Latvijas elektronisko sakaru sniedzējs Lattelecom ir nodevis ekspluatācijā datu centru Dattum, kas ir ieguvis pasaules līmeņa drošības TIER III sertifikātu. Tajā ir 4500 serveru vietas. Plānots, ka lielākā daļa Dattum klientu būs ārvalstu kompānijas. Lattelecom pakalpojumu eksports plānots aptuveni 80% apmērā.

Dattum
primārā mērķauditorija būs biznesa nozares, kurās ir milzīgs datu apjoms. «Digitālās pasaules apjomi ik gadus pieaug ģeometriskā progresijā, un prognozes liecina, ka tuvāko septiņu gadu laikā internetam būs pieslēgti vairāk nekā 50 miljardi ierīču, ap 10 ierīcēm uz katru vidusmēra iedzīvotāju,» tendences iekrāso Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Dattum portfelī pakalpojumu klāsā cita starpā datu centra izmantošana kā rezerve esošajai IT&T infrastruktūrai, tehnikas noma, iekārtu izvietošana, sistēmu administrēšana, datu rezerves kopiju veidošana un glabāšana, virtuālo serveru un virtuālo darba vietu veidošana, kas ļauj klientiem veikt attālinātas darbības no jebkuras vietas, kur pieejams internets.

Noslodze esošos Lattelecom datu centros ir gandrīz piepildīta, tāpēc 2012. gada sākumā tika pieņemts lēmums par jauna datu centra būvniecību, lēmumu par datu centra izveidi šā gada sākumā DB skaidroja Lattelecom Korporatīvo klientu dienesta direktore un Lattelecom Technology valdes priekšsēdētāja Anita Mertena. Viņa atzīmēja, ka kopējās investīcijas mērāmas vairāku milj. Ls apmērā. Turklāt nākotnē uzņēmums, iespējams, būvēs vēl jaunus datu centrus, jo lielas perspektīvas saskata Krievijas un citu NVS valstu virzienā.

Datu centra Dattum īpašnieks ir Lattelecom, pakalpojumus nodrošina Lattelecom Technology, bet datu centra projektētājs un būvētājs ir Citrus Solutions.

DB jau rakstīja (24.01.2013.), ka Latvijā IT uzņēmumi nostiprina makšķeri eksporta tirgos – datu centru jomā; lielas perspektīvas saskata tieši NVS valstīs.

Arī citiem tirgus spēlētājiem, kas strādā šajā jomā Latvijā, satraukties nav nepieciešams, jo Krievijā un Ukrainā vietas pietiek visiem, iepriekš sacīja A. Mertena. Līdzīgās domas pauda DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis, jo tas būtu tāpat kā salīdzināt divu mušu nosēšanos uz nīlzirga. Jāņem vērā, ka arī DEAC nākamo gadu laikā plāno būtisku esošo datu centru noslodzes kāpinājumu un vairāku jaunu datu centru būvniecību, tostarp Latvijā, Vācijā un Holandē ar ietilpību, sākot no 1000 statņiem katrā datu centrā.

Drošība, mentalitāte, valodu zināšanas, teritoriālais izvietojums, kā arī dalība Eiropas Savienībā (ES) ir mūsu priekšrocības. Tāpat Latvija nav populāra ar zemestrīcēm un vulkānu izvirdumiem. «Mums piemīt ātrums, fleksibilitāte, arī tas, ka esam ES un NATO spēlē lomu Krievijā, Ukrainā,» papildināja A. Gailītis.

Tam, ka vietējā tirgū nav konkurences, nevarētu piekrist. To pierāda cīņas publisko un privātā sektorā iepirkumos, DB iebilda Telia Latvija izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Gataviņš. TeliaSonera meitas uzņēmums Latvijā – Telia Latvija šonedēļ paziņoja, ka ir izstrādājis inovatīvu mākoņdatošanas pakalpojumu Tcloud un šobrīd Telia Latvija ar starptautiskajiem sadarbības partneriem veic pēdējos darbus attiecīgā pakalpojuma pilnveidošanā.

Jāņem vērā, ka 2012. gada vasarā arī Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) paziņoja, ka sadarbībā ar uzņēmumu FIMA ir pabeidzis darbu pie datu centra izbūves TV tornī Zaķusalā. Šobrīd LVRTC ir divi datu centri, un uzņēmumam – bez vietējiem – ir klienti arī Ukrainā un citās valstīs. Datu centru joma ir perspektīva, DB piekrīta LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. Līdzīgu viedokli pauda M. Gataviņš, norādot, ka eksporta jomā svarīgs faktors ir mārketings.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra