Šogad par dažādiem noziegumiem ar maksājumu kartēm Latvijā aizturētas 18 personas, atklāja First Data izpilddirektore Zanda Brīvule-Jansone.

Šogad par darījumiem internetā aizturētas četras personas (pērn attiecīgi 10 personas), skimmings jeb par gadījumiem, kad bankomātam nelegāli pievienotās ierīces, kuras «nolasa» maksājumu kartes datus un pēc tam krāpnieki veic nelikumīgus darījumus internetā, aizturētas 3 personas (Lietuvas grupa), pērn attiecīgi par šo noziegumu, kā arī karšu viltošanu, naudas izņemšanu aizturētas 5 peronas (Rumānijas grupa). Vēl šogad trīs reizes no bankomātiem izņemta nauda, kur aizturētas 8 personas (Rumānijas, Igaunijas, Krievijas grupas), bet pērn četras reizes no bankomāta izņemta nauda, par ko aizturētas sešas personas. Šogad par pirkumiem ar viltotātm kartēm aizturēta viena persona, pērn tādas bija piecas personas, bet par ATM – POS krāpniecību šogad aizturētas divas personas. Vēl pērn viena persona aizturēta par datu kopēšanas iekārtas uzstādīšanu ATM Jelgavā. Z. Brīvule-Jansone arī atklāja, ka šo noziegumu veicēji galvenokārt ir gados jauni cilvēki.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis uzsākt kriminālvajāšanu kopumā pret 17 personām saistībā ar amatpersonu kukuļošanu AS Latvenergo realizētajos Pļaviņu HES un TEC-2 rekonstrukcijas projektos, informē birojs. Bijušās Latvenergo amatpersonas kukuļos saņēmušas ap astoņiem miljoniem eiro.

Par kukuļņemšanu kriminālvajāšanu rosināts uzsākt pret četrām bijušajām a/s Latvenergo amatpersonām, pret divām no tām – arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Savukārt par kukuļdošanu pret četriem ārvalstu komercuzņēmumu pilnvarotajiem pārstāvjiem, bet par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu – pret astoņām personām, pret vienu no tām – arī par starpniecību kukuļdošanā, kas izdarīta atkārtotu. Pret vienu personu rosināts sākt kriminālvajāšanu par starpniecības kukuļdošanā atbalstīšanu.

KNAB norāda - pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtie pierādījumi liecina, ka a/s Latvenergo amatpersonas un darbinieki, izmantojot savu dienesta stāvokli un rīkojoties mantkārīgā nolūkā, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās pieņēmušas kukuļus lielā apmērā, lai nodrošinātu labvēlīgu lēmumu pieņemšanu vairākās ārvalstīs – Spānijā, Turcijā un Zviedrijā, reģistrētu uzņēmumu interesēs saistībā ar a/s Latvenergo publiskajiem iepirkumiem un rekonstrukcijas darbiem.

Vērienīgā starptautiskā operācijā vienlaicīgi Latvijā un Lietuvā šī gada 24. martā tika aizturētas kopumā vairāk nekā 100 personas aizdomās par iesaistīšanos starptautiskā zvanu centru krāpniecības shēmu īstenošanā.

Kopumā pārtraukta trīs krāpnieku zvanu centru darbība – divi no tiem darbojušies Latvijā un viens Lietuvā. Latvijā kopumā aizturētas tika 80 personas, bet 14 personas šobrīd ir atzītas par aizdomās turamām. No tām četrām personām piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.

Provizoriskie aprēķini liecina, ka krāpnieki ik mēnesi guvuši nelikumīgu peļņu vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā. Izmeklēšana kriminālprocesā turpinās.

Pērnā gada februārī Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļā tika uzsākts kriminālprocess, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā (par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa) un 195. panta trešajā daļā (par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa) paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm.

Bijušajam Valsts prezidentam Raimondam Vējonim Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā piemērots liecinieka statuss, apliecināja Vējoņa sekretāre Kristīne Reisa-Dāboliņa.

Viņa apstiprināja, ka 3.septembrī Vējonis apmeklēja KNAB, kur sniedza atbildes uz biroja darbiniekus interesējošiem jautājumiem. Plašāku informāciju par tikšanos viņa nevarēja sniegt, jo Vējonis parakstījis apliecinājumu neizpaust pārrunāto.

Saskaņā ar likumu liecinieks ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā uzaicināta sniegt ziņas par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem. Lieciniekam jāsniedz tikai patiesas ziņas un jāliecina par visu, kas viņam zināms saistībā ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu. Pirmstiesas kriminālprocesā liecinieks ziņas sniedz aptaujā vai pratināšanā. Lieciniekam ir tiesības neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem, kā arī iesniegt sūdzību par pratināšanas norisi pirmstiesas kriminālprocesa laikā. Liecinieks juridiskās palīdzības saņemšanai var uzaicināt advokātu. Liecinieks nedrīkst izpaust aptaujas un pratināšanas saturu, teikts likumā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas pagājušajā nedēļā, veicot 14 kratīšanas Rīgā un Jēkabpilī, apturēja kāda noziedzīga grupējuma darbību, informē VID.

Noziedzīgais grupējums, izveidojot savstarpēji saistītu uzņēmumu darījumu ķēdes, laika periodā no 2014.gada līdz 2015.gadam izvairījās no nodokļu nomaksas un legalizēja noziedzīgi iegūtus līdzekļus lielā apmērā. Kriminālprocesa ietvaros ir aizturētas un par aizdomās turamām atzītas piecas personas. Divas no tām uzskatāmas par noziedzīgā nodarījuma organizatoriem; pie tam viena no tām jau iepriekš ir nonākusi VID Finanšu policijas pārvaldes redzeslokā un figurējusi VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētajos kriminālprocesos.

Kriminālprocess pret apturēto noziedzīgo grupējumu tika uzsākts 2015.gada maija beigās saskaņā ar Krimināllikumu. Minētā kriminālprocesa ietvaros VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāji pagājušās nedēļas nogalē kopumā veica 14 kratīšanas Rīgā un Jēkabpilī noziedzīgās shēmas dalībnieku dzīvesvietās, birojos un automašīnās. Kratīšanu laikā tika izņemti grāmatvedības dokumenti, datori, zīmogi, kodu kalkulatori, kā arī skaidra nauda 10 000 eiro apmērā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde 15. decembrī apturēja šogad jau trīspadsmito ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu jeb «naudas atmazgāšanu» saistītu noziedzīgu grupējumu, kura plānos bija no valsts izkrāpt 2.35 miljonus latu.

VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāji nākuši uz pēdām šim grupējumam, turpinot izmeklēt jau šī gada 5. janvārī uzsākto kriminālprocesu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un šādā veidā iegūtu noziedzīgu līdzekļu legalizāciju. Izmeklēšanas laikā noskaidrojās, ka daži no grupējuma «klientiem» turpina izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu jomā, iesaistoties jau citā noziedzīgā «naudas atmazgāšanas» shēmā ar nolūku izkrāpt no valsts budžeta 2.35 miljonu latu.

2009. gada 15. un 16. decembrī VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāji kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas ietvaros kopumā veica 11 kratīšanas Salaspilī, Smiltenē, Rīgā un Jūrmalā.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas (ENAP 3.nodaļa) amatpersonas pārtraukušas organizētās kibernoziedznieku grupas darbību, kuru izdarīto noziegumu rezultātā atsavināta liela naudas summa skaidrā naudā un izņemta kriptovalūta vairāk nekā 110 000 eiro apmērā.

Kibernoziegumi pastrādāti ārzemēs, bet Latvijas teritorijā laika periodā no 2015. gada sākuma līdz 2020. gada sākumam ir notikusi ilgstošā noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācija lielos apmēros. Par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu aizturētas trīs personas.

Šā gada 19. februārī Valsts policijas ENAP amatpersonas saistībā ar notikušo uzsāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas – par, iespējams, ārvalstīs izdarīto kibernoziegumu rezultātā noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, organizētā grupā. Par šādu noziegumu likumā paredzēs sods – brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un probācijas uzraudzība uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi lēmumu lietā "Rimšēvičs pret Latviju", izbeidzot tiesvedību šajā lietā.

Savā 2018.gada 26.jūnija iesniegumā Tiesai iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 2.punktu (nevainīguma prezumpcija), apgalvoja, ka vairākas valsts augstākās amatpersonas ir pārkāpušas viņa nevainīguma prezumpciju, publiski izsakoties un komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pret iesniedzēju ierosināto kriminālprocesu.

Vispirms Tiesa noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka iesniedzēja sūdzība bija ārpus Konvencijas 6.panta 2.punkta materiāltiesiskā tvēruma, jo sūdzības iesniegšanas laikā kriminālprocess pret iesniedzēju bija pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, nevis tiesā, kas varētu lemt par iesniedzējam izvirzītās apsūdzības pamatotību. Tiesa atzīmēja, ka Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertais jēdziens "persona, kas apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā" Konvencijas izpratnē ir autonoms un ir attiecināms arī uz situācijām, kad personas stāvokli būtiski ietekmē tiesībsargājošo iestāžu darbības, kas ir saistītas ar aizdomām pret šo personu. Tiesa uzskatīja, ka šajā lietā iesniedzēja stāvokli būtiski ietekmēja pret viņu uzsāktais kriminālprocess, aizturēšana un piemērotie drošības līdzekļi. Līdz ar to Tiesa secināja, ka uz iesniedzēju bija attiecināma Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertā aizsardzība.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzsācis kriminālprocesu saistībā ar iespējamu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes amatpersonu kukuļošanu, kā ietvaros par labvēlīga lēmuma pieņemšanu minētajām personām un iesaistītajiem starpniekiem nodota 4000 eiro liela summa.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūto pierādījumu kopums dod pamatu KNAB izmeklētājam uzskatīt, ka VID Muitas kriminālpārvaldes amatpersonas, izmantojot starpniekus, pieprasījušas kukuli, lai nodrošinātu labvēlīga lēmuma pieņemšanu VID Muitas kriminālpārvaldes lietvedībā esošajā kriminālprocesā iesaistītajai personai.

KNAB rīcībā esošā informācija liecina, ka informāciju par savā lietvedībā esošo kriminālprocesu VID amatpersonas nodevušas starpniekiem, kuri kriminālprocesā iesaistītajai personai piedāvājuši apmaiņā pret prettiesisku labumu nodrošināt labvēlīga lēmuma pieņemšanu kriminālprocesā. VID amatpersonām ar starpniekiem tika nodots kukulis 4000 eiro apmērā.

Iespējams, ka Šveices advokāta Rudolfa Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta

Šādi vedina domāt atbildes, ko laikrakstam Dienas Bizness sniedzis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Boriss Geimans. Tikmēr laikraksta rīcībā ir nonākušas jaunas liecības par aizdomīgām darbībām, kuras ar arestēto mantu, iespējams, ir veicis R. Meroni, par kurām intervijā stāsta bijusī AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja Eva Ciniņa. Kā zināms, preses rīcībā ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, ko pieļāvis valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tā sauktajā Lemberga krimināllietā R. Meroni, iespējams, savām personīgajām vajadzībām iegādājoties helikopteru, jahtu un privātīpašumu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības Osta, AS Kālija Parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas Tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien lūgs piemērot apcietinājumu vēl trim personām, kas aizturētas ar «Rīgas satiksmes» (RS) veiktajiem iepirkumiem saistītajā kriminālprocesā.

Ceturtdien no rīta uz tiesu tika atvests pirmais kriminālprocesā iesaistītais vīrietis.

Kā izriet no Kriminālprocesa likuma, piemērojot procesuālo piespiedu līdzekli jeb drošības līdzekli, izmeklēšanas tiesneša lēmums ir nepieciešams vienīgi tajos gadījumos, kad procesa virzītājs personai vēlas piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli.

Jau vēstīts, ka trešdien tiesa piemēroja apcietinājumu RS infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoram Igoram Volkinšteinam un uzņēmējam Mārim Martinsonam.

Lēmumu par apcietinājumu vēl var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

KNAB Volkinšteinu un Martinsonu aizturēja otrdien.

Saskaņā ar KNAB sniegto informāciju, novembrī sāktā kriminālprocesā saistībā ar RS veiktajiem iepirkumiem otrdien veiktas neatliekamās procesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā 30 kratīšanas, un aizturētas kopumā astoņas personas - sešas Latvijā, bet divas Polijā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policijas pārvaldes amatpersonas pēc saņemtās informācijas no Drošības policijas aizturējušas septiņas personas par 14,5 miljonu cigarešu un 239 litru degvīna kontrabandu, informē VID.

Aizturēto vidū ir divas muitas un divas robežsardzes amatpersonas. Par šo faktu šī gada 1.aprīlī sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 190.panta trešās daļas par kontrabandu lielos apmēros.

Šī gada 1.aprīlī VID Muitas policijas pārvaldes amatpersonas pēc saņemtās informācijas no Drošības policijas sāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 190.panta trešās daļas par kontrabandu lielos apmēros ar kravas automobili no Krievijas Latvijā, izmantojot muitas kontroles punktu Terehova. Tika veiktas neatliekamās procesuālās darbības, kuru rezultātā aizturēti 14,5 miljoni dažādu marku cigarešu ar Baltkrievijas akcīzes markām un 293 litri dažādu marku degvīna ar Krievijas akcīzes markām.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtījis Ģenerālprokuratūrai vēstuli ar lūgumu izvērtēt, vai, Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijai uzsākot kriminālprocesus pret biroja darbiniekiem, nenotiek nepamatota un prettiesiska vēršanās pret biroja amatpersonām ar mērķi ietekmēt iestādes darbību kopumā.

KNAB informējis Ģenerālprokuratūru par daudziem gadījumiem, kuros, reaģējot uz KNAB kopš 2003.gada sniegto informāciju par iespējamo nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonu deklarācijās, VID veiktās darbības un lēmumi norāda uz dienesta nekonsekvento rīcību amatpersonu deklarāciju pārbaudē.

Daudzām amatpersonām, tostarp ministram, kādas pašvaldības vadītājam, VID ļāvis precizēt valsts amatpersonu deklarāciju ienākumu sadaļu, pieņēmis amatpersonu iesniegumus ar lūgumu izdarīt grozījumus viņu valsts amatpersonu deklarācijās un atļāvis to darīt arī attiecībā uz iepriekšējiem gadiem vairāku simtu tūkstošu vai miljonu latu apmērā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izmeklētajā kriminālprocesā aizdomās par korupciju Terehovas muitas kontroles punktā aizturētas 29 amatpersonas, no kurām 21 atzīta par aizdomās turēto, apliecināja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

Aizdomās turētajiem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Plašāka informācija patlaban netiek sniegta, tomēr Vaivars apliecināja, ka, neskatoties uz aizturēšanām, minētā muitas kontroles punkta darbs nav traucēts.

Jau ziņots, ka VID Iekšējās drošības pārvalde sadarbībā ar Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūru, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), VID Nodokļu un muitas policiju un Valsts robežsardzi veikusi izmeklējošās darbības muitas kontroles punktā "Terehova", kuras rezultātā aizturētas VID Muitas pārvaldes amatpersonas.

"Minētās darbības veiktas, turpinot pretkorupcijas pasākumu kopumu. VID jau ziņoja, ka ilgstošu izmeklējošo darbību rezultātā, sadarbojoties vairākām atbildīgajām institūcijām, VID Iekšējās drošības pārvalde veica Muitas pārvaldes, Valsts policijas un Valsts robežsardzes darbinieku aizturēšanu aizdomās par kontrabandu organizētā grupā," pagājušajā nedēļā pauda VID.

Ar pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) saistītā krimināllieta, kurā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šajās dienās veicis procesuālās darbības, ir par pašvaldības uzņēmuma iepirkumiem, un tajā aizturētas kopumā astoņas personas - sešas Latvijā, bet divas Polijā.

Kā teikts KNAB izplatītajā paziņojumā, otrdien, 11.decembrī, kriminālprocesa gaitā KNAB veica neatliekamās procesuālās darbības, tajā skaitā vairāk nekā 30 kratīšanas.

Patlaban kriminālprocesā notiek aktīvs izmeklēšanas darbs, kurā KNAB sadarbojas arī ar ārvalstu partnerdienestiem, tai skaitā ar Polijas pretkorupcijas dienestu (CBA). Latvijā aizturētas sešas personas, Polijā - divas personas, informē KNAB.

Biroja veikto procesuālo darbību mērķis esot izmeklēt iespējamo noziedzīgo nodarījumu, lai vainīgās personas likumā noteiktajā kārtībā tiktu sauktas pie atbildības par nozieguma izdarīšanu.

Detalizētāku informāciju par konkrēto kriminālprocesu KNAB sola sniegt, līdzko tas būs iespējams, nekaitējot izmeklēšanas interesēm. KNAB uzsver, ka izmeklēšanas intereses ir svarīgas ne tikai birojam, bet arī visai sabiedrībai.

Divu nozīmīgu korupcijas lietu – tā dēvētās autobūvnieka Daimler un uzņēmuma Latvenergo lietas - nonākšana prokuratūrā ir atkarīga no daudziem apstākļiem, piemēram, informācijas saņemšanas no ārvalstīm. Tomēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Juta Strīķe ir pārliecināta, ka abas lietas neizgāzīsies.

Pašreizējā KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Strīķe norāda, ka lietu nonākšana līdz prokuratūrai ir atkarīga no daudziem faktoriem, piemēram, no informācijas saņemšanas no ārvalstīm un ekspertīžu ātruma.

«Es neesmu izmeklētāja šajās lietās, taču tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem – cik ātri mēs saņemsim visus nepieciešamos dokumentus, informāciju un atbildes no daudzām ārvalstīm. Tāpat lietu virzība ir atkarīga no ekspertīžu veikšanas ātruma, jo ekspertīžu centram jāveic arī citu izmeklēšanas iestāžu pasūtītas ekspertīzes. Es tiešām nevēlos prognozēt, jo nevar pateikt, cik ātri ārvalstis atbildēs uz KNAB tiesiskās palīdzības lūgumiem,» norādīja Strīķe.

Tā dēvētās Olainfarm reiderisma lieta, kurā par mēģinājumu izkrāpt vairāk nekā 40 miljonus eiro vērtu kontrolpaketi aizdomās tiek turētas piecas personas, tiesā varētu nonākt dažu mēnešu laikā, prognozē lietu uzraugošais Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Māris Trušelis.

Teju trim gadiem, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija (VP) uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest.

Šogad 21. martā izmeklēšana kriminālprocesā pabeigta un pieņemts lēmums nodot kriminālprocesa materiālus kriminālvajāšanas uzsākšanai Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai pret piecām personām. "Tāda apmēra un juridiskas sarežģītības lietām nepilnu trīs gadu izmeklēšanas process nebūtu uzskatāms par pārmērīgi ilgu. Jāņem vērā, ka kriminālprocesā ir sūtīti Eiropas izmeklēšanas rīkojumi, kas pats par sevi ir laikietilpīgs process. Tāpat jāņem vērā izmeklēšanā noskaidrojamo apstākļu kopums, iesaistīto personu skaits un virkne veikto izmeklēšanas un procesuālo darbību, līdz ar ko nepilnu trīs gadu izmeklēšana tiešām nav daudz," Dienai skaidroja M. Trušelis.

Valsts policijas (VP) aizturētās personas, tostarp divas medicīnas māsas, organizējušas vakcinācijas pret Covid-19 imitāciju vairākiem simtiem iedzīvotāju, šodien žurnālistiem pastāstīja VP priekšnieks Armands Ruks.

Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) augusta sākumā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī par fiktīvas vakcinācijas veikšanu kādā vakcinācijas centrā aizturēja 1972., 1974., un 1976.gada dzimušas sievietes, tai skaitā arī medicīnas māsu, informēja VP.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka šīm sievietēm bija sadalītas lomas. Divas sievietes organizēja personu, kuras nevēlas vakcinētas, bet ir gatavas maksāt, lai saņemtu Covid-19 sertifikātu, meklēšanu, kā arī naudas pieprasīšanu un pieņemšanu. Savukārt vakcinācijas centra medmāsa imitēja vakcīnas injekciju personām, kuras bija samaksājušas par Covid-19 sertifikātu un ieradušās vakcinācijas vietā ar iepriekš sagatavotu zīmīti.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas darbinieki sadarbībā ar Valsts policijas pretterorisma vienību "Omega" un Valsts policijas Speciālo uzdevumu bataljonu maija izskaņā aizturēja organizētu personu grupu.

Aizturēšana notika, veicot kriminālprocesuālās darbības kriminālprocesā, kas uzsākts pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas par organizētas grupas iespējamo noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu ne mazāk kā 5 000 000 eiro apmērā.

Kriminālprocesa ietvaros Nodokļu un muitas policijas darbinieki Rīgā un Pierīgā veica 26 kratīšanas iesaistīto personu dzīves vietās, birojos un transportlīdzekļos. Kratīšanu laikā tika atrasti un izņemti kriminālprocesam nozīmīgi pierādījumi, t.sk. mobilie telefoni, datori, datu nesēji, serveri, ārvalstu uzņēmumu dokumenti, ārvalstu banku kalkulatori, narkotiskās vielas un skaidra nauda kopsummā ap 100 000 eiro.

Lai gan lielāko sabiedrības uzmanību šoruden varētu saistīt tiesāšanās sabrukušā lielveikala Maxima lietā, tiesu darba kārtībā ir arī daudz citu nozīmīgu procesu

Pēc būtības Rīgas apgabaltiesā sākta skatīt viena no Zolitūdes traģēdijas civillietām – prasība vērsta pret SIA Maxima Latvija, SIA Re&Re, Homburg Zolitude, SIA Tineo, Rīgas domi, SIA HND Grupa un arhitektu biroju Kubs. Tiesā vērsušies trīs cietušie – Edgars Čerņe- noks, Valērija Valentīna Mizula un Oksana Vilsone –, kuri vēlas panākt atbildētāju rīcības atzīšanu par prettiesisku un morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Iepriekš jau ziņots, ka cietušie kompensācijā vēlas piedzīt ap 140 milj. eiro. Cietušo pārstāvis, zvērināts advokāts Aldis Gobzems, kuram šī cīņa maksājusi biroju, masu medijiem jau paudis, ka mērķis ir atklāt nevis lielveikala sabrukšanas iemeslus, bet gan to, kā traģēdijas laikā tur varēja atrasties cilvēki. Prasības Maxima lietā iesniegtas arī citās tiesās un, piemēram, Talsu rajona tiesa 30. oktobrī plānojusi skatīt lietu, kurā pret jau minētajiem atbildētājiem vēršas Māris Apsītis. Arī viņš vēlas panākt atbildētāju prettiesiskas bezdarbības atzīšanu, nenodrošinot cilvēka dzīvībai un veselībai atbilstošu vidi būvniecības un telpu ekspluatācijas procesā, kas noveda pie smagām sekām un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu.

Ģenerālprokuratūra tā dēvētajā Latvenergo krimināllietā pieņēmusi lēmumu par divu personu saukšanu pie kriminālatbildības par kukuļošanu saistībā ar a/s Latvenergo rīkoto konkursu «Pļaviņu hidroelektrostacijas hidroagregāta Nr.4, 5, 7 rekonstrukcija».

Vienai personai apsūdzība celta par kukuļdošanu, bet otrai personai par kukuļņemšanu. Saskaņā ar celto apsūdzību kukuļošana notikusi laika periodā no 2009.gada novembra līdz 2010.gada 15.jūnijam. Kukulis dots par to, lai pret darbu izpildītājiem būtu labvēlīga attieksme no a/s Latvenergo amatpersonu puses un tiktu pieņemti šiem komersantiem labvēlīgi lēmumi uzņēmuma valdē. Kopējais kukuļa apmērs ir 444, 5 tūkst. eiro jeb 312,39 tūkst. Ls.

Jautājums par kriminālvajāšanas uzsākšanas iespēju pret pārējām personām, kuras Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētājs lūdzis saukt pie kriminālatbildības, tiks izlemts turpmākā laikā, norāda prokuratūra.

Viena no personām, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis apcietināt kriminālprocesā par pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumiem, ir Čehijas uzņēmuma «Škoda Transportation» amatpersonas Vladislava Kozaka savulaik vadītā uzņēmuma «Tram Servis Riga» valdes locekle Elīna Kokina.

Saskaņā ar «Firmas.lv» datiem, Kokinai patlaban pieder SIA «TT Service», kurai savulaik piederēja 35% «Tram Servis Riga» kapitāla daļu. Kokina šajā uzņēmumā ir arī vienīgā valdes locekle. Agrāk uzņēmuma valdē bijuši Edgars Teterovskis, Kristaps Ābelis, Jānis Stupelis un Māris Timmanis.

Par vienīgo «TT Service» īpašnieci Kokina kļuva 2016.gada oktobrī, bet līdz tam viņa bija līdzīpašniece kopā ar Teterovski.

Tāpat Kokina no 2017.gada novembra līdz 2018.gada jūnijam ir bijusi valdes locekle SIA «Uranus» kuras vienīgais īpašnieks ir «TT Service». No 2017.gada jūlija līdz novembrim «Uranus» valdes loceklis bija Teterovskis.

Kokina ir arī 71,43% kapitāldaļu īpašniece SIA «Tram Serviss», kurā viņa ir arī vienīgā valdes locekle. Vēl 28,57% «Tram Serviss» kapitāldaļu īpašniece ir SIA «Alkom-Serviss», kuras vienīgais īpašnieks un valdes loceklis ir Aleksandrs Krjačeks, kurš arī aizturēts KNAB sāktajā kriminālprocesā.

Naktī no pirmdienas uz otrdienu Finanšu ministrijas Nodokļu un muitas administrēšanas nodaļas direktora vietnieka Vladimira Vaškeviča kabinetā notikusi kratīšana, kuras laikā izņemti atsevišķi dokumenti un Vaškeviča dators.

To DB uzzināja Finanšu ministrijā. DB avots norādīja, ka ministrijas rīcībā nav oficiālas informācijas par Vaškeviča aizturēšanu, taču kratīšanā viņš pats nav piedalījies.

KNAB pārstāve Ieva Karlsbergs DB norādīja, ka lēmums par drošības līdzekļa piemērošanu tiks pieņemts likumā noteiktajā kārtībā – 48 stundu laikā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) gan neatklāj aizturētās amatpersonas vārdu, taču norāda, ka kriminālprocesa ietvaros ir aizturējis Finanšu ministrijas amatpersonu par kukuļdošanu lielā apmērā – vairāk nekā 50 tūkst. eiro.

Kukuļošanas mēģinājums bijis pret Valsts ieņēmuma dienesta amatpersonu, lai tā pienācīgi neveiktu amata pienākumus kontrabandas apkarošanā, nodokļu nomaksas kontrolē un nekonstatētu pārkāpumus attiecībā pret konkrētām personām.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN").

Vienlaikus KNAB nav atradis pierādījumus arī "ABLV Bank" vadības izteiktajām aizdomām, ka banku apzināti apmelojis bijušais Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

KNAB aģentūrai LETA apstiprināja, ka 26.martā izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu nolēmis izbeigts kriminālprocesu, kas bija ierosināts pēc "FinCEN" ziņojuma publicēšanas.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā bija teikts, ka līdz 2017.gadam "ABLV Bank" vadība un menedžments izmantojuši kukuļdošanu, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

KNAB veic procesuālas darbības ABLV Bank; banka un akcionāri ieinteresēti sadarbībā 

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki otrdien veic procesuālās darbības...

