Jelgavas novada priekšsēdētājs Ziedonis Caune ar kolēģiem trešdien darbadienas laikā izklaidējas medībās, saukdams tās par darba semināru, raksta Zemgales Ziņas.

Novada domē gan žurnālistiem paskaidrots, ka Z. Caune atrodas seminārā Rīgā.

Z. Caune arī atklāja, ka šādi «semināri» tiek rīkoti jau 10 gadus un tā ir tradīcija. Turklāt, lai «seminārs» būtu lētāks, amatpersonas vedis pašvaldības transports. Vienīgi Z. Caune braucis ar savu auto.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā solīts amatpersonu izklaidi pārbaudīt. «Prasīsim, kas tas bija par semināru, vai tika izmantots pašvaldības transports un vai šī diena bija noformēta kā atvaļinājums,» teikusi ministrijas pārstāve Ilze Dišlere.

Medībās piedalījušies arī citi novada pagastu pārvaldnieki, deputāti, kā arī Jelgavas slimnīcas valdes loceklis Andris Ķipurs – viņam gan, atšķirībā no citiem, bija noformēta brīvdiena.

Svētdien, 30. aprīlī vakarā Tērvetes dabas parka Pasaku mežā noslēpumainā gaisotnē pie ugunskuriem varēs vērot raganu un mošķu dejas un pat piedalīties tajās, burties, zīlēt nākotni, baudīt raganu dziru. Vēlams ierasties atbilstošos tērpos, līdzi ņemot lukturīšus, norādīts valsts mežu apsiamniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži informācijā.Pagājušajā gadā lielu popularitāti apmeklētāju vidū ir ieguvis Raganu sils Tērvetes dabas parkā. Šā iemesla dēļ šogad 30. aprīļa vakarā parkā tiks svinēta Valpurģu nakts, kas mitoloģijā ir minēta kā viena no galvenajām raganu kopā sanākšanas svinībām. Apmeklētāji varēs sastapties ar draiskām raganiņām, kas aicinās visus rotaļās. Sēņu aplī ragana Meža meita uzdos apmeklētājiem atjautības uzdevumus, mīklas un cienās ar zaķu spirām. Pie Elles cauruma lāpu gaismā darbosies ragana Zīlniece, kas pēc roku līnijām, kārtīm un citām sev vien zināmām pazīmēm noteiks nākotni. Raganas ķēķī pie lielā ugunskura ragana Zintniece cienās viesus ar vella miltiem, raganas dziru, sniegs padomus dziedniecībā un māņticībā. Apmeklētāji te varēs piesēst un uzcept līdzpaņemtās desiņas, uzdziedāt maģiskās dziesmas kopā ar Raganu. Pie Vella kambara viesus izklaidēs Ņiprā Vellata (tā ir samērā nejauka – pievilina un pēc tam biedē), norādīts valsts mežu apsiamniekotāja valsts/a/s Latvijas valsts meži informācijā.

Vēl līdz pat 16. oktobrim Tērvetes dabas parka apmeklētājus sagaidīs un dažādās dzīves gudrībās ar viņiem dalīsies Raganu sila saimniece — Raganiņa, norādīts. Gan lieli, gan mazi aicināti izmantot šo iespēju — pirms ziemas guļas nostiprināt savu veselību ar raganas padomiem zāļu tēju gatavošanā, ārstnieciskajām zaķu spirām un tonizējošo Tērvetes priežu gaisu. Raganiņu var sastapt Raganu silā katru dienu no plkst. 12 līdz 16 — līdz pat svētdienai, 16. oktobrim, kad viņa dosies ziemas atpūtā, norādīts valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži informācijā. Apmeklētājs Raganu silā pamanīs vēl daudz kā jauna un interesanta — te ir gan Raganiņas palīgi zirnekļi un sikspārņi, gan lielais raganu katls, Elles caurums un pat Vella pagrabs,norādīts valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži informācijā.

Lai izdzīvotu, liela daļa mazo interneta veikalu, visticamāk, uz laiku darbību pārtrauks, bet lielie nozares dalībnieki apvienosies.

Pirmie trīs gada mēneši būs ļoti smagi Latvijas ekonomikā un tai skaitā arī interneta veikaliem, interneta veikala 1A vadītājs Mareks Zuika.Tā Db pastāstīja Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Plešs, vēršot uzmanību, ka pašreizējā ekonomiskā situācija «atsijās» daudzus interneta veikalus, kam nav pieredzes un resursu. Apvienošanās iespēju izskata viens no lielākajiem interneta veikaliem Latvijā Xnet. «Pašlaik izskatām iespēju piedāvāt tiem mūsu konkurentiem, kuri vēl nav uz bankrota sliekšņa, apvienoties ar Xnet, jo mēs šobrīd strādājam ar vienu no modernākajām sistēmām Latvijā un mums ir sakārtoti procesi, lai mēs spētu ar esošām izmaksām apkalpot vismaz trīs reizes vairāk pasūtījumu nekā šobrīd. Attiecīgi apvienojoties būtu iespēja šādiem veikaliem izdzīvot šajā grūtajā periodā,» tā e-veikala komercdirektors Mārtiņš Švāns. E-komercija nav izņēmums, un ekonomiskā situācija ietekmē arī interneta veikalu nozari Latvijā, Db norādīja aptaujātie nozares eksperti. Turklāt tāpat kā citās sfērās, arī šajā šogad ir pieļaujami interneta veikalu bankroti. «Arī līdz šim ik pa brīdim ir bankrotējis kāds interneta veikals. Šis gads, protams, nebūs izņēmums un bankrotu skaits varētu pat palielināties. Riska grupā jāuzsver tie, kas ņēmuši kredītus neapdomīgai attīstībai vai saistību nomaksai,» Db atzīmēja interneta veikala Neoshop vadītājs Ints Trifanovs. Kopumā interneta veikalu nozare Latvijā ir vērtējama vairāku desmitu miljonu latu apmērā, norāda LIA.

Latvijā cilvēki kā šobrīd aktuālāko problēmu min dzīves dārdzību, tomēr domā, ka nākamajā paaudzēm par to nebūs jāuztraucas, liecina Eirobarometra pētījums, kuru veic Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social (Latvijā šo pētījumu veic mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia).

Latvijā cilvēki uzskata, ka nākamajām paaudzēm būs mazāk jāsaskaras ar tām problēmām, kuras pašreiz satrauc cilvēkus – dzīves dārdzība, bezdarbs, veselības aprūpe, pensijas un ekonomikas pieaugums. Tomēr cilvēki Latvijā ir nobažījušies par izglītības iespējām, noziedzības līmeni, apkārtējo vidi, imigrāciju un terorismu nākotnē.

Situāciju Latvijā komentē TNS Latvia projektu vadītāja Inta Priedola: „Kaut arī Latvijā šobrīd cilvēki ir satraukti par dažādām sociāli ekonomiskajām problēmām, tomēr vērtējot nākotni, saskata šo problēmu samazinājumu. Līdz ar to cilvēki spēj kritiskāk izvērtēt globalizācijas dēļ pieaugošās problēmas.”

Pagājušajā nedēļā Ekonomikas ministre Ilze Indriksone nāca klajā ar paziņojumu sociālajā tīklā Twitter: “Esam raduši risinājumu publiskot sarakstu, kas eksportē uz Krieviju vai Baltkrieviju. Esmu uzdevusi sarakstu publicēt @CSP_Latvija (Centrālā statistikas pārvalde) tīmekļa vietnē, kā arī atjaunot šo informāciju reizi mēnesī.”

Dienas Biznesam labi zināms, ka CSP rīcībā uzreiz ir pieejami gadu dati, kas jau apkopoti un faktiski nav nekāds noslēpums tiem, kuri interesējas. Ķeza, ka tieši tie arī nonāca publikas acu priekšā, jo ministres pavēle bija uzstājīga. Krievijas iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, līdz ar to “eksportētāju - negantnieku” sarakstā iekļuva arī tie, kuri eksportēja janvārī. Otrkārt, jāteic, ka attiecību pārtraukšana ir ilgstošs process, dažās nozarēs pat vairāku gadu, un godīgi būtu bijis norādīt, ka publiskojami ir dati tikai par 2023. gadu. Tas arī vēlāk notika.

Veco sarakstu izdzēsa, ielika par 2023. gada jūniju, atvainojās, norādot, ka vispār jau mēs vienīgie tādi "pareizie”, kas savu, vietējo uzņēmēju sarakstus publicē. Toties kopijas pa tīmekli jau klejo un tajās redzams Dobeles dzirnavnieks, Madara Cosmetics, Karavela un vēl viens otrs uzņēmums, kas uzreiz pēc kara sākuma eksportu tiešām pārtrauca. Tik tālu par pašu paziņojuma attīstību un reāli redzamo, tomēr, ja paraugāmies uz tā jēgu, tad tulkojums ir – šī ministre neko nesaprot no ekonomikas. Pirmkārt, visas karam noderīgās preces tāpat jau ir sankcionētas.

Valsts policija izstrādājusi ieteikumus e-pasta korespondences un interneta vides drošībai.

"Interneta vide mūsdienās piedāvā dažādas iespējas saņemt pakalpojumus, kā arī brīvi sazināties ar citām personām. Ņemot vērā interneta pieslēgumu popularitāti, komersanti arvien paplašina savu internetā piedāvāto pakalpojumu klāstu.

