Kinoteātrī "Rīga" otrdienas ir atlaižu laiks - visu biļešu cena Ls 1,50!

Biļešu cenas:

darbadienās līdz pl.16:00 - Ls1,50

darbadienās pēc pl.16:00 un brīvdienās - Ls2,50

P.S. biļešu cenu politika neattiecas uz kinofestivāla "Baltijas Pērle" ietvaros izrādītajām filmām

Mazā zāle

"randiņš Belevilā"

("Les Triplettes de Belleville ")

Francija-Kanāda-Beļģija, 2003

Režisors: Silvēns Šomets

Animācija: Filmu studija "RIJA", Studio les Triplettes, Artdog, 2d3D, Walking the dog

Ilgums: 1 stunda un 20 minūtes

Čempions ir vientuļš zēns, kuru audzina vecmāmiņa. Ievērojusi, ka viņam nekas uz pasaules nešķiet aizraujošāks par braukšanu ar velosipēdu, Sūzas kundze enerģiski ķeras pie zēna trenēšanas. Paiet vairāki gadi, un Čempions attaisno savu vārdu. Viņš ir gatavs dalībai pasaulslavenajā Francijas velotūrē.

Tilde ar Valsts valodas aģentūras finansiālu atbalstu izveidojusi bezmaksas vārdnīcu, ar kuru ikviens mobilā tālruņa lietotājs var atrast krievu valodas vārdu tulkojumu latviešu valodā, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāve Lāsma Kautiņa.

Lai lietotu krievu-latviešu valodas mobilo vārdnīcu, mobilajā tālrunī ir jāatver WAP lapa wap.letonika.lv/rulv. Šī iespēja tiek nodrošināta pakalpojumu piedāvājošā mobilo sakaru operatora pārklājuma zonā. Vārdnīca ir bezmaksas - jāmaksā tikai par mobilo sakaru izmantošanu, atbilstoši pakalpojuma operatoru noteiktajiem tarifiem.

Sabiedrības Tilde Valodas sistēmas grupas inovāciju vadītāja Inguna Skadiņa uzsver projekta nozīmīgumu Latvijas krievu valodā runājošo iedzīvotāju integrācijā latviešu valodas vidē (pēc LR CSP datiem, latviešu ir 59%) - līdz ar mobilās vārdnīcas radīšanu zūd nepieciešamība nēsāt līdzi vārdnīcu vai atrasties pie datora, lai varētu izteikties latviešu valodā.

Beļģija

Grez-Doiceau

Jāņu svinēšana Grez-Doiceau

23.jūnijā no 20:00 uz kopīgu Jāņu svinēšanu pļavā pie Grez-Doiceau visus aicina Latviešu biedrība Beļģijā ar LR pastāvīgās pārstāvniecības NATO atbalstu un Latvijas Kultūras koledžas līdzdalību.

20:00-21:00 Līgotāju sagaidīšana, vainagu vīšana, siera un medalus darīšana, Līgo tērpu skate, rotaļas bērniem.

21:00-22:30 Jāņu tēva un mātes godināšana, vakarēšana, sadziedāšanās un apdziedāšanās.

22:30-2:30 Jāņuguns aizdegšana, dejas un rotaļas pie ugunskura.

2:30-3:30 teatralizēta spēle un papardes zieda meklēšana.

3:30-4:00 saullēkta sagaidīšana

Vakarēšanas laikā būs Latvijas alus un uzkodas, beļģu sieru galds (par atsevišķu samaksu: 6 EUR) un pašu cienasts (pēc ieskatiem).

Ar Meža attīstības fonda atbalstu izdota vārdnīca Meža nozares termini, kas Latvijā ir otrā šāda veida vārdnīca par meža nozari valsts valodā, Db.lv informēja Zemkopības ministrija. Vārdnīca izveidota, jo, izvēršoties starptautiskajai sadarbībai meža nozarē un paplašinoties Eiropas Savienības normu piemērošanai, radusies nepieciešamība terminu konsekventākai pielietošanai.

Vārdnīcā apkopoti termini no Eiropas Savienības un citu starptautisko tiesību aktu tulkojumiem latviešu valodā, kā arī Latvijas Republikas tiesību aktos lietotie termini. Vārdnīca domāta meža nozares speciālistiem un studentiem, kā arī Latvijas un Eiropas Savienības iestāžu tulkiem, kas savā darbā sastopas ar meža nozares terminoloģiju.

Vārdnīcu izdevusi valsts aģentūra Tulkošanas terminoloģijas centrs sadarbībā ar meža nozari, lai papildinātu jau esošos meža nozares terminu krājumus, no kuriem īpaši jāatzīmē Jāņa Dolača Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca.

Izdevumu veidojusi Meža nozares terminoloģijas darba grupa Gaidas Zirdziņas vadībā, vārdnīcā skaidrojot vairāk nekā 1650 terminu. Darba grupā darbojās pārstāvji no Zemkopības ministrijas, Tulkošanas un terminoloģijas centra, Valsts meža dienesta, Latvijas Meža nozaru arodbiedrības, Latvijas Valsts Mežzinātnes institūta Silava, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Botānikas laboratorijas, Latvijas Koksnes ķīmijas institūta u.c. institūcijām.

IT kompānija Tilde ir izlaidusi jaunu Tildes Biroja Datorvārdnīcas versiju, kas veidota uz jaunāko vārdnīcas tehnoloģiju bāzes un ietver jaunu vārdnīcu saturu.

Kompānijas mārketinga vadītāja Ilze Leimane Db paskaidroja, ka Tildes Biroja Datorvārdnīca sniedz iespēju daudz ērtāk un ātrāk atrast nepieciešamos tulkojumus un skaidrojumus. Turklāt tulkojums apjomīgajās vārdnīcās tiek meklēts jau vārda rakstīšanas laikā, lai pēdējā burta uzrakstīšanas brīdī tas jau būtu redzams lietotājam. Tulkojuma atspoguļošanai izveidots jauns integrēts skatījums, kas viegli uztveramā formā apkopo dažādu vārdnīcu saturu.

«Esam izvirzījuši ambiciozu mērķi – izveidot pasaulē labāko datorvārdnīcas programmu. Izpētījām labāko pasaules pieredzi, kuras ieviešanai mūsu valodas tehnoloģiju speciālisti radīja pavisam jaunu tehnoloģisko platformu. Esam gandarīti, ka jaunā Tildes Biroja Datorvārdnīca ir vienā līmenī ar pasaules labākajām vārdnīcu programmām,» akcentē Tildes valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs.

Krievijā strādāju Centrālajā bankā, bet vakaros lasīju vieslekcijas studentiem, galvenokārt par ekonomiku un banku vadību. Kad pārcēlos uz dzīvi Latvijā, sākotnēji valodas barjeras dēļ nevarēju atrast darbu.

Sāku mācīties valodu un paralēli darbojos kā tulks – rediģēju tekstus krievu valodā. Kādā brīdī draugi man palūdza, vai nevarētu viņu bērniem palīdzēt ar krievu valodas apguvi kā privātskolotāja. Sāku to darīt un man ļoti iepatikās, pieteicās arī citi draugi, un kopumā to darīju trīs gadus. Tā kā manā ģimenē jau trīs paaudzes bijušas saistītas ar izglītību – vectēvs bija filozofs, vecmāmiņa – bioloģe, tēvs – vēstures un angļu valodas pasniedzējs, bet mamma – ekonomikas pasniedzēja, arī mani vienmēr ir saistījusi šī nozare. Šķiet, ka pedagoga profesija var būt arī iedzimtība. Šobrīd jau trešo gadu strādāju skolā un paralēli studēju pedagoģiju.

Tuvojoties Jaunajam gadam, dzimst jauni plāni un idejas, top jaunas apņemšanās. Kāpēc esam tik naski plānotāji un sapņotāji? Tāpēc, ka gribam dzīvot labāk, veselīgāk un interesantāk. Nereti šīs vēlmes saistās ar darbu. Gribam interesantāku nodarbošanos, rutīnu papildināt ar kādu jaunu projektu, kāpt pa karjeras kāpnēm vai vienkārši justies labāk par savām spējām un zināšanām.

Vienas formulas, kā sasniegt kāroto, diemžēl, nav. Ja būtu, mēs ar to labprāt padalītos. Vienu padomu gan varam dot – mācieties svešvalodas. To zināšana vienmēr noder, jo sevišķi, ja tā ir angļu valoda. Galu galā, angļu valoda ir biznesa valoda, un prasme sazināties ar klientu, partneri, savas nozares speciālistu vai nejauši satiktu paziņu, lai no kuras pasaules valsts viņš būtu nācis, ir milzīgs solis tuvāk labākai dzīves kvalitātei.

Šo sakarību sen jau ir atklājuši RBS Angļu valodas centra studenti, kas labprāt padalās ar saviem iespaidiem par kursiem, motivāciju mācīties angļu valodu un izvēli to darīt RBS Angļu valodas centrā.

