Jaunākais izdevums

Latvijā pornofilmu un prostitūcijas lauciņā apgrozās lielas naudas. To atklāj laikraksta Latvijas Avīze (LA) publikācija par to, kā Latvijā tiek vervētas uz ārzemēm lētas pornoaktrises un prostitūtas.

Pēdējos mēnešos uzvirmojušais bezdarba vilnis un ar to saistītie finansiālie spaidi likuši rokas saberzēt pornofilmu uzņēmējiem un prostitūtu vervētājiem, kuri Latvijā meklē lētu preci – jaunas meitenes, lai tās vēlāk jau dārgi pārdotu Eiropā, Amerikā un pat Japānā.

Neatpaliek arī vietējie uzņēmēji. Internets un daudzas avīzes burtiski mudž no dažādiem piedāvājumiem jaunām meitenēm. Lielākoties tas ir darbs masāžas salonos vai pat privātos dzīvokļos. Tur, kā stāsta šādu dzīvokļu turētāji, prostitūtām dienā saimniekam jāatdod 40 lati, savukārt pārējais paliekot pašām, raksta LA.

Mēneša sākumā LA redakcijā vērsusies kāda rīdziniece Anete, kuras meita, deviņpadsmit gadus vecā Žanete, darbu meklējot, nokļuvusi visai divdomīgā situācijā.

"Lai gan pati strādāju par grāmatvedi, bet vīrs ir drošības dienesta vadītājs bankā, meitu nelutinām. Uzskatām, ka jauniešiem ir jābūt tikai tik daudz naudai, lai kārtīgi paēstu un varētu mācīties. Pārējais jāmācās nopelnīt pašiem, tad sasniegtajam ir pavisam cita cena un vērtība. Vairākus mēnešus meita, kas šobrīd mācās 12. klasē, strādāja picērijā, kad samazināja algu un daļu darbinieku atlaida, Žanete nolēma meklēt citu darbu – labāk atalgotu," stāstījusi Anete.

Meita meklējusi darbu gan internetā, gan avīzēs, taču kaut ko piemērotu skolniecei, kas nevar strādāt katru dienu, bet tikai brīvdienās vai vakarpusē, atrast bijis ļoti grūti. Tomēr galu galā meitene mātei paziņojusi, ka kārotais darbs atrasts – viņa pēc sludinājuma krievu valodā iznākošajā laikrakstā Reklama pieteikusies darbā par modeli.

Kad māte sākusi interesēties, cik nopietns ir šis darbs, ko meitenei vajadzēs demonstrēt un kāda būs samaksa, Žanete pateikusi – 200 eiro par dienu.

Lai to noskaidrotu, viņa kopā ar meitu uz sludinājumā norādīto tālruņa numuru zvanījušas vēlreiz. Krievu valodā runājošs vīrietis meitai paskaidrojis, ka, iespējams, viņa varētu demonstrēt veļu, taču pašlaik šim darbam modeļu pietiekot. Esot gan vēl kāds cits darbiņš, un par to maksājot 200 eiro. Ļoti esot vajadzīgas meitenes erotiskajām filmām. Tās rādīšot tikai Amerikā. Par katru filmēšanas dienu "aktrise" jau tūdaļ vakarā saņemšot solīto samaksu. Un tas vēl neesot viss! Tās, kurām esot vēlēšanās darīt kaut ko vairāk, varot nopelnīt vēl papildu bonusus.

Tas, ka šīs joprojām nenoskaidrotās firmas bizness Latvijā ir ļoti nopietns un ienesīgs, taču nenoliedzami arī ļoti slepens, liecina fakti. Kad LA mēģināja pārbaudīt firmas atrašanās vietu, izrādījās, ka patstāvīga biroja tai nav. Arī sludinājumā minētais mobilā tālruņa numurs ir bez patstāvīgā pieslēguma, tā ka tā īpašnieku bez policejiskām metodēm noskaidrot nav iespējams.