"ABLV Bank" noliedza Latvijas amatpersonu kukuļošanu un norādīja, ka ar šādu paziņojumu bankai nodarīts ievērojams kaitējums. Banka vērsās KNAB ar lūgumu sākt kriminālprocesu, jo tai nav pilnvaru atspēkot šādus apgalvojumus.

KNAB apliecināja, ka pēc kriminālprocesa aizbeigšanas neizmeklē citus virzienus par "ABLV Bank" vadības iespējamo iesaisti Latvijas amatpersonu kukuļošanā.

Vienlaikus KNAB tika lūgts pārbaudīt arī aizdomas, ka banka apzināti apmelota, amatpersonām par to saņemot kukuļus. Arī šajā daļā kriminālprocess izbeigts.

Neminot identitāti, KNAB apliecināja, ka kriminālprocesā bija iesaistīta viena valsts amatpersona. Aģentūrai LETA zināms, ka šī amatpersona ir Rimšēvičs.

Papildināta - ABLV Bank saistībā ar apgalvojumiem par kukuļdošanu vērsusies tiesībsargājošajās institūcijās 

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) izteiktais priekšlikums...

KNAB informē, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pieņemts, jo personu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pirmstiesas procesā pierādīt nav izdevies, un nav bijis iespējams savākt papildu pierādījumus.

KNAB skaidroja, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ir viens no kriminālprocesa pabeigšanas veidiem, līdz ar to tiek atcelti visi kriminālprocesuālie ierobežojumi.

KNAB gan norāda, ka kriminālprocesā iesaistītām personām, kuru tiesības vai likumiskās intereses tika aizskartas, ir tiesības pieņemto lēmumu pārsūdzēt. Kamēr nav spēkā stājies gala nolēmums, ar kuru konkrētais kriminālprocess izbeigts, KNAB plašāku informāciju par šo kriminālprocesu nav tiesīgs sniegt.

Jau vēstīts, ka "ABLV Bank" problēmas radās pēc "FinCEN" 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām. "ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma banku pašlikvidēt, un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

Atgādinām, ka FinCEN ziņojumā ABLV bankai tika pārmesti arī Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumi, taču Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa intervijā žurnālam IR 2021.gada 25.februārī atzina, ka arī attiecībā uz sankcijām gūt apstiprinājumus nav izdevies. "Tāpat arī attiecībā uz proliferācijas sankcijām — to mēs tādā formātā neredzējām, drīzāk redzējām ekonomisko sankciju jautājumus, tādu vienkāršotāku griezumu," žurnālam norādīja Znotiņa.

Jau ziņots, ka KNAB 2018.gada februārī citā kriminālprocesā aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam šajā lietā uzrādījusi apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Patlaban lieta atrodas Rīgas rajona tiesa Jūrmalā.

Minētā tiesa šajā krimināllietā iepriekš apturēja tiesvedību, lai vērstos Eiropas Savienības tiesā ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti. Tagad Rīgas rajona tiesa Jūrmalā gaida EST lēmumu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzsācis kriminālprocesu par 5000 latu kukuļa piedāvāšanu un nodošanu saistībā ar balsojumu 20.maijā plānotajā Jūrmalas domes sēdē. Kriminālprocesa ietvaros ir aizturētas divas personas – Jūrmalas domes deputāts un vēl kāda pašvaldības amatpersona.

Izmeklēšanas interesēs detalizētāka informācija patlaban netiek sniegta, taču noproams, ka runa ir par Jūrmalas mēru Raimondu Munkevicu un Munkevica partijas biedru Normundu Pīrantu.

KNAB iegūtie pierādījumi liecina, ka kukulis 5 000 latu apmērā ticis piedāvāts kādai personai, lai kukuļdevēja interesēs nodrošinātu Jūrmalas domes 20.maija sēdē labvēlīgu rezultātu balsojumā par domes priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata. Pēc kukuļa nodošanas 18.maijā abas Jūrmalas domes amatpersonas tika aizturētas aizdomās par kukuļa piedāvāšanu un nodošanu, ko izdarījušas divas valsts amatpersonas personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.