250 miljonu eiro vērtais kravu pārkraušanas termināla izveides projekts Krievu salā karājas mata galā, un, ja nekas nemainīsies, valstij kopumā var tikt nodarīti simtiem miljonu zaudējumi

To intervijā DB atzīst SIA Riga Coal Terminal (stividorkompānija) valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans. Viņaprāt, uzņēmums ir nonācis ķīlnieka lomā, jo Krievu salā nevar neko darīt – tur joprojām nav atbilstošas infrastruktūras, kuras izveidei piesaistīts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums, turklāt no atbildīgajām Rīgas amatpersonām publiskajā telpā izskan puspatiesības un pat nepatiesības par šo projektu. Lai gan uzņēmumam ir vairāki nākotnes attīstības scenāriji, vislabākais būtu visiem ieinteresētajiem apsēsties pie galda un vienoties, bet sliktākais – gadiem ilgas tiesvedības, zaudētas akmeņogļu kravas Rīgas ostā, mazāki nodokļi valstij, ko pavada investīciju strīda pieteikšanas risks no uzņēmuma Šveices līdzīpašnieka, kā arī jautājumi (un ne tikai) no ES. Pēdējā laikā Rīgas brīvostas (RBO) vadība ir kritizējusi stividorkompāniju, ka tā it kā nevēlas pārcelties uz Krievu salu, un liek dažādus sprunguļus šī projekta sekmīgai īstenošanai. Līdz šim stividorkompānija, kurai ir veltīta kritika, – Riga Coal Terminal ir turējusies ēnā, taču piekrita DB sniegt savu skaidrojumu par sarežģīto situāciju.

Bez krievu valodas zināšanām darba tirgū esot grūti konkurēt, raksta Diena. Personāla atlases speciālisti norāda, ka valodas nezināšana ir klupšanas akmens daudziem Latvijas iedzīvotājiem.

Krievu valodu pārsvarā nepārvalda divas cilvēku grupas – trimdas latvieši un jaunieši, kas skolā sākuši mācīties jau pēc neatkarības atgūšanas, kad krievu valoda vairs nebija obligātais mācību priekšmets. Personāla atlases speciālisti norāda, ka problēmas ar krievu valodu esot cilvēkiem līdz trīsdesmit gadu vecumam.

«Ļoti liela,» tik īsa ir CVO Recriutment&Simplika vecākās konsultantes atbilde Dienai uz jautājumu, cik liela ir krievu valodas loma darba tirgū. Eksperti norāda, ka īpaši būtiskas krievu un ļoti bieži arī angļu valodas zināšanas ir apkalpojošajā jomā, lai nodrošinātu pakalpojuma kvalitāti.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopojusi "Pētījums bezdarbnieku, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, kvalitatīvā sastāva atbilstības darba tirgus pieprasījumam izvērtēšanai" rezultātus. Jautājumā par to, vai valodas zināšanas ir ietekmējušas iespējas atrast darbu, kā esošie, tā arī bijušie bezdarbnieki visbiežāk sniedza apstiprinošu atbildi, un valsts valodas zināšanas vērtēja kā primāro noteicošo faktoru, kas palielina iespējas darba tirgū, tomēr vairāk to saistot ar likumdošanu un darba devēju prasībām, nevis ar reālu nepieciešamību valodu pielietot darbā. Pēc 2006. gada 30. jūnijā NVA apkopotajiem datiem reģistrēto bezdarbnieku sadalījums pēc tautībām Latvijā bija šāds: 39191 – latvieši, 32646 – citu tautību pārstāvji, to skaitā 23596 – krievi, 2969 – baltkrievi, 1888 – ukraiņi. 2550 bezdarbnieku savu tautību nav uzrādījuši. Tas, ka netiek novērtēta latviešu valodas nozīme darbiekārtošanās procesā, redzams, arī analizējot datus par tiem bezdarbniekiem, kam NVA piedāvāja apmeklēt latviešu valodas kursus – šo iespēju izmantojuši tikai nedaudz vairāk kā 10% aptaujāto. Argumentējot savu atteikumu, aptaujātie bezdarbnieki visbiežāk minējuši divus iemeslus – vairāk kā 40% norādījuši, ka labi pārvalda latviešu valodu, bet aptuveni 20% - ka latviešu valodas zināšanas viņiem nav vajadzīgas. Interesanti, ka gandrīz puse bezdarbnieku, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, vēlas strādāt pakalpojumu sfērā, kurā bez latviešu valodas zināšanām nav iespējams iztikt. Tādejādi var secināt, ka bezdarbnieki līdz galam neizvērtē savas iespējas un nepieciešamo ieguldījumu, lai sasniegtu savus mērķus. Raksturojot bezdarbnieku, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, vienu no kvalitatīvā sastāva aspektiem – izglītību, jāsecina, ka gandrīz visi no aptaujas dalībniekiem ir pabeiguši kādu pamatizglītības iestādi un ieguvuši pamatizglītību. Visbiežāk aptaujātie bezdarbnieki norādīja, ka ir ieguvuši kādu kvalificēta strādnieka vai amatnieka specialitāti. Runājot par traucēkļiem integrēties darba tirgū, iegūtie dati liecina, ka bezdarbnieku vērtējumā viņu personiskās īpašības (veselības problēmas, invaliditāte, kaitīgi ieradumi, dažādas psiholoģiska rakstura problēmas) nav traucējušas nemaz vai ir traucējušas pavisam nedaudz atrast darbu, biežāk par traucējošiem atzīti tādi faktori kā neapmierinošs atalgojums un darba apstākļi un tas, ka nav vai ir maz brīvu darba vietu. Tajā pat laikā par iekšējās motivācijas, stimulu trūkumu liecina tas, ka ievērojami lielākā daļa (65%) bezdarbnieku atzinuši, ka viņi neko negrib mainīt, lai iegūtu pastāvīgu darbu. Raksturojot savas vēlmes attiecībā uz potenciālo darbavietu, kopumā tikai nepilna trešā daļa bezdarbnieku atzīmējuši, ka labprāt strādātu profesijā, kurā iegūta izglītība, un tikai nedaudz retāk – 27% aptaujāto par piemērotāko uzskata profesiju, kurā iegūta darba pieredze, un tikpat liels īpatsvars – 27% aptaujas dalībnieku atzinuši, ka viņi vēlas atrast jebkādu darbu neatkarīgi no profesijas. Katrs ceturtais bezdarbnieks, kuram latviešu valoda nav dzimtā valoda, būtu ar mieru sākt strādāt tikai tad, ja saņemtu vairāk kā 300 latus lielu darba samaksu. Kā pašreizējo, tā bijušo bezdarbnieku vidū populārākie no NVA piedāvātajiem aktīvās nodarbinātības pasākumiem ir bezdarbnieku profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana. Lielākā daļa (67%) no bijušajiem bezdarbniekiem, kuri bija iesaistījušies kādā no aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, uzskatījuši, ka tas viņiem palīdzējis atrast pašreizējo darbu. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem tika izstrādāti arī vairāki ierosinājumi, to vidū: aktivizēt un pielāgot NVA organizētos latviešu valodas kursus atsevišķu reģionu īpašajām vajadzībām; lai motivētu un stimulētu bezdarbniekus piedalīties valsts valodas apmācībā, organizēt aktīvāku dialogu starp bezdarbniekiem un potenciālajiem darba devējiem, jo tieši viņi piedāvā darba vietas, nosaka atalgojumu un var veicināt bezdarbnieku interesi par latviešu valodas apgūšanas nepieciešamību; lai mazinātu psiholoģisko barjeru valsts valodas apguvē,

Mēdz teikt, ka valoda spēj atvērt visas durvis. Tas ir tiesa arī tad, ja tiek runāts par uzņēmumiem un iespējām. Apgūt jaunas valodas vai uzlabot esošas zināšanas var vienmēr un jebkurā vecumā. Drošākais veids, kā iegūt noturīgas un kvalitatīvas zināšanas – valodu kursi. Lasiet tālāk un uzziniet, kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola un kādus kursus tā piedāvā!

##Kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola?

Skrivanek Baltic ir viens no lielākajiem tulkošanas uzņēmumiem Baltijas valstīs ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Mīlestībā pret valodu un cieņā pret valodas kopējiem tika izveidota Valodu skola, kurā tiek piedāvāts plašs valodas kursu klāsts dažādiem zināšanu līmeņiem.

Valodu skolā pieejamie valodu kursi:

- Angļu valodas kursi

- Dāņu valodas kursi

- Franču valodas kursi

- Itāliešu valodas kursi

- Krievu valodas kursi

- Norvēģu valodas kursi

- Spāņu valodas kursi

- Vācu valodas kursi

- Zviedru valodas kursi

Visi kursi ir pieejami dažādiem sagatavotības līmeņiem, piemēroti gan iesācējiem, gan tiem, kuriem jau ir noteiktas priekšzināšanas. Arī kursu norises laiks ir īpaši ieplānots tā, lai tos būtu ērti apmeklēt arī tiem, kuri strādā vai mācās. Kursi notiek gan regulārās, gan intensīvās grupu nodarbībās, tāpat ir iespējams izvēlēties mācīties no rīta, vakarā vai nedēļas nogalē.

Anša Gulbja veiksmīgā biznesa pamatā nebūt nebija vieglu peļņu nesošā sensacionālā literatūra, bet gan vērtīgi izdevumi.

— Strādājot A. Golta grāmatnīcā reiz ievēroju, ka pie šefa kabinetā ieiet kāds svešs, elegants kungs. Veikalam cauri ejot viņa cigāra dūmi piesmaržoja visu telpu. Šī kunga ārējā stāja un manieres mani, kā nepiedzīvojušu jaunekli, sevišķi interesēja. Kautko līdzīgu biju novērojis tikai pie zobārsta Fr. Mierkalna, kas bija sarakstījis un pats arī izdevis lugu Līdzsvarā. Fr. Mierkalnu vairākas reizes biju redzējis arī uz ielas, kad viņš ar savu draudzeni, Dailes teātra aktrisi Tiju Bangu pastaigājās Vērmanes dārza apkārtnē.

Vienmēr viņš bija tērpies labā uzvalkā, un visas kustības bija nosvērtas. Piem., satiekot uz ielas pazīstamu pretimnācēju, viņš jau laikus pārlika spieķi no labās rokas uz kreisās rokas elkoņa, ar kreiso izņēma papirosu no mutes un ar labo cēli pacēla platmali sveicienam. Pēc tam, tādā pat kārtībā, nesteigdamies visu novietoja atpakaļ. Tas tika izdarīts ar tik apsvērtu smalku kustību, ka prieks bija noskatīties. Kautkas līdzīgs ārējā uzvedībā un manierēs bija vērojams arī pie svešā kunga, kas apmeklēja mūsu grāmatnīcu un ieradās pie šefa. Drīz vien dabūju zināt, ka tas esot lielās Otto Kirchnera firmas pārstāvis Ansis Gulbis no Pēterburgas un piedāvājot firmas ražojumus, galvenā kārtā rakstāmpiederumus un greznuma priekšmetus biroju un dzīvokļu vajadzībām, — lūk, kāds Ansis Gulbis ap 20. gadsimta pašu sākumu šķitis pārdevējam Raitam Ritumam.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija no vārda mēstule atvasinājusi un kā terminus pieņēmusi vārdus mēstuļot (to spam) un mēstuļotājs (spammer). Angļu vārda drive latviskā atbilsme turpmāk būs dzinis.

2007. gada 1.–3. maijā Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas (LZA TK) Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija (ITTEA) sadarbībā ar portālu www.termini.lv rīkoja aptauju par veiksmīgāko un neveiksmīgāko IT terminu. 11. maija sēdē ITTEA izvērtēja aptaujas rezultātus.

Pavisam aptaujā bija piedalījušies 205 balsotāji un iesūtīti 460 dažādi termini. Balsotāju skaits esot uzskatāms par pietiekamu, lai spriestu par tendencēm un liktu dažus terminus vēlreiz izvērtēt, taču ne tik reprezentatīva, lai izdarītu kategoriskus spriedumus.

Caurskatot veiksmīgākos terminus, ITTEA atzīmē, ka balsotāju vislielāko atzinību izpelnījušies latviska skanējuma termini (lejupielāde, dators, izvēlne, veiktspēja, atjauninājums, rīkjosla, tiešsaiste, savietojamība, lejuplāde, mēstule).

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ja angļu valodu gribi iemācīties tiešām labi un sasniegt jūtamus rezultātus, nevis vienkārši pavadīt laiku, nāc un mācies RTU Rīgas Biznesa skolas angļu valodas kursos. Četras akadēmiskās stundas divas reizes nedēļā, divi pasniedzēji, no kuriem viens māca gramatiku, otrs – strādā ar saziņas prasmēm, atbilst starptautiskajiem standartiem valodu apmācībā, un – garantē rezultātu.** Tu vari ietaupīt naudu un izvēlēties lētākus kursus vai mācīties pats – bet padomā, vai šajā gadījumā Tu beigās nesamaksāsi divreiz?

RBS Angļu valodas centrs piedāvā vispārējos angļu valodas kursus, kuros apmācība notiek astoņos līmeņos, sākot no iesācējiem līdz pat ļoti labām valodas prasmēm. Pieejami arī biznesa valodas kursi, kuros māca specifisko biznesa terminoloģiju, biznesa korespondenci, kā arī prezentācijas prasmes. RBS angļu valodas kursi notiek divas reizes nedēļā darba dienu vakaros no plkst. 18 – 21 Rīgas centrā Skolas ielā 11.

img src="http://www.db.lv/gfx/reklamaico.gif" / Nāc un apgūsti angļu valodu RBS angļu valodas centrā -> REKLĀMRAKSTS!!!RBS Angļu valodas centrs ir izveidots pirms 16 gadiem, un šobrīd ir lielākais pieaugušo angļu valodas apmācības centrs Latvijā. Katru gadu trijos semestros pie mums mācās ap 1500 studentu. Viņi novērtē mācību kvalitāti un Nāc un apgūsti angļu valodu RBS angļu valodas centrā img src="http://www.db.lv/gfx/reklamaico.gif" /vēlas, lai viņu un viņu draugu bērni arī mācītos pie mums. Tāpēc mēs esam paplašinājuši savu programmu klāstu, piedāvājot jauniešiem no 16 – 18 gadu vecumam uzlabot un papildināt angļu valodas zināšanas. Nodarbības notiek divas reizes nedēļā jauniešiem izdevīgā laikā no plkst. 16:00 – 17:30

Krasi pieaugušais Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu skaits liek domāt par jaunām sadarbības dimensijām ES iekšienē. Turklāt šie jaunie sadarbības modeļi ne vienmēr var tikt vērtēti ekonomiskā izdevīguma kontekstā.

Tā atzinis Eiropas Savienības daudzvalodības komisārs Leonards Orbans, ar kuru Db bija iespēja tikties un noskaidrot, kā komisārs redz daudzvalodības politikas perspektīvu Eiropas telpā, kā arī tās saistību ar biznesa vidi.

Jūs Latvijas apmeklējuma laikā tikāties ar ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu. Kādi ir tikšanās laikā gūtie secinājumi?

Mēs pārrunājām komisijas iniciatīvu, kas saistīta ar daudzvalodības nozīmi konkurētspējīgas ekonomikas vairošanā. Tikšanās laikā tika prezentēts Lielbritānijas nacionālā valodu centra pētījums, kurā norādīts, ka mazā un vidējā izmēra uzņēmumi zaudē konkurences cīņā tieši darbinieku slikto valodu zināšanu dēļ. Balstoties uz šo pētījumu, mēs pagājušajā gadā organizējām konferenci Briselē, kā arī izveidojām biznesa forumu, kura secinājumi par daudzvalodības nozīmi uzņēmumu darbā tiks apkopoti tuvākajā laikā.

No 17. augusta autovadītājiem, reģistrējoties Taksometru vadītāju reģistrā, būs jāiesniedz arī dokuments, kas apliecina valsts valodas zināšanas ne zemāk kā B līmeņa 1. pakāpē.

Savukārt tiem, kuri jau šobrīd ir reģistrējušies, šāds dokuments būs jāiesniedz tad, kad būs jāveic atkārtota reģistrācija (Taksometru vadītāju reģistrā jāreģistrējas reizi trīs gados). Līdz šim valodas nezināšanas dēļ no reģistra izslēgti 20 autovadītāji un vairākiem vadītājiem reģistrācija tikusi atteikta.

"Lēmums pastiprināt valsts valodas pārbaudi pieņemts, balstoties uz saņemtajām sūdzībām no pasažieriem par to, ka bijuši vairāki gadījumi, kad autovadītāji, kuri veic pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, nesaprot, ko pasažieris viņam saka, un nespēj sniegt atbildi latviešu valodā. Līdz šim autovadītājiem, reģistrējoties Taksometru vadītāju reģistrā, bija jāapliecina, ka valsts valodas zināšanas ir atbilstošas vismaz B līmeņa 1. pakāpei, tomēr, izvērtējot situāciju, konstatēts, ka vairāki vadītāji rīkojušies negodprātīgi, tādēļ nepieciešama papildu kontrole," komentē Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Tūrisma portālā http://tour.com.ua/info/phrasebook/58765/, kas ir reģistrēts Ukrainā, tūristu «ērtībām» ir izvietota latviešu valodas sarunvalodas vārdnīca, kā arī transkripcija krievu valodā. «Iepazīstoties ar saturu, pārņem šausmīgas sajūtas un kļūst bēdīgi, redzot kā tiek zaimota valoda,» norāda juriste Jeļena Bačinska.

Kā secinājusi juriste, bez tā, ka minētās sarunvalodas vārdnīcas autoru rīcībā uz datora noteikti nebija latviešu valodas šrifta, kas mūsdienu tehnoloģiju pasaulē ir absurds fakts, autori ir sajaukuši vietām vārdus un to tulkojumus tik tālu, ka latviešu vārdi tiek izkropļoti līdz nepazīšanai, piemēram, vārds krievu valodā «ВЫХОД» latviski tiek tulkot kā «IZIEANA».

«Šāda latviešu sarunvalodas vārdnīca diskreditē latviešu valodu un latviešu valodas kultūru, tādā veidā darot kaunu latviešu valodai starptautiskajā līmenī. Tā ir ņirgāšanās par mūsu valsts valodu. Es esmu kategoriski pret šādu latviešu valodas zaimošanu. Latviešu valoda ir latviešu kultūras pamats un bagātība. Ir nepieļaujama šāda absurda pieeja, veidojot latviešu sarunvalodas vārdnīcu, kas liecina par neprofesionalitāti un atbildības trūkumu un kas aizskar latviešu jūtas,» ir sašutusi J.Bačinska.

Šodien ceļu pie Latvijas datorlietotājiem sāk populārās latviešu valodas datoratbalsta un tulkošanas sistēmas jaunākā versija Tildes Birojs 2008, Db.lv informēja sabiedrības Tilde mārketinga projektu vadītāja Lāsma Zinkeviča.

Pirmo reizi Tildes Birojs lietotājiem piedāvā ne tikai atsevišķu vārdu un frāžu tulkojumu, bet prot tulkot arī pilnu tekstu no angļu valodas uz latviešu valodu, piemēram, dokumentus, e-pasta vēstules vai interneta lapas. Šī iespēja piepulcē latviešu valodu to pasaules valodu saimei, kurām pieejama mašīntulkošana, kas tiek uzskatīta par būtisku nosacījumu valodas pastāvēšanai mūsdienu informācijas sabiedrībā (sk. ANO Pasaules samita informācijas sabiedrības jautājumos deklarāciju).

Tagad dators var izrunāt latviskus tekstus, kas ir ļoti nepieciešams, piemēram, cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Nākotnē šīs tehnoloģijas ļaus attīstīt izmantojuma metodes, kad cilvēks ar datoru sazinās mutiski, līdzīgi kā mēs sarunājamies savā starpā, kā arī veidot “latviskus robotus”.

Valodu tehnoloģiju uzņēmums Tilde un Igaunijas tulkošanas aģentūra Avatar svinīgā tiešsaistes pasākumā laida klajā EstLat tulkotāju — pirmo mākonī izvietoto mašīntulkošanas rīku igauņu un latviešu valodai.

Rīks izveidots, lai abu valstu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un organizācijām būtu uzticams un mūsdienīgs automatizētās tulkošanas rīks.

EstLat publiski pieejamā tulkošanas platforma sniedz lietotājiem iespēju saņemt automatizētus tulkojumus, piekļūt pirmajai digitālajai igauņu-latviešu, latviešu-igauņu vārdnīcai, meklēt terminus lielākajā Eiropas terminoloģijas krātuvē un pasūtīt profesionālu tulkotāju veiktus tulkojumus tikai ar vienu pogas klikšķi, savukārt reģistrētie lietotāji var izmantot arī datorizēto tulkošanas palīgu, kas ļauj viegli rediģēt tulkojumus, izmantojot personalizētu tulkošanas atmiņu.

“Ideja par EstLat tulkotāju radās kā atbilde uz nepieciešamību uzlabot saziņu starp abiem ģeogrāfiski tuvajiem tirdzniecības partneriem. Līdz šim automatizētiem tulkojumiem starp nelielām un strukturāli sarežģītām valodām, kā igauņu un latviešu valoda, tika izmantota trešā valoda. Tas nozīmē, ka teksts vispirms tika iztulkots no igauņu valodas angļu valodā un tikai pēc tam pārtulkots latviešu valodā. Tomēr šādi tulkojumi pārrobežu saziņā nav uzticami. Tāpēc mēs izveidojām EstLat. Tā ir pirmā mašīntulkošanas sistēma, kas tulko tieši no igauņu uz latviešu valodu un pretēji, nodrošinot precīzu un labskanīgu tulkojumu,” stāsta Tildes mašīntulkošanas vadītājs Artūrs Vasiļevskis.

Rīgas brīvostas pārvaldes koordinēto Krievu salas projekta būvniecības pamatdarbus plānots pabeigt šī gada rudenī, apstiprināja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Precīzu termiņu viņš vēl nenosauca, bet norādīja, ka tas varētu būt šī

gada oktobris vai novembris. Savukārt līdz 2019.gada 1.janvārim vēl būs jāveic darbi, kas saistīti ar loģistikas pārorganizēšanu no Daugavas labā krasta uz Krievu salu, kas stividoriem radīs izmaksas un neērtības, jo kādu brīdi viņiem būs jāstrādā ar ogļu kravām gan vēl centra tuvumā, gan Krievu salā.

Stividoriem tās būs izmaksas un neērtības, jo ir skaidrs, ka šāda mēroga pārmaiņas nevar īstenot tā, ka izslēdz gaismu vienā vietā, ieslēdz otrā un sāc strādāt. Kādu laiku būs jāstrādā abās vietas. Taču no nākamā gada 1.janvāra ogles Rīgas centrā vairs nedrīkstēs pārkraut, skaidroja Zeltiņš. Viņš atzīmēja, ka patlaban plānotie darbi notiek saskaņā ar iepriekš plānotajiem termiņiem, vienlaikus tomēr atzīstot, ka atlikušo darbu termiņi ir saspiesti.

Lai gūtu profesionālus panākumus arvien sasaistītākajā pasaules tirgū, skolēniem mūsdienās ir jāpilnveido akadēmiskā zināšanas, angļu valodas prasme un lingvistiskās un kulturālās zināšanas vismaz vēl vienā svešvalodā. Mūsdienu Eiropā novērojams straujš Vācijas ekonomiskās un politiskās ietekmes pieaugums. Tādēļ vācu valodas zināšanām papildus angļu valodai un spējai komunicēt kulturāli pieņemamā veidā būs arvien lielāka nozīme ambiciozu eiropiešu profesionālajā dzīvē.

Bērniem valodas apguve padodas vieglāk, un jo agrāk viņiem tiek dota šāda iespēja, jo vieglāk un ātrāk viņi apgūst valodas. Tieši tāda ir Rīgas Vācu skolas bērnudārza un pirmsskolas līmeņa misija. Mācībspēki no Vācijas nodod savas dzimtās valodas zināšanas jaunajiem skolēniem. No pirmās klases mācību programmā tiek iekļautas divas angļu valodas stundas, kā arī četras latviešu vai krievu valodas stundas nedēļā.

Vecāki droši vien jautātu, kādēļ priekšroka jādod vācu, nevis angļu valodai. Atbilde ir ļoti vienkārša. Bērniem ļoti agrā vecumā jāapgūst vācu valoda un citas valodas, paralēli apgūstot angļu valodu, kura sākotnēji nav dominējošā svešvaloda. Bērni, kuri apmeklē angļu valodas skolu vai apgūst angļu valodu kā pirmo svešvalodu, bieži vien vēlāk nevēlas mācīties citas valodas.

Visdrīzāk Jūs jau esat dzirdējuši par svešvalodu apguves multimēdiju kompleksu CD-ROM diskā Quick Teacher: iespējams esat lasījuši informāciju latviešu presē vai apmeklējuši interneta lapu www.QT.lv, vai, iespējams, par Quick Teacher Jums ir stāstījuši paziņas. Quick Teacher apsola, ka Jūs iemācīsieties svešvalodu 2 mēnešos. Šodien mēs piedāvājam Jums uzzināt cik lielā mērā tas atbilst patiesībai un iepazīties ar Lietuvas lietotāju viedokļiem par šo programmu. Lietotāji atbildēja uz anketas jautājumiem: kur uzzināja par programmu; kas tajā patika, kas nē; kādi ir panākumi apmācībā. Līvija KALĒJA

Administratore JolantaSTUNGIENE:

Šo programmu man piedāvāja vīrs. Pēc viņa domām, lietojot programmu var sasniegt vēlamos rezultātus. Mācīties bija interesanti un galvenais – neapnika, mācības kļuva kā spēle. Ir interesanti, ka var tulkot no lietuviešu valodas uz angļu un otrādi. Garlaicīgi bija mācīties tikai gramatiku. Katru dienu mācībām veltīju pa 1-1,5 stundām. Es atcerējos to, ko jau zināju iepriekš un tāpat iemācījos daudz jaunu vārdu.

Visdrīzāk Jūs jau esat dzirdējuši par svešvalodu apguves multimēdiju kompleksu CD-ROM diskā Quick Teacher: iespējams esat lasījuši informāciju latviešu presē vai apmeklējuši interneta lapuwww.QT.lv, vai, iespējams, par Quick Teacher Jums ir stāstījuši paziņas. Quick Teacher apsola, ka Jūs iemācīsieties svešvalodu 2 mēnešos. Šodien mēs piedāvājam Jums uzzināt cik lielā mērā tas atbilst patiesībai un iepazīties ar Lietuvas lietotāju viedokļiem par šo programmu.

Lietotāji atbildēja uz anketas jautājumiem: kur uzzināja par programmu; kas tajā patika, kas nē; kādi ir panākumi apmācībā.

Līvija KALĒJA

AdministratoreJolantaSTUNGIENE:

Šo programmu man piedāvāja vīrs. Pēc viņa domām, lietojot programmu var sasniegt vēlamos rezultātus. Mācīties bija interesanti un galvenais – neapnika, mācības kļuva kā spēle. Ir interesanti, ka var tulkot no lietuviešu valodas uz angļu un otrādi. Garlaicīgi bija mācīties tikai gramatiku. Katru dienu mācībām veltīju pa 1-1,5 stundām. Es atcerējos to, ko jau zināju iepriekš un tāpat iemācījos daudz jaunu vārdu.

UAB “Straujos” tehniskā centra direktorsPetrasSAKALAUSKAS: