Tehnoloģijas

Lattelekom 100. konkurents

Juris Kaža [email protected], 02.05.2003

Jaunākais izdevums

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) trešdien izsniedza 100. publiska telekomunikāciju tīkla individuālo operatora licenci uzņēmumam Beta Com. Kompānija nodarbosies ar vietējo un starptautisko balss sakaru pakalpojumu sniegšanu fiksētā tīklā, kā arī internetu un datu pārraides pakalpojumiem, teikts Beta Com paziņojumā. Beta Com līdz šim nodarbojies ar biroja centrāļu un kabeļu tīklu ierīkošanu. 2002. gadā tā apgrozījums bija 380 000 Ls. Kopā ar licenci uzņēmumam piešķirti 10 000 numuri numerācijas plānā un savs starpsavienojumu kods. SPRK amatpersonas jau agrāk ir teikušas, ka liela daļa licenču saņēmēju ir nelieli, vietēja rakstura uzņēmumi, pat zemnieku saimniecības, kas iecerējušas sniegt interneta pakalpojumus tuvākajā apkaimē u.tml. Šīs amatpersonas neoficiāli prognozē, ka liela daļa 100 licenču saņēmēju. visticamāk, nesāks nopietnu darbību un tikai neliels skaits kompāniju reāli konkurēs ar bijušo monopolistu Lattelekom. Zviedrija ar pāri par 8 miljoniem iedzīvotāju un augstākiem iedzīvotāju ienākumiem darbojas aptuveni 30 telekomunikāciju operatori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Arodbiedrība pret štata samazināšanu Lattelekom

Juris Kaža [email protected], 06.03.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība pretojas iecerētai aptuveni 1000 Lattelekom darbinieku atlaišanai, taču pagaidām neplāno traucēt uzņēmuma darbību. Arodbiedrības prezidente Zoja Semjonova Db teica, ka organizācija vairākām valsts iestādēm un amatpersonām iesniegusi savus iebildumus pret Lattelekom strādājošo skaita samazināšanu. Rakstiski iebildumi nosūtīti Valsts darba inspekcijai, ministru prezidentam Einaram Repšem, Lattelekom valsts daļu pārvaldītājai Latvijas privatizācijas aģentūrai un starptautiskai sakarnieku arodbiedrību organizācijai. «Mēs tagad nogaidām kāda būs valsts reakcija,» teica arodbiedrības vadītāja un piebilda, ka pagaidām netiek domāts par darba tirgus cīņas paņemieniem, kas varētu traucēt Lattelekom darbību. «Mēs neesam devuši savu piekrišanu Lattelekom darbinieku samazināšanas plāniem, tādēļ arī neviens vēl šogad nav oficiāli atlaists,» teica Z. Semjonova. Arī vairāki Lattelekom vadītāji un darbinieki, ar kuriem Db sazinājās un kuri nevēlējās, lai publicētu viņu vārdus, teica, ka darbinieku samazināšanas plāni radījuši zināmu spriedzi, bet, visticamāk, tie Lattelekom pakalpojumu kvalitāti neietekmēšot. «Man šķiet, ka uzņēmums cenšas darīt visu iespējamo, lai tos, kuru darbvietas likvidēs, nodrošinātu ar jaunu darbu,» teica kāds strādājošais. Cita augsta amatpersona izteicās, ka noskaņojums Lattelekom jau desmit gadus raksturojams ar vārdiem «ne dienu miera». Taču atbildīgais darbinieks atzina – uzņēmuma ekonomiskie rādītāji un rezultāti liecina, ka nemitīgās reorganizācijas bijušas veiksmīgas. Neoficiālās sarunās darbinieki arī izteicās, ka Lattelekom strādājošo vidū ir labi izglītoti un zinīgi cilvēki, kuriem nebūs grūti atrast citu nodarbošanos. Šim viedoklim piekrita arī Z. Semjonova, kura gan teica, ka viņai rūp to darbinieku liktenis, kuriem līdz pensijai atlicis tikai nedaudz gadu. Viņasprāt tiem varētu rasties lielas grūtības atrast citu darbu. Lattelekom paziņojumā par plānoto darbinieku skaita samazināšanu norādīts, ka dažas pašreizējās uzņēmuma funkcijas varētu nodot citiem uzņēmumiem, tas ir, tos pirkt kā ārpakalpojumus. Z. Semjonova teica, ka šādi varētu pārkārtot Lattelekom transporta nodaļu un mācību centru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lattelekom dividendēs izmaksās 9.35 milj. Ls

Madara Fridrihsone, 18.06.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets vakar piekrita SIA Lattelekom direktoru padomes priekšlikumam SIA dalībniekiem dividendēs par 2002. gadu izmaksāt 9.35 milj. Ls no uzņēmuma pērnā gada peļņas. Lattelekom dalībnieku sapulce par dividenžu izmaksu lems šodien. Līdzšinējais fiksēto telekomunikāciju monopolists 2002. gadā nopelnījis 21.8 milj. Ls. Valstij šajā uzņēmumā pieder 51 % kapitāla daļu, bet Tilts Communications — 49 % kapitāla daļu. Db (16.04.2003.) jau rakstīja, ka iepriekš Lattelekom direktoru padome piedāvāja dividendēs par 2002. gadu izmaksāt 6.5 milj. Ls, taču šis piedāvājums neapmierināja valdību, kas uzskatīja, ka valstij būtu jāsaņem lielāka uzņēmuma peļņas daļa. Privatizācijas aģentūras (PA)ģenerāldirektors Arnis Ozolnieks otrdien ministrus informēja, ka Lattelekom direktoru padome atzinusi, ka maksimālā dividendēs izmaksājamā summa ir 9.35 milj. Ls. Lai arī dividendēs nolemts izmaksāt vairāk, nekā to paredzēja Lattelekom direktoru padomes sāktonējais piedāvājums, tas neatstās negatīvu iespaidu nedz uz šogad plānoto fiksēto telekomunikāciju tīklu modernizācijas darbu izpildi, nedz uz uzņēmuma finanšu rādītājiem, skaidroja PA ģenrāldirektors. Līdzīgu viedokli izteica arī Lattelekom direktoru padomes loceklis Viesturs Šutko, kurš norādīja, ka šogad iecerēts palielināt tā dēvētā ciparu tīkla īpatsvaru no pašreizējiem 83 % līdz 90 %. Tiesa, Lattelekom jumta līgums paredzēja, ka fiksēto telekomunikāciju tīkla modernizācija bija jāpabeidz līdz 2001. gadam, viņš piebilda. V. Šutko atgādināja, ka kopš šī gada 1. janvāra Lattelekom faktiski sāk darboties brīvas konkurences apstākļos, proti, savus pakalpojumus jau sāk piedāvāt citi fiksēto telekomunikāciju operatori, tādēļ šogad uzņēmuma peļņa no fiksēto telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanas būs neliela. Viņš prognozē, ka 2003. gadā lielāko Lattelekom peļņas daļu veidos dividenžu ienākumi no šim uzņēmumam piederošajām Latvijas Mobilā telefona akcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Liepājā gada laikā DSL interneta lietotāju skaits pieaudzis par 64%

Vēsma Lēvalde [email protected], 07.10.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada laikā Lattelekom Liepājā plāno ciparu tīklam pieslēgt vairāk nekā 948 tālruņa līnijas: Liepājas rajona Cīravā – 192 tālruņa līnijas, Kazdangā – 179, Rucavā - 209 un Nīcā – 368 tālruņa līniju, informē SIA Lattelekom preses sekretāre Maija Celmiņa. Šajās vietās Lattelekom uzstādīs arī DSLAM iekārtas, kas ļaus iedzīvotājiem izmantot platjoslas interneta pakalpojumus (Pilsētas internetu, Mājas DSL, Ultra DSL). Liepājas rajonā Lattelekom ciparu tīklam ir pieslēdzis 87,5% tālruņa līniju, bet pilnīgi sakaru tīkla modernizācijas darbus plānots pabeigt 2007. gadā, izmantojot arī bezvadu tehnoloģijas (CDMA tīklu). 7. un 8. oktobrī Lattelekom piedalīsies izstādē Liepājas uzņēmējs 2005. Izstāde notiks Tautas mākslas un kultūras centrā Liepājā, Rožu laukumā 5/6. Izstādē Lattelekom speciālisti uzņēmējus iepazīstinās ar jauno datortehnikas apkalpošanas pakalpojumu, kas paredz datoru, serveru, printeru uzturēšanu un apkalpošanu, speciālistu konsultācijas pa tālruni jebkurā diennakts laikā vai datorspeciālistu izsaukumu, kā arī informēs par interneta, bezvadu interneta un tālruņa līniju pakalpojumiem. Izstādes laikā piesakot vairākus Lattelekom pakalpojumus – interneta pieslēgumus Starta DSL, Ekonomiskais Ultra DSL, MDSL Pro u. c., kā arī ISDN tālruņa līnijas pakalpojumus un datortehnikas apkalpošanu – to ierīkošana būs ar 50% vai 100% atlaidi. Liepājas pilsētā un rajonā Lattelekom ir aptuveni 26 553 klientu – 25 382 privāto klientu un 1 171 biznesa klients.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lattelekom negrib atvadīties no monopola

Juris Kaža [email protected], 01.07.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelekom piedāvā savienot sarunas no citiem operatoru tīkliem uz Rīgu Rīgas rajonu un Jūrmalu par 1.7 santīmiem minūte, bet pārējām Latvijas pilsētām – par 5 santīmiem minūte. Telekomunikāciju nozare uzskata, ka Lattelekom publicētie starpsavienojuma ievērojami apgrūtinās konkurenci telekomunikāciju tirgū. Latvijas telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis sacīja, ka šādi tarifi sagraus jebkādas iespējas alternatīviem operatoriem darboties iekšzemes sarunu tirgū. Viņš uzskata, ka Lattelekom piedāvājums nav pamatots izmaksās un varētu pat novest pie tiesas prāvām par telekomunikāciju regulējošo likumu neievērošanu. Lattelekom regulēšanas lietu attīstības direktors Aivars Kreilis sacīja, ka abi mobilo sakaru operatori ir spējuši attīstīties ar esošiem starpsavienojuma līgumiem, kas neesot lēti. Turklāt A. Kreilis norādija, ka likumā paredzēto izmaksu attiecināšanas metodiku, kuras pielietošanu apstiprinās neatkarīgs auditors, varēs piemērot starpsavienojumu tarifu aprēķināšanai tikai 2004. gadā. Tā rezultātā varētu mainīties nākāmgad piedāvātie starpsavienojuma tarifi. A. Kreilis lika saprast, ka Lattelekom varētu samazināt starpsavienojuma tarifus, ja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pieļautu kompānījai veikt t.s. tarifu sabalansēšanu paaugstinot fiksēto mēnešm Lattelekom pakalpojumu nodaļas vadītājs Valdis Vansovičs sarunā ar Db sacīja, ka neskatoties uz kurnēšanu par tarifiem, pirmo starpsavienojuma līgumu ar jaunu operatoru varētu parakstīt jau tuvāko 10 dienu laikā. «Uzskatu, ka 2 līdz 3 mēnešu laikā, mēs būsim parakstījuši līgumus ar kādiem sešiem alternatīvajiem operatoriem,» V. Vansovičs sacīja un piebilda: «Tas norāda, ka mūsu piedāvājums ir adekvāts.» Lattelekom menedžeris teica, ka operatorus, ar kuriem tiks slēgti starpsavienojuma līgumi, pēc pušu vienošanās publiskos tikai pēc līguma parakstīšanas. Tele2 un Tele2 Telekom izpilddirektors Mats Tilli komentāra, kas rakstīts avīzei Diena arī izteicās, ka Lattelekom tarifu piedāvājums faktiski pagarina monopolu un padara konkurenci iekšzemes tirgū gandrīz neiespējamu. Savukārt no Tele2 internetā publicētā starpsavienojuma piedāvājuma izriet, ka kompānija citiem operatoriem prasīs 8.8 santimus minūte par ienākošiem zvaniem savos tīklos. Tele2 pieder mobilo sakaru tīkls visā Latvijā, bet māsas uzņēmumam, fiksēto sakaru operatoram Tele2 Telekom praktiski nav savu tīkla resursu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latgalē sāk darboties informatīvais tālrunis tūristiem

Aivars Mackevics [email protected], 06.03.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

3. martā, sāka darboties Latgales reģiona informatīvā tālruņa līnija 7 118 118, ko apkalpo Lattelekom Rēzeknes operatoru centrs. Piezvanot uz šo numuru, no pulksten 7.00 līdz 23.00 ikviens interesents var saņemt informāciju par atpūtas, izklaides, lauku tūrisma, transporta un citām iespējām Latgalē. Informatīvā līnija 7 118 118 ir izveidota saskaņā ar sadarbības līgumu, ko decembrī noslēdza Lattelekom SIA un Latgales attīstības aģentūra. Līgumā paredzēts arī, ka Lattelekom 118 operatoru dienests sniegs palīdzību Latgales reģiona attīstības aģentūras datu uzturēšanā un apkopošanā par jaunāko un aktuālāko tūrisma informāciju reģionā. Patlaban datu bāzē ir apkopots vairāk nekā 1000 ierakstu. Arī turpmāk iecerēts datu bāzi pastāvīgi papildināt ar informāciju par jauniem tūrisma objektiem, izklaides un tūrisma pasākumiem, kā arī tūrisma vietu aprakstiem, ceļojumu iespējamām izmaksām un vēlamo apmeklējuma laiku. Informāciju par Latgales reģionu var iegūt arī, piezvanot pa tālruni 118 vai apmeklējot interneta mājas lapu www.118.lv. Latgales reģiona attīstības aģentūras direktore Inga Goldberga, runājot par informatīvo tālruņa līniju, izteica cerību, ka to aktīvi atbalstīs arī Latgales tūrisma informācijas centri, sniedzot to rīcībā esošo informāciju. „Neviens zvanītājs nepaliks bez atbildes,” viņa sacīja. „Ja operatora rīcībā nebūs vajadzīgās informācijas, tas ieteiks citu informācijas avotu.” Iedzīvotājiem nepieciešamu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšana ir viena no Lattelekom darbības prioritātēm. Jau otro gadu, veidojot telekomunikāciju infrastruktūru un izglītojot sabiedrību, uzņēmums ir aktīvi iesaistījies informācijas sabiedrības veidošanā. Tālruņa izmantošana ir svarīgs informācijas sabiedrības veidošanas pamatelements. Lattelekom aktīvā līdzdalība informācijas sabiedrības veidošanā apliecina uzņēmuma vadošo lomu šajā valstij nozīmīgajā procesā. Sadarbība ar Latgales reģiona attīstības aģentūru ir spilgts piemērs, kā pašvaldību institūcijas var ekonomiski izdevīgi un ērti sniegt iedzīvotājiem pakalpojumus, izmantojot tālruni. Turklāt operatoru centra izmantošana palīdzēs valsts un pašvaldību iestādēm īstenot uz klientiem vērstas organizācijas principus un sekmēs to darbības efektivitāti. Zvanot uz informatīvo tālruni 7 118 118, jāmaksā saskaņā ar Lattelekom iekšzemes sarunu tarifiem. Papildu maksa par informācijas sniegšanu prasīta netiek. Avots: Lattelekom

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

TeliaSonera negatavojas dramatiskiem paziņojumiem

Juris Kaža [email protected], 08.12.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TeliaSonera viceprezidents Kennets Karlbergs (Kenneth Karlberg) preses konferencē 8. decembrī ziņos par savu tikšanos ar valdības darba grupu, kas pēta Lattelekom un Latvijas mobilā telefona (LMT) valsts daļu privatizāciju. K. Karlbergs arī klāstīs savu viedokli par Eiropas telekomunikāciju tirgu, kurā redzāma uzņēmumu konsolidācija – tā Db Online teica TeliaSonera Baltijas valstu, Dānijas un Norvēģijas darbības virziena preses sekretārs Šels Lindstrēms (Kjell Lindström). Š.Lindstrēms lika saprast, ka nav gaidāmi nekādi dramatiski paziņojumi pēc tikšanās ar darba grupu, kurā ietilpst ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL), satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP) un finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP). Šī darba grupa jau kopš vasaras izskata jautājumu, vai sākt sarunas par TeliaSonera piedāvājumu atpirkt atlikušās valsts daļas gan LMT (valstij tieši pieder 28 %) un Lattelekom (valstij pieder 51 %). Premjers Aigars Kalvītis vairākkārt izteicies, ka valdība labprāt pilnībā pārdotu LMT zviedru koncernam, taču vēlas, lai Lattelekom piederētu kādam citam, tādēl, iespējams, valsts mainītu savas LMT daļas pret TeliaSonera piederošajām 49 % Lattelekom daļām, īslaicīgi pārņemot Lattelekom valsts īpašumā lai to pārdotu kādam citam starptautiskajam telekomunikāciju operatoram. Nozares analītiķi norāda, ka Lattelekom bez saiknes ar mobilo sakaru operatoru zaudētu tirgus vērtību, jo darbojas fiksētā tīkla balss sakaros, ko daudzi uzskata par bezperspektīvu nozari kuru nomāks lēti mobilie sakari un interneta telefonija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

V. Krasovickis saglabā bagātākā statusu

Rudīte Spakovska, [email protected], 67084420, 20.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 100 visbagātāko cilvēku īpašums gandrīz sasniedz 1/4 no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

Ar šādiem secinājumiem laižot klajā Latvijas bagātako cilvēku top 100 klajā nāk Lato Lapsa un Kristīne Jančevska no Baltic Screen. Žurnālā Pastaiga publicētais Top 100 tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompānija Laika stars.

"Mūsu pirmā simtnieka vidējā vērtība ir 26,5 miljoni latu, bet kopējā - aptuveni 2,65 miljardi latu," norāda pētījuma autori.

Līderi stabili

V. Krasovicka portfelī šobrīd ir 203 miljoni latu, kas ir par 18 miljoniem vairāk nekā pērn. Šogad uz otro vietu no pērnā gada piektās pacēlies Oļegs Fiļs, Aizkraukles bankas līdzīpašnieks, kura kapitāls gada laikā pieaudzis par 33 milj. ls un sasniedz 113 milj. Ls. Labi veicies arī otram Aizkraukes bankas līdzīpašniekam Ernestam Bernim, kas pateicoties 31 milj. Ls pieaugumam ar 110 milj. Ls pakāpies no sestās uz trešo vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Brīdina par viltībām ar interneta iezvanpieeju

Juris Kaža [email protected], 14.10.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelekom paziņojumā presei brīdina savus klientus, interneta iezvanpieejas lietotājus, no viltībām interneta lappusēs, kas var radīt negaidīti lielus telefona rēķinus. Kompānija norāda, ka dažas «izklaides» lappuses, neprecīzi brīdinot lietotājus, piedāvā it kā bezmaksas piekļuvi to saturam noklikšķinot uz "accept" vai "OK" pogas. Šī rīcība izraisa programmiņas lejuppārlādi, kas pārtrauc iezvanīšanos caur vietējo Lattelekom 900 numuru un, lietotājam bieži to nemanot, pārzvana uz kādu paaugstinātas maksas numuru ārzemēs. Tā rezultātā klients par internetā pavadīto laiku maksā nevis Lattelekom iezvanpieejas tarifu, bet par zvanu uz tālajām ārzemēm plus par izklaides pakalpojumiem. Lattelekom savā paziņojumā sīkāk neraksturo šīs viltīgās interneta lapas, taču citviet internetā rakstīts, ka t.s. «dialer» robotus parasti izmanto erotiska satura interneta lappuses. Savukārt numuri, kuri klientam nezinot tiek izsaukti, bieži atrodas eksotiskās Indijas vai Klusā Okeana salās, uz kurām ir dārgas tālsarunas. Lattelekom ieteic iezvanpieejas lietotājiem uzlikt kādu t.s. dialeru novēršanas bezmaksas programmiņu, kādas ir pieejāmas www.dialer-control.de un citviet.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lattelekom iegūst MicroLink Latvia

Juris Kaža [email protected], 14.11.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelekom ir pabeidzis informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma MicroLink Latvia iegādi. Kā teikts preses paziņojumā, Lattelekom ar šo darījumu kļūst par vienu no lielākajiem spēlētājiem Latvijas un Baltijas reģiona IT tirgū. Līdz ar to Lattelekom ir veicis savu daļu no plašāka darījuma, kurā Lietuvos Telekomas un Igaunijas Elion pārņem savu valstu MicroLink kompānijas, tādējādi Baltijas mēroga MicroLink koncernu pārņemot trīs ar zviedru TeliaSonera cieši saistītu telekomunikāciju uzņēmumu īpašumā. TeliaSonera pieder 49 % Lattelekom un vairākums Igaunijas un Lietuvas uzņēmumos. Latvijā saskaņā ar Konkurences padomes lēmumu tiks pārdota MicroLink infrastruktūra, pārsvarā optiskie tīkli Rīgā. MicroLink klientu datu pārraides pieslēgumi tiks pārslēgti uz Lattelekom resursiem, kas daudzviet pat fiziski atrodas blakus MicroLink vadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Unibankas un Lattelekom informācija par traucējumiem datu pārraides tīklā.

Inguna Šķepaste [email protected], 06.04.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelekom veikto tīkla uzlabošanas darbu rezultātā šorīt no 9:37 līdz 10:20 tika traucēta lielākā daļa Unibankas klientu apkalpošanas centru un bankas automātu darbība, kā arī pilnībā apturēta internetbankas un telebankas darbība. Tā kā no Unibankas neatkarīgu iemeslu dēļ ierastos finansu pakalpojumus saņemt nebija iespējams, Unibanka atvainojas saviem klientiem par šorīt sagādātajām neērtībām. Lattelekom sabiedrisko attiecību direktore Anita Leiškalne skaidro: «Traucējumi radās pēc Lattelekom veiktajiem plānveida tīkla uzlabošanas darbiem, kad, palielinoties sakaru plūsmai izveidojās avārijas situācija un tika traucēti divi a/s Unibanka datu tīkla pieslēgumi. Lattelekom bija informējis Unibanku par plānotajiem darbiem un iespējamiem traucējumiem. Lattelekom atvainojas a/s Unibanka un tās klientiem par sagādātajām neērtībām.» Izmantojot interneta risinājumus un klientu apkalpošanas centru tīklu (64 centri visā Latvijā), Unibanka apkalpo vairāk kā 550 tūkstošus klientu, tās tīklā darbojas 157 bankomāti Rīga un Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Parakstīs starpsavienojuma līgumu

Juris Kaža [email protected], 10.07.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelekom un Telekom Baltija pirmdien parakstīs starpsavienojuma līgumu. Lattelekom paziņojumā teikts, ka tas būs pirmais starpsavienojuma līgums starp fiksētā tīkla operatoriem Latvijā. Telekom Baltija, kas galvenokārt piedāvā lētākus ārzemju zvanus biznesa klientiem, līdz šim ir darbojies t.s. deleģēšanas līguma ietvaros, kas parakstīts Lattelekom monopola laikā. Kompānija jau pagājušā gada nogalē paziņojusi, ka cer darboties iekšzemes sarunu, interneta pieslēgumu un datu pārraides tirgū un pat ievilkt savus telefonus gala lietotājiem. Lattelekom sabiedrisko attiecību menedžere Anita Leiškalne teica, ka parakstīšanas ceremonijas laikā būšot iespējams uzzināt sīkāku informāciju par konkrētā līguma nosacījumiem. Vairāki telekomunikāciju nozares pārstāvji ir asi kritizējuši Lattelekom t.s. starpsavienojuma pamatpiedāvājumā iekļautos tarifus kā pārmērīgi augstus un vērstus pret konkurenci. Savukārt kādas citas t.s. alternatīvo zvanu kompānijas pārstāvis neformālā sarunā ar Db teica, ka piedāvātie tarifi ir nedaudz zemāki, nekā tie, ko viņa un, iespējams, citi līdzīgi uzņēmumi maksājuši t.s. deleģēšanas līguma ietvaros. Telekom Baltija pieder Dānijas uzņēmumam IP Telecom Holdings ApS, kam arī ir daļas vairākos alternatīvo zvanu pakalpojumu sniedzējos Dienvidamerikā. Starpsavienojuma līgums ietver nosacījumus un samaksu, par kuru viens telekomunikāciju operators izmanto otra operatora tīkla resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Hesburger pārstāve Latvijā: Mēs nebraucam ar limuzīniem, nav mums privātās lidmašīnas

Dienas Bizness, 18.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es Hesburger restorānos ēdu piecas reizes nedēļā. Pusdienlaikā. Manam dēlam ir divarpus gadu,» tā uz laikraksta Latvijas Avīze jautājumu, cik bieži viņa pati un viņas dēls ēd Hesburger restorānā, atbildējusi bijusī rīdziniece, latviete Ieva Salmela.

Viņa, ieprecoties Salmelu ģimenē, ir kļuvusi par vienu no restorānu ķēdes Hesburger vadošajām darbiniecēm un patlaban uzrauga tās darbību ārpus Somijas.

Jautāta, cik turīgi ir Hesburger īpašnieki (Salmelu ģimenei pieder vairāk nekā 360 restorānu septiņās valstīs), I. Salmela atbildējusi: «Visticamāk, likšu jums vilties.»

«Mēs esam vienkārši cilvēki. Mēs nebraucam ar limuzīniem, nav mums privātās lidmašīnas. Jā, es atzīstu, ka veikalā pērku to sulas paku, kas man tajā brīdī patīk.

Ģērbjamies visi vienkārši, un pēc apģērba neviens nepateiks, kas mēs esam. Skandināvijā esmu mācījusies, ka tu vari būt tāds, kāds esi, un tevi tādu pieņem. Viss ir normāli. Mans bērns iet valsts bērnudārzā. Mums nav aukles mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lattelekom būvē bezvadu internetu

Juris Kaža [email protected], 27.03.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelekom šī gada nogalē gatavojas ieviest t.s. bezvadu interneta telpu BIT priekšapmaksas karti, kas pavērs piekļuvi internetam vairākās sabiedriskās vietās. Tāpat kā ar Telekarti, ko var lietot jebkurā Lattelekom taksofonā, plānoto bezvadu interneta telpu karti varēs izmantot visās sabiedriskās vietās, kurās darbojas Lattelekom ierīkota BIT, lai pieslēgtu portatīvo datoru vai citu ierīci bezvadu internetam. BIT atklāts jau vairākās Double Coffee kafejnīcās Rīgā un Ventspilī. Vienlaikus tika paziņots, ka Lattelekom ierīkojis BIT Lido atpūtas centrā Dzirnavas (Krasta ielā), Skonto hallē, izstāžu centrā Ķīpsalā, lidostā Rīga un citās vietās. Šīs vietas jau šobrīd tiks apzīmētas ar uzlīmēm, uz kurām trekniem burtiem rakstīts WiFi, angļu vārdu Wireless Fidelity (uzticami bezvadu sakari) saīsinājums, ko bieži lieto, lai apzīmētu šo tehnoloģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Jauni Lattelekom tarifi uzņēmējiem

Juris Kaža [email protected], 12.05.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelekom no 9. maija piedāvā jaunu tarifu plānu Ekonomiskais dialogs, kas domāts biznesa klientiem. Plāns ļauj biznesa klientam par nedaudz lielāku abonešanas maksu izvēlēties divus numurus Latvijā, mobilajos tīklos vai ārzemēs, uz kuriem iespējams tūliņ saņemt atlaidi par sarunām 20 % (zvaniem uz mobilajiem numuriem – 15 %). Ekonomiskais dialogs ir spēkā darba dienās no plkst. 7.00 līdz 20.00, teikts Lattelekom paziņojumā. Tarifu plāns ir trešais un vienkāršākais no šobrīd trīs tarifu plānu piedāvājumiem biznesa klientiem. Plāns Darijuma zvani paredz dažādas atlaižu kombinācijas ko saņem par zināmu sarunu daudzumu vienā virzienā, kas automātiski samazina sarunu izmaksas citā virzienā, piem, nozvanot 30 minūtes uz ārzemēm (ar 15 % atlaidi), iestājās 15 % atlaide uz visām iekšzemes sarunām. Zvanot uz ārzemēm ilgāk par 70 minūtēm atlaide ārzemju sarunām pieaug uz 20 %, bet pēc 80 %, saņem arī 20 % atlaidi par iekšzemes sarunām. Savukārt Biznesa tarifu plāns paredz atlaižu iespējās zvanot uz līdz pat 21 valsti. Lattelekom cenu noteikšanas sektora vadītājs Rolands Brolišs teica, ka lai gan citi biznesa tarifu plāni var likties pievilcīgāki ar plašākām zvanīšanas iespējām, Ekonomiskais dialogs ir domāts kā sākuma solis Lattelekom atlaižu programmā maziem un piesardzīgiem uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Repše «Lattelekomam» uzsūtīs VK

Ilze Veģe, 25.04.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Einars Repše nosūtījis vēstuli Valsts kontrolierim Raitam Černajam ar lūgumu izskatīt iespēju veikt ārpuskārtas likumības un lietderības revīziju SIA «Lattelekom». Šāds lūgums izteikts pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) likumu, saskaņā ar kuru VK var veikt revīziju uzņēmumā ar valsts kapitāla daļu (Latvijas Republikai pieder 51% no uzņēmuma «Lattelekom» daļām), kā arī ar nepieciešamību Latvijas pusei kā uzņēmuma līdzīpašniekam iegūt skaidru, objektīvu un aktuālu informāciju par uzņēmuma darbību, ņemot vērā apstākli, ka valdība apņēmusies iespējami ātri risināt domstarpības mierizlīguma sarunu ceļā ar otru «Lattelekom» īpašnieku «Tilts Communications». Minēto aktuālu darījis arī apstāklis, ka no Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības saņemta informācija par iespējamām nelikumībām uzņēmumā, kuru rezultātā samazinās SIA «Lattelekom» vērtība un līdz ar to valsts iespējas nākotnē gūt ieņēmumus uzņēmuma privatizācijas norisē. Valsts kontrolieta padomniece juridiskajos jautājumos Indira Ozola sarunā ar Db norādīja, ka VK neesot iebildumu pret šādas revīzijas veikšanu, taču valdības vadītājam tikšot lūgts rakstiski precizēt nepieciešamās pārbaudes detaļas un tēmu. E. Repšes ierosināto kontroli veikšot Privatizācijas procesa revīzijas departaments. I. Ozola arī piebilda, ka VK šā gada plānā revīzija Lattelekomā nebija paredzēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lattelekom dividendēs plāno izmaksāt 6.5 milj. Ls

Madara Fridrihsone, 15.04.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Lattelekom direktoru padome ierosinājusi SIA dalībniekiem dividendēs par 2002. gadu izmaksāt 6.5 milj. Ls no Lattelekom pērnā gada peļņas. Par to liecina Ministru kabineta sēdes lēmuma projekts, kura pieņemšana šodien tika atlikta. Lēmuma projekts paredzēja akceptēt Lattelekom direktoru padomes priekšlikumu un uzdot Privatizācijas aģentūrai nodrošināt atbilstošu valsts kapitāla daļu turētāja balsojumu Lattelekom dalībnieku sapulcē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kas ļautu sakaru operatoriem sakārtot gaisvadu līnijas un uzturēt tās atbilstošā kārtībā, nebremzējot pilsētas attīstību, domā Dmitrijs Ņikitins, SIA Baltcom vadītājs.

Līdz 2006. gadam Latvijā nebija nekādu aizliegumu rekonstruēt esošās vai izbūvēt jaunas gaisvadu līnijas, kas ievērojami veicināja ātrgaitas interneta attīstību, taču šobrīd situācija ir strauji mainījusies, norāda D.Ņikitins, uzsverot, ka galvaspilsētā pastāvošais regulējums ne tikai bremzē Rīgas attīstību, bet arī būtiski apdraud konkurenci nozarē.

Šobrīd RD saistošie noteikumi paredz, ka, modernizējot vai rekonstruējot jebkurus gaisa tīklus, tie ir jāpārceļ uz pazemes infrastruktūru, kas realitātē ne vienmēr ir tehniski izdarāms, teic Baltcom vadītājs. Tāpat viņš uzsver, ka vienīgais risinājums operatoriem, kuri plāno pieslēgumus pārcelt uz pazemi, ir vienoties ar SIA Tet (iepriekš SIA Lattelecom un SIA Lattelekom) par vietas nomu tai piederošajā pazemes infrastruktūrā, ko uzņēmums mantojis no padomju laikiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lattelekom atgriežas tirdzniecībā

Juris Kaža [email protected], 13.12.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, tirdzniecības centrā Spice, atvērts Lattelekom tehnikas un telekomunikāciju pakalpojumu veikals Apollo, ziņo uzņēmums. Veikalā varēs iegādāties datorus, programmatūru, spēļu konsoles un fiksētā tīkla sakaru ierīces - tālruņus,faksus u.tml. Vienlaikus ir iespējams iegādāties Lattelekom pieslēgumu, DSL internetu un citus pakalpojumus. Veikalā arī būs pieejamas iespējas noslēgt līzinga līgumus par piedāvāto tehniku. Līdz ar Apollo digitālās tehnikas veikala atvēršanu, Lattelekom faktiski atgriežas sakaru iekārtu un datortehnikas tirdzniecībā, ko uzņēmums pirms vairāk nekā gada pameta, pārdodot meitas uzņēmuma Lattelekom Sakaru sistēmām piederošos TeleParks veikalus mobilo telefonu dīlerim DT Mobile.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labējās opozīcijas partija Sabiedrība citai politikai (SCP) finanšu ministra amatam izvirzījusi SCP Ekonomikas un finanšu darba grupas vadītāju, bijušo Ernst&Young partneri Egonu Liepiņu, liecina SCP izplatītais paziņojums presei.

«SCP ir pārliecināts, ka iespējams grozīt budžetu, nesamazinot ne pensijas, ne citus sociālos pabalstus. SCP Ekonomikas un finanšu darba grupai jau no Valsts kontroles revīzijas datiem un citas publiskās informācijas ir redzami būtiski samazinājumi ministrijās un valsts aģentūrās, nemazinot mazās algas valsts pārvaldē. Mēs redzam būtiskus līdzekļus, kuri šobrīd tiek neefektīvi izmantoti valsts akciju sabiedrībās vai ir iesaldēti dažādos kontos. Tam visam ir jāparādās budžeta grozījumos,» pauž SCP izvirzītais finanšu ministra amata kandidāts.

V. Dombrovska pārstāvētais Jaunais laiks par vienu no reālākajiem kandidātiem uz finanšu ministra amatu uzskata partijas dibinātāju, bijušo premjeru Einaru Repši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

2008. gadu vairāki reklāmas nozares pārstāvji atzīst par veiksmīgāko savā vēsturē

Dace Skreija, Db, 05.11.2009

«Šobrīd tirgū novērojama īstermiņa risinājumu dominēšana pār tēla kampaņām, visi mēģina izdzīvot, un vieglākais ceļš ir uz peļņas rēķina piedāvāt vairāk un lētāk, nekā to dara konkurents,» tā mediju aģentūras Mindshare direktore Kristīne Kalniņa – Ūsele. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tomēr šis gads un prognozes par turpmākajiem var izšķirt aģentūru «būt vai nebūt». TOP 10 lielākās mediju aģentūras pērn apgrozījušas 64.42 milj. Ls, 9 no tām spējušas to palielināt amplitūdā no 5 % līdz 38 %. Tikai vienai - SIA Creative Media Services samazinājies apgrozījums par 5.17 %.

Tāpat kā pērn reklāmas aģentūru TOP līderpozīcijas ir saglabājusi SIA Alpha Baltic, strādājot ar 16.01 milj. Ls lielu kapitalizēto apgrozījumu. SIA Alpha Baltic valdes priekšsēdētājs Lauris Špillers skaidro, ka kapitalizētais apgrozījums jāskata kontekstā ar darbinieku skaitu un apgrozījumu. Uzņēmums pērn nodarbināja 52 speciālistus, līdz ar to apgrozījumā lielāku daļu veido pašu speciālistu veikums, mazāk izmaksas trešajām pusēm.

Otro vietu sarakstā ieņem SIA DDB Worldwide Latvia. SIA DDB Worldwide Latvia izpilddirektors Andris Rubīns atzīst, ka 2008. gads bijis visu laiku veiksmīgākais gads uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē, tas ieies aģentūras vēsturē ar pirmo izcīnīto balvu prestižākajā pasaules reklāmas festivālā Cannes Lions.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta komplekss 333 no ģimenes biznesa izaudzis līdz uzņēmumam, kas piesaistījis arī starptautiskas nozīmes partnerus

Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ar Lattelekom palīdzību atslogos darbu Somijā

Juris Kaža [email protected], 24.11.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TeliaSonera, kam pieder 49 % Lattelekom, līdz gada beigām pabeigs pilotprojektu – uzticēs dažādus sava Somijas uzņēmuma biznesa procesu pārslodzes darbus veikt Latvijā ar Lattelekom resursiem. Tas izriet no Lattelekom izplatītas informācijas. Runa ir par īslaicīgu datu ievadīšanas un citu darbu veikšanu t.s. darba sastrēguma laikos Somijā un lai izvairītos no virsstundu darba ieviešanas Somijas uzņēmumā. Pēc gadumijas tiks apsvērti līdzšinējā pieredze un lemts, vai turpināt sadarbību. Tālākā perspektīvā TeliaSonera Somijā cer atrisināt savu darbinieku pārslodzes un neregulārās darba plūsmas problēmas ar jaunu tehnoloģiju risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KM: Gaismas pili nevar būvēt uz parāda

, 14.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrija uzskata, ka konkursa rezultāti pierāda – Nacionālo bibliotēku nedrīkst būvēt uz parāda, jo tas noved pie pilnīgi nepieņemama sadārdzinājuma un pilnīgi neakceptējamām summām. Bibliotēkas celtniecībai līdzekļi ir nevis jāaizņemas, bet jāuzkrāj, Db.lv informēja Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Zvirbule.

Racionālākais risinājums šajā situācijā būtu veidot īpašu uzkrājumu Nacionālās bibliotēkas celtniecības finansēšanai, šim mērķim izmantojot daļu no plānotās Lattelekom privatizācijas ieņēmumiem. Šī uzkrājuma līdzekļi būtu izmantojami visā būvniecības laikā, pakāpeniski finansējot reāli paveiktos darbus. Tas ļautu izvairīties no neadekvātiem finanšu resursu piesaistes izdevumiem.

Uzkrājuma veidošana būtu saprātīga no inflācijas ierobežošanas viedokļa, jo gadījumā, ja Ministru kabinets piešķirtu būvniecībai nepieciešamos līdzekļus no Lattelekom privatizācijas ieņēmumiem, nākamgad reāli tiktu izlietota tikai aptuveni ceturtā daļa no tiem, bet atlikusī nauda būtu ''iesaldēta''.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Apollo apžēlo nepilngadīgus krāpniekus

Juris Kaža [email protected], 03.02.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelekom interneta pakalpojumu sniedzējs Apollo pēc «mammu» lūgumiem apžēlojis vairākus nepilngadīgos, kas izmantojuši savas ģimenes MājasDSL pieslēgumus, lai no Apollo izkrāptu maksas papildu pakalpojumus. Kā izriet no Lattelekom paziņojuma, nepilngadīgie lietotāji ar e-pasta palīdzību izmānījuši citu lietotāju lietotājvārdus un paroles un tos izmantojuši, lai pasūtītu DSL pieslēguma īslaicigās paātrināšanas pakalpojumu «Turbo». Ar Turbo palīdzību iespējams paatrināt parasta MājasDSL pieslēguma lejuppārlādes ātrumu no 256 kilobitiem sekundē (kbps) līdz 2 megabitiem sekundē (Mbps). Krāpšana veikta tīņiem uzdodoties par Apollo pakalpojuma uzturētājiem. Savukārt tie, kas «iekrituši» pārkāpuši bieži atkārtoto brīdinājumu nekad un nevienam neatdot savus interneta piekļuves vai cita elektroniska pakalpojuma (piem. interneta bankas) pamattdatus. Kā raksta Lattelekom, nepilngadīgo krāpnieku ģimenēm atjaunoti interneta sakari saņemot solījumus, ka t.s. sociālā inženērijā apdāvinātie jaunieši vairs neatkārtos savus pārkāpumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kultūras ministrija: Gaismas pili nevarēs būvēt "uz parāda", jo tas rada pilnīgi nepieņemamu sadārdzinājumu

, 14.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gada 14. septembris

Kultūras ministrija ir saņēmusi informāciju par aģentūras Jaunie Trīs brāļi rīkotā konkursa par Nacionālās bibliotēkas būvdarbiem rezultātu.

Kultūras ministrija uzskata, ka konkursa rezultāti pierāda - Nacionālo bibliotēku nedrīkst būvēt "uz parāda", jo tas noved pie pilnīgi nepieņemama sadārdzinājuma un pilnīgi neakceptējamām summām. Bibliotēkas celtniecībai līdzekļi ir nevis jāaizņemas, bet jāuzkrāj.

Racionālākais risinājums šajā situācijā būtu veidot īpašu uzkrājumu Nacionālās bibliotēkas celtniecības finansēšanai, šim mērķim izmantojot daļu no plānotās Lattelekom privatizācijas ieņēmumiem. Šī uzkrājuma līdzekļi būtu izmantojami visā būvniecības laikā, pakāpeniski finansējot reāli paveiktos darbus. Tas ļautu izvairīties no neadekvātiem finanšu resursu piesaistes izdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru