti ražošanas vajadzībām, neatkarīgi no cenas.

Pagarina īpaša parauga čeka iesniegšanas termiņu PVN atmaksas saņemšanai.

Groza kārtību, kādā trešajās valstīs reģistrētām fiziskajām personām atmaksājams pievienotās vērtības nodoklis (PVN) par Latvijā iegādātām precēm, kuras tiek izvestas no Eiropas Savienības. Par to liecina Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludinātie noteikumu grozījumi.

Lai vienādotu PVN atmaksas nosacījumu Latvijā un citās dalībvalstīs, kur īpašā parauga čekā norādītās PVN summas atmaksā viena gada laikā, grozījumi paredz arī Latvijā līdz vienam gadam. Šobrīd PVN neatmaksā, ja trešajā valstī vai trešajā teritorijā reģistrētā fiziskā persona pieprasa PVN atmaksu vēlāk kā sešus mēnešus pēc īpašā parauga čeka aizpildīšanas veikalā, kur tā ir iegādājusies preces. Tā tiks veicināta elastīga un tūristiem pievilcīga PVN atmaksas sistēmas veidošana.

Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi priekšlikumu pagarināt termiņu PVN atmaksas pieteikumu iesniegšanai par 2009. gadu no 2010. gada septembra līdz 2011. gada martam.

Ņemot vērā to, ka dalībvalstis novēloti īstenojušas jauno PVN atmaksas procedūru, kas stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī, EK ierosinājusi atvēlēt nodokļu maksātājiem ilgāku laiku PVN atmaksas pieteikumu iesniegšanai. EK ierosinājusi arī saskaņot dažas iezīmes valstu PVN atmaksas elektroniskajos portālos, lai uzlabotu to sadarbspēju un pieejamību nodokļu maksātājiem.

PVN atmaksas direktīva stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī, un tajā paredzēta PVN atmaksa par darījumu izmaksām, kas nodokļu maksātājiem radušās dalībvalstī, kurā tie nav reģistrēti. Ar direktīvu ievieš elektronisku sistēmu, kuru izmantojot nodokļu maksātājs iesniedz atmaksas pieteikumu portālā, kas izveidots dalībvalstī, kurā šis nodokļu maksātājs ir reģistrēts. Dalībvalstīm bija jānodrošina, ka šis elektroniskais portāls ir pieejams no 2010. gada 1. janvāra.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa noteikusi arestu AS Swedbank individuālajā seifā glabātam investīciju zeltam - zelta monētām un zelta stieņiem - ap 100 tūkstošu latu vērtībā.

Arests noteikts kriminālprocesā, kurā par naudas līdzekļu izkrāpšanu no budžeta tiek tiesāts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieks Edgars Strods. Lietas dalībnieku vidū ir arī trīs viņa ģimenes locekles - māte, māsa un sieva un lietā pieaicināta arī Swedbanka, kā arī SIA Līga, aģentūrai LETA apliecināja tiesas pārstāve Una Zīrāka.

Lietu tiesa bija paredzējusi skatīt jau šā gada janvārī, taču tiesneša slimības dēļ kriminālprocess no izskatīšanas tika noņemts un pagaidām jauns tiesas sēdes datums nav noteikts, piebilda Zīrāka.

VID aģentūra LETA uzzināja, ka kriminālprocess par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu, ko VID ierosināja 2010.gadā un kura izmeklēšanas gaitā VID nāca uz pēdām investīciju zeltam, patlaban ir nodots Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pērn atteicis deklarēto nodokļu pārmaksu atmaksu kopumā 29,073 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,177 miljoniem eiro jeb 46,1% vairāk nekā 2013.gadā, liecina VID apkopotā informācija.

Tostarp 29,042 miljonu eiro apmērā atteikta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas atmaksa, 31,7 tūkstošu eiro apmērā atteikta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmuma vieglo transportlīdzekļa nodokļa pārmaksas atmaksa, bet 160 eiro apmērā - akcīzes nodokļa atmaksa.

VID pagājušajā gadā pieņēmis 2424 lēmumus atteikt apstiprināt pārmaksāto nodokļu summu, kas ir par 522 lēmumiem jeb 17,7% mazāk nekā 2013.gadā.

