Abi uzņēmumi piedāvās jaunas paaudzes biznesa kritisko infrastruktūru integrētu vadu, bezvadu un fiksēto mobilo tehnoloģiju konverģences risinājumiem

Riga, 2007. gada 8.august Globālais līderis drošu mobilo risinājumu jomā Aruba Networks (NASDAQ: ARUN) un Alcatel-Lucent (Euronext Paris un NYSE: ALU) ir paziņojis par savu nodomu dibināt kopuzņēmumu jaunas paaudzes vadu un bezvadu risinājumu izstrādē uzņēmumu vajadzībām. Abi šie uzņēmumi kopīgiem spēkiem uzsāks jaunu laikmetu biznesa kritiskās uzņēmumu infrastruktūras jomā jaunai biznesa lietotāju paaudzei. Šis risinājums būs paredzēts lietotāju identificēšanai, autentificēšanai un pārvaldīšanai neatkarīgi no tā, ar kādiem saziņas līdzekļiem tie piekļūst tīklam. Pašlaik šādu iespēju nepiedāvā neviena uzņēmumu sakaru sistēma.

Kopuzņēmums galveno uzmanību veltīs aparatūras un programmatūras moduļu izstrādei un izgatavošanai, kas papildinās Alcatel-Lucent jaunās paaudzes produktus ar drošiem bezvadu LAN komutatoriem. Šie moduļi apvienojumā ar Alcatel-Lucent platformām palīdzēs risināt arvien svarīgāko visaptverošas drošas mobilitātes problēmu dažādu lielumu uzņēmumos.

2007.gada 13.septembris

Paziņojums presei

Alcatel-Lucent (Euronext Paris un NYSE: ALU) informē, ka nozares analītiķu uzņēmums Gartner jau piekto gadu pēc kārtas ir ierindojis Alcatel-Lucent pirmajā vietā Rietumeiropas biznesa telefonijas tirgū. Balstoties uz piegādāto tālruņu līniju skaitu 2006.gadā, Alcatel-Lucent tirgus daļa sasniedza 17%. Papildus, uzņēmums ir ierindots līderu sektorā, Gartner izstrādātajā diagrammā "The Magic Quadrant for Corporate Telephony in Europe, the Middle East and Africa, 2007" [Maģiskais kvadrants biznesa telefonijai Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā 2007.gadā].

Savā ikgadējā ziņojumā Gartner analītiķi lēš, ka 2006.gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, vispārējais biznesa telefonijas tirgus ir nedaudz krities, taču IP telefonijas ienākšana tirgū ir būtiski paplašinājusies. Alcatel-Lucent joprojām atrodas pirmajā pozīcijā TDM (Time Division Multiplex), kā arī kopējā TDM un IP telefonijas sektorā un ieņem otro vietu IP sektorā.

Alcatel-Lucent (Euronext Paris un NYSE: ALU) paziņojis par My Teamwork Office Edition ieviešanu. My Teamwork Office Edition ir uz lietojumprogrammas balstīts daudz-lietotāju konferenču un sadarbības risinājums, kas ir īpaši pielāgots mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) tirgum.

Darbojoties kopā ar labāko savā klasē mazo uzņēmumu zvanu serveri, Alcatel-Lucent Omni PCX Office, My Teamwork Office Edition dod iespēju uzņēmumiem rīkot ekonomiski efektīvas audio un Web konferences no sava biroja. Šis risinājums ļauj ietaupīt līdzekļus un ir ļoti produktīvs, salīdzinājumā ar pakalpojuma sniedzēja risinājumiem un citām patentētām, uz aparatūras balstītām programmām, Alcatel-Lucent Uzņēmumu risinājumu pārdošanas menedžeris Baltijā Andris Laumains.

My Teamwork Office Edition pieejams vienā programmas serverī un iekļauj uzlabotas audio un Web konferenču iespējas. Ar pārlūkprogrammas palīdzību klients ir pieejams no jebkuras vietas. Pārlūkprogramma atbalsta jebkādas telefonijas ierīces. Ar IM programmas palīdzību ar vienu klikšķi var uzrakstīt vai piezvanīt saviem kontaktiem, atvērt programmu vai dalīties ar informāciju, kas atrodas uz darbvirsmas, kā arī ir iespējams ierakstīt zvanus, strādāt ar dokumentiem. Tas veicina sadarbību starp darbiniekiem un tādējādi īpaši kritiskos brīžos var padarītu komunikāciju produktīvāku.

Francijas telekomunikāciju aparatūras ražotājs Alcatel-Lucent parakstījis vienošanos ar Ķīnas telekomunikāciju kompāniju China Mobile par mobilo komunikāciju iekārtu un pakalpojumu piegādi 1 miljarda USD (456 miljonu latu) vērtībā, vēsta ziņu aģentūra Reuters.

"Stratēģiskā vienošanās ar China Mobile palīdzēs veicināt Alcatel-Lucent kā uzticama partnera tēlu, jo nu China Mobile uzticas mūsu tīkla risinājumiem un pakalpojumiem, lai sasniegtu savus mērķus mobilo un fiksēto sakaru pakalpojumu jomās, un attīstot Ķīnas telekomunikāciju industriju, " savā paziņojumā sacīja Alcatel Shanghai Bell prezidents Olivia Kiu (Olivia Qiu).

Alcatel-Lucent akcijas šorīt palielinājās par 1.97% un sasniedza 4.41 EUR. Kopš Alcatel-Lucent uzņēmuma nodibināšanās 2006.gadā, kad Francijas Alcatel grupa iegādājās ASV kompāniju Lucent, tā akcijām bijis grūts laiks.

Esošā akcionāru struktūra traucē Lattelecom attīstību, jo katram no esošajiem akcionāriem ir savi tālejošie mērķi. Turklāt Lattelecom starptautiskajā tirgū ir pietiekami spēcīgs konkurents saviem īpašniekiem Zviedru telekomunikāciju kompānijai TeliaSonera.

Piedāvājums, kas pašlaik ir izteikts saistībā ar Lattelecom pārdošanu paredz, ka darījuma rezultātā uzņēmuma darbinieki un vadība kopā ar privātā kapitāla fonda iegūst 100% Lattelecom, bet TeliaSonera 100% Latvijas Mobilā telefona.

Tā intervijā Db norādīja finanšu konsultāciju un aktīvu pārvaldes kompānijas Lazard (Francija), kas nodarbojas ar Lattelecom pārdošanas darījuma sagatavošanu un finansējuma piesaisti no uzņēmuma darbinieku un vadības puses, rīkotājdirektors Vincents Stradiks (Vincent Le Stradic).

Kas šobrīd notiek ar Lattelecom vadības izteikto piedāvājumu uzņēmuma akcionāriem, piedāvājot iespēju darbiniekiem un vadībai izpirkt 100% uzņēmuma daļu. Kādi ir tuvākie mērķi, kas ir jāizdara? Kādi ir jūsu pašreizējie uzdevumi darījumā?

Pasaulē lielākais stacionāro telefonu iekārtu ražotājs franču kompānija Alcatel-Lucent paziņojusi par 3.9 miljardu zaudējumiem 2008. gada pēdējā ceturksnī.

Tā atsaucoties uz Bloomberg, ziņo Lenta.ru. Kompānijai tas nozīmē zaudējumus jau astoto ceturksni pēc kārtas.

Zaudējumi saistīti ar aktīvu norakstīšanu 3.91 miljarda eiro apjomā un realizācijas apjomu kritumu par 5.3 %. Kopumā zaudējumi pieauguši par 60 % salīdzinājumā ar analogo periodu 2007. gadā.

Kopējais norakstīto līdzekļu apjoms jau veido 8 miljardus kopš Alcatel apvienojās ar Lucent 2006. gadā. 2008. gada septembrī Alcatel-Lucent nomainīja vadību un par izpilddirektoru kļuva Bens Vervaijens (Ben Verwaayen), bet direktoru padomi sāka vadīt Filips Kamī (Philippe Camus). Korporācija gatavojas samazināt tēriņus par vienu miljardu eiro gadā sakarā ar restrukturizāciju. Tās ietvaros plānots samazināt darbinieku skaitu par 17 500. Galvenais Alcatel-Lucent konkurents, Kanādas kompānija Nortel janvārī jau paziņojusi par bankrotu pēc tam, kad kopš 2005. gada tīro zaudējumu uzkrājumi sasniedza 7 miljardus USD.

Francijas un ASV telekomunikāciju iekārtu ražošanas uzņēmuma Alcatel-Lucent vadītājs Mišels Sombs apstiprinājis, ka atteiksies no 2,4 miljonus eiro vērtās aiziešanas prēmijas jeb tā dēvētā zelta izpletņa pēc tam, kad kompāniju pārņems Somijas konkurents Nokia.

Sombs, kurš Alcatel-Lucent vadījis kopš 2013.gada, drīzumā pametīs šo amatu, kā to paredz ar Nokia panāktais uzņēmuma pārņemšanas darījums.

Ņemot vērā bažas, ka šis darījums varētu apdraudēt darbavietas Francijā, un faktu, ka jaunais uzņēmums tiks bāzēts Somijā, Sombs intervijā franču televīzijas kanālam BFM Business trešdien norādīja, ka atteiksies no sev pienākošās aiziešanas prēmijas.

Tikmēr Alcatel-Lucent preses pārstāvis apstiprinājis, ka Sombs atteiksies arī no prēmijas akciju izteiksmē.

Nokia pagājušajā nedēļā panāca vienošanos, lai iegādātos Alcatel-Lucent, tādējādi radot pasaulē lielāko mobilo telefonu tīkla iekārtu piegādātāju.

Somijas telekomunikāciju tehnoloģiju kompānija Nokia panākusi vienošanos, lai iegādātos Francijas un ASV telekomunikāciju iekārtu ražošanas uzņēmumu Alcatel-Lucent, tādējādi radot pasaulē lielāko mobilo telefonu tīkla iekārtu piegādātāju, trešdien paziņoja abas kompānijas.

Darījuma summa veidos 15,6 miljardus eiro.

Vienošanās paredz, ka Nokia saviem konkurentiem par vienu savu akciju sniegs 0,55 akcijas apvienotajā uzņēmumā.

Jaunā uzņēmuma nosaukums būs Nokia, tas tiks bāzēts Somijā un to pārvaldīs Nokia pašreizējā vadības komanda.

Jaunā grupa pēc restrukturizācijas īstenošanos cer līdz 2019.gada beigām panākt 900 miljonu eiro ietaupījumu bez nepieciešamības likvidēt papildu darba vietas, bet apvienošanās varētu ietaupīt vēl papildu 200 miljonus eiro finanšu izdevumos, norāda abi uzņēmumi.

Alcatel-Lucent vadītājs Mišels Sombs intervijā franču televīzijas kanālam BFM Business pavēstīja, ka jaunā grupa plāno Francijā par 25% palielināt izpētes un izstrādes aktivitātes, noalgojot papildu 500 pētniekus, tādējādi kopējo izpētes un izstrādes darbinieku skaitu valstī palielinot līdz 2500.

Sakaru kompānija SIA Lattelecom pērn strādājusi ar 30,2 miljonu eiro peļņu, liecina Firmas.lv informācija.

Tā ir par 0,5 miljoniem eiro lielāka nekā 2012.gadā gūtā 29,7 miljonu eiro peļņa.

Lattelecom apgrozījums samazinājies par 12% - no 188,89 miljoniem eiro 2012.gadā līdz 165,61 miljonam eiro pērn.

Vienīgo negatīvo ietekmi rezultātos radījis Lattelecom 23% piederošā Latvijas Mobilā telefona peļņas kritums 2013.gadā par vairāk nekā 11 miljoniem eiro, turklāt kritums no Latvijas Mobilā telefona ieņēmumiem ir vērojams jau otro gadu pēc kārtas, uzņēmuma apgrozījuma kritumu skaidroja Lattelecom pārstāve Līga Bite.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pagājušais gads Lattelecom vērtējams kā veiksmīgs, galvenokārt pateicoties veiksmīgai Lattelecom stratēģijai, kā arī ekonomikas izaugsmei Latvijā.

Alcatel A5 piesaista uzmanību ar aizmugurējā vākā iemontētām krāsainām LED diodēm

Ar ko tik ražotāji nav gatavi eksperimentēt, lai padarītu savus produktus pamanāmākus garlaicīgi līdzīgo viedtelefonu masā. Individualitātes meklējumi attiecas kā uz dārgajiem flagmaņiem, tā uz pavisam lētiem, vienkāršiem budžeta tālruņiem. Mūsu pusē ne pārāk populārais Alcatel patērētāju uzmanību savam modelim A5 cenšas pievērst ar spožām gaismām. Burtiskā nozīmē, jo tālruņa aizmugurējais vāciņš ir piepildīts ar krāsainām LED diodēm.

Dizains

Nebūs pārspīlēti apgalvot, ka Alcatel A5 gadījumā uzmanības vērta ir tikai un vienīgi āriene. Precīzāk – tikai aizmugurējais vāciņš un ar to saistītās iespējas. Pats telefons nav diez ko pievilcīgs. Tas ir diezgan vienkāršs, paliels plastmasas ķieģelītis, ko bez jau pieminētā vāciņa veikalos daudzi pat nepamanītu. Standarta variantā 14,6 cm garš, 7,2 cm plats un 7,7 mm biezs. Uzliekot krāšņāko vāciņu ar iestrādātām 36 LED diodēm, tālrunis «uzbriest» līdz 10,2 mm biezumam un 167 gramiem. Tā diemžēl ir cena, kas jāmaksā par vēlmi turēt pie auss ierīci, kas mirguļo kā Ziemassvētku eglīte. Atšķirībā no vairuma konkurentu Alcatel joprojām pieturas pie prakses iestrādāt SIM kartes pieslēgvietu kaut kur korpusa vidū. Lai tai piekļūtu, jānoņem izdaudzinātais aizmugures vāciņš. Šis nudien izrādījās pamatīgs izaicinājums, kura pārvarēšanu otrreiz negribētos izdzīvot. Vāks ir «ieķīlēts» tik stipri, ka no nagu nolaušanas var paglābt tikai kāda cietāka instrumenta ņemšana talkā. Taču arī tad ir jāuzmanās, lai nenoberztu plastmasas malas šaurajā atvēršanas gropē. Īpaša Light Show lietotne ļauj dot komandas LED diodēm – ar kādas formas un krāsas rotaļām informēt par ienākošajiem zvaniem un ziņojumiem, kā lēkāt līdzi mūzikai un tamlīdzīgi. Izvēle nav pārāk plaša. Var izvēlēties meteorītus, lietu, uguņošanu un tamlīdzīgu parādību atgādinošu gaismiņu skraidīšanu. Mūzikas atskaņošanas laikā tālruni var pakratīt, lai mainītu gaismas efektus. Cita funkcija Color Catcher dod iespēju kaut ko nofotografēt un pašam uzbūvēt uz attēlā redzamajām krāsām balstītu ekrāna motīvu. Abas šīs funkcijas ir interesanti papētīt, taču pēc dažām dienām interese par tām noplok. Gaismiņu šaudīšanās, protams, piesaista apkārtējo uzmanību, taču tas ne vienmēr ir labi. Konservatīvākās publiskās pulcēšanās vietās uzkrītošā gaismu izrāde drīzāk traucē un teātra izrādēs to labāk vispār atslēgt.

Situācija ar Lattelecom privatizāciju līdzinās mūslaiku eposam: valsts ar to darbojas jau desmit gadus, tērējot gan cilvēkresursus, gan finanšu līdzekļus, bet rezultāts joprojām nav saskatāms.

Tiklīdz parādās cerība uz risinājumu, kāds pielemj, lai labāk viss paliek pa vecam. Sak’: «labāk zināms ļaunums, nekā nezināms labums.” Taču arī zināmais ļaunums nav mazs. Ja tiktu nolemts paturēt valsts īpašumā 51% Lattelecom akciju, tad faktiski šāds lēmums nozīmētu: “atsakāmies pārdot akcijas investoriem, kas būtu ieinteresēti efektīvākā uzņēmuma darbībā, straujākā attīstībā un lielākā konkurencē telekomunikāciju sektorā». Diemžēl šāds modelis, kur valsts paliek Lattelecom daļējs īpašnieks, joprojām figurē starp dažādiem privatizācijas scenārijiem. Sliktāki par pašreizējo situāciju, kur valstij pieder 51% Lattelecom, būtu vienīgi divi varianti: pirmajā 100% īpašumtiesību abos uzņēmumos – LMT un Lattelecom piederētu Telia Sonera, otrā – 100% īpašumtiesības Lattelecom iegūtu Latvijas valsts. Slikti tas būtu pirmkārt no konkurences viedokļa, otrkārt – garām palaisto izdevību dēļ. Pat tad, ja valsts lēmums iegūt 100% Lattelecom akcijas būtu paredzēts tikai kā pagaidu risinājums, visticamāk, tas būtu stabils, paliekošs risinājums. Lai gan politiskajā retorikā var šķist pieņemami kā argumentu par labu vienam scenārijam piesaukt vēl sliktākas alternatīvas, taču no pilsoniskā un ekonomiskā labuma perspektīvas būtu pareizāk tiekties uz risinājumu, kurš dod maksimāli iespējamo labumu valstij, pat tad, ja to sasniegt nav viegli. Šādi lēmumi liecina par nobriedušu politisko atbildību.

Maksas TV operatori neapstiprina klientu migrāciju saistībā ar lielākā TV operatora – Lattelecom – konfliktu ar MTG par TV3 retranslāciju interaktīvajā televīzijā; arī Baltcom nemierā ar MTG cenas piedāvājumu.

Aptaujāju Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) biedrus un secināju, ka Rīgā astoņu dienu laikā kopš Lattelecom interaktīvajā televīzijā pārtraukta Modern Times Group (MTG) ietilpstošā kanāla TV3 retranslācija, klāt nākuši četri abonenti, DB pastāstīja LEKA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, apliecinot, ka klienti nāk no Lattelecom, taču vienlaikus tas nenozīmē, ka visi pārgājuši TV3 kanāla dēļ. Lietas būtība ir tāda, ka ir liels troksnis par neko.

Iemesls – interaktīvā televīzija ir komplektā ar internetu, un, ja ir internets, tad viss oriģinālais TV3 saturs ir pieejams internetā. Protams, neliela neērtība – saturs nav pults attālumā, bet pieejams datorā, pamatoja I. Muuls. LEKA biedri bija gatavojušies, ka būs TV klientu pieplūdums pēc 1. aprīļa, neslēpa I. Muuls, tomēr aktivitāte izpalika. Attiecībā uz TV3 reitingiem, viņaprāt, situācija ir nelāga, jo redzams, ka kanāla retranslācijas pārtraukšana Lattelecom interaktīvajā televīzijā neatstāja ietekmi uz klientu migrāciju. Arī līgums ar Baltcom, kurš ir arī IZZI īpašnieks, pagarināts vien par diviem mēnešiem, atgādina I. Muuls, tāpēc aktuāls ir jautājums, kā MTG rīkosies turpmāk. Pieejamā informācija liecina, ka Baltcom nav apmierināts ar cenas piedāvājumu no MTG puses, tādējādi, ja līdzīgas prasības tiks izvirzītas arī citiem TV maksas operatoriem, pastāv atteikšanās iespējas no TV3 kanāla, brīdināja I. Muuls.

Lattelecom vadība strādā darījuma pabeigšanai nepieciešamo uzdevumu izpildes, TB/LNNK lūgs valdībai atlikt lēmuma pieņemšanu.

Gala lēmums par telekomunikāciju uzņēmuma Lattelecom privatizāciju varētu tikt pieņemts 6. novembrī. «Ja valdība lēmumu par pārdošanu pieņem minētajā datumā, tad vēl ir iespējams ievērot iepriekš apspriestos termiņus par darījuma pabeigšanu un līdz ar to arī — ieskaitīt naudu par Lattelecom kapitāldaļām valsts budžetā līdz gada beigām,» uzskata Lattelecom preses sekretāre Maija Celmiņa. Tikmēr Tēvzemei un brīvībai/LNNK (TB/LNNK) lūdz valdībai atlikt jautājumu par Lattelecom privatizāciju, jo uzskata, ka izvēlētais privatizācijas modelis nav labākais risinājums, jo iegūstamā summa 290 milj. Ls ir teju līdzvērtīga uzņēmumam piederošo īpašumu vērtībai. «Pašreizējā ekonomiskā situācijā šis ir veiksmīgākais Lattelecom pārdošanas modelis, jo nodrošina valsts budžetam garantētus ienākumus atbilstoši augstākajam neatkarīgam vērtējumam,» norāda M. Celmiņa.

Privatizējot SIA Lattelecom izsoles ceļā, par to iespējams iegūt vismaz par 50 milj. eiro vairāk. To intervijā Db apgalvo uzņēmuma, kurš apstrīdēja tiesā pašreizējo Lattelecom privatizācijas procesu - Time Investments valdes priekšsēdētājs, jurists Gints Vilgerts. Viņš arī norāda, ka ir investori, kam ir interese par šo kompāniju, taču atsakās nosaukt viņu vārdus.

Kāpēc esat nolēmis tiesā apstrīdēt Lattelecom pašreizējo privatizācijas modeli?

Pirmām kārtam runa ir par manu tiesisko apziņu - viss, kas pēdējā laikā ir noticis saistībā ar Lattelecom, man kā advokātam izraisa ļoti lielu interesi, it īpaši ņemot vērā, cik drosmīgi tiek virzīts iedomātais Lattelecom privatizācijas modelis, kuram pamatojumu es nekur nevaru atrast. Man ir bijuši vairāki klienti, kuri ir ļoti norūpējušies par šo Lattelecom privatizācijas modeli, viņi labprāt piedalītos privatizācijā, bet viņi neredz nekādu iespēju to darīt, izņemot ejot caur tiesu. Runājot par vienu no pretendentiem, kurš ir izgaismots medijos - manuprāt, tas nav modelis, kā Latvijā var privatizēt kāda uzņēmuma kapitāldaļas. Uzskatu, ka labs piemērs ir Ventspils naftas daļu privatizācija, kas notika izsoles veidā - kāpēc gan Lattelecom būtu jāprivatizē citādāk? Mans mērķis ir panākt, ka šī izsole notiek izsoles veidā.

Lattelecom grupas ieņēmumi šī gada pirmajā pusgadā sasniedza 80.5 miljonus latu, kas ir par 10% vairāk nekā 2007. gada pirmajā pusgadā. Uzņēmuma peļņa bija 15.9 miljoni latu, bet kapitālieguldījumu apjoms sasniedza 9.4 miljonus latu.

„Pusgada darbības rezultāti liecina, ka Lattelecom attīstījies stabili un saskaņā ar gada sākumā nospraustajiem darbības mērķiem, par prioritāro virzienu nosakot platjoslas interneta klientu skaita pieaugumu. Šī mērķa sasniegšanai lielākās investīcijas veicām tieši Lattelecom tīkla infrastruktūras – piekļuves un datu tīkla - attīstībā, kas sniedz iespēju platjoslas internetam pieslēgt jaunus klientus,” norāda Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Lattelecom pastāvīgā interneta lietotāju skaits šī gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2007. gada attiecīgo laika periodu, pieauga par 23% un sasniedza 168.7 tūkstošus. Aprīlī uzņēmums pirmo reizi ierīkoja optisko pieslēgumu visam ciematam – Ogres rajona Ikšķiles jauno māju ciematam Zaļās salas, kā arī paplašināja bezvadu interneta WiMAX bāzes staciju skaitu. Pašlaik Lattelecom bezvadu internetu WiMAX iespējams izmantot desmit bāzes staciju apkārtnē, kas atrodas Rīgā un tās apkaimē, Ogrē, Daugavpilī, Jelgavas rajona Zaļeniekos un Liepājas rajona Dunalkā.

Informācija un zināšanas, labas prakses un pieredzes piemēri ir mūsdienu svarīgākā vērtība, kas ir arī pamats jebkādai attīstībai. Tāpēc, jo īpaši būtiski ir, ka mūsu lauku saimnieku un uzņēmēju rīcībā ir visa viņiem noderīgā un vajadzīgā informācija, lai veicinātu savu darbību un attīstību.

Lai Latvijas lauksaimniekiem nepieciešamā informācija gan par nacionālā un Eiropas Savienības (ES) atbalsta saņemšanu, gan par projektu sagatavošanu un pieteikumu iesniegšanu, kā arī citiem jautājumiem nāktu no viena vienota avota, koordinēti un organizēti, Zemkopības ministrijā (ZM) top valsts mēroga lauku tīkls.

Šādu tīklu katra ES dalībvalsts veido, pamatojoties uz Eiropas Padomes (EP) regulu, kas nosaka atbalsta jomas lauku attīstībai, ko potenciāli var finansēt Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA). Tas dod iespēju lauku attīstībā iesaistītām organizācijām un pārvaldes iestādēm veidot abpusēju un koordinētu informācijas plūsmu lauku attīstībai svarīgos jautājumos vietējā, nacionālā un ES līmenī.

Aruba Networks un Alcatel-Lucent paziņojuši par nodomu dibināt kopuzņēmumu jaunas paaudzes vadu un bezvadu risinājumu izstrādē uzņēmumu vajadzībām, liecina uzņēmumu pārstāvju Latvijā sniegtā informācija.

Šis risinājums būs paredzēts lietotāju identificēšanai, autentificēšanai un pārvaldīšanai neatkarīgi no tā, ar kādiem saziņas līdzekļiem tie piekļūst tīklam.

Kopuzņēmums galveno uzmanību veltīs aparatūras un programmatūras moduļu izstrādei un izgatavošanai, kas papildinās Alcatel-Lucent jaunās paaudzes produktus ar bezvadu LAN komutatoriem.

"Mūsu klienti Baltijas valstīs noteikti augstu novērtēs jaunizveidotās infrastruktūras piedāvājumu," uzskata Alcatel-Lucent Baltijas reģiona pārdošanas vadītājs Andris Laumanis. Viņš norāda, ka "jauno produktu izstrāde ir tikai sākusies un tas prasīs zināmu laiku līdz tie būs pieejami mūsu tirgū, bet mēs noteikti informēsim gan par produktu attīstības gaitu, gan par iespēju iegādāties jaunos risinājumus Baltijas reģionā".

Elektronisko ierīču un telekomunikāciju iekārtu vairumtirgotājs Alcatel-Lucent Baltics ieceļis citu valdes priekšsēdētāju, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošā uzņēmuma Lursoft informācija.

Par jauno SIA Alcatel-Lucent Baltics valdes priekšsēdētāju kopš septembra beigām ir kļuvis Roberts Malms (Robert Malm), savukārt līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Jekaterina Sirovatko turpmāk pildīs valdes locekļa amata pienākumus. Savukārt valdes locekļu pārstāvības tiesības ir samazinājušās valdes locekļiem Gunāram Normanam Nīlsenam (Gunna Normann Nielsen) un Elēnai Karīnei Hektoenai (Ellen Karine Hektoen), kas turpmāk, tāpat kā citi valdes locekļi un valdes priekšsēdētājs, varēs pārstāvēt valdi kopā vismaz ar vēl vienu valdes locekli. Uzņēmuma valdē kopš šī gada jūlija beigām darbojas arī Armands Dīriņš.

Telekomunikāciju uzņēmuma «Lattelecom» konsolidētais apgrozījums pērn bija 212 miljoni eiro, kas ir par 16 miljoniem eiro jeb 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt tā konsolidētā peļņa - 42 miljoni eiro, pirmdien žurnālistus informēja «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, atsaucoties uz uzņēmuma konsolidētajiem neauditētajiem datiem.

«Lattelecom» grupas apgrozījums 2017.gadā bija 195,67 miljoni eiro, savukārt tā peļņa - 40,7 miljoni eiro. Tostarp pērn EBITDA, kas ir peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas, sasniedza 67,9 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas uzņēmumi pērn valstij nodokļos nomaksāja kopumā 46 miljonus eiro. Savukārt kopējais investīciju apmērs «Lattelecom» grupā aizvadītajā gadā sasniedza 27,2 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas peļņa - 42 miljoni eiro - tiks izmaksāta dividendēs uzņēmuma akcionāriem - Latvijas valstij un «Telia Company».

Gulbis uzsvēra, ka «Lattelecom» apgrozījums ir palielinājies visiem uzņēmuma darbības virzieniem - datu centru pakalpojumiem, tehnikas mazumtirdzniecībai, reklāmas izvietošanai, mākoņpakalpojumiem, drošības risinājumiem un televīzijas pakalpojumiem. Straujākais ieņēmumu pieaugums 2018.gadā vērojams jaunajās biznesa līnijās, tai skaitā mākoņpakalpojumu (+109%) un drošības risinājumu (+113%) jomā. Tāpat būtisks pieaugums vērojams arī citos pakalpojumos, piemēram, mazumtirdzniecībā (+33%), datu centru nodrošināšanā (+25%), reklāmas biznesā (+22%). Aizvadītajā gadā uzņēmums turpināja palielinār arī elektrības tirgus daļas par 8%.

Lattelecom grupas uzņēmums Lattelecom BPO Londonā notikušajā Contact Center World konkursā ir ieguvis galveno balvu nominācijā Labākais kontaktu centrs Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā lielo kontaktu centru kategorijā.

Cīņā par uzvaru Lattelecom BPO apsteidza tādus uzņēmumus kā Vodafone (Spānija), The Listening Company (Lielbritānija) un Samsung Electronics (Itālija) un tagad cīnīsies par Pasaules labākā kontaktu centra nomināciju minētajā kategorijā, Db.lv informē Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Deniss Kolosovs.

Contact Center World konkursa pusfināls notika no 17. līdz 19. jūnijam Londonā. Lielo kontaktu centru (tādu, kuros strādā vairāk kā 250 darbinieki) kategorijā piedalījās arī Lattelecom BPO, kas piedāvā kontaktu centru pakalpojumus vairākiem vadošajiem Latvijas uzņēmumiem, kā arī nodrošina Baltijas populārākā Uzziņu dienesta 1188 darbību. Uzvara nominācijā Labākais kontaktu centrs dod Lattelecom BPO iespēju piedalīties Pasaules kontaktu centru konkursā, kas notiks šā gada nogalē Amerikas Savienotajās Valstīs un kurā tiksies EMEA (Eiropas, Āfrikas un Tuvo austrumu), Amerikas (Ziemeļu un Dienvidu Amerikas) un APAC (Āzija un Klusā okeāna) labākie kontaktu centri.

Lattelecom Padome par Lattelecom valdes locekli izraudzījusies Gintu Bukovski, par kura iecelšanu līdz nākamās nedēļas beigām lēmumu pieņems Lattelecom Dalībnieku sapulce. Pēc apstiprināšanas Valdes locekļa amatā, Gints Bukovskis pildīs Lattelecom Galvenā finanšu direktora pienākumus.

Gints Bukovskis iepriekš bija finanšu konsultāciju uzņēmuma KPMG Baltics Darījumu konsultāciju pakalpojumu asociētais direktors. Pirms tam G. Bukovskis bija Latvijas Krājbankas valdes loceklis, kā arī AS Latvijas kuģniecība finanšu direktors un valdes loceklis. Savu karjeru finanšu sektorā viņš sāka kā revīzijas vadītājs uzņēmumā PricewaterhouseCoopers. Db.lv informē Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Deniss Kolosovs.

G. Bukovskis ir ieguvis grāmatvedības un saimnieciskās darbības analīzes bakalaura diplomu Latvijas Universitāte. Viņš ir arī ir arī lielākās starptautiskās grāmatvežu asociācijas ACCA (Association of Chartered Certified Accountants) biedrs.

No 1.aprīļa TV3 beidzas līgums par kanāla TV3 raidīšanu Lattelecom interaktīvajā televīzijā. Tā kā līdz šim Lattelecom nav noslēdzis jaunu līgumu ar TV3, izplatīta informācija, ka, iespējams, no 1.aprīļa Lattelecom interaktīvajā televīzijā kanālu TV3 vairs nepārraidīs.

(Papildināts ar Lattelecom komentāru.)

1.aprīlī beigsies līgums, kas noslēgts starp TV3 un Lattelecom par kanāla TV3 raidīšanu Lattelecom interaktīvajā televīzijā. Jauns līgums līdz šim brīdim abu uzņēmumu starpā nav noslēgts Lattelecom dēļ, informē TV3. Lattelecom šobrīd nepiekrītot maksāt TV3 prasīto atlīdzību par kanāla TV3 veidoto programmu, ko Lattelecom tālāk piegādā saviem abonentiem, saņemot par to samaksu no saviem klientiem.

Baiba Zūzena, MTG TV un radio vadītāja Latvijā, skaidro: «Šobrīd Lattlecom pamata pakas cena ir, sākot no 9,32 eiro, un mēs prasām mazāk kā 0,18 eiro no abonementa. Tā ir salīdzinoši neliela summa par Latvijā populārāko kanālu, kurā ir ieguldīti lieli līdzekļi.»

Lielākie ieguvēji no pēdējā laika skaļākajām cīņām ir juristi un reklāmisti.

LMT prezidents Juris Binde (pa kreisi) un Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs

Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Tele2

Strīdus būtība

Kurš iegūs, kurš zaudēs

Konkurences padomes vadītāja Ieva Jaunzeme atgādina LMT prezidenta teikto, ka cenu kari nekad nevienam par labu nav nākuši. Tomēr kopumā eksperti ir vienisprātis, ka operatori no šādiem reklāmas rullīšiem neko neiegūst, jo aizmirsta sen zināma patiesība. Proti, lai reklāmai būtu vislabākie rezultāti, tā jāveido saprotami, lai uzrunātu konkrēto auditoriju. Šajās reklāmās operatori vairāk sazinās savā starpā, nevis precīzi «šauj» uz potenciālajiem klientiem. Skatītājiem identiski izmantotā zaļā un dzeltenā cilvēciņa dēļ ir grūti saprast, kura operatora reklāma tā ir. Tādējādi, pēc ekspertu domām, vislielākie ieguvēji no cīņas ir reklāmisti, kas tās rada, un tie, kas tās pārraida vai izvieto. Tiesa, savā ziņā reklāmas savu panākušas, jo ir pamanītas, bet neatbildēts paliek jautājums: vai ieguldītie līdzekļi ir sevi attaisnojuši un panākts pieaugums klientu bāzē?

Kamēr Konkurences padome (KP) izvērtē telekomunikāciju uzņēmuma SIA Lattelecom iesniegumu par mediju grupas Modern Times Group (MTG) rīcību, iestāde abu uzņēmumu strīdu nekomentēs.

Kā norādīja KP pārstāve Paula Vilsone, patlaban KP ierastajā kārtībā turpina izskatīt šā gada martā saņemto Lattelecom iesniegumu par MTG rīcību.

«Plašākus komentārus KP par situāciju sniegs pēc lēmuma pieņemšanas,» uzsvēra konkurences uzrauga pārstāve.

Viņa atgādināja, ka iesnieguma izskatīšanas termiņš ir viens mēnesis no tā saņemšanas brīža, taču iesnieguma izvērtēšanu papildu informācijas gadījumā KP var pagarināt par vēl vienu mēnesi.

Kā ziņots, Lattelecom sācis atslēgt TV3 kanālu interaktīvajā televīzijā, un no rītdienas, 2.aprīļa, šis kanāls Lattelecom skatītājiem vairs nebūs pieejams, pastāstīja Lattelecom sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Bite.