Lattelekom informācijas tehnoloģiju nodaļa Verdi ir vīlusies par Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu neizskatīt jautājumu par Verdi pārveidošanu 100 % meitas uzņēmumā. Verdi biznesa attīstibas un pārdošanas direktors Ēriks Eglītis teica, ka darbības virziena juridiskā neatdalīšana nozīmē, ka 2003. gadā pēc telekomunikāciju tirgus liberalizācijas IT darbības virzienu var piemeklēt papildu problēmas. PA, kas pārvalda 51 % valsts daļu Lattelekom, 8. novembrī atlika jautājuma par Verdi atdalīšanu izskatīšanu uz nenoteiktu laiku, pieprasot, lai to sīkāk izpēta Lattelekom valsts pilnvarnieki. Pēc neoficiālas informācijas, šāds lēmums varētu būt saistīts ar Sonera un Latvijas valsts arbitrāžas strīdu, kur Latvijas puses juristi ieteikuši pagaidām neveikt lielas pārmaiņas Lattelekom struktūrā. «Jau šodien mums ir jācīnās ar aizdomām, ka Lattelekom mūs šķerssubsidē. Piegādātāju acīs mēs esam gan it kā biznesa partneri, kas savos risinājumos iekļauj viņu produktus, gan lieli gala lietotāji, tātad viņu klienti, nevis aģenti,» E. Eglītis teica. Vinš sacīja, ka ja Verdi būtu juridiski atdalīts Lattelekom meitas uzņēmums, tam būtu savas auditētās gada atskaites un lielākā finansu caurskatamība. «Tagad IT tirgū runā, ka mūs škērsubsidē Lattelekom, lai gan iekšēji mēs pārdodam savus pakalpojumus pārejam uznēmumam cenšoties strādāt kā t.s. peļnas centrs,» E. Eglītis teica. Šobrīd Verdi ir spējis tikt galā ar aizdomām un aizspriedumiem, taču nākotnē tas varētu izjust arī zināmu spiedienu no pašu aprindām, tas ir, no Lattelekom. «Konkurences apstākļos viņiem būs ļoti intensīvi jāpieveršas sava biznesa kodolam, kas ir telekomunikācijas. Ja mēs būsim vienota uznēmuma nodaļa, tad par mums pamatoti vaicās, kāds mums sakars ar šo darbību, sevišķi ja vēl apkalpojam klientus ārpus Lattelekom jomās kas nav tieši saistītas ar telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu,» E. Eglītis teica. Verdi augstais menedžeris uzskata, ka šādu iebildumu nevarētu būt pret Verdi kā meitas uzņēmumu, kam pamatdarbība ir IT risinājumu ieviešana, sistēmu uzturēšana u. tml. peļņas nolūkos, apkalpojot gan Lattelekom, gan citus klientus. E. Eglītis sacīja, ka Verdi kā nodaļa strauji vairojusi savu darbu ar klientiem ārpus Lattelekom. Gaidāms, ka ieņemumi no pakalpojumu sniegšanas ārpus koncerna 2002. gadā sasniegs 2 miljonus Ls, salidzinot ar 850 000 Ls 2001. gadā. Verdi sniegtie pakalpojumi uzturot un atjaunojot Lattelekom IT sistēmas ir vērti aptuveni 8 miljoni Ls gadā, teica E. Eglītis. Verdi mērķis, ja to pārveidos meitas uzņēmumā, būtu pēc laika sadalīt apgrozījumu 50 - 50 starp Lattelekom un citiem klientiem.

Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība pretojas iecerētai aptuveni 1000 Lattelekom darbinieku atlaišanai, taču pagaidām neplāno traucēt uzņēmuma darbību. Arodbiedrības prezidente Zoja Semjonova Db teica, ka organizācija vairākām valsts iestādēm un amatpersonām iesniegusi savus iebildumus pret Lattelekom strādājošo skaita samazināšanu. Rakstiski iebildumi nosūtīti Valsts darba inspekcijai, ministru prezidentam Einaram Repšem, Lattelekom valsts daļu pārvaldītājai Latvijas privatizācijas aģentūrai un starptautiskai sakarnieku arodbiedrību organizācijai. «Mēs tagad nogaidām kāda būs valsts reakcija,» teica arodbiedrības vadītāja un piebilda, ka pagaidām netiek domāts par darba tirgus cīņas paņemieniem, kas varētu traucēt Lattelekom darbību. «Mēs neesam devuši savu piekrišanu Lattelekom darbinieku samazināšanas plāniem, tādēļ arī neviens vēl šogad nav oficiāli atlaists,» teica Z. Semjonova. Arī vairāki Lattelekom vadītāji un darbinieki, ar kuriem Db sazinājās un kuri nevēlējās, lai publicētu viņu vārdus, teica, ka darbinieku samazināšanas plāni radījuši zināmu spriedzi, bet, visticamāk, tie Lattelekom pakalpojumu kvalitāti neietekmēšot. «Man šķiet, ka uzņēmums cenšas darīt visu iespējamo, lai tos, kuru darbvietas likvidēs, nodrošinātu ar jaunu darbu,» teica kāds strādājošais. Cita augsta amatpersona izteicās, ka noskaņojums Lattelekom jau desmit gadus raksturojams ar vārdiem «ne dienu miera». Taču atbildīgais darbinieks atzina – uzņēmuma ekonomiskie rādītāji un rezultāti liecina, ka nemitīgās reorganizācijas bijušas veiksmīgas. Neoficiālās sarunās darbinieki arī izteicās, ka Lattelekom strādājošo vidū ir labi izglītoti un zinīgi cilvēki, kuriem nebūs grūti atrast citu nodarbošanos. Šim viedoklim piekrita arī Z. Semjonova, kura gan teica, ka viņai rūp to darbinieku liktenis, kuriem līdz pensijai atlicis tikai nedaudz gadu. Viņasprāt tiem varētu rasties lielas grūtības atrast citu darbu. Lattelekom paziņojumā par plānoto darbinieku skaita samazināšanu norādīts, ka dažas pašreizējās uzņēmuma funkcijas varētu nodot citiem uzņēmumiem, tas ir, tos pirkt kā ārpakalpojumus. Z. Semjonova teica, ka šādi varētu pārkārtot Lattelekom transporta nodaļu un mācību centru.

Ceturtdien, 12. decembrī, Rīgā tika noslēgts Lattelekom un Latgales reģiona attīstības aģentūras (LRAA) sadarbības līgums par operatoru centra pakalpojumu izmantošanu. Līgums paredz operatoru centra pakalpojumu izmantošanu – sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu pa tālruni. Sadarbības līguma ietvaros Lattelekom un Latgales attīstības aģentūra ir izveidojusi speciālu informatīvo līniju 7 118 118. Šo līniju apkalpos Lattelekom Rēzeknes operatoru centrs. Turklāt Lattelekom 118 operatoru dienests sniegs savu palīdzību Latgales reģiona attīstības aģentūras datu uzturēšanā un apkopošanā par jaunāko un aktuālāko tūrisma informāciju reģionā. Turpmāk iedzīvotāji, piezvanot pa tālruņiem 118 un 7 118 118 vai arī apmeklējot interneta mājas lapu www.118.lv, varēs saņemt visu nepieciešamo informāciju par atpūtas, izklaides, lauku tūrisma, transporta un citām iespējām Latgales reģionā. LRAA direktore Inga Goldberga atzīst: “Sadarbības līgums ar Lattelekom ir nozīmīgs gan Latgales reģiona attīstības aģentūrai, gan visai Latgalei kopumā. Tagad, izmantojot Lattelekom Rēzeknes operatoru centra pakalpojumus, mēs iedzīvotājiem varēsim sniegt daudzveidīgus pakalpojumus. Arī reģiona uzņēmēji atzīst, ka 118 Uzziņu dienesta datu bāzē ievietotā informācija ir ļoti nepieciešama. Jācer, ka līgums būs labs sākums ilgtermiņa sadarbībai un daudz plašākai informēšanai par aktuāliem notikumiem Latgalē.” Vērtējot noslēgto līgumu, Lattelekom Korporatīvo klientu apkalpošanas daļas direktore Baiba Paegle uzsver: “Iedzīvotājiem nepieciešamu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšana ir viena no Lattelekom darbības prioritātēm. Jau otro gadu, veidojot atbilstošu telekomunikāciju infrastruktūru un izglītojot sabiedrību, uzņēmums ir aktīvi iesaistījies informācijas sabiedrības veidošanā. Tālruņa izmantošana ir viens no informācijas sabiedrības veidošanas pamatelementiem. Lattelekom aktīvā līdzdalība informācijas sabiedrības veidošanā apliecina uzņēmuma vadošo lomu šajā valstij tik nozīmīgajā procesā. Sadarbība ar Latgales reģiona attīstības aģentūru ir spilgts piemērs, kā ekonomiski izdevīgi un ērti pašvaldību institūcijas var sniegt iedzīvotājiem pakalpojumus, izmantojot tālruni. Turklāt operatoru centra izmantošana palīdzēs īstenot valsts un pašvaldību iestādēm uz klientiem vērstas organizācijas principus un sekmēs to darbības efektivitāti.” Avots:

Ministru kabinets vakar piekrita SIA Lattelekom direktoru padomes priekšlikumam SIA dalībniekiem dividendēs par 2002. gadu izmaksāt 9.35 milj. Ls no uzņēmuma pērnā gada peļņas. Lattelekom dalībnieku sapulce par dividenžu izmaksu lems šodien. Līdzšinējais fiksēto telekomunikāciju monopolists 2002. gadā nopelnījis 21.8 milj. Ls. Valstij šajā uzņēmumā pieder 51 % kapitāla daļu, bet Tilts Communications — 49 % kapitāla daļu. Db (16.04.2003.) jau rakstīja, ka iepriekš Lattelekom direktoru padome piedāvāja dividendēs par 2002. gadu izmaksāt 6.5 milj. Ls, taču šis piedāvājums neapmierināja valdību, kas uzskatīja, ka valstij būtu jāsaņem lielāka uzņēmuma peļņas daļa. Privatizācijas aģentūras (PA)ģenerāldirektors Arnis Ozolnieks otrdien ministrus informēja, ka Lattelekom direktoru padome atzinusi, ka maksimālā dividendēs izmaksājamā summa ir 9.35 milj. Ls. Lai arī dividendēs nolemts izmaksāt vairāk, nekā to paredzēja Lattelekom direktoru padomes sāktonējais piedāvājums, tas neatstās negatīvu iespaidu nedz uz šogad plānoto fiksēto telekomunikāciju tīklu modernizācijas darbu izpildi, nedz uz uzņēmuma finanšu rādītājiem, skaidroja PA ģenrāldirektors. Līdzīgu viedokli izteica arī Lattelekom direktoru padomes loceklis Viesturs Šutko, kurš norādīja, ka šogad iecerēts palielināt tā dēvētā ciparu tīkla īpatsvaru no pašreizējiem 83 % līdz 90 %. Tiesa, Lattelekom jumta līgums paredzēja, ka fiksēto telekomunikāciju tīkla modernizācija bija jāpabeidz līdz 2001. gadam, viņš piebilda. V. Šutko atgādināja, ka kopš šī gada 1. janvāra Lattelekom faktiski sāk darboties brīvas konkurences apstākļos, proti, savus pakalpojumus jau sāk piedāvāt citi fiksēto telekomunikāciju operatori, tādēļ šogad uzņēmuma peļņa no fiksēto telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanas būs neliela. Viņš prognozē, ka 2003. gadā lielāko Lattelekom peļņas daļu veidos dividenžu ienākumi no šim uzņēmumam piederošajām Latvijas Mobilā telefona akcijām.

Lattelekom piedāvā savienot sarunas no citiem operatoru tīkliem uz Rīgu Rīgas rajonu un Jūrmalu par 1.7 santīmiem minūte, bet pārējām Latvijas pilsētām – par 5 santīmiem minūte. Telekomunikāciju nozare uzskata, ka Lattelekom publicētie starpsavienojuma ievērojami apgrūtinās konkurenci telekomunikāciju tirgū. Latvijas telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis sacīja, ka šādi tarifi sagraus jebkādas iespējas alternatīviem operatoriem darboties iekšzemes sarunu tirgū. Viņš uzskata, ka Lattelekom piedāvājums nav pamatots izmaksās un varētu pat novest pie tiesas prāvām par telekomunikāciju regulējošo likumu neievērošanu. Lattelekom regulēšanas lietu attīstības direktors Aivars Kreilis sacīja, ka abi mobilo sakaru operatori ir spējuši attīstīties ar esošiem starpsavienojuma līgumiem, kas neesot lēti. Turklāt A. Kreilis norādija, ka likumā paredzēto izmaksu attiecināšanas metodiku, kuras pielietošanu apstiprinās neatkarīgs auditors, varēs piemērot starpsavienojumu tarifu aprēķināšanai tikai 2004. gadā. Tā rezultātā varētu mainīties nākāmgad piedāvātie starpsavienojuma tarifi. A. Kreilis lika saprast, ka Lattelekom varētu samazināt starpsavienojuma tarifus, ja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pieļautu kompānījai veikt t.s. tarifu sabalansēšanu paaugstinot fiksēto mēnešm Lattelekom pakalpojumu nodaļas vadītājs Valdis Vansovičs sarunā ar Db sacīja, ka neskatoties uz kurnēšanu par tarifiem, pirmo starpsavienojuma līgumu ar jaunu operatoru varētu parakstīt jau tuvāko 10 dienu laikā. «Uzskatu, ka 2 līdz 3 mēnešu laikā, mēs būsim parakstījuši līgumus ar kādiem sešiem alternatīvajiem operatoriem,» V. Vansovičs sacīja un piebilda: «Tas norāda, ka mūsu piedāvājums ir adekvāts.» Lattelekom menedžeris teica, ka operatorus, ar kuriem tiks slēgti starpsavienojuma līgumi, pēc pušu vienošanās publiskos tikai pēc līguma parakstīšanas. Tele2 un Tele2 Telekom izpilddirektors Mats Tilli komentāra, kas rakstīts avīzei Diena arī izteicās, ka Lattelekom tarifu piedāvājums faktiski pagarina monopolu un padara konkurenci iekšzemes tirgū gandrīz neiespējamu. Savukārt no Tele2 internetā publicētā starpsavienojuma piedāvājuma izriet, ka kompānija citiem operatoriem prasīs 8.8 santimus minūte par ienākošiem zvaniem savos tīklos. Tele2 pieder mobilo sakaru tīkls visā Latvijā, bet māsas uzņēmumam, fiksēto sakaru operatoram Tele2 Telekom praktiski nav savu tīkla resursu.

Regulators ir sagatavojis Lattelekom telekomunikāciju operatora licenci, bet tās pieprasīšanu un izsniegšanu kavē neskaidrības, kas satrauc abas puses. No licences izsniegšanas ir arī atkarīgs tas, cik strauji un gribīgi Latvijā ienāks jauna fiksētā telekomunikāciju tīkla operatori, saka nozares speciālisti. Jaunienācējiem jāzin, ar kādiem noteikumiem darbosies lielākais un spēcīgākais tirgus dalībnieks Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) telekomunikāciju un pasta departamenta direktors Andris Virtmanis teica, ka, izsniedzot licenci pirms t.s. Jumta līgums ir zaudējis spēku, varētu uzskat?t, ka radušies divi dokumenti, kas regulē Lattelekom darbību. A. Virtmanis arī teica, ka licenci tīri praktiski nevarot izsniegt, jo Lattelekom to vēl nav pieprasījis. Uz‘ēmumam līdz šim nav bijusi licence, jo uzskatīts, ka tā darbību licences vietā regulē Jumta līgums. Lattelekom regulēšanas lietu direktors Guntars Jansons teica, ka uzņēmums nav iepazīstināts ar licences projektu, tādēļ nezinot, vai ir pamats lūgt regulatoram to parakstīt un izsniegt. G. Jansons arī teica, ka Lattelekom nav skaidrības par tādiem jautājumiem kā t.s. universālā pakalpojumu sniegšana, jo vēl nav galēji nosacīta kārtība, kādā operatori pildīs šo pienākumu. Lattelekom arī nezinot, kā regulators nākotnē aprēķinās tarifus, jo metodika vēl nav izstrādāta. A. Virtmanis sacīja, ka juridiskās neskaidrības par Lattelekom licenci pazustu, ja tiktu noslēgts mierizlīgums arbitrāžas procesā starp Latvijas valsti un Sonera, kam pastarpināti pieder 49 % Lattelekom. Tā kā Sonera piederošais Tilts Communications (TC) arbitrāžā neapstrīd Latvijas tiesības liberalizēt telekomunikāciju tirgu no 2003. gada 1. janvāra, mierizlīgums, visticamāk, grozītu Jumta līgumu, lai tas zaudētu spēku šai datumā.

Šā gada laikā Lattelekom Liepājā plāno ciparu tīklam pieslēgt vairāk nekā 948 tālruņa līnijas: Liepājas rajona Cīravā – 192 tālruņa līnijas, Kazdangā – 179, Rucavā - 209 un Nīcā – 368 tālruņa līniju, informē SIA Lattelekom preses sekretāre Maija Celmiņa. Šajās vietās Lattelekom uzstādīs arī DSLAM iekārtas, kas ļaus iedzīvotājiem izmantot platjoslas interneta pakalpojumus (Pilsētas internetu, Mājas DSL, Ultra DSL). Liepājas rajonā Lattelekom ciparu tīklam ir pieslēdzis 87,5% tālruņa līniju, bet pilnīgi sakaru tīkla modernizācijas darbus plānots pabeigt 2007. gadā, izmantojot arī bezvadu tehnoloģijas (CDMA tīklu). 7. un 8. oktobrī Lattelekom piedalīsies izstādē Liepājas uzņēmējs 2005. Izstāde notiks Tautas mākslas un kultūras centrā Liepājā, Rožu laukumā 5/6. Izstādē Lattelekom speciālisti uzņēmējus iepazīstinās ar jauno datortehnikas apkalpošanas pakalpojumu, kas paredz datoru, serveru, printeru uzturēšanu un apkalpošanu, speciālistu konsultācijas pa tālruni jebkurā diennakts laikā vai datorspeciālistu izsaukumu, kā arī informēs par interneta, bezvadu interneta un tālruņa līniju pakalpojumiem. Izstādes laikā piesakot vairākus Lattelekom pakalpojumus – interneta pieslēgumus Starta DSL, Ekonomiskais Ultra DSL, MDSL Pro u. c., kā arī ISDN tālruņa līnijas pakalpojumus un datortehnikas apkalpošanu – to ierīkošana būs ar 50% vai 100% atlaidi. Liepājas pilsētā un rajonā Lattelekom ir aptuveni 26 553 klientu – 25 382 privāto klientu un 1 171 biznesa klients.

3. martā, sāka darboties Latgales reģiona informatīvā tālruņa līnija 7 118 118, ko apkalpo Lattelekom Rēzeknes operatoru centrs. Piezvanot uz šo numuru, no pulksten 7.00 līdz 23.00 ikviens interesents var saņemt informāciju par atpūtas, izklaides, lauku tūrisma, transporta un citām iespējām Latgalē. Informatīvā līnija 7 118 118 ir izveidota saskaņā ar sadarbības līgumu, ko decembrī noslēdza Lattelekom SIA un Latgales attīstības aģentūra. Līgumā paredzēts arī, ka Lattelekom 118 operatoru dienests sniegs palīdzību Latgales reģiona attīstības aģentūras datu uzturēšanā un apkopošanā par jaunāko un aktuālāko tūrisma informāciju reģionā. Patlaban datu bāzē ir apkopots vairāk nekā 1000 ierakstu. Arī turpmāk iecerēts datu bāzi pastāvīgi papildināt ar informāciju par jauniem tūrisma objektiem, izklaides un tūrisma pasākumiem, kā arī tūrisma vietu aprakstiem, ceļojumu iespējamām izmaksām un vēlamo apmeklējuma laiku. Informāciju par Latgales reģionu var iegūt arī, piezvanot pa tālruni 118 vai apmeklējot interneta mājas lapu www.118.lv. Latgales reģiona attīstības aģentūras direktore Inga Goldberga, runājot par informatīvo tālruņa līniju, izteica cerību, ka to aktīvi atbalstīs arī Latgales tūrisma informācijas centri, sniedzot to rīcībā esošo informāciju. „Neviens zvanītājs nepaliks bez atbildes,” viņa sacīja. „Ja operatora rīcībā nebūs vajadzīgās informācijas, tas ieteiks citu informācijas avotu.” Iedzīvotājiem nepieciešamu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšana ir viena no Lattelekom darbības prioritātēm. Jau otro gadu, veidojot telekomunikāciju infrastruktūru un izglītojot sabiedrību, uzņēmums ir aktīvi iesaistījies informācijas sabiedrības veidošanā. Tālruņa izmantošana ir svarīgs informācijas sabiedrības veidošanas pamatelements. Lattelekom aktīvā līdzdalība informācijas sabiedrības veidošanā apliecina uzņēmuma vadošo lomu šajā valstij nozīmīgajā procesā. Sadarbība ar Latgales reģiona attīstības aģentūru ir spilgts piemērs, kā pašvaldību institūcijas var ekonomiski izdevīgi un ērti sniegt iedzīvotājiem pakalpojumus, izmantojot tālruni. Turklāt operatoru centra izmantošana palīdzēs valsts un pašvaldību iestādēm īstenot uz klientiem vērstas organizācijas principus un sekmēs to darbības efektivitāti. Zvanot uz informatīvo tālruni 7 118 118, jāmaksā saskaņā ar Lattelekom iekšzemes sarunu tarifiem. Papildu maksa par informācijas sniegšanu prasīta netiek. Avots: Lattelekom

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) nodoms par Lattelekom tarifiem lemt tikai 2003. gada otrajā pusē bremzēs ārzemju zvanu palētināšanos. Tā Db sacija Lattelekom regulēšanas lietu direktors Guntars Jansons. G. Jansons teica, ka kavēšanās ar t.s. tarifu līdzsvarošanu praktiski nozīmē, ka visiem jauniem operatoriem piedāvās starpsavienojuma nosacijumus, kas Lattelekom nesīs lidzīgus ienākumus, kā patreizējie t.s deleģēšanas līgumi ar alternatīviem starptautisko sarunu pakalpojumu sniedzējiem. Lai gan konkrētie līgumi ar tādām kompānijām kā Telekom Baltija un Telekomunikāciju grupa ir konfidenciāli, G. Jansons nenoliedza, ka iekasētas summas tikai nedaudz atšķiras no kādreiz atklātībā apspriestiem skaitļiem -- zemu divciparu piemaksu santīmos par katru nozvanīto minūti. Jau kārtējā konflikta laikā pirms līgumu noslēgšanas ar šiem uzņēmumiem, Lattelekom teica, ka papildu maksa ir vajadzīga, lai palīdzētu subsidēt pārāk zemās abonentu maksas un modernizācijas izmaksas, kas rodas monopolistam uzturot tīklo, ko saviem pakalpojumiem izmanto šie lēto sarunu sniedzēji. G. Jansons teica, ka bez likumā paredzētās tarifu līdzsvarošanas. kam būtu jānotiek pirms 1. janvāra, Lattelekom situācija faktiski nemainās, jo privātpersonas ar abonenta maksām nesedzot tīkla izmaksas. Alternatīvo zvanu kompānijas sludina, ka uz daudzām valstīm piedāvā sarunas, kas ir 20 % līdz 30 % lētākas, nekā Lattelekom tarifi. G. Jansons norādija ka, vadoties pēc komerciāliem apsvērumiem, arī Lattelekom nākamgad varētu pazemināt savus starptautiskos tarifus, turklāt piedāvājot augstāku kvalitāti. Taču nav izslēgts, ka, nesakārtojot tarifu jautājumus, tagadējo alternatīvo sarunu sniedzēju tarifi varētu kļūt par de fakto grīdu starptautisko sarunu maksām.

Lattelekom jau šomēness sāks piedāvāt datu pārraides pakalpojumus korporatīviem klientiem Igaunijā. Lattelekom korporatīvo klientu apkalpošanas daļas pārdošanas nodaļas direktors Aigars Ceruss sacīja, ka Igaunijā drīzumā uzstādis pakalpojumu sniegšanas punktu, t.s. point-–of–presence (POP). Līdz gada beigām, gan Lietuvā, gan Igaunijā tikšot pieņemti Lattelekom filiāļu vadītāji, ar nodomu veidot tirgus pieprasījumam atbilstošu pārstāvniecību. Abu filiālu mērktirgus būs telekomunikāciju un interneta pakalpojumu sniedzēji un lieli korporatīvi klienti, sevišķi tādi, kas darbojas visās trīs Baltijas valstīs, paskaidroja A. Ceruss. Db Online jau ziņoja (19.09) par Lattelekom nodomiem piedāvāt datu pārraides pakalpojumus visās trīs Baltijas valstīs. Kompānija to oficiāli apstiprināja paziņojumā presei vakardien. Paziņojums apstiprināja Db agrāk rakstīto, ka Lietuvā jau ierīkots Lattelekom POP kam pieslēdzoties , kā ziņo Lattelekom, četri Lietuvas telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji jau saņem datu pārraides pakalpojumus. Jāpiebilst, ka POP ir ierīce vai t.s. «dzelzis», kura tehnisko apkopi nodrošina enerģētikas kompānija Lietuvos enerģija, kurai ir savs jaudīgs datu pārraides tīkls, kas savienots ar Lattelekom tīklu.

Lietuvas interneta pakalpojumu sniedzējs Delfi kopš jūlija pērk starptautisko datu pārraides kanālu no Lattelekom, nevis Lietuvos Telekomas. Darījums, ko apstiprināja Microlink sabiedrisko attiecību un mārketinga vadītājs Lietuvā Giedrs Karsaks (Giedrius Karsakas) liecina par Lattelekom nodomu izvērst darbību datu pārraides pakalpojumu sniegšanā visās trīs Baltijas valstīs. Tapat kā Latvijā un Igaunijā, igauņu Microlink koncerns Lietuvā piedāvā interneta pakalpojumus ar Delfi preču zīmi. Lietuvos Telekomas sabiedrisko attiecību speciāliste Giedre Balitīte (Giedre Balytyte) Db apstiprinājā, ka Lietuvas kompānijai «ir informācija, ka Lattelekom ir atvēris filiāli Lietuvā un saņēmis datu pārraides licenci.» «Mēs apsveicam jaunu konkurentu datu pārraides tirgū,» viņa piebilda. G. Baltīte arī zināja teikt, ka Lietuvos telekomas uz komerciālu līgumu pamata pārdot Lattelekom savu maģistrālo tīklu jaudu. Lattelekom sabiedrisko attiecību menedžere Anita Leiškalne Db sacīja, ka kompānija pagaidām nekomentēs nākotnes biznesa attīstibas plānus. Iespējams, ka par šiem jautājumiem varēšot sniegt sīkāku informāciju pēc Lattelekom valdes sēdes 27. septembrī. Tomēr Db Online rīcībā esošā neformālā informācija liecina, ka Lattelekom apņēmies gan Lietuvā, gan Igaunijā nodarboties ar datu un balss pārraides jaudas vairumtirdzniecību.

Nesen operatora licenci saņēmusī Telekomunikāciju grupa (TG) pēc tirgus liberalizācijas 1. janvārī nemainīs savu mērķtirgu – Latvijas uzņēmumus, kas meklē lētus telekomunikāciju risinājumus. mpānijas direktors Ģirts Meijers sacīja, ka uzņēmuma mērķis pēc tirgus liberalizācijas būs padziļināt un paplašināt attiecības ar biznesa klientiem. «To darīsim ,turpmāk samazinot ārzemju sarunu tarifus. Tie šobrīd caurmērā ir 30 %, dažkārt par 50 %, lētāki nekā Lattelekom tarifi,» viņš teica. TG ir viens no nedaudzajiem uzņēmumiem, kam Lattelekom pirms monopola beigām deleģējis tiesības sniegt starptautisko sarunu pakalpojumus. Ģ. Meijers sacīja: konkurences apstākļos kritīsies visu operatoru ārzemju sarunu tarifi, arī Lattelekom. Tarifi varētu kristies vēl 20 līdz 30 % no šodienas līmeņa, taču salīdzinoši tie nebūs tikpat daudz lētāki par Lattelekom kā šobrīd. TG ir arī saņēmusi numerācijas resursus, taču tā nedomā ierīkot telefonus privātpersonām, bet eventuāli ievilkt jaunas līnijas biznesa lietotājiem, G. Meijers stāstīja. G. Meijers sacīja, ka starp TG klientiem ir Skonto, Multibanka, Hanzas Jūras Aģentūra, Scania Latvija un citi uzņēmumi un organizācijas. TG nodomos ir iekšzemes telefonijas pakalpojumi, izmantojot t.s. balsi pa internetu vai VoIP (Voice over Internet Protocol), kas līdz šim izmantots starptautiskai balss pārraidei. Ģ. Meijers uzskata, ka pelnītspējīgu iekšzemes pakalpojumu sniegšana ir atkarīga no starpsavienojuma noteikumiem un izmaksām, kurus piedāvās gan Lattelekom, gan, iespējams, citi uzņēmumi, kam ir valsts mēroga vai plaši reģionāli tīkli. Lattelekom informējis citus operatorus, ka tā starpsavienojuma tarifu priekšlikumi būs zināmi tikai janvāra sākumā, viņš sacīja.

TeliaSonera viceprezidents Kennets Karlbergs (Kenneth Karlberg) preses konferencē 8. decembrī ziņos par savu tikšanos ar valdības darba grupu, kas pēta Lattelekom un Latvijas mobilā telefona (LMT) valsts daļu privatizāciju. K. Karlbergs arī klāstīs savu viedokli par Eiropas telekomunikāciju tirgu, kurā redzāma uzņēmumu konsolidācija – tā Db Online teica TeliaSonera Baltijas valstu, Dānijas un Norvēģijas darbības virziena preses sekretārs Šels Lindstrēms (Kjell Lindström). Š.Lindstrēms lika saprast, ka nav gaidāmi nekādi dramatiski paziņojumi pēc tikšanās ar darba grupu, kurā ietilpst ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL), satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP) un finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP). Šī darba grupa jau kopš vasaras izskata jautājumu, vai sākt sarunas par TeliaSonera piedāvājumu atpirkt atlikušās valsts daļas gan LMT (valstij tieši pieder 28 %) un Lattelekom (valstij pieder 51 %). Premjers Aigars Kalvītis vairākkārt izteicies, ka valdība labprāt pilnībā pārdotu LMT zviedru koncernam, taču vēlas, lai Lattelekom piederētu kādam citam, tādēl, iespējams, valsts mainītu savas LMT daļas pret TeliaSonera piederošajām 49 % Lattelekom daļām, īslaicīgi pārņemot Lattelekom valsts īpašumā lai to pārdotu kādam citam starptautiskajam telekomunikāciju operatoram. Nozares analītiķi norāda, ka Lattelekom bez saiknes ar mobilo sakaru operatoru zaudētu tirgus vērtību, jo darbojas fiksētā tīkla balss sakaros, ko daudzi uzskata par bezperspektīvu nozari kuru nomāks lēti mobilie sakari un interneta telefonija.

Latvijas mobilā telefona (LMT) pārējie īpašnieki nevēlas komentēt minstru presidenta Eināra Repšes padomnieka informācijas tehnoloģiju jautājumos Viestura Šutko ieteikumu pārdot visas 28 % valstij piederošās LMT daļas un iegūtos līdzekļus ieskaitīt valsts kasē. TeliaSonera (pieder 49 % LMT) preses dienesta vadītāja Mariana Laurela (Marianne Laurell) teica, ka šādus izteicienus nekomentējot. Līdzīgs viedoklis bija Lattelekom (pieder 23 % LMT) sabiedrisko attiecību vadītājai Anitai Leiškalnei. Savukārt Latvijas telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektors Jānis Lelis pieļāva, ka veiksmīga LMT akciju pārdošana kādam no pārējiem ipašniekiem varētu veicināt vēl lielāka un spēcīgāka telekomunikāciju koncerna veidošanos TeliaSonera paspārnē. J. Lelis pieļāva, ka TeliaSonera, iegādājoties valstij un valsts uzņēmumiem piederošās LMT daļas, pēc tam LMT varētu formāli pārdot Tilts Communications (TC), kam pieder 49 % Lattelekom. Ja drīzumā arī izbeigtos arbitrāžas strīds par Lattelekom monopoltermiņa īsināšanu, ko ierosināja TeliaSonera iekļautā somu Sonera, Lattelekom varētu kļūt par LMT meitas uzņēmumu, secināja J. Lelis. Papildus Lattelekom daļu pārdošana vai nodošana TeliaSonera, lai zviedru-somu koncernam piederētu Lattelekom vairākums, varētu būt strīdus mierizlīguma sastāvdaļa. Šāds uzskats vairākkārt izskanējis masu informācijas līdzekļos. Šāds koncerns, ar apgrozījumu aptuveni 250 miljoniem Ls, būtu Latvijas lielākais uzņēmums un arī viens no pelnošākajiem. Diskusijas valdībā par valstij un valsts uzņēmumiem piederošo LMT daļu pārdošanu izraisija Finansu ministrijas (FM) priekšlikums atsavināt Digitālam valsts radio un televīzijas centram (DVRTC) piederošās 23 % LMT daļas, lai par šīm daļām maksātās dividendes varētu ieskaitīt valsts kasē, nevis pārejas uz digitālu televīzijas pārraidi finansēšanai.

Lattelekom un Telekom Baltija pirmdien parakstīs starpsavienojuma līgumu. Lattelekom paziņojumā teikts, ka tas būs pirmais starpsavienojuma līgums starp fiksētā tīkla operatoriem Latvijā. Telekom Baltija, kas galvenokārt piedāvā lētākus ārzemju zvanus biznesa klientiem, līdz šim ir darbojies t.s. deleģēšanas līguma ietvaros, kas parakstīts Lattelekom monopola laikā. Kompānija jau pagājušā gada nogalē paziņojusi, ka cer darboties iekšzemes sarunu, interneta pieslēgumu un datu pārraides tirgū un pat ievilkt savus telefonus gala lietotājiem. Lattelekom sabiedrisko attiecību menedžere Anita Leiškalne teica, ka parakstīšanas ceremonijas laikā būšot iespējams uzzināt sīkāku informāciju par konkrētā līguma nosacījumiem. Vairāki telekomunikāciju nozares pārstāvji ir asi kritizējuši Lattelekom t.s. starpsavienojuma pamatpiedāvājumā iekļautos tarifus kā pārmērīgi augstus un vērstus pret konkurenci. Savukārt kādas citas t.s. alternatīvo zvanu kompānijas pārstāvis neformālā sarunā ar Db teica, ka piedāvātie tarifi ir nedaudz zemāki, nekā tie, ko viņa un, iespējams, citi līdzīgi uzņēmumi maksājuši t.s. deleģēšanas līguma ietvaros. Telekom Baltija pieder Dānijas uzņēmumam IP Telecom Holdings ApS, kam arī ir daļas vairākos alternatīvo zvanu pakalpojumu sniedzējos Dienvidamerikā. Starpsavienojuma līgums ietver nosacījumus un samaksu, par kuru viens telekomunikāciju operators izmanto otra operatora tīkla resursus.

Lattelekom veikto tīkla uzlabošanas darbu rezultātā šorīt no 9:37 līdz 10:20 tika traucēta lielākā daļa Unibankas klientu apkalpošanas centru un bankas automātu darbība, kā arī pilnībā apturēta internetbankas un telebankas darbība. Tā kā no Unibankas neatkarīgu iemeslu dēļ ierastos finansu pakalpojumus saņemt nebija iespējams, Unibanka atvainojas saviem klientiem par šorīt sagādātajām neērtībām. Lattelekom sabiedrisko attiecību direktore Anita Leiškalne skaidro: «Traucējumi radās pēc Lattelekom veiktajiem plānveida tīkla uzlabošanas darbiem, kad, palielinoties sakaru plūsmai izveidojās avārijas situācija un tika traucēti divi a/s Unibanka datu tīkla pieslēgumi. Lattelekom bija informējis Unibanku par plānotajiem darbiem un iespējamiem traucējumiem. Lattelekom atvainojas a/s Unibanka un tās klientiem par sagādātajām neērtībām.» Izmantojot interneta risinājumus un klientu apkalpošanas centru tīklu (64 centri visā Latvijā), Unibanka apkalpo vairāk kā 550 tūkstošus klientu, tās tīklā darbojas 157 bankomāti Rīga un Latvijā.

1. novembrī notikušās sarunas par arbitrāžas strīda Lattelekom lietā mierizlīgumu bijušas konstruktīvas - tā izteicas abu pušu pārstāvji. Aizejošais ekonomikas ministrs un sarunu vadītājs no Latvijas puses Aigars Kalvītis teica, ka tikšanās ar Sonera pārstāvi bijušas konstruktīvas un pozitīvas. Arī Sonera viceprezidents Jirkijs Karasvirta (Jyrki Karasvirta), kas atbild par sakariem ar presi sarunā ar Db Online sacīja, ka «tikšanās bija konstruktīva un notika pozitīvā gaisotnē bez lielām domstarpībām.» Abu pušu pārstāvji nevēlējas izpauzt sarunu saturu, norādot uz to konfidencialitāti. Db Online jau ziņoja ka sarunās tiks apspriesta iespējama Lattelekom valsts daļu pardošana Sonera, abām pusēm vienlaikus atsaucot savas prasības vienai pret otru. Kā zināms, Sonera meitas uzņēmums Tilts Communications (TC), kam pieder 49 % Lattelekom, 2000. gada augustā iesniedza arbitrāžas prasību pret Latvijas valsti par kompensāciju par Lattelekom monopola īsināšanu lidz 2003. gadam no 2013. gada. Šī prasības summa vēlāk tika precizēta kā 87.6 miljoni Ls. Savukārt Latvijas valsts, kam pieder 51 % Lattelekom, iesniedza pretprasību 599.5 miljonu Ls apjomā norādot, cita starpā, uz kavēšanos solītā telekomunikāciju modernizācijas gaitā.

Lattelekom paziņojumā presei brīdina savus klientus, interneta iezvanpieejas lietotājus, no viltībām interneta lappusēs, kas var radīt negaidīti lielus telefona rēķinus. Kompānija norāda, ka dažas «izklaides» lappuses, neprecīzi brīdinot lietotājus, piedāvā it kā bezmaksas piekļuvi to saturam noklikšķinot uz "accept" vai "OK" pogas. Šī rīcība izraisa programmiņas lejuppārlādi, kas pārtrauc iezvanīšanos caur vietējo Lattelekom 900 numuru un, lietotājam bieži to nemanot, pārzvana uz kādu paaugstinātas maksas numuru ārzemēs. Tā rezultātā klients par internetā pavadīto laiku maksā nevis Lattelekom iezvanpieejas tarifu, bet par zvanu uz tālajām ārzemēm plus par izklaides pakalpojumiem. Lattelekom savā paziņojumā sīkāk neraksturo šīs viltīgās interneta lapas, taču citviet internetā rakstīts, ka t.s. «dialer» robotus parasti izmanto erotiska satura interneta lappuses. Savukārt numuri, kuri klientam nezinot tiek izsaukti, bieži atrodas eksotiskās Indijas vai Klusā Okeana salās, uz kurām ir dārgas tālsarunas. Lattelekom ieteic iezvanpieejas lietotājiem uzlikt kādu t.s. dialeru novēršanas bezmaksas programmiņu, kādas ir pieejāmas www.dialer-control.de un citviet.

Lattelekom ir pabeidzis informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma MicroLink Latvia iegādi. Kā teikts preses paziņojumā, Lattelekom ar šo darījumu kļūst par vienu no lielākajiem spēlētājiem Latvijas un Baltijas reģiona IT tirgū. Līdz ar to Lattelekom ir veicis savu daļu no plašāka darījuma, kurā Lietuvos Telekomas un Igaunijas Elion pārņem savu valstu MicroLink kompānijas, tādējādi Baltijas mēroga MicroLink koncernu pārņemot trīs ar zviedru TeliaSonera cieši saistītu telekomunikāciju uzņēmumu īpašumā. TeliaSonera pieder 49 % Lattelekom un vairākums Igaunijas un Lietuvas uzņēmumos. Latvijā saskaņā ar Konkurences padomes lēmumu tiks pārdota MicroLink infrastruktūra, pārsvarā optiskie tīkli Rīgā. MicroLink klientu datu pārraides pieslēgumi tiks pārslēgti uz Lattelekom resursiem, kas daudzviet pat fiziski atrodas blakus MicroLink vadiem.

Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kas ļautu sakaru operatoriem sakārtot gaisvadu līnijas un uzturēt tās atbilstošā kārtībā, nebremzējot pilsētas attīstību, domā Dmitrijs Ņikitins, SIA Baltcom vadītājs.

Līdz 2006. gadam Latvijā nebija nekādu aizliegumu rekonstruēt esošās vai izbūvēt jaunas gaisvadu līnijas, kas ievērojami veicināja ātrgaitas interneta attīstību, taču šobrīd situācija ir strauji mainījusies, norāda D.Ņikitins, uzsverot, ka galvaspilsētā pastāvošais regulējums ne tikai bremzē Rīgas attīstību, bet arī būtiski apdraud konkurenci nozarē.

Šobrīd RD saistošie noteikumi paredz, ka, modernizējot vai rekonstruējot jebkurus gaisa tīklus, tie ir jāpārceļ uz pazemes infrastruktūru, kas realitātē ne vienmēr ir tehniski izdarāms, teic Baltcom vadītājs. Tāpat viņš uzsver, ka vienīgais risinājums operatoriem, kuri plāno pieslēgumus pārcelt uz pazemi, ir vienoties ar SIA Tet (iepriekš SIA Lattelecom un SIA Lattelekom) par vietas nomu tai piederošajā pazemes infrastruktūrā, ko uzņēmums mantojis no padomju laikiem.

Lattelekom piedāvais produkts Mājas DSL daudzos lauku rajonos ir vāji pieejams, jo telefona sakari neatbilst DSL prasībām. Latvijas laukos ik gadu pieaug uzņēmējdarbība tieši tūrisma jomā, kurai ir nepieciešams tāds ātrs un efektīgs komunikāciju līdzeklis kā internets. Aptaujājot viesu māju īpašniekus, nākas secināt, ka liela daļa saimnieku šos pakalpojumus nevar atļauties vai arī tie nemaz nav pieejami. Arī Db-online ir pamanījis šo problēmu, ka interneta lasītāji sevišķi lauku rajonos cīnās ar ilgajām minūtēm, lai monitorā parādītos Db-online Tūrisma&Atpūtas ziņu kanāls. Lattelekom savā izziņu līnijā 8008040 interesentiem sniedz tikai informāciju par šā pakalpojuma pieejamību uz konkrētu telefona numuru, taču neinformē par iespējām DSL pakalpojuma abonēšanu nākotnē. Vasaras lauku mājas pie ezeriem atvaļinājuma sezonā ir ļoti pieprasītas. Piemēram, lauku mājas Krāslavas rajonā Sivera ezera krastā ik gadus sagaida atpūtniekus no Vācijas un Rīgas. Daudzi viesi vēlas izmantot interneta pakalpojumus, lai nosūtītu e-pastu par veiksmīgām brīvdienām Latgalē vai arī, lai nebraucot uz Rīgu, varētu nokārtot darba lietas un pagarināt savas brīvdienas. Viesu māju īpašnieki atzīst, ka “tas nav godīgi, ka abonēšanas maksa visā Latvijā ir vienāda, bet Lattelekom pakalpojumu kvalitāte ir tik atšķirīga”. Jāatzīmē, ka Vācijā privātais DSL pakalpojums ir pieejams par 12 Ls (19,99 eiro) mēnesī, kuram arī nav lietošanas ierobežojuma kā tas ir Lattelekom Mājas DSL. Latvijā šis pakalpojums maksā 18,95 Ls.

Lattelekom saviem esošiem Mājas DSL pastāvīga interneta pieslēguma klientiem sācis piedāvāt īslaicīga pieslēguma paātrināsanas pakalpojumu Turbo. Turbo, kas pagaidām ir bezmaksas, ļauj lietotājiem brīvdienās īslaicīgi paātrinat Mājas DSL lejuppārlādes ātrumu līdz 2 megabitiem sekundē (mbps) Latvijas internetā. Mājas DSL parasti vakaros un brīvdienās darbojas ar maksimālo ātrumu 256 kilobiti sekundē gan Latvijas, gan starptautiskajā internetā. Kā izriet no Lattelekom informācijas Mājas DSL sākumlapā, Turbo domāts lietotājiem, kas vēlas lejuppārlādēt vai noskatīties filmas un videoklipus, kas tiek piedāvātas Lattelekom Apollo interneta lappusēs ar saturu ātrgaitas pieslēguma lietotājiem. Nozares novērotāji uzskata, ka Turbo eksperiments varētu būt priekšvēstnesis Lattelekom stratēģijai piedāvāt daudz ātrāku MājasDSL pieslēgumu par nemainīgu vai nedaudz dārgāku cenu nekā pašreizējiem 18.95 Ls mēnesī.

Ministru prezidents Einars Repše nosūtījis vēstuli Valsts kontrolierim Raitam Černajam ar lūgumu izskatīt iespēju veikt ārpuskārtas likumības un lietderības revīziju SIA «Lattelekom». Šāds lūgums izteikts pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) likumu, saskaņā ar kuru VK var veikt revīziju uzņēmumā ar valsts kapitāla daļu (Latvijas Republikai pieder 51% no uzņēmuma «Lattelekom» daļām), kā arī ar nepieciešamību Latvijas pusei kā uzņēmuma līdzīpašniekam iegūt skaidru, objektīvu un aktuālu informāciju par uzņēmuma darbību, ņemot vērā apstākli, ka valdība apņēmusies iespējami ātri risināt domstarpības mierizlīguma sarunu ceļā ar otru «Lattelekom» īpašnieku «Tilts Communications». Minēto aktuālu darījis arī apstāklis, ka no Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības saņemta informācija par iespējamām nelikumībām uzņēmumā, kuru rezultātā samazinās SIA «Lattelekom» vērtība un līdz ar to valsts iespējas nākotnē gūt ieņēmumus uzņēmuma privatizācijas norisē. Valsts kontrolieta padomniece juridiskajos jautājumos Indira Ozola sarunā ar Db norādīja, ka VK neesot iebildumu pret šādas revīzijas veikšanu, taču valdības vadītājam tikšot lūgts rakstiski precizēt nepieciešamās pārbaudes detaļas un tēmu. E. Repšes ierosināto kontroli veikšot Privatizācijas procesa revīzijas departaments. I. Ozola arī piebilda, ka VK šā gada plānā revīzija Lattelekomā nebija paredzēta.

Rīgā, tirdzniecības centrā Spice, atvērts Lattelekom tehnikas un telekomunikāciju pakalpojumu veikals Apollo, ziņo uzņēmums. Veikalā varēs iegādāties datorus, programmatūru, spēļu konsoles un fiksētā tīkla sakaru ierīces - tālruņus,faksus u.tml. Vienlaikus ir iespējams iegādāties Lattelekom pieslēgumu, DSL internetu un citus pakalpojumus. Veikalā arī būs pieejamas iespējas noslēgt līzinga līgumus par piedāvāto tehniku. Līdz ar Apollo digitālās tehnikas veikala atvēršanu, Lattelekom faktiski atgriežas sakaru iekārtu un datortehnikas tirdzniecībā, ko uzņēmums pirms vairāk nekā gada pameta, pārdodot meitas uzņēmuma Lattelekom Sakaru sistēmām piederošos TeleParks veikalus mobilo telefonu dīlerim DT Mobile.

Lattelekom šī gada nogalē gatavojas ieviest t.s. bezvadu interneta telpu BIT priekšapmaksas karti, kas pavērs piekļuvi internetam vairākās sabiedriskās vietās. Tāpat kā ar Telekarti, ko var lietot jebkurā Lattelekom taksofonā, plānoto bezvadu interneta telpu karti varēs izmantot visās sabiedriskās vietās, kurās darbojas Lattelekom ierīkota BIT, lai pieslēgtu portatīvo datoru vai citu ierīci bezvadu internetam. BIT atklāts jau vairākās Double Coffee kafejnīcās Rīgā un Ventspilī. Vienlaikus tika paziņots, ka Lattelekom ierīkojis BIT Lido atpūtas centrā Dzirnavas (Krasta ielā), Skonto hallē, izstāžu centrā Ķīpsalā, lidostā Rīga un citās vietās. Šīs vietas jau šobrīd tiks apzīmētas ar uzlīmēm, uz kurām trekniem burtiem rakstīts WiFi, angļu vārdu Wireless Fidelity (uzticami bezvadu sakari) saīsinājums, ko bieži lieto, lai apzīmētu šo tehnoloģiju.