Latvijas rallija čempionāta piektais posms-rallijs Latgale 2010 savā debijas gadā pulcējis prāvu Latvijas un ārvalstu braucēju pulku. Kopumā rallijam Latgale 2010 pieteikušās 64 rallija ekipāžas. Rallijam Latgale 2010 starts tiks dots 10. jūlijā Daugavpils Pilsētas laukumā plkst. 16.

Īpaši pārstāvēta rallijā Latgale 2010 būs Lietuva, jo šis rallijs ir iekļauts arī Lietuvas čempionātā. Rallijs Latgale 2010 lielāku skaidrību ienesīs Latvijas čempionāta N4 grupas kopvērtējumā. Šobrīd, pēc Latvijas čempionātā aizvadītiem četriem rallijiem 28 punkti ir pieckārtējam Latvijas čempionam Aivim Eglem un Mārim Neikšānam, bet viņiem ar iekrātiem 27 punktiem uz pēdām min Andis Neikšāns. Tādēļ patiesībā var teikt, ka cīņa par 2010. gada čempiona titulu sāksies tikai Latgalē.

Māris Neikšāns, patlaban atrodas dalītā 1. vietā Latvijas čempionāta kopvērtējumā: «Nevienu no ātrumposmiem neesmu braucis. Būs interesanti. Lielā mērā visiem tie būs nezināmi ceļi un es uzskatu, ka tas rallijam piedos zināmu odziņu. Šeit ļoti no svara būs stenogramma un katra rallista spēja pēc tās trasi veikt maksimāli ātri ar sporta mašīnu.»

Ildza ezera krastā Skaistas pagastā, Krāslavas novadā tapušas trīs vasaras mājas, kas viesiem ļaus piedzīvot īstu Latgali.

"Pazust Latgalē" piedāvā iespēju padzīvot kādā no trim vasaras mājām ezera krastā - īstā un autentiskā sādžā. Katra māja ir aptuveni 35 kvadrātmetrus liela, terases platība - 10 kvadrātmetri.

"Mēs vēlamies, lai cilvēks ierauga īstu Latgali, tādu, kāda tā ir Skaistas pagastā. Lai mūsu klientam ir iespēja satikt tādu brīnumu kā auto veikals un pastaigāties pa ciemu, pa vietējiem mežiem un pļavām. Mēs radījām modernu māju, bet visu pārējo centīsimies saglabāt tādu, kāds tas bija manā bērnībā. Savā ziņā tā būs iespēja atgriezties bērnībā arī mūsu klientiem vai kādā astoņdesmito gadu filmā," biznesa portālam db.lv stāsta "Pazust Latgalē" izveidotāja Inga Gavrovska.

Lai nodrošinātu Latvijas tūrisma un viesmīlības nozares atkopšanos no krīzes, ir nepieciešama vienota rīcība gastronomiskā tūrisma attīstībā, secināts Latvijas Restorānu biedrības (LRB) un Biznesa augstskolas “Turība” asoc. prof. Ērika Lingebērziņa īstenotajā pētījumā “Gastronomiskais tūrisms galamērķa konkurētspējai”.

Ir svarīgi mērķtiecīgi strādāt pie Latvijas nokļūšanas Michelin ceļvedī un nacionālā gastronomiskā tūrisma ceļveža veidošanas, kā arī pašmāju vadošo pavāru individuālo zīmolu attīstības.

“Pasaules Tūrisma organizācija min gastronomisko tūrismu, kā vienu no vadošajiem virzieniem tūrisma atjaunošanai pēc pandēmijas. Izcilie Latvijas restorāni un šefpavāri vēl pirms pandēmijas ir spējuši piesaistīt ārvalstu viesu uzmanību un patīkami pārsteigt un aizraut. Šobrīd, kad pie nozares debesīm sabiezējuši tumši problēmu mākoņi – izdzīvošanas jautājums, energoresursu cenu, vispārējais nozares nodokļu slogs, darbinieku un tūristu trūkums, – ir valstiskā līmenī jādomā, kā mēs šo nozari revitalizēsim. Asociētā profesora Ērika Lingebērziņa pētījums ir labs pamats jeb atspēriena punkts plašākai diskusijai par gastronomiskā tūrisma iespējām gan nozares, gan katra uzņēmuma kontekstā,” uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.

Nacionālās programmas Mūžizglītības stratēģijas izstrāde un ieviešana projekta Latgales reģiona mūžizglītības atbalsta sistēmas veidošana un kapacitātes stiprināšana ietvaros Latgales reģiona attīstības aģentūra, sadarbībā ar SIA Konsultanti šī gada laikā Latgalē veica divus pētījumus: Darba devēju vajadzību izpēte personālpolitikas un darba tirgus politikas jautājumos un Iedzīvotāju apmācību vajadzību un iespēju izpēte, biznesa portālu Db.lv informēja projekta vadītāja Sarmīte Teivāne.

Šis projekts vērsts uz izglītības kvalitātes un tās pieejamības palielināšanu un tālākizglītības iespēju paplašināšanu Latgales reģionā, un abu pētījumu mērķis bija noskaidrot nepieciešamo pamata informāciju mūžizglītības un cilvēkresursu attīstības plāna izstrādei.

Abi pētījumi bāzējās uz aptaujām, kas tika veikti visos Latgales rajonos un divās lielākajās pilsētās - Daugavpilī un Rēzeknē, aptverot iedzīvotājus vecumā no 15-75 gadiem. "Iegūtie dati gan deva jaunas atziņas par situāciju Latgalē, gan arī savā ziņā apstiprināja jau iepriekš nojausto", apliecina SIA Konsultanti eksperte Ināra Stalidzāne.

Vairāk nekā trešā daļa - 34,6 % aptaujāto pētījumā Iedzīvotāju apmācību vajadzību un iespēju izpēte atzina, ka ir gatavi pārkvalificēties, ja vien būtu tāda iespēja vai nu lai atrastu labāk apmaksātu darbu, labāku darbu vai darbu vispār. Tas nozīmē, ka pašreizējā kvalifikācija salīdzinoši lielai Latgales iedzīvotāju daļai neatbilst darba tirgus pieprasījuma reģionā.

Latvijai kā darījumu tūrisma jeb MICE nozares galamērķim ir daudzsološa nākotne, otrdien Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) «Latvijas Tūrisma forumā 2017» sacīja LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Atskatoties uz LIAA paveikto 2017.gadā, viņa norādīja, ka šogad rīkotās darījumu tūrisma publicitātes aktivitātes, tostarp sadarbībā ar Rīgas tūrisma attīstības biroju (RTAB) rīkotais Eiropas darījumu tūrisma forums, liecina, ka Latvijai kā darījumu tūrisma galamērķim ir spoža nākotne, uz ko norāda dažādu darījumu tūrisma pasākumu organizatoru pozitīvās atsauksmes par Latviju. «Lai arī nevaram uzņemt lielās konferences un pasākumus, varam sevi labi parādīt arī mazākā mērogā,» sacīja Šīrava.

Viņa uzsvēra, ka Latvijai kā jebkāda veida tūrisma galamērķim ir ļoti daudz dažādu aspektu, kas padara to saistošu ārvalstu tūristiem. Piemēram, atskatoties uz šogad īstenotajiem publicitātes pasākumiem, kas ietvēra arī dažādu valstu mediju vizīšu rīkošanu Latvijā, ārvalstu žurnālisti uzsvēra Latvijas dabas un gastronomiskā piedāvājuma pievilcību. LIAA Tūrisma departamenta direktore sacīja, ka minētie ir vieni no būtiskākajiem aspektiem, kas Latvijas tūrisma piedāvājumā tiek uzsvērti.

Visticamāk, ka tieši rallijs Latgale 2010 ieviesīs lielāku skaidrību Latvijas rallija čempionāta (LRČ) kopvērtējumā N4 grupas ieskaitē.

Rallijs Latgale 2010 šogad notiks 10. un 11. jūlijā. Rallija starts 10. jūlijā tiks dots Daugavpilī, bet otrajā dienā tas pārcelsies uz Rēzekni.

Pēc aizvadītiem četriem rallijiem 28 punkti ir pieckārtējam Latvijas čempionam Aivim Eglem un Mārim Neikšānam, bet viņiem ar iekrātiem 27 punktiem uz pēdām min Andis Neikšāns. Tādēļ patiesībā var teikt, ka cīņa par 2010. gada čempiona titulu sāksies tikai Latgalē.

Aivis Egle: «Šis un atlikušie divi LRČ posmi ir ļoti nozīmīgi gan mums, gan citām ekipāžām, šobrīd esmu vadībā, bet tas vēl nenozīmē ka esmu uzvarējis čempionātā, Latgalē mēs iesim uz visu banku.» Māris Neikšāns: «Mēs esam ļoti stabili startējuši visas sezonas garumā, mums ir daudz ieskaites punktu, bet nav nevienas uzvaras. Uz Latgali mēs dodamies ar vienu mērķi, pēc uzvaras!»

Visas darbības un plāni attiecībā uz bijušā Parex bankas īpašnieka Valērija Kargina ģimenes nekustamajiem īpašumiem Krāslavas novada Kombuļu un Skaistas pagastos ir saskaņoti ar attiecīgajām iestādēm, uzsvēra viņa preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Viņš norādīja, ka bijušā baņķiera dēls Rems Kargins varētu ieguldīt īpašumos ārvalstīs, īpaši tāpēc, ka lielāko daļu laika viņš tur arī pavada, bet viņš izvēlējies ieguldīt ekonomiski atpalikušākajā Latvijas reģionā - Latgalē.

«Pateicoties saimnieciskajai darbībai, lauksaimniecības zeme tiek apstrādāta, zemes tiek uzturētas labā stāvoklī, budžetā nāk nodokļi un vietējiem iedzīvotājiem ir darbavietas. Saimniecība veic arī sponsorēšanas aktivitātes, lai palīdzētu cilvēkiem un organizācijām Latgalē,» apgalvoja Bardovskis.

«Visiem ir zināms, ka liela daļa zemju Latgalē ir pamestas un tas tiek gadiem ignorēts. Tāpēc rodas jautājums - vai tiešām tā ir patriotiska nostāja, kādam, kurš mēģina strādāt, nekavējoties traucēt, lai viss paliktu tā, kā ir?» retoriski vaicā Kargina ģimenes pārstāvis.

8. un 9. janvārī projekta «Kulināro pakalpojumu tīkla pilnveidošana Latgalē, pamatojoties uz Kulinārā mantojuma koncepciju» ietvaros Latgales reģiona kulināro pakalpojumu sektora uzņēmējiem un kulināro ardosskolu pārstāvjiem tiek rīkots pieredzes apmaiņas brauciens uz Lietuvu (Utenas apriņķi). Brauciena dalībnieki iepazīsies ar vairāku Lietuvas uzņēmumu, kas ir Eiropas reģionālā kulinārā mantojuma tīkla dalībnieki, darbību un pieredzi kulināro pakalpojumu tīkla attīstībā. Projekta mērķis ir uzlabot kulinārijas servisu Latgalē, sekmēt gastronomiskā tūrisma attīstību, kā arī palielināt esošo biznesa potenciālu kulinārijas sektorā un pilnveidot pārrobežu sadarbību ēdināšanas pakalpojumu sektorā. Projekta vadītāja Ilze Stabulniece uzskata, ka Kulinārā mantojuma koncepcijas ieviešana Latgales reģionā nodrošinās ēdināšanas pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos, sekmēs ekonomisko attīstību projektā iesaistītajos rajonos un palielinās nodarbināto skaitu. Projekts noslēgsies nākamā gada augustā. Projekta «Kulināro pakalpojumu tīkla pilnveidošana Latgalē, pamatojoties uz Kulinārā mantojuma koncepciju» kopējais budžets ir 165 515 eiro, tas tiek finansēts Phare 2001 «Pārrobežu sadarbības Baltijas jūras reģionā programma» ietvaros. Projektā piedalās Eiroreģiona «Ezeru zeme» Latvijas birojs (piedalās Daugavpils pilsētas dome un rajona padome, Preiļu rajona padome, Rēzeknes pilsētas dome, Krāslavas rajona padome), bet sadarbības partneri ir Ludzas rajona padome un Daugavpils tirdzniecības skola, kā arī Utenas apgabala administrācija. Projekta ietvaros tiks savāktas un apkopotas Latgales tradicionālo ēdienu receptes un izstrādāta Latgales ēdienkarte, kā arī izdota Latgales recepšu grāmata latviešu, krievu un angļu valodās. Savukārt izstrādātā Latgales ēdienkarte kalpos par pamatu gastronomiskā tūrisma veicināšanai un īpašu gastronomisko maršrutu izstrādei Latgalē. Tiks izstrādāta gan Latgales ēdienkarte, kas būs vienāda visā Latgalē, un arī Kulinārā mantojuma ēdieni, kas būs atšķirīgi katrā ēdināšanas uzņēmumā. Gardēžu tūrisms veicinātu arī Latgales lauku atlabšanu, jo Kulinārā mantojuma koncepcija pieprasa, lai ēdienu būtu gatavoti no vietējiem produktiem. Projekta ietvaros ir plānots piedalīties arī tūrisma izstādēs Latvijā, Lietuvā un Vācijā, līdz ar to prezentējot jauno Latgales tūrisma produktu.

Jumiķim un mūziķim Valdim Vucānam pēc Doma baznīcas jumta rekonstrukcijas darbu vadīšanas šķita, ka viņš ir sasniedzis karjeras augstāko punktu. Piezemēšanās realitātē no šī emocionālā tramplīna lika sasparoties un pieņemt lēmumu atgriezties dzimtajā Latgalē, lai šeit nestu vēsti par ilgmūžīgiem jumtiem.

