Lattelecom bezvadu interneta (WiFi*) sakaru plūsmas apjoms šogad salīdzinājumā ar 2005.gadu pieauga par 15%, bet uzņēmuma ieņēmumi no pakalpojuma sniegšanas par 30%, liecina apkopotie dati ceturtdien, 14.decembrī.

Lattelecom bezvadu internetu regulāri izmanto vidēji apmēram 500 lietotāju mēnesī, bet neregulāri - vairāki tūkstoši. Palielinoties bezvadu piekļuves vietu skaitam visā Latvijā un palielinot bezvadu interneta ātrumu, lietotāju skaits varētu pieaugt par 40 - 50%. Aktīvāk bezvadu internets tiek lietots gada siltajos mēnešos, mazāk ziemā.

Lattelecom šogad sāka nodrošināt bezvadu interneta pārklājumu, izmantojot arī taksofonu tīklu. Šobrīd šādi ir aprīkoti apmēram 100 taksofoni Rīgas centrālajā daļā, visas Brīvības ielas garumā, kā arī Jomas ielā Jūrmalā un citās lielajās Latvijas pilsētās - Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī un citur."Pēdējā laikā ievērojami auguši portatīvo datoru un citu mobilo ierīču, kas aprīkoti ar WiFi, pārdošanas apjomi. Mainās arī cilvēku ieradumi un pieaug prasības pēc mobilitātes, tajā skaitā arī pēc bezvadu interneta. Šīs ir tendences ir aktuālas gan pasaulē, gan arī Latvijā", saka Lattelecom komercdirektora p.i. Jānis Ligers.

Lattelecom bezvadu interneta (WiFi*) sakaru plūsmas apjoms šogad salīdzinājumā ar 2005.gadu pieaudzis par 15%, bet uzņēmuma ieņēmumi no pakalpojuma sniegšanas par 30%, liecina Lattelecom dati.

Palielinoties bezvadu piekļuves vietu skaitam visā Latvijā un palielinot bezvadu interneta ātrumu, lietotāju skaits varētu pieaugt par 40 - 50%. Aktīvāk bezvadu internets tiek lietots gada siltajos mēnešos, mazāk ziemā.

Lattelecom šogad sāka nodrošināt bezvadu interneta pārklājumu, izmantojot arī taksofonu tīklu. Šobrīd šādi ir aprīkoti apmēram 100 taksofoni Rīgas centrālajā daļā, visas Brīvības ielas garumā, kā arī Jomas ielā Jūrmalā un citās lielajās Latvijas pilsētās - Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī un citur.

"Pēdējā laikā ievērojami auguši portatīvo datoru un citu mobilo ierīču, kas aprīkoti ar WiFi, pārdošanas apjomi. Mainās arī cilvēku ieradumi un pieaug prasības pēc mobilitātes, tajā skaitā arī pēc bezvadu interneta. Šīs ir tendences ir aktuālas gan pasaulē, gan arī Latvijā", stāstīja Lattelecom komercdirektora p.i. Jānis Ligers.

Lattelekom lidostā Rīga izlidošanas zonā ierīkojis bezvadu interneta piekļuves zonu. Iespēja izmantot internetu caur portatīvo vai plaukstdatoru darbojas kopš nedēļas nogales, teikts Lattelekom paziņojumā. Interneta zonu izlidošanas telpās papildina līdzīga zona, kas klāj Lido restorāna telpas lidostas 3. stāvā. Lai izmantotu bezvadu pieslēgumu, vajadzīgs dators vai plaukstdators ar attiecīgu radio raidītāja–uztvērēja karti, kas darbojas pēc viena no parastiem 802.11 bezvadu sakaru standarta variantiem. Nesen bezvadu interneta zonu biznesā sevi pieteica Latvijas mobilais telefons (LMT), to bez maksas piedāvājot četros klientu apkalpošanas centros Rīgā. Tā kā šie centri nav parastākā vieta, kur cilvēki izmantotu bezvadu internetu, nozares pazinēji uzskata, ka LMT akcija ir solis, lai iekārdinātu lietotājus un ši pakalpojuma iespējamus pircējus – uzņēmumus, izklaides vietu īpašniekus, un dzīvojamo ēku saimniekus – bridim, kad LMT to piedāvās komerciāli. Arī mazais telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA Mikrotīkls, Latvijas firma, kas nesen uzstādija bezvadu interneta tīkli Bagdādē, darbojas bezvadu interneta telpu tirgū.

Šā gada laikā Lattelekom Liepājā plāno ciparu tīklam pieslēgt vairāk nekā 948 tālruņa līnijas: Liepājas rajona Cīravā – 192 tālruņa līnijas, Kazdangā – 179, Rucavā - 209 un Nīcā – 368 tālruņa līniju, informē SIA Lattelekom preses sekretāre Maija Celmiņa. Šajās vietās Lattelekom uzstādīs arī DSLAM iekārtas, kas ļaus iedzīvotājiem izmantot platjoslas interneta pakalpojumus (Pilsētas internetu, Mājas DSL, Ultra DSL). Liepājas rajonā Lattelekom ciparu tīklam ir pieslēdzis 87,5% tālruņa līniju, bet pilnīgi sakaru tīkla modernizācijas darbus plānots pabeigt 2007. gadā, izmantojot arī bezvadu tehnoloģijas (CDMA tīklu). 7. un 8. oktobrī Lattelekom piedalīsies izstādē Liepājas uzņēmējs 2005. Izstāde notiks Tautas mākslas un kultūras centrā Liepājā, Rožu laukumā 5/6. Izstādē Lattelekom speciālisti uzņēmējus iepazīstinās ar jauno datortehnikas apkalpošanas pakalpojumu, kas paredz datoru, serveru, printeru uzturēšanu un apkalpošanu, speciālistu konsultācijas pa tālruni jebkurā diennakts laikā vai datorspeciālistu izsaukumu, kā arī informēs par interneta, bezvadu interneta un tālruņa līniju pakalpojumiem. Izstādes laikā piesakot vairākus Lattelekom pakalpojumus – interneta pieslēgumus Starta DSL, Ekonomiskais Ultra DSL, MDSL Pro u. c., kā arī ISDN tālruņa līnijas pakalpojumus un datortehnikas apkalpošanu – to ierīkošana būs ar 50% vai 100% atlaidi. Liepājas pilsētā un rajonā Lattelekom ir aptuveni 26 553 klientu – 25 382 privāto klientu un 1 171 biznesa klients.

Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība pretojas iecerētai aptuveni 1000 Lattelekom darbinieku atlaišanai, taču pagaidām neplāno traucēt uzņēmuma darbību. Arodbiedrības prezidente Zoja Semjonova Db teica, ka organizācija vairākām valsts iestādēm un amatpersonām iesniegusi savus iebildumus pret Lattelekom strādājošo skaita samazināšanu. Rakstiski iebildumi nosūtīti Valsts darba inspekcijai, ministru prezidentam Einaram Repšem, Lattelekom valsts daļu pārvaldītājai Latvijas privatizācijas aģentūrai un starptautiskai sakarnieku arodbiedrību organizācijai. «Mēs tagad nogaidām kāda būs valsts reakcija,» teica arodbiedrības vadītāja un piebilda, ka pagaidām netiek domāts par darba tirgus cīņas paņemieniem, kas varētu traucēt Lattelekom darbību. «Mēs neesam devuši savu piekrišanu Lattelekom darbinieku samazināšanas plāniem, tādēļ arī neviens vēl šogad nav oficiāli atlaists,» teica Z. Semjonova. Arī vairāki Lattelekom vadītāji un darbinieki, ar kuriem Db sazinājās un kuri nevēlējās, lai publicētu viņu vārdus, teica, ka darbinieku samazināšanas plāni radījuši zināmu spriedzi, bet, visticamāk, tie Lattelekom pakalpojumu kvalitāti neietekmēšot. «Man šķiet, ka uzņēmums cenšas darīt visu iespējamo, lai tos, kuru darbvietas likvidēs, nodrošinātu ar jaunu darbu,» teica kāds strādājošais. Cita augsta amatpersona izteicās, ka noskaņojums Lattelekom jau desmit gadus raksturojams ar vārdiem «ne dienu miera». Taču atbildīgais darbinieks atzina – uzņēmuma ekonomiskie rādītāji un rezultāti liecina, ka nemitīgās reorganizācijas bijušas veiksmīgas. Neoficiālās sarunās darbinieki arī izteicās, ka Lattelekom strādājošo vidū ir labi izglītoti un zinīgi cilvēki, kuriem nebūs grūti atrast citu nodarbošanos. Šim viedoklim piekrita arī Z. Semjonova, kura gan teica, ka viņai rūp to darbinieku liktenis, kuriem līdz pensijai atlicis tikai nedaudz gadu. Viņasprāt tiem varētu rasties lielas grūtības atrast citu darbu. Lattelekom paziņojumā par plānoto darbinieku skaita samazināšanu norādīts, ka dažas pašreizējās uzņēmuma funkcijas varētu nodot citiem uzņēmumiem, tas ir, tos pirkt kā ārpakalpojumus. Z. Semjonova teica, ka šādi varētu pārkārtot Lattelekom transporta nodaļu un mācību centru.

Starptautiskā bezvadu tehnoloģiju uzņēmuma Ubiquiti Networks (UBNT) izveidotais patērētāju produktu izpētes centrs Latvijā gada laikā radījis bezvadu interneta sistēmu mājas vajadzībām, pastāstīja UBNT pārstāvniecības Latvijā vadītājs Kristaps Rikāns.

Latvijas inženieru radītā bezvadu interneta sistēma Amplifi ir paredzēta lietošanai mājās, nodrošinot jaudīgu un stabilu interneta pieslēgumu arī tad, ja tiek lietots daudz viedierīču. Sistēmas izstrādē investēti trīs miljoni eiro, un tā nule ir kļuvusi pieejama iepriekšējā pasūtīšanā.

«Mūsu mājās aizvien vairāk parādās ierīces, kurām vajag stabilu un ātru bezvadu interneta pieslēgumu, taču - jo vairāk ierīču tiek pieslēgtas rūterim, jo lēnāks tas kļūst. Amplifi risina tā dēvēto «pudeles kakla» problēmu un vienlaikus būtiski paplašina rādiusu, kurā pieejams pastāvīgs un ātrs bezvadu internets. Faktiski mājās kļūst iespējama tāda kvalitātes datu apraide, kāda parasti ir pieejama tikai uzņēmumiem, kas izmanto lieljaudas risinājumus,» skaidroja Rikāns.

Šogad bezvadu interneta (WiFi) lietotāju skaits pasaulē sasniegs 30 miljonus, kas ir vairāk nekā tris reizes lielāks par lietotāju skaitu 2003. gadā - 9.3 miljoni. Tā raksta interneta ziņu aģentūra News.com, atsaucoties uz pētniecības uzņēmuma Gartner jaunākiem pētījumiem. Gartner secina, ka straujā WiFi lietošanas izaugsme spiedīs uzņēmējus investēt šīs tehnoloģijas ieviešanā vai paplašināšanā. Vienā ziņā tas būšot neizbēgami, jo jau šobrīd aptuveni pusi jauno portatīvo datoru ražo ar iebūvētām bezvadu interneta piekļuves ierīcēm. Gartner pētījumā teikts, ka papildu investīcijas sevi atpelnīšot kāpinātā produktivitātē. Darbiniekiem, kam ir iespējas plaši lietot bezvadu internetu veikšot ik dienas 30 minūtes papildu darba. Analītiķi un pētnieki norāda, ka galvenais, ko uzņēmējiem jāpatur prātā investējot bezvadu internetā ir datu drošība un saprātīgas izmaksas par šo pakalpojumu. Tādēļ ieteicams izmantot t.s. virtuālā privātā tīkla tehnoloģiju nodrošinot piekļuvi darbvietas tīkla no ārpuses, kā arī ierīkot t.s. drošības ugunsmūri katrā portatīvajā datorā. Izvēloties bezvadu interneta pakalpojumu sniedzēju jāizvairās no ilgtermiņu līgumu slēgšanas un jāmeklē t.s. provaides, kas piedāvā plašas viesabonēšanas iespējas citos bezvadu interneta tīklos. Latvijā Lattelekom šobrid uztur aptuveni 40 publiskas bezvadu interneta piekļuves vietas restorānos, viesnīcās u.tml. Bez tam ir nezināms skaits t.s. karsto zonu (hot spots) kurus uztur citi pakalpojumu sniedzēji vai atsevišķi uzņēmumi un iestādes.

Latvija kļuvusi par ceturto valsti Eiropā, kas uzsākusi jaunā Flash OFDM bezvadu interneta tīkla izveidi. Pirmoreiz Latvijā šīs tehnoloģijas ieviešanu īsteno VAS "Valsts informācijas tīkla aģentūra" (VITA), kas jau otrdien testa režīmā sāka pārbaudīt jauno tehnoloģiju trīs uzstādītajās bāzes stacijās Ulbrokā, Mārupē un Jūrmalā, Db.lv informēja Valsts akciju sabiedrības "Valsts informācijas tīkla aģentūra" mārketinga vadītāja Zane Lase. Flash OFDM ir jauna un progresīva datu pārraides tehnoloģija, kas nodrošina mobilu un ātru pieslēgumu vispasaules tīmeklim. "Šī ir revolucionāri jauna tehnoloģija, kas ļaus izmantot visas bezvadu interneta priekšrocības, sākot ar interneta lietošanu piemājas dārzā vai guļot pludmalē, kā arī, piemēram, braucot automašīnā," tehnoloģijas priekšrocības uzsver VITA valdes priekšsēdētājs Juris Kanels. VITA izmanto salīdzinoši zemās 450 MHz radio frekvences, kas nodrošina plašu tīkla pārklājumu un iespēju saņemt kvalitatīvu interneta pieslēgumu jebkuram lietotājam, kas atrodas bāzes stacijas zonā. Bezvadu interneta cienītājiem šī tehnoloģija ir ļoti izdevīga un ērta, to apliecina arī lietotāji un operatori vairākās valstīs. Slovākijā gada laikā ar Flash OFDM tehnoloģiju bezvadu internetu veiksmīgi lieto jau 35% iedzīvotāju un ierīkotas jau 100 bāzes stacijas. Vācijā bezvadu internetu iespējams izmantot, braucot ātrgaitas vilcienos no Frankfurtes uz Ķelni. Savukārt Somijā kompānija "Digita" oktobrī uzsākusi komerciālā Flash OFDM tīkla izveidi, ar mērķi nodrošināt pilnu valsts teritorijas pārklājumu trīs gadu laikā. Izmantojot Flash OFDM mobilo internetu lietotājam iespējams pilnvērtīgi strādāt tīmeklī, lietojot Skype un IP telefoniju. Jaunais mobilā bezvadu interneta risinājums nodrošina datu pārraides ātrumu līdz pat 2,7 Mbs, taču tehnoloģija ir jauna un strauji attīstās, tāpēc tuvākajā laikā paredzams vairākkārtīgs datu pārraides ātruma pieaugums. Lai izmantotu interneta piekļuves pakalpojumu, lietotājam būs nepieciešams modems stacionāriem datoriem vai PC MCI datu karte klēpjdatoriem. Pilotprojektu VITA realizē sadarbībā ar SIA Siemens. Turpmāko trīs mēnešu laikā jauno tehnoloģiju pārbaudīs speciālisti un izmēģinās lietotāji.

Telekomunikāciju operators Telekom Baltija, kas plašāk pazīstams ar zīmolu Triatel, 2008. gada pirmajā pusgadā strādāja ar 3.7 miljonu latu lielu apgrozījumu, kas ir par 50% vairāk nekā pirms gada, kad tas bija 2.5 miljoni latu.

„Šī gada sākumā noslēdzām Triatel bezvadu telekomunikāciju tīkla izbūvi visā Latvijā, kas mums tagad ļauj kvalitatīvu bezvadu internetu piedāvāt pat tur, kur līdz šim citi telekomunikāciju operatori nevēlējās piedāvāt savus pakalpojumus. Tāpēc kopš gada sākuma galveno uzmanību esam pievērsuši jaunu klientu piesaistei un esošo klientu apkalpošanas kvalitātes pilnveidošanai visā valsts teritorijā,” apgrozījuma pieaugumu skaidro Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa.

Triatel 2007. gada apgrozījums bija 6.3 milj. latu, kas ir par 16% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa sasniedza 100 000 latu – četras reizes pārsniedzot 2006. gada peļņas rādītājus. 2008. gada pirmajā pusgadā arī lietotāju skaits audzis aptuveni par 50%.

Latvija kļuvusi par ceturto valsti Eiropā, kas uzsākusi jaunā Flash OFDM bezvadu interneta tīkla izveidi. Pirmoreiz Latvijā šīs tehnoloģijas ieviešanu īsteno VAS "Valsts informācijas tīkla aģentūra" (VITA), kas jau otrdien testa režīmā sāka pārbaudīt jauno tehnoloģiju trīs uzstādītajās bāzes stacijās Ulbrokā, Mārupē un Jūrmalā, Db.lv informēja Valsts akciju sabiedrības "Valsts informācijas tīkla aģentūra" mārketinga vadītāja Zane Lase.

Flash OFDM ir jauna un progresīva datu pārraides tehnoloģija, kas nodrošina mobilu un ātru pieslēgumu vispasaules tīmeklim.

"Šī ir revolucionāri jauna tehnoloģija, kas ļaus izmantot visas bezvadu interneta priekšrocības, sākot ar interneta lietošanu piemājas dārzā vai guļot pludmalē, kā arī, piemēram, braucot automašīnā," tehnoloģijas priekšrocības uzsver VITA valdes priekšsēdētājs Juris Kanels.

VITA izmanto salīdzinoši zemās 450 MHz radio frekvences, kas nodrošina plašu tīkla pārklājumu un iespēju saņemt kvalitatīvu interneta pieslēgumu jebkuram lietotājam, kas atrodas bāzes stacijas zonā.

Latvijas Mobilajam telefonam (LMT) notiek sarunas ar vairākiem Latvijas autobusu parkiem par iespēju ierīkot internetu starppilsētu autobusos, apstiprināja LMT preses sekretārs Jānis Vēvers.

Viņš apstiprināja, ka iespēja pieslēgties bezvadu internetam ir vienā Jēkabpils, vienā Rēzeknes un trijos Cēsu starppilsētu maršrutu autobusos. Kā skaidroja J. Vēvers, Jēkabpils un Rēzeknes autobusu parki, kā arī Cēsu uzņēmums a/s Cata nolēmuši piedāvāt internetu autobusos komerciāliem mērķiem pēc ierīču testēšanas vasaras gaitā.

Autobusos izmanto Ķīnas Huawei ražotu bezvadu maršrutētāju, kas brauciena laikā pieslēdzas LMT mobilajam internetam un interneta signālu sadala autobusa salonā, izmantojot WiFI jeb neliela darbības rādiusa bezvadu interneta apraides tehnoloģiju. Kā teica J. Vēvers, viņš saprotot, ka internets autobusos būs bez maksas, tas ir, iekļauts biļetes cenā.

Cilvēki internetu arvien biežāk lieto viedtālrunī, kas pielej eļļu diskusiju ugunī par to, vai mobilais internets spēj aizstāt fiksēto, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fiksētā interneta piedāvātāji norāda, ka mobilais internets ir papildu, nevis pamatizvēle, savukārt mobilā interneta nodrošinātāji uzsver, ka tas stāv plecu pie pleca tradicionālajam internetam, un ir daļa klientu, kuri fiksētā pieslēguma vietā izvēlas mobilo. Tiesa, ieraudzīt objektīvu ainu pašlaik ir faktiski neiespējami – konkurences apstākļos uzņēmumi datus atklāj skopi.

Ar mobilo nepietiek

«Cilvēkiem ir svarīga piekļuve informācijai un savām lietojumprogrammām neatkarīgi no izmantotās ierīces vai interneta pieslēguma veida. Līdz ar mobilo internetu patērētājiem parādās vairāk izvēles iespēju interneta pakalpojumiem, bet fiksētā interneta lietošanas apjomu tas neietekmē – mobilais internets vairāk ir papildu iespēja, nevis pamatizvēle. Tas ir ērts, piemēram, esot ceļā. Tomēr, atgriežoties mājās vai citur, kur ir fiksētais internets, cilvēks parasti arī savu mobilo ierīci pārslēdz uz fiksēto internetu, jo tas parasti ir ātrāks, stabilāks un lētāks. Mobilais internets ir alternatīva arī tādos gadījumos, kad fiksēto internetu ierīkot nav iespējams vai arī tas ir ļoti dārgi. Tad jārēķinās ar mobilā interneta pakalpojuma augstāku cenu kopumā un, iespējams, kādiem apjoma limitiem,» saka Elizabete Podinska, Baltcom mārketinga vadītāja. Pēc viņas teiktā, mobilais internets vismaz šobrīd ir ievērojami dārgāks un, ņemot vērā tehnoloģiju attīstībai un tīkla pārklājuma izveidošanai nepieciešamās milzīgās investīcijas, mobilā interneta pakalpojumu cenu samazinājums tuvākajā laikā esot maz ticams. Pieredze liecinot, ka aktīvāko tehnoloģiju lietotāju vēlmes pēc datu pārraides un darbības ātruma vienmēr pārsniedzot tehnoloģiju sniegtās iespējas neatkarīgi no tā, cik ātri tās attīstās.

Ministru kabinets vakar piekrita SIA Lattelekom direktoru padomes priekšlikumam SIA dalībniekiem dividendēs par 2002. gadu izmaksāt 9.35 milj. Ls no uzņēmuma pērnā gada peļņas. Lattelekom dalībnieku sapulce par dividenžu izmaksu lems šodien. Līdzšinējais fiksēto telekomunikāciju monopolists 2002. gadā nopelnījis 21.8 milj. Ls. Valstij šajā uzņēmumā pieder 51 % kapitāla daļu, bet Tilts Communications — 49 % kapitāla daļu. Db (16.04.2003.) jau rakstīja, ka iepriekš Lattelekom direktoru padome piedāvāja dividendēs par 2002. gadu izmaksāt 6.5 milj. Ls, taču šis piedāvājums neapmierināja valdību, kas uzskatīja, ka valstij būtu jāsaņem lielāka uzņēmuma peļņas daļa. Privatizācijas aģentūras (PA)ģenerāldirektors Arnis Ozolnieks otrdien ministrus informēja, ka Lattelekom direktoru padome atzinusi, ka maksimālā dividendēs izmaksājamā summa ir 9.35 milj. Ls. Lai arī dividendēs nolemts izmaksāt vairāk, nekā to paredzēja Lattelekom direktoru padomes sāktonējais piedāvājums, tas neatstās negatīvu iespaidu nedz uz šogad plānoto fiksēto telekomunikāciju tīklu modernizācijas darbu izpildi, nedz uz uzņēmuma finanšu rādītājiem, skaidroja PA ģenrāldirektors. Līdzīgu viedokli izteica arī Lattelekom direktoru padomes loceklis Viesturs Šutko, kurš norādīja, ka šogad iecerēts palielināt tā dēvētā ciparu tīkla īpatsvaru no pašreizējiem 83 % līdz 90 %. Tiesa, Lattelekom jumta līgums paredzēja, ka fiksēto telekomunikāciju tīkla modernizācija bija jāpabeidz līdz 2001. gadam, viņš piebilda. V. Šutko atgādināja, ka kopš šī gada 1. janvāra Lattelekom faktiski sāk darboties brīvas konkurences apstākļos, proti, savus pakalpojumus jau sāk piedāvāt citi fiksēto telekomunikāciju operatori, tādēļ šogad uzņēmuma peļņa no fiksēto telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanas būs neliela. Viņš prognozē, ka 2003. gadā lielāko Lattelekom peļņas daļu veidos dividenžu ienākumi no šim uzņēmumam piederošajām Latvijas Mobilā telefona akcijām.

Informāciju tehnoloģiju kompānija Hewlett-Packard (HP) iepazīstina ar jaunāko HP iPAQ ierīci HP iPAQ 514 Voice Messenger - gludas formas nelielu viedtālruni (smartphone), kas biznesa lietotājiem nodrošina pielāgojamu bezvadu e-pasta lietošanu, pateicoties ērtai balss vadībai un brīvroku funkcionalitātei.

HP iPAQ 514 Voice Messenger iekļautas interneta telefonijas balss pārraides iespējas, push e-pasts un jaunākā Windows Mobile 6 operētājsistēma. HP iPAQ Voice Messenger ieņem līderpozīcijas arī pēc baterijas darbības ilguma - ar pilnībā uzlādētu bateriju nepārrauktu sarunu režīmā darbības ilgums ir līdz sešām stundām. HP iPAQ 514 sērijas tālrunis ir pirmais HP jaunajā viedtālruņu grupā, kas palīdz īpaši steidzīgiem profesionāļiem pieslēgties tīklam no jebkuras vietas.

Ar vairāk nekā 20 balss komandām jaunais iPAQ nodrošina klientiem brīvroku funkcionalitāti. Izmantojot efektīvo balss atbildes (voice reply) iespēju, lietotāji var atbildēt uz saviem e-pastiem, nodiktējot un nosūtot atbildi balss formā, kas izslēdz nepieciešamību rakstīt. Lietotāji var arī noklausīties e-pasta un teksta ziņojumus, vadīt tālruņa un kalendāra uzdevumus, kā arī dot mutiski komandu lietojumprogrammu atvēršanai.

Telekomunikāciju uzņēmums "BITE Latvija" prezentē Latvijā vēl nepieredzētus mobilā interneta jaunumus - pakalpojumus "Vodafone Mobile Connect" un "BITE HotSpot", kas būs pieejami no 6. novembra. Mobilā interneta pakalpojums "Vodafone Mobile Connect", ko visā pasaulē izmanto vairāk nekā miljons cilvēku, būs pieejams individuāliem lietotājiem un uzņēmumiem Latvijā, kā arī ārpus tās ar datu pārraides ātrumu līdz pat 3,6 Mbps.

Visas mobilā interneta iespējas tāpat nodrošinās pakalpojums "BITE HotSpot", kas, izmantojot Wi-Fi, sniegs iespēju lietot interneta pieslēgumu jebkurā laikā un vietā veselai lietotāju grupai vienlaicīgi."Nodrošinot plašāko HSDPA mobilā interneta ģeogrāfisko pārklājumu un tā lielāko ātrumu Latvijā, sasniedzot līdz pat 3,6 Mbps, šodien mēs ikvienam šajā valstī un pasaulē atveram durvis uz internetu. Ieviešot jauninājumus, kas pašreiz veido mobilā interneta tirgus tendences visā pasaulē - "Vodafone Mobile Connect" un "BITE HotSpot" - mēs sniedzam saviem klientiem iespēju izmantot ātrāko un pasaulē populāro mobilo internetu tajās vietās, kur vien viņiem tas būs nepieciešams. Mēs esam pirmie Baltijas valstīs, kas piedāvā šādu iespēju," saka BITE grupas izpilddirektors Mārtens van Engelands.

Hansabanka jaunajā mācību gadā turpina pagājušajā gadā uzsākto bezvadu interneta WiFi nodrošināšanas projektu Latvijas augstskolām. 2005.gadā WiFi projektu Hansabanka uzsāka ciešā sadarbībā ar Lattelecom. Šogad ar Hansabankas finansiālo atbalstu ierīkotas jaunas Wifi uztveršanas zonas Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē un Baltijas Krievu Institūtā.

Latvijas Universitātē sadarbojoties ar uzņēmumu "Lanet" bezvadu interneta zonas ierīkotas 10 bibliotēkās.

Ar Lattelecom tehnisko atbalstu jaunas WiFi interneta zonas ierīkotas Rīgas Tehniskās universitātes studentu kopmītņu ēkās Āzenes ielā un Baltijas Krievu Institūta centrālajā ēkā Lomonosova ielā.

AS "Hansabanka" valdes loceklis, IT un produktu attīstības pārvaldes vadītājs Ģirts Bērziņš: "Mums kā inovāciju bankai ir svarīgi mudināt cilvēkus apgūt jaunās tehnoloģijas un iespējas, ko tās dod. Internets vairs nav eksotika, bet ikdienas nepieciešamība zināšanu sabiedrībā. Sevišķi svarīgi tas ir studentiem un pasniedzējiem, jo bez piekļuves augstskolu datu bāzēm, bibliotēkām un citiem tīmekļa resursiem mācības vienkārši nav iespējamas. Vēl viens apstāklis ir tas, ka pēdējo gadu laikā strauji pieaudzis portatīvo datoru skaits ar bezvadu interneta iespējām."

27.08.2007. Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopojusi interneta auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Internets, Vasara 2007 rezultātus.

Interneta auditorijas pētījuma 2007.gada vasaras perioda dati liecina, ka pēdējo 6 mēnešu laikā internetu ir lietojuši 47 % no Latvijas iedzīvotājiem 15 līdz 74 gadu vecumā. 41 % Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā ir izmantojuši internetu regulārāk – pēdējo 7 dienu laikā.

Aplūkojot interneta lietošanu dažādās mērķa grupās, redzams, ka internetu joprojām aktīvāk izmanto 15 līdz 19 gadus veci Latvijas iedzīvotāji, no kuriem 92 % ir lietojuši internetu pēdējā pusgada laikā. Analizējot interneta auditoriju pēc nodarbošanās, studentu un skolēnu vidū interneta lietošana ir sasniegusi 96 %. Savukārt, no strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem internetu pēdējā pusgada laikā ir lietojuši vairāk nekā puse jeb 54 %.

A/s Pasažieru vilciens gada laikā plāno ar bezvadu interneta ierīcēm aprīkot lielāko daļu – vismaz 180 – vilcienu vagonus, nodrošinot bezmaksas internetu, Db.lv stāstīja Pasažieru vilciens preses pārstāve Jana Priedniece.

Pašlaik a/s Pasažieru vilciens izsludinājusi sarunu procedūru, kuras ietvaros pretendenti līdz 18. oktobrim var pieteikties uzstādīt bezvadu interneta ierīces vagonos. Kopumā šim pasākumam Pasažieru vilciens paredz tērēt mazāk nekā 50 tūkstošus Ls, tomēr, ja visu pretendentu piedāvājumi pārsniegs Pasažieru vilciena prognozēto summu, tad uzņēmums izsludinās konkursu. Jāpiebilst, ka, summai nepārsniedzot 50 tūkst. Ls, uzņēmumam konkurss nav jāizsludina un var iztikt tikai ar sarunu procedūru.

Kopā a/s Pasažieru vilciens ir 238 vagoni, tādējādi, realizējot šo projektu, bezvadu internets būs pieejams lielākajā daļā vilcienu. Kā skaidroja J. Priedniece, bezvadu internets būs pieejams visos maršrutos, jo vagoni nav piesaistīti noteiktiem kursēšanas ceļiem. Plānots, ka jauninājums varētu tikt ieviests gada laikā.

Latvijas mobilais telefons (LMT) četros abonentu apkalpošanas centros piedāvā bez maksas izmēģināt t.s. bezvada interneta telpu. LMT preses sekretārs Dāvids Dane sacīja, ka t.s. Wi-Fi interneta pieslēgšanās iespējas tiek piedāvātas četros Rīgas apkalpošanas centros, lai iepazīstinātu LMT klientus ar šo pakalpojumu. LMT klienti, kas ierodas apkalpošanas centros, varēs, nosūtot īsziņu, saņemt paroli bezvadu interneta pieslēguma lietošanai bez maksas uz 30 minūtēm. D. Dane atturējās teikt, vai šis pakalpojums nākotnē tiks ierīkots un sniegts par maksu, piem., sabiedriskās vietās vai kantoros. Taču D. Dane piebilda, ka viena no LMT apkalpošanas centru galvenām funkcijam ir klientu un potenciālu klientu iepazīstināšana ar mobilo sakaru un citu kompānijas pakalpojumu iespējām, lai viņus ieinteresētu to izmantošanā. LMT jaunā operatora licence arī atļauj tam piedāvāt fiksētā tīkla telekomunikāciju pakalpojumus, internetu un datu pārraidi. Skaidrs, ka iedzīvotāji neies uz LMT klientu apkalpošanas centru tāpat kā uz kafejnīcu vai interneta kafejnīcu tikai tādēļ, ka tur ir šis pieslēgums,» viņš teica. Maksimālais interneta pieslēguma ātrums Wi–Fi telpā ir 11 megabiti (Mb) sekundē. Lattelekom, kam pieder 23 % LMT, ir jau ierīkojis savu Wi-Fi pakalpojumu vairākās vietas, tostarp viesnīcā Latvija un Double Coffee kafejnīcās Rīgā. Līdzīgus pakalpojumus uzstāda ari citi Latvijas uzņēmumi, tostarp SIA Mikrotīkls, kas nesen ierīkoja bezvadu interneta tīklu Bagdādē. Mikrotīkla līdzīpašnieks un direktors Džons Talijs (John Tully) Db ir vairākkārt teicis, ka bezvadu interneta telpas vai t.s. hot-spots ir pasaules mērogā strauji augoša parādība. Arī Bagdādē gala lietotāju piekļuve internetam nodrošināta ar Wi-Fi standarta bezvadu sakariem, bet interneta signāls līdz lietotāju pulcēšanās vietas nonāk pa mikroviļņu relejlīniju. Tāpat visas Wi-Fi telpas Latvijā «barojas» no fiksēta vai bezvadu platjoslas interneta pieslēguma. Viesnīcā Latvija un Double Coffee kafejnīcās to nodrošina Lattelekom. D. Dane teica, ka LMT pats nodrošina interneta maģistrālo pieslēgumu klientu apkalpošanas centriem, kas piedāvā Wi-Fi lietošanas iespējas.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopotie Interneta auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Internets, Ziema 2007 rezultāti liecina, ka Internetu pēdējo sešu mēnešu laikā ir lietojuši 44% jeb 803 tūkstoši Latvijas iedzīvotāji 15 līdz 74 gadu vecumā.

Regulārāk - pēdējo 7 dienu laikā Internetu ir lietojuši 39% Latvijas iedzīvotāji. Salīdzinot ar iepriekšējo pētījuma periodu Rudens 2006, kopumā Interneta lietotāju skaits ir palicis līdzšinējais.

Analizējot Interneta lietošanas vietas, strauji ir pieaugusi Interneta lietošana mājās. Ja Rudens 2006 pētījuma periodā Internetu mājās lietoja 56%, tad periodā Ziema 2007 mājas kā Interneta lietošanas vietu bija nosaukuši 69% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem, kas pēdējo sešu mēnešu laikā ir izmantojuši Internetu. TNS Latvia preses un Interneta auditorijas pētījumu projektu vadītāja Elīna Krūze skaidro, ka šāda tendence izskaidrojama ar to, ka pēdējā ceturksnī strauji pieaudzis Interneta pieslēgumu skaits mājsaimniecībās. Jaunākie dati liecina, ka 36% Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā ir pieejams Interneta pieslēgums mājās (Rudens 2006 – 27 % ).

3. martā, sāka darboties Latgales reģiona informatīvā tālruņa līnija 7 118 118, ko apkalpo Lattelekom Rēzeknes operatoru centrs. Piezvanot uz šo numuru, no pulksten 7.00 līdz 23.00 ikviens interesents var saņemt informāciju par atpūtas, izklaides, lauku tūrisma, transporta un citām iespējām Latgalē. Informatīvā līnija 7 118 118 ir izveidota saskaņā ar sadarbības līgumu, ko decembrī noslēdza Lattelekom SIA un Latgales attīstības aģentūra. Līgumā paredzēts arī, ka Lattelekom 118 operatoru dienests sniegs palīdzību Latgales reģiona attīstības aģentūras datu uzturēšanā un apkopošanā par jaunāko un aktuālāko tūrisma informāciju reģionā. Patlaban datu bāzē ir apkopots vairāk nekā 1000 ierakstu. Arī turpmāk iecerēts datu bāzi pastāvīgi papildināt ar informāciju par jauniem tūrisma objektiem, izklaides un tūrisma pasākumiem, kā arī tūrisma vietu aprakstiem, ceļojumu iespējamām izmaksām un vēlamo apmeklējuma laiku. Informāciju par Latgales reģionu var iegūt arī, piezvanot pa tālruni 118 vai apmeklējot interneta mājas lapu www.118.lv. Latgales reģiona attīstības aģentūras direktore Inga Goldberga, runājot par informatīvo tālruņa līniju, izteica cerību, ka to aktīvi atbalstīs arī Latgales tūrisma informācijas centri, sniedzot to rīcībā esošo informāciju. „Neviens zvanītājs nepaliks bez atbildes,” viņa sacīja. „Ja operatora rīcībā nebūs vajadzīgās informācijas, tas ieteiks citu informācijas avotu.” Iedzīvotājiem nepieciešamu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšana ir viena no Lattelekom darbības prioritātēm. Jau otro gadu, veidojot telekomunikāciju infrastruktūru un izglītojot sabiedrību, uzņēmums ir aktīvi iesaistījies informācijas sabiedrības veidošanā. Tālruņa izmantošana ir svarīgs informācijas sabiedrības veidošanas pamatelements. Lattelekom aktīvā līdzdalība informācijas sabiedrības veidošanā apliecina uzņēmuma vadošo lomu šajā valstij nozīmīgajā procesā. Sadarbība ar Latgales reģiona attīstības aģentūru ir spilgts piemērs, kā pašvaldību institūcijas var ekonomiski izdevīgi un ērti sniegt iedzīvotājiem pakalpojumus, izmantojot tālruni. Turklāt operatoru centra izmantošana palīdzēs valsts un pašvaldību iestādēm īstenot uz klientiem vērstas organizācijas principus un sekmēs to darbības efektivitāti. Zvanot uz informatīvo tālruni 7 118 118, jāmaksā saskaņā ar Lattelekom iekšzemes sarunu tarifiem. Papildu maksa par informācijas sniegšanu prasīta netiek. Avots: Lattelekom

Lattelekom piedāvā savienot sarunas no citiem operatoru tīkliem uz Rīgu Rīgas rajonu un Jūrmalu par 1.7 santīmiem minūte, bet pārējām Latvijas pilsētām – par 5 santīmiem minūte. Telekomunikāciju nozare uzskata, ka Lattelekom publicētie starpsavienojuma ievērojami apgrūtinās konkurenci telekomunikāciju tirgū. Latvijas telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis sacīja, ka šādi tarifi sagraus jebkādas iespējas alternatīviem operatoriem darboties iekšzemes sarunu tirgū. Viņš uzskata, ka Lattelekom piedāvājums nav pamatots izmaksās un varētu pat novest pie tiesas prāvām par telekomunikāciju regulējošo likumu neievērošanu. Lattelekom regulēšanas lietu attīstības direktors Aivars Kreilis sacīja, ka abi mobilo sakaru operatori ir spējuši attīstīties ar esošiem starpsavienojuma līgumiem, kas neesot lēti. Turklāt A. Kreilis norādija, ka likumā paredzēto izmaksu attiecināšanas metodiku, kuras pielietošanu apstiprinās neatkarīgs auditors, varēs piemērot starpsavienojumu tarifu aprēķināšanai tikai 2004. gadā. Tā rezultātā varētu mainīties nākāmgad piedāvātie starpsavienojuma tarifi. A. Kreilis lika saprast, ka Lattelekom varētu samazināt starpsavienojuma tarifus, ja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pieļautu kompānījai veikt t.s. tarifu sabalansēšanu paaugstinot fiksēto mēnešm Lattelekom pakalpojumu nodaļas vadītājs Valdis Vansovičs sarunā ar Db sacīja, ka neskatoties uz kurnēšanu par tarifiem, pirmo starpsavienojuma līgumu ar jaunu operatoru varētu parakstīt jau tuvāko 10 dienu laikā. «Uzskatu, ka 2 līdz 3 mēnešu laikā, mēs būsim parakstījuši līgumus ar kādiem sešiem alternatīvajiem operatoriem,» V. Vansovičs sacīja un piebilda: «Tas norāda, ka mūsu piedāvājums ir adekvāts.» Lattelekom menedžeris teica, ka operatorus, ar kuriem tiks slēgti starpsavienojuma līgumi, pēc pušu vienošanās publiskos tikai pēc līguma parakstīšanas. Tele2 un Tele2 Telekom izpilddirektors Mats Tilli komentāra, kas rakstīts avīzei Diena arī izteicās, ka Lattelekom tarifu piedāvājums faktiski pagarina monopolu un padara konkurenci iekšzemes tirgū gandrīz neiespējamu. Savukārt no Tele2 internetā publicētā starpsavienojuma piedāvājuma izriet, ka kompānija citiem operatoriem prasīs 8.8 santimus minūte par ienākošiem zvaniem savos tīklos. Tele2 pieder mobilo sakaru tīkls visā Latvijā, bet māsas uzņēmumam, fiksēto sakaru operatoram Tele2 Telekom praktiski nav savu tīkla resursu.

Latvijā ir pieejama pirmā bezvadu elektrība, ar kuru vienlaicīgi var uzlādēt divus mobilos tālruņus, iPhone, portatīvos datorus un citas neliela izmēra ierīces. Mēbeles Combo dizainu, kurā bezvadu elektrības tehnoloģija ir integrēta, ir izstrādājusi mēbeļu dizainere Elīna Bušmane.

Pašu bezvadu elektrības tehnoloģiju ir izstrādājusi Somijas kompānija PowerKiss. Ierīci veido divi komponenti – viens no tiem ir «gredzens», kuru tā īpašnieks var pārnēsāt līdzi. Otra tehnoloģijas sastāvdaļa ir iebūvēta mēbelē, vietā, kur integrēta tehnoloģija. Tā rada neredzamu elektrisku lauku noteiktā mēbeles zonā. Tad, kad «gredzens» tiek novietots uz šīs mēbeles zonas, automātiski sākas batarejas uzlāde. Laika posmā, kad ierīces «gredzens» nesaskaras ar mēbeli, eletrības pārraidīšana nenotiek.

PowerKiss tehnoloģija pieejama publiskajā telpā kafejnīcā Satori, kur atrodas arī koprades telpa pašnodarbinātajiem Birojnīca.

Canon fotoprinteris Pixma TS8250 ar sešām tintes kasetnēm piešķir fotogrāfijām dzīvīgākas krāsas

Virzoties uz moderno bezpapīra koncepcijas biroju, daudzos uzņēmumos printeris kļūst aizvien mazāk noslogots, un dažviet ceļu līdz tam atceras vairs tikai spītīgākie papīra apdrukāšanas piekritēji. Tomēr ik pa laikam ikvienam šo to nākas izdrukāt, tādēļ arī ražotāji turpina laist tirgū aizvien jaunus modeļus un meklēt ceļu uz patērētāju sirdi un naudasmaku ar modernām funkcijām. Arī Canon pērnajā rudenī iepazīstināja ar jaunas produkcijas klāstu, kurā ar neparastu izskatu izceļas PixmaTS8250.

Kamēr liela daļa vienkāršo mājas printeru kļuvuši tik lēti, ka, šķiet, ražotājs nolēmis pelnīt vien ar tintes kasetņu tirgošanu, šim fotoprinteru sērijas drukātājam paredzēta cita misija. Tas nesola lētu ekspluatāciju, bet gan augstu kvalitāti.