VID ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodarbojas ar nodokļu administrēšanu, īsteno muitas politiku, nodrošina valsts fiskālo interešu un sabiedrības aizsardzību un attīsta godīgai komercdarbībai labvēlīgu vidi. VID darbu sāka 1993.gadā.

DB šonedēļ vēstīja (30.08.), ka pērn gandrīz 8000 uzņēmumiem uzrādītā nodokļu pārmaksa ir vairāk nekā 160 milj. eiro, turklāt katrs ceturtais no šiem uzņēmumiem nodokļu atmaksā saņēmis vairāk, nekā pats samaksājis nodokļos, turklāt jau vismaz trīs gadus pēc kārtas.

Kā liecina Lursoft veiktā pētījuma rezultāti, situācija, kad valsts atskaites periodā atmaksā lielākas nodokļu summas uzņēmumiem, nekā tie tajā pašā gadā samaksājuši nodokļos, ir ierasta. Iespējams, tas gadu no gada turpinās, pateicoties likumdošanas robiem, jeb, kā drīzāk varētu teikt šajā gadījumā, likumdošanas savdabībai. Uzņēmumi daļu nodokļu maksā avansā, ievērojamu sadaļu veido arī pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas un atmaksāšanas kārtība.

Atgriežoties pie šiem aptuveni 20% uzņēmumu no visu to uzņēmumu skaita, kam nodokļi tiek kompensēti, tie stabili pārstāvēti šai savādajā topā jau vairākus gadus pēc kārtas, tomēr mulsina vēl viens fakts. Proti, no visu tā saucamo negatīvo nodokļu summas lauvas tiesu – 60% – saņem tieši šī uzņēmumu saujiņa, precīzāk, tikai 1797 uzņēmumi. To kopējais neto apgrozījums pērn pārsniedza divus miljardus eiro, bet kopējie maksājumi valsts makā allaž ir negatīvi – pēdējo trīs gadu laikā tie svārstījušies no 140 līdz 97 milj. nodokļu maksātājiem atņemtiem eiro. Šiem uzņēmumiem vismaz trīs gadus – tik tālu sniedzas publiski pieejamie dati – nepārtraukti tiek uzrādīta nodokļu pārmaksa daudzu miljonu eiro apmērā, un pēc DB izvaicāto ekspertu domām šo uzņēmumu gadījumā nodokļu atmaksu pamatā veido tieši PVN maksājumi. Turklāt interesanti, ka vairāk nekā trešdaļa no tiem ir ārvalstu kapitāla uzņēmumi. Vēl viens fakts – gadu no gada tie palielina zaudējumu apjomu. Tajā pašā laikā nodarbina vidēji astoņus darbiniekus katrs. Arī šo uzņēmumu pārstāvētās nozares ir interesantas – pamatmasa darbojas kravu un pasažieru pārvadājumos un pārtikas vairumtirdzniecībā. Par eksportējošiem nozarēm ir mazāk neskaidrību, bet citas liek saraukt pieti, atzīst arī Lursoft pētnieks Ainars Brūvelis. Kā viņš iepriekš norādīja DB, daļa šo uzņēmumu nešaubīgi ir godājami un pelnījuši saņemt atpakaļ pārmaksāto nodokļu daļu. Tomēr, uz šīs dīvainās statistikas fona, kas rada iespaidu par to, ka šis tas tur «nelīmējas kopā», ir arī otra – negodprātīgo uzņēmumu daļa. Sanāk, ka starp šīs īpatnējās grupas uzņēmumiem ir arī tādi, kas spēj manipulēt ar nodokļu sistēmu tik augstā līmenī, ka vienus nodokļus, piemēram, par darbiniekiem, var segt uz atmaksāto nodokļu rēķina. Citiem vārdiem sakot – uz nodokļu maksātāju rēķina. Acīmredzot iemesls ir sistēmas nepilnības, kļūdas, kas jāizķer kā ērces no sēņotāja biksēm, lai iztiktu bez nelāgām sekām, kas, kā jau var noģist, izdara zināmu spiedienu uz valsts maku. Budžeta veidošanas kontekstā, kur ministrijas cīnās par miljoniem un atsevišķas nozares gaužas par mūžīgo nabadzību un lobija vārdā gatavas pašas pasludināt savu pastaro dienu, tā liekas īpaši liela greznība – regulāri dāvināt veikliem zēniem daudzus miljonus eiro. Tā vairs nav nodokļu atmaksa, bet nepelnīta dāvana no valsts, publiskās naudas prēmija par izdomu, spējot apvest sistēmu ap stūri, iespējams, nevis tikai trīs, bet jau daudzu gadu garumā.

