Šāds secinājums veidojas apskatot Dienas biznesa un Baltic Screen sadarbībā tapušo ikgadējo Latvijas miljonāru TOPU. Jaunajam Latvijas miljonāru sarakstam šogad pienākuši klāt 200 cilvēki, tādējādi jaunajā Latvijas miljonāru sarakstā jau ir 1 000 vārdu un uzvārdu.

Nekustamo īpašumu tirgotāji, apsaimniekotāji, attīstītāji

Nekustamo īpašumu bums ir beidzies, bet tā atskaņas vēl jūtamas - miljoni ir sapelnīti, bet spekulanti vēl spirinās un nav sākuši masveidā bankrotēt. Rezultāts - šajā saraksta sadaļā gada laikā klāt nākuši 42 vārdi un uzvārdi, kopā šai jomai nodrošinot gandrīz piekto daļu visa Latvijas 1 000 miljonāru saraksta, jeb 195.

Nekustamo īpašumu pārdevēji

Nekustamo īpašumu bums tiešām ir cauri - to apliecina arī fakts, ka 17 cilvēki gada laikā tikuši pie miljonāra statusa, pārdodot mantotos, denacionalizētos vai par sertifikātiem privatizētos īpašumus. Kopā šajā jomā ir 75 miljonāri.

Pērn pirmo reizi septiņu gadu laika samazinājusies pasaules miljonāru bagātība, liecina konsultāciju uzņēmuma «Capgemini» veiktais pētījums.

Salīdzinot ar 2017.gadu, pagājušajā gadā pasaules miljonāru turība sarukusi par apmēram 3% līdz 68,21 miljardam ASV dolāru. Tā ir pirmā reize kopš 2011.gada, kad miljonāru bagātība samazinājusies.

Savukārt to miljonāru turība, kuru bagātība pārsniedz 30 miljonus dolāru, pagājušajā gadā sarukusi par apmēram 6%.

Pērn kļuvis mazāks arī miljonāru skaits. 2018.gadā pasaulē bija 18 miljoni miljonāru, un tas bija par 0,3% mazāk nekā 2017.gadā. Miljonāru skaits pasaulē pērn samazinājies pirmo reizi kopš 2008.gada.

Visvairāk miljonāru ir ASV, seko Japāna, Vācija un Ķīna. Šajās valstīs dzīvo 61,2% no visiem pasaules miljonāriem.

Pēc «Capgemini» vērtējuma, miljonāru turības samazināšanās galvenie iemesli ir starptautiskie tirdzniecības konflikti un breksita radītā nedrošība, kā arī pērn akciju tirgos ciestie zaudējumi.

Neskatoties uz to, ka miljonāri veido tikai 0,9% pasaules iedzīvotāju, tie kontrolē 39% pasaules bagātību, raksta The Wall Street Journal, atsaucoties uz biznesa analītiķu grupas Boston Consulting Group (BCG) pētījumu.

Tie miljonāri, kuriem ir vairāk par pieciem miljoniem ASV dolāru, kontrolē 22% pasaules bagātību. Viņu īpatsvars veido tikai 0,1% no pasaules iedzīvotāju skaita.

Miljonāru mājsaimniecību skaits 2010. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir pieaudzis par 12,2%. Pērn pasaulē ir bijis 12,5 miljoni miljonāru mājsaimniecību.

Visvairāk miljonāru dzīvo ASV - te atrodas 5,2 miljoni miljonāru mājsaimniecību. Otrajā vietā ir Japāna ar 1,5 miljoniem, trešajā Ķīna ar 1,1 miljonu un ceturtajā Lielbritānija ar 570 tūkstošiem miljonāru mājsaimniecībām.

Vislielākais miljonāru blīvums ir Singapūrā – 15,5% no tās iedzīvotāju skaita veido miljonāru mājsaimniecības.

Gandrīz katras sestās Singapūras mājsaimniecības rīcībā ir uzkrājumi vairāk nekā viena miljona ASV dolāru apmērā, tas padara šo pilsētvalsti par pasaules līderi miljonāru blīvuma ziņā, secināts jaunākajā Boston Consulting Group (BCG) pētījumā.

Aizvadītajā gadā ir uzlabojusies situācija globālajos finanšu tirgos un pieaugusi pasaules bagātība, norāda Bloomberg Businessweek. Lielākais labklājības pieaugums novērots Āzijas un Klusā okeāna reģionā (izņemot Japānu), bet otrs lielākais pieaugums – Ziemeļamerikā.

Jau vēstīts, ka miljonāru mājsaimniecību skaits 2010. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir pieaudzis par 12,2%. Pērn pasaulē ir bijis 12,5 miljoni miljonāru mājsaimniecību.

Vislielākais miljonāru blīvums ir Singapūrā – 15,5% no tās iedzīvotāju skaita veido miljonāru mājsaimniecības.

Tādas mazas valstis un teritorijas kā Singapūra, Šveice, Katara un Honkonga, kurās ir augsts miljonāru blīvums kļūst par tirdzniecības un finanšu centriem, norāda Tjuns Tangs, BCG Honkongas nodaļas vadītājs.

Visas pasaules miljonāru aktīvi pārsniedz 70% no pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP).

Krievijā 2007. gadā saskaitīti 136 tūkstoši dolāru miljonāru, bet to skaits gada laikā izaudzis pat 14%, kas ir divas reizes vairāk nekā vidēji visā pasaulē. Pie šādiem secinājumiem nonākusi ASV investīciju bankas Merrill Lynch speciālisti, ziņo Lenta.ru.

Pētījuma ietvaros secināts, ka visā pasaulē vairāk kā 10 miljoniem cilvēku pieder vairāk nekā miljons dolāru (neskaitot nekustamos īpašumus). Kopējā viņu aktīvu summa sastāda 40.7 trijjonus dolāru, kas savukārt sastāda vairāk nekā 70% no visas pasaules IKP. Savukārt, kamēr globālais produkts 2007. gadā palielinājās par 5.2%, bagātnieku īpašumi pieauga par 9.4%. Rezultātā vidējais miljonāru aktīvs sasniedzis 4 miljonus dolāru.

12. jūnijā iznāk Dienas biznesa un Baltic Screen sadarbībā tapušais ikgadējais Latvijas miljonāru TOP. To saņem visi laikraksta Dienas Bizness abonenti - tādēļ, ja šā specālizdevuma nav jūsu rīcībā un esat abonents, tad to lasa vai nu kolēģi, vai administratore.

Atšķirībā no situācijas gadu iepriekš, kad miljonāru saraksts tāpat papildinājās ar 200 jauniem vārdiem un uzvārdiem, šogad miljonāru skaita pieaugums bijis vērojams faktiski visās nozarēs – ne tikai visā, kas saistīts ar tikai gada beigās piebremzējušo nekustamo īpašumu jomu, bet arī tirdzniecībā un pakalpojumos, finansēs, informācijas tehnoloģijās un pat konfliktu plosītajā tranzīta jomā.

Jaunā Latvijas miljonāru saraksta sastādīšanā pamat uzstādījums ir sekojošs: miljonārs ir cilvēks, kura publiski saskatāmo īpašumu vērtība ir vismaz miljons eiro vai kurš pēdējos piecos gados darījumā, kurš atspoguļojas publiski ticamos datos, nopelnījis vismaz iepriekšminēto summu.

Ar uzviju ir piepildījusies pirms gada Db Latvijas 1000 miljonāru sarakstā izteiktā prognoze par gaidāmu būtisku miljonāru saraksta sarukumu nekustamo īpašumu attīstītāju, būvnieku, arī būvmateriālu tirgotāju un saistītajās sadaļās. Nu 1000 miljonāru vietā mums ir atlikuši tikai 700.

Gada laikā miljonāru skaits ir sarucis gandrīz visās tautsaimniecības jomās: piemēram, būvniecībā – no 77 līdz 56, tirdzniecībā un pakalpojumu sfērā – no 139 līdz 80, nekustamo īpašumu tirdzniecībā un attīstīšanā – par gandrīz divām trešdaļām, no 196 līdz 68, informācijas, izklaides un IT jomā – no 30 līdz 21, pat izklaidē un sportā par piekto daļu, no 15 līdz 12.

Un tās nav vienīgās sliktās ziņas – viss rāda, ka nākamgad pat šīgada strauji, par trim simtiem sarukušais miljonāru pulks mums vēl šķitīs iespaidīgs un apjomīgs.

Tomēr ir arī labās ziņas: pirmām kārtām jaunais miljonāru saraksts uzskatāmi parāda, ka Latvijā nav trūcis ne cilvēku, kuri ir spējuši laikus prognozēt gaidāmo – un, piemēram, «neuzkāpt» uz nekustamo īpašumu buma solītās it kā bezgalīgās augošo cenu «adatas». Neapšaubāmi mazs mierinājums ir arī tas, ka, piemēram, jebkurai ekonomikai tik svarīgajā rūpnieciskajā ražošanā mums trīs miljonāri gada laikā ir nākuši klāt.

2009. gada laikā miljonāru skaits ASV palielinājies par 16% līdz aptuveni 7,8 miljoniem mājsaimniecību. 2008. gadā ASV miljonāru skaits samazinājās par 27%, ziņo AFP.

Par miljonāriem ASV tiek uzskatītas tās mājsaimniecības, kurām ir investējamie aktīvi vismaz miljons ASV dolāru apmērā, neskaitot to kapitālu, kurš ieguldīts, piemēram, mājokļa iegādei.

2008. gadā ASV miljonāru skaits samazinājās līdz 6,7 miljoniem, sasniedzot zemāko miljonāru skaitu kopš 2003. gada. Pērn to skaits palielinājās par 1,1 miljonu, taču tas joprojām ir par 1,4 miljoniem miljonāru mazāk nekā 2007. gadā, kad ASV reģistrēts visu laiku lielākais miljonāru skaits.

To ASV mājsaimniecību skaits, kuru īpašumā ir investējamie aktīvi vismaz 5 miljonu ASV dolāru apmērā, 2009. gadā palielinājies par 17% līdz 980 tūkst.

Vidējais miljonāra vecums ASV ir 62 gadi, kamēr to cilvēku, kuru bagātība mērojama miljardos, vidējais vecums ir 67 gadi.

Aizdomās par starpniecību kukuļdošanā apcietināts Jūrmalas prokurores Irinas Bogdanovas draugs, Jūrmalā pazīstams miljonārs Boriss Rjazanskis, raksta Diena.

Db.lv jau rakstīja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ( KNAB) darbinieki aizdomās par kukuļņemšanu aizturēja Jūrmalas prokuratūras prokurori I. Bogdanovu. I. Bogdanova tika aizturēta brīdī, kad starpnieks nodeva viņai 15 tūkstošus latu.

Pirmdien (20. oktobrī) ģenerālprokurors Jānis Maizītis atstādināja I. Bogdanovu no amata pildīšanas. "Man jāizsaka nožēla, ka es 2001.gadā pieņēmu prokurora zvērestu no cilvēka, kurš šobrīd ir aizturēts," norādīja J. Maizītis.

Pieci Latvijas visietekmīgākie miljonāri ir Valērijs Kargins, Andris Šķēle, Viktors Krasovickis, Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Par to liecina žurnāla Pastaiga jaunajā numurā publicēts BalticScreen pirmoreiz sastādītais Latvijas 50 visietekmīgāko miljonāru saraksts. Vēl ietekmīgāko miljonāru pirmajā desmitniekā atrodami arī Aivars Lembergs, Ainārs Šlesers, Oļegs Fiļs, Ernests Bernis un Oļegs Stepanovs.

Saraksts sastādīts, katru kandidātu vērtējot pēc pieciem izmērāmiem reālās ietekmes kritērijiem - ekonomiskās jaudas (kas izteikta īpašumu vērtējuma skaitļos), administratīvā resursa, saistības ar politiku un valstiskajiem lēmumiem pēdējā gada laikā, popularitātes un atpazīstamības sabiedrībā (kas izrēķināma, saskaitot mediju publikācijas), ietekmes uz cilvēku prātiem dzīvesstila, modes un tamlīdzīgās jomās un arī spējas likt citiem padomāt – ek, kāpēc gan es neesmu šī cilvēka vietā (Pastaigas/SKDS apskaustāko cilvēku tops bija publicēts jau pirms mēneša, par to ziņoja arī Db.lv).

Ceturtdien, 19. oktobrī, pie laikraksta Dienas Bizness abonentiem un no 23. oktobra mazumtirdzniecībā nonāks žurnāls Miljonārs.100 Latvijas lielākie pelnītāji.

Šī ir jau divdesmit pirmā reize, kad tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts. Taču vienlaikus šī ir pirmā reize, kad vienā izdevumā atrodami četri Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju un arī zaudējumus cietušo uzņēmēju simtnieki.

«Mēdz sacīt, ka zeme ir apaļa, ar to domājot, ka pēc zināma laika mēs atkal satiekam tos pašus cilvēkus un nodarbojamies ar tām pašām vai līdzīgām lietām. Dažs to sauc par karmu, dažs par likumsakarību, bet jebkurā gadījumā jau šķiroties ir vērts aizdomāties par to, lai satikšanās būtu uz patīkamas nots. Arī Dienas Biznesam Miljonāru tops ir tāda atkalredzēšanās, savulaik kopts un lolots un tagad pēc vairāku gadu pārtraukuma atgūts kā iztrūkstošais mozaīkas gabaliņš mūsu dažādo, ik gadus veidoto analītisko topu sarakstā. Mēs augstu novērtējam, ka Latvijas bagātāko cilvēku topu ekskluzīvi DB veido autori ar lielu pieredzi un gadu gaitā atstrādātu metodiku – Lato Lapsa un Kristīne Bormane sadarbībā ar Lursoft un korporatīvo finanšu ekspertiem Vadimu Jerošenko un Jāni Pinni. No DB perspektīvas mēs uz šajā žurnālā apkopotajiem faktiem raugāmies ne tikai kā uz iespēju salīdzināt konkrēto cilvēku un ģimeņu turīguma līmeni, bet arī kā uz plašu izzinošu materiālu par Latvijas biznesa vidi un tautsaimniecības attīstības dinamiku kopumā,» saka laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde.

Vērtējot šī gada miljonāru sarakstu galvgali, redzams, ka, piemēram, ilggadējo privāto baņķieru vai azartspēļu jomas uzņēmēju līderpozīcijas ir nomainījuši citas paaudzes un citu nozaru uzņēmēji.

Iepriekšējo gadu nepārspētos līderus – SIA Mikrotīkls dalībniekus Arni Riekstiņu un Džonu Martinu Talliju - šajā gadā izdevies apsteigt uzņēmējam Agrim Tamanim, kurš ir holdingkompānijas Draugiem Group 100% īpašnieks. Agrim Tamanim piederošo uzņēmumu koppeļņa aizvadītajā gadā pārsniegusi 57,8 miljonus eiro.

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts žurnālā Miljonārs 

Šis ir jau 26. gads, kad tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko...

Augstās pozīcijās ierindojušies ne tikai holdingkompāniju īpašnieki, bet arī nekustamo īpašumu pārvaldītāji un attīstītāji, veselības un farmācijas nozarē strādājošo uzņēmumu īpašnieki, kā arī uzņēmēji no kokapstrādes jomas, finanšu pakalpojumu un arī IT jomas. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka savukārt būvniecības, transporta un loģistikas nozares uzņēmumu īpašnieku pārstāvība, salīdzinot ar to, kāda bija situācija pirms 3-5 gadiem, šajā gadā ievērojami sarukusi.

Šoreiz redzams, ka ģimeņu ciešās saites un vairāku vienas ģimenes locekļu nokļūšana pelnītāju TOPā kļuvusi biežāka parādība: var minēt vairākus piemērus - Kesenfeldu, Lipmanu, Apsīšu, Sproģu, Bērziņu ģimenes, kuru pārstāvji nokļuvuši miljonu pelnītāju vidū.

Līdzīgi kā iepriekšējā gadā, miljonāru sarakstā iekļuvuši arī eksportējošo uzņēmumu īpašnieki. Tie ir ne tikai no apstrādes rūpniecības, jo redzam gan pakalpojumu eksportētājus, gan produkcijas ar augstu pievienoto vērtību ražotājus.

Apskatot miljonāru TOPu un vērtējot veiksmīgo uzņēmēju vecumu, redzams, ka jauno uzņēmēju paaudze – trīsdesmitgadnieki - šajā sarakstā sevi piesaka aizvien plašāk. Turklāt daļa no tiem uzņēmumus veidojuši paši un nav tos pārmantojuši vai ieguvuši no saviem vecākiem.

SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa norāda, ka vēl aizvien pelnītāju un arī miljonāru TOPa precīzai noteikšanai šķērslis ir akciju sabiedrību akcionāru noteikšana – proti, šobrīd šī informācija nav obligāti reģistrējama publiskā reģistrā. Tomēr jau pēc gada sakarā ar izmaiņām normatīvajos aktos akciju sabiedrību akcionāru saraksti būs kā publiskojama informācija, tas savukārt veicinās caurspīdīgumu un datu analīzes iespējas arī šajos gadījumos.

Vairāk lasi jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Miljonārs!

Dienas Biznesa abonenti žurnālu Miljonārs saņem bez maksas.

Jaunāko Miljonāru lasi arī elektroniski vai meklē lielākajās tirdzniecības vietās!

Eiropa kļuvusi par pasaulē bagātāko reģionu, apsteidzot Ziemeļameriku, kuras bagātība krīzes iespaidā sarukusi par vairāk nekā 20%. Tā liecina Boston Consulting Group veiktais pētījums, ziņo Euobserver.

Ziemeļamerikas bagātība, ko pētījumā mēra, balstoties uz pārvaldīto aktīvu vērtības, samazinājusies par 21.9%, kas ir straujākais kritums pasaulē. Mazāks kritums tika reģistrēts Eiropā, kur aktīvu vērtība sarukusi par 5.8% līdz 22.2 triljoniem eiro, kas ir ceturtdaļa no pasaules kopējās aktīvu vērtības.

Līdz ar to, lai atgrieztos pie pasaules bagātības apmēriem, kādi tie bija 2007. gadā, nepieciešami seši gadi, atsaucoties uz Boston Consulting Group, raksta Reuters. Kompānijas aprēķini liecina, ka aktīvu pārvaldes kompāniju līdzekļu kopsumma neatgriezīsies līdz 108.5 triljoniem dolāru līdz pat 2013. gadam.

«Kamēr Deniss Čalovskis atrodas Latvijā, uzņemšos rūpes, lai viņa cilvēktiesības tiktu nodrošinātas,» pastāstīja kibernoziegumos apsūdzētā Latvijas pilsoņa Čalovska aizstāve advokāte Ilona Bulgakova.

Bulgakova norādīja, ka šodien tikās ar savu klientu un Čalovskis par valdības lēmumu uzzināja jau vakar no masu medijiem. «Neapšaubāmi, Čalovskis bija cerējis uz taisnīgu lēmumu. Savukārt es uzskatu, ka šis lēmums ir netaisnīgs, vēl jo vairāk - Satversmes 98.pantā ietvertais nosacījums - ja ar izdošanas procesu pārkāptas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības - tas netika vērtēts vispār,» minēja advokāte.

Tāpat viņa sacīja, ka stabilās garantijas, ka Čalovskis nokļūtu atpakaļ Latvijā iespējamās notiesāšanas gadījumā, netika sniegtas, tas neizriet arī no ASV atbildīgo iestāžu nosūtītās notas, kas ir Bulgakovas rīcībā. Viņa arī sacīja, ka tagad ir radies jautājums par to laiku, ko Čalovskis līdz sprieduma pasludināšanai varētu pavadīt ASV, - tas laika sprīdis Bulgakovai nav zināms, kā arī nav zināms nekas par aizstāvību, kas Čalovskim tur varētu būt.

“Ļoti iesaku iegādāties un nolikt drošā vietā tieši šo Miljonāra izdevumu, jo prognozēju, ka nākamajā tajā būs ļoti nopietnas pārmaiņas. Un ne tāpēc, ka gaidāmas milzīgas izmaiņas Latvijas bagātāko cilvēku uzņēmējdarbībā, bet tāpēc, ka pirmoreiz būs publiski pieejami visi akciju sabiedrību akcionāru saraksti, kas līdz šim no sabiedrības bija slēpti”.

Tā sola Dienas Biznesa (DB) speciālizdevuma Miljonārs veidotājs, žurnālists un publicists Lato Lapsa. Jau 27. gadu publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, kas DB abonentiem pieejams bez maksas. Gadu gaitā mainās gan metodikas bagātāko cilvēku noteikšanai, gan arī sarakstu papildina jaunas sadaļas. Vairāk par to sarunā ar L.Lapsu.

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts žurnālā Miljonārs 

Jau 27. gadu tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts. Un...

27 gadi ir pamatīgs laiks! Kāds izdevums bija sākumā un ar ko atšķiras šodien?

Jā, šis ir divdesmit septītais gads, kaut, protams, tas produkts, kas nāca klajā pirms divdesmit septiņiem gadiem un saucās vienkārši Simt Latvijas miljonāru saraksts, ir kaut kas nesalīdzināmi cits nekā tagadējais izdevuma Miljonārs saturs. Kā, teiksim, poršs pirms divdesmit septiņiem gadiem un poršs šodien. Jau piekto gadu pēc kārtas vienā izdevumā atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki.

Jau iepriekš esi Dienas Biznesam atklājis, ka laiku pa laikam kaut kas mainās Latvijas miljonāru atlases metodikā. Proti, faktiski iespējams, ka miljonāru ir krietni vairāk, bet redzam tikai tos, uz kuriem norāda dati. Vai šogad ir kādas izmaiņas miljonāru noteikšanā?

Protams, šie ir tikai pirmie simtnieki - kā redzams, pašlaik apakšējā robeža iekļūšanai Latvijas turīgāko cilvēku pirmajā simtniekā ir nedaudz virs 10 miljoniem eiro. Katram sarakstam ir sava metodika, un tie visi top ciešā sadarbībā ar Lursoft datu bāzēm. Latvijas simt bagātāko uzņēmēju saraksts jau tradicionāli izveidots, summējot to pašu kapitāla daļu, kas katrā no konkrēta uzņēmēja kompānijām ir attiecināma tieši uz viņa kapitāldaļām.100 lielāko pelnītāju saraksts neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, un tieši tāpat 100 lielāko zaudētāju saraksts neatklāj, cik no šī maka ir izzudis. Tas, ko šie saraksti rāda, ir – kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.100 lielāko dividenžu saņēmēju saraksts, balstoties uz ikvienam pieejamiem un pārbaudāmiem Lursoft datiem, rāda pavisam konkrētas summas, ko pilnīgi konkrēti cilvēki izņēmuši no sava biznesa, lai ieguldītu tajā atpakaļ vai izmantotu citiem nolūkiem atbilstoši paši savām vēlmēm. Savukārt patieso labuma guvēju sarakstā uzskaitīti simt patiesie labuma guvēji, uz kuriem attiecināms lielākais Latvijā reģistrēto uzņēmumu (to, kuri ir iesnieguši labuma guvēju sarakstus) kopējais peļņas (pēc nodokļu nomaksas) apjoms.

Kādas ir būtiskākās izmaiņas Latvijas pelnošāko cilvēku sarakstos, un ar ko tas saistāms?

Tas nu gan katram lasītājam būtu jāpēta pašam - šis ir unikāls datu apkopojums, un katrs atbilstoši savai uztverei un vajadzībām var izdarīt secinājumus tieši sev.Taču to gan varu teikt, ka ļoti iesaku iegādāties un nolikt drošā vietā tieši šo Miljonāra izdevumu, jo prognozēju, ka nākamgad tajā būs ļoti nopietnas pārmaiņas. Un ne tāpēc, ka gaidāmas milzīgas izmaiņas Latvijas bagātāko cilvēku uzņēmējdarbībā, bet tāpēc, ka pirmoreiz būs publiski pieejami visi akciju sabiedrību akcionāru saraksti, kas līdz šim no sabiedrības bija slēpti. Tas daudz ko mainīs, un jaunumi būs pietiekami iespaidīgi.

Kādēļ Latvijā vēl aizvien nav miljardieru, kā tas ir Lietuvā?

Ceru, ka man nav taisnība, pieļaujot, ka tam ir pietiekami liels sakars ar to, ka vidusmēra latvietis pēc savas mentalitātes ir darba ņēmējs, nevis uzņēmējs.

Ir kādi uzvārdi pelnošo sarakstā, kurus vēlētos īpaši izcelt par viņu pienesumu tautsaimniecībai?

Jau atkal tas pats – nevienam neko priekšā neteikšu. Katram cilvēkam šajos sarakstos ir klāt apraksts – ne tikai plikas summas, bet arī uzņēmumu nosaukumi, to darbības jomas un rezultāti. Atkārtošos – šie ir unikāli datu apkopojumi, kuri ikvienam lasītājam var sniegt individuālus vērtīgus secinājumus.

Lielākie zaudētāji - to ir daudz, kāpēc un kā izskatās nākotne? Zaudējumi vēl prognozējami, un vai tie, kuri iekļūst pelnītāju sarakstā uz zaudētāju rēķina, ir veco smagsvaru vērti? Proti, Latvijas 100 bagātāko cilvēku kapitāla summa aug vai tomēr samazinās?

Katrā no sarakstiem ir atrodami simt vārdi un uzvārdi, sniedzot vispilnīgāko iespējamo pārskatu par Latvijas nacionālās uzņēmējdarbības lielāko panākumu guvējiem un arī lielākajiem neveiksminiekiem. Vienmēr būs zaudētāji, vienmēr būs ieguvēji, un uzņēmējdarbības īpatnība ir tā, ka apjomīga peļņa vienā gadā var mīties ar iespaidīgiem zaudējumiem jau nākamajā - arī to uzskatāmi parāda un pierāda Miljonāra saraksti.

Žurnālu Miljonārs meklē lielākajās mazumtirdzniecības vietās Latvijā!

Digitāli Miljonārs pieejams arī šeit!

Ceturto gadu pēc kārtas Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksta pirmajās vietās ierindoti AS ABLV Bank īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, liecina žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas, korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars un SIA Lursoft pētījums.

Kā liecina saraksts, gada laikā Latvijas 100 visbagātāko cilvēku pirmā desmitnieka īpašumu vērtības kopsumma sasniegusi 1,41 miljardu eiro.

Topa veidotājs Lapsa norādīja, ka Latvijā nevar nosaukt galvenās trīs vai piecas nozares, uz kurām balstītos visa ekonomika. Jau miljonāru saraksta pirmajā desmitniekā ir atrodami ne tikai baņķieri, bet arī nekustamo īpašumu un būvniecības, meža nozares, informācijas tehnoloģiju un farmācijas pārstāvji. Savukārt Top 100 ir iekļuvuši visu nozaru pārstāvji.

Jaunais Top 100 jau tradicionāli tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompāniju Laika stars un Lursoft datu bāzēm. «Topa pirmā desmitnieka īpašumu kopējā vērtība arī pēdējā gada laikā ir turpinājusi pieaugt (1,36 miljardi eiro pirms gada), taču tālākā Top 100 daļa šo pieaugumu līdzsvaro ar nelielu vērtības kritumu,» norāda Laika stara vadītājs Vadims Jerošenko, kurš notikušās pārmaiņas skaidro, pirmkārt, ar ģeopolitiskās situācijas pārmaiņām arī uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumu jomā.

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas bagātāko cilvēku vārdi.

Miljonāru tops ir balstīts uz Lursoft publiski pieejamiem datiem, un to speciāli Dienas Biznesam ir apkopojis un izveidojis Lato Lapsa.

Reizē ar tradicionālo miljonāru sarakstu tiek publicēti arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju simtnieki un pirmoreiz – patieso labuma guvēju simtnieks, kas, gan ne absolūtos skaitļos, atklāj jaunus vārdus un uzvārdus, kas iepriekšējos miljonāru sarakstos nav bijuši pamanāmi.

Kopējais TOP 100 vērtības apjoms gada laikā ir pieaudzis līdz 2,63 miljoniem eiro, bet kopējā pirmā simtnieka peļņa ir bijusi 424,60 miljoni eiro. Miljonāru pirmajā simtniekā šoreiz ir tikai 19 jauni vārdi, nevis 41, kā tas bija pirms diviem gadiem. Tas norāda, ka aizvadītais gads kopumā patiešām ir bijis stabilitātes un nelielas izaugsmes gads.

Šis ir jau divdesmit trešais gads, kad tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un vienlaikus pirmā reize, kad vienā izdevumā būs atrodami pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai būtiski saraksti.

Reizē ar tradicionālo miljonāru sarakstu tiks publicēti arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju simtnieki un pirmoreiz – patieso labuma guvēju simtnieks, kas, gan ne absolūtos skaitļos, atklāj jaunus vārdus un uzvārdus, kas iepriekšējos miljonāru sarakstos nav bijuši pamanāmi.

Pirms trim gadiem kopējais Latvijas bagātāko cilvēku TOP 100 vērtības apjoms bija 2,83 miljardi eiro, pirms diviem tas bija pieaudzis līdz 2,91 miljardam eiro, bet pērn saruka līdz 2,49 miljardiem eiro. Tagad kopējais TOP 100 vērtības apjoms gada laikā ir pieaudzis līdz 2,63 miljardiem eiro, bet kopējā pirmā simtnieka peļņa ir bijusi 424,60 miljoni eiro.

Neņemot vērā valsts prezidenta Fransuā Olanda atbalstu progresīvajiem nodokļiem, Francijā dzīvo vairāk miljonāru nekā jebkurā citā Eiropas valstī. Pasaules «miljonāru klubā» ir 2211 francūži, noskaidrojusi banka Credit Suisse.

Miljonāru skaita ziņā Francija apsteigusi Vāciju un Lielbritāniju, kurā dzīvo attiecīgi 1735 un 1529 bagātnieki.

Credit Suisse paredz, ka līdz 2018. gadam Francijā miljonāru skaits būs pieaudzis līdz 3224, bet Vācijā pēc pieciem gadiem dzīvos 2537, savukārt Lielbritānijā – 2377 miljonāri.

Jau rakstīts, ka Francijas prezidents vēlējies ieviest nodokli 75% apmērā tiem valsts iedzīvotājiem, kas gada laikā nopelna vairāk nekā vienu miljonu eiro. Tomēr šā gada janvārī valsts konstitucionālā tiesa atzina šādu nodokli par neatbilstošu pamatlikumam.

Lai izvairītos no augsto nodokļu maksāšanas, piemēram, aktieris Žerārs Depardjē kļuvis par Krievijas pilsoni. Tāpat valsti pametis arī tās bagātākais cilvēks Bernards Arno, kā arī izskanējušas bažas, ka ekonomisku apsvērumu dēļ uz Londonu varētu pārcelties arī bijušais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un viņa sieva Karla Bruni. Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons (David Cameron) iepriekš izteicies, ka ir gatavs «izritināt sarkano paklāju» turīgajiem francūžiem, kas vēlas apmesties Apvienotajā Karalistē.

Krīze ir pamatīgi paretinājusi arī tirdzniecības un pakalpojumu jomas miljonāru rindas, taču, salīdzinot ar notikušo nekustamo īpašumu jomā, vēl ir bijusi saudzīga. Rezultātā no šajā sadaļā pirms gada atrodamo 139 vārdu un uzvārdu vietā nu ir 80 – krietni mazāk, toties atkal padarot tirdzniecību un pakalpojumus par vislielāko miljonāru skaitu dodošo sfēru Latvijā.

Jurģis Ābele

Dz. 1969. gada 3. oktobrī

Aktīvs Valmieras puses uzņēmējs, kuram pieder kontrolpakete SIA Valmieras reģiona patērētāju biedrība un kapitāldaļas vēl 11 uzņēmumos, kurām kopā askaņā ar Lursoft datiem atbilst pašu kapitāla daļa 0,83 miljonu latu apmērā. Uzņēmējam tāpat kā pērn pieder 23 nekustamie īpašumi Valmieras, Gulbenes un Liepājas rajonos.

Jānis Andersons

Dz. 1963. gada 19. decembrī

Apavu tirgotājs, kuram pieder lielākā kapitāldaļu pakete divos apavu tirdzniecības uzņēmumos – Ecco Baltija un Euroskor Latvijā, kā arī trīs nekustamie īpašumi Liepājas un Tukuma rajonos. Viņa kapitāldaļām šajās abās un vēl vienā kompānijā saskaņā ar Lursoft datiem atbilst pašu kapitāla daļa 2,5 miljonu latu apmērā.

Straujš minimālās un vidējās mēnešalgas pieaugums pēc neatkarības atgūšanas Latvijā piedzīvots vairākkārt, iespējams, 2009. gads kļūs par pirmo, kad vidējais atalgojums valstī reāli samazināsies.

Tas izriet no datiem, kas apkopoti, par pamatu ņemot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informāciju par minimālās un vidējās mēnešalgas izmaiņām laika posmā no 1992. līdz 2008. gadam. Tie liecina, ka visstraujākais minimālās mēnešalgas lēciens piedzīvots 1993. gadā, kad, salīdzinājumā ar 1992. gadu, minimālās mēnešalgas un vidējās mēnešalgas pieaugums pārsniedza 100 %.

Db Analizē

Db salīdzina progresīvā nodokļa sistēmas dažādās valstīs

Intervija

Lai Latvija ir tik saliedēta kā mūsu komanda, saka Latvijas basketbola izlases spēlētājas.

Miljonāri

Miljonāru skaits ekonomikas mugurkaulā – ražošanā – miljonāru skaits pērngad pieaudzis par trim, kopējo ražošanas nozares miljonāru skaitu audzējot līdz 54. Bēdīgāk izskatās citās nozarēs no 61 miljonāra līdz vien 48 rucis lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības miljonāru skaits, mežrūpniecībā no 27 miljonāriem ir palikuši vien 18.

Par jaunā izdevuma Miljonārs tapšanu un informācijas atklātības nozīmīgumu Guntars Gūte sarunājas ar izdevuma līdzautoru, publicistu Lato Lapsu.

Jau pavisam drīz pie lasītājiem nonāks jaunais izdevums Miljonārs – žurnāls, kurā kopā ar līdzautori Kristīni Bormani esat apkopojuši informāciju par – kā paši sakāt – Latvijas bagātāko cilvēku, pelnītāju un zaudētāju, dividenžu saņēmēju un patieso labuma guvēju TOP 500. Kurš izdevums pēc kārtas tas jau ir?

Šis ir jau 26. gads, kad tiek publicēts šis saraksts.

Sanāk, ka visi šie izdevumi kopā ir sava veida atjaunotās Latvijas miljonāru vēstures apskats.

Es patiesībā bez liekas kautrības gribētu teikt, ka miljonāru saraksts komplektā ar pārējiem datu apkopojumiem – 100 lielākajiem pelnītājiem, 100 lielākajiem zaudētājiem, 100 lielākajiem dividenžu izņēmējiem un pēdējos gados arī patiesā labuma guvēju sarakstu ir ilgākais un nopietnākais Latvijas ekonomikas veiksmes barometrs, kāds vispār ir bijis.

Sitiens pa materiāli nodrošinātajiem Eiropas iedzīvotājiem bijis mazāk sāpīgs nekā ASV.

Par to liecina pētījums, ko veikusi Boston Consulting Group. No pētījuma var secināt, ka summa, kādā novērtēts privātīpašums ASV, gada laikā sarukusi par 22 %, savukārt vidēji pasaulē – par 12 %, bet ES valstīs – mazāk par 6 %, vēsta news.ru.

Krīzes iesācēju – amerikāņu privātīpašumu kopvērtība ir 29 triljoni USD, savukārt eiropiešu – 33 triljoni. Bet pats galvenais – ASV miljonāru skaits sarucis teju divas reizes, savukārt ES šis mīnus veido tikai 14 %.

Visvairāk miljonāru šobrīd dzīvo ASV, bet miljonāru daļas ziņā visbagātākā valsts ir Singapūra, kur miljonārs ir katrs 12-ais iedzīvotājs.

Vācija šobrīd ieņem visbagātākās valsts statusu Eiropā, tur reālie zaudējumi uz vienu iedzīvotāju krīzes dēļ ir 3000 eiro, Krievijā – ap 5500 eiro, bet ASV – gandrīz 9000. Laikā kopš pērnā gada oktobra vācieši ne tikai spējuši segt kredītus 6 miljardu eiro apjomā, bet bankās noguldījuši 52 miljardus un skaidrā naudā uzglabā 17 miljardus eiro.