Kredītņēmēji, kā arī naudas noguldītāji, ir bijuši un vienmēr būs banku galvenie sabiedrotie, tāpēc finanšu sektors allaž cenšas kopā ar saviem klientiem risināt problēmas, kas radušās saistību izpildē.

Tā tas ir arī šobrīd līdz ar Euribor likmju pieaugumu, kas izriet no Eiropas Centrālās bankas lēmumiem (cīņa ar inflāciju). Taču šajā palīdzībā nupat vēlas iesaistīties arī valsts, kas ir noprotams no atsevišķiem publiskiem izteikumiem. Šoreiz kā risinājums ir nevis “helikoptera nauda”, kā tas bija Covid krīzes laikā, kad noteiktām mājsaimniecībām tika piešķirti līdzekļi izdevumu segšanai, bet gan ierobežojumi banku izsniegtajām kredītu likmēm. Diemžēl šāda palīdzība ilgtermiņā kredītņēmējiem nevis palīdzētu, bet tieši pretēji – kaitētu.

Intervences sekas

Attiecībā uz politiķu ideju ierobežot hipotekāro kredītu likmes, publiskajā telpā izskanējuši divi iespējamie scenāriji. Pirmkārt, ar likumu noteikt Euribor likmes “griestus” pusotra vai divu procentu līmenī. Otrkārt, likt bankām atteikties no tās kredītlikmju daļas, ko bankas šobrīd nosaka pašas. Abos gadījumos valsts faktiski iejaucas finanšu tirgū, nosakot to, par kādu cenu drīkst izsniegt aizdevumus. Nav zināms tas, vai kāda no šīm “idejām” ir likta arī uz papīra, jeb pagaidām par tām tiek tikai mēļots, bieži lietojot aizplīvurotus eifēmismus. Tomēr ir skaidri jāpasaka, kādas sekas šāda iejaukšanās radītu ne tikai esošajiem kredītņēmējiem, bet arī visiem tiem, kuri aizņēmumus gribētu ņemt nākotnē.

Finanšu nozares asociācija apkopojusi labāko praksi, lai informētu patērētājus par atbalstu hipotekārajiem kredītņēmējiem Euribor pieauguma apstākļos.

Apkopotajā materiālā var atrast praktisku informāciju un risinājumus kā maksātspējas grūtībās nonākušie klienti var ērtāk sazināties ar savu banku, lai kopīgi rastu labāko risinājumu katrai konkrētajai situācijai.

Kopumā hipotekāro kredītņēmēju ar ķīlu skaits Latvijā ir aptuveni 124 tūkstoši cilvēku (kopā aizņēmēji un līdzaizņēmēji), un aizņēmumu kopējā atlikusī summa ir 4,6 miljardi eiro. Vidēji 72% no kredītņēmējiem ikmēneša maksājums saistībā ar Euribor likmes paaugstināšanu nav pieaudzis vairāk par 100 eiro, un 60% kredīta līgumu maksājums ir mazāks nekā 350 eiro mēnesī.

Pandēmijas atnestā asā recesija pasaulē mainījusi lielas daļas cilvēku dzīvi, ja vērtē ekonomiskos aspektus. Skaidrība par nākotni šādos brīžos zūd, un parasti ekonomikas lejupslīdei komplektā nāk zināms maciņa svara zudums.

Katrā ziņā recesija nozīmē arī dzīvi pastiprināta stresa apstākļos, kas savukārt jau var palielināt iespējamību, ka darbībās ar naudu gluži kā par spīti tiks pieļautas dažādas kļūdas. Iekrišana kādos šādos slazdos dzīvi uz jau tā aktuālo izaicinājumu fona var sarežģīt vēl tālāk. Tādējādi var izcelt dažas kļūdas un ieteikumus, kā šādos brīžos vajadzētu censties rīkoties.

Mēģināt runāt

Cilvēki ir emocionālas būtnes, kurus iespaido tas, kas noticis nesenajā pagātnē. Tuvojoties recesijas lielākajai bezcerībai tādējādi var likties, ka pasaule patiešām virzās uz gala pusi. Šādas panikas iespaidā notiek pakļaušanās kādiem nevēlamiem eksperimentiem un ir grūti pieturēties pie agrākajiem lēmumiem. Tas prasa disciplīnu un drosmi. Daļa cilvēki šādos brīžos arī izvēlas noslēgties. Rezultātā, The Wall Street Journal (WSJ) kā vienu no kļūdām izceļ nerunāšanu par ar ieņēmumiem un naudu saistītajām lietām. Ir pētījumi, kas izceļ, ka šādu lietu pārrunāšana ar uzticamu personu grūtos brīžos var palīdzēt gan savstarpējām attiecībām, gan personīgajai finanšu bildei. WSJ skaidro, ka efektīvākas mēdzot būt plānotas šādas sarunas, jo tad to dalībnieki esot gatavāki, un rezultātā procesa norites gaita gan esot mierīgāka, gan konstruktīvāka. Šādas sarunas mēdz nozīmēt, ka finanšu izaicinājumi galu galā paliek par dalītu, nevis individuālu problēmu. Savukārt kopīgā perspektīva jau novedot pie ciešākas sadarbības un galu galā – labāka, piemēram, finanšu atgūšanas procesa un mazākiem savstarpējo attiecību konfliktiem.

ASV ekonomika recesijas fāzē iegāja jau 2007. gada decembrī, tā secinājusi Nacionālais ekonomiskās pētniecības birojs (NBER), kas parasti fiksē ekonomisko ciklu maiņu ASV, ziņo newsru.com.

80-to gadu sākumā recesija ilga 16 mēnešus, bet vidēji ASV pēckara perioda recesijas ilgst 10 mēnešus. Pagaidām recesija ASV tikai padziļinās. Ražošanas aktivitāte šobrīd ir zemākā 26 gados. Patērētāju pieprasījums gada trešajā ceturksnī krities par 3,7%- lielākais rādītājs 28 gadu laikā. ASV kompānijas samazina darbinieku skaitu un investīcijas.

Recesija parasti tiek definēta kā IKP pazemināšanās divus ceturkšņus pēc kārtas. Pagaidām, formāli IKP kritums ASV fiksēts tikai 3. ceturksnī (0,5%), līdz šim tika fiksēts pieaugums. Pēc prognozēm- 4. ceturksnī kritums var sasniegt 5%.

Ja bankām obligātā kārtā liks iesaldēt 20% no izsniegtā kredīta summas neveiksmīgajiem hipotekāro kredītu ņēmējiem, tās palielinās procentlikmes, sadārdzinot kredītus arī nākamajiem kredītņēmējiem, sasniedzot 20 vai 30% likmi.

Šādi Latvijā strādājošās komercbankas ir reaģējušas uz Finanšu ministrijas izstrādāto kredītņēmēju glābšanas plānu, kurš šonedēļ tiks apspriests valdībā. Un, domājams, šis nu ir apgalvojums, attiecībā uz kuru bankām var ticēt par visiem 100%.

Patiesībā te ir runga ar diviem galiem… Pirmkārt, bankas jau tagad nekautrējas palielināt procentlikmes par visu pēc kārtas. Piemēram, nav jau, protams, liegts mainīt kādu no kredītnosacījumiem, bet tajā brīdī ir jārēķinās ar ievērojamu likmes maiņu, ko bankas gan skaidro ar resursu sadārdzināšanos. Bet, otrkārt, iasaldējamos 20 % nedrīkstētu uzskatīt par obligātu bankām piemērojamu normu. Proti, ja attiecīgais kredītņēmējs atbilst visiem Finanšu ministrijas kritērijiem, tieši bankai būtu jāļauj izlemt, vai tā ir gatava konkrētajā situācijā atvadīties no 20 % kredīta pamatsummas apmaiņā pret valsts garantiju, ka tiks saņemta pārējā summa plus kredītprocenti, nevis, piemēram, nelikvīds dzīvoklis.

Jautājumi un padomi par to, kad gaidāma krīze, parādās arvien biežāk. Uztvere saasinās, jo izaugsmes tempi palēninās un izaicinošo ģeopolitisko notikumu klāsts pieplacina uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu.

Ja ASV piedzīvo recesiju, sekundārā ietekme uz Eiropu ir tieša un arī tā piedzīvo lejupslīdi. Sākotnējā fāzē, kas var ilgt divus trīs ceturkšņus, var novērot zināmu tendenču atšķiršanos. Tomēr tad šis vilnis ir jūtams arī Eiropā un noteikti būs arī Latvijā. Tādēļ ASV tiek pievērsta uzmanība, jo notikumi šajā ekonomikā var ieskandināt jaunus pavērsienus globālajā ekonomikā. Ne velti ir teiciens, ka, ja ASV nošķaudās, pārējā pasaule apaukstējas.

Bažas, ka ASV briest jauna lejupslīde uzplaiksnīja pērnā gada rudenī. Fiksēto ienākumu tirgus, kas vēsturiski ir spējis to noteikt visprecīzāk, šobrīd ir ļoti tuvu sarkanajam signālam. Tādēļ pastāv iemesls bažām, ja vēsturiskās norādes izrādīsies pareizas. Vēsturiski viens no ticamākajiem rādītājiem, kas ir norādījis uz gaidāmu lejupslīdi ASV, ir ienesīguma līknes slīpums, kas ir vienkārša starpība starp ilgtermiņa un īstermiņa obligāciju procentu likmēm. Tas parasti attiecas uz 10 gadu un 2 gadu parādzīmju ienesīgumu. Tā kā parasti aizņemties naudu uz 10 gadiem ir dārgāk nekā uz 2, tad šī starpība (10 g. mīnus 2 g.) parasti ir pozitīva. Bet atsevišķās situācijās 2 gadu ienesīgums kļūst lielāks par 10 gadīgo, padarot starpību negatīvu. Apgrieztā ienesīguma līkne ir paredzējusi visas deviņas ASV recesijas kopš 1955. gada. Tikai vienu reizi pēdējo 40 gadu laikā (1998. gadā) tā ir pievīlusi. Taču jāpiebilst, ka toreiz ienesīguma līkne bija apgriezta tikai minimāli - 7 bāzes punkti, turklāt uz ļoti īsu laiku.

Mājokļu kredītņēmēji šogad saņems valsts atbalstu, lai mazinātu straujā Euribor likmju kāpuma potenciāli negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību ienākumiem un spēju segt kredītsaistības.

Aprēķini rāda, ka izmaksājamais atbalsta apmērs var variēt no aptuveni 200 līdz 270 eiro aizdevumiem 50 tūkstošu eiro apmērā, aizdevumiem 150 tūkstošu eiro apmērā atbalsts sagaidāms no 630 līdz 740 eiro, bet kredītiem 250 tūkstošu eiro vērtībā izmaksājamā atbalsta summa par pirmo ceturksni būs no 1000 līdz 1240 eiro. Svarīgi, ka kredītņēmējiem atbalsta saņemšanai pašiem nekas nav jādara – atbalsta apjoms tiks aprēķināts un izmaksāts automātiski. Pirmās kompensācijas kredītņēmēji saņems līdz 30. aprīlim, tās izmaksās Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Atbalsts aizņēmējiem tiks maksāts tikai par veiktajiem procentu maksājumiem (nevis par kredīta pamatsummu). Atbalsts apmērs ir 30% no veiktajiem procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā 2 procentpunkti no periodam noteiktās kopējās aizņēmuma likmes.

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos mājokļu iegādei iedzīvotājiem izsniegtā hipotekāro kredītu (ar nodrošinājumu) kopsumma sasniedz 499,4 miljonus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Vidējā summa, ko iedzīvotāji aizņemas mājokļa iegādei, šogad sasniegusi 84 tūkstošus eiro, un visbiežāk (46%) tās atmaksas termiņš ir no 25 līdz 30 gadiem. Jāatzīmē, ka teju puse (48%) aizņēmēju ir vecumā no 31 līdz 40 gadiem.

“Neraugoties uz ECB realizētās inflācijas bremzēšanas programmas rezultātā pieaugušajām Euribor likmēm, kas pēdējā gada laikā paaugstināja aizņemšanās izmaksas mājokļu iegādei, datos redzam, ka kreditēšanu tas nav apstādinājis- cilvēki turpina īstenot ieceres par sava īpašuma iegādi. Kopumā, protams, šogad vērojama lielāka piesardzība – mājokļu iegādei izsniegto kredītu apjoms samazinājies par nepilnu piektdaļu jeb 18%, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem. Taču redzam, ka aizdevumu ņem tie, kuriem ir pārliecība par savu spēju segt kredītsaistības neskatoties uz pieaugošo dzīves dārdzību, jo maksātspējas grūtības kopumā šobrīd ir vien 0,3% no visiem kredītņēmējiem. Tas ir vērtējams kā zems rādītājs, kāds ir pastāvējis teju vienmēr un ko visbiežāk ietekmē pēkšņa darba nespēja vai darba zaudēšana,” saka Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Mājokļu kredītu ņēmējiem šobrīd nav izdevīgi kustināt kredīta nosacījumus, jo tad jārēķinās ar banku noteikto likmju kāpumu.

Lai gan Euribor likme šogad kļuvusi vairāk nekā divas reizes mazāka nekā 2008. gada sākumā, kredītņēmējiem, kas vēlas kaut ko mainīt savos kredītlīgumos, tostarp atmaksas termiņu, likmes veidu, jārēķinās, ka banka mainīs arī savu noteikto likmi, to palielinot. Tas tāpēc, ka bankām ir jāpērk jauni finanšu resursi, kuru cena tirgos ir vairākkārt pieaugusi. Šādu banku rīcību var salīdzināt ar iepriekšējiem periodiem, kad bankām bija pieeja lētiem resursiem, tāpēc tās klientiem, piem., 2007. gadā varēja samazināt savas pievienotās likmes pat zem 1 %. «Tendences kopējai kredītu procentu likmei ir nepieaugt, jo pieaugošos riskus kompensē Eiropas centrālās bankas aktivitātes, samazinot eiro bāzes likmi (tā veido Euribor likmi - red.),» tā SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Kārlis Danēvičs.

Eirozonas valstu ekonomika nonākusi recesijas stāvoklī. Pēc sākotnējiem datiem, eirozonas iekšzemes kopprodukts (IKP) 3. ceturksnī samazinājies par 0.2 procentiem, liecina Eurostat dati. Šādu situāciju Eiropas ekonomikas nav novērojušas 15 gadus, ziņo lentaru.

Itālija paziņojusi, ka tās IKP šā gada 3. ceturksnī samazinājies par pusprocentu salīdzinājumā ar iepriekšējo gada ceturksni un par 0.9 procentiem salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, ziņo ISTAT. Sakarā ar to, ka Itālijas ekonomiskās attīstības tempu samazinājums jau tiek novērots divus ceturkšņus no vietas, varot runāt par tās nonākšanu recesijas fāzē.

Iepriekš par recesiju ziņojušas arī citas eirozonas valstis. Piemēram, 2 ceturkšņus no vietas IKP izaugsme mazinās Vācijā (par to db.lv ziņoja jau vakar) un Igaunijā. Savukārt Francija tieši otrādi - spējusi izbēgt no recesijas draudiem, un 3. ceturksnī tās ekonomika ir pieaugusi par 0.14 %.

Eiropas ekonomika, līdz šim tīri dzīvīga, ņemot vērā nedienas finanšu tirgos un globālās izaugsmes palēnināšanos, šā gada otrajā ceturksnī ir sākusi klibot, raksta laikraksts Dienas bizness.

Pirmo reizi gandrīz desmit gadu laikā reģions piedzīvojis negatīvu izaugsmi. 27 valstu bloka ekonomika šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, samazinājusies par 0,1%, bet 15 eirozonas valstīs piedzīvots 0,2% kritums, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat aplēses. Ņemot to vērā, var teikt, ka jau četras no pasaules piecām lielākajām ekonomikām - ASV, eirozona, Japāna un Lielbritānija - šobrīd flirtē ar recesijas iespējamību, raksta The Wall Street Journal (WSJ).

Lielvalstis bremzē

2020. gads aktīvu pārvaldniekiem solās būs sarežģīts, jo iespējama ļoti dažādu scenāriju piepildīšanās.

Lai cik paradoksāli tas arī izklausītos, 2020. gads tādējādi var izrādīties ļoti labs vai ļoti slikts finanšu tirgiem, spriež Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Balstīts vien uz cerībām

Viņš izceļ, ka pagājušais gads bijis neparasts no vairāku aspektu puses. "Mēs piedzīvojām globāli sliktākos makroekonomikas datus kopš 2008. gada finanšu krīzes. Daudzi indikatori liecināja, ka recesijas risks ir augsts. Neuzlabojās arī akciju tirgus fundamentālie parametri - globāli uzņēmumu peļņas pieaugums apstājās un daudzas kompānijas savas nākotnes prognozes pārskatīja uz leju. Šajā pašā laikā akciju indeksi ir plaukuši visa gada garumā, uzrādot spēcīgāko sniegumu kopš 2009. gada. Arī citu aktīvu, piemēram, parādzīmju un izejvielu cena ir pieaugusi. Iemesli tam, kāpēc varējām novērot pretrunīgu attīstību finanšu tirgos, pretēji finanšu teorijai un līdzīgām vēsturiskām situācijām, šobrīd jau ir skaidrāki. Tirgus ticēja, ka nodrošinot papildus likviditāti un zemākas procentu likmes, centrālās bankas spēs novērst ekonomikas recesiju, un pat atjaunot veselīgu pieaugumu. Investori arī cerēja, ka tiks atrisinātas tirdzniecības nesaskaņas starp ASV un Ķīnu, kas samazinās neskaidrību un atjaunos labvēlīgus apstākļus globālās tirdzniecības izaugsmei. Tamdēļ, mūsuprāt, viss akciju cenu pieaugums 2019. gadā bija balstīts uz cerībām par to, kas notiks ar globālo ekonomiku 2020. un 2021. gadā," uzskata Luminor speciālists.

Turpinot budžeta deficīta politiku Latvijas ekonomika nākotnē varētu ilgstoši stagnēt. Tā intervijā Db apgalvo Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Pastāv recesijas draudi vairāku gadu garumā Pastāv recesijas draudi vairāku gadu garumā Pastāv recesijas draudi vairāku gadu garumā No valdības puses ir izskanējuši daudz dažādi priekšlikumi attiecībā uz to, kas būtu jādara, lai atrisinātu esošo Pastāv recesijas draudi vairāku gadu garumā ekonomisko krīzes situāciju – jāiesaldē algas, jāatlaiž darbinieki, jāceļ nodokļi... Kā jūsu skatījumā šobrīd vajadzētu rīkoties valdībai?

Hipotekārie kredīti Latvijā kopumā izsniegti aptuveni 5 miljardu latu apjomā. Šobrīd tiek izstrādāti kredītņēmēju aizsardzības pasākumi, par kuriem Finanšu ministrija detalizētāk sola informēt marta beigās.

Savukārt Lielbritānijas Godīgas uzņēmējdarbības iestādes pārstāvis Džeisons Frīmens uzskata, ka Latvijā kredīttirgus regulācijas ziņā valda haoss un visiem kredītu sniedzējiem būtu jābūt licencētiem, savukārt uzraugošajai iestādei vajadzētu būt pietiekamai varai labot tirgus spēlētāju uzvedību.

4. - 5. lpp.

Db pielikums Medicīna

Arodveselība – indikators attieksmei darbiniekiem

Vēlme optimizēt uzņēmumu izmaksas un taupīt, izmantojot visus līdzekļus, var negatīvi ietekmēt darba drošību uzņēmumos un pasliktināt arodveselības rādītājus Latvijā, uzskata Rīgas Stradiņa universitātes profesore Maija Eglīte.

12. – 15. lpp

Valdības pārstāvju teiktais, ka, iespējams, valsts tuvākajā nākotnē varētu palīdzēt hipotekārā kredīta ņēmējiem, kuriem radušās grūtības atdot parādu, vērtējams ļoti pozitīvi. Kāpēc nepalīdzēt, ja cilvēkiem ir radušās grūtības?

Gan televīzijā, gan presē pēdējā laikā pietiekami daudz ir izteikti pārmetumi bankām, kāpēc tās ir tik nežēlīgas —nenāk pretī kredītņēmējiem, nepagarina maksājumus, paaugstina procentu likmes un prasa papildus nodrošinājumu.

Vienmēr esam teikuši, ka sarežģījumu gadījumā ir jāvēršas pie savas bankas, kas iespēju robežās nāks pretī un meklēs risinājumu, un bankas to arī ir darījušas. Diemžēl šīs iespējas ir izsmeltas, jo atvieglojumu piešķiršana nav labas gribas žests. Ik reizi, kad banka nāk pretī ar kredītu procentu izmaiņām, tad bankai šāds kredīts jāpārkvalificē par zemākās kategorijas kredītu un uzreiz ir jāveido attiecīgie uzkrājumi. Šī pretimnākšana bankām maksā attiecīgo uzkrājumu veidošanu, kuri pagājušā gada beigās sasniedza jau gandrīz 300 milj. latu. Un šos uzkrājumus bankas veido uz tekošās peļņas rēķina, un, ja tās nepietiek, tad uz pašu kapitāla rēķina. Nevienam nav izdevīgi, lai banka pasliktinātu savu situāciju, jo bez tādiem klientiem, kas ir kredītņēmēji, bankai ir arī citi klienti, kas ir noguldītāji, — un tie ir primāri.

Eiropas Centrālā banka (ECB) iesaka Saeimas nu jau pieņemtos, bet Valsts prezidenta vēl neizsludinātos Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus papildināt ar rūpīgu analīzi attiecībā uz iespējamām negatīvām sekām banku nozarē, liecina ECB atzinums par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības pagaidu nodevu kredītiestādēm.

ECB atzinumu publicējusi 11.decembrī, norādot, ka jau 6.decembrī grozījumi pieņemti Saeimā, tādēļ netika dots apspriedēm ar ECB vajadzīgais laiks. Iesniegumu no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ECB saņēma 30.novembrī.

Atzinumā kritizēts, ka, lai gan likumprojekta īstenošana Latvijas banku sektoram radīs finanšu izmaksas, komisija nav iesniegusi ietekmes uz banku nozares rentabilitāti, kapitalizāciju un turpmāko kreditēšanas spēju novērtējumu.

Tostarp ECB skaidro - lai gan tiek lēsts, ka aptuveni 13% kredītņēmēju Latvijā varētu saskarties ar finanšu grūtībām cenu un procentu likmju pieauguma dēļ, procentu likmju pieauguma ietekme uz mājsaimniecību vispārējo maksātspēju būs mērena. Lielāku ietekmi radīšot patēriņa cenu kāpums.

Pēc atkārtotas Maksātnespējas likuma pārskatīšanas tas ir padarīts izdevīgāks kredītņēmējiem, jo bankām būs jāuzņemas lielāka atbildība par izsniegto aizdevumu. Tā intervijā Latvijas Radio norāda Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Vents Armands Krauklis.

Maksātnespējas likumā tiks noteikta norma, kas paredz, ka gadījumā, ja saistību dzēšanas procedūrā parādnieka ienākumi būs pietiekami, lai nomaksātu vismaz 50% no saistībām, kuras palikušas pēc parāda dzēšanas procedūras pabeigšanas, personas saistību dzēšanas plāna termiņš ir viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas. Divu gadu termiņš no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas tiks piemērots parādniekiem, kuru ienākumi būs pietiekami, lai nomaksātu 35% no kopējām saistībām, kas paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas jeb mantas, kas kalpoja par kredīta nodrošinājumu, pārdošanas. Trīs gadu laikā saistības būs jānomaksā tām fiziskām personām, kuru ienākumi ļauj segt vismaz 20% no kopējām saistībām no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas. Triju gadu un sešu mēnešu termiņš tiks dots parādniekiem, kuri parāda segšanai būs spējīgi novirzīt tikai trešdaļu no saviem ienākumiem.

Atbalsts kredītņēmējiem ir nepieciešams, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Tostarp viņš norādīja, ka Latvijas Banka atbalsta Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu par pastāvīga banku peļņas nodokļa ieviešanu.

Tāpat Kazāks pauda viedokli, ka ikvienam ilgtermiņā domājošam uzņēmumam ir jāskatās uz esošos situāciju arī sociāli atbildīgi, un tas akcentēts arī sarunās ar bankām, taču tās līdz šim ir negribīgi nākušas pretī klientiem. "Esam ļoti skaidri izstāstījuši bankām, ka esošais regulējums ļauj nākt pretī klientiem un šo sociālo atbildību īstenot dzīvē. Diemžēl no banku puses esam redzējuši, ka tas ir bijis vārgi, negribīgi - šis tas ir darīts, bet darāmā vēl daudz," viņš sacīja.

Vienlaikus Latvijas Bankas prezidents pauda, ka atbalsts kredītņēmējiem ir nepieciešams, bet tam būt jābūt mērķētam, laikā terminētam, samērīgam, šajā gadījumā tam būt jābūt finansētam no banku peļņas, kā arī tam būtu jābūt tūlītēji pieejamam.

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) būtu mazāk jāuztraucas par inflācijas fantoma risku un tā vietā jākoncentrējas uz pieaugošajiem deflācijas draudiem, kas varētu rasties no valūtu kara, rakstā Roubini Global Economics klientiem norādījis ekonomists Nouriels Raubini (Nouriel Roubini), vēsta CNBC.

ECB bažas par inflācijas draudiem eirozonā nosmacē eirozonas parādu nomākto valstu - Portugāles, Itālijas, Īrijas, Grieķijas un Spānijas (PIIGS) atlabšanu, uzskata Raubini un piebilst, ka tā vietā bankai būtu jāapdomā turpmāka kvantitatīvā mīkstināšana (quantitative easing) kā to dara britu un amerikāņu kolēģi.

«Spītīgā ECB drīzāk nogalinās jebkādas PIIGS atlabšanas izredzes, nevis apsvērs turpmāku kvantitatīvo mīkstināšanu, ko tā uzskata par nepieņemamu, atsaucoties uz inflācijas kāpuma draudiem,» rakstījis Raubini.

«Deflācija, nevis inflācija, ir risks, kas nomoka PIIGS,» viņš piebildis.

IKP pieaugums vien par 0.2 % šogad 2. ceturksnī liecina, ka Latvija atrodas uz recesijas sliekšņa un var iestāties krīze, ja nerīkosies Latvijas Banka un valdība.

Ir stagnācija

IKP zemie pieauguma tempi liecina, ka Latvijas ekonomika ir uz recesijas sliekšņa, Db norāda ekonomikas doktors profesors Jānis Ofmanis. «Klasiskā nozīmē recesija iestājas tad, ja IKP divos blakus esošajos ceturkšņos uzrāda mīnuszīmes izmaiņas. Latvijā, pēc maniem uzskatiem, šobrīd ir stagnācija. Tomēr recesija var iestāties,» saka J. Ofmanis. Pēc viņa paustā, lai tā nebūtu, vajag rīkoties Latvijas Bankai (LB) un valdībai. «LB vajag pazemināt kredītu ietekmējošo likmi, lai aktivizētu kreditēšanu. Jau tagad mazliet pareizi darīts, ka maina inflācijas apkarošanas priekšnoteikumus, bet vajag stimulēt ražošanu, konjunktūras uzlabošanos,» uzskata profesors. Otrkārt, valdībai vajag pazemināt nodokļus ne tikai uzņēmējdarbībā, bet arī iedzīvotājiem, jo pretējā gadījumā tie nevarēs izturēt inflāciju. «Viņi [valdība] to drošvien nedarīs, jo viņiem ir tikai 0.5 % pārpalikums budžetā,» viņš rezumē, vienlaikus atgādinot, ka, piem., ASV ir negatīvs budžets, bet tā pazemina nodokļus. Viņš minēja, ka krīze izpaudīsies tādējādi, ka būs bankroti. Arī bezdarbs pieaugs.

Nedēļas nogalē Valmierā notiks Latvijas IV olimpiāde, bet Jūrmalā - Jūrmalas krāsu skrējiens, tādēļ šajās pilsētās jārēķinās ar vairākiem satiksmes ierobežojumi, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi.

Tiem, kas dosies uz Valmierā notiekošo olimpiādi, jārēķinās, ka uz autoceļa Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (A3) ceļa posmā no Rubenes līdz Mellupes tiltam notiek vērienīgi būvdarbi, un satiksme tiek regulēta ar luksoforiem, tāpēc jārēķinās ar papildu pusotru stundu ceļā.

Vidzemē būvdarbi turpinās arī uz Vecpiebalgas ceļa (P30), kur autovadītājiem ir jārēķinās ar diviem luksoforu posmiem un papildus 40 minūtēm ceļā.

Kurzemē uz Klaipēdas šosejas (A11) posmā no Nīcas līdz Rucavai autovadītājiem jārēķinās ar trim luksoforu posmiem, kā arī papildu pusstundu ceļā. Šo ceļa posmu iespējams apbraukt pa autoceļu Rucava-Bārta-Dubeņi-Grobiņa (P113).

Latvijā nav daudz cilvēku, kuru vārdi tiek piesaukti brīžos, kad tiek meklēti kandidāti kādam nozīmīgam amatam. Bijusī Hansabankas (tagad – Swedbank) vadītāja Ingrīda Blūma ir viens no tiem, taču viņa ir apņēmusies šādai atbildībais nastai vairs nepiekrist.

No darba Hansabankā Ingrīda Blūma aizgāja faktiski ekonomiskās krīzes priekšvakarā. Tas bija brīdis, kad daļa no mums nojauta par to, kas tuvojas, bet vismaz daļa baņķieru to saprata jau visnotaļ skaidri. Zināmā mērā var teikt, ka šī intervija ir kā Latvijas kreditēšanas buma un norieta anatomijas kursa sastāvdaļa.

Bieži, runājot par ekonomiskās krīzes iemesliem Latvijā, teju kā galvenās vaininieces tiek pieminētas šeit strādājošās bankas, to realizētā politika. Kādi, jūsuprāt, ir šīs krīzes galvenie iemesli?

Eirozonas ekonomiskā izaugsme 2017. gadā sasniedza 2.3%, turpinot pēdējos gados vērojamo ekonomikas atlabšanu. Šķiet, ka pašreizējā ekonomiskā augšupeja atzīmē beigu punktu ieilgušam lejupslīdes un stagnācijas periodam, kas raisījis daudz jautājumu par eirozonas nākotni. Vai eirozonas fiskālai politikai pienācis laiks pārmaiņām?

Kopš vienotas valūtas ieviešanas 1999. gadā, tālāka eiro zonas integrācija ir bijusi visai gausa. Īpaši izteikti to var novērot fiskālās politikas jomā. Atšķirībā no citām monetārajām savienībām – eiro zonā faktiski nepastāv centralizēts budžets, līdz ar to visas fiskālās politikas sviras atrodas dalībvalstu rokās. Proti, lēmumi par nodokļu regulējuma pārmaiņām, tēriņiem aizsardzībai un pensiju indeksāciju netiek pieņemti centralizēti Eiropas institūcijās – tos pieņem dalībvalstu valdības. Līdz ar to arī atbildībai par fiskālās politikas sekām būtu jāgulstas uz pašu dalībvalstu pleciem, un, palielinoties atsevišķu valstu maksātnespējas draudiem, citām monetārās savienības valstīm nevajadzētu ciest. Tomēr vēl salīdzinoši nesenā Grieķijas krīze atgādina, ka realitātē aina ir citāda un bažas par atsevišķu dalībvalstu fiskālās politikas ilgtspēju ir saistošas gan eiro zonai kopumā, gan arī pārējām tās dalībvalstīm.