No šodienas līdz 8.aprīlim notiks parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem grozījumiem Likumā par ostām, informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Krastiņa.

Parakstu vākšanas vietas Latvijā strādās četras stundas dienā. Šo vietu darba laiki gan atšķirsies, piemēram, daļai vietu strādājot no plkst.9 līdz plkst.13, daļai citu vietu - no plkst.15 līdz plkst.19, kā arī citos četru stundu laika periodos, liecina CVK mājaslapā publicētā informācija.

Daļā no parakstu vākšanas vietām darba laiks visu mēnesi būs nemainīgs. Savukārt citās vietās darba laiks mainīsies pa dienām, lai mēneša laikā parakstīties būtu iespējams gan tiem, kam izdevīgāks laiks dienas sākumā, gan tiem, kuriem ērtāk parakstīties tuvāk dienas otrajai pusei.

Informācija par parakstu vākšanas vietu adresēm un darba laiku pieejama CVK mājaslapā, kā arī piezvanot CVK uzziņu tālrunim 67049999, uz kuru var zvanīt katru dienu no plkst.9 līdz plkst.19. Tāpat informācijai par parakstu vākšanas vietām jābūt pieejamai pašvaldībās.

1. Valsts prezidenta rīkojums par Saeimas atlaišanu

1) Satversmes 48.pants nosaka, ka Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Satversmē nav noteikti termiņa ierobežojumi Valsts prezidenta tiesībām saistībā ar tuvojošamies Valsts prezidenta, Saeimas vai citām vēlēšanām. Valsts prezidents ir pilntiesīgs, t.i., viņam ir visas Satversmē noteiktās kompetences, līdz savu pilnvaru termiņa pēdējai dienai. Amata pildīšanas termiņa beigu tuvums neietekmē viņa kompetences apjomu.

2) Valsts prezidents pieņem lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu nevis patstāvīgu lēmumu atlaist Saeimu. Lēmumu par Saeimas atlaišanu pieņem tauta tautas nobalsošanā.

Specializējoties lauksaimniecības objektu būvniecībā, nemitīgi jāmācās, jākrāj pieredze un zināšanas lauksaimniecībā

Tā atzīst SIA P.M.G. valdes loceklis Gundars Spalis. «Pirms desmit gadiem Latvijā daudzi vēlējās būvēt, bet nebija uzraudzības un vadības resursa. Radās ideja izveidot uzņēmumu, kas nodarbotos ar projektu vadību, pasūtītāja interešu pārstāvēšanu, būvvadību. Pirmos piecus gadus mūsu darbības lauks bija privātie un valsts attīstības un būvuzraudzības projekti – to bija daudz,» norāda SIA P.M.G. valdes priekšsēdētājs Nils Treijs. Līdz ar krīzes gadiem mainījies arī tirgus. Uzņēmēji esot sapratuši, ka, saglabājot iepriekšējos darbības virzienus, jāsāk darboties arī būvniecības ģenerāluzņēmēja jomā. Uzkrātās zināšanas bijis ieguvums. «Sakoncentrējām intelektuālo potenciālu, lai būvniecības jomā sāktu specializēties lauksaimniecības, rūpniecības objektu, kā arī biogāzes un koģenerācijas staciju projektēšanā un celtniecībā,» stāsta G. Spalis. Darbības virzienu paplašināšana ļāvusi pārdzīvot ekonomiskās krīzes gadus, kā arī audzēt apgrozījumu. DB un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā SIA P.M.G. ierindojusies 14. vietā.