Valdis Latgalē ir dzimis un audzis – Preiļos. Viņš smejas – kā jau īsts Latgaļu džeks pēc vidusskolas braucis uz Rīgu. «Dzīve ir kā klavieres – ir balts taustiņš, melns, atkal balts un melns, pa vidu uzraksts «Rīga», tad atkal – balts, melns... Beigās tikai vāks,» Latgales jauniešu raušanos uz galvaspilsētu kariķē Valdis. Arī naudas bijis tik, cik īstam latgaļu džekam varētu būt, tāpēc bija vienlaikus jāstudē un jāpelna iztika. Valdis ieguva nodokļu inspektora diplomu Rīgas Tehniskajā universitātē, kā tagad pats atzīst – vairāk mācoties mācīšanās pēc, nevis meklējot studijās jēgu un pamatu nākotnei. Taču tagad, izveidojot savu uzņēmumu, orientēšanās nodokļu jomā izrādījusies visai noderīga.

Kādreizējais finanšu ministra Einara Repšes darījumu partneris Donāts Vanags aizvadītajā nedēļā Swedbank devis 2.25 miljonu latu vērtu ķīlu. Parādsaistības uzņēmusies SIA Grand Latgale.

Grand Latgale ir noteicošā Rēzeknes viesnīcas Latgale īpašniece – tai pieder 99.08 % SIA Viesnīca Latgale daļu. Lursoft dati liecina, ka aizvadīto gadu Viesnīca Latgale aizvadījusi ar 286 tūkstošiem latu lieliem zaudējumiem un 453 tūkstošiem latu lielu apgrozījumu.

SIA Grand Latgale, kuras vienīgais īpašnieks ir D. Vanags, peļņas un zaudējumu aprēķins Lursoft datu bāzē vēl nav pieejams, taču 2007.gadu uzņēmums beidza ar 17 tūkstošiem latu lieliem zaudējumiem un 62 tūkstošu latu apgrozījumu.

Viesnīca Latgale privātās rokās nonāca pēc 2004.gada 21.janvāra izsoles. Toreiz viesnīcas kapitāla daļas par 229 500 latiem iegādājās SIA Grand Latgale R, kuras dibinātāji ir Rēzeknes uzņēmumi SIA Rēzeknes tirdzniecības centrs, SIA Kalēji un SIA Alba Ltd.

Krasās atšķirības no pārējiem reģioniem ir uzpūstas – citur dzīvojošie Latgales personā ir atraduši peramo sunīti, latviskās saimes melno avi

Mežizstrāde kā vienīgais iztikas avots un ģimeņu balstītājs, dzeršana un tukši pusnoplīsuši dzīvokļi vai mājeles, kuru īpašniekiem nav izdevies no tām atbrīvoties, sēstoties lidmašīnā savās peļņas gaitās ārpus Latvijas. Lauki un meži, ko kā pilnas iepirkumu somas no Latvijas iznesuši ārzemnieki. Tā nav tikai Latgale.

Latgali no pārējās valsts nešķir Berlīnes mūris, un arī stereotipos novalkātās puspatiesības drīzāk atgremo gadus divdesmit vecas ainiņas, nekā rāda, kas īsti notiek Latgalē. DB, pošoties uz Latgali, uzrunātais a/s Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts strikti atteicās no intervijas, piebilstot, ka presē valda uzskats – «cilvēki Latgalē tikai nupat nokāpuši no kokiem», un ironiski piebilstot, ka «tā arī jāturpina rakstīt».

Pirmo reizi Latvijas tūrisma vēsturē tiek uzsākta novada reklāmas kampaņa, kuras mērķis ir veicināt tūrisma atpazīstamību Latgales reģionā. Mārketinga aktivitātes organizē Eiropas reģionālais tūrisma institūts, (Eiropa.lv) Latgales reģiona attīstības aģentūras (Latgale.lv) uzdevumā. Kampaņas budžeta pamatsumma ir 4 930 eiro, kuras ietvaros tika sagatavoti četru veidu radioreklāmas, dažāda veida reklāmkarodziņi interneta medijiem, kā arī Latgales tūrisma logo un moto “Vasals Latgolā!”. Mērķa auditorijas sasniegšanai tiks izmantoti sekojoši plašas saziņas līdzekļi: radio SWH (10.08-12.08.2004), Latvijas radio 2 (6.09-19.09.2004), populārākais ziņu portāls internetā Delfi.lv, laikraksta Dienas bizness portāls Db.lv un citi mediji. Kopš pagājušās ceturtdienas, 6.08.2004, Latgale ir ieguvusi jauna dizaina portālu www.latgale.lv, kurš ir viens no modernākajiem portāliem Latvijas tūrisma biznesā. Tas iemieso jaunus tehnoloģiskus risinājumus, kuri jau tuvākajā laikā radīs novada tūrismam izcilas priekšrocības informācijas apkalpošanā un klientu piesaistē. Portāls tapis projekta "Latgales reģiona tūrisma informācijas vadības modeļa izveidošana" ietvaros, kuru finansē Phare 2001 CBC programma. Latgales tūrisma asociācija kopā ar tūrisma informācijas centriem strādā pie informācijas datu aktualizācijas. Reklāmas kampaņa tiek balstīta uz Latgales informatīvo portālu www.latgale.lv un reģiona tūrisma informatīvo telefonu 7118118 sadarbībā ar Lattelekom! Latgales tūrisms šajā gadā ir ieguvis daudzus jaunus draugus, jo piedāvājuma kvalitāte ir krietni uzlabojusies un naktsmītņu saimnieki ziņo par veiksmīgu biznesu vasaras mēnešos. Zilo ezeru zeme piedāvā ceļotājiem Latgalei raksturīgo amatniecību, aktīvo atpūtu un sakrālo tūrismu. Tie ir trīs galvenie Latgales tūrisma industrijas pamatvirzieni, kuru attīstībai arī nākotnē tiks piesaistīti ievērojami līdzekļi. Būtiska loma Latgales tūrismā ir Aglonai (Aglyunai), kur ik gadu pulcējas vairāki simti tūkstoši svētceļnieku. Par godu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem, kuri ik gadu norisinās gada 33. nedēļā (14.-15.08.), Latgales tūrisms jau otro gadu strādā pie projekta “33. nedēļa”. Ar šo produktu Latgale cer piesaistīt ceļotāju mērķa auditoriju, kura vēlas pavadīt garākas brīvdienas, nevis tikai nedēļas nogali. Latgalei, līdzīgi kā citu novadu tūrismam, visdrīzākā laikā ir nepieciešamas būtiskas investīcijas no valsts puses lielceļu un telekomunikāciju infrastruktūrā, lai straujā tūrisma attīstība reģionā netiktu mākslīgi bremzēta. Satiksmes ministrijai būtu jāstrādā pie plāna, kurš paredzētu, ka Rīgu no jebkuras Latvijas apdzīvotās vietas var sasniegt 2 ½ stundu laikā. Latgales tūrismam ir lielas iespējas jau tuvākajā nākotnē kļūt par vienu no interesantākajiem ceļojumu reģioniem Latvijā, jo šis reģions pēc savas kultūras un mentalitātes ir kā valsts valstī, līdzīgi kā Bavārija Vācijā vai arī Katalonija Spānijā.

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Neaizmirstamākie iespaidi saistās ar ceļojumu uz Taizemi. Tas bija ne tikai medusmēnesis, bet arī līdz šim tālākais un eksotiskākais no ceļojumiem.

Taizemē patika gan noslēpumainie un greznie budistu tempļi, gardā un daudzveidīgā virtuve, Tai masāžas un draudzīgie cilvēki, gan arī eksotiskā daba, tirkīzzilais ūdens, baltās smilšu pludmales un neatkārtojami skaistās salas.

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

Dienas Biznesa abonenti ceturtdien, 14. septembrī kopā ar laikrakstu saņem žurnāla Biznesa Plāns otro numuru, kas veltīts uzņēmējdarbībai un uzņēmīgiem cilvēkiem Latgalē.

«Tam pamatā ir arī misijas apziņa. Esam šeit tāpēc, ka citur nemaz nevarētu būt, sevi jūtam kā šīs vides veidotājus,» žurnālā stāsta latgaliskā tirdzniecības centra Ūga saimnieki Aigars un Ingūna Zīmeļi Preiļos. Zīmeļi izveidojuši arī Preiļu Brīvo skolu – vienīgo šāda veida mācību iestādi Latgalē. «Tas, ka Latvijā tiek siltinātas skolas vai remontētas klašu telpas, vēl nenozīmē, ka ieguldām naudu izglītībā. Skatoties uz bardaku, piemēram, ar Eiropas fondu naudas izlietojumu Latgalē, tu vari psihot vai braukt projām, vai vari izveidot pirmo Latgalē vecāku dibinātu skolu. Kamēr valstī īstenosies izglītības reformas, mūsu bērni būs jau izauguši,» intervijā stāsta tirdzniecības centra Ūga īpašnieks A. Zīmelis.

Vidējais bezdarba ilgums Latgalē bezdarbniekiem ir 461 diena jeb 15 mēneši, bet citur Latvijā šis rādītājs ir trīs reizes mazāks - 147 dienas jeb pieci mēneši, šodien Saeimas Nodarbinātības apakškomisijas sēdē sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Runājot par bezdarbnieka statistisko portretu Latgalē, Simsone teica, ka šie ir iedzīvotāji virs 50 gadiem, salīdzinoši ilgāku laiku bez darba un ar zemu izglītības līmeni.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka situācija Latgalē ir atšķirīga, piemēram, Daugavpilī bezdarba līmenis ir 7,6%, Vārkavas novadā - 7,2%, Ilūkstes novadā - 7,9%, bet Ciblas novadā - 23,7%, Zilupes novadā - 21,9% un Viļānu novadā - 20,5%. Kopumā Latgalē bezdarba līmenis oktobrī sasniedza 15,6%, bet Latvijā kopumā - 6,6%.

Latgalē salīdzinājumā ar pārējiem reģioniem ir lielāks īpatsvars bezdarbnieku, kuriem pēdējā nodarbošanās bija veikalu pārdevēji un palīgi, biroju, viesnīcu un citu telpu apkopēji, kā arī citur neklasificēti strādnieki.

Ienākumu nevienlīdzība starp reģioniem saglabājas, turklāt pērn kopējie mājsaimniecību ienākumi auga lēnāk tieši mazāk attīstītos reģionos, un Latgale nav «vienīgais rūpju bērns», secinājuši Swedbank ekonomisti.

«Piemēram, Vidzemē mājsaimniecību ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir vien nedaudz lielāki, turklāt abos reģionos proporcionāli lielāka ienākumu daļa nekā citos reģionos nāk no pensijām,» norāda Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Salīdzinājumā ar 2004. gadu mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi ir auguši visos reģionos, tāpat deviņu gadu laikā ienākumu atšķirības plaisa starp reģioniem ir būtiski mazinājusies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2004. gadā Rīgā kopējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija turpat divreiz augstāki kā Latgalē, bet pašlaik šī atšķirība ir būtiski sarukusi. Ienākumi uz vienu iedzīvotāju Pierīgā un Kurzemē ir pietuvojušies rīdzinieku ienākumiem (2011. gadā attiecīgi 109%, 97% un 118% no Latvijas vidējā).

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

17. un 18.augustā ikvienam rīdziniekam un pilsētas viesim būs iespēja gan intelektuāli, gan gastronomiski izzināt pilsētu Rīgas svētku Lielajā spēlē, Db.lv informēja Rīgas svētku 2007 Preses dienests.

Lai piedalītos spēlē, nepieciešama Rīgas karte un detalizēta instrukcija, ko varēs saņemt Informācijas teltī 11.novembra krastmalā vai arī no Rīgas svētku krekliņos tērptiem jauniešiem Vecrīgas ielās. Spēli varēs uzsākt no jebkuras vietas 17.augustā no plkst.17 līdz 24 un 18.augustā no plkst.10 līdz 18.

Spēles pirmajā kārtā – orientēšanās Vecrīgā – dalībniekiem, vadoties pēc kartes, izvēles kārtībā jāapmeklē nozīmīgas vietas un objekti Vecrīgā. Šajās vietās atradīsies kompostieri, ar kuriem jāizdara attiecīgas atzīmes kartes malā. Aizpildīto karti jānogādā Informācijas teltī, kur pretī tiks izsniegta Rīgas svētku nozīmīte.

18.augustā spēli iespējams turpināt, otrajā kārtā izvēloties kādu no piedāvātajiem ceļiem – Intelektuālo vai Gastronomisko. Intelektuālā ceļa veicējiem būs jādodas uz Rīgas Centrālo bibliotēku, kur vadoties pēc norādījumiem, jāatbild uz organizatoru sagatavotajiem jautājumiem. Pareizo atbilžu autoriem būs iespēja tikt pie balvām – brauciena ar Jūgendstila tramvaju, biļetēm uz kino un grāmatām. Savukārt tiem, kuri izvēlējušies spēles Gastronomisko ceļu, būs jāapmeklē kartē norādītie tirgotāju stendi. Izpildot stenda saimnieku uzdevumus, varēs tikt pie garšīgām balvām.

Piektdien, 17.augustā un sestdien, 18. augustā ikviens interesents var piedalīties Rīgas svētku Lielajā spēlē.

Šim nolūkam nepieciešama Rīgas karte un speciāla instrukcija, ko varēs saņemt Informācijas teltī 11.novembra krastmalā un pie Rīgas svētku krekliņos tērptiem jauniešiem Vecrīgas ielās.

Spēle noritēs 17.augustā no plkst.17:00 līdz plkst. 24:00 un 18.augustā no plkst.10:00 līdz plkst. 18:00

Spēles pirmā kārta paredz veiklu orientēšanos Vecrīgā, kur dalībniekiem jāatrod noteiktie objekti.

18.augustā spēles otrās kārtas turpinājums, kad dalībnieki izvēlēsies vienu no spēles piedāvātajiem ceļiem - intelektuālo vai gastronomisko. Intelektuālā ceļa veicēji dosies uz Rīgas Centrālo bibliotēku, kur, pareizi atbildot uz jautājumiem tiks pie balvām - brauciena ar Jūgendstila tramvaju, biļetēm uz kino un grāmatām. Savukārt tiem, kuri būs izvēlējušies spēles gastronomisko ceļu, būs jāapmeklē kartē norādītie tirgotāju stendi, kur veicot paredzētos uzdevumus, varēs tikt pie garšīgām balvām.

Latgales reģiona attīstības aģentūra (LRAA) ir parakstījusi līgumu ar Eiropas Komisijas Uzņēmumu Ģenerāldirektorātu (DG Enterprise) par Eiro Info Centra (EIC) izveidi Latgalē. Tā oficiālais nosaukums būs „EIC –Latgale”, un tas kā pilntiesīgs dalībnieks pievienosies EIC tīklam, kurā darbojas vairāk nekā 250 EIC visā Eiropā un citur pasaulē. Latvijā tas būs jau otrais EIC blakus 2001. gadā izveidotajam EIC Rīgā. EIC tīkls ir radīts, lai sniegtu atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un palīdzētu tiem gūt labumu no Eiropas integrācijas. EIC uzņēmēji var atrast informāciju par biznesa iespējām Eiropas Savienībā, par ES atbalsta programmām, par iespējām piedalīties starptautiskajos konkursos un citiem ar ES saistītiem jautājumiem. EIC – Latgale būs pieejama bibliotēka / informācijas centrs par ES un Latvijas likumdošanu. Tiks izveidota EIC mājas lapa, izdots un izplatīts informatīvais materiāls, kā arī organizēti semināri un tikšanās ar uzņēmējiem. Uzņēmēji informāciju varēs iegūt arī pēc pieprasījuma. Izmantojot plašo EIC tīklu, uzņēmēji no Latgales un visas Latvijas varēs atrast sadarbības partnerus Eiropas valstīs, un otrādi, citu valstu uzņēmēji varēs atrast partnerus Latgalē un citur Latvijā. Šim nolūkam tiks papildināta un aktualizēta Latgales uzņēmumu datubāze, kas ir LRAA rīcībā. Nākotnē EIC - Latgale iesaistīsies arī vairākos projektos, kuru mērķis būs paaugstināt Latgales un Latvijas uzņēmumu konkurētspēju ES tirgos. Sakarā ar to, ka vairums Latgales uzņēmumu darbojas Daugavpilī un tās apkārtnē, Eiro Info Centrs atradīsies Daugavpilī, LRAA birojā (Rīgas ielā 2-38). Tomēr arī Rēzeknē darbosies Latgales EIC kontaktpersona, kas atradīsies LRAA Ziemeļlatgales birojā (Atbrīvošanas alejā 95). Pašlaik tiek veikti priekšdarbi Latgales EIC atklāšanai, kā arī detalizēti izstrādāts EIC darbības plāns. Paredzams, ka Latgales EIC tiks atklāts vistuvākajā laikā. Tomēr jau tagad uzņēmēji var griezties LRAA ar viņus interesējošajiem jautājumiem, kas ļaus labāk izprast vietējo uzņēmēju vajadzības. Jāpiebilst, ka vairums EIC pakalpojumu ir bezmaksas. EIC – Latgale kontakttelefons: 5420908 Avots: LRAA

Latgales reģiona attīstības aģentūra (LRAA) ir parakstījusi līgumu ar Eiropas Komisijas Uzņēmumu Ģenerāldirektorātu par Eiro Info Centra (EIF) izveidi Latgalē. Tā oficiālais nosaukumus būs EIC — Latgale, un tas pievienosies kopējam tīklam, kurā darbojas vairāk nekā EIC visā Eiropā un citur pasaulē. Latvijā tas būs jau otrais EIC (pirmais izveidots Rīgā 2001. g.). EIC tīkls radīts, lai sniegtu atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un palīdzētu tiem gūt labumu no integrācijas Eiropā. EIC uzņēmēji var atrast informāciju par biznesa iespējām ES, par ES atbalsta programmām, iespējām piedalīties starptautiskos konkursos un citiem ar ES saistītiem jautājumiem. EIC — Latgale būs pieejama bibliotēka — informācijas centrs par ES un Latvijas likumdošanu. Tiks izveidota arī EIC mājas lapa, izdots un izplatīts informatīvais materiāls, kā arī organizēti semināri un tikšanās ar uzņēmējiem. Izmantojot EIC tīklu Latgales un arī visas Latvijas uzņēmēji varēs atrast sadarbības partnerus Eiropas valstīs, kā arī citu valstu uzņēmējiem ir iespējams meklēt sadarbības partnerus Latgalē un citur Latvijā. Šim nolūkam tiks papildināta un aktualizēta Latgales uzņēmumu datu bāze, kas ir LRAA rīcībā. Nākotnē EIC — Latgale iesaistīsies vairākos projektos, kuru mērķis būs paaugstināt Latgales un Latvijas uzņēmumu konkurētspēju ES tirgos. EIC — Latgale atradīsies LRAA birojā Daugavpilī, bet Rēzeknē LRAA Ziemeļlatgales birojā darbosies kontaktpersona.

Pirms neilga laika sociālajos tīklos un citur tika apspriesta reģionu nevienlīdzība – apkopojot datus par IKP uz vienu iedzīvotāju (1), secināts, ka Rīgas reģionā (Rīgā un Pierīgā) šis rādītājs esot pat augstāks nekā Eiropas Savienībā kopumā. Tikmēr, izpētot un salīdzinot jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma datus par dažādu reģionu iedzīvotājiem, jāsecina, ka tur šādas krasas atšķirības nav vērojamas. To, ka situācija Latvijā kopumā attīstās pareizā virzienā, iedzīvotāji Rīgā (39%) atzina biežāk nekā kopumā (32%), bet Kurzemē (35%) un Zemgalē (33%) šis rādītājs nav daudz zemāks. Tikmēr Pierīgā (23%) tas ir zem vidējā līmeņa.

Pašreizējais valsts ekonomikas stāvoklis visos reģionos vienlīdz reti tiek atzīts par labu (3%-5%), bet par sliktu to Rīgā (50%) un Pierīgā (57%) iedzīvotāji atzīst pat biežāk nekā Vidzemē (42%), Zemgalē (43%) un Kurzemē (47%). Latgalē gan situācija par sliktu atzīta vēl biežāk (58%). To, ka ekonomiskā situācija tomēr uzlabojas, Rīgā (16%) un Pierīgā (17%) iedzīvotāji atzina aptuveni tikpat bieži kā Vidzemē (15%) un Kurzemē (16%). Mazāk pozitīvi noskaņoti bija cilvēki Zemgalē (12%) un Latgalē (10%), bet, prognozējot ekonomisko situāciju pēc gada, uzlabošanos par ticamāku biežāk nekā Rīgā (21%) atzīst Kurzemē (25%) un Zemgalē (23%), bet retāk – Pierīgā (17%), Vidzemē (16%) un Latgalē (16%). Jāpiebilst gan, ka šie dati tika iegūti tad, kad Grieķijas drāmā vēl nebija sasniegts pašreizējais punkts un tās negatīvā ietekme uz pārējo Eiropu publiski tika apspriesta retāk.

Pēc aptuveni 98% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, bet No sirds Latvijai (NSL) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā pārstāvēs pa septiņiem deputātiem.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs, Mihails Zemļinskis un Igors Zujevs. Tāpat Saskaņu pārstāvēs zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Augstā debess, kāda bēdu ieleja! Aizvadītajās dienās un nedēļās mediju ziņās Latgale iekļuvusi tikai un vienīgi ar negatīviem notikumiem.

Noris Krievijas un Baltkrievijas «militāri teatrālo» mācību Zapad aktīvā fāze. Nokrišņu daudzums, lauksaimniekiem lietavu nodarītie zaudējumi un to kompensēšana, kā arī ūdens izmērcētā ceļu infrastruktūra. Tie ir galvenie ziņu bloki, no kuriem pašlaik būvēts Latgales tēls masu medijos. Pašķirstot ziņu aģentūras LETA aizvadīto dienu ziņas, kur minēta Latgale, paveras drūmākā aina arī bez abām piesauktajām aktualitātēm. Policija Kārsavā uziet marihuānas audzētavu, iztiesā lietu par 200 tūkst. latu izzagšanu no Preiļu slimnīcas, policija pieķērusi 12 dzērājšoferus – no tiem sešus Latgalē. Briesmu stāstu ēdienkartes desertā tiek piedāvāta ziņa par to, ka pēc alkohola lietošanas slimnīcā nogādāts bērns. Tādu ainu rāda prese, tomēr skaidrs, ka pamatā Latgalei pašlaik galīgi neiet: pirmkārt, ar meteoroloģiskajiem apstākļiem un, otrkārt, ar sabiedriskajām attiecībām to plašākā izpratnē. Tā ir tikai pavirši sameistarota Latgales «fasāde», jo reģiona saturs ir krasi atšķirīgs, vērtīgs un īpašs.