Slīteres nacionālā parka teritorijā 9. oktobrī aizturēti divi malu mednieki, kuri pēc pārkāpuma konstatēšanas ar šaujamieroci draudēja valsts vides inspektoriem, informēja parka Direktora vietnieks Raits Čakstiņš.

Talsu rajona Kolkas pagasta Sīkraga ciema apkārtnē aizturētie malu mednieki ir divi vīrieši, no kuriem viens bija bruņojies ar šaujamieroci, bet otrs ar mačetei līdzīgu auksto ieroci un dzelzs stieni. Vīrieši neslēpa, ka mežā atrodas medību nolūkos, bet dokumentus, kas atļautu medīt un nēsāt ieroci, vīrieši uzrādīt nevarēja.

Uz lūgumu paskaidrot situāciju, viņi atbildēja, ka šaujamieroci atraduši mežā pirms stundas. Pēc tam, kad malu mednieki sapratuši, ka valsts vides inspektori konstatēto pārkāpumu nenoklusēs, viens no viņiem draudēja inspektoriem ar šaujamieroci, tieši apdraudot viņu dzīvību. Lai noskaidrotu lietas apstākļus, tika uzaicināta Valsts policija, kura ir uzsākusi izmeklēšanu.

Ekonomiskā krīze un medījamo putnu un dzīvnieku medību liegumi nav mazinājuši ārvalstu viesmednieku skaitu Latvijas mežos, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

To liecina ne tikai viena no lielākajiem komercmedību organizētājiem — valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības LVM Rekreācija un medības, bet arī Valsts meža dienesta dati par medību sezonā (rudens-pavasaris) izsniegtajām atļaujām ārvalstu medniekiem medīt Latvijā. 2009./2010. gada medību sezonā Valsts meža dienests izsniedzis atļaujas 1097 ārvalstu viesmedniekiem, 2008./2009. gada sezonā tādas bija tikai 992, bet vēl iepriekš 980.

Aptuveni pusei no visiem viesmedniekiem pakalpojumus ir sniegusi LVM Rekreācija un medības, kam ir 100 000 ha lielas medību platības. Turklāt medībās uz LVM dodoties arī mednieki no Latvijas - pērn 313, aizpērn tikai 281, 2008. gadā tādu bija 296.

Igaunijas medību klubus sarūgtinājis jauns likums, kurš paredz, ka mežu privātīpašnieki var aizliegt medīt sev piederošajos mežos, citējot laikrakstu Äripäev, raksta BBN.

Likums, kurš paredz, ka medniekiem turpmāk būs jāprasa mežu īpašniekiem atļauja medīt viņiem piederošajos mežos, stāsies spēkā šā gada 1. martā. Igaunijas Medību biedrība uzskata, ka likums ir neobjektīvs un ka tā pieņemšanā savu pirkstu pielikuši lielie mežu īpašnieki. Tāpat mednieki nobažījušies, ka valsts ļauj ārzemniekiem lemt par tiesībām medīt Igaunijā – medību biedrības pārstāvji pauž, ka septiņi no desmit lielākajiem zemes īpašniekiem, kas lieguši medīt sev piederošajos mežos, ir ārvalstnieki vai tiem piederošas kompānijas.

Jau rakstīts, ka Igaunijā lielākais privātais mežu īpašnieks ir zviedrs Jonass Valstroms (Jonas Wahlstrom), un viņam Igaunijā pieder aptuveni 23 tūkst. hektāru zemes, lielākoties mežu.

Biedrība Zemnieku saeima ir šokēta par Saeimas deputātu vienaldzīgo attieksmi pret lauksaimniekiem, kuriem liedz medīt mežacūkas, aizsargājot savus īpašumus un sējumus, bet atklāti lobē pilsētas mednieku un elitāro kolektīvu intereses.

Šādu paziņojumu Zemnieku Saeima izplatīja pēc tam, kad Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika izskatīts trešajam lasījumam likumprojekts Grozījumi Medību likumā. Komisija pieņēma likumprojektu esošajā redakcijā un tas, visticamāk, tiks apstiprināts nākamās nedēļas Saeimas plenārsēdē.

Pēc statistikas datiem, 2011./2012.gada sezonā meža cūku skaits bija ap 70 000, izsniegtas licences par 50 000, savukārt izmantotas tikai ap 20 000. Atsevišķos reģionos dzīvnieku sugas populācija pat 5 reizes pārsniedz pieļaujamo skaitu, kas rada lielus zaudējumus lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un meža nozarei. Lielākajā daļā Eiropas valstu (Polija, Vācija, Lietuva, Zviedrija, u.c.) lauksaimniekiem ir atļauts medīt mežacūkas, savukārt Latvijā savas intereses atklāti lobē pilsētas mednieki, kuri paši nespēj samazināt postījumus un dzīvnieku populāciju, un neļauj lauksaimniekiem to darīt pašiem.

Latvijas mežos sākusies pīļu medību sezona. No svētdienas Latvijas mežos drīkst medīt arī stirnu kazlēnus un kazas, kā arī staltbriežu teļus un govis.

Taču vairākos Latvijas reģionos pīļu šogad maz, atzīst mednieki. Maz pīļu sezonas atklāšanas medībās bijis Talsu pusē, noskaidroja Db.lv. «Noteikti mazāk nekā citus gadus,» atzina mednieks Ainis Pujēns. «Diemžēl nevaru palielīties, pīļu bija samērā maz. Tikai retais no mums tika pie pīles,» arī laikrakstam Kurzemes Vārds atzinis Liepājas puses mednieks U. Poškus.

Viņš spriež, ka pīles, visticamāk, ietekmējuši arī laika apstākļi. Stiprās lietusgāzes uzplūdina grāvjus un laukus, tāpēc pīles izklīst baroties šādās vietās. Bet medniekiem derot tikai pīļu bari vienuviet, jo divu trīs putnu trenkāšanai mednieki enerģiju un šāviņus netērēs.

Liepājas Karostas cietums paranormālo parādību ziņā, iespējams, ir viena no visaktīvākajām vietām, kur spoku mednieki jebkad ir bijuši, atzīst Starptautisko Spoku mednieku (GHI, Ghost Hunters International) komanda.

Pagājis tieši mēnesis, kopš izmeklēšanu Karostas cietumā pabeidza GHI komanda, kas Karostas cietumā veidoja raidījumu ASV TV zinātniskās fantastikas kanālam Sci Fi (Science Fiction). Kā solīts, raidījums par Karostas cietumu nesen demonstrēts ASV televīzijas kanālā, un tagad to var noskatīties internetā arī Latvijā. Raidījums pieejams Karostas cietuma mājas lapā.

Kā raidījumā atzīst spoku mednieki, Karostas cietums ir ļoti dzīva vieta. Pat vēl vairāk – Karostas cietums paranormālo parādību ziņā, iespējams, ir viena no visaktīvākajām vietām, kur spoku mednieki jebkad ir bijuši. GHI komandai izdevās ne tikai nonākt personīgā saskarē ar spoku – to dzirdēt, sajust, redzēt, bet arī konstatēt neparasto parādību klātesamību ar uztvērēju palīdzību.

No 2015. gada 20. novembra līdz šā gada 5. februārim Pārtikas un veterinārajā dienestā mednieki iesnieguši 7871 nomedītu sieviešu kārtas meža cūku paraugu, informē dienesta pārstāvji.

Aktīvākie bijuši mednieki Kurzemes pusē – tur nomedīti vairāk nekā 3000 sieviešu kārtas meža cūku.

Lai ierobežotu Āfrikas cūku mēra izplatību un samazinātu slimības uzliesmojumu skaitu meža cūku populācijā, par katru nomedīto sieviešu kārtas meža cūku mednieks var saņemt 100 eiro samaksu.

Šī projekta izmaksas tiek segtas no Āfrikas cūku mēra apkarošanas programmas, ko līdzfinansē Eiropas Komisija.

Samaksu mednieki varēs saņemt arī par februārī un martā nomedītajām sieviešu kārtas meža cūkām.

Lai saņemtu atlīdzību, medniekam, līdz ar aizpildītiem dokumentiem, PVD teritoriālajā struktūrvienībā jāiesniedz pierādījumi (ādas fragments, kurā nepārprotami saskatāmi sieviešu kārtas meža cūku ārējie dzimumorgāni), ka nomedītā meža cūka ir sieviešu kārtas. Samaksa par šajā mēnesī nomedīto sieviešu kārtas meža cūku tiek veikta nākamā mēneša beigās (piemēram, samaksu par februārī nomedītajām meža cūkām mednieki saņems marta beigās). Sīkāku informāciju par apmaksas kārtību var saņemt sazinoties ar PVD teritoriālajām struktūrvienībām.

Valsts sekretāru sanāksmē Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu «Noteikumi par valsts nodevu par mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā un atļaujas izsniegšanu medību trofeju izvešanai no Latvijas, kā arī to izvešanas kārtība».Paredzēts noteikt personām šādas valsts nodevu likmes: par mednieka apliecības izsniegšanu - 1 Ls; par mednieka sezonas kartes izsniegšanu pamatlikme - 3 Ls; par mednieka sezonas kartes izsniegšanu vecuma un izdienas pensionāriem, valsts akreditēto augstākās izglītības iestāžu pilna laika studējošajiem - viens lats; par medību atļaujas izsniegšanu aļņa, staltbrieža, mežacūkas, stirnas, medņa un rubeņa medīšanai neatkarīgi no atļaujā norādītā dzīvnieka vecuma un dzimuma - viens lats. Par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā: ar atļaujas derīguma termiņu uz vienu dienu - 10 Ls; ar atļaujas derīguma termiņu līdz 10 dienām - 25 Ls; ar atļaujas derīguma termiņu uz visu medību sezonu - 70 Ls,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā Valsts nodevu maksā pirms mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes, medību atļaujas, atļaujas ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā vai atļaujas izvest medību trofeju no Latvijas saņemšanas, pretī saņemot darījumu apliecinošu dokumentu. Tā ieskaitāma valsts pamatbudžetā.Lai izvestu medību trofeju no Latvijas, nepieciešama Valsts meža dienesta atļauja, bet vilka un lūša medību trofejas izvešanai - arī Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja. Atļaujas paraugu medību trofeju izvešanai no Latvijas un tās izsniegšanas kārtību nosaka Valsts meža dienests. Atļaujas paraugu vilka un lūša medību trofejas izvešanai no Latvijas un tās izsniegšanas kārtību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.

Valdības pieņēma noteikumus, kuri nosaka: valsts nodevas par mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā un atļaujas izsniegšanu izvest medību trofejas no Latvijas likmes, atvieglojumus un maksāšanas kārtību; kārtību, kādā medību trofejas izvedamas no Latvijas.Valsts nodevas likmes ir šādas: par mednieka apliecības izsniegšanu – viens lats; par mednieka sezonas kartes izsniegšanu – trīs lati Par medību atļaujas izsniegšanu aļņa, staltbrieža, mežacūkas, stirnas, medņa vai rubeņa medīšanai (neatkarīgi no atļaujā norādītā dzīvnieka vecuma un dzimuma) – viens lats. Par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā: ja atļaujas derīguma termiņš ir viena diena, – 10 Ls; ja atļaujas derīguma termiņš ir līdz 10 dienām, – 25 Ls; ja atļauja derīga visu medību sezonu, – 70 Ls,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā. Par atļauju izvest medību trofejas no Latvijas: par aļņa apaļradža medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofejas ragu izvērsums pārsniedz 120 cm, vai aļņa ar lāpstveida ragiem medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofejas ragiem ir 20 vai vairāk žuburu, – 100 Ls; par staltbrieža medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofeja ir smagāka par 10 kg, – 100 Ls; par stirnas medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofeja ir smagāka par 0.6 kg, vai vilka vai lūša medību trofejas (āda un galvaskauss) izvešanu – 50 Ls; par jebkuru citu medību trofeju (izņemot lapsu, jenotsuņu, Amerikas ūdeļu, meža caunu, akmens caunu, sesku un bebru ādas) izvešanu – 10 Ls. Vecuma un izdienas pensionāriem un valsts akreditēto augstākās izglītības iestāžu pilna laika studējošajiem piemēro atvieglojumu valsts nodevai par mednieku sezonas kartes izsniegšanu un nosaka valsts nodevas likmi – viens lats. Mednieka apliecību, mednieka sezonas karti, medību atļauju, atļauju ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā vai atļauju izvest medību trofejas no Latvijas izsniedz pēc tam, kad uzrādīts dokuments par valsts nodevas samaksu,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.

Ārvalstu investori Latvijai ir svarīgi un ekonomiskās izaugsmes veicināšanai nepieciešami. Aktuālie firmas.lv dati parāda, ka 2016. gadā Latvijā strādāja 4423 uzņēmumi ar apgrozījumu vairāk nekā 145000 EUR un ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu. Šie uzņēmumi, kas ir 1/5 daļa no visiem Latvijas uzņēmumiem, valsts budžetā iemaksāja gandrīz pusi no kopējiem Latvijas nodokļu ieņēmumiem. Šo uzņēmumu apgrozījums bija 48% no kopējā uzņēmumu apgrozījuma Latvijā. Uzņēmumi, kur lielākā daļa ir ārvalstu kapitāls, 2017. gadā nodarbināja 27% no kopējā darbaspēka, iemaksāja 36% no sociālā nodokļa un gandrīz pusi jeb 47% no deklarētās peļņas.

Neaizmirstot par pašmāju uzņēmēju interesēm, kā to dara visas sevi cienošas valstis, ir būtiski, lai Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, būtu pievilcīga ārvalstu investoriem. Kaut vai tāpēc, ka līdz ar ārvalstu investīcijām ieplūst zināšanas un prasmes – ar cilvēkiem, kuri pārceļas te uz dzīvi, un ieviesto pārvaldes principu rezultātā, kas ļauj efektīvāk strādāt pašmāju darbiniekiem. Tas, savukārt, ir ļoti vajadzīgs bieži piesauktajam ekonomikas izrāvienam un produktivitātes celšanai.

Pozitīva tendence – ārvalstu investīciju apjoms Latvijā pieaug. To ilustrē jau trešais Ārvalstu investīciju vides indekss, kuru izstrādā Ārvalstu investoru padome Latvijā, sadarbojoties ar Rīgas Ekonomikas augstskolu. Ekonomikas ministrijas apkopotā statistika liecina, ka ārvalstu tiešās investīcijas 2017. gada deviņos mēnešos bija 710 miljoni EUR, un to veicināja ES investoru ieguldījumi uzņēmumu pamatkapitālā Latvijā. Salīdzinot ar 2016. gadu, rādītājs ir pieaudzis gandrīz par piecām reizēm. Latvija 2017. gadā ārvalstu investīciju piesaistes jomā izskatās labi arī uz kaimiņvalstu fona, piesaistot 35,3% no visām ārvalstu tiešajām investīcijām, Igaunija – 28% un Lietuva – 36,7%.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Pusotra mēneša laikā Pārtikas un veterinārajā dienestā mednieki iesnieguši 3373 nomedītu sieviešu kārtas meža cūku paraugus, informē PVD.

Aktīvākie bijuši mednieki Kurzemes pusē – tur nomedīta 1401 sieviešu kārtas meža cūka.

Kā PVD informēja iepriekš, lai ierobežotu Āfrikas cūku mēra izplatību un samazinātu slimības uzliesmojumu skaitu meža cūku populācijā, par katru nomedīto sieviešu kārtas meža cūku mednieks var saņemt 100 eiro samaksu. Samaksu par nomedītajām sieviešu kārtas meža cūkām mednieki varēs saņemt līdz 2016. gada februāra beigām.

Izmaksas tiek segtas no Āfrikas cūku mēra apkarošanas programmas, ko līdzfinansē Eiropas Savienība.

Atgādinām - lai saņemtu atlīdzību, medniekam, līdz ar aizpildītiem dokumentiem, PVD teritoriālajā struktūrvienībā jāiesniedz pierādījumi (ādas fragments, kurā nepārprotami saskatāmi sieviešu kārtas meža cūku ārējie dzimumorgāni), ka nomedītā meža cūka ir sieviešu kārtas. Sīkāku informāciju par apmaksas kārtību var saņemt sazinoties ar PVD teritoriālajām struktūrvienībām.

Pēc Valsts meža dienesta (VMD) apkopotās informācijas šā gada pirmajā pusgadā konstatēti 72 medību noteikumu pārkāpumu gadījumi, kas ir par 41 gadījumiem jeb trešdaļu mazāk nekā šajā pašā laika posmā pagājušajā gadā. No 72 pārkāpumiem 52 gadījumos vainīgās personas ir atklātas. Diemžēl joprojām samērā daudz pārkāpumus izdara paši mednieki (37 gadījumos 38 mednieki). Malumednieku vidū populārākais medījums ir stirna. VMD vecākais medību inspektors Valters Lūsis to skaidro ar to, ka šie dzīvnieki ir visbiežāk sastopamie un visvieglāk iegūstamie. Tieši šie pārkāpumi visbiežāk arī tiek atklāti, sekmīgi sadarbojoties VMD amatpersonām ar Valsts policiju, kad kontroles reidu laikā tiek pārbaudītas aizdomīgas automašīnas. Kopumā šogad konstatēts 1 gadījums, kad nelikumīgi nomedīts alnis, 7 staltbrieži, 4 meža cūkas, 27 stirnas un 1 lūsis. Joprojām samērā daudzi no būtiskiem pārkāpumiem, kad nelikumīgi tiek nomedīti medījamie dzīvnieki, paliek neatklāti, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Visbiežāk tiek fiksēti pārkāpumi attiecībā uz medīšanu aizliegtā termiņā, medīšanu bez medību pamatdokumentiem un neatļautu un vispārbīstamu medību līdzekļu, rīku un metožu izmantošanu, kā arī drošības noteikumu neievērošanu medībās. No 72 gadījumiem 29 gadījumos ir nodarīti materiālie zaudējumi medību saimniecībai un medību produkcijai 31 104 latu apmērā. No šiem 29 gadījumiem 12 gadījumos lietas ir atklātas un pret 8 personām ierosinātas krimināllietas. Atkārībā no pārkāpuma smaguma personai var tikt piemērota civiltiesiskā un kriminālā vai administratīvā atbildība. Šajā pusgadā ir ierosinatas 44 administratīvā pārkāpuma lietas, no tām lēmums stājies spēkā 33 lietās, uzliekot pārkāpējiem sodu 1115 latu apmērā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Šā gada pirmajā pusē VMD jau ir veicis 759 pārbaudes medību laikā, kurās konstatēja 4 medību noteikumu pārkāpumus. Medniekiem katras medības ir jāpiesaka Valsts meža dienestā, un VMD veic mednieku pārbaudes medību laikā, lai konstatētu, vai medības notiek atbilstoši likuma prasībām. VMD vecākais medību inspektors Aivars Aveniņš skaidro, ka šim darbam ir liela profilaktiska nozīme, jo salīdzinoši 2001. gadā, kad VMD ieviesa šādas pārbaudes, 561 pārbaudes laikā tika konstatēti 46 medību noteikumu pārkāpumi. Tas nozīmē, ka mednieki apzinās, ka viņus kontrolē un nav ieinteresēti riskēt, izdarot pārkāpumus. Kopumā šogad jau 38 mednieks pieķerts par medību noteikumu pārkāpšanu.Šogad pirmajos sešos mēnešos ir bijuši 5 nelaimes galījumi medībās, no kuriem divos 2 cilvēki gājuši bojā. Aizvien vairāk ir tādu gadījumu, kad medību noteikumu pārkāpumi tiek atklāti pateicoties vietējo mednieku aktīvai rīcībai un sadarbībai ar VMD darbiniekiem, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Valsts meža dienests ar Medību saimniecības attīstības fonda finansējumu ir izdevis informatīvu bukletu “Medības Latvijā”. Bukletā apkopota informācija par Latvijas medību likumdošanu, medību faunu, medību sezonām, iespējām ārvalstniekiem medīt Latvijā un citiem ar medībām saistītiem jautājumiem. Informācija bukletā sniegta latviešu, angļu, vācu un krievu valodās, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Informatīvais buklets paredzēts ārvalstu institūciju, nevalstisko organizāciju un citu ieinteresēto personu, kā arī ārvalstu mednieku, kuri interesējas par iespējām medīt Latvijā, informēšanai. Buklets ir izdots 5000 eksemplāru tirāžā, tas būs pieejams Valsts meža dienestā, Latvijas mednieku asociācijā, VAS “Latvijas valsts meži”, Latvijas vēstniecībās ārvalstīs, kā arī ar medību saimniecību un medījamo sugu aizsardzību saistītās institūcijās, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Eirozonas ekonomiskā izaugsme 2017. gadā sasniedza 2.3%, turpinot pēdējos gados vērojamo ekonomikas atlabšanu. Šķiet, ka pašreizējā ekonomiskā augšupeja atzīmē beigu punktu ieilgušam lejupslīdes un stagnācijas periodam, kas raisījis daudz jautājumu par eirozonas nākotni. Vai eirozonas fiskālai politikai pienācis laiks pārmaiņām?

Kopš vienotas valūtas ieviešanas 1999. gadā, tālāka eiro zonas integrācija ir bijusi visai gausa. Īpaši izteikti to var novērot fiskālās politikas jomā. Atšķirībā no citām monetārajām savienībām – eiro zonā faktiski nepastāv centralizēts budžets, līdz ar to visas fiskālās politikas sviras atrodas dalībvalstu rokās. Proti, lēmumi par nodokļu regulējuma pārmaiņām, tēriņiem aizsardzībai un pensiju indeksāciju netiek pieņemti centralizēti Eiropas institūcijās – tos pieņem dalībvalstu valdības. Līdz ar to arī atbildībai par fiskālās politikas sekām būtu jāgulstas uz pašu dalībvalstu pleciem, un, palielinoties atsevišķu valstu maksātnespējas draudiem, citām monetārās savienības valstīm nevajadzētu ciest. Tomēr vēl salīdzinoši nesenā Grieķijas krīze atgādina, ka realitātē aina ir citāda un bažas par atsevišķu dalībvalstu fiskālās politikas ilgtspēju ir saistošas gan eiro zonai kopumā, gan arī pārējām tās dalībvalstīm.

Ārvalstu uzņēmumu un privātpersonu ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos pērn sasniedzis 11,29 miljardus eiro, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Straujo kāpumu sekmējusi holdingkompānijas AS "Swedbank Baltics" reģistrācija 2021.gada februārī.

Uzņēmumam sākotnēji reģistrēts 35 000 pamatkapitāls, kas oktobrī palielināts līdz 3,88 miljardiem eiro. Jaunreģistrētais holdings arī kļuvis par AS "Swedbank" akcionāru.

Vienlaikus "Lursoft" secinājis, ka 2021.gada izskaņā ārvalstu ieguldījumi bija reģistrēti 18 300 uzņēmumu pamatkapitālos, kas ir mazāk nekā 2020.gada beigās, kad ārvalstu ieguldījumus bija piesaistījuši 19 800 Latvijas uzņēmumu.

Visievērojamāk ārvalstu kapitāla uzņēmumu skaits pērn sarucis Krāslavas novadā, kur 2020.gada beigās bija 102 uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu, taču 2021.gada beigās - vairs tikai 64. Ieguldītāju skaits gan krities nedaudz lēnāk, gada laikā samazinoties par 26,2%.

Dienvidāfrikas slavenajā Krūgera Nacionālajā parkā sākot ar 2007 gadu atkal būs atļauts medīt ziloņus. 1994. gadā ziloņu medības tika aizliegtas. Kopš tā laika šo dzīvnieku skaits ir dubultojies. Pašlaik šajā reģionā dzīvo vairāk kā 14 000 dzīvnieku. No vienas puses tā ir pozitīva iezīme, bet no otras puses, ziloņu milzīgais pārtikas patēriņš apdraud ekosistēmu (170 kg zaļbarības dienā uz dzīvnieku). Saskaņā ar zinātnieku veikto pētījumu, lai saglabātos pārējās retās dzīvnieku sugas un augu daudzveidība, Krūgera parkā ilglaicīgi var atrasties ne vairāk kā 7 000 ziloņu. Pirms 100 gadiem Dienvidāfrikā bija sastopami tikai kādi 50 ziloņi. Tieši šī parka nopelns ir, ka savvaļā dzīvojošo ziloņu dzīves apstākļi ir uzlabojušies. Kā informē parka vadība, lai parks varētu pilnvērtīgi un kvalitatīvi darboties, vienīgā iespēja ir samazināt ziloņu skaitu. Medīt varēs tikai vecos ziloņus, bet jaunos saķers un nogādās uz citiem parkiem. Parka darbinieki cer, ka šis lēmums gūs arī sabiedrības izpratni.

Vispiemērotākās papildu sankcijas pret personām, kuras ļaunprātīgi izvairās no savu saistību izpildes, tostarp nemaksā uzturlīdzekļus, ir piespiedu darba piespriešana un dažādu personai piešķirto speciālo tiesību atņemšana, piemēram, tiesības medīt, makšķerēt vai iegādāties šaujamieroci, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes veiktā iedzīvotāju aptauja.

Visvairāk respondentu jeb 78% atbalsta piespiedu darba piespriešanu, kam ar 73% seko atbalsts speciālo tiesību (tiesības medīt, makšķerēt, iegādāties un nēsāt šaujamieroci) atņemšanai. Nedaudz mazāks respondentu skaits - 72% - atbalstītu aizliegumu izbraukt no valsts, kā arī parādnieku datu publiskošanu (60%).

Salīdzinoši mazāk iedzīvotāju atbalsta transportlīdzekļa tiesību atņemšanu (56%) un kriminālatbildības iestāšanos (51%) personām, kuras apzināti izvairās no savu saistību izpildes.

«Jau iepriekš rīkotās aptaujas rezultāti parādīja, ka Latvijas iedzīvotāji visnegatīvāk vērtē parādniekus, kuri labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem. Šiem parādniekiem šobrīd tiek piemērots visplašākais tiesību ierobežojums. Tostarp arvien biežāk uzturlīdzekļu nemaksātājus mēģina saukt pie kriminālatbildības par izvairīšanos no lēmuma pildīšanas, ar kuru uzlikts pienākums apgādāt savus bērnus. Uzturlīdzekļu nemaksātājiem var piemērot arī aizliegumu vadīt automašīnu vai kuģi, bet kopš jūlija viņiem vairs nedrīkst piederēt šaujamieroči. Tāpat tiek domāts par jauniem tiesību ierobežojumiem uzturlīdzekļu parādniekiem, lai viņiem liegtu iespēju spēlēt azartspēles un ņemt ātros kredītus. Uzturlīdzekļu garantiju fondā atgūto naudas līdzekļu pieaugums liecina, ka papildu tiesību ierobežošana ļaunprātīgiem saistību nepildītājiem ir ļoti efektīvs veids, kā ieinteresēt viņus tomēr sākt pildīt savas saistības,» atzīst Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas ļauj 16 gadus veciem jauniešiem medīt ar šaujamieroci tā īpašnieka tiešā klātbūtnē.

Kā iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā, likumā noteikts, ka fiziskai personai, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, bet vēl nav astoņpadsmitgadīga, un uz kuru neattiecas citi likumā minētie aizliegumi, būs tiesīga individuālajās medībās izmantot medībām klasificētu ieroci (izņemot vītņstobra) tā īpašnieka tiešā klātbūtnē.

Tāpat akceptēts iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) piedāvātais precizējums, ar kuru noteikts, ka jaunietim jābūt Valsts meža dienesta izsniegtai mednieka apliecībai, kā arī Valsts policijas atļaujai. Tāpat jaunietim būs jābūt arī vecāku vai likumisko pārstāvju rakstveida piekrišanai.

Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecīgajā gadījumā būs atbildīgs ieroča īpašnieks. Gadījumā, ja atbildīgais nebūs nodrošinājis prasību ievērošanu, Valsts policija (VP) varēs anulēt īpašniekam piešķirtās ieroča iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas nēsāšanas un kolekcijas atļaujas vai nepagarināt to derīguma termiņu.

Valdība šodien apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos Ministru kabineta (MK) noteikumus Cūku vezikulārās eksantēmas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība, kuros noteikti bīstamas cūku infekcijas slimības - vezikulārās eksantēmas - uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas pasākumi mājas cūku novietnē un mežacūku populācijā. Līdz šim infekcijas slimība Latvijas teritorijā nav konstatēta, informē Zemkopības ministrija.

Cūku vezikulārā eksantēma ir sevišķi bīstama infekcijas slimība, kas ir grūti klīniski diferencējama no mutes un nagu sērgas. Slimība raksturojas ar strauju izplatību un masveidīgu dzīvnieku saslimšanu un bojāeju, kas rada lielus ekonomiskus zaudējumus.

Noteikumi nosaka plānveida pasākumus, kas veicami, lai apkarotu cūku vezikulāro eksantēmu. Tāpat noteikumi nosaka personu un institūciju kompetenci, personu pārvietošanās un dzīvnieku pārvadāšanas ierobežojumus, rīkojumu izziņošanas un izpildes kārtību. Noteikumos ietverti nosacījumi, kādā veidā var medīt savvaļas dzīvniekus, slimības apkarošanas nosacījumi mežacūku populācijā, kā arī noteikta kārtība, kas jāizpilda ar dzīvnieku izcelsmes produktiem un dzīvnieku līķiem. Tāpat dokumentā noteikta transportlīdzekļu dezinfekcijas un tīrīšanas kārtība, kā arī karantīnas noteikšanas un atcelšanas kārtība.

Publicēts "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023"- ikgadējs pētījums, kuru 2015. gadā iniciēja Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) profesors Arnis Sauka sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL).

Pētījums, kurā piedalās lielākie ārvalstu investori Latvijā, tiek veikts jau devīto gadu pēc kārtas. Tā mērķis ir sniegt konstruktīvus priekšlikumus politikas veidotājiem biznesa vides uzlabošanai, kas ir noderīgi kā ārvalstu investoriem, tā vietējiem uzņēmējiem.

Kā norāda pētījuma autors, SSE Riga profesors A. Sauka, ārvalstu investori nav vienīgais, bet ir ļoti būtisks Latvijas konkurētspējas dzinējspēks. Proti, ārvalstu investori (uzņēmumi ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu un kuru apgrozījums pārsniedz 145,000.0 EUR), kas ir 1/9 no kopējā Latvijas uzņēmumu skaita, samaksā aptuveni 40% no kopējā nodokļu apjoma, t.sk. 27% no kopējā sociālā nodokļa, un nodarbina 21% no kopējā darbaspēka Latvijā (Lursoft, 2022 dati).

Laikā, kad ārvalstu tūrisma iespējas ir ierobežotas, ceļojumu aģentūra un muzejs piedāvā jaunus un radošus risinājumus, lai paplašinātu Latvijas iedzīvotāju izklaides iespējas un padarītu interesantāku divu metru distancēšanos.

Vīruss nespēj nogalināt zinātkāri un piedzīvojumu garu, ir pārliecinātas SIA "A-Sono" un zīmola "FaceLatvia" līdzīpašnieces un Rīgas gides Iveta Vanaga un Zanda Šēna. Viņām krīzes laiks ir pavēris iespēju izstrādāt vairākus jaunus produktus, par kuriem ticis domāts jau sen, bet nav pieticis laika tos īstenot.

"Rīgas gidu realitāte vismaz uz nākamo gadu ir - fiziskā distancēšanās un fokuss uz Latvijas iekšzemes un Baltijas valstu tūrismu. Tādējādi pavisam loģiski nonācām pie jauna Vecrīgas maršruta Latvijas iedzīvotājiem - privātas tūres "Zudušās Vecrīgas pēdās", pievēršoties tām zīmēm, kurām ikdienā mēdzam paiet garām, pat nenojaušot, ka tās mums stāsta par Rīgu, kāda tā bijusi sensenos laikos. Tāpat radījām arī digitālos Rīgas maršrutus - spēles, kuras var spēlēt ar telefonu jebkurā izdevīgā laikā," stāsta I. Vanaga.

Mežacūkas sāk iekarot ne tikai Rīgas centru, nu jau tās ir sapratušas, ka arī Jūrmala ir laba vieta pastaigām. Izskanējušas runas, ka aktivitātes Ādažu poligonā tās mudinājušas pārvietoties uz mierīgāku zonu. Tiesa gan, kāpēc cūkas izvēlas galvaspilsētas centru, neviens īsti nevar paskaidrot, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Lai mazinātu mežacūku populāciju pilsētas centrā, vakar Rīgas domē (RD) tika sasaukta darba sapulce, kurā piedalījās iesaistīto jomu speciālisti – to vidū arī mednieki, veterinārārsti, Zemkopības ministrijas pārstāvji un citi. Piedāvājums nošaut mežacūkas pašvaldības pārstāvju vidū neradīja lielu atsaucību. Vides pārvaldes nodaļas speciālistes uzsvēra, ka tam būtu jābūt galējam risinājumam, ja citus atrast neizdotos. Kā viens no iespējamiem variantiem izskanēja arī tīģeru mēslu kaisīšana, kas varētu aizbiedēt cūkas.

Veterinārārsts Jānis Beinerts Dienai uzsvēra, ka pilsētā ir jārada apstākļi, kas mežacūkas atbaidītu, pretējā gadījumā ar katru gadu Rīga piedzīvos arvien lielāku šo dzīvnieku pieplūdumu. «Protams, mans piedāvājums par tīģeru kakām ir pavisam naivs, bet situācija kaut kā ir jāsakārto. Berlīnē, piemēram, ir tādas īpašas joslas, kas radītas nolūkā atbaidīt mežazvērus,» skaidro J. Beinerts. Tīģeru mēslu izkaisīšana, lai novērstu mežacūku populāciju pilsētā, domes sēdē netika uztverta ar ironiju. Tiesa gan, izskanēja iebildumi, ka mežacūkām Latvijā nav pieredzes ar tīģeriem, tāpēc arī to mēsli dzīvniekos neradīs baiļu instinktu. Tīģeru mēslus tika piedāvāts aizstāt ar vilku mēsliem.

Jūlija vidū sākās jaunā - 2015./2016. gada vilku medību sezona, un Valsts meža dienests ir izdevis rīkojumu, kas atļauj jaunajā medību sezonā nomedīt 250 vilkus, informē dienests.

Šis ir sākotnēji noteiktais lielākais pieļaujamais nomedījamo vilku skaits (limits). Valsts meža dienestam ir tiesības limitu palielināt, ja būs uzskaitīti gadījumi par uzbrukumiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kad tie ir tikuši nogalināti vai savainoti. Nedēļas laikā kopš atļauts medīt šos plēsējus, nomedīti seši vilki, par ko ziņojušas četras virsmežniecības.

Medību sezona ilgst līdz noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31. martam. Iepriekšējā medību sezonā kopskaitā tika nomedīti 267 vilki no atļautajiem 300.

Pamatojoties uz vilku monitoringa datiem un iepriekšējās medību sezonas medību rezultātiem, Latvijā kopš 2004. gada ik gadu tiek noteikts pieļaujamais nomedījamo vilku skaits. Lai apzinātu esošo situāciju par vilku klātbūtni un daudzumu medību platībās, savu vērtējumu sniedz Valsts meža dienesta vecākie mežziņi, mežziņi un medību tiesību lietotāji.

Latvijā kopumā mednieku apliecības ir saņēmuši apmēram 35 000 cilvēku, taču neviens nezina, cik no viņiem dodas medībās un cik šādu apliecību saņēmuši, lai varētu iegādāties un mājās turēt ieroci. Tāpēc jau 2004. gadā tiks ieviestas tā dēvētās mednieku gada kartes (līdzīgi kā makšķerēšanai), kuras, tiem kuri dodas medībās jāiegādājas mežniecībās, samaksājot simbolisku nodevu 3 Ls, bet studentiem un pensionāriem — 1 Ls, skaidro Valsts meža dienesta medību daļas vadītājs Jānis Baumanis. Tā kā nekur nav prasīts, ka medniekam obligāti jābūt kāda konkrēta medību kolektīva vai kluba biedram, tad arī iesaistīšanās šādos formējumos ir brīvprātīga. Medīt var doties publiskajos ūdeņos, piemēram, pīļu medībās. Bez tam, tie mednieki, kuriem ir zemesgrāmatā reģistrēts zemes īpašums, var reģistrēt to vietējā mežniecībā kā savu medību iecirkni medīšanai nelimitētajiem dzīvniekiem — zaķiem, lapsām, pīlēm, ja vien šis īpašums jau nav iznomāts kādam. Tāpat ir iespējams piedalīties komercmedībās.