I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir radīt atskaites punktu par fizisko personu mantisko stāvokli un uzkrājumiem un nodrošināt visu fizisko personu uzkrājumu, ienākumu un izdevumu atbilstības un attiecīgi nodokļu nomaksas un ienākumu legalitātes kontroles iespējas.

2.pants. Likuma darbība

Likums nosaka fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas pienākumu, mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniedzējus, deklarācijās iekļaujamās ziņas, deklarāciju iesniegšanas kārtību, deklarāciju iesniedzēju pienākumus, tiesības un atbildību, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta kompetenci šā likuma izpildē.

II nodaļa

21.08.2007.

Konkurences padome iesaistīsies ICN( International Competition Network) darba grupā, lai diskutētu par uzņēmēju dominējošo stāvokļa izmantošanu

Konkurences padomes(KP) iesaistīsies ICN izveidotajā darba grupā, lai diskutētu un izvērtētu pasaules praksi par uzņēmēju dominējošo stāvokļa izmantošanu, kas šobrīd pasaules konkurences politikas sektorā ir ļoti aktuāls jautājums.

Darba grupā tiks diskutēts par tādiem jautājumiem kā dominējošā stāvokļa definīcija un piemērošana dažādu valstu jurisdikcijās, par konkrētas prakses pozitīvām un negatīvām pazīmēm, kā arī jautājumi par to, kā dominējošā stāvokļa izmantošanas aizliegums tiek regulēts attiecīgajās jurisdikcijās, tā atšķirības pozitīvās un negatīvās iezīmes.

Ar šī gada 1.oktobri vairākas izmaiņas skars mazumtirdzniecības uzņēmumus un piegādātājus, jo spēkā stāsies grozījumi Konkurences likumā, kuru pamatmērķis ir veidot attiecības starp lielajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem un piegādātājiem uz godīgu, nediskriminējošu, prognozējamu attiecību pamata, respektējot abu pušu ekonomiskās intereses, panākot lielāku pušu līdztiesību savstarpējās sadarbības līgumu slēgšanas procesā. Lai tirgus dalībnieki izprastu, kā tiks piemērotas un tulkotas jaunās likuma normas, Konkurences padome (KP) ir izstrādājusi vadlīnijas.

Konkurences likumā ir noteikts, ka jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā ir aizliegts ļaunprātīgi to izmantot. Konkurences likumā (13.panta otrajā daļā) ir uzskaitītas arī konkrētas darbības, kā var izpausties dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mazumtirdzniecībā.

Vadlīniju mērķis ir sniegt skaidrojumu par Konkurences likumā lietoto jēdzienu interpretāciju, kā arī noteikt pamatprincipus, kas tiks piemēroti, izvērtējot dominējošā stāvokļa pārkāpumus mazumtirdzniecībā.

Konkurences likums nosaka, ka dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā esošam tirgus dalībniekam ir aizliegts piemērot vai uzspiest netaisnīgus un nepamatotus maksājumus par piegādātās preces atrašanos mazumtirdzniecības vietā, ja vien šie maksājumi nav attaisnojami ar jaunas, patērētājiem nezināmas preces virzīšanu tirgū.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

KP paziņojums, ka ilgstoši praktizēta atlaižu politika degvielai var tikt kvalificēta kā ļaunprātīga dominējošā stāvokļa izmantošana, laikam jau būtu vērtējams kā pirksta pakratīšana minētajām kompānijām

Konkurences padome (KP) pavēstījusi, ka tā tomēr nav konstatējusi ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu degvielas mazumtirdzniecības tirgū un izbeidz lietu. Tas ir pilnīgā pretrunā ar KP pavasarī pausto viedokli, ka lielākie Latvijas degvielas mazumtirgotāji - Statoil, Neste un Lukoil - tiek turēti aizdomās par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu, radot negodīgu konkurenci un tā no tirgus izspiežot mazākus degvielas tirgotājus.

Visa stāsta pamatā ir degvielas atlaižu kampaņas, ar ko lielie degvielas tirgotāji bija aizrāvušies, kas acīmredzot nebija īsti pa prātam nedz mazajiem degvielas tirgotājiem, nedz KP. Visupirms jau ir interesanti, kāpēc KP tik diametrāli pretēji maina savu viedokli un kāpēc uz izpētes rezultātiem bija jāgaida tik ilgi.

Visticamāk, rīt parlaments galīgajā lasī- jumā pieņems Konkurences likuma grozījumus, spēkā tie stāsies no šī gada 1. oktobra.

Jāatgādina, ka šo ilgās un kaismīgās diskusijās tapušo Konkurences likuma grozījumu galvenais mērķis ir ierobežot dominējošā stāvoklī esošu mazumtirgotāju iespējas ļaunprātīgi izmantot savu dominējošo stāvokli, iepirkuma varu un piegādātāju atkarību konkrētajā tirgū. Tāpat tiks palielinātas Konkurences padomes pilnvaras.

Paši nedrīkst klusēt

Likums nosaka veidus, kā var izpausties dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mazumtirdzniecībā. Piemēram, tā var izpausties kā netaisnīga un nepamatota atbildības sadale starp darījuma pusēm - tirgotājiem un piegādātājiem - par iespējamiem riskiem, maksājumu piemērošana vai uzspiešana par preču piegādi jaunatveramai mazumtirdzniecības vietai vai pārlieku garu norēķinu termiņu uzspiešana par piegādātajām precēm. Tomēr, kā uzsver Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme, pieņemot likuma grozījumus, valsts būs parādījusi savu labo gribu, bet tas, cik lielā mērā izdosies sasniegt cerēto efektu, lielā mērā būs atkarīgs arī no pašu piegādātāju aktivitātes. «Pašlaik mēs aktīvi informējam ražotājus, līdz 1. oktobrim, kad likums stāsies spēkā, cerams, paspēsim visiem izskaidrot, ko dod likums. Jāsaprot, ka Konkurences padomei būs tiesības pēc savas iniciatīvas ierosināt pārbaudes lietas, izmeklēt tās un lemt par sodiem, bet, kad lietas nonāks līdz tiesai, svarīgi būs, lai arī paši piegādātāji nāk un runā. Pretējā gadījumā, ja nebūs cietušo, dominējošā stāvokļa ietekmes ļaunprātīgu izmantošanu būs grūti pierādīt,» tā I. Jaunzeme. Viņa norāda, ka pašlaik starp vadošajiem mazumtirgotājiem un piegādātājiem noslēgtie līgumi viennozīmīgi ir diskriminējoši pret piegādātājiem. «Tie paredz lielus pienākumus piegādātājiem un gandrīz nekādus - tirgotājiem,» skaidro I. Jaunzeme. Līdz 1. oktobrim, kad stāsies spēkā šonedēļ skatāmie Konkurences likuma grozījumi, tirgotājiem un piegādātājiem ir iespējas tos pārskatīt.

Kopumā uz 2012.gada 30.maiju iesniegtas 75 432 fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarācijas.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina iedzīvotājus, kuriem jāiesniedz mantiskā stāvokļa deklarācija, vēl šodien un rīt iesniegt mantiskā stāvokļa deklarācijas ne tikai personīgi VID klientu apkalpošanas centros, bet arī, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, sūtot pa pastu vai ar drošu elektronisko parakstu parakstītu deklarāciju sūtot uz e-pasta adresi [email protected]. Sūtot mantiskā stāvokļa deklarācijas pa pastu, galvenais nosacījums, lai pasta zīmogs būs datēts ar 2012.gada 1.jūniju.

VID norāda,, ka, kā jau iepriekš tika prognozēts, tuvojoties deklarācijas iesniegšanas termiņa beigām, arvien vairāk pieaug iedzīvotāju aktivitāte, iesniedzot mantiskā stāvokļa deklarācijas. Jauns rekords vienā dienā iesniegto deklarāciju skaita ziņā sasniegts otrdien, 29.maijā, kad tika iesniegtas 6608 mantiskā stāvokļa deklarācijas. Vidēji dienā tiek iesniegtas vairāk kā 6000 deklarācijas. Kopumā uz 2012.gada 30.maiju iesniegtas 75 432 mantiskā stāvokļa deklarācijas, tai skaitā 26 personas iesniegtajās mantiskā stāvokļa deklarācijās norādījušas iepriekš nedeklarētus ienākumus kopumā 660 516,28 latu apmērā, par kuriem aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 99 217,49 lati (deklarācijā norādītajiem iepriekš nedeklarētajiem ienākumiem tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 15% apmērā).

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), pārbaudot prezidenta Valda Zatlera darbu kā amatpersonai un sniegtajiem ārsta pakalpojumiem privātā klīnikā, interešu konfliktu nekonstatēja.

Veicot V.Zatlera kā valsts kapitālsabiedrības Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca valdes priekšsēdētāja atalgojuma atbilstību normatīvo aktu prasībām valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca valdes priekšsēdētāja amatā, tika konstatēts, ka amatpersona ir saņēmusi atalgojumu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, Db pavēstīja KNAB sabiedrisko attiecību nodaļas speciālists Andris Vitenburgs.

Izvērtējot V.Zatlera kā IK Ortopēdijas privātprakse ārsta sniegtos pakalpojumus medicīniskajā sabiedrībā ARS, tika konstatēts, ka viņš sniedza pakalpojumus kā ārsts, bet samaksu par viņa sniegtajiem pakalpojumiem saņēma viņa sieva kā individuālais komersants un secināts, ka – atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumam – šāda V.Zatlera ārsta prakse nav pretlikumīga.

Līdz šā gada 15. aprīlim Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtas jau 10 358 mantiskā stāvokļa deklarācijas, no kurām 2810 deklarācijas iesniegtas no 2. aprīļa līdz 15. aprīlim. Vislielākā iedzīvotāju interese ir par aizdevumu un aizņēmumu darījumu atspoguļošanu.

Tāpat iedzīvotāji interesējušies par skaidras naudas uzkrājumu norādīšanu deklarācijās un vispārīga rakstura jautājumiem, informē VID Sabiedrisko attiecību daļa.

