No šā gada augusta Parex bankas bankomāti pieņem un apkalpo visu trīs pasaules lielāko maksājumu karšu sistēmu viedkartes – Mastercard, VISA un American Express. Tādējādi tagad Parex banka ir kļuvusi par pirmo komercbanku Baltijas valstīs, kas savos bankomātos pieņem un apkalpo visu trīs pasaules lielāko maksājumu karšu sistēmu viedkartes. Patlaban Parex banka ir uzstādījusi 33 bankomātus, kuros pieņem un apkalpo viedkartes. Līdz šī gada beigām šādu bankomātu skaits palielināsies līdz 50, bet līdz 2007.gada beigām pilnīgi visi Parex bankas bankomāti pieņems un apkalpos ne tikai maksājumu kartes ar magnētisko celiņu, bet arī viedkartes. Jābrīdina, ka bankomātos, kuros tiek pieņemtas un apkalpotas viedkartes, darbības tiek veiktas lēnāk, nekā parastajos bankomātos, jo no viedkartes tiek nolasīts un apstrādāts krietni vien lielāks informācijas daudzums, nodrošinot gan banku, gan arī klientu pret potenciālajām blēdībām.

Db.lv jau rakstīja, ka, sākot no šī gada 23.maija, Parex banka saviem klientiem sākusi piedāvāt jaunus pakalpojumus – viedkaršu PIN-kodu atbloķēšana un PIN-kodu maiņa bankas automātos, nedodoties uz banku un nemainot maksājuma karti. Lai uzzinātu, kādas iespējas šajā sakarā ir citu banku klientiem, Db.lv veica citu Latvijas banku aptauju.

Kas ir viedkartes?

Nordea Latvija pārdošanas un produktu attīstības vadītājs Ritvars Pavlovs: "Viedkartes ir plastmasas kartes ar iebūvētu atmiņu un mikroprocesoru, ko izmanto lietotāju identificēšanai vai naudas pārvedumiem. Viedkaršu nolūks ir kalpot par drošu elektroniskā paraksta nesēju."

DnB NORD Banka Karšu izdošanas un operāciju daļas vadītājs Maksims Tumanovs: "Viedkarte ir plastmasas kartīte, kurā ielīmēts mikročips - aktīvs informācijas nesējs, kas glabā un apstrādā datus par naudas līdzekļiem. Viedkarte ir pilnīgi droša pret zādzībām un nesankcionētu lietošanu, ko nodrošina PIN kods vai biometrija (piemēram, pirkstu nospiedums), vai arī foto."

NORD/LB Latvija ir sākusi saviem klientiem izsniegt viedkartes. Šis ir rūpīga darba rezultāts, kura mērķis ir piedāvāt bankas klientiem pēc iespējas lielāku drošību un plašākas iespējas. Viedkaršu ieviešana notiks pakāpeniski: izsniedzot jaunas kartes un nomainot kartes ar beigušos derīguma termiņu. Jaunās viedkartes ir t.s. hibrīdkartes, kuras ietver gan magnētisko celiņu, gan čipu, tādējādi bankas klientiem ir iespējams izmantot savas kartes visās karšu apkalpošanas vietās— gan tajās, kur pieņem ar čipu aprīkotas kartes, gan tajās norēķinu vietās, kur pieņemt tikai ar magnētisko celiņu aprīkotas kartes. NORD/LB Latvija Norēķinu karšu pārvaldes vadītāja Ludmila Gudima: «Viedkaršu izdošana ir nozīmīgs solis ceļā uz arvien drošākiem pakalpojumiem bankas klientiem. Pasaules pieredze rāda, ka krāpniecība ar maksājumu kartēm valstīs, kur tiek ieviestas viedkartes, strauji samazinās. Viedkarte nodrošina ne tikai uzticamākas elektronisku maksājumu iespējas, bet sniedz kartes īpašniekam arī citas priekšrocības- viedkarti var izmantot arī citu tajā ieprogrammējamu funkciju veikšanai.» Pašlaik NORD/LB Latvija, izmantojot arī mātes bankas Norddeutsche Landesbank pieredzi, veido piedāvājumus lielajiem uzņēmumiem, kas ļaus jaunās viedkartes izmantot arī citu funkciju īstenošanai (piemēram, kā pastāvīgo klientu kartes, bonusa punktu uzkrāšanas kartes, u.c.) atbilstoši katra uzņēmuma vajadzībām. Pagaidām NORD/LB Latvija ir uzsākusi VISA viedkaršu ieviešanu, bet šogad tiks uzsākts darbs pie MasterCard viedkaršu izdošanas procesa, tādējādi nākamā gada otrajā pusē banka uzsāks ieviest arī MasterCard viedkartes.

Elektroniskā norēķinu sistēma jeb e—talons Rīgas sabiedriskajā transportā tiks ieviesta pakāpeniski, un pilnībā pāreja uz to beigsies 1. maijā.

Pretēji iepriekš apgalvotajam, 1. martā vēl nebūs pieejamas personalizētās un nepersonalizētās viedkartes un viedbiļetes, jo sistēmu sāks ieviest no vienreizējiem braukšanas taloniem, ko var par 50 santīmiem iegādāties pie transportlīdzekļu vadītāja.

Jau ziņots, ka Rīgā no 1. marta sākas pāreja uz jaunu norēķinu sistēmu, iimg src="http://www.db.lv/gfx/movico1.png" / img src="http://www.db.lv/gfx/fotoico1.png" / E-talonu pilnībā ieviesīs no 1. maijaeviešot viedbiļetes konkrētam braucienu skaitam un viedkartes, ko katru mēnesi varēs papildināt un kas darbosies kā līdzšinējās mēnešbiļetes ar fiksētu summu. SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens norādīja, ka no 1. aprīļa varēs lietot viedbiļetes jeb dzeltenās biļetes zināmam braucienu skaitam, bet visām iedzīvotāju kategorijām viedkartes ieviesīs līdz 1. maijam. No 1. aprīļa sistēma darbosies arī autobusos, kuros vairs nebūs konduktoru. Jau drīzumā tiek solīts uzstādīt jauno e—talonu tirdzniecības automātus, kādi Rīgā būs 46, bet jaunās biļetes nopirkt un viedkartes papildināt varēs arī preses kioskos un veikalos, kur transporta talonus pārdeva līdz šim. Studentiem un skolēniem, kas līdz šim drūzmējās pie kasēm, piemēram, Prāgas ielā, vairs nebūs vajadzīgas izglītības iestāžu izsniegtās izziņas, un kartes varēs papildināt ikvienā tirdzniecības vietā, bet no 1. maija arī internetā. SIA Rīgas satiksme meitas uzņēmuma SIA Rīgas karte valdes loceklis Aleksandrs Brandavs jauno sistēmu nosauca par brīnišķīgu un apgalvoja, ka e-talonu validēšana sabiedriskajā transportā nebūšot apgrūtināta pat sastrēgumstundās, turklāt vairākas Rīgas satiksmes amatpersonas mierināja, ka ļoti pārpildītā transportlīdzeklī kontrole iespraukties necentīšoties. Toties, kontrolei iekāpjot, biļešu reģistrēšanas iekārtas tiks bloķētas, un pēdējā brīdī apmaksāt braucienu nebūs iespējams. Pasažieru ērtībai viedkartes nolasīt varēs, tās neizņemot no maka.

Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) noraidījusi Rīgas domes iesniegtos priekšlikumus par transporta līdzekļa skaita ierobežošanu, tādējādi jāsecina, ka ministrija nemaz nevēlas ierobežot auto skaitu Vecrīgā. Šādu uzskatu pauž Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs.

30. oktobrī Rīgas dome RAPLM nosūtīja vēstuli, kurā izteica vairākus priekšlikumus par pasākumiem, kas ļautu samazināt automašīnu skaitu Vecrīgā. Viens no galvenajiem ierosinājumiem bija – maksimāli samazināt atbilstoši Ministru Kabineta 28.06.2005. noteikumiem izsniedzamo bezmaksas viedkaršu skaitu fiziskām personām, ja tām Vecrīgā ir deklarēta dzīvesvieta vai īpašums. Rīgas dome ierosināja ministrijai virzīt izskatīšanai šo noteikumu grozījumus, kuros būtu noteikts, ka vienam dzīvoklim izsniedzamo viedkaršu skaitu varētu ierobežot līdz vienai.

Dome ir saņēmusi ministrijas atbildi, kurā šie priekšlikumi ir noraidīti. RAPLM vēstulē raksta, ka "grozījumi paši par sevi nenodrošina transportlīdzekļu skaita ierobežošanu Vecrīgā", jo fiziskās personas, kurām Ministru Kabinets pašlaik piešķir tiesības iegūt bezmaksas viedkartes, "varēs iegādāties norēķinu vai abonementa viedkartes saskaņā ar Rīgas pilsētas domes noteikto maksu. Tādējādi piedāvātie grozījumi nesasniegšot to ierosināšanas mērķi, un ministrija nesaskata pamatojumu privātpersonu tiesību ierobežošanai."

Ikviens Vecrīgas norēķinu viedkartes īpašnieks var atgūt neizlietoto pašvaldības nodevas atlikumu par iebraukšanu Vecrīgā, tostarp šīs viedkartes nodrošinājuma naudu, atgādina Rīgas domes Satiksmes departaments.

Lai varētu atgūt viedkartē iemaksātās naudas summas atlikumu un arīdzan viedkartes nodrošinājuma naudu, norēķinu karšu īpašnieki ir aicināti līdz šā gada 10. februārim vērsties Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Kā ziņots, atbilstoši Pašvaldību lietu ministrijas lēmumam no šā gada 1. janvāra Vecrīgas iebraukšanas kontroles sistēma ir atcelta. Tādejādi iebraukšanai vecpilsētā viedkartes vairs nav nepieciešamas. Norēķinu viedkartes ir tās, kas ir iegādātas un papildinātas ar naudu kādā no tirdzniecības vietām.

Akciju sabiedrības Latvijas Krājbanka (juridiskā adrese: Palasta iela 1,

Rīga) valde sasauc kārtējo akcionāru sapulci 2007. gada 23. martā plkst. 12.00, Rīgā, Dzelzavas ielā 55 (AS Latvijas Krājbanka klientu apkalpošanas centrs).

Darba kārtība:1.Par AS Latvijas Krājbanka 2006.gada darbības pārskata apstiprināšanu.

2.Par AS Latvijas Krājbanka peļņas izlietošanu.

3.Zvērināta revidenta vēlēšanas.

4.Par AS Latvijas Krājbanka padomes ievēlēšanu.

5.Par grozījumiem AS Latvijas Krājbanka statūtos.

6.Par grozījumiem AS Latvijas Krājbanka noteikumos par pamatkapitāla

palielināšanu.

7.Par parāda vērtspapīru emisijām.

Akcionāru reģistrēšana – sapulces dienā – 2007. gada 23. martā – no plkst.

Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD) aicina iedzīvotājus un uzņēmumus, kam norēķinu viedkartēs par iebraukšanu Vecrīgā ir palicis neizlietots naudas atlikums, līdz šā gada 10. februārim vērsties Rīgas domes Satiksmes departamentā, lai Rīgas pašvaldība viedkartē iemaksātās naudas summas atlikumu varētu atmaksāt. Norēķinu viedkartes ir tās, kas ir iegādātas un papildinātas ar naudu kādā no viedkaršu tirdzniecības vietām, informē RDSD.

Kā ziņots, LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija neatbalstīja īpaša režīma zonas statusa darbības termiņa pagarināšanu Vecrīgas teritorijai turpmākajiem gadiem. Tā rezultātā Rīgas pašvaldība vairs nav tiesīga regulēt Vecrīgā iebraucošo automašīnu skaitu, nosakot nodevu par iebraukšanu vecpilsētā. Tāpēc no šā gada 1.janvāra pašvaldībai Vecrīgas caurlaižu kontroles sistēma bija jāatceļ, un iebraukšanai Vecrīgā viedkartes vairs nav nepieciešamas.

Iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas norēķinu viedkartēs iemaksājuši pašvaldības nodevu par iebraukšanu Vecrīgā, bet iemaksāto naudas summu nav izlietojuši līdz 2008. gada 31. decembrim, neizlietoto naudas atlikumu Rīgas dome atmaksās.

Unibanka šī gada oktobra beigās saviem klientiem bija izsniegusi 42 845 viedkartes, kas no Baltijas valstīs izsniegtajiem 180.5 tūkstošiem viedkaršu bankai nodrošina 23.7 % lielu tirgus daļu. Savukārt Latvijā, kur bankas ir izsniegušas 70 000 viedkaršu, Unibankas tirgus daļa ir 61.2 %. Oktobrī Unibanka klientiem izsniedza 8998 viedkartes, kuras ir t.s. «hibrīdkartes» — uz tām ir gan mikroprocesors, gan magnētiskā josla. Viceprezidents Ainārs Ozols: «Mūsu panākumiem ir sava «atslēga» — mūsu klienti, kuri ir ne vien negaidīti ātri pieņēmuši viedkartes kā ērtāku un drošāku risinājumu saviem pirkumiem, bet arī izmanto tās iespējas, kuras mēs kā banka aktīvi piedāvājam saviem partneriem — privātpersonām un korporatīvajiem klientiem. Saglabājoties līdzšinējai aktivitātei, līdz gada beigām viedkartes ar Unibankas vārdu lietos jau vismaz 50 tūkstoši klientu.»

Banku sniegtā informācija liecina, ka tirgū pakāpeniski notiek pāreja uz viedkartēm (uz kartes ir gan līdzšinējā magnētiskā svītra, gan čips). Pagaidām bankas izdod tikai starptautiskās karšu organizācijas VISA viedkartes. Paralēli norit sagatavošanās process, lai varētu izdot Eurocard viedkartes. Līdz jūnija beigām Hansabanka bija izsniegusi nedaudz vairāk nekā 6000 viedkaršu, bet Unibanka — ap 11,5 tūkst. karšu. Pāreju uz viedkartēm sākusi arī Parekss banka — kopš jūlija banka piedāvā apmainīt tās VISA Electron kartes, kurām beidzies derīguma termiņš, bet no oktobra plānota VISA Electron viedkaršu izsniegšana visiem klientiem — informē bankā. Kredītkartes kā viedkartes plānots sākt izsniegt no nākamā gada. Līdz gada beigām Hansabanka un Parekss banka katra plānojusi izsniegt ap 10 tūkst. viedkaršu, bet Unibanka — ap 30 tūkst. viedkaršu.

Restorānā «Humors un zupas» Unibankas, karšu apstrādes centra Bankserviss, kompānijas POINT un Mastercard International pārstāvju klātbūtnē tika veikts Latvijā pirmais darījums ar Eurocard/Mastercard viedkarti. Līdz ar šo transakciju Unibanka ir pilnībā pabeigusi EC/MC viedkaršu sertifikācijas un testēšanas procesu un ir gatava EC/MC viedkaršu izsniegšanai. Līdz gada beigām tiks pabeigta Unibankas POS terminālu tīkla pilnveidošana arī EC/MC viedkaršu pieņemšanai. Unibankas projektu vadītāja Vija Freimane: «Tas, ka mēs esam pirmā banka, kura ir gatava veikt darījumus ar VISA un Eurocard/Mastercard izdotajām viedkartēm, vēl vairāk nostiprina Unibankas līderpozīcijas maksājumu karšu tirgū. Mēs būsim arī pirmie, kas sāks izsniegt klientiem EC/MC kredītkartes un debetkartes ar iestrādātu mikroprocesoru. Paredzams, ka pirmās EC/MC viedkartes Unibankas klientiem tiks izsniegtas jau nākamā gada sākumā.» Oktobra sākumā Unibankas klienti lietoja gandrīz 33 tūkstošus VISA karšu, savukārt līdz gada beigām plānots izsniegt aptuveni 40 000 VISA karšu, kuros ir iestrādāts mikroprocesors. Līdz pilnīgai pārejai uz viedkartēm klientiem tiek izsniegtas tā sauktās hibrīdkartes, kurām ir gan magnētiskais celiņš, gan mikroprocesors. Pirmās VISA viedkartes Unibanka sāka izsniegt šī gada pavasarī.

Lai pieteiktos e –talona personalizētajām viedkartēm ar atlaidi, SIA Rīgas satiksme klientu centrā Brīvības ielā 191 anketas jānogādā līdz 10. janvārim.

Visi klienti, kas būs iesnieguši pieteikšanās anketas un fotogrāfijas līdz 10. janvārim, saņems personalizētās viedkartes braucieniem sabiedriskajā transportā līdz 1. martam, kad Rīgas sabiedriskajā transportā stāsies spēkā jaunā e-talona sistēma.Ja anketas tiks iesniegtas vēlāk, uzņēmums viedkartes izgatavos, taču pēc 1. marta. Db novēroja, ka 9. janvāra pēcpusdienā klientu centrā bija izveidojusies apmēram 10 cilvēku rinda, lielākoties studenti ar jau aizpildītām anketām un pensionāri. Klientus apkalpoja viena darbiniece, kura vairākiem anketu iesniedzējiem aizrādīja, ka fotogrāfijām ir pārāk tumšs fons, tomēr anketas pieņēma. Jau ziņots, ka 1. martā Rīgas autobusos, trolejbusos un tramvajos stājas spēkā jaunā e – talona sistēma, un visām tām pasažieru grupām, kam pienākas atlaides braucienam transportā, jāpasūta personalizētas viedkartes.

Parex banka ir atmaksājusi Latvijas Krājbankai daļu no iepriekš samaksātās priekšapmaksas summas par Šveices banku AP Anlage & Privatbank AG, informēja Krājbankā.

Parex banka samaksājusi 3 miljonus eiro, papildus samaksājot uzkrātos procentus.

Atlikušo daļu iepriekš samaksātās priekšapmaksas divu miljonu eiro apmērā Parex banka nav atmaksājusi un ir nosūtījusi Krājbankai paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no līguma.

Kā norādīts iepriekš, gadījumā, ja darījuma pusēm 30 dienu laikā no strīda paziņojuma iesniegšanas dienas neizdosies vienoties par atlikušās priekšapmaksas atmaksu, Krājbanka strīdu nodos izskatīšanai Londonas starptautiskajai arbitrāžai.

Db.lv jau rakstīja, ka Krājbanka pieprasījusi Parex bankai atmaksāt iepriekš par AP Anlage & Privatbank AG samaksātos 5 miljonus eiro, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Iepriekš maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) administratora amatam ieteiktā Aigara Lūša administrētā maksātnespējīgā SIA Skonto AL februāra beigās izsolē pārdos prasījuma tiesības pret Krājbanku par 920 000 latiem, liecina Lūša paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izsole notiks 29.februārī plkst.11 Antonijas ielā 7-2, Rīgā. Iepriekš Skonto AL 920 000 latu zaudējumus saistībā ar kādreiz pazīstamās viesnīcas Rolands pārdošanu no Krājbankas vēlējās piedzīt tiesas ceļā.

LETA jau ziņoja, ka viesnīca Rolands savulaik piederēja Skonto AL un tā bija ieķīlāta Krājbankā par 2,7 miljoniem latu, kas no bankas bija ņemti būvniecībai. Īpašumu 2004.gada sākumā iegādājās tā paša gada 30.ganvārī dibinātā SIA Calculus, samaksājot par to divus miljonus latu. Firmai tika pārdots arī Krājbankā ieķīlātais viesnīcas inventārs.

Izvērtējot nekustamā īpašuma pārdošanas apstākļus, Lūsis secinājis, ka darījuma rezultātā pilnvarnieka Krājbanka vainas dēļ Skonto AL un tās kreditoru kopumam nodarīti zaudējumi, kurus bankai ir pienākums atlīdzināt. Līdz ar to 2010.gada martā Rīgas apgabaltiesā tika iesniegta prasība pret Krājbanku.

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Latvijas Krājbanka kopā ar Rēzeknes pašvaldību sāks sadarbību kredītu līdz 3000 latu aizdošanā maziem uzņēmējiem.

Latvijas Krājbanka un Nodibinājums Rēzeknes novada mikrouzņēmēju atbalstam 13. aprīlī parakstīs sadarbības līgumu, ar kuru tiks aizsākts jauns modelis mikrouzņēmēju un pašnodarbināto personu kreditēšanai – Savējo atbalsta programma. Šī ir principiāli jauna programma, kuras pamatā ir bankas, kredītņēmēja un vietējās pašvaldības sadarbība visā uzņēmējdarbības atbalsta un kreditēšanas ciklā, Db.lv informēja Krājbankā.

Savējo atbalsta programmas dalībniekiem Krājbanka izsniegs aizdevumus ar 10 % gadā. Aizdevuma atmaksas termiņš būs līdz 5 gadiem un, pamatojoties uz Nodibinājuma sniegto galvojumu 30% apmērā (tādā veidā pašvaldība uzņemas atbildību par projekta dzīvotspēju un tā mērķtiecīgu attīstību), nebūs nepieciešams papildus aizdevuma nodrošinājums. Maksimālā aizdevuma summa būs 3000 Ls.

Pastāv draudi, ka maksātnespējīgās a/s Latvijas Krājbanka kreditoru prasījumus nebūs iespējams apmierināti par apmēram 50 milj. Ls latu, jo šī summa, iespējams, pretlikumīgi pārskaitīta trešajām personām, savā paziņojumā uzsver Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) tikmēr šo informāciju noliedz, sakot, ka visas izmaksas notikušas saskaņā ar lēumu par saistību izpildes ierobežojumiem. Savukārt informācijiu par trešajām personām jeb personām, kurām maksājumi tika veikti, Komisija nevar publiskot, ne tāpēc, ka nevēlas vai slēpj informāciju, bet tāpēc, ka tā ir klientu intereses skaroša informācija, ko banku nozarē aizsargā likums. Taču, ja būs nepieciešams, FKTK arī šo informāciju nodrošinās, bet tikai likumā noteiktajā kārtībā.

Saeimas deputāts Uldis Augulis pauž: «Uzskatām, ka šādā gadījumā ir nodarīts kaitējums arī Latvijas valsts budžetam, jo Latvijas Krājbankā savus finanšu līdzekļus ir noguldījuši arī valsts un pašvaldību uzņēmumi, kā arī valsts iestādes kopumā aptuveni 70 milj. Ls apmērā. Izskatās, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un valdība grib atkārtot savas iepriekš pieļautās kļūdas komunikācijai ar sabiedrību par notiekošo Latvijas Krājbankā. Neviena atbildīgā valsts amatpersona joprojām oficiāli nav šādu informāciju nedz noraidījusi, nedz arī apstiprinājusi.»

Šā gada 21.janvārī Rīgas apgabaltiesa plāno skatīt prasību, ko cēlusi LR Ģenerālprokuratūra kādreizējās VAS Latvijas Krājbanka interesēs pret likvidējamo a/s Banka Baltija un trešo personu SIA Grīnberga sabiedrība par 1994.gada 18.februāra ķīlas līguma atzīšanu par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža, informēja Rīgas apgabaltiesa.

1996.gada 15.janvārī Rīgas apgabaltiesā saņemtajā prasībā norādīts, ka 1994.gada 1.februārī starp a/s Banka Baltija un Valsts akciju sabiedrību Latvijas Krājbanka tika noslēgts termiņdepozīta līgums, saskaņā ar kuru VAS Latvijas Krājbanka ieguldīja depozītā a/s Banka Baltija 500 000 ASV dolārus.

Saskaņā ar noslēgto aizdevuma līgumu a/s Banka Baltija izsniedza aizdevumu 500 000 ASV dolāru apmērā SIA Grīnberga sabiedrība.

Lai nodrošinātu izsniegto aizdevumu, starp a/s Banka Baltija un VAS Latvijas Krājbanka 1994.gada 18.februārī tika noslēgts ķīlas līgums par labu SIA Grīnberga sabiedrība.

Latvijas Krājbanka pārskaitījumu tarifos ir veikusi pārmaiņas un tās attiecas uz pārskaitījumiem, kas tiek veikti ar elektronisko norēķinu sistēmu palīdzību. Sākot ar šī gada 11. oktobri maksa par standarta pārskaitījuma veikšanu latos uz citu banku Latvijā, izmantojot Telefonbankas, Online bankas, Biroja bankas vai Mobilās bankas darījuma tarifu, tiks samazināta no Ls 0.24 uz Ls 0.15. Šis pakalpojums būs pieejams bezmaksas, ja, izmantojot Telefonbanku, Online banku, Biroja banku vai Mobilo banku ar darījuma tarifu modeli, pārskaitījums tiks veikts tikai Krājbankas ietvaros. Rūpējoties par klientu veikto pārskaitījumu, kā arī ienākošo naudas līdzekļu ieskaitījumu ātru izpildi, Krājbanka ir ievērojami uzlabojusi norēķinu veikšanas kārtību. Tagad standarta latu pārskaitījumi uz citu banku Latvijā, kuri Krājbankā iesniegti līdz 13.00 vai ievadīti elektronisko norēķinu sistēmās līdz 14.00, saņēmējbankai tiek pārskaitīti tās pašas dienas laikā. Savukārt, ja pārskaitījums Krājbankā tiek veikts pēc 13.00 vai ievadīts elektronisko norēķinu sistēmas pēc 14.00, saņēmējbankā naudas līdzekļi tiks ieskaitīti nākošās dienas pirmajā pusē. Tāda pati kārtība tiek piemērota arī ienākošajiem maksājumiem, kuri pārskaitīti no citas bankas Latvijā. Par vienu latu samazināta maksa standarta pārskaitījumiem eiro valūtā uz ārvalstīm, bet, veicot pārskaitījumus Krievijas rubļos, Krājbanka ir pagarinājusi maksājumu pieņemšanas laiku. Tagad līdzšinējo 12.00 vietā klienti maksājumus var iesniegt līdz 14.00, taču, veicot pārskaitījumu Sberbank klientiem, maksājuma rīkojumu Krājbankā var iesniegt līdz pat 16.00. Turklāt Klientu pieņemtos maksājumus Krājbanka izpilda jau tajā pašā dienā.

Rietumu Grupas peļņa šā gada deviņos mēnešos bija 13.7 milj. LVL, kas ir par 38% vairāk salīdzinot ar analoģisku pagājušā gada periodu. Grupas peļņa septembrī – 2.1 milj. LVL. Rietumu Grupas kopējais aktīvu apjoms septembra beigās bija 814 milj. LVL, kas ir par 13% vairāk nekā pagājušā gada septembrī. Grupas kapitāls un rezerves septembrī tika palielinātas par vairāk nekā 2 milj. LVL un pārsniedza 62 milj. LVL. Savukārt Rietumu Bankas aktīvi bez aktīviem pārvaldīšanā septembrī bija 695 milj. LVL, bet aktīvi kopā ar aktīviem pārvaldīšanā – 724 milj. LVL. Salīdzinot ar pagājušā gada septembri, aktīvi pieauga par 22%, bet pēdējā mēneša laikā – par 2%. Bankas kredītu portfeļa apjoms kopš gada sākuma palielinājās par 41% un sasniedza 246 milj. LVL. Pēdējā mēneša laikā tas palielinājās par 3%. Depozītu kopējais apjoms – 600 milj. LVL Veiksmīgi turpina strādāt Rietumu Grupā ietilpstošā investīciju-brokeru kompāniju grupa RB Securities. RBS peļņa šā gada deviņos mēnešos bija 1.2 milj. LVL. Septembrī Rietumu Banka sāka izsniegt saviem klientiem viedkartes MasterCard un Maestro, kurām ir gan čips, gan magnētiskā josla. Atzīmēsim, ka Banka jau emitē visa veida VISA viedkartes.

Latvijas uzņēmums X INFOTECH, kas pašlaik strādā vairāk nekā 25 valstīs visā pasaulē, nesen piedalījies starptautiskā izstādē Cartes 2012. Uzņēmumam ir ofiss arī Kenijā, kur tas esot īstenojis vienu no saviem skaistākajiem projektiem, bet Latvijā tas plāno arvien attīstīt sadarbību ar bankām.

(Papildināts viss teksts.)

X INFOTECH ir programmnodrošinājuma MultiPerso izstrādātājs un aktīvi strādā ārvalstu projektos. MultiPerso programmnodrošinājums nodrošina visus procesus, kas ir saistīti ar karšu, identifikācijas dokumentu un pasu ražošanu un personalizāciju (mikroshēmas kodēšana), kā arī nodrošina mobilos maksājumus. Ar MultiPerso programmas produktu uzņēmums nesen piedalījās arī starptautiskā izstādē Cartes 2012 Francijā. Pašlaik šis produkts ir ieviests Latvijas elektroniskās identifikācijas kartes (eID) projektā un arī dažās bankās Latvijā. Citās valstīs šis produkts ieviests bankās (viedkartes), valdībās institūcijās (sociālās un veselības kartes, identifikācijas dokumenti) un personalizācijas centros (viedkartes). Šajā izstādē uzņēmums piedalījās sadarbībā ar LIAA un ERAF fondiem.

Par svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā, grāmatvedības un statistiskās informācijas slēpšanu, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu apsūdzētais bijušais AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) prezidents Ivars Priedītis nekad, ne pie kādiem apstākļiem nav piesavinājies svešu mantu ne lielākā, ne mazākā apmērā, apgalvoja viņa advokāts Jānis Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka Priedītis noliedz vienošanos ar Vladimiru Antonovu, noliedz abu kopīgu noziedzīgu nolūku esamību un noziedzīgu darbību veikšanu. Starp Priedīti un Antonovu esot valdījušas tikai lietišķas attiecības - padotā un priekšnieka, bankas galvenā līdzīpašnieka attiecības, sacīja Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka saskaņā ar bankas normatīvajiem dokumentiem Priedītis ir bijis tiesīgs parakstīt ķīlas līgumus ar visām bankām, tāpat Priedītis noliedz apgalvojumus par apzinātu nepatiesu gada pārskatu sniegšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai.

Dokumentu parakstīšana bijusi nepieciešama, lai sagatavotu dokumentus atvasināto finanšu vērtspapīru izlaišanai un kotēšanai Rietumeiropas fondu biržās. Antonovs Priedītim apgalvojis, ka tiek gatavota Air Baltic Corporation (airBaltic) un Baltijas Aviāciju sistēmu (BAS) pārkreditēšana ar vērtspapīru izlaišanu un kotēšanu fondu biržās un ka visu šo periodu no attiecīgo dokumentu parakstīšanas līdz vērtspapīru izlaišanai naudas līdzekļi būšot pieejami, un šīs ķīlas esot formālas.

Latvijas Krājbanka kopš nonākšanas Snoras īpašumā audzējusi aktīvus par 193%, nepilnos piecos gados nopelnot 11 miljonus latu, šodien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas izcelsmes uzņēmējam Vladimiram Antonovam piederošās Lietuvas komercbankas Snoras īpašumā Latvijas vecākā komercbanka nonāca 2005.gada septembrī. 2005.gada beigās Krājbankas kopējais aktīvu apjoms bija 241,65 miljoni latu, kas tolaik bija 11. lielākais banku sektorā. Kopš tā laika bankas aktīvi auguši teju trīs reizes, šogad jūnija beigās sasniedzot 709 miljonus latu, liecina Krājbankas finanšu pārskati.

Krājbanka pēc aktīvu apjoma patlaban atrodas desmitajā vietā, kas liecina, ka bankas izaugsme iespēju robežās notikusi līdzīgi kā sektorā kopumā, tostarp arī tā sauktajos treknajos gados, kad bankas audzēja savus aktīvus, galvenokārt pateicoties izsniegtajiem kredītiem.

Rīgas apgabaltiesa a/s Latvijas Krājbanka atzinusi par maksātnespējīgu. Spriedums nav pārsūdzams. Maksātnespējas pieteikumus tiesā iesniedza gan Rīgas dome, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Kā jau rakstīts, tiesa bankas maksātnespējas lietu izskatīja ļoti ātri – gandrīz stundas laikā, un šodien arī nolēma paziņot savu spriedumu. Jāmin, ka FKTK pārstāvis Jānis Brazovsksi tiesai norādīja, ka bankas parādsaistības pārsniedz bankas aktīvus, Krājbanka savas saistības nokārtot nevarēšot.

DB jau rakstīja, ka sākotnēji FKTK nevedās ar maksātnespējas administratora atrašanu, un pirmās divas kandidatūras tika noraidītas. Tomēr trešais mēģinājums izrādījās veiksmīgs un šā gada 16.decembrī Rīgas apgabaltiesa par Krājbankas maksātnespējas administratoru apstiprināja zvērinātu revidentu komercsabiedrību SIA KPMG Baltic, kas pilnvaroja Jāni Ozoliņu veikt Krājbanka administratora pienākumus. Jāatgādina, ka iepriekš tika noraidīta gan Aigara Lūša, gan Inta Goldmaņa kandidatūras.

A/s Latvijas Krājbanka ir iestājusies noguldījumu nepieejamība, šodienas sēdē konstatējusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Līdz ar šāda lēmuma pieņemšanu FKTK uzdevusi Krājbankai izmaksāt daļu garantēto atlīdzību līdz 50 latiem dienā tās klientiem fiziskām personām, kurām saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu ir tiesības saņemt garantēto atlīdzību, pamatojoties uz informāciju, kāda ir a/s Latvijas Krājbanka grāmatvedības reģistros noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienā.

Sākot ar rītdienu, 24. novembri, dienišķos 50 latus bankas klienti varēs saņemt arī Krājbankas apkalpošanas centros to darba laikā.

FKTK lēmums arī paredz, ka Krājbanka garantēto atlīdzību izmaksai nav tiesīga prasīt no saviem klientiem komisijas vai jebkādu citu maksu par minēto pakalpojumu sniegšanu.