Fonds “Uzņēmēji mieram” aicina Latvijas uzņēmumus un ikvienu Ukrainas atbalstītāju piedalīties ziedojumu kampaņā “Bez tevis nav uzvaras!”, lai nodrošinātu 500 000 EUR lielu ziedojumu Ukrainas aizsardzības spēku stiprināšanai. Ziedojumi tiks vākti labdarības koncerta “Veltījums Ukrainai” ietvaros.

“Vajadzības Ukrainas aizstāvībai pret Krievijas asiņaino uzbrukumu papildinās un mainās, tāpēc cieši sadarbojoties ar saviem partneriem Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Ārlietu ministriju un citiem, mēs uz tām spējam, iesaistot uzņēmumus un sabiedrību. Šobrīd visvairāk nepieciešams atbalsts tieši Ukrainas aizsardzības spēka stiprināšanai, piegādājot Ukrainai ātrās palīdzības bruņumašīnas jeb tā sauktās mobilās ambulances, nakts redzamības iekārtas, piemēram, binokļus un monokļus, kā arī dronus un kvadrakopterus. Ņemot vērā nepārtrauktos uzbrukumus joprojām liels pieprasījums ir pēc ģeneratoriem, kā arī apvidus automašīnām un pikapiem,” sacīja Laura Skrodele, fonda “Uzņēmēji Mieram” vadītāja.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Krievijai un Ukrainai otrdien notikušajās sarunās nav izdevies panākt vienošanos gāzes jautājumā, un nākamnedēļ, 29.oktobrī, paredzētas jaunas sarunas.

Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs Ginters Etingers gan norādīja, ka sarunās tomēr izdevies panākt ievērojamu progresu.

«Mēs ceram, ka nākamnedēļ varētu tikt panākta vienošanās,» viņš piebilda.

Kā vēstīts, Krievija gāzi Ukrainai nav piegādājusi jau kopš jūnija, piegāžu pārtraukšanu skaidrojot ar Ukrainas nenomaksātajiem parādiem 5,3 miljardu dolāru apmērā.

Tāpat Krievija februārī ievērojami palielināja Ukrainai pārdodamās gāzes cenu.

ES jau kopš maija kā vidutājs piedalās Ukrainas un Krievijas sarunās, tādējādi cenšoties novērst iespējamo apdraudējumu gāzes piegādēm Eiropai.

Etingers un Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks pēc otrdien notikušajām sarunām norādīja, ka abas puses panākušas vienošanos par gāzes cenu 385 dolāru apmērā par 1000 kubikmetru.

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka viņa vadītā valsts no 1. jūnija pieprasīs Ukrainai par gāzi norēķināties ar priekšapmaksu, ziņo pasaules mediji.

Atklātā vēstulē, kas adresēta Eiropas līderiem, V. Putins norādīja, ka tagad Ukraina ir Krievijai parādā 2,55 miljardus eiro par jau līdz šim piegādāto gāzi.

Krievija esot bijusi atvērta sarunām, taču Eiropas Savienība nav spējusi piedāvāt specifiskus risinājumus.

Drīz pēc V. Putina vēstules ar līdzīgiem paziņojumiem nāca klajā arī Gazprom vadītājs Aleksejs Millers. A. Millers neslēpa, ka valstij piederošais enerģētikas gigants apturēs dabasgāzes piegādes Ukrainai, ja tā nenorēķināsies ar priekšapmaksu. Šāda kārtība stāsies spēkā jūnija sākumā.

Tikmēr Ukrainas finanšu ministrs Oleksanrdrs Šlapaks paziņoja, ka Ukraina ir gatava nomaksāt pašreizējo rēķinu par gāzi tiklīdz Krievija samazinās cenu. «Ja Krievija līdz gada beigām atkal piemērosUkrainai veco cenu par gāzi – 268 ASV dolārus par tūkstoš kubikmetriem – mēs esam gatavi nekavējoties segt esošo parādu, norādīja ministrs. Jāatgādina, ka Krievija nesen ir paaugstinājusi dabasgāzes cenu Ukrainai teju divkārši – līdz 485,5 ASV dolāriem par tūkstoš kubikemtriem. Tā ir augstākā Krievijas dabasgāzes cena starp Eiropas valstīm.

Dienas biznesam, kā Bonnier Business Press (BBP) grupas avīzei kopā ar kolēģiem no māsu avīzēm bija iespēja uzdot jautājumus par aktualitātēm ekskluzīvi BBP organizētajā intervijā ar Ukrainas prezidentu Viktoru Juščenko.

Kādu iemeslu dēļ pēdējā laikā tik lielā mērā ir saasinājušās Maskavas un Kijevas nesaskaņas? Cik liela, jūsuprāt, politikā ir personīgo attiecību loma?

Vēl viens uzskatāms un ļoti būtisks iemesls ir tas, ka Krievija un Ukraina reiz izvēlējās atšķirīgus sociālās un politiskās attīstības modeļus. Tāpēc mūsu kolēģi Krievijā ir pārlieku politizējuši dažus tīri tehniskus sadarbības jautājumus. Te jāpiemin sarunas par tirgus situācijai atbilstošu nomas maksu par Krievijas flotes īslaicīgu atrašanos Ukrainas teritorijā un robežu demarkācijas jautājumu. Turklāt ir notikušas arī vairākas neefektīvas diskusijas par vēstures, kultūras, valodas un citiem humanitāriem jautājumiem, kas ir ļoti nozīmīgi Ukrainas neatkarībai un suverenitātei.

Ierēķinot gāzes sašķidrināšanas, jūras transporta, un gazifikācijas izmaksas, ASV gāze Eiropā varētu nonākt par cenu, kas ir konkurētspējīgāka par Gazprom piedāvāto, norāda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Viņš uzsver, ka par vienu no galvenajiem politiskajiem instrumentiem un ieročiem ir kļuvusi enerģētika. Tikai dažu mēnešu laikā Krievija sākotnēji samazināja gāzes cenu Ukrainai par 33%, bet vēlāk paaugstināja to pat par 50%. Šādām cenu svārstībām un neskaidrībai par piegādēm vajadzētu izraisīt katastrofālas ekonomiskās un sociālās sekas.

Ņemot vērā minētos riskus, Latvijai nepieciešams rīkoties pietiekoši izlēmīgi, tomēr tikpat svarīgi saglabāt vēsu galvu. Kā zināms, gāzes cena būtiski ietekmē ne tikai apkures rēķinu apmēru, bet arī tautsaimniecības konkurētspēju kopumā. Kā piemēru ministrs min - pagājušā nedēļā AS Valmieras stikla šķidra paziņoja, ka enerģijas cenas ir galvenais iemesls tam, ka jauno ražotni atvērs nevis Latvijā, bet gan ASV, kur gāzes cena ir vien apmēram trešdaļa no vidējās cenas pasaulē.

Ungārija, kas pēdējās 20 dienas pārbaudījusi savu dabasgāzes piegādes sistēmu, otrdien sākusi piegādāt Ukrainai gāzi komerciālos daudzumos.

Gandrīz 15% no visas Eiropas Savienības (ES) patērētās gāzes tiek piegādāti no Krievijas cauri Ukrainas teritorijai. Saasinoties krīzei Ukrainā, ES ir iedrošinājusi dalībvalstis nodrošināt tehniskās iespējas piegādāt gāzi atpakaļ Ukrainai gadījumā, ja Maskava pārtrauktu piegādes.

Atsaucoties uz avotiem Ungārijas gāzes transporta uzņēmumā FGSZ Zrt, laikraksts Vilaggazdasag vēsta, ka Ungārija otrdien piegādājusi Ukrainai aptuveni 2,46 miljonus kubikmetru gāzes.

Kopš 1.maija neliels daudzums gāzes - aptuveni 22 500 kubikmetri - tika nosūtīti uz Ukrainu katru dienu, lai pārbaudītu sistēmu, norādījis laikraksts.

Krievijas enerģētikas kompānija Gazprom pieprasījusi Ukrainai «nekavējoties» apmaksāt rēķinu par piegādāto gāzi, paužot bažas par izveidojušos parādu. Analītiķi norādījuši uz jauna «gāzes kara» iespējamību starp abām valstīm.

Gazprom savas prasības izteicis pirms novembrī gaidāmā samita Viļņā, kurā ar Eiropas Savienība ar Ukrainu varētu parakstīt asociācijas un brīvās tirdzniecības līgumu. Krievija vēlas, lai Ukraina pievienotos tās veidotajai Muitas savienībai.

Krievijas enerģētikas kompānijas izpilddirektors Aleksejs Millers norādījis, ka Ukraina nav samaksājusi 882 miljonus ASV dolārus par gāzi, kas tai piegādāta augustā. «Mūs uztrauc situācija, kas ir izveidojusies saistībā ar Ukrainas nemaksāšanu par gāzes piegādēm,» A. Millera sacīto citē Interfax. Ukrainai ticis dots laiks līdz 1. oktobrim, lai norēķinātos par gāzi, tomēr valsts to neesot darījusi. Krievija piedraudējusi Ukrainai, ja tā nerīkosies, lai situāciju atrisinātu, gāzes piegādēm tikšot ieviestas priekšapmaksas.

ASV komunālo pakalpojumu uzņēmums «Pacific Gas and Electric» (PG&E) gatavojas atslēgt elektroapgādi 800 000 klientu Kalifornijas štatā, lai novērstu ugunsgrēku izraisīšanos no bojātām elektrolīnijām.

Tas ir lielākais preventīvais elektroapgādes pārtraukums Kalifornijas vēsturē.

PG&E plāno no trešdienas atslēgt elektroapgādi 34 apgabalos Kalifornijas ziemeļos un vidienē.

Uzņēmums «Southern California Edison» otrdien brīdināja, ka arī Kalifornijas dienvidos 106 000 klientu varētu tikt traucēta elektroapgāde.

Elektroapgādi plānots atslēgt vairāk nekā pusē no Kalifornijas 58 apgabaliem, taču tas nenozīmē, ka pilnīgi visiem klientiem šajos apgabalos tiks atslēgta elektropadeve.

PG&E brīdinājis, ka elektroapgāde var tikt atslēgta uz vairākām dienām. Gatavojoties tam, cilvēki steiguši iepirkt kabatas baterijas, propāna balonus, ūdens pudeles, pārtiku, sveces un uzlādēt visas elektroniskās ierīces.

Eiropas Komisija (EK) palīdzēs Ukrainai norēķināties par Krievijas piegādāto gāzi, otrdien paziņoja Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs Ginters Etingers.

Palīdzības piešķiršanu Ukrainai ES varētu apstiprināt trešdien.

Palīdzību viena miljarda ASV dolāru apmērā enerģijas vajadzību apmierināšanai Ukrainai piedāvājusi arī ASV.

Kā vēstīts, Krievijas enerģētikas gigants Gazprom no šā gada aprīļa vairs nepiemēros atlaidi Ukrainas gāzes importam.

Gazprom gatavojas Ukrainai piešķirt aizdevumu divu līdz trīs miljardu dolāru apmērā, lai Ukraina var segt parādu par pērn saņemto gāzi un turpināt norēķināties par pašreizējām piegādēm.

Eiropas Savienība (ES), Krievija un Ukraina ceturtdienas naktī Briselē noslēgušas vienošanos par gāzes piegādēm.

Krievija piekritusi ziemas periodā nodrošināt dabasgāzes piegādes Ukrainai, līdz ar to nodrošinot arī gāzes piegādes ES caur Ukrainas teritoriju.

Ukraina piekritusi apmaksāt savus gāzes parādus un maksāt par gāzi Krievijai priekšapmaksā.

Līdz gada beigām Ukraina maksās 378 dolārus par 1000 kubikmetriem gāzes, bet 2015.gada pirmajā ceturksnī -, domājams, 365 dolārus par 1000 kubikmetriem, norādīja Krievijas un Ukrainas enerģētikas ministri.

Vienošanās ir spēkā līdz marta beigām un tās ietvaros Ukraina piekritusi tuvākajā laikā samaksāt 1,45 miljardus dolāru no parāda un vēl 1,56 miljardus līdz gada beigām, atklāja ES enerģētikas komisārs Ginters Etingers.

Latvijai ir nozīmīgi palīdzēt kaimiņiem un tuvākajiem partneriem sarežģītos ekonomiskos apstākļos, tomēr patlaban nav precīzi skaidrs, cik un kāds finansējums no Eiropas Savienības puses tiks piešķirs Grieķijai un Ukrainai, saka Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas pārstāvji.

Grieķijas un tā sauktās Troikas (Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), Eiropas Centrālā banka (ECB) un Eiropas Komisija (EK)) vidū patlaban notiek asas diskusijas par to, cik papildus naudas nepieciešams Grieķijas banku sektoram, raksta Financial Times. SVF ir draudējis publicēt savas aplēses, kas ir nepilni 20 miljardi eiro, ja Grieķija turpinās minēt 6 miljardus eiro. Kāds Grieķijas baņķieris gan sacījis, ka valdības aprēķini ir bāzēti uz faktu, ka bankas nākamajā gadā atgriezīsies peļņā, taču ES pārstāvji uzskata, ka šīs prognozes ir pārmērīgi optimistiskas. Ja šis strīds ieilgs, tas samazinās Grieķijas spēju šogad mainīt ekonomiku un bremzēs banku vēlmi izsniegt jaunus kredītus, vairāk domājot par kapitalizācijas paaugstināšanu.

Valdība otrdien atbalstīja 10 miljonu eiro pārdali no gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma uz iemaksām starptautiskās organizācijās Ukrainas atbalstam.

Finansējums pārdalīts, lai atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumam veiktu granta iemaksu nošķirti Ukrainas atbalstam Starptautiskās Attīstības asociācijas Krīzes atbalsta programmas īpašajā ietvarā Ukrainas un Moldovas atbalstam astoņu miljonu eiro apmērā un granta iemaksu Pasaules Bankas Ukrainas Atjaunošanas, rekonstrukcijas un reformu trasta fondā divu miljonu eiro apmērā.

Finanšu ministram uzdots normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par apropriācijas izmaiņām, un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, veikt apropriācijas izmaiņas.

Krievijas iebrukumā Ukrainā izpostīti ceļi, tilti un uzņēmumi aptuveni 100 miljardu ASV dolāru apmērā, ceturtdien paziņojis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska galvenais padomnieks ekonomikas jautājumos Olehs Ustenko.

"Pašreiz nestrādā aptuveni 50% mūsu uzņēmumu, un tie, kuri vēl strādā, nestrādā ar 100% jaudu," paziņoja Ustenko.

"Situācija ekonomiskās izaugsmes ziņā patiešām būs ļoti nomācoša, pat ja karš nekavējoties apstāsies," runā Pītersona Starptautiskās ekonomikas institūtā norādīja Ustenko. Viņš pasākumā piedalījās attālināti.

Ustenko aicināja Eiropas un citu valstu valdības aizliegt importēt Krievijas naftu un gāzi, nogriežot Maskavai naudu, ko tā izmanto kara finansēšanai.

"Eiropieši joprojām maksā šim monstram, lai tas nogalinātu mūsu cilvēkus, nevainīgus cilvēkus," sacīja Ustenko.

Kamēr Eiropas valstis paļaujas uz Krievijas energoresursiem apkures nodrošināšanai, es varu jums apliecināt, ka Ukrainas pazemē, kur slēpjas cilvēki, ir daudz, daudz aukstāks, piebilda Ustenko.

Uz Dienas biznesa jautājumiem par Eiropas Savienības ideālu un ekonomisko interešu sadursmi attiecībās ar Krieviju atbild Austrumeiropas politikas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Dr. hist. Ainārs Lerhis.

Vai un kādā mērā ES kritika par politiskajiem procesiem Krievijā var ietekmēt mūsu attiecības, piemēram, enerģētikā?

Nopietnas domstarpības drīzāk gaidāmas līdz ar situācijas eskalāciju Sīrijā un ASV centieniem realizēt pretraķešu aizsardzības sistēmas nākamo posmu. Zināma spriedze valda aizsāktajā «cīņā par Arktiku» – izpaužas pretenzijas uz Ziemeļpola sektorā atrodošo derīgo izrakteņu krājumiem.

ES un Krievijas enerģētiskās attiecības nav tik viegli ietekmējamas, lai gan šeit politiskie jautājumi vienmēr spēlē zināmu lomu Krievijas attieksmē pret dažām ES dalībvalstīm. Piemēram, neatkarīgi no Latvijas referenduma rezultātiem pēc 18. februāra Krievijas politiskā retorika var kļūt ievērojami asāka.

Neskatoties uz to, ka obligāciju tirgos valda prieks par iespējamo Rietumu palīdzību Ukrainai, lielie investori aizvien bažījas, cik ātri Kijeva var saņemt šo palīdzību un vai Starptautiskā Valūtas fonda finansējums var pārstrukturizēt tās parādus, raksta Reuters.

Tādi fondi kā Templeton, Fidelity, Amundi, ING un Stone Harbor Investment Partners pērnā gada nogalē atkal atsāka ticēt Ukrainas spējai atmaksāt aizdevumu investoriem, ņemot vērā Krievijas piedāvāto finansējumu 15 miljardu dolāru apmērā.

Tāpat pēdējo dienu laikā tirgus dalībnieku ticība, ka darījums ar SVF izdosies, palīdzēja augt Ukrainas dolāru obligāciju cenām par 5-9 centiem, samazinot ienesīgumu. Tas arī uzlaboja obligāciju turētāju noskaņojumu, jo daļa investoru šogad jau ir vīlusies jaunattīstības valstu rādītājos un ieguldījumos, turklāt Ukraina un Venecuēla ir uzrādījušas šā gada vissliktākos rezultātus obligāciju tirgū.

Eiropas Savienība (ES) gatava piešķirt Ukrainai aizdevumu 11 miljardu eiro apmērā. Tas tiks nodrošināts kā no ES budžeta, tā no Eiropas finanšu institūcijām, paziņojis Eiropas Komisijas (EK) prezidents Hosē Manuels Barozu.

Iepriekš izskanēja ziņas, ka ES, sadarbojoties ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), varētu piedāvāt Ukrainai finansiālo atbalstu 20 miljardu eiro apmērā uz septiņiem gadiem.

Aizdevums paredzētus «tuvākajiem gadiem», pavēstīja H. M. Bnarozu.

Iepriekš ziņots, ka ASV gatava nodrošināt Ukrainai palīdzību enerģijas vajadzībām viena miljarda ASV dolāru apmērā. Sestdien Krievijas gāzes milzis Gazprom paziņoja, ka Ukraina par gāzi Krievijai ir parādā 1,55 miljardus dolāru.

Tāpat Eiropas Komisija (EK) palīdzēs Ukrainai norēķināties par Krievijas piegādāto gāzi, otrdien paziņoja Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs Ginters Etingers.

Kompānija Naftogaz Ukraini ir samaksājusi Krievijaas Gazprom par gāzes piegādi februārī, līdz ar to Krievija nepārtrauks gāzes piegādes Ukrainai un līdz ar to arī Eiropai, ziņo newsru.com.

Tomēr pēc ekspertu domām, jūnijā Ukraina nespēšot maksāt par Krievijas gāzi. Krievijas premjers Vladimirs Putins norādīja, ja tā notiks, tad cietēji atkal būs gāzes lietotāji Eiropā.

Gazprom atzina, ka Naftogaz Ukraini sākumā samaksājis par gāzi 310 miljonus dolāru, bet nedaudz vēlāk vēl 50 miljonus dolāru. Saskaņā ar līgumu, Ukrainai par gāzi jāmaksā līdz katra nākamā mēneša 7. datumam. Gadījumā, ja līguma nosacījumi netiks pildīti, tad Gazprom varētu lūgt Ukrainai par gāzi veikt priekšapmaksu katru mēnesi.

Eiropas Komisija (EK) piektdien nolēmusi ieteikt piešķirt Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai, paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Ukraina un Moldova pieteikumus par uzņemšanu ES iesniedza drīz pēc tam, kad Krievijas karaspēks 24.februāri atkārtoti iebruka Ukrainā.

"Jā, Ukraina ir jāpieņem kā kandidātvalsts. Tas ir balstīts izpratnē, ka labs darbs ir padarīts, bet svarīgs darbs vēl veicams," sacīja EK prezidente.

"Mēs visi zinām, ka ukraiņi ir gatavi mirt par Eiropas perspektīvu. Mēs gribam, lai viņi dzīvo kopā ar mums par šo Eiropas sapni," viņa uzsvēra.

ES 27 dalībvalstīm vēl jādod zaļā gaisma, lai Ukrainai tiktu piešķirts kandidātvalsts statuss, un bloka līderi par to diskutēs samitā Briselē jaunnedēļ.

Tomēr gaidāms, ka arī tad, ja Ukraina un Moldova tiks atzītas par kandidātvalstīm, to ceļš uz dalību ES būs diezgan ilgs.

Eiropā vienlaicīgi tiek īstenoti vairāki enerģētiskie projekti, kas visai strauji pārveido gāzes tirgu.

Starpvalstu enerģētisko savienojumu izveidošana panāk agrāk izolēto valstu integrēšanu Eiropas vienotajā gāzes tirgū. Savukārt trešo valstu kompānijas paplašina savu infrastruktūru, lai noturētu savas līderu pozīcijas. DB noskaidro, kāda pašlaik ir Eiropas un pasaules dabasgāzes tirgu kopējā aina.

Prognozē deficītu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē, ka dabasgāzes ieguve Eiropas Savienībā (ES) ap 2040.gadu būs sarukusi par pusi. ES eksperti uzskata, ka prognozējamais dabasgāzes deficīta apjoms varētu sasniegt 120 miljardu kubikmetru, kas vēl vairāk palielinātu ES atkarību no dabasgāzes importa.

Prognozes par Eiropas gāzes tirgus attīstības nākotni pārtop arī skaitļos. Eiropas Komisijas (EK) 2019.gada pirmā ceturkšņa atskaite par Eiropas gāzes tirgu atklāj visai straujas pārmaiņas, salīdzinot ar tirgus dinamiku 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Ukrainas valstij piederošā enerģētikas kompānija Naftogaz šī gada 4. janvārī atteikusies no Krievijas monopola Gazprom pieņemt papildus 15 miljonus kubikmetru dabasgāzes, kas bija paredzēta Eiropas patērētājiem. Tā norādījis Gazprom preses dienests, raksta RIA Novosti.

Db.lv jau ziņoja, ka Gazprom no šī gada 1. janvāra pārtrauca piegādāt gāzi Ukrainai, jo abas puses netika vienojušās pār tālākiem piegādes noteikumiem.

RIA Novosti raksta, ka Krievija turpina caur Ukrainu piegādāt gāzi Eiropai pilnā apjomā.

Gazprom pārstāvis Sergejs Kuprijanovs norāda, ka gāzei, kas caur Ukrainu tiek piegādāta Eiropai ir iztrūkumi, tādēļ Krievija palielinājusi piegādes avotus Eiropas valstīm pa citiem ceļiem - Baltkrieviju un cauruļvadu Blue-Stream.

Tikmēr Gazprom pret Ukrainas kompāniju Naftogaz sagatavojusi prasību Stokholmas arbitrāžas tiesā. Tas darīts, lai nodrošinātu gāzes tranzītu caur Ukrainas teritoriju.