Juridiskās personas sākušas izņemt naudu no Latvijas Krājbankas. Tādējādi bankas aktīvi samazinājušies par 23%. Tas gan neesot saistīts ar klientu (uzņēmumu) aiziešanu, bet ar to darbības specifiku, skaidro bankā, ziņo Telegraf.
2008. gada nogalē bankas aktīvi bija aptuveni 1 miljards eiro (689 milj. LVL). Divu mēnešu laikā bankas aktīvi samazinājušies par 156 miljoniem LVL, līdz 533 miljoniem Ls.
"Izmaiņas bankas aktīvu un noguldījumu apjomos, ir saistītas ar bankas korporatīvo klientu apkalpošanu. Šiem klientiem ir specifisks bizness un cikliskas svārstības naudas plūsmā ir novērotas arī agrāk," laikrakstam norādīja Latvijas Krājbankas īpašnieces Snoras bankas preses sekretāre Vaida Vikute.
Krājbankas un arī Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotā informācija liecina, ka bankas noguldījumiem, ņemot vērā klientu struktūru, arī iepriekš bijusi tendence gana strauji mainīties. Tas nav saistīts ar klientu (uzņēmumu) aiziešanu, bet ar to darbības specifiku.
Turklāt ir runa nevis par termiņnoguldījumiem, bet parastiem kontu atlikumiem.
Šogad janvārī Krājbankas noguldījumu apjoms samazinājās par 156 miljoniem latu, noslīdot līdz 420.3 miljoniem latu janvāra beigās, bet pērn janvārī noguldījumu izmaiņas bija vēl lielākas – mēneša laikā samazinājums bija 185 miljoni latu jeb par 31 %, līdz 394 miljoniem latu. Tomēr gada laikā noguldījumu apjomiem bija tendence pieaugt.
Bankā informēja, ka, ja vēl februārī noguldījumu apjoms saruka par 6 miljoniem latu, tad jau šogad 24. martā noguldījumu apjoms bija pieaudzis par 47 miljoniem latu, sasniedzot 461 miljonu latu.
Spilgtākais piemērs, kā mēneša laikā var strauji mainīties bankas aktīvi, minama Latvijas tirdzniecības banka. Tā pēc noguldījumu apjoma vienu mēnesi atrodas banku pirmajā desmitniekā, nākamā mēnesī – otrajā desmitniekā – noguldījumu svārstības mēneša laikā sniedzas vairākos desmitos miljonu latu.