Kad tiek jautāts, kur tad īsti notiek filmēšana, ka meitenes gribētu apskatīt minēto vietu, jo baidās par savu drošību, producents atbild, ka filmēšana notiek Salaspilī un Ogrē. Tās ir plašas savrupmājas ar skaistu interjeru. Tās tiek īrētas, taču šī informācija esot konfidenciāla. "Mēs jums to izpaust nevaram. Arī atbraukt un paskatīties, kā notiek filmēšana, jūs nevarēsiet. Gan mums, gan aktieriem tas nebūs pieņemami. Jums vienkārši jāizšķiras, vai gribat filmēties vai ne! Neko citu jums piedāvāt nevaru," norādījis producents.

Līdzīgu biznesu Latvijā izveidojusi arī kāda jauna sieviete, kas sevi interneta portālos dēvē par Jekaterinu Aļohinu. Ar sludinājumiem internetā un laikrakstā Reklama, viņa aicina meitenes strādāt eskorta jeb turīgu vīriešu pavadīšanas biznesā Francijā, jau sludinājumā solot pat līdz 4 500 eiro peļņas divās nedēļās. Turklāt, kad darba meklētājas zvana un interesējas par iespējamo darbu, jaunā sieviete nemaz neslēpj, kas īsti būs jādara Francijā.

Kā sola Jekaterina, ceļojuma beigās tiek saskaitīti visi izdevumi – aviobiļetes, viesnīca. Katra puse – gan tūres organizētāja jeb Jekaterina, gan uz ārzemēm izbraukusī prostitūta – saņem pusi no nopelnītās naudas, atskaitot no tās līdzīgās daļās arī izdevumus.

"Mums ir meitenes, kas atved ļoti labas summas un pēc tam Latvijā var dzīvot bez bēdu. Tie var būt pat vairāk nekā 4 000, ja vien pratīsit sevi pasniegt. Domājiet ātri, mums laiks ir nauda," tā sarunas beigās tiek kārdinātas un uzrunātas potenciālās prostitūtas, raksta LA.

Divdesmit piecus gadus vecā Nastja ar Jekaterinas palīdzību Francijā bijusi jau trīs reizes: "Pēc dažām dienām uz Franciju lidoju jau ceturto reizi. Nekāda riska šajā biznesā patiešām nav. Esmu ļoti apmierināta! Man tiek noīrēts numurs labā, taču nelielā viesnīcā. Par katru klientu vidēji stundā saņemu 300 eiro. Ja klients grib seksu bez prezervatīva, tad vēl 100 eiro klāt. Daudzas meitenes baidās no slimībām un atsakās. Taču es riskēju. Kad atbraucu uz Rīgu, regulāri pārbaudos, pagaidām viss ir labi."

"Es jau nezinu, cik meiteņu viņa vēl nosūtīja pa vidu mums, taču domāju, ka skaits varētu būt diezgan iespaidīgs. Parēķiniet, ja tikai no mums trijām viņa nopelna vismaz 12 līdz 15 tūkstošus eiro divās nedēļās, tad nauda patiešām ir liela un nopietna. Turklāt daudzas meitenes, tāpat kā es, brauc strādāt jau otro vai trešo reizi," stāsta Nastja.

Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes cilvēku tirdzniecības nodaļas priekšnieks Arturs Vaišļa norāda, ka pornofilmu uzņemšana Latvijā nav uzskatāma par pretlikumīgu, ja vien meitenes ir pilngadīgas, filmētājiem ir visas atļaujas un filmēšanas laikā netiek imitēts sekss ar bērniem un nepilngadīgajiem un netiek filmētas izvarošanas.

A. Vaišļa: "Vienīgais, ko šādiem darboņiem Latvijā var piesiet, ir nodokļu nemaksāšana. Un es stipri šaubos, vai šādi "uzņēmēji", kuru firmām nav nedz ofisa, nedz publiski pieejami kādi citi dati, tos arī godprātīgi maksā. Par otro gadījumu, kad tiek vervētas meitenes darbam Francijā, ir krietni citādi. Pēc jūsu stāstītā tas ir likumpārkāpums, par ko var saņemt reālu cietumsodu, – tā ir cilvēku tirdzniecības organizēšana. Mēs par šo faktu interesēsimies tālāk."

Kā LA pastāstīja A. Vaišļa un pašas meitenes, "šobrīd līdzās vervēšanai uz Franciju lielā cieņā ir esot Anglijā un Nīderlandē, kur meitenēm iespējams labāk nopelnīt". Vistālākā vieta, no kurienes šobrīd saņemta ziņa par Latvijas prostitūtām, ir Japāna. Viņš arī brīdina, ka ne viss ir tik labi un rožaini, kā to stāsta gan pašas prostitūtas, gan vervētāji.

"Tas, ko jums stāsta šādu braucienu organizētāji, ne vienmēr atbilst patiesībai. Viņus galvenokārt interesē peļņa, un tādēļ viņi jebkādiem līdzekļiem mēģinās pārliecināt braukt un strādāt. Nereti tiek solītas tādas naudas summas un apstākļi, kurus vēlāk no Latvijas izbraukusī sieviete tā arī nekad nepiedzīvo. Protams, ir meitenes, kuras, cerot uz vieglu naudu, aizbrauc un kaut ko arī nopelna. Taču daudz vairāk ir tādu, kas atgriežas piekautas, aplaupītas un vēl ar dažādām slimībām aplipinātas. Viņām vēlāk nevar būt bērni, un tā jaunai sievietei ir traģēdija," saka A. Vaišļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Tiek bīdīta bankām izdevīga politika

Māris Ķirsons, 09.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidras naudas izskaušana no darījumiem turpināsies, tomēr pāreju uz 100% bezskaidras naudas norēķiniem neprognozē

Pēdējā laikā ārzemēs tiek veikti pasākumi skaidras naudas aprites ierobežošanā. Arī Latvija cenšas neatpalikt, piemēram, no nākamā gada ir vēlme ierobežot darījumus skaidrā naudā, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas — 7600 eiro –, tādējādi, lielākoties radot neērtības nekustamo īpašumu darījumos. Juridiskām personām atļautie skaidras naudas aprites limiti ir krietni zemāki.

«Ar lozungiem par cīņu pret ēnu ekonomiku – aplokšņu algām – , naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu tiek bīdīta bankām izdevīga politika bezskaidras naudas darījumu veidolā,» situāciju analizē nodokļu eksperts Ainis Dābols. Viņš atgādina, ka skaidras naudas aprites mazināšanā pēdējos gados Latvijā tiek ieviesti arvien jauni ierobežojumi. «Tas ir grūti prognozējams, taču noteikti nākamie soļi būs,» tā uz jautājumu par skaidru naudu ierobežojošajiem pasākumiem nākotnē atbild A. Dābols. Viņš norāda, ka vilinājumi ir lieli – vairāk nodokļu budžetā, mazāka ēnu ekonomika, tomēr bezskaidras naudas norēķini ir iespējami izolētā teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Siltināšanas projekti prasa atbildīgāku pieeju

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors, 19.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoefektivitāte Rīgas mikrorajonos nav uzlabojusies kopš laikiem, kad Kalnciemā ražoja durstīgo minerālvati

Paaugstināsim energoefektivitāti publiskajā un privātajā sektorā, deklarācijā apņēmusies jaunā valdība. Akcents būtu liekams uz galvaspilsētas mikrorajoniem, kuru iedzīvotāji līdz šim no siltināšanas projektiem vairījušies kā no krītošām lāstekām.

Tāpēc tieši reģionu ēkas aizvadīto gadu laikā ievērojamā skaitā tērpušās krāšņos mēteļos, lielākoties no putupolistirola un visbiežāk Austrum- eiropai raksturīgos košos toņos. Rīgas un reģionu attiecība iepriekšējā renovēšanas maratonā ir aptuveni 50 pret 700. Tikmēr galvaspilsētas dzīvojamais fonds turpina slīgt pelēcībā tā, it kā siltināšanas vilinājumi un iespēja šī mērķa sasniegšanā balstīties uz Eiropas pleca uz to nemaz neattiektos. Retas ir jomas, kur reģioni apsteidz Rīgu, bet šis ir viens no pierādījumiem reģionu varēšanai vai Rīgas mazspējai. Rīgā, kur ir lielāka maksātspēja, renovēti vien 0,4% ēku. Taisnības labad gan jāpiemin, ka Valmierā, Liepājā, Ventspilī un Cēsīs siltināšanas un renovācijas bumu veicinājuši arī augstie siltumenerģijas tarifi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Centrālās bankas digitālās naudas divi veidi – kas labāk monetārajai politikai?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Cik droša ir elektroniskās naudas un virtuālās naudas izmantošana?

