Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraides tīkla izbūve Latvijā varētu izmaksāt 8,6 miljonus eiro, pastāstīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine.

Viņa skaidroja, ka LVRTC būtu gatavs veikt tīkla izbūvi gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par pāreju uz ciparu radio apraidi.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.maija sēdē uzklausīja LVRTC pārstāvjus par zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testu, Latvijā esošās radio apraides uzlabošanu un nepieciešamo finansējumu, kā arī par zemes ciparu televīzijas bezmaksas programmu izplatīšanas tīkla paplašināšanu.

Sprugaine norādīja, ka LVRTC pārstāvji tikšanās laikā prezentēja testēšanas gaitu, pirmās prognozējamās izmaksas ciparu radio apraides tīkla izbūvei, kā arī pirmos aprēķinus par ietaupījumu, kas sabiedriskajam radio rastos pārejot uz ciparu apraidi.

Lielākie ieguvēji no pēdējā laika skaļākajām cīņām ir juristi un reklāmisti.

LMT prezidents Juris Binde (pa kreisi) un Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs

Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Tele2

Strīdus būtība

Kurš iegūs, kurš zaudēs

Konkurences padomes vadītāja Ieva Jaunzeme atgādina LMT prezidenta teikto, ka cenu kari nekad nevienam par labu nav nākuši. Tomēr kopumā eksperti ir vienisprātis, ka operatori no šādiem reklāmas rullīšiem neko neiegūst, jo aizmirsta sen zināma patiesība. Proti, lai reklāmai būtu vislabākie rezultāti, tā jāveido saprotami, lai uzrunātu konkrēto auditoriju. Šajās reklāmās operatori vairāk sazinās savā starpā, nevis precīzi «šauj» uz potenciālajiem klientiem. Skatītājiem identiski izmantotā zaļā un dzeltenā cilvēciņa dēļ ir grūti saprast, kura operatora reklāma tā ir. Tādējādi, pēc ekspertu domām, vislielākie ieguvēji no cīņas ir reklāmisti, kas tās rada, un tie, kas tās pārraida vai izvieto. Tiesa, savā ziņā reklāmas savu panākušas, jo ir pamanītas, bet neatbildēts paliek jautājums: vai ieguldītie līdzekļi ir sevi attaisnojuši un panākts pieaugums klientu bāzē?

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) līdz 15.decembrim ir lūgusi raidorganizācijām iesniegt pieteikumus par licenču pārreģistrāciju, tādējādi tās būs spiestas definēt vai saglabā bezmaksas vai vēlas iegūt maksas kanāla statusu.

Satiksmes ministra Kaspara Gerharda padomniece Inga Spriņķe Db pastāstīja, ka NRTP, saņemot raidorganizāciju pieteikumus, līdz Ziemassvētkiem varētu nosaukt termiņu, kad Latvijā notiks pāreja no analogās uz ciparu apraidi, kā arī datumu, kad Latvijā pilnībā tiks atslēgta analogā TV.

I.Spiņķe sacīja, ka arī pašas raidorganizācijas apliecinājušas gatavību uz ciparu apraidi pāriet pirms ES noteiktā termiņa. Datumi, kas diskusijās tiek minēti, ir 2010.gada 1.marts vai 1.aprīlis.

Ciparu TV ieviesējs Lattelecom jau apliecinājis, ka ir gatavs tam, ka analogā apraide Latvijā varētu tik atslēgta ātrāk pirms Eiropas Savienības regulā noteikta laika, proti, 2012.gada. Arī ciparu TV infrastruktūras nodrošinātājs Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), norāda, ka ir ieinteresēts, lai TV raidorganizācijas pēc iespējas ātrāk un vienlaicīgi pārietu uz ciparu apraidi.

Sakaru kompānija SIA Lattelecom pērn strādājusi ar 30,2 miljonu eiro peļņu, liecina Firmas.lv informācija.

Tā ir par 0,5 miljoniem eiro lielāka nekā 2012.gadā gūtā 29,7 miljonu eiro peļņa.

Lattelecom apgrozījums samazinājies par 12% - no 188,89 miljoniem eiro 2012.gadā līdz 165,61 miljonam eiro pērn.

Vienīgo negatīvo ietekmi rezultātos radījis Lattelecom 23% piederošā Latvijas Mobilā telefona peļņas kritums 2013.gadā par vairāk nekā 11 miljoniem eiro, turklāt kritums no Latvijas Mobilā telefona ieņēmumiem ir vērojams jau otro gadu pēc kārtas, uzņēmuma apgrozījuma kritumu skaidroja Lattelecom pārstāve Līga Bite.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pagājušais gads Lattelecom vērtējams kā veiksmīgs, galvenokārt pateicoties veiksmīgai Lattelecom stratēģijai, kā arī ekonomikas izaugsmei Latvijā.

Maksas TV operatori neapstiprina klientu migrāciju saistībā ar lielākā TV operatora – Lattelecom – konfliktu ar MTG par TV3 retranslāciju interaktīvajā televīzijā; arī Baltcom nemierā ar MTG cenas piedāvājumu.

Aptaujāju Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) biedrus un secināju, ka Rīgā astoņu dienu laikā kopš Lattelecom interaktīvajā televīzijā pārtraukta Modern Times Group (MTG) ietilpstošā kanāla TV3 retranslācija, klāt nākuši četri abonenti, DB pastāstīja LEKA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, apliecinot, ka klienti nāk no Lattelecom, taču vienlaikus tas nenozīmē, ka visi pārgājuši TV3 kanāla dēļ. Lietas būtība ir tāda, ka ir liels troksnis par neko.

Iemesls – interaktīvā televīzija ir komplektā ar internetu, un, ja ir internets, tad viss oriģinālais TV3 saturs ir pieejams internetā. Protams, neliela neērtība – saturs nav pults attālumā, bet pieejams datorā, pamatoja I. Muuls. LEKA biedri bija gatavojušies, ka būs TV klientu pieplūdums pēc 1. aprīļa, neslēpa I. Muuls, tomēr aktivitāte izpalika. Attiecībā uz TV3 reitingiem, viņaprāt, situācija ir nelāga, jo redzams, ka kanāla retranslācijas pārtraukšana Lattelecom interaktīvajā televīzijā neatstāja ietekmi uz klientu migrāciju. Arī līgums ar Baltcom, kurš ir arī IZZI īpašnieks, pagarināts vien par diviem mēnešiem, atgādina I. Muuls, tāpēc aktuāls ir jautājums, kā MTG rīkosies turpmāk. Pieejamā informācija liecina, ka Baltcom nav apmierināts ar cenas piedāvājumu no MTG puses, tādējādi, ja līdzīgas prasības tiks izvirzītas arī citiem TV maksas operatoriem, pastāv atteikšanās iespējas no TV3 kanāla, brīdināja I. Muuls.

Televīzijas kanāls LNT, visticamāk, arī turpmāk saglabās bezmaksas kanāla statusu, Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā norādīja LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis. Savukārt TV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena konkrētu atbildi nesniedz.

Beigu termiņš, kad raidorganizācijām jāsniedz pieteikumus par licenču pārreģistrāciju NRTP, ir 15.decembris, tādējādi TV3 un LNT būs spiestas definēt, vai saglabā bezmaksas vai vēlas iegūt maksas kanāla statusu.

TV kanāla pāreja no analogās un ciparu apraidi notiks pakāpeniski, un LNT ģenerāldirektors pieļauj, ka tas varētu notikt, sākot no nākamā gada 1.marta. Sākotnēji pārejas process varētu būt Rīgā, kam sekotu lauku reģioni. Gala lēmums šajā jautājumā nav pieņemts un diskusijas turpinās.

A.Ēķis arī atgādināja, ka TV5 jau no 1.decembra veiksmīgi pilnībā ir pārgājis no analogās un ciparu apraidi. Tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka arī pārējie TV kanāli pakāpeniski domā par iekļaušanos tikai ciparu apraidē.

Raidorganizācijai TV3 beidzot pēc ilgām diskusijām ir izdevies panākt vienošanos ar Lattelecom par TV3 raidīšanu Lattelecom virszemes ciparu apraidē. Savukārt analogā apraide valstī tiks pārtraukta, TV3 nepanākot vienošanos ar LVRTC.

Tas nozīmē, ka Lattelecom virszemes TV skatītājiem arī turpmāk, pēc 1.jūnija – kanāls TV3 būs pieejams bez maksas visā Latvijā.

LVRTC pārstāve Ieva Līne DB informēja, ka naktī no 31.maija uz 1.jūniju plkst. 1:00 tiks pārtraukta arī TV3 programmas analogā apraide. Tādējādi pēc ilgām dikusijām ir noslēgušās TV3 un LVRTC sarunas par kanāla palikšanu analogajā apraidē. «Šodien, 31.maijā, beidzas līdzšinējais LVRTC līgums ar raidorganizāciju, bet vienošanās par jauna līguma noteikumiem starp pusēm pagaidām nav panākta,» paskaidroja I. Līne.

Pēc LVRTC uzskatiem - TV3 pašai ir jāuzņemas atbildība par šo situāciju, jo raidorganizācija jautājumu par savas apraides nodrošināšanu atlika uz pēdējo brīdi.

Pilnīgai pārejai uz ciparu apraidi Latvijā jānotiek līdz 2011.gada beigām, tāpēc likumiski nav nekādu šķēršļu pēc 1.jūnija turpināt raidīt analogajā apraidē, DB uzsvēra TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena.

Eiropas Savienībā izņēmums ir Polija, kura nolēmusi pāriet uz digitālo apraidi līdz 2015.gadam, piebilda B. Zūzena.

Latvijā analogo apraidi aizvien skatās ievērojams skaits mājsaimniecību tieši lauku reģionos. «Tas rada jēgu šiem skatītājiem piedāvāt televīziju viņiem pieejamā formātā, nevis piespiedu kārtā forsēt pāreju uz digitālo televīziju. Ir skaidrs, ka daļa skatītāju ekonomisku apsvērumu dēļ to līdz 1.jūnijam nedarīs un var vispār palikt bez Latvijas televīzijas programmām,» skaidroja B. Zūzena.

Tiesa, viņa atzina, ka Rīgā analogās TV skatītāju loks ir neliels, jo galvaspilsētā daudzi iedzīvotāji izvēlējušies maksas TV pakalpojumus.

Maksas televīzijas un elektronisko sakaru operators Lattelecom sācis pievērst uzmanību virszemes ciparu televīzijas licences atjaunošanai, solot nodrošināt bezmaksas dekoderus 50 000 mazturīgām mājsaimniecībām, ja licences atjaunošanas konkurss notiks līdz septembra beigām un tajā uzvarēs Lattelecom, informēja Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite.

«Gadījumā, ja Lattelecom konkursa kārtībā iegūtu tiesības nodrošināt televīzijas programmu ciparu apraidi arī pēc 2013.gada beigām, uzņēmums ir gatavs piešķirt līdz 50 000 bezmaksas dekoderu Latvijas maznodrošinātajiem iedzīvotājiem,» teikts paziņojumā medijiem.

Lattelecom uzskata, ka dekoderu dārdzība un to trūkums daļēji izskaidro medijos izskanējušos apgalvojumus, it kā Latvijas dažādo televīziju pārraides nevarot uztver Krievijas pierobežas rajonos, kas savukārt tiek piesaukts kā iemesls Latgales balsojumā «par» krievu valodu kā otro valsts valodu nesenā referendumā.

Apliecinājumu, ka ir gatavs veikt dekoderu akciju maznodrošinātiem iedzīvotājiem, Lattelecom šodien ir nosūtījis vēstulē Ministru prezidentam, Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai, satiksmes ministram, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājam un virknei institūciju, atsaucoties uz Ministru prezidenta Valda Dombrovska rezolūciju iesniegt konkrētus priekšlikumus sabiedrības saliedēšanai, teikts paziņojumā.

Piedāvājot virszemes televīziju, Lattelecom ir paredzējis atņemt daļu klientu kabeļu un satelīttelevīzijas operatoriem, Db neslēpa Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Patlaban Lattelecom virszemes digitālo televīziju (TV) skatās vairāk nekā 20 000 mājsaimniecību, no kurām puse abonē kādu no maksas kanāliem, liecina Lattelecom apkopotā informācija. Jāpiebilst, ka analogo virszemes televīziju saskaņā ar publiskajiem datiem skatās ap 220 000 mājsaimniecību, kas ir 27% no Latvijas mājsaimniecību kopējā skaita.

Kā piebilst Lattelecom, kopš brīža, kad Latvijā uzsākta pāreja no analogās uz ciparu TV apraidi, ir pagājuši nepilni pieci mēneši. Uzņēmums prognozē, ka lielāka iedzīvotāju aktivitāte būs, tuvojoties analogās TV atslēgšanas brīdim..

J. Gulbis norādīja, ka kopumā Lattelecom šis gads ir bijis ļoti spraigs, uzņēmums daudz strādājis, lai sasniegtu gada sākumā izvirzītos mērķus. Lattelecom šogad ir uzsācis divu stratēģiski un valstiski svarīgu projektu realizāciju – optiskā tīkla izbūvi un valsts pāreju no analogās uz virszemes ciparu TV apraidi.

«TV3 kā vienīgās nacionālās TV palikšana analogajā apraidē Rīgas reģionā ir neizdevīga ne vien LVRTC, bet arī iedzīvotājiem un valstij kopumā,» DB nožēlu pauda LVRTC pārstāve Ieva Līne.

Viņa paskaidroja, ka TV3 Rīgas reģionā analogajā apraidē šobrīd raida decimetru diapazona 31. frekvenču kanālā, kuru paredzēts izmantot arī ciparu apraidē.

Proti, ciparu apraidē, vienā frekvenču kanālā var pārraidīt daudzkārt lielāku programmu klāstu (6–8), turpretī analogajā – tikai vienu.

«Līdz ar to tiek nelietderīgi tērēti nacionālie radiofrekvenču resursi, mazinot iedzīvotāju iespējas saņemt pēc iespējas plašāku programmu klāstu,» uzsvēra I. Līne.

DB.lv jau rakstīja, ka 1. aprīlī pilnībā uz ciparu TV apraidi Rīgas reģionā pāriet LTV1 un LNT, bet visā Latvijā – no 1.jūnija. Savukārt LTV7 analogajā apraidē visā Latvijā vairs neraida no 1.marta, bet TV5 uz ciparu apraidi pārgāja kopš pērnā gada 1. decembra. Savukārt TV3 savu pozīciju, ko raidorganizācija darīs pēc 1.jūnija, nav paudusi, tikai atgādina vēlmi par palikšanu analogajā apraidē, kas LVRTC radītu 1,6 milj. Ls.

Latvijas elektronisko sakaru sniedzēja Lattelecom monopolstāvokļa saglabāšana ciparu televīzijas (TV) apraidē ļautu nodrošināt visiem Latvijas iedzīvotājiem pieejamu pakalpojumu un saglabātu reģionālo televīziju tīklu, aģentūrai BNS pavēstīja Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis.

Skaidrojot to, kādēļ TP iesniegusi priekšlikumu grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz iespēju Lattelecom pagarināt līgumu par digitālās televīzijas nodrošināšanu arī pēc 2014.gada, Kučinskis atzina, ka TP atbalsta valsts monopola saglabāšanu, jo tas ir veids, kā nodrošināt, ka digitālā TV ir pieejama visiem Latvijas iedzīvotājiem, turklāt tādējādi tiktu saglabāts arī reģionālo TV tīkls.

«Ja Lattelecom nezina, vai līgums tiks pagarināts vai ne, mēs nevaram runāt par kaut kādām atlaidēm, par bezmaksas dekoderiem trūcīgākajiem iedzīvotājiem. Tāpat šādā gadījumā ir apdraudēta reģionālo televīziju eksistence, jo iekļaušana apraides paketē maksā 600 tūkstošus latu, kas reģionālajām televīzijām ir nesasniedzama summa. Lattelecom pašreiz translāciju reģionālajām televīzijām nodrošina bez maksas. Nenoliedzami, ka digitālās apraides ieviešana ir ilglaicīgs process, tāpēc tikai loģiski, ka uzņēmumam, kas to sācis, ir jādod iespēja atpelnīt ieguldītās investīcijas. Ar šādiem nosacījumiem ir iespējams runāt par bezmaksas dekoderiem un reģionālo televīziju bezmaksas apraidi arī turpmāk,» paskaidroja Kučinskis.

No ceturtdienas testa režīmā ciparu apraidē sāk raidīt pirmā reģionālā televīzija – Vidzemes TV, DB informēja Lattelecom Komunikācijas daļas projektu vadītāja Līga Bite.

Tas nozīmē, ka tiem skatītājiem Vidzemē, kuri jau pārgājuši uz virszemes ciparu apraidi un aprīkojuši televizorus ar dekoderiem, ir pieejams vēl viens bezmaksas kanāls.

Vidzemes TV ciparu apraidē būs skatāma visā Vidzemē un daļā Ziemeļlatgales – no Ainažiem līdz Balviem.

«Šis mums kā reģionālajai televīzijai ir nozīmīgs tālākās attīstības solis,» uzsver Valmieras TV valdes priekšsēdētājs Ingemārs Vekteris, paskaidrojot, ja iepriekš šo reģionālo televīziju redzēja tikai 30% Vidzemes iedzīvotāju, tad šobrīd tā pieejama 99% Vidzemes teritorijas.

Vidzemes TV ir pirmā no Latvijas reģionālajām televīzijām, kas saņēmusi Nacionālās Radio un televīzijas padomes (NRTP) atļauju raidīt ciparu formātā.

MTG un Lattelecom cīņa par tarifiem ir TV tirgus aisberga redzamā daļa. Iespējams, šāda scēna nebūtu, ja TV3 saglabātu bezmaksas kanāla statusu un NEPLP nesēdētu, rokās klēpī salikusi

«Kas ķīvējas, tas mīlējas!» nāk prātā, vērojot TV kanāla TV3 īpašnieka Modern Times Group (MTG) un elektroniskā sakaru uzņēmuma Lattelecom diskusiju krustugunis. MTG izplatītajā paziņojumā medijiem informēja, ka no 1.aprīļa Lattelecom interaktīvajā televīzijā, iespējams, kanāls TV3 vairs netiks pārraidīts. Iemesls –maksas nosacījumi. MTG norāda, ka prasa mazāk nekā 0,18 eiro no abonementa. Lattelecom uzskata, ka MTG izteicis cenu diktātu, un esošie aprēķini liecina, ka Lattelecom satura maksājums koncernam MTG šogad pārsniegs miljonu eiro. Interesanti, ka publiski tiek noklusēts – līgums par TV3 un LNT retranslāciju 1.aprīlī beigtos arī Lattelecom konkurentam Baltcom, kurš šobrīd ir arī IZZI īpašnieks. MTG apgalvoja DB, ka problēmas ar citiem maksas TV operatoriem par TV3 retranslāciju neesot, tomēr DB pieejamā informācija liecina, ka tikai vakar līgums ar Baltcom ir pagarināts par diviem mēnešiem.

Kas mainīsies pēc 1.jūnija, kad būs notikusi pāreja uz ciparu televīziju? Tikai Lattelecom Virszemes TV ir iespēja bez mēneša maksas skatīties iemīļotos televīzijas kanālus, to vidū arī TV5, liecināja informācija ciparu televīzijas ieviešanas gaitā medijos, kā arī Lattelecom mājas lapā internetā, kas gan šodien ir pazudusi. Tagad no pieciem solītajiem bezmaksas kanāliem palikuši vien četri.

Sākot no šīs nedēļas klienti, kuri nopirkuši Lattelecom dekoderi, TV5 vairs neredz bezmaksas piedāvājumā. Uz to Diena.lv norādīja kāda televīzijas skatītāja, kas atgādināja, ka Lattelecom solījis piecus bezmaksas kanālus. Viņa uzskata, ka uzņēmuma reklāmas ir bijušas skatītājiem maldinošas. Kanāls šobrīd ir kodēts un pieejams tiem skatītājiem, kas abonē kādu no Virszemes TV maksas pakām.

Lattelecom uzsver, ka, izņemot sabiedrisko televīziju (LTV1 un LTV7), ko uztur nodokļu maksātāji un kam likumā paredzēts būt bezmaksas apraidē, komerckanāliem pašiem ir tiesības izvēlēties savu biznesa modeli – būt vai nebūt pieejamiem bezmaksas ēterā. Šis ir TV5 lēmums, ko mēs respektējam, komentē Lattelecom Televīzijas biznesa daļas direktore Inga Alika.

No 1.aprīļa TV3 beidzas līgums par kanāla TV3 raidīšanu Lattelecom interaktīvajā televīzijā. Tā kā līdz šim Lattelecom nav noslēdzis jaunu līgumu ar TV3, izplatīta informācija, ka, iespējams, no 1.aprīļa Lattelecom interaktīvajā televīzijā kanālu TV3 vairs nepārraidīs.

(Papildināts ar Lattelecom komentāru.)

1.aprīlī beigsies līgums, kas noslēgts starp TV3 un Lattelecom par kanāla TV3 raidīšanu Lattelecom interaktīvajā televīzijā. Jauns līgums līdz šim brīdim abu uzņēmumu starpā nav noslēgts Lattelecom dēļ, informē TV3. Lattelecom šobrīd nepiekrītot maksāt TV3 prasīto atlīdzību par kanāla TV3 veidoto programmu, ko Lattelecom tālāk piegādā saviem abonentiem, saņemot par to samaksu no saviem klientiem.

Baiba Zūzena, MTG TV un radio vadītāja Latvijā, skaidro: «Šobrīd Lattlecom pamata pakas cena ir, sākot no 9,32 eiro, un mēs prasām mazāk kā 0,18 eiro no abonementa. Tā ir salīdzinoši neliela summa par Latvijā populārāko kanālu, kurā ir ieguldīti lieli līdzekļi.»

Telekomunikāciju uzņēmuma «Lattelecom» konsolidētais apgrozījums pērn bija 212 miljoni eiro, kas ir par 16 miljoniem eiro jeb 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt tā konsolidētā peļņa - 42 miljoni eiro, pirmdien žurnālistus informēja «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, atsaucoties uz uzņēmuma konsolidētajiem neauditētajiem datiem.

«Lattelecom» grupas apgrozījums 2017.gadā bija 195,67 miljoni eiro, savukārt tā peļņa - 40,7 miljoni eiro. Tostarp pērn EBITDA, kas ir peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas, sasniedza 67,9 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas uzņēmumi pērn valstij nodokļos nomaksāja kopumā 46 miljonus eiro. Savukārt kopējais investīciju apmērs «Lattelecom» grupā aizvadītajā gadā sasniedza 27,2 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas peļņa - 42 miljoni eiro - tiks izmaksāta dividendēs uzņēmuma akcionāriem - Latvijas valstij un «Telia Company».

Gulbis uzsvēra, ka «Lattelecom» apgrozījums ir palielinājies visiem uzņēmuma darbības virzieniem - datu centru pakalpojumiem, tehnikas mazumtirdzniecībai, reklāmas izvietošanai, mākoņpakalpojumiem, drošības risinājumiem un televīzijas pakalpojumiem. Straujākais ieņēmumu pieaugums 2018.gadā vērojams jaunajās biznesa līnijās, tai skaitā mākoņpakalpojumu (+109%) un drošības risinājumu (+113%) jomā. Tāpat būtisks pieaugums vērojams arī citos pakalpojumos, piemēram, mazumtirdzniecībā (+33%), datu centru nodrošināšanā (+25%), reklāmas biznesā (+22%). Aizvadītajā gadā uzņēmums turpināja palielinār arī elektrības tirgus daļas par 8%.

Latvijas Televīzija (LTV) un Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) atklātā vēstulē raidorganizāciju TV3 aicina nespēlēt spēlītes un neboikotēt pāreju uz ciparu apraidi, bet pieņemt atbildīgu lēmumu skatītāju un nozares interesēs.

Proti, ja TV3 nevēlas būt iedzīvotājiem brīvi pieejams bezmaksas kanāls, bet kļūt par maksas kanālu, tad raidorganizācijai tas skaidri ir jāpasaka, lai iedzīvotāji netiktu maldināti.

Šādu vēstuli ar aicinājumu, kuru parakstījuši LTV ģenerāldirektors Edgars Kots un LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis, abas televīzijas ir nosūtījušas Satiksmes ministrijai, LVRTC, NRTP, Lattelecom un TV3 Latvija.

Vienlaikus televīzijas vēstulē brīdina, ja pēc 1.jūnija netiks piemēroti vienādi noteikumi visiem un kādai raidorganizācijai tiks «dotas atlaides» vai pagarināts analogās apraides termiņš, LNT un LTV patur tiesības vērsties Konkurences padomē, jo šāda situācija kropļo tirgu.

Apgalvojumi par ciparu TV projekta sadārdzinājumu vai starpnieku barošanu ir spekulatīvi, tendenciozi un neatbilst patiesībai, DB uzsvēra Lattelecom Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu vadītāja Līga Bite.

Lattelecom kā ikviens komercuzņēmums darbojas atbilstoši tirgus un konkurences situācijai, skaidroja L. Bite, vienlaikus atzīmējot, ka Lattelecom iecere piedalīties konkursā par ciparu TV ieviešanu ir saskaņota ar uzņēmuma akcionāriem (Latvijas valsti un TeliaSonera), kuri ir tieši ieinteresēti, lai uzņēmums darbotos sekmīgi un ar peļņu.

Tāpēc Lattelecom uzskata, ka ir absolūti nepamatoti vilkt paralēles starp iepriekšējo mēģinājumu Latvijā ieviest ciparu TV un Lattelecom realizēto valsts pāreju no analogās uz ciparu apraidi.

Diena 5.jūlijā raksta, ka bēdīgi slavenās firmas Kempmayer atvasi ciparu TV projekts turpina barot caur Lattelecom. Proti, tas, iespējams, ir izdevīgs arī Tautas partijas līderim Andrim Šķēlem, lai būtu kur likt Kempmayer digitālgeitas rezultātā pārpalikušos raidītājus.

Kamēr Konkurences padome (KP) izvērtē telekomunikāciju uzņēmuma SIA Lattelecom iesniegumu par mediju grupas Modern Times Group (MTG) rīcību, iestāde abu uzņēmumu strīdu nekomentēs.

Kā norādīja KP pārstāve Paula Vilsone, patlaban KP ierastajā kārtībā turpina izskatīt šā gada martā saņemto Lattelecom iesniegumu par MTG rīcību.

«Plašākus komentārus KP par situāciju sniegs pēc lēmuma pieņemšanas,» uzsvēra konkurences uzrauga pārstāve.

Viņa atgādināja, ka iesnieguma izskatīšanas termiņš ir viens mēnesis no tā saņemšanas brīža, taču iesnieguma izvērtēšanu papildu informācijas gadījumā KP var pagarināt par vēl vienu mēnesi.

Kā ziņots, Lattelecom sācis atslēgt TV3 kanālu interaktīvajā televīzijā, un no rītdienas, 2.aprīļa, šis kanāls Lattelecom skatītājiem vairs nebūs pieejams, pastāstīja Lattelecom sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Bite.

Daļa Lattelecom klientu jau no šī gada vasaras varēs no sava Latvijas fiksētā tīkla telefona numura zvanīt uz Latviju caur internetu no jebkuras vietas pasaulē, maksājot Latvijas vietējās sarunas tarifu un atrašanās vietas interneta pieslēguma izmaksas, saka Lattelecom valdes loceklis un galvenais tehniskais direktors Uldis Tatarčuks.

Tatarčuks teica, ka tas būs iespējams, pateicoties jaunās Lattelecom tīkla arhitektūras pakāpeniskai ieviešanai un pirmo šai sistēmai piemēroto pārnēsājamo telefonu ienākšanai tirgū. Izmantojot šīs ierīces ārzemes, arī būs iespējams saņemt zvanus no Latvijas, savukārt izejošie zvani būs bez papildu maksas tiem klientiem, kuriem bezmaksas sarunas Lattelecom tīklā ir iekļautas kādā no pakalpojumu pakām.

Nesenās sarunas laikā Tatarčuks teica, ka tieši tajā dienā Lattelecom notiekot Ķīnas telekomunikāciju sistēmu ražotāja Huawei dažādu ierīču prezentācija un Lattelecom klientiem daudzfunkciju pārnēsājami fiksētā tīkla telefoni varētu parādīties «periodā no jūnija līdz augustam».

Ciparu TV ieviesējs Latvijā Lattelecom varētu apņemties nodrošināt bezmaksas dekoderus mazturīgajiem, ja valsts uz ilgāku laika posmu pagarina līgumu par virszemes ciparu TV apraidi.

«Šobrīd licence par zemes apraidi ciparformātā mums ir izsniegta uz pieciem gadiem un pašreizējā biznesa modelī mums nav prasītas un arī iekļautas šādas izmaksas kā bezmaksas dekoderi, taču, ja valsts pagarina licences darbības termiņu, mēs šādu risinājumu varētu piedāvāt. Domāju, pašreizējā ekonomiskajā situācijā tā būtu labākā izeja gan valstij, gan iedzīvotājiem, gan Lattelecom,» Db paskaidroja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Latvijā ciparu TV ievieš Lattelecom kopā ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru. Šobrīd ciparu TV ir nodrošināta 70 km rādiusā ap Rīgu. Jāatgādina, ka lētākais ciparu TV uztvērējs maksā 39 Ls. Jau ziņots, ka Lattelecom aplēses liecina, ka problēmas iegādāties dekoderu 39Ls vērtībā varētu rasties ap 100 tūkstošiem mājsaimniecību, kas šobrīd skatās analogo TV.

Televīzijas kanāls TV3 nosūtījis Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC) oficiālu apstiprinājumu, ka akceptē LVRTC līguma piedāvājumu, paliekot analogajā apraidē arī pēc 1.jūnija.

TV3 akceptē LVRTC 30.aprīļa piedāvājumu ar jauno apraides tarifu par analogās apraides nodrošināšanu. Tas ļaus nodrošināt analogās apraides turpināšanu visā Latvijā - gan Rīgā, gan reģionos.

TV3 Latvia sabiedrisko attiecību koordinatore Marta Zandersone atgādināja, ka patlaban Ministru kabineta rīkojums paredz analogās apraides termiņu līdz 2011.gada 1.decembrim, savukārt LVRTC ir pienākums nodrošināt apraidi analogajā formātā, tādējādi patlaban nav juridisku šķēršļu analogās apraides turpināšanai.

«Patlaban TV3 notiek sarunas ar Lattelecom par apraidi virszemes ciparu formātā. Savukārt Nacionālās radio un televīzijas padomes lēmums paredz, ka līdz 2010.gada 22.jūlijam tiek turpināta TV3 apraide virszemes ciparu formātā,» viņa norādīja.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valde ir nolēmusi no 1. jūnija pārtraukt analogo apraidi Latvijā. Tādējādi TV ētera kanālus bez dekodera vairs nevarēs uztver ar parasto TV antenu, apliecina LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Savukārt tiem TV skatītājiem, kas šobrīd skatās digitālo, kabeļtelevīziju vai satelīttelevīziju, nekas nemainās un tie arī turpmāk redzēs izraudzītās TV pārraides. Savukārt analogās TV skatītājiem ir jāizvēlas vai nu kāda no šim iespējām vai Lattelecom virszemes TV, kuras skatīšanai nepieciešams dekoders par 39 Ls, vai uz nomaksu 1.98 Ls mēnesī.

LVRTC pieņemto lēmumu, skaidro ar to, ka gandrīz visas raidorganizācijas ir sekojušas Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) aicinājumam par pakāpenisku pāreju uz ciparu apraidi, līdz ar to - LVRTC valde to uzskatīja par optimālāko laiku analogās TV raidītāju atslēgšanai.

Pirmais no TV ētera kanāliem no analogās apraides ir atvadījies TV5, kas analogā apraidē vairs neraida kopš pērnā gada decembra.