Izsludinot vairāk iepirkumu par mobilo sakaru pakalpojumiem, valsts pārvalde varētu ietaupīt milzu līdzekļus, iespējams, pat 4 milj. Ls.

Mobilo sakaru operatora Tele2 aprēķini liecina, ka valsts uz mobilo sakaru pakalpojumu rēķina, iespējams, varētu ietaupīt vairāk nekā 4 milj. Ls. Laikraksts Dienas bizness kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru sācis akciju ar mērķi palīdzēt valsts pārvaldei kļūt efektīvākai, vienlaikus ļaujot ietaupīt. Vairākus uzņēmēju ierosinājumus Db saņēmis par to, ka valsts pārvalde līdzekļus varētu ietaupīt arī uz telekomunikāciju sakaru pakalpojumu rēķina, gan nosakot mazākus limitus darbiniekiem, gan pārskatot atmaksātos rēķinus, gan izsludinot vairāk iepirkumus par mobilo sakaru pakalpojumiem, tādējādi nodrošinot konkurenci un iespēju izvēlēties lētāko piedāvājumu.

Krievijas lielākais mobilo sakaru operators MTS, kurā 40% akciju pieder vācu telekomunikācijas uzņēmumam Deutsche Telekom AG,ar 5 miljoniem klientiem kļuvis par līderi Austrumeiropā. Šajā milzīgajā zemē telekomunikācijas izmaksas runā par labu mobilajam telefonam, nevis vadu līnijām. Pēc Maskavas investīciju bankas Renaissance Kapital katrs mobilo sakaru numurs numurs jaunam mobilo sakaru tīklam izmaksā 200 līdz 300 ASV dolāru, bet patstāvīgajam pieslēgumam 500 ASV dolāru. Jūlija beigās 12,5 miljoni (gada sākumā 8 miljoni) krievu lietoja mobilos sakarus jeb 7% no 145 miljoniem Krievijas iedzīvotāju. Pastāvīgo pieslēgumu lieto 21%. Krievijas mobilo sakaru tirgū darbojas vairāki operatori no kuriem lielākie ir MTS un Vimpel-Com ar norvēģu Telenor. 2001. gada novembrī startēja Megafon, kura akcionāri ir Comerzbank, zviedru Telia un somu Sonera. Cīņa par klientiem ir pilnā sparā, jo tarifi tiek mainīti vairākas reizes gadā. Uzņēmumu ienākumi uz katru klientu samazinās, piemēram, 2001. gada pirmajā ceturksnī MTS uz katra klienta nopelnīja 41 ASV dolāri, bet pašreiz tikai 25 ASV dolārus. 2002. gada pirmajos sešos mēnešos MTS apgrozījums ir 564 miljoni ASV dolāru ar tīro peļņu 110,7 miljoni. Pirms gada apgrozījums bija 372 miljoni ASV dolāru ar 76 miljoniem tīrās peļņas. Vimpel-Com apgrozījums ir 318 miljoni ASV dolāru ar tīro peļņu 50 miljoni, kur pagājušajā gadā bija tikai 175 miljoni ar 14 miljoniem tīrās peļņas. Krievijas naftas uzņēmumi lielu daļu savas peļņas tiešā veidā iegulga mobilo sakaru sektorā. Par labu mobilajiem sakariem ir arī Krievijas pastāvīgā pieslēguma vēlme izmainīt maksas tarifu, kur netiks noteikta mēneša standarta sarunu samaksa, bet gan par katru sarunu atsevišķi. Krievijas mobilo sakaru firmām savā zemē kļūst par šauru. Nesen tika nopirkts nīderlandiešu-amerikāņu telekomunikāciju koncerns KPN Qwest par 35,5 miljoniem ASV dolāru. Krievi vēlas iekarot Polijas, Ungārijas, Čehijas, Rumānijas un Slovākijas mobilo sakaru tirgu. Avots: Handelsblatt

MTS Bank Krievijā ir ieviesusi pakalpojumu, kas nodrošina mobilā telefona priekšapmaksas konta papildināšanu, rēķinu apmaksu un attālinātus pirkumus, izmantojot mobilo telefonu. Pakalpojuma ieviešanā palīdzējusi Tieto Latvia izstrādātā Card Suite programmatūra.

Pakalpojums paredzēts MTS Bank klientiem un ir pieejams 24 stundas diennaktī. Izmantojot mobilo tālruni, klients nosūta mobilajam operatoram pieprasījumu par vēlamo operāciju, tiek veikta klienta autentifikācija un savienojums ar pieņēmējbanku. Card Suite risinājums kalpo kā MTS Bank autorizācijas sistēma, balstoties uz telekomunikāciju operatora atsūtītajiem datiem, ģenerē karšu autorizācijas un transakciju ziņojumus saskaņā ar starptautisko maksājumu organizāciju izstrādātajiem mobilo maksājumu standartiem. Neatkarīgi no atrašanās vietas un diennakts stundas, klientam ir iespēja izmantot tradicionālo maksājumu karti un veikt norēķinus.

Antons Ļubenko A/S «Trasta Komercbanka» Vērtspapīru nodaļas speciālists Pirmdien RTS indekss palielinājās, sasniedzot 358.65 punkta atzīmi. Izsoles apjoms sasniedza 11.48 miljonu ASV dolārus. Apgrozībā esošo viegli realizējamo vērtspapīru kotējumu dinamikai bija dažāda rakstura ievirzes. RAO Krievijas VES un Rostelekom kotējumi pazeminājās attiecīgi par 0.35% un 0.43%. LUKoil un Mosenergo vērtspapīri pieauga cenā attiecīgi par 0.73% un 1.54%. GMK Noriļskij Ņikeļ akciju kotējumi pieauga par 2.88%. Pirmdien Krievijas fondu tirgū izsoles gaitā turpināja dominēt tās pašas tendences, kas jau iezīmējās pagājušajā nedēļā: pirmkārt, liels pieprasījums bija pēc «enerģētikas» akcijām, Krājbankas» (Sberbank) vērtspapīriem, nedaudz mazāks pieprasījums bija GMK Noriļskij Ņikeļ un Rostelekom akcijām. Savukārt naftas» vērtspapīru kotējumu dinamika bija diezgan vāja, kaut gan atsevišķu naftas kompāniju akcijām bija vērojams selektīvs pieprasījums. Investori izrādīja selektīvu interesi par LUKoil akcijām. Izsoles gaitā JUKOS akciju kotējumi svārstījās diezgan šaurajā cenu diapazonā 290 - 295 rub. par vienu akciju, bet uz izsoles noslēguma brīdi tās tomēr bija varējušas pārkāpt atzīmi 295 rub. par vienu akciju. RAO Krievijas VES akciju izsoles sektorā bija vērojami peļņas fiksācijas mēģinājumi pēc tam, kad kotējumi sasniedza kārtējo maksimālu līmeni — 3.367 rub. par vienu akciju. Tā kā kotējumi nav varējuši noturēties šīs atzīmes līmenī, tie ātri saruka, tādējādi sasniedzot iepriekšējās izsoles noslēguma līmeni — 3.541 rub. par vienu akciju. Taču kaut cik nopietnas liela mēroga cenu korekcijas sākuma pazīmes pagaidām netiek vērotas, un Amerikas galveno fondu indeksu kāpums izsoles uzsākšanas brīdī ASV biržu tirdzniecības sistēmas tikai vairoja Krievijas tirgus dalībnieku optimismu. Otrdien RTS indekss pazeminājās par 1. 89%, sasniedzot 351.86 punkta atzīmi. Izsoles apjoms sasniedza 14.53 miljonu ASV dolāru līmeni. Par apgrozībā esošo viegli realizējamo vērtspapīru pazemināšanās līderiem kļuva Sibņeft akcijas, jo to kotējumi pazeminājās par 3.47%. LUKoil un Mosenergo akciju kotējumi saruka attiecīgi par 2.78% un 2.42%. Tajā pat laikā, RAO Krievijas VES akciju kotējumi pieauga cenā par 0.35%. Apstiprinot jau sen izplātāmās tirgū baumas, otrdien MTS paziņoja par līguma parakstīšanu ar visiem lielākā Ukrainas GSM operatora (kompānijas UMC) akcionāriem par 57.7% akciju pirkšanu par cenu 194.2 miljonu ASV dolāru apmērā. Pēc analītiķu domām, tā ir pozitīvā vēsts, jo rezultātā MTS abonentu bāze paplašināsies par 30% un tas dos kompānijai iespēju panākt ievērojamu klātbūtni perspektīvajā tirgū, samaksājot par to saprātīgu cenu. Saskaņā ar nolīguma noteikumiem MTS nopirks 16.3% akciju no kompānijas KPN, 16.3% no Deutsche Telekom un 25% no Ukrtelekom. Turklāt, MTS ir noslēgusi option kontraktu ar kompāniju TDC Tele Danmark par tai piederošo UMC 16.3% akciju paketes pirkšanu. Call Option darbības termiņš no 2003.gada 5.maija līdz 2004.gada 5.novembrim, bet Put Option -— no 2003.gada 5.augusta līdz 2004.gada 5.novembrim. Option kontrakta izpildes minimālā cena - 55 miljoni ASV dolāru. Jāpiezīmē, ka UMC akciju kontrolpaketes pirkšana pilnībā atbilst MTS stratēģijai, kas paredz kompānijas klātbūtnes paplašināšanu NVS tirgū. Ņemot vērā mobilo sakaru pakalpojumu esošo līmeni Ukrainā, kas sasniedz tikai 5%, Ukrainu varētu uzskatīt par ļoti pievilcīgu tirgus segmentu, neraugoties uz to, ka iekšējais kopprodukts uz vienu cilvēku šajā valstī ir daudz zemāks, salīdzinājumā ar Krievijas rādītāju — 850 USD līmenī. Pastāv iespēja, ka šāda darījums varētu veicināt MTS akcijas cenas korekciju augšup. Kopumā, MMVB sekcijā otrdien rīkotās izsoles notikumu izvēršana maz atšķīrās no pēdējo dienu situācijas. Kā parasti, «naftas» vērtspapīri nodemonstrēja savu vājību, salīdzinājumā ar citiem Krievijas «blue chips», reaģējot uz naftas tirgus konjunktūras pasliktināšanos pasaulē. Pēc «Enerģētikas» vērtspapīriem joprojām bija diezgan ievērojams pieprasījums. Pēc analītiķu domām, patlaban tirgū ir

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bez grozījumu veikšanas turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā "Mobilo telefonu sarunas un pakalpojumi", liecina IUB publiskotā informācija.

Tāpat IUB noteicis veikt izmaiņas konkursa nolikumā, par kurām sūdzību bija iesniegusi SIA "Bite Latvija".

Cita starpā kompānija iepirkumā apstrīdēja iekļautos vērtēšanas kritērijus par lielāko bāzes staciju skaitu kā izšķirošu faktoru mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes noteikšanā, kā arī mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes noteikšanu pēc novecojušiem, 2020.gadā veiktiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mērījumiem.

Lēmums pieņemts 5.jūlijā.

Kā komentēja "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs, valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību mobilo sakaru publiskajos iepirkumos jau ilgstoši tiek ietverti neobjektīvi un tirgus konkurenci kropļojoši vērtēšanas kritēriji, dodot būtiskas priekšrocības vienam, daļēji valstij piederošam tirgus dalībniekam.

Valsts 2020. gada budžeta veidošanas laikā bieži bija dzirdami publiski izteikumi par būtisku līdzekļu trūkumu dažādām nozarēm. Politiķi un ierēdņi meklēja dažādus risinājumus, lai palielinātu valsts ieņēmumus.

Manuprāt, nepietiekama vērība tika pievērsta valsts un pašvaldību iepirkumiem, kuros novērojama valsts līdzekļu izšķērdēšana – vismaz mobilo sakaru pakalpojumu jomā.

Izteikts konkurences trūkums valsts un pašvaldību institūciju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos ir novērojams jau vairāku gadu garumā. Mūsu aprēķini liecina, ka, piemēram, ministrijas un to padotības iestādes par mobilo sakaru pakalpojumiem pārmaksā aptuveni 1 miljonu eiro līguma darbības termiņā. Taču esmu pārliecināts, ka šī summa ir daudz lielāka, ja aplūkotu visas valsts un pašvaldību iestādes. Diemžēl publiski šāda informācija nav pieejama.

Oficiālie Finanšu ministrijas dati liecina, ka ap 70% ministriju un to padotības iestāžu mobilo sakaru pakalpojumus sniedz viens operators – LMT. Ja ņemam vērā tikai ministrijas, tad 12 no 13 ministrijām pakalpojumu sniedzējs ir šis konkrētais nozares spēlētājs. Šim faktam mēs nepievērstu vērību, ja iepirkumos visiem tirgus spēlētājiem būtu vienlīdzīgas iespējas konkurēt un uzvarētu objektīvi konkurētspējīgākais piedāvājums. Diemžēl šobrīd notiek centieni ar dažādām konkurenci kropļojošām metodēm saglabāt to tirgus situāciju, kāda vēsturiski izveidojusies šajā sektorā, un noturēt to handikapu, kuru LMT ieguvis kā pirmais mobilo sakaru operators Latvijā.

Lattelecom ir jāpieņem stratēģisks lēmums par darbību mobilo sakaru tirgū, jo savādāk kompānija zaudētu konkurētspēju un vērtību.To Db pauda Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis. "Tas ir stratēģiskas dabas lēmums, kas jāapspriež ar akcionāriem," N. Melngailis teica. Viņš nevēlējās komentēt, kā Lattelecom varētu tikt pie mobilajiem sakariem, jo to risinās pēc lēmuma pieņemšanas.

Nozarē uzskata, ka tas izdarāms, dibinot t.s. virtuālo mobilo operatoru kāda esoša mobilā operatora tīklā, pērkot esošu mobilo operatoru vai arī gaidot brīdi, kad piedāvās jaunu mobilo sakaru licenci, un cerot to iegūt. Satiksmes ministrijas (SM) Sakaru departamenta direktors Raimonds Bergmanis Db teica, ka šobrīd neesot radiofrekvenču resursu, ko pārdot jaunam operatoram. Tele2 direktors Petrs Kirdeika (Petras Kirdeika) Db teica, ka nevarot nopietni komentēt Lattelecom lēmumu, kas vēl neesot pieņemts. Tomēr viņš uzskata, ka Lattelecom ir stiprs zīmols, kas, piem., palīdzētu tam ienākt virtuālo operatoru tirgū.

Eiropas Savienības Telekomunikāciju regula paredz viesabonēšanas tarifu atcelšanu no 2017. gada 15. jūnija, kas nozīmē, ka patērētāji par mobilā telefona zvaniem un internetu varēs vienādi maksāt gan savā valstī, gan citur Eiropas Savienībā.

Jaunā kārtība, par kuras detaļām ES līmenī vēl jāpieņem lēmumi, var veicināt tarifu celšanos tur, kur tie patlaban ir zemāki, jo šo valstu operatori būs spiesti piemaksāt savu klientu vietā, norāda eksperti.

Iespējams, mobilo sakaru tarifu pieaugumu nākotnē šīs pārmaiņas ietekmētu mazāk, ja ar dalībvalstu pūlēm zemākā līmenī tiktu noturētas viesabonēšanas vairumtirdzniecības cenas, kas sāpīgāk ietekmē tās valstis, kurās patlaban mobilo sakaru pakalpojumi ir lētāki. Kā liecina Eiropas Padomes izplatītā informācija, regulas projektā ir noteiktas robežas maksām, ko operatori var viens otram prasīt par savu tīklu izmantošanu, lai sniegtu viesabonēšanas pakalpojumus. Šie cenu griesti attiecas uz balss zvaniem, SMS un datu izmantošanu. Tāpat jauno noteikumu mērķis ir saglabāt stimulus ieguldījumiem tīklos un nepieļaut konkurences izkropļojumus ne vietējā, ne apmeklētajā sakaru tīklā. Vispārējā pieeja paredz jaunu mehānismu vairumtirdzniecības līmenī, lai izņēmuma apstākļos nodrošinātu ilgtspēju. Ja operatori nespēj atgūt savas izmaksas, tie var savas valsts regulatoram lūgt atļauju piemērot papildmaksu virs noteiktajiem griestiem.

Turkmenistāna apturējusi MTS-Turkmenistan - lielākā mobilo telefonu pakalpojumu sniedzēja tās teritorijā - darbību, atstājot lielāko daļu valsts bez mobilo telefonu sakariem un pieejas internetam, ziņo rferl.org.

Krievijas kompānija informējusi savus abonentus, ka «visi sakaru pakalpojumi ir uz laiku apturēti».

Savā tīmekļa vietnē MTS-Turkmenistan norāda, ka saņēmusi paziņojumu no atbildīgās ministrijas par licences apturēšanu.

Jeļena Kokhanovskaja, Mobile TeleSystems (MTS) sabiedrisko attiecību direktore Maskavā, teikusi, ka Turkmenistānas varas iestādes nav atklājušas nevienu iemeslu, kas ir viņu lēmuma pamatā. «Mēs neesam saņēmuši nekādus paskaidrojumus no Turkmenistānas puses, un mēs gaidām paskaidrojumus,» viņa sacījusi.

Amatpersonas Ašhabadā atteikušās komentēt šo soli. Reģionālie mediji vēstījuši, ka uz MTS-Turkmenistan tiek izdarīts spiediens no valsts varas iestāžu puses, kas grib mazināt tā dominējošo stāvokli tirgū.

Summa, kuru viens mobilo sakaru lietotājs pārmaksā gada laikā, pieaugusi līdz 25,4 latiem. Aizvadītā gada decembrī šī summa bijusi 22,65 lati un salīdzinājumā ar 2010. gada pārmaksas apjomu – 13,14 lati gadā - tā palielinājusies gandrīz divas reizes, liecina portāla Gudriem.lv veikts pētījums.

Tāpat pētījuma dati norāda - 47,2% respondentu uzskata, ka viņi varētu maksāt mazāk par mobilajiem sakariem, bet no operatoru maiņas respondentus pārsvarā attur pieradums, slinkums un fakts, ka visi ģimenes locekļi lieto vienu mobilo sakaru operatoru.

Portāls norāda, ka veicis pētījumu par mobilo sakaru pārmaksas apjomu, balstoties uz 28 796 lietotāju pieprasījumiem mobilo sakaru salīdzināšanas sadaļā. «Mobilo sakaru salīdzināšanas sistēma palīdz katram tās lietotājam aprēķināt optimālāko tarifu plānu pēc norādītajiem parametriem. 2010. gada rudenī summa, ko vidēji ieekonomētu viens mobilo sakaru lietotājs gada laikā bija 13,14 lati, 12 mēnešu laikā, summa ievērojami pieauga un 2011. gada decembrī sastādīja 22,65 latus un šobrīd, 2012.gada jūlijā, - 25,40 latus gadā,» skaidro Gudriem.lv pārstāvji.

Maksa par mobilo sakaru viesabonēšanu Eiropā joprojām ir augsta, liecina šodien Eirobarometrā publicētā Eiropas mēroga aptauja un jaunākās tendences mobilo tālruņu starptautiskās viesabonēšanas cenu attīstībā, db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. 15 % mobilo tālruņu lietotāju ceļojumā tālruni neņem līdzi vai to pilnīgi izslēdz, bet 21 % ārzemēs izmanto tikai īsziņu (SMS) pakalpojumu.

Vairums ES iedzīvotāju uzskata, ka Eiropas Savienībai jānodrošina, lai izejošie un ienākošie zvani mobilajā tīklā, abonentam ceļojot citās ES valstīs, būtiski neatšķirtos no cenām abonēšanas valstī. Eiropas mobilo tālruņu lietotāji joprojām maksā 4–6 eiro par četru minūšu viesabonēšanas zvanu – tā lasāms šodien atjauninātajā Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē. Dažos gadījumos viesabonēšanas cena par tādu zvanu pārsniedz 12 eiro.

„Pārmērīgi augstās cenas ierobežo mobilo tālruņu izmantošanu ārzemēs. Cieš gan patērētāji, gan Eiropas rūpniecība, gan Eiropa kopumā," skaidro par informācijas sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem atbildīgā Komisijas locekle Viviāna Redinga. „Viesabonēšanas cenu samazināšana ir ne vien politisks Eiropas Komisijas uzdevums, bet arī interesants uzņēmējdarbības modelis – tā liecina to operatoru pieredze, kuri pēdējos mēnešus sākuši pazemināt cenas, piedāvājot īpašus viesabonēšanas pakalpojumu kompleksus. Es aicinu visus mobilo sakaru operatorus palīdzēt sagraut šo pēdējo traucēkli Eiropas vienotajā tirgū. Nav pieļaujams, ka starptautiskās mobilo sakaru viesabonēšanas izmaksu nasta jāuzņemas parastajiem patērētājiem, kas maksā pēc standarta tarifiem."

Jauna ES aptauja liecina, ka augstā viesabonēšanas maksa attur eiropiešus no mobilo tālruņu izmantošanas ārzemēs

Maksa par mobilo sakaru viesabonēšanu Eiropā joprojām ir augsta. Par to liecina šodien Eirobarometrā publicētā Eiropas mēroga aptauja un jaunākās tendences mobilo tālruņu starptautiskās viesabonēšanas cenu attīstībā. Vairums ES iedzīvotāju uzskata, ka Eiropas Savienībai jānodrošina, lai izejošie un ienākošie zvani mobilajā tīklā, abonentam ceļojot citās ES valstīs, būtiski neatšķirtos no cenām abonēšanas valstī. Eiropas mobilo tālruņu lietotāji joprojām maksā 4-6 eiro par četru minūšu viesabonēšanas zvanu - tā lasāms šodien atjauninātajā Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē. Dažos gadījumos viesabonēšanas cena par tādu zvanu pārsniedz 12 eiro.

"Pārmērīgi augstās cenas ierobežo mobilo tālruņu izmantošanu ārzemēs. Cieš gan patērētāji, gan Eiropas rūpniecība, gan Eiropa kopumā," skaidro par informācijas sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem atbildīgā Komisijas locekle Viviāna Redinga. "Viesabonēšanas cenu samazināšana ir ne vien politisks Eiropas Komisijas uzdevums, bet arī interesants uzņēmējdarbības modelis - tā liecina to operatoru pieredze, kuri pēdējos mēnešus sākuši pazemināt cenas, piedāvājot īpašus viesabonēšanas pakalpojumu kompleksus. Es aicinu visus mobilo sakaru operatorus palīdzēt sagraut šo pēdējo trauckli Eiropas vienotajā tirgū. Nav pieļaujams, ka starptautiskās mobilo sakaru viesabonēšanas izmaksu nasta jāuzņemas parastajiem patērētājiem, kas maksā pēc standarta tarifiem."

Mobilo sakaru operators «Tele2» atkārtoti iesniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par mobilo sakaru pakalpojumu iegādi Zemkopības ministrijai (ZM) un tās padotībā esošajām tiešās pārvaldes iestādēm, liecina IUB publiskotā informācija.

«Tele2» komercdirektors Raivo Rosts sacīja, ka IUB lēmums noteica, ka ZM jāizslēdz konkursa nolikumā noteiktais vērtēšanas kritērijs par konkrētās frekvencēs raidošo bāzes staciju skaitu. «ZM šo IUB lēmumu pēc būtības nav ņēmis vērā, jo veicis tikai korekcijas, mainot punktu skaitu, kas piešķirams par konkrētajā frekvencē raidošajām bāzes stacijām,» skaidroja Rosts.

Savukārt ZM uzsvēra, ka tā ir ņēmusi vērā IUB Iesniegumu izskatīšanas komisijas 25.jūlija lēmumā noteikto uzdevumu veikt grozījumus un pilnveidojusi nolikuma nosacījumus.

«Konkursa nolikums ir izstrādāts atbilstoši pasūtītāja vajadzībām, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, un tajā ir iekļautas prasības un precizēti vērtēšanas kritēriji tīkla pārklājuma nodrošinājumam, bāzes staciju sadalījumam pēc skaita un frekfencēm, gan arī pakalpojumu pieejamības rādītājiem atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) veiktajiem mērījumiem,» uzsvēra ZM.

Mēnesi pēc tam, kad stājusies spēkā ES viesabonēšanas regula, lai samazinātu mobilo sakaru tīklu izmantošanas maksu turpat par 70 %, Komisija šodien atklāja tīmekļa vietni, lai salīdzinoši novērtētu, kā mobilo sakaru operatori visās 27 dalībvalstīs piemērojuši jaunos ES noteikumus.

Komisija konstatēja, ka pārliecinošs mobilo sakaru operatoru vairākums ievēro ES regulas prasības, piedāvājot klientiem jauno "eirotarifu" (tarifs, kas nepārsniedz 0,49 euro minūtē par ārzemēs veiktajiem zvaniem, un 0,24 euro - par ienākošajiem zvaniem, bez PVN). Komisija atzīmē, ka daudzi operatori piedāvāja eirotarifu jau jūlija sākumā, tomēr citi operatori nogaidīja līdz pēdējam izpildes termiņam - 30. jūlijam. Daži operatori piedāvā arī cenu, kas zemāka par ES noteikto cenu, vai jaunus viesabonēšanas komplektus. Ir pamats uzskatīt, ka operatori vienmērīgi uzsākuši regulas īstenošanu, tomēr daži nepārskatāmi piedāvājumi apdraud patērētāju iespējas pilnībā izmantot ES jauno noteikumu priekšrocības.

Saeimas Nacionālās drošības komisija lūdz valdību noteikt prasības mobilo sakaru nepārtrauktības nodrošināšanai, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Oktobra sākumā Latvijā plosījās stipra vētra. Lūza koki, tukstošiem mājsaimniecību uz ilgāku laiku palika bez elektrības. Saulkrasti bija viena no vietām pie jūras, kas nakti no septītā uz astoto oktobri piedzīvoja pamatīgus postījumus. Vēl nākamās dienas vidū apkārtnē 4000 mājsaimniecības bija bez elektrības. Līdztekus elektrības zudumam pārtrūka arī mobilie sakari.

Pagājušajā nedēļā Saeimas nacionālā drošības komisija, klātesot arī drošības dienestiem un Satiksmes ministrijai (SM), secinājusi, ka "Elektronisko sakaru likums" un Ministru kabineta noteikumi nenosaka, cik ilgu laiku pēc elektrības pazušanas mobilo sakaru operatoriem būtu ar uzlādes baterijām vai ģeneratoriem jāspēj nodrošināt sakarus. Pašos lielākajos un būtiskākajos sakaru torņos ģeneratori esot, tomēr vairums bāzes staciju ir aprīkotas ar akumulatoriem, kas torņiem ļauj autonomi darboties vien dažas stundas. Oktobrī vētra un elektrības zudums bija krietni ilgāks. Tāpēc sakarus šīs bāzes stacijas nevarēja nodrošināt.

Lai arī Eiropas Komisijai ir cēli mērķi par vienotu telesakaru tirgu, Latvijā mērķu sasniegšanai izraudzītie risinājumi var radīt pretēju efektu – mobilo sakaru tarifu pieaugumu.

Eiropas Komisija (EK) ierosina dalībvalstīs spert nozīmīgu soli ceļā uz vienoto tirgu, kas sevī ietver viesabonēšanas atcelšanu, vienkāršotus noteikumus, papildu maksas atcelšanu starptautiskiem zvaniem, tomēr DB aptaujātie Latvijas mobilo sakaru operatori brīdina, ka EK izvēlētās metodes mērķu sasniegšanai var radīt pretēju efektu.

«Šobrīd dažu Eiropas politiķu vīzija izveidot vienotu Viseiropas telekomunikāciju tirgu ir EK reklāmas kampaņa un līdzinās Padomju savienības Sibīrijas upju pagriešanas projektam, kas var nodarīt lielāku kaitējumu nekā sniegt kādus ieguvumus.

Būtu naivi domāt, ka proponētā hipotētiskā uzņēmumu konsolidācija tarifu starpību izlīdzinātu tikai uz augstāko tarifu samazinājuma rēķina. Sagraut industriju jau nav grūti, bet vai prātīgi?» DB jautā Latvijas mobilā telefona (LMT) prezidents Juris Binde. Uzskatāms piemērs, pēc viņa domām, ir EK atzinums, ka t.s. cukura reforma ir bijusi neveiksmīga, taču reāla atbildība par kļūdainajiem lēmumiem nevienam komisāram nedraud.

Mēnesi pēc tam, kad stājusies spēkā Eiropas Savienības viesabonēšanas regula Eiropas Komisija (EK) aptaujājusi 95 mobilo sakaru operatorus par to, kad tie piedāvājuši un ieviesuši eirotarifu, un kāda konkrēti bijusi tā likme. Dažu operatoru piedāvājumi apdraudot patērētāju iespējas pilnībā izmantot jaunos noteikumus, bet Latvijas mobilo sakaru operatori tiek īpaši izcelti, jo tie uz Komisijas anketu nav atbildējuši vispār.

Mēnesi pēc tam, kad stājusies spēkā Eiropas Savienības (ES) viesabonēšanas regula, lai samazinātu mobilo sakaru tīklu izmantošanas maksu turpat par 70%, Komisija šodien atklājusi tīmekļa vietni, lai salīdzinoši novērtētu, kā mobilo sakaru operatori visās 27 dalībvalstīs piemērojuši jaunos ES noteikumus.

Komisija konstatējusi, ka pārliecinošs mobilo sakaru operatoru vairākums ievēro ES regulas prasības, piedāvājot klientiem jauno "eirotarifu" (tarifs, kas nepārsniedz 0,49 euro minūtē par ārzemēs veiktajiem zvaniem, un 0,24 euro - par ienākošajiem zvaniem, bez PVN). Komisija atzīmē, ka daudzi operatori piedāvāja eirotarifu jau jūlija sākumā, tomēr citi operatori nogaidīja līdz pēdējam izpildes termiņam - 30. jūlijam. Daži operatori piedāvā arī cenu, kas zemāka par ES noteikto cenu, vai jaunus viesabonēšanas komplektus. Esot pamats uzskatīt, ka operatori vienmērīgi uzsākuši regulas īstenošanu, tomēr daži nepārskatāmi piedāvājumi apdraudot patērētāju iespējas pilnībā izmantot ES jauno noteikumu priekšrocības.

Valsts iestādes neefektīvi tērē budžeta līdzekļus, jo, izmantojot novecojušus un konkurenci kropļojošus iepirkumu noteikumus, pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem, uzskata mobilo sakaru operatora «Tele2» pārstāvji.

Šobrīd lielākajā daļā mobilo sakaru iepirkumu valsts un pašvaldību iestādēs faktiski nepastāv konkurence un sistemātiski uzvar pretendents, kurš par līdzvērtīgas kvalitātes pakalpojumu piedāvā augstāku pakalpojumu cenu, norāda uzņēmums.

Pēdējais šāds gadījums ir Nodrošinājuma Valsts aģentūras izsludinātais iepirkums «Mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu iegāde Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu vajadzībām uz pieciem gadiem». Tajā «Tele2», iesniedzot finanšu piedāvājumu par kopsummu EUR 5,47 (par pasūtītāja definētajiem pakalpojumiem), zaudēja piedāvājumam par kopsummu EUR 10,82, piemēru min Tele2.

«Iekšlietu ministrijas gadījums raksturo situāciju valsts un pašvaldību iepirkumos. Proti, tajos tiek definētas tehniskās un pakalpojumu prasības, kas bija aktuālas pirms 10 un vairāk gadiem, kad mobilo sakaru tirgus situācija bija radikāli atšķirīga. Rezultātā iepirkumā uzvar pretendents, kura finanšu piedāvājumu kopsumma ir divreiz lielāka. Mūsu praksē ir bijuši gadījumi, kad nav iespējams uzvarēt, pat ja pakalpojumus piedāvājam par velti! Tā ir absurda situācija, ņemot vērā mobilo operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes līmeni Latvijā,» atzīst «Tele2» komercdirektors Raivo Rosts.

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Satiksmes ministrija virza apstiprināšanai valdībā saprašanās memorandu starp Latvijas un Krievijas valdībām un abu valstu mobilo sakaru operatoriem par starptautisko viesabonēšanas tarifu samazināšanas nosacījumiem.

Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas saprašanās memoranda par starptautisko viesabonēšanas tarifu samazināšanu projekts ceturtdien, 6. oktobrī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, liecina medijiem sniegtā informācija.

Memoranda projekts paredz Latvijas un Krievijas nozaru ministru vienošanos par nodomu samazināt viesabonēšanas tarifus. Abu valstu mobilo sakaru operatori tiks aicināti līdz 2012. gada 30.martam savstarpēji vienoties par konkrētiem tarifiem un to spēkā stāšanās datumiem.

Latvijas un Krievijas mobilo sakaru operatori atzīst, ka viesabonēšanas tarifi starp abām valstīm ir pārāk augsti un šī pakalpojuma lietotājiem neizdevīgi. No šāda memoranda noslēgšanas un mobilo sakaru operatoru savstarpējas sadarbības ieguvēji būs tie abu valstu mobilo sakaru lietotāji, kuri dodas uz kaimiņvalsti darba jautājumos vai atpūtā.

Pēc tam, kad Komisija 2. augustā viesabonēšanas salīdzinošā novērtējuma tīmekļa vietnē publicēja "melno avju" sarakstu, visi mobilo sakaru operatori tagad ir informējuši Komisiju par "eirotarifiem", ko tie piedāvā saviem abonentiem, kā to prasa jaunā ES Viesabonēšanas regula. Visi šie eirotarifi tagad ir apkopoti Komisijas tīmekļa vietnē.

Pirmie rezultāti ir Eiropā viesabonējošiem mobilo sakaru abonentiem labvēlīgi: 23 no 27 ES dalībvalstīm ir vismaz viens mobilo sakaru operators, kas piedāvā zemākus viesabonēšanas tarifus nekā regulā noteiktie.

"Pateicoties ES neatslābstošajam spiedienam, no šodienas patērētāji var pilnībā izvērtēt, kādi jaunie eirotarifi Eiropā tiek piedāvāti mobilo sakaru viesabonēšanai," teica Viviana Redinga, ES telekomunikāciju komisāre. "Es ar prieku varu teikt, ka visi mobilo sakaru operatori tagad izpilda likuma prasības un ka arī tās dažas "melnās avis", kuras mēs minējām pirms trim nedēļām, pa šo laiku ir "atgriezušās ganāmpulkā". Tomēr tas, ka tagad priekšstats ir pilnīgs, nenozīmē to, ka darbs ir paveikts. Komisija kopā ar nacionālajiem telekomunikāciju regulatoriem izskatīs jauno viesabonēšanas piedāvājumu kvalitāti, pārskatāmību un to, cik ērti tie izmantojami patērētājiem. Tas dos iespēju šoruden novērtēt, vai tagad konkurence viesabonēšanas tirgū ir lielāka un vai patērētājiem tiešām ir jāmaksā mazāk."

Latvijas telekomunikāciju bizness, raugoties uz Rietumeiropas mobilo sakaru operatoru aktivitātēm, ir tā kā “iesnaudies”. Cenu tarifi vairs neatspoguļo tehnoloģisko attīstību, jo mobilo sarunu pakalpojums kļūst Eiropā par blakus produktu un līdz ar to tiek piedāvāts par velti vai ļoti zemu cenu. Kopš pirmdienas (1.03.2004) Vācijas mobilā telefona operatora E-Plus (www.eplus.de) 8,2 miljoni klientu var sarunāties visas dienas garumā, maksājot par vienu minūti tikai 0,03 eiro (0,02 Ls). Šīs tarifs ir pieejams, zvanot uz patstāvīgā tīkla abonentu numuriem un E-Plus klientiem. Mēneša abonēšanas maksa ir 10 eiro (6,73 Ls). Jāatzīmē, ka patstāvīgā pieslēguma klienti par vienu tālsarunas minūti maksā 0,121 eiro (0,081 Ls). Arī Vācijas lielākais mobilo sakaru operators T-Mobile (www.t-mobile.de) pazemina cenas saviem 25 miljoniem klientu, kuriem telefonu sarunas no atvaļinājuma mītnes ārzemēs kļūst par 33% lētākas. Viena sarunu minūte no Eiropas zemēm un ASV, zvanot uz Vāciju, maksā tikai 59 centi (39,7 santīmi). Otrais lielākais konkurents Vodafone (www.vodafone.de) saviem 24,7 miljoniem klientu piedāvā izdevīgas cenas nedēļas nogalēs. Tikai par papildus samaksu 5 eiro apmērā vienam mēnesim Vodafone klienti iegūst 1000 bezmaksas sarunu minūtes nedēļas nogalēs. Šis piedāvājums tiek attiecināts arī uz priekšapmaksas telefona kartēm. Vācijas mobilo telefonu klienti ietaupīto naudu investē jaunākos telefonu modeļos. 2003. gadā atkal tika panākts mobilo telefonu pārdošanas pieaugums par 20%, sasniedzot 3,4 miljardus eiro. Līdz ar to mobilo telefonu pārdošanas kritums kopš 2001. gada tika apturēts. Arī šajā gadā Vācijā tiek plānots pārdošanas pieaugums, piemēram, ražotājs Siemens cer palielināt pārdošanas apjomus šogad par 15%. Austrijā telefonsarunas par 0,00 eiro Visideālākie apstākļi lētai sarunai mobilajos sakaros ir Austrijā, kur uz nepilniem 8 miljoniem iedzīvotāju ir reģistrēti 5,58 miljoni mobilo telefonu un 7,31 miljons aktīvu SIM-karšu. Piemēram, uzņēmums Hutchison 3G Austria (www.drei.at) no Honkongas kā piektais mobilo sakaru operators Austrijā piedāvā telefona sarunas par velti, ja potenciālie klienti noslēgs līgumus līdz šī gada marta beigām. Šis vienīgais UMTS sakaru operators Austrijā uzskata, ka runas komunikācija ir tikai papildus pakalpojums. Hutchison abonēšanas piedāvājums ir 25 eiro mēnesī, kur klients iegūst bez papildus maksas: 66 minūtes video-sarunām, 32 video-filmu sūtīšanas iespējas, 250 sarunu minūtes visos nacionālajos telefonu tīklos un 99 e-pasta sūtījumus. Pirmo pusgadu abonēšanas maksa tiks iekasēta tikai 50% apmērā. Kompānija ir jau ieguvusi pirmos 15 000 klientus un līdz gada beigām cer sasniegt 100 000 robežu. UMTS mobilie telefoni, piemēram, Motorola A835 tiek pārdoti subsidētā variantā par 99 eiro. Arī citi Austrijas mobilo sakaru operatori ir reaģējuši uz šo piedāvājumu un piesaka aizvien lētākus telekomunikāciju tarifus. Piemēram, T-Mobile (www.t-mobile.at) 2 miljoniem klientu ir iespēja par abonēšanas maksu 17 eiro mēnesī – veikt sarunas šī tīkla ietvaros bez ierobežojuma un par 0,00 eiro. Arī Austrijas lielākais mobilo sakaru operators Mobilkom Austria (www.a1.net) piedāvā sarunas visas dienas garumā, maksājot par vienu minūti tikai vienu centu. Abonēšanas maksa līdz gada beigām ir tikai 10 eiro, ja klients parakstīs “Start Plus” līgumu līdz šī gada jūnija beigām. 2005. gadā klientam būs jāmaksā abonēšanas maksa 5 eiro mēnesī. Avots: Eiropa.lv

Starp Latvijas kompāniju Balt Risk, kura sniedz pakalpojumus kredītpārvaldes sfērā, un vienu no lielākajiem Krievijas mobilo sakaru operatoriem MTS ir parakstīts līgums kredītmenedžmenta sistēmas izstrādei un ieviešanai. Konkursu minētās sistēmas izstrādāšanai kompānija MTS ir pasludinājusi šā gada vasarā un pretendentu izvērtēšanas procesā SIA Balt Risk ir izdevies apsteigt vietējos Krievijas speciālistus, saņemot pasūtījumu sistēmas izstrādei. Nepieciešamību ieviest kredītmenedžmenta sistēmu nosaka fakts, ka 2006.gada sākumā Krievijas mobilo sakaru kompānijas plāno pārorientēt savu pakalpojumu sniegšanu uz atliktā maksājuma nosacījumiem. Sakarā ar to, ka šis savstarpējo norēķinu princips Krievijas lietotājiem ir jauns, operatori pamatoti baidās no tā, ka strauja nesagatavota pāreja var novest pie masveida maksājumu disciplīnas pasliktināšanās un tālākiem zaudējumiem. Savukārt, profesionālas kredītpārvaldes sistēmas esamība ļaus veikt pakāpenisku un kontrolējamu pāreju uz jaunajiem klientu apkalpošanas noteikumiem. Kompānija MTS apkalpo vairāk nekā 50 miljonus klientu. No Latvijas puses projekta realizācijā piedalīsies pieredzējušu speciālistu komanda ar plašu līdzīgu sistēmu realizācijas pieredzi Latvijas tirgū, tai skaitā arī Jeļena Breslava (kompānija Business Matrix), kura ir viena no labākajām speciālistēm šajā jomā. Projekta darbi paredz kredītpārvaldes sistēmas izstrādi, attiecīgo biznesa procesu modelēšanu un to tālāko ieviešanu, kā arī personāla apmācību. Pabeigt projektu tiek plānots līdz 2006.gada janvārim

Mobilo tālruņu lietotājiem, kurus biedē doma neatgriezeniski pazaudēt savas sakaru ierīces, ir iespēja izmantot slepenu programmatūru, kas saucas PhoneBAK. Tā informē pazaudētā vai nozagtā tālruņa īpašnieku ikreiz, kad kāds tālrunī aktivizē svešu SIM karti. (Latvijas mobilo operatoru un SIA Promoteus viedoklis par PhoneBAK)

Programmatūru PhoneBAK no šā gada janvāra ir pieejama visiem Baltijas iedzīvotājiem, un to nodrošina SIA Promoteus.

Iepriekš ieinstalēta mobilajā tālrunī, PhoneBAK programmatūra analizē ievietoto SIM karti, un atpazīstot to kā svešu, uz ieprogrammētu tālruņa numuru izsūta slepenu SMS ar zagļa tālruņa numuru un neatpazīstamās SIM kartes identifikācijas numuru (IMSI).

1. Sazināties ar zagli un mēģināt atgūt telefonu;

2. Vērsties policijā ar zagļa tālruņa numuru un IMSI

Uz doto brīdi PhoneBAK darbojas ar Windows Mobile aprīkotajos mobilajos plaukstdatoros un ar Symbian S60 operāciju sistēmu aprīkotajos mobilajos tālruņos.

Valstī jaunākais mobilo sakaru operators Bite Latvija pēdējo trīs gadu laikā savu klientu bāzi ir palielinājis par aptuveni 211 tūkst., Latvijas Mobilais telefons (LMT) panācis pieaugumu par 49,6 tūkst. un atguvis pozīciju kā lielākais mobilo sakaru operators Latvijā pēc klientu skaita. Savukārt Tele2 klientu skaits pēdējo trīs gadu laikā ir samazinājies par 37,8 tūkst., liecina DB aprēķini, pēc operatoru datiem.

Trīs gadu laikā vislielāko pieaugumu klientu skaitā panākusi Bite Latvija. Proti, 2009.gada nogalē operatoram bija 189 tūkst. klientu, 2010.gada nogalē – 320 tūkst, bet pērnā gada nogalē – ap 400 tūkst. Tas nav pārsteigums, jo operators šobrīd aktīvi strādā pie jaunu klientu piesaistes, tāpat tieši Bite Latvija uzrāda vislabākos rādītājus numura saglabāšanas jomā, kas sniedz iespēju mobilo sakaru lietotājiem, saglabājot tālruņa numuru, mainīt operatoru.

LMT pēdējo trīs gadu laikā savam kopējam klientu lokam ir piepulcējis 49,6 tūkst. klientu. 2009.gada nogalē operatoram bija 1042402 klientu, 2010.gada beigās – 1067707, bet pērn – 1092029 klientu.