Izmantojot interneta vidi dažādu darbību veikšanai, ir jāņem vērā šīs vides specifiskās īpatnības – parasti šajā vidē komersanti interneta resursu ietvaros savus klientus nodala pēc atsevišķu lietotāju principa. Parasti lietotājs iegūst tiesības piekļūt savam kontam (profilam) un pakalpojumiem ievadot kādu konkrētu tikai sev zināmu lietotājvārdu un paroli, tomēr, citreiz aizsardzība tiek papildināta izmantojot numurētu pieejas kodu kartes, kodu kalkulatorus, vienreiz izmantojamos kodus, kā tas ir internetbanku gadījumā.

Sestdien, 12. augustā Latvijā tiek atklāta pīļu medību sezona. Medniekiem tas ir liels notikums, bet kā jau visos lielos pasākumos, gadās arī pārkāpumi. Lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem Valsts meža dienests ir sagatavojis informāciju medniekiem, kurā atgādina, kas jāņem vērā, lai tiktu ievērotas medību normatīvo aktu prasības, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Katru gadu Valsts meža dienestam nākas saskarties ar gadījumiem, kad ūdensputnu medību laikā tiek nomedītas nemedījamas sugas vai vēl lidspēju nesasnieguši ūdensputni. Šādi gadījumi negatīvi ietekmē sabiedrības attieksmi pret medībām un medniekiem, tādēļ aicinām medniekus būt apzinīgiem, kā arī ziņot Valsts meža dienestam darbiniekiem par konstatētiem medību pārkāpumiem. — Pīļu medību sezona ir no 12.augusta plkst. 16:00 līdz 15.septembrim tikai trešdienās, sestdienās, svētdienās un no 16.septembra līdz 15.novembrim katru dienu; — Normatīvajos aktos noteikti sekojoši putnu rudens medību ierobežojumi: — Teiču dabas rezervāta aizsargjoslā, sekojošās robežās – pa valsts nozīmes ceļiem, kas savieno Atašieni, Odzienu, Pamatus, Krustiņus, Stalidzānus, Barkavu, Murmastieni, Stirnieni un Atašienes staciju – aizliegtas zosu medības; — Ūdensputnu medības aizliegtas Ķemeru Nacionālā parka un Gaujas Nacionālā parka teritorijā. — 22.07.2003. MK noteikumu Nr. 415 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 16. 3. punkts nosaka, ka dabas liegumos ūdensputnu medībās aizliegts lietot munīciju, kas satur svinu. — Medību likuma 24. panta 7. i punkts par nelikumīgām medībām atzīst medīšanu, izmantojot pusautomātiskus vai automātiskus ieročus, kuros vienlaicīgi var ielādēt vairāk par trim patronām vai ar kuriem var šaut kārtām. — Mednieka sezonas kartes izsniedz Valsts meža dienests vai tā teritoriālā struktūrvienība, vai dabas rezervāta vai nacionālā parka administrācija, kuras kontrolējamā teritorijā atrodas attiecīgās medību platības. Mednieka sezonas karte derīga visā Latvijas teritorijā, sava mednieku formējuma līgumplatībā vai sev īpašumā vai lietošanā esošajā platībā un publiskajās ūdenstilpēs bez īpaša saskaņojuma, kā arī kā viesim cita formējuma platībā, ja medības rakstiski saskaņotas ar medību tiesību lietotāju. Rīgā dzīvojošie mednieki mednieka sezonas kartes var saņemt arī VMD centrālajā aparātā – Rīgā, 13. janvāra ielā 15, Ūdenstilpēs, kurām nav noteikts publiskās ūdenstilpes statuss, medības obligāti jāsaskaņo ar medību tiesību īpašnieku vai lietotāju un jāpiesaka vietējā mežniecībā. Sausā laika dēļ mežos ir izveidojusies ārkārtīgi augsta ugunsbīstamība, tādēļ mednieki tiek aicināti būt piesardzīgi ar uguni. Medniekiem jāievēro pašvaldību izdotie rīkojumi vai aizliegumi atrasties mežā, kas saistīti ar ārkārtas situāciju, ugunsbīstamības dēļ. Medību laikā pie mednieka jāatrodas medību dokumentiem: mednieka apliecībai, medību šaujamieroča lietošanas atļaujai un mednieka sezonas kartei. Pēc medībām sezonas kartē jāieraksta nomedītie ūdensputni, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Ekonomiskā krīze un medījamo putnu un dzīvnieku medību liegumi nav mazinājuši ārvalstu viesmednieku skaitu Latvijas mežos, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

To liecina ne tikai viena no lielākajiem komercmedību organizētājiem — valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības LVM Rekreācija un medības, bet arī Valsts meža dienesta dati par medību sezonā (rudens-pavasaris) izsniegtajām atļaujām ārvalstu medniekiem medīt Latvijā. 2009./2010. gada medību sezonā Valsts meža dienests izsniedzis atļaujas 1097 ārvalstu viesmedniekiem, 2008./2009. gada sezonā tādas bija tikai 992, bet vēl iepriekš 980.

Aptuveni pusei no visiem viesmedniekiem pakalpojumus ir sniegusi LVM Rekreācija un medības, kam ir 100 000 ha lielas medību platības. Turklāt medībās uz LVM dodoties arī mednieki no Latvijas - pērn 313, aizpērn tikai 281, 2008. gadā tādu bija 296.

Ja gribas rīkot raganu medības, tad jāsāk ar galvenajiem lēmuma pieņēmējiem, nevis ar izpildītājiem

Latvijas premjere Laimdota Straujuma ir kļuvusi barga pret ierēdņiem. Viņa paudusi, ka ir ļoti nikna par absolūto bezatbildību Latvijas ierēdniecībā. Viņasprāt, ierēdņi neciena darba kultūru, jo kā varot būt, ka 20 cilvēki ar savu parakstu apliecina, ka ar valsts virzītu projektu viss ir kārtībā, ja beigās izrādās, ka galīgi nav kārtībā? Runa šoreiz ir par Izglītības un zinātnes ministrijas kūrēto interaktīvo vietni skolniekiem, skolotājiem un vecākiem Skolas.lv. «Sakūrēts» viss izrādās tik pamatīgi, ka arī trīs miljoni no ES struktūrfondu līdzekļiem, šķiet, ir pazaudēti. Un ja vēl šis būtu vienīgais šāds gadījums, kad prasmīgi «apgūtie» miljoni aizplūduši gluži kā pa notekcaurules reni. Nesen mums te atklājās skandāls ar Latvijas dalību Milānas Expo, uz izgāšanās sliekšņa ir pēdējo gadu vērienīgākais Veselības ministrijas projekts e-veselība, par visādiem jaunceļamiem slimnīcu korpusiem pat nerunājot.

Jaunais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pagaidām neplāno mainīt kādu no Ekonomikas ministrijas (EM) pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu vadītājiem un raganu medības nerīkos.

«Manu neatliekamo uzdevumu sarakstā pilnīgi noteikti nav kādu atlaist. Ienākot ministrijā, esmu teicis darbiniekiem, ka raganu medības pilnīgi noteikti nav manu veicamo darbu sarakstā. To pašu esmu teicis arī iestāžu vadītājiem,» vēsta BNS.

Iestāžu vadītāji un darbinieki netiks mainīti atkarībā no tā, kādiem politiskiem spēkiem šie darbinieki pieder vai arī simpatizē, viņš apliecināja. «Kā piemēru varu minēt to, ka mana biroja vadītāja būs Ginta Ozola, kura ir vadījusi arī Arta Kampara biroju. Es zinu, ka viņa ir "Vienotības" biedre, bet man nav nekādu problēmu ar šo jautājumu. To ir gan deklarējusi Zatlera Reformu partija, gan arī es varu atkārtot ‒ mani primāri interesē profesionalitāte, pieredze un veikums,» pastāstīja jaunais ministrs.

ASV pārvalde noliedz WikiLeaks dibinātāja Džuliana Asandža (Julian Assange) «mežonīgos apgalvojumus», ka ASV pret viņu uzsākusi «raganu medības», informē pasaules mediji.

ASV valsts pārvaldes pārstāve Viktorija Nulanda (Victoria Nuland) pauda, ka ASV nav nekāda sakara ar to, ka Lielbritānija pieņēmusi lēmumu izraidīt WikiLeaks dibinātāju, ko vēlas nopratināt Zviedrijas tiesa, no valsts, raksta thelocal.se.

Jau vēstīts, ka Ekvadora sniegusi Dž. Asandžam lūgto patvērumu, un patlaban WikiLeaks dibinātājs atrodas Ekvadoras vēstniecībā Lielbritānijā.

Austrālijā dzimušais haktīvists svētdien uz Ekvadoras vēstniecības Lielbritānijā balkona sveica savus atbalstītājus, paužot, ka ASV viņu vajā, jo viņa radītā mājas lapa saniknojusi Vašingtonu. Jau vairākkārt vēstīts, ka WikiLeaks tika publicēts apjomīgs informācijas daudzums par kariem Irākā un Afganistānā. Wikileaks dibinātājs ir pārliecināts, ka Zviedrijā viņu negaida taisna tiesa, turklāt viņš varētu tikt no Zviedrijas izdots ASV. ASV vēl nav izvirzījusi apsūdzības, taču, ja tās tiktu izvirzītas, tās varētu novest pie Dž. Asandža nāves soda – saskaņā ar ASV likumdošanu tas ir bargākais sods par valsts noslēpumu izpaušanu.

Koreja un Ķīna šonedēļ vienojas ar vēsturiskajiem pāridarītājiem Japānā par jaunas lapas pāršķiršanu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šāds trīspusējais lēmums ne vien mazina politisko saspīlējumu emocionālas un nacionālistiskas retorikas visai uzlādētajā vidē, bet arī nāk laikā, kad bremzējas reģiona ekonomika. Zināmā mērā tā noticis arī savstarpējā naidīguma un vēsturisko netaisnību dēļ.

Ego cīņas

Korejas galvaspilsētā Seulā notikušajā trīspusējā Japānas, Ķīnas un Korejas samitā valstu vadītāji ir parakstījuši miera un sadarbības deklarāciju, pāršķirot jaunu lapu to attiecībās, kas kļuva pat vardarbīgas vien neilgu laiku pēc iepriekšējā samita 2012. gadā. (Skat. DB 18.09.2012.) Toreiz Japānas valdība, labu gribot, neveiksmīgi manevrēja ap teritoriāli strīdīgajam Senkaku salām, kuras ķīnieši gan dēvē par Diaojui salām. Japānas valdība nolēmusi strīdīgās salas nopirkt no privātpersonas, kurai tās pieder, lai novērstu vēl lielāku paredzamo skandālu. Proti, nacionālistiski noskaņotais Tokijas gubernators Šintaro Išihara iepriekš bija paudis apņēmību darīt to pašu, lai Austrumķīnas jūras salās, uz kurām pretendē arī Ķīna, izvērstu būvniecību. Ķīna to neuztvēra par labas gribas žestu un uz Senkaku akvatoriju aizkomandēja sešus izlūkošanas kuģus, ap salām sāka spietot arī ķīniešu zvejas kuģi. Savukārt Ķīnas iekšzemē sākās stihiski nemieri un demolēšana itin daudzskaitlīgajā japāņu uzņēmēju un viņu ģimeņu populācijā. Iznākumā tika slēgta daļa no Canon un Panasonic rūpnīcām, lidsabiedrība All Nippon Airways piedzīvoja masveidīgu biļešu atsaukšanu, tika demolēti Toyota un Honda veikali. Savukārt ar Koreju vēl šā gada sākumā Japāna jau atkal saķērās strīdīgo Dokdo jeb Takešimas salu dēļ, kā iznākumā tika prognozēta arī ekonomisko attiecību pasliktināšanās starp abiem biznesa ziņā ļoti rosīgajiem kaimiņiem. 22. februārī Japānā tika svinēta desmitā Takešimas diena, atgādinot par teritoriālajām pretenzijām uz nelielo klinšaino saliņu grupu, kas ģeogrāfiski atrodas pa vidu starp abām valstīm Austrumķīnas jūrā. Seula atbildēja ar masīvu propagandas materiālu izplatīšanu par Dokdo salām savā valstī un starptautiski. Japāna pastāvīgi zaudē savu Korejas tirdzniecības partnera nozīmību, un kopš 2003. gada lielāka tirdzniecības daļa ar Koreju pieaug Ķīnas pusē, kas cita starpā liek bažīties Vašingtonai, jo ASV ir stratēģiskais drošības garants abiem strīdniekiem. Šā gada strīda karstumā Seula un Tokija arī paziņoja par 14 gadus ilgā līguma pārtraukšanu, kas paredzēja abām valstīm tiesības vienai no otras krīzes gadījumā iegādāties ASV dolārus savā nacionālajā valūtā. Kāda japāņu amatpersona laikrakstam Asahi Shimbun valūtu līguma nepagarināšanu raksturoja kā abu valstu ego sadursmi. Japānas premjers Šindzo Abe Seulā ir solījis arī paātrināt sarunu procesu ar Koreju par izlīdzinājumu starp abām valstīm par Otrajā pasaules karā notikušo korejiešu sieviešu masveida seksuālo paverdzināšanu impēriskās Japānas virsnieku interesēs, kas ir starp pastāvīgajiem klupšanas akmeņiem abu valstu attiecībās.

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

Absolūtais vairākums iedzīvotāju - 97.2% pēdējā pusgada laikā ir izjutuši cenu pieauguma sekas, tajā skaitā 81.4% uzsver, ka inflācija pēdējā pusgada laikā ir mainījusi viņu iepirkšanās ieradumus, liecina mārketinga pētījumu kompānijas SIA Factum veiktais pētījums. Inflācijas dēļ iedzīvotāji ir bijuši spiesti atteikties gan no atsevišķu preču iegādes, gan mainījuši iepirkšanās vietas, kā arī sākuši rūpīgāk plānot savus iepirkumus. Pie tam cenu kāpumu vienlīdz spēcīgi ir izjutuši gan cilvēki ar augstākiem, gan zemākiem ienākumiem.

33% no visiem aptaujātajiem iedzīvotājiem atzīst, ka cenu izmaiņas pēdējā pusgada laikā ir būtiski ietekmējušas iepirkšanās paradumus, 48.4% uzskata, ka cenu kāpums pagaidām vēl ir minimāli ietekmējis viņu iepirkšanās paradumus. Savukārt 18.6% aptaujāto uzskata, ka joprojām var atļauties to pašu, ko iepriekš.