Aiga Krīgere, Zvērinātu advokātu biroja Borenius juriste, 11.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Sabiedrībā zināmu cilvēku vārdā izsūta e-pastus ar mērķi izkrāpt naudu

Žanete Hāka, Vēsma Lēvalde, 06.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krāpnieki, izmantojot sabiedrībā zināmu cilvēku vārdus, izsūtījuši Latvijas iedzīvotājiem e-pastus, kuros lūdz viņiem aizdot naudu kādu negaidītu izdevumu segšanai. Šādi viltus e-pasti izsūtīti, piemēram, ekonomista Ulda Oša un SIA Afterdog vadītāja Mārtiņa Vidzenieka vārdā.

Epastā angļu valodā skaidrots, ka persona atrodas Ukrainā, taču ir pazaudējusi maku un telefonu, tādēļ netiek projām no viesnīcas, jo pasi paņēmis tās personāls. Epasta saņēmējs tiek lūgts aizdot naudu, lai varētu samaksāt par viesnīcu un tikt mājās. Pats ekonomists jau sociālajā portālā Twitter informējis, ka ziņojumu nav sūtījis viņš. Arī M. Vidzenieks apstiprina, ka ir Latvijā un Ukrainā nemaz nav bijis. Viņš gan skaidro, ka epastus saņēmuši visi viņa kontakti epastā, un viņš vēl šodien turpina atbildēt uz telefona zvaniem un skaidrot, ka viņam nevajag materiālo palīdzību.

Tas, ka epasts ir sūtīts it kā no zināmas personas epasta, ir ļoti viegli izdarāms, stāsta Kaspersky Lab vecākā surogātpasta (Spam) analītiķe Tatjana Ščerbakova, skaidrojot, ka surogātpasta sūtītāji var ielikt lauciņā «from» visu, ko vien viņi vēlas. Tomēr viņa norāda, ka ir jāpievērš uzmanība pašai vēstulei - ja tekstā nav personīgās uzrunas, bet pats teksts izskatās dīvains, tad tas ir surogātpasts. Tas attiecas arī uz lūgumiem aizdot naudu vai standarta stāstiem par sarežģītajām situācijām. Parasti surogātpasta izplatītāji atrod savu upuru e-pasta adreses, izmantojot vai nu piemeklēšanas stratēģiju vai skenējot web-lapas, ziņojumu dēļus, sociālos tīklus, forumus, čatus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka jau visai ilgi tiek runāts par skaidras naudas norietu, šī pandēmija atklājusi, ka pēc tās daudzviet Rietumu pasaulē saglabājas liels pieprasījums.

Tas zināmā mērā varētu būt pārsteigums, ja ņem vērā, ka pasaule Covid-19 laikmetā cik vien tas ir bijis iespējams pārslēgusies uz dzīvi tiešsaistē. Lai nu kā - pieprasījums pēc papīra naudas pandēmijā audzis, kur sevišķi liels tas ir bijis pēc lielāka nomināla banknotēm, ziņo, piemēram, Bloomberg.

Kā piemērs tiek izcelti Apvienotās Karalistes dati, kur papīra naudas vērtība apritē pagājušā gada trešajā ceturksnī palielinājusies līdz 78 miljardiem sterliņu mārciņām. Kopš pandēmijas pirmā viļņa martā tas esot pieaugums par 11,5%. Tādējādi kādas runās par papīra naudas norietu patiesībā daudzviet nemaz neatbilst realitātei. Tajā pašā Apvienotajā Karalistē kopš 2014. gadā skaidras naudas apjoms apgrozībā audzis par 40%, liecina pieejamie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pēc EXPO vēl viens uzņēmējs nonāk tiesā un uzvar

Jānis Goldbergs, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID dators cilvēku saskatīt nespēj

Jānis Goldbergs, speciāli Dienai, 12.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ekskluzīvi DB - Intervija ar Ilmāru Rimšēviču pilnā apmērā: Latvija bauda eirozonas labumus

Māris Ķirsons, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Latvija bauda eirozonas labumus

Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata

To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps bija palīdzējis saviem vecākiem izvairīties no nodokļu maksāšanas miljoniem ASV dolāru apmērā, kā arī bija saņēmis vairāk naudas no sava tēva nekustamo īpašumu impērijas, nekā bija apgalvojis, otrdien ziņoja laikraksts «The New York Times».

Tramps «deviņdesmitajos gados piedalījās šaubīgās nodokļu shēmās, tai skaitā tiešas krāpniecības gadījumos, kas ievērojami palielināja bagātību, ko viņš saņēma no saviem vecākiem», apgalvoja laikraksts.

Tramps daudzkārt ir sacījis, ka viņš, veidojot savu bagātību, esot saņēmis maz palīdzības no sava tēva – Ņujorkas nekustamo īpašumu attīstītāja Freda Trampa.

Laikraksts tomēr konstatējis, ka tā nav patiesība, pamatīgi izpētot plašu nodokļu deklarāciju un konfidenciālu datu klāstu.

«The New York Times» rakstīja, ka Tramps no sava tēva darbības nekustamo īpašumu jomā saņēmis summu, kas ir ekvivalenta 413 miljoniem ASV dolāru mūsdienu naudā.

«Trīs gadu vecumā Tramps pelnīja 200 000 dolāru gadā mūsdienu naudā no sava tēva impērijas. Astoņu gadu vecumā viņš bija miljonārs,» ziņoja laikraksts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdības nespēja efektīvi strādāt valsts ekonomikas augšupejas laikā, kad būtu bijis jārūpējas par uzkrājumiem krīzes brīdim – to kā Latvijas platāko soli ceļā uz purvu min Somijas lielākais laikraksts Helsingin Sanomat.

Līdztekus aizrādījumam par uzkrājumu neveidošanu treknajos gados Helsingin Sanomat vairākkārt uzsver, ka Latvijas valdība nevienā brīdī ekonomikas pārkaršanu nav atvēsinājusi ar stingrāku finanšu politiku, turklāt paši dzīvojuši pāri saviem līdzekļiem.

Kā vēl vienu no iemesliem, kāpēc Baltijas ekonomikas zvaigzne Latvija krīt viszemāk, raksta autors min ziemeļvalstu investoru dāsni piedāvātos aizņēmumus latviešu uzņēmējiem un privātpersonām pēc 2004. gada, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā un NATO, un bankas cīnījās par vietu tirgū.

Latvieši maksā dārgu cenu par ekonomikas brīnumu, jo dzīvojuši uz parāda. Ekonomikas augšupeja atsitās kā pret sienu, kad pasaules ekonomikas krīzes situācijā ārvalstu investori kļuva uzmanīgāki, ziņo Somijas lielākais laikraksts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sindikāts nav ieinteresēts Parex bankas nogremdēšanā, jo pretējā gadījuma tas neatgūtu savu naudu.

Tā intervijā Db apgalvo jaunieceltais a/s Parex banka valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Kāpēc piekritāt kļūt par Parex bankas vadītāju? Kādi bija jūsu nosacījumi tam, lai jūs izšķirtos par šādu soli?

Izvērtējot situāciju, kā arī ņemot vērā to pieredzi, kas man ir bijusi banku jomā, darbā, piesaistot investīcijas, es sapratu — jo ātrāk notiks vadības maiņa bankā, jo lielākas ir cerības pagriezt situāciju uz labo pusi. Es piekritu šim piedāvājumam "saliekot kopā" esošo situāciju ar savu pieredzi. Nolēmu mēģināt.

Sanāk, ka darījāt to izaicinājuma pēc?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

70% iedzīvotāju nejūtas droši, glabājot skaidru naudu

, 12.05.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 12 % Latvijas iedzīvotāju jūtas pilnībā droši, glabājot skaidru naudu vai to pārnēsājot makā un 70 % nejūtas droši, liecina SEB grupas Latvijā un E-spy veiktā interneta aptauja.

49 % respondentu jūtas daļēji droši, savukārt 21 % nejūtas droši, glabājot skaidru naudu vai pārnēsājot to makā.

Aptaujas dati liecina, ka sievietes jūtas mazāk drošas par skaidru naudu savā naudas makā nekā vīrieši – 15 % vīriešu un 23 % sieviešu jūtas nedroši par skaidro naudu savā naudas makā. Cittautieši ir daudz nedrošāki, glabājot skaidru naudu, nekā latvieši – nedrošību izjūt attiecīgi 30 % cittautiešu un 18 % latviešu.

32 % respondentu ikdienā nenēsā līdzi skaidru naudu. 33 % aptaujas dalībnieku nēsā līdzi summu, kas nav lielāka par 10 latiem, savukārt 19 % nēsā līdzi ne vairāk kā 20 latu.

Sievietes skaidru naudu līdzi nēsā mazāk nekā vīrieši, jo aptaujas dati rāda, ka 36 % sieviešu un 25 % vīriešu skaidru naudu nenēsā līdzi. Cittautieši ir piesardzīgāki un mazāk nēsā līdzi skaidru naudu – 42 % cittautiešu atzina, ka nenēsā skaidru naudu līdzi, tai pat laikā to pašu atzina tikai 30 % latviešu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mārtiņš Lauva: Krīzes vaininieki tagad sēž Havajās, dzer kokteili un ņirdz par to visu

Ieva Mārtiņa, Db, 10.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pelnījis miljonus, spēlējoties Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, viņš tagad ceļ mājas Amerikā, bet to, kas pašlaik notiek Latvijā, sauc par laiku, kad beigušies Ziemassvētki. Tāds ir 29 gadus vecais uzņēmējs, basketbola kluba VEF dibinātājs, Latvijas basketbola savienības padomes loceklis Mārtiņš Lauva.

picturegallery.3b336331-1cac-4940-9607-cd2afa28aa12

Sarunas sākumā Mārtiņš atgādina, ka vēl pirms gada teicis, ka vienīgā reālā iespējamā mūsdienu apokalipse ir finanšu krīze, jo pasaules finanšu sistēma uzbūvēta ļoti absurdā un gandrīz nepārvaldāmā veidā. Kā piemēru viņš min Čikāgas preču biržu, kur no dienā noslēgtiem daudzu miljardu darījumiem tikai 1 % ir reālas preces, bet pārējie 99 ir uz to procentu atvasinātie vērtspapīri. Tas pats notika ar nekustamo īpašumu ASV, skaidro Mārtiņš. «Iedomājies, kāds nabaga amerikānis maksā par savu māju kredītu 500 dolārus mēnesī, šo kredītu kāds smuki iepako un pārdod biržā, bet uz šī iepakojuma tiek uzcelta vesela piramīda ar atvasinātajiem vērtspapīriem, tā ka beigu beigās tāds Lehman Brothers, kurš bija piramīdas augšgalā, beigās pat nesaprata, ko īsti pērk. Te nu ir rezultāts. Lielākie cietēji īstenībā nav amerikāņi, jo tie iepakoja nekustamā īpašuma vērtspapīru portfeļus, bet Āzijas, Eiropas, Austrālijas, Japānas investīciju bankas, pensiju fondi, kas ieguldīja šajās investīciju bankās (Lehman Brothers, Chase Manhattan, Bearn Stearns utt.) vai arī aizdeva tām naudu. Tie, kas pārdeva vērtspapīrus, tagad sēž Havajās, dzer kokteili un ņirdz par to visu. Pašreizējās finanšu sistēmas pieredze ir šausmīgi īsa, kādi 30 – 40 gadi, kā reaģēt uz šādām krīzēm, vells viņu zina! Var tikai izteikt pieņēmumus.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kā privātajam ieguldītājam izvēlēties optimālāko bankas depozītu dg.yug.ru jautājis populāru grāmatu par privātajām finansēm autoram Vladimiram Avdeņinam.

1. Uz kādu termiņu izvēlēties depozītu

Cik drīz jums nauda būs nepieciešama? Atbildot uz šo jautājumu, Jūs pats atradīsiet piemērotāko termiņu. Bankas piedāvā depozītu uz jebkuriem termiņiem – mēnesi, ceturksni, gadu un pat vairākiem gadiem. Tāpat ir depozīti, kurus var izbeigt tajā dienā, kad ieguldītājam nauda ir nepieciešama. Ja ir zināms, ka nauda būs nepieciešama pēc tieši 37 dienām - virknē banku Jūs varat noguldīt naudu tieši uz 37 dienām (vai jebkuru citu dienu skaitu).

Tomēr ne vienmēr vajag domu par to, kad nauda būs nepieciešama saistīt ar depozīta termiņu. Depozīti ir dažādi un atliek tikai izvēlēties to depozīta tipu, kurš liekas vispiemērotākais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtu klondaika – vai digitālās zīmes var kļūt par naudu?

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Financial Times apkopojis «mītus un patiesību» par Baltijas valstu taupības modeli

Gunta Kursiša, 28.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vizīte Rīga atkal likusi pasaulei atgādināt par Latviju, kuras vārds pēdējā laikā starptautiskos medijos izskanējis saistībā ar tās krīzes pārvarēšanas modeli, kas dažkārt ticis lielīts, bet dažkārt – izsmiets. Šoreiz laikraksts Financial Times sakās būt apkopojis «mītus un patiesību» par Baltijas «taupības modeli».

Medijs atgādina, ka ASV valsts sekretāre nav vienīgā augsta ranga amatpersona, kas pēdējā laikā viesojusies Latvijā, izceļot valsts sasniegumus krīzes pārvarēšanā – Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde šomēnes norādīja, ka Latvijā īstenotā taupības programma var kalpot par iedvesmu parādos slīgstošajām eirozonas valstīm. Vēl pirms K. Lagardes izteikumiem Latvijas un pārējo Baltijas valstu ekonomikas kāpumus un kritumus blogosfērā «izķidāja» Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans, kas izpelnījās Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa dusmas, ko igaunis arī pauda mikroblogošanas vietnē Twitter. Tāpat laikraksts atgādina, ka Latvija bija vienīgā Baltijas valsts, kas 2009. gadā saņēma SVF aizdevumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Laikraksts: Putins draudējis Barrozu, ka var ieņemt Kijevu «divu nedēļu laikā»

LETA--UKRAINSKA PRAVDA/UNIAN, 02.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins sarunā ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žozē Manuelu Barrozu draudējis, ka var ieņemt Kijevu divu nedēļu laikā, vēsta Itālijas laikraksts La Repubblica.

Eiropas Savienības (ES) samitā, kurā viens no galvenajiem tematiem bija Ukrainas krīze un sankciju paplašināšana pret Krieviju, Barrozu teicis, ka «tikko runājis ar Putinu», vēsta laikraksts.

Kad Barrozu vaicājis Putinam par krievu karaspēku, kas šķērsojis robežu ar Ukrainu, Krievijas līderis ķēries pie draudiem. «Tā patiesībā nav problēma,» «cars» sacījis Barrozu. «Ja es gribēšu, es Kijevu ieņemšu divu nedēļu laikā.»

Šādi izsakoties, Putins gribējis pārliecināt EK prezidentu pret jaunu sankciju noteikšanu, skaidro laikraksts.

Laikraksta versiju par Putina un Barrozu sarunu apstiprinājusi arī augsta ranga ES amatpersona, apliecināja britu avīzes Financial Times Briseles biroja vadītājs Pīters Špīgels.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan ātro kredītu popularitāte aizvien aug, netrūkst arī cilvēku, kuri atzīst, ka nokļuvuši īstā kredītatkarības varā, vēsta laikraksts Diena.

«Labāk nemaz nelīst aizņemšanās purvā, jo no tā reti kurš tiek ārā,» sacījis pedagoģijas students, sporta skolotājs Juris Ozols. Viņa parādsaistības no pirmajiem izklaidei aizņemtajiem divdesmit latiem divu gadu laikā pārvērtušās par 1200 latiem, kas nu atdodami astoņām ātrās kreditēšanas iestādēm, raksta laikraksts.

J. Ozols ņēmis jaunus kredītus, lai dzēstu iepriekšējos. Tagad nākšoties atstāt darbu sapņu profesijā un meklēt labāk atalgotu darbu, lai rastu izeju no situācijas, sacījis J. Ozols. Visdrīzāk nāksies pamest Latviju un braukt naudu pelnīt uz ārzemēm, viņš atzinis. «Protams, pats vien esmu vainīgs, ka šo naudu aizņēmos,» teicis J. Ozols, taču retoriski vaicājis, kāpēc iestādes izsniegušas naudu, kas pārsniedz viņa ienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā uzdarbojas firma, kas iet bēdīgi slavenā Auseklīša pēdās

Lelde Petrāne, 11.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā kāda firma ar nosaukumu MMM 2011 piedāvā Latvijas iedzīvotājiem noguldīt naudu, piesolot augstus procentus, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Tas norāda - jau pērn dažādos interneta portālos varējām lasīt, ka ikviens, kurš no 2011. gada 12. decembra līdz 2012. gada 15. janvārim noguldīs naudu MMM 2011, saņems 25% no ieguldītās summas. Šādi procenti turklāt tiek solīti par ikkatru nākamo ieguldīto naudas summu. Noguldot naudu depozītā, savukārt tiek solīti pat līdz 75% no noguldītās summas.

MMM 2011 vilina arī banku kredītu parādos iestigušos. Piemēram, noguldot beztermiņa depozītā 1000 ASV dolāru, tiek solīti 20% mēnesī jeb 200 ASV dolāri, kurus noguldītājs pēc tam var iemaksāt bankā parāda dzēšanai. Tāpat tiek gādāts arī par daudzbērnu māmiņām, pensionāriem, invalīdiem, kam paredzēti papildu procenti. Visiem, kas pieteiksies piedāvājumam, kā rakstīts reklāmā, «tāpat vien, bez kaut kādām saistībām» dāvanā apsolīti 20 ASV dolāri, informē laikraksts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas fiziskās un juridiskās personas pēdējo četru nedēļu laikā pārdevušas Latvijas Bankai (LB) aptuveni 235 miljonus Latvijas latu, pretī saņemot – 335 miljonus mazāk vērtīgo eiro, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Latu izņemšana no apgrozības ir pamatota tādā mērā, kādā samazinās gan mazumtirdzniecības apgrozījums, gan visi citi darījumi. Jo mazāk fiziskās un juridiskas personas Latvijā kaut ko pērk, jo mazāk tām ir vajadzīga gan skaidrā, gan bezskaidrā nauda. Tās pārpalikumu glabāšana latos ir ekonomiski neizdevīga, jo latu depozītprocenti ir būtiski zemāki nekā latu vērtības patiesais zudums, pat ja valdības algotā Centrālā statistikas pārvalde ir atradusi paņēmienu, kā aprēķināt gada inflācijas tempa samazināšanos, norāda laikraksts.

Glabāt naudu Latvijas komercbankās ir spiesti tikai sīkie noguldītāji, kuriem nav iespēju noguldīt naudu ārzemēs. Viņiem nav jēgas pat Latvijā glabāt naudu eiro, jo eiro vērtība attiecībā pret precēm un pakalpojumiem Latvijā dilst tikpat strauji kā latu vērtība. Atvērt eiro kontus ir jēga tikai tiem, kuriem līdzās eiro krājumiem ir pietiekami lieli ieņēmumi vai uzkrājumi latos, par kuriem segt viņu izdevumus Latvijā. Konvertēt valūtā saņemto un tūlīt mainīt valūtu pret latiem sadzīves izdevumu segšanai būtu pilnīgi bezjēdzīga darbība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena izpētījis, kur krīzes laikā vēl ir nauda lielu objektu pasūtījumiem un iespēja no «pareizajiem» konkursu uzvarētājiem vai citiem labumu guvējiem iegūt naudu politiķu vai partiju finansēšanai. Iezīmējušās trīs atbildes.

Šīs atbildes ir - brīvostā, lielajos satiksmes projektos un Rīgas īpašumu apsaimniekošanā.

Brīvosta pērn infrastruktūras sakārtošanā, ostas padziļināšanā, piestātņu izbūvē ieguldīja 26 miljonus latu. Tas ir gandrīz tikpat, cik paredzēts visiem Rīgas lielajiem objektiem šā gada investīciju plānā, norāda laikraksts.

«Skatieties ostas virzienā,» uz jautājumu par interesi vadīt Rīgu Dienai atbildējuši vairāki avoti. Laikraksts norāda, ka Rīgas mēra kandidāta Nila Ušakova pārstāvētā Saskaņas centra un LPP/LC intereses atšķiras tai ziņā, ka pirmajiem ir svarīgi pirmo reizi tikt akceptētiem varā, kamēr otrajiem primāra ir ekonomika. No turienes arī «Šlesers pelnīs, Ušakovs tērēs».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tēmā - Jurašs, Dana Reizniece-Ozola un Martinsons

Sandris Točs, speciāli DB, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru