Īstermiņa aizdevumi ir Latvijas kredītu nozares neatņemama daļa jau vairāk nekā desmit gadu, taču 2019. gads ātrajiem kreditoriem ir īstā robežšķirtne. Tieši šogad spēkā stājās vērienīgie nozares ierobežojumi, un izmaiņas likumdošanā ir radījušas lielas izmaiņas arī kredītu pakalpojumu tirgū. Lasi šajā rakstā par to, vai ātrie kredīti būs pieejami Latvijā arī turpmāk, un kā norisināsies aizņemšanās īstermiņā!

Ātrie kredīti Latvijā: kas mainās un kas paliek?

2019. gada sākumā nebanku nozares pārstāvji bija ļoti piesardzīgi, vērtējot turpmāko ātro kredītu likteni. Tika lēsts, ka klasiskā izpratnē aizņemšanās īstermiņā paliek pagātnē, taču, gadam tuvojoties noslēgumam, var secināt, ka:

- ātrie kredīti vēl joprojām ir pieejami aizņēmējiem ar atbilstošu maksātspēju;

- nebanku aizdevumi īstermiņa vajadzībām tāpat kā iepriekš ir pieejami tiešsaistē, un aizdevuma noformēšanai nav vajadzīga ne klienta personīgā klātbūtne, ne dokumenti papīra formātā;

Kā Tu atzīmē Latvijas simtgadi? Iepazīsties ar VIA SMS, kura piedāvājumā ir ātrie kredīti, idejām, kā sagaidīt valsts 100. dzimšanas dienu!

##Patriotiskais brauciens

Tuvojoties 11. novembrim, kad tiek atzīmēta Lāčplēša diena, apceļo Latviju patriotiskās noskaņās, dodoties uz Brīvības cīņu piemiņas vietām! Latvijas brīvības cīņas sākās tūdaļ pēc Latvijas Republikas neatkarības dibināšanas 1918. gadā. Tās ilga līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas un Krievijas miera līgums. Pateicībā un godināšanā Brīvības cīņu veterāniem tika izveidots Lāčplēša kara ordenis.

Karti ar Latvijas brīvības cīņu piemiņas vietām aplūko šajā mājaslapā!

##Katrai ģimenei savs ozols

Veido Latviju zaļāku un stiprāku, kopā ar ģimeni iestādot ozolu. Ozols simbolizē ne tikai spēku un izturību, bet arī mīlestību pret savu valsti. Šis koks ir enerģētisks un sargā no ļaunuma.

Šogad pirmajā ceturksnī no visiem operācijām ar nekustamiem īpašumiem izsniegtajiem kredītiem kavēti tiek 33.5 % jeb kredīti par 836.4 miljoniem latu.

(Foto: Edmunds Brencis, Db)Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati liecina, ka kopumā 31. martā operācijām ar nekustamiem īpašumiem bija izsniegti kredīti 2.5 miljardu latu apjomā (par 1.2 % vairāk nekā 2008. gada beigās), bet netiek kavēti kredīti 1.66 miljardu latu apjomā.

Situācija pirmo trīs mēnešu laikā pasliktinājusies par 8.5 procentu punktiem, jo vēl pagājušā gada beigās bez kavējumiem bija kredīti par 1.85 miljardiem latu (75 % kopējos kredītos).

Lielākoties (11%) kredīti tiek kavēti ar termiņu 31 līdz 90 dienas jeb par 282.8 miljoniem latu, bet ar termiņu virs 3 mēnešiem šogad marta beigās kredīti tika kavēti kredīti 220.2 miljonu latu apjomā. Operācijām ar nekustamiem īpašumiem izsniegto kredītu apjoma šogad marta beigās bija otrs lielākais.

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Pirms akcīzes kāpuma 1. februārī tirgotājiem jāveic akcīzes preču inventarizācija un jāaprēķina starpība starp līdzšinējo akcīzes likmi un jauno likmi un starpība jāiemaksā valsts budžetā.

Šāda kārtība, pēc A. Grīnbergas teiktā, paredzēta, lai tirgotāji neveidotu krājumus, patlaban iepērkot alkoholiskos dzērienus par līdzšinējo cenu, kā rezultātā valsts budžetā vēl pusgadu nebūs plānoto nodokļu ieņēmumu. Uzņēmēji veido krājumus, ko pēc tam var izpārdot pa veco cenu, kas esot pretrunā nodokļu ieņēmumu plānam. Tāpēc, saskaņā ar VID pārstāves skaidrojumu, patlaban komersantiem dots mēnesi ilgs pārejas periods, kura laikā krājumi jārealizē līdzšinējās cenās. Bet, sākot no 1. februāra, par pārpalikumiem būs jāmaksā akcīzes nodokļa starpība.

Plašāk lasiet rītdienas, 23. janvāra, laikrakstā Dienas bizness.

11 Latvijas slimnīcu ņemto valsts galvoto kredītu apmaksai līdz apmēram 2040.gadam ik gadu no valsts budžeta būtu nepieciešami 7-8 miljoni eiro, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā norādīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Solvita Zvidriņa.

Viņa stāstīja, ka VM gribētu rosināt, lai slimnīcu kredītus nodala atsevišķā budžeta programmā, kā tas esot arī citās ministrijās. Šādi tiktu panākta līdzvērtīga attieksme starp nozarēm. Viņa stāstīja, ka, lai segtu 11 slimnīcu kopumā 200 miljonus eiro lielos kredītus, katru gadu valstij vajadzētu šim mērķim paredzēt 7-8 miljonus eiro.

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) deputātiem gan norādīja, ka valdības rīcības plānā nav iestrādāta iecere, ka šos slimnīcu valsts galvotos aizdevumus varētu strukturizēt citādi nekā līdz šim. Viņš neredz citu iespēju, kā vien kredītus apmaksāt no VM budžeta.

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Kredītu reģistrā šogad septembra beigās bija ziņas par 1,052 miljoniem personu, kas ir par 2,1% vairāk nekā 2013.gada beigās, un 3,497 miljoniem saistību, aģentūra BNS uzzināja Latvijas Bankā, kas reģistru izveidojusi.

Pēc centrālās bankas datiem, 2014.gada 30.septembrī Kredītu reģistrā bija ziņas kopumā par 1 051 879 personām, tajā skaitā par 971 215 fiziskajām personām rezidentiem (92,3% no visu personu skaita), 12 204 fiziskajām personām nerezidentiem (1,2%), 57 237 juridiskajām personām rezidentiem (5,4%) un 11 223 juridiskajām personām nerezidentiem (1,1%).

Vienlaikus spēkā esošas saistības, kas uzskaitītas Kredītu reģistra dalībnieku bilancēs, šogad septembra beigās bija 650 112 personām, tajā skaitā 613 918 fiziskajām personām rezidentiem (94,4% no kopējā šo personu skaita), 5243 fiziskajām personām nerezidentiem (0,8%), 27 531 juridiskai personai rezidentam (4,2%) un 3420 juridiskajām personām nerezidentiem (0,5%).

Banku problemātisko kredītu apjoms šogad jūnija beigās sasniedzis 3.1 miljardu latu jeb 19.7 % no kopējā kredītportfeļa iepretim 14.1 % pirms mēneša.

Par to liecina Finanšu un kapitāla tirgus (FKTK) apkopotā informācija par problemātiskajiem kredītiem, kas ir pārstrukturētie kredīti, t.sk. kredīti ar mainītu pamatsummas vai procentu atmaksas termiņu un atgūšanas procesā esošie kredīti.

Kopējais problemātisko kredītu skaits šā gada 2. ceturkšņa laikā palielinājās par 10.4 tūkst. un jūnija beigās sasniedza 49.2 tūkstošus, tostarp juridiskām personām izsniegtie – 5.6 tūkstoši, bet fiziskām personām – 43.6 tūkstoši kredīti. Tādējādi kopumā problemātisko kredītu skaits veido 3.7 % no visiem izsniegtajiem kredītiem (marta beigās – 2.9%), t.sk. 3.4 % no privātpersonām izsniegtajiem kredītiem un 8.7 % no juridiskām personām izsniegtajiem kredītiem. Vairums (63.4 %) no kopējā problemātisko kredītu skaita bija atgūšanas procesā esošie kredīti.

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Jau vairākus gadus graudi ir viena no ienesīgākajām Latvijas eksporta precēm. Šī iemesla dēļ regulāri tiek izteiktas prognozes par to, cik daudz graudu tiks eksportēts attiecīgajā sezonā. Kāda ir esošā un gaidāmā graudaugu eksporta līkne šogad, un kas šo rādītāju ietekmē? To uzzināsiet raksta turpinājumā!

Neliels ieskats iepriekšējo gadu statistikā

Ieskatoties statistikas ailēs, iespējams secināt, ka graudu eksports regulāri piedzīvo visai lielas svārstības. Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati liecina, ka 2018./2019. tirdzniecības gadā Latvija eksportēja 1,97 miljonus tonnu ar graudaugiem (kvieši, mieži, rudzi, auzas, kukurūza, rīsi, griķi, tritikāle), un tas bija zemākais rādītājs piecu gadu ietvarā. Savukārt pagājušajā gadā piedzīvota rekordliela raža (3,2 miljoni tonnu), turklāt nepieauga iekšējā tirgus patēriņš, līdz ar to eksportēti tika 2,68 miljoni tonnu ar Latvijā audzētiem graudiem.

Graudu eksportu ietekmē dažādi faktori

Mājokļu kredītu dzēšanas un jaunu kredītu skaita būtiska samazinājuma dēļ 3. ceturksnī kredītu skaita pieaugums bijis 10 reizes mazāks nekā pērn.

Iespējams, daudzi iedzīvotāji dzēsuši pirms pieciem un vairāk gadiem banku izsniegtos kredītus, kuriem termiņš bija 5 - 10 gadi. Tāpat nav izslēgts, ka no kredītiem iedzīvotāji «atbrīvojušies» tieši pēdējā laikā, iedarbojoties inflācijas apkarošanas plānam, kam iemesli savukārt var būt dažādi, t.sk. pārdots spekulatīvos nolūkos kredītā pirktais dzīvoklis. Tā kā dažās lielajās bankās jaunu kredītu skaits 3. ceturksnī samazinājies pat 2.5 reizes, kopumā kredītu skaita pieaugums uzrādīja niecīgu kāpumu - vien 850 kredītus iepretim 8088 kredītiem pērnā gada 3. ceturksnī, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati. Arī FKTK speciāliste Irīna Ivanova Db atzina, ka nelielais pieaugums skaidrojams ar kredītu dzēšanu, bet jauni kredīti netiek izsniegti tik daudz. Diemžēl FKTK nevarēja pateikt, kādas bija tieši jauno kredītu skaita pieauguma izmaiņas. SEB Unibankas Privātpersonu apkalpošanas atbalsta pārvaldes vadītājs Arnis Škapars minēja, ka kredītu dzēšana notiek katru dienu pēc kredīta atmaksas grafika, kas ir atrunāts noslēgtajā kredīta līgumā un kas ir prognozējama, bet ir arī neprognozējamas kredītu dzēšanas situācijas, kad klients daļēji vai pilnībā pirms termiņa dzēš savu kredītu, pārdodot esošo īpašumu, iegūstot mantojumu vai sekmīgas biznesa attīstības rezultātā. «Mums reizēm ir grūti pieņemt, ka tik strauji dažādu rādītāju pieauguma tempi, arī kreditēšanas, nevar būt mūžīgi, tāpēc ir vēlēšanās meklēt kādas papildu nianses, kā skaidrot esošo situāciju kreditēšanā,» tā A.Škapars. Pēc viņa teiktā, inflācijas apkarošanas plānā iekļautās lietas ir ietekmējušas mājsaimniecību aizņemšanos, jo kredītu var saņemt tikai tad, ja ir legālie ienākumi, kā arī jānodrošina līdzekļi pirmajai iemaksai. Tāpat nogaidošā attieksme no klientu puses lielā mērā ir saistīta ar cerībām uz nekustamā īpašuma tirgus stabilizāciju. Cilvēki, kam dzīvokļa iegāde nav akūta, šobrīd nesteidzas, domā A.Škapars.

Ātrie kredīti ļauj justies neatkarīgiem un pastāvīgiem – par to pārliecināti vairums ātro kredītu ņēmēju. Viņi pārliecinājušies, ka tā ir vienīgā iespēja steidzamos gadījumos tikt pie naudas, tādējādi, prātīgi pārvaldot savas iespējas aizņemties, tiekot celta arī aizņēmēju un viņu ģimeņu labklājība. Aizņemties pāris reizes gadā nav nekas īpašs, par ko būtu jākaunas, ja vien ātro kredītu izsniedzēju pakalpojumu izmantošana nekļūst par nekontrolējamu ieradumu.

Ātros kredītus labprāt izmanto kā gados jauni, tā arī cienījamākos gados esoši Latvijas iedzīvotāji. Par veiksmīgu problēmas risinātāju ātros kredītus pat atzīst prātīgie, dzīves gudrie un vienmēr uz jaunām lietām vai iespējām aizdomīgie pensionāri. Kāda kundze ļoti cienījamos gados pat atzinusi, ka ātrie kredīti viņai vairs neesot nekas svešs. Tiklīdz iemācījusies apieties ar datoru un interneta sniegtajām iespējām, izmēģinājusi arī ātro kredītu sniegtās priekšrocības. Viņa pārliecinājusies, ka ātrie kredīti ir mūsdienīga aizņemšanās iespēja, kas pieejama ikvienam saprātīgam cilvēkam, kurš domā ar galvu un pārdomā savus tēriņus. Kundze dalījusies pieredzē, ka ātros kredītus viņa vienmēr ņem ne jau tādēļ, ka radusies kāda pēkšņa iegriba, bet gan tādēļ, ka radusies steidzama vajadzība vai kāds neatliekams maksājums. Gados vecākiem cilvēkiem, jo īpaši ir neērti jautāt pēc aizdevuma kaimiņiem vai tuviniekiem. Nekur citur pensionāriem aizdevumus tikpat kā neizsniedz. Tāpēc arī ātrie kredīti ir vienīgā iespēja kā nepieciešamības gadījumā tikt pie naudas tiem cilvēkiem, kam ir mazas pensijas vai minimālās algas. Bieži gadās dažādi izdevīgi piedāvājumi, kas pamanīti krietni ātrāk, nekā bija ieplānots, piemēram, malkas iegāde apkures sezonai. Šādā un līdzīgos gadījumos ātrie kredīti ļaus pat ieekonomēt un kopējiem ilgtermiņa izdevumiem. Taču jāatceras – lai arī ātrie kredīti sniedz neskaitāmas priekšrocības, tas ir atbildīgs aizņēmums, kas noteikti arī jāatdod.

Šogad marta beigās problemātisko kredītu skaits sasniedza teju 39 tūkstošus par kopumā 2.3 miljardiem latu, veidojot 14.1 % kopējā kredītportfelī.

FKTK atzina, ka šādi dati tiek apkopoti jau kopš 2008. gada 3. ceturkšņa, lai savlaicīgi analizētu iespējamos riskus, jo pēc 2008. gada globālajiem finanšu satricinājumiem un ekonomiskās lejupslīdes procesu padziļināšanās Latvijā pagājušā gada nogalē turpināja pazemināties banku kredītportfeļa kvalitāte. Tostarp jau pērn 3. ceturksnī, straujāk pasliktinoties izsniegto kredītu kvalitātei, tādu kredītu apjoms, kuri ir pārstrukturēti, ar mainītu pamatsummas vai procentu atmaksas termiņu vai kas jau ir atgūšanas procesā, dubultojās gan juridiskām, gan privātpersonām.

Labklājības ministrijas, tās padotības iestāžu, kā arī VSIA Šampētera nams darbība, nodrošinot valstij un tās kapitālsabiedrībai piederošo nekustamo īpašumu pārvaldību, nav bijusi tiesību aktiem atbilstoša, profesionāla un efektīva. Tā likumības revīzijā par Labklājības ministrijas un tās padotības iestāžu valdījumā nodoto valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas efektivitāti un likumību secina Valsts kontrole.

Revīzijā ir konstatēts, ka padotības iestādes un VSIA Šampētera nams neveic visas īpašumu pārvaldīšanas darbības. VK uzsver, ka revidenti galvenos pārmetumus vērš tieši uz VSIA Šampētera nams, kas ir izveidota ministrijas nekustamo īpašumu pārvaldīšanai un faktiski pārvalda tikai piecus no 63 ministrijas īpašumiem. Revidentu vērtējumā kapitālsabiedrības darbība nav bijusi profesionāla, jo tā nav veikusi nekustamā īpašuma vizuālās pārbaudes, nav uzkrājusi informāciju par īpašumu stāvokli, nav veikusi visus paredzētos kārtējos remonta darbus, bet remonta darbus ir veikusi, ja iestādes ir piedāvājušas segt to izmaksas papildus nomas maksai.

Minimālās darba algas apmēra pārskatīšana ir plānota 2022.gada pirmajā pusē, vienojoties ar sociālajiem partneriem par minimālās darba algas apmēru 2023.gadam, tikšanās laikā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) solījis labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).

Kā informēja LBAS, diskusijai sociālajiem partneriem kā iespējamais kritērijs minimālās darba algas noteikšanai 2023.gadā tikšot piedāvāts risinājums minimālo algu noteikt 50% no 2021.gada vidējās bruto darba algas. Piemēram, pagājušā gada izskaņā Centrālā statistikas pārvalde ziņoja, ka 2021.gada trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 1280 eiro.

Pašlaik minimālā mēneša darba alga Latvijā ir noteikta 500 eiro mēnesī.

Nolūkā atjaunot pilnvērtīgu sociālo dialogu labklājības jomā, LBAS vadība 2.februārī tikās ar labklājības ministru. LBAS priekšsēdētāja Egila Baldzēna vērtējumā, tikšanās bija lietišķa un konstruktīva, iezīmējot konkrētus sadarbības virzienus jau tuvā nākotnē. Lai arī par dažiem jautājumiem domas esot atšķīrušās, tomēr Baldzēns kā svarīgu izceļ tieši abu pušu viedokļu tuvināšanu, tādējādi vairojot izpratni par arodbiedrību nostādnēm. LBAS ministram esot izteikusi atbalstu par ieceri paaugstināt minimālo darba algu un par uzņemto kursu epidemioloģisko ierobežojumu mazināšanā, arī darba attiecību jomā.

Latvijas Banka 14. jūlijā publicēja obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas koncepciju. Tajā piedāvājam veselības aprūpei piesaistīt papildu līdzekļus, vienlaikus sistēmā radot konkurences elementus. Valsts apdrošinātājam konkurējot ar privātajiem apdrošinātājiem, tas laika gaitā veicinātu pieejamo līdzekļu efektīvāku un lietderīgāku izmantošanu, kā arī uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.

Šķiet, mūsu piedāvājums ir sacēlis putekļu mākoni virs ilgstoši pēc būtības nereformētās veselības aprūpes sistēmas, radot draudus gadiem iestrādātajai rutīnai daudziem tās dalībniekiem. Tādēļ nav pārsteigums, ka sastopamies ar plašu kritiku, kas pati par sevi ir laba lieta, jo diskusijās varam nonākt pie labākiem risinājumiem. Tomēr netrūkst arī klaja populisma, māņu un apzinātu sabiedrības iebiedēšanas elementu, lai radītu pretestību reformām. Piemēram, retorika par veselības aprūpes privatizāciju, apdrošināšanas polišu pieejamību vien turīgajiem un veselajiem, kā arī veselības aprūpes pieejamības krasu pasliktināšanos ir klaji nepatiesa.

Kafejnīcas Kūkotava saimniece Liene Tomsone piekritusi ziedot 80 kilogramus cepumu ar insultu slimajiem, tomēr labdarības biedrība «Dzīves kvalitātes iniciatīva» iepriekš uzņēmēju neinformēja, ka ziedotie cepumi tiks nodoti tālāk tirdzniecībā, kā arī maldīgi tiks nodēvēti par eko ražojumu, izraisot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) neizpratni.

«Labdarības biedrība «Dzīves kvalitātes iniciatīva» vērsās pie manis ar aicinājumu palīdzēt ar insultu slimajiem cilvēkiem. Tika izveidots grafiks, kad nodosim cepumus un kopā sacepām 80 kilogramus,» stāsta L. Tomsone, kura par to, ka cepumi vēlāk nonākuši tirdzniecībā uzzināja tikai pēc nepatīkama PVD darbinieces zvana.

No PVD pārstāves teiktā Kūkotavas īpašniece atklāja, ka cepumi tiek tirgoti atlaižu kuponu portālā Cherry.lv, un cepumu tirgotājs ir kāds uzņēmums Eko Alianse. Tādējādi Kūkotavas saimniecei tika sagādāti divi pārsteigumi - viens, ka labdarībai paredzētie cepumi tiek tirgoti, un otrs, ka tie maldinoši saukti par eko produktu. «PVD ir ļoti stingri standarti, lai produkcija varētu iegūt eko statusu, un mūsu cepumi nevar būt dēvēti par eko cepumiem,» norāda I. Tomsone.

Ministru prezidenta amatam nominētā Laimdota Straujuma (V) Straujuma piedāvā Reformu partijai vadīt Iekšlietu, Ārlietu un Ekonomikas ministrijas; Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju - Nacionālajai apvienībai.

Saskaņā ar to Reformu partija saglabātu atbildību par Ārlietu, Iekšlietu un Ekonomikas ministrijām. Savukārt citas diskusijas izraisījušās ministrijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadība tiktu Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Zaļo un zemnieku savienībai saskaņā ar Straujumas piedāvājumu tiktu Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija un Zemkopības ministrija, kā arī parlamentārā sekretāra amats Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK bez VARAM, piedāvāts uzņemties atbildību par Tieslietu ministriju un Kultūras ministriju, kā arī, iespējams, parlamentārā sekretāra amatu Labklājības ministrijā.

Pēdējā nedēļā uzvirmojušās baumas par it kā Swedbank finanšu problēmām ir pilnīgi nepamatotas, par ko liecina arī visi svarīgākie bankas rādītāji.

Uzvirmojušās baumas par Swedbank it kā finanšu problēmām Swedbank vadītājs Māris Avotiņš pilnībā noliedza, to intervijā Db pamatojot ar plašāku iekšējo informāciju, kādu līdz šim banka nestāstīja, tostarp rādītājiem, kas apliecina bankas stabilitāti. Swedbank Latvijā ir lielākā banka, kurai kopumā ir virs 900 tūkstošiem klientu, tai ir arī lielākais hipotekāro kredītu portfelis, veidojot 28 % tirgus daļu.

Db pagājušajā nedēļā vai katru dienu saņēma ziņas par tirgū cirkulējošām baumām, ka Swedbank ir finansiālas problēmas, un pat ziņas par dienu, kad Swedbank bankrotēs. Vai šīs baumas ir pamatotas un ja ne, vai varētu to pamatot ar skaitļiem. Tātad, vai cilvēki var būt pilnīgi droši par savu naudu un Swedbank kā stabilu un drošu sadarbības partneri?

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns Valsts prezidentam Valdim Zatleram iesniedzis reformu plānu, kurā piedāvā izveidot astoņas ministrijas līdzšinējo 14 vietā.

E. Zalāns piedāvā izveidot šādas ministrijas:

Pagājušā gada beigās no banku izsniegtajiem kredītiem vietējiem uzņēmējiem operācijām ar nekustamo īpašumu kavēti tika teju 40 % kredītu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati liecina, ka operācijām ar nekustamo īpašumu 2009. gada nogalē izsniegto kredītu atlikums veidoja 2,42 miljardus latu, no kuriem 1,46 miljardi latu bija kredīti bez kavējumiem. Tādējādi kavēti tiek kredīti par 958 miljoniem latu, tostarp lielākā daļa kredītu bija ar kavējumiem virs 180 dienām jeb 598 miljoni latu. Gada laikā šajā nozarē kavēto kredītu īpatsvars pieaudzis par 25 procentu punktiem.

Pēc izsniegto kredītu apjoma otra lielākā tautsaimniecības nozare pagājušā gada beigās bija apstrādes rūpniecība – 996,3 miljoni latu, no kuriem bez kavējumiem bijuši kredīti 746,6 miljonu latu apjomā jeb 74,9 %. Salīdzinot ar situāciju pirms gada, kredītu kvalitāte šajā nozarē pasliktinājusies par 11.7 procentu punktiem.

Šogad no 7. līdz 10. aprīlim Latvijā norisinās Eiropas komisijas (EK) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) pēcprogrammas uzraudzības vizīte Latvijā. Tās ietvaros tiks vērtēta Latvijas finanšu un ekonomiskā situācija. Nepilnas nedēļas garumā tiks rīkotas vairākas sanāksmes ar EK un ECB pārstāvjiem dažādās institūcijās, informē Finanšu ministrija.

Pēcprogrammas uzraudzības misijas delegācijas pārstāvji 10. aprīlī tiksies ar Latvijas Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, lai pārrunātu Latvijas attīstības rādītājus, ekonomiskās tendences un aktualitātes, kā arī strukturālo reformu īstenošanas gaitu. Tāpat vizītes ietvaros ārvalstu kolēģi tiksies arī ar vairākām nozaru ministriju ekspertiem, kā arī citām valsts pārvaldes un privāto institūciju vadību un speciālistiem, norāda ministrija.

Misijas viens no svarīgākajiem mērķiem ir izvērtēt Latvijas spēju atmaksāt tai piešķirto aizdevumu ekonomiskās krīzes laikā, kā arī izvērtētu potenciālos riskus aizdevuma atmaksai.

Šā gada 25. martā Latvija sekmīgi ir atmaksājusi daļu no ekonomiskās krīzes laikā Latvijai izsniegtā starptautiskā aizdevuma. EK tika pārskaitīts viens miljards eiro. Pēc marta maksājuma veikšanas nākamā starptautiskā aizņēmuma programmas daļa Latvijai būs jāatmaksā 2015. gadā, kad EK būs jāatmaksā 1,2 miljardi eiro, bet Pasaules Bankai (PB) – 60,05 miljoni eiro.

Nevienlīdzības mazināšanas politika Lielbritānijā nonākusi pie Hamleta jautājuma; atbildi gan dot var tikai Rainis

Savulaik britu leiboristu valdības izlolotā labklājības politika, lai ilgstošos bezdarbniekus iesaistītu darba tirgū un mazinātu nabadzību strādājošo vidū, saskaroties ar globalizāciju un ES standartizēto pieeju labklājības politikai, ir nonākusi «būt vai nebūt» situācijā. Dauningstrītā atbildi redz konservatīvo valdības priekšlikumā reformēt pašreizējo ES sistēmu labklājības jomā. Pat ja tas neizdotos, ir skaidrs, ka uz britu labklājības politiku jau sāk attiekties Raiņa teiktais, ka pastāvēs, kas pārmainīsies.

Retorikai der jebkas

Gadījumā, ja neizdotos pārējo ES pārliecināt par labklājības politikas kompetenču atstāšanu pašu britu ziņā, Lielbritānijas valdībai ir arī plāns B, jo pašreizējā politika nav ilgtspējīga un pārmaiņām ir jābūt neizbēgami. Tas gan kopējam Eiropas projektam radītu ļoti negatīvu publicitāti Lielbritānijā, DB saka Londonas liberālās domnīcas politikas analītiķis Pāvels Svidlickis (skat. interviju blakus). Valdība par panākamajām reformām un labklājības kompetenču pilnīgu repatriāciju uz Londonu argumentē pie katras izdevības un pēc principa, ka «Kartāga ir jānodedzina», retoriski pamanās par savu dienaskārtību atgādināt jebkura jautājuma apspriešanā. DB jau rakstīja, ka finanšu ministrs Džordžs Osborns reformu priekšlikuma popularizēšanas tūrē Skandināvijā ar aicinājumu savest kārtībā pašmāju politiku nekavējās izmantot Ķīnas akciju tirgus kritumu. Tagad ārlietu ministrs Filips Hamonds saka, ka Tuvo Austrumu un Ziemeļ- āfrikas imigrantu bēgļu krīze veicinās britu reformas prasībām pretestīgās Austrumeiropas sapratni par migrācijas radīto problēmu nopietnību.