Interesanti, ka tieši sievietes, kuras mājsaimniecībās ir galvenās pirkumu veicējas, kopumā vairāk nekā vīrieši uzsver cenu kāpuma būtisko ietekmi un iepirkšanās ieradumu maiņu. 84% sieviešu un 76.5% vīriešu atzīst, ka cenu kāpums pēdējā pusgada laikā ir mainījis iepirkšanās ieradumus. Tajā skaitā vairāk nekā trešā daļa sieviešu (37.1%) un tikai ceturtā daļa vīriešu (25.5%) atzīst, ka iepirkšanā ieradumi ir mainījušies būtiski.

Pēc Valsts meža dienesta (VMD) apkopotās informācijas šā gada pirmajā pusgadā konstatēti 72 medību noteikumu pārkāpumu gadījumi, kas ir par 41 gadījumiem jeb trešdaļu mazāk nekā šajā pašā laika posmā pagājušajā gadā. No 72 pārkāpumiem 52 gadījumos vainīgās personas ir atklātas. Diemžēl joprojām samērā daudz pārkāpumus izdara paši mednieki (37 gadījumos 38 mednieki). Malumednieku vidū populārākais medījums ir stirna. VMD vecākais medību inspektors Valters Lūsis to skaidro ar to, ka šie dzīvnieki ir visbiežāk sastopamie un visvieglāk iegūstamie. Tieši šie pārkāpumi visbiežāk arī tiek atklāti, sekmīgi sadarbojoties VMD amatpersonām ar Valsts policiju, kad kontroles reidu laikā tiek pārbaudītas aizdomīgas automašīnas. Kopumā šogad konstatēts 1 gadījums, kad nelikumīgi nomedīts alnis, 7 staltbrieži, 4 meža cūkas, 27 stirnas un 1 lūsis. Joprojām samērā daudzi no būtiskiem pārkāpumiem, kad nelikumīgi tiek nomedīti medījamie dzīvnieki, paliek neatklāti, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Visbiežāk tiek fiksēti pārkāpumi attiecībā uz medīšanu aizliegtā termiņā, medīšanu bez medību pamatdokumentiem un neatļautu un vispārbīstamu medību līdzekļu, rīku un metožu izmantošanu, kā arī drošības noteikumu neievērošanu medībās. No 72 gadījumiem 29 gadījumos ir nodarīti materiālie zaudējumi medību saimniecībai un medību produkcijai 31 104 latu apmērā. No šiem 29 gadījumiem 12 gadījumos lietas ir atklātas un pret 8 personām ierosinātas krimināllietas. Atkārībā no pārkāpuma smaguma personai var tikt piemērota civiltiesiskā un kriminālā vai administratīvā atbildība. Šajā pusgadā ir ierosinatas 44 administratīvā pārkāpuma lietas, no tām lēmums stājies spēkā 33 lietās, uzliekot pārkāpējiem sodu 1115 latu apmērā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Šā gada pirmajā pusē VMD jau ir veicis 759 pārbaudes medību laikā, kurās konstatēja 4 medību noteikumu pārkāpumus. Medniekiem katras medības ir jāpiesaka Valsts meža dienestā, un VMD veic mednieku pārbaudes medību laikā, lai konstatētu, vai medības notiek atbilstoši likuma prasībām. VMD vecākais medību inspektors Aivars Aveniņš skaidro, ka šim darbam ir liela profilaktiska nozīme, jo salīdzinoši 2001. gadā, kad VMD ieviesa šādas pārbaudes, 561 pārbaudes laikā tika konstatēti 46 medību noteikumu pārkāpumi. Tas nozīmē, ka mednieki apzinās, ka viņus kontrolē un nav ieinteresēti riskēt, izdarot pārkāpumus. Kopumā šogad jau 38 mednieks pieķerts par medību noteikumu pārkāpšanu.Šogad pirmajos sešos mēnešos ir bijuši 5 nelaimes galījumi medībās, no kuriem divos 2 cilvēki gājuši bojā. Aizvien vairāk ir tādu gadījumu, kad medību noteikumu pārkāpumi tiek atklāti pateicoties vietējo mednieku aktīvai rīcībai un sadarbībai ar VMD darbiniekiem, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Jelgavas novada domes priekšsēdētājam Ziedonim Caunem vajadzētu izvērtēt, vai viņa turpmāka atrašanās amatā atbilst morāles un ētikas normām, kā arī atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam labas pārvaldības principam, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis.

«Deputātam, tajā skaitā arī pašvaldības domes priekšsēdētājam, savā darbībā ir jāievēro morāles un ētikas normas. Nav pieļaujama situācija, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs arī ārpus savu amata pienākumu pildīšanas neievēro morāles un ētikas normas, veic prettiesiskas darbības, atzīmē R.Vējonis.

Priekšsēdētāja prettiesiska rīcība graujot ne tikai viņa paša, bet arī visas pašvaldības autoritāti, turklāt par nelikumīgām medībām likumdošana paredz kriminālatbildību.

Jāatgādina, ka Z.Caune tika sastapts netālu no nelikumīgu medību vietas un vēlāk pieķerts melos, raksta zz.lv.

Pēc Jelgavas novada domes deputātu sapulces, kas notikusi aiz slēgtām durvīm, deputāti atzina, Z.Caune viņiem gan ir atzinies melos un paudis nožēlu. Viņš arī teicis, ka tad, ja kādā no ekspertīzēm apstiprināta viņa saistība ar nelikumīgajām medībām, viņš esot gatavs nekavējoties demisionēt. Pagaidām viņš to nedarīšot, ziņo portāls. Deputāti sagaidīšot ekspertīžu atzinumus un tad domāšot, vai prasīt novada šefa atkāpšanos vai pašiem balsot par viņa atstādināšanu.

Kā liecina sniegtā informācija medijiem, Dzīvnieku drauga fonds aicina sabiedrību pievienoties akcijai pret roņu medībām, piketējot pie Kanādas vēstniecības Latvijā 15.martā plkst. 12.00 Baznīcas ielā 20/22, Rīgā.

"Katru gadu roņu medībās Kanādā tiek nežēlīgi nogalināti vairāk nekā 300 000 roņu un, kā liecina statistika, 98% no nogalinātajiem roņiem ir vecumā no 2 nedēļām līdz 3 mēnešiem.

Roņus nošauj vai arī nosit uz ledus ar nūjām vai ar hakapiku (īpaša nūja ar cirtni galā, izgatavota roņu nogalināšanai). Ar cirtni pāršķeļ ronim galvaskausu un, ērtības labad, neizvelkot cirtni no galvaskausa velk roņa līķi vajadzīgajā virzienā. Sitot mazuļus ar nūju, nereti tie tiek tikai apdullināti, kā rezultātā mazie ronīši tiek nodīrāti vēl dzīvi. Arī šaušana neatbrīvo dzīvnieku no ciešanām. Bieži vien ievainoti roņi aizbēg un mirst zem ledus, šos dzīvniekus neiekļauj valdības medību statistikā.

Šāgada Filmu nozares finansējuma konkursa rezultāti bija labvēlīgi režisoram Andim Mizišam, kurš jau uzsācis darbu pie savas pirmās pilnmetrāžas spēlfilmas Medības (2006.gada vasarā tika uzņemta daļa filmas darbības – atmiņu epizodes). Ceturtdien, 15.martā, Kangaru kalnu apkaimē sākas galvenais filmēšanas periods, Db.lv informēja studijas Ego Media pārstāve Marta Bite.

"Filma Medības sasien vienā intriģējošā mezglā daudzu cilvēku dzīves – ziemā, pilmēness naktī, kādā mistiskā motelī liktenis saved kopā visus tos, kas reiz karstā vasaras dienā nejauši satikušies ar policistu Krastu (viņa lomā – Rolands Zagorskis). Sižeta sarežģījumos iesaistīts mīlētāju pāris Gints un Elga, trīs piedzīvojumu sacīkšu dalībnieki un vienīgā sieviete starp viņiem – Renāte; ceļu policisti Pēteris un Viktors; trīs paaudžu ģimene, kuras tēvs Kārlis traģiski gājis bojā medībās; Kārļa meita Aija un viņa kādreizējā mīļākā Līvija; dzīves rūdīts skuķis, kas nonākusi kristīgajā topošo māmiņu patversmē... Kriminālu spriedzi visam piešķir indes deva, kura gluži kā loterijā tiks kādam notikumos iesaistītajam. Vai tam, kurš patiešām visvairāk pelnījis sodu, vai arī liktenis ir akls?," tā filmu raksturoja M. Bite.

Valsts meža dienesta darbinieki Cēsu virsmežniecības teritorijā Vaives pagastā naktī no 11. uz 12. oktobri aizturējuši malumednieku. Tieši notikuma vietā tika aizturēts Vaives pagasta iedzīvotājs, kurš laukā netālu no savas mājas gribēja nomedīt meža cūku, nepiesakot medības un izmantojot neatļautus medību paņēmienus, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Cēsu virsmežniecības darbinieki sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu par medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību neievērošanu, jo medības nebija pieteiktas, tika medīts teritorijā, kurā nebija tiesības medīt, kā arī pielietoti neatļauti medību paņēmieni. Aizturētajam iedzīvotājam bija gan mednieka apliecība, gan arī mednieka sezonas karte, tomēr, neskatoties uz to, ka viņš bija oficiāls mednieks, tas neatturēja viņu no došanās nelikumīgās medībās un rupjas Medību noteikumu pārkāpšanas. Patlaban tiek noskaidroti un precizēti visi notikuma apstākļi, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.

Interneta izpētes un konsultāciju uzņēmums Gemius publicējis datus par Latvijas interneta auditoriju 2014. gadā. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī aizvadītajā gadā internetā dominēja sievietes. Decembrī katra sieviete pieslēdzās internetam vidēji 107 reizes un pavadīja tajā par stundu vairāk laika nekā vīrieši. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir pieaudzis interneta lietotāju vecums.

Ja iepriekšējos gados lielāko daļu interneta auditorijas veidoja gados jauni cilvēki (15 līdz 34 gadi), tad aizvadītā gada tendence rāda, ka interneta lietotāju vecums pieaug. Decembrī teju puse (46 procenti) no visiem interneta lietotājiem bija vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem. Atskatoties uz statistikas datiem vairāku gadu griezumā, skaidri redzams, ka ievērojami sarucis interneta lietotāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem - salīdzinot jaunāko statistiku ar pirmajiem auditorijas datiem 2006.gadā, auditorijas daļa vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir samazinājusies par 18 procentiem.

Saskaņā ar gemiusAudience pētījuma datiem, 2014.gada decembrī sievietes veidoja 52 procentus no visas interneta auditorijas, kamēr vīrieši nedaudz mazāk - 48 procentus. Sievietes bija arī tās, kas pavadīja internetā visvairāk laika (vidēji 23 stundas un 10 minūtes no datoriem), kamēr vīrieši sērfoja internetā par stundu mazāk, vidēji 21 stundu un 49 minūtes.

Jau tuvā nākotnē cilvēki lietos internetu vairāk no telefoniem un planšetēm nekā no datoriem. Tādēļ visiem uzņēmumiem būs jānodrošina adaptīvā vai responsīvā versija savai mājaslapai vai internetveikalam. Šajā rakstā apskatīsim, kas būtisks jāņem vērā, uzrunājot mobilā interneta auditoriju, ar ko atšķiras adaptīvā un responsīvā mājaslapas versija un kura piemērotāka katrā gadījumā. Raksts paredzēts biznesa, nevis IT auditorijai – uzņēmumu vadītājiem, mārketinga, pārdošanas un komunikācijas vadītājiem.

Lai arī lēnāk, prognozes ir piepildījušās

Pirms dažiem gadiem mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas prognozēja adaptīvās vai responsīvās mājaslapas drīzu neizbēgamu nepieciešamību. Jāatzīst, ka mobilā interneta attīstība Latvijā notika lēnāk, nekā mēs prognozējām, tomēr šogad – 2014. gadā – sasniegts būtisks pagrieziena punkts.

Interneta lietotāji Latvijā 2014. gada vasarā

(Datu avots: Gemius; vizualizācija: Efumo)

2014. gadā mobilā interneta (viedtelefoni un planšetes) lietotāju skaits sasniedzis gandrīz pusi Latvijas interneta lietotāju auditorijas (1. grafiks), un var prognozēt, ka 2015.–2016. gadā mobilā interneta lietotāju īpatsvars pārsniegs datoru interneta lietotāju īpatsvaru.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi mobilā interneta pakalpojuma kvalitāti Latvijā.

Izvērtējot veiktos interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus Bite Latvija, LMT, Tele2 un Telekom Baltija mobilajos elektronisko sakaru tīklos, SPRK secina, ka kopumā interneta kvalitāte Latvijā atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām. Latvijā mobilā interneta ātruma ziņā vērojama nozīmīga izaugsme, tomēr lietotājiem pieejamais interneta ātrums dažādās vietās ir izteikti atšķirīgs.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumos SPRK nosaka tādus parametrus kā pieslēguma ātrums (lejupielādes un augšupielādes), latentums, trīce un pakešu zuduma koeficients.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus SPRK veic, izmantojot interneta pakalpojuma kvalitātes kontroles sistēmu, kas nodrošina pakalpojuma kvalitātes novērtējumu posmā starp pieslēguma punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu.

Pēdējo gadu laikā lai ietaupītu laiku un izvairītos no garajām rindām tirdzniecības vietās, cilvēki arvien biežāk izvēlas Ziemassvētku dāvanas iegādāties interneta veikalos.

Tā kā jebkuras preces vai pakalpojuma iegāde internetā saistās ar zināmu risku, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt uzmanīgiem un veltīt laiku interneta vietnes izpētei.

Diemžēl, pieaugot patērētāju interesei par preču iegādi interneta veikalos un paplašinoties interneta veikalu tirgum, pieaug arī saņemto sūdzību skaits. Šī gada pirmajos vienpadsmit mēnešos par distances līgumiem PTAC ir saņemtas 470 sūdzības, kas ir par 255 sūdzībām jeb 119% vairāk kā 2016.gada tādā pašā laika periodā. Arī 2016.gadā salīdzinājumā ar 2015.gadu bija vērojams sūdzību skaita pieaugums, proti, 2016.gadā – 264 sūdzības un 2015.gadā – 175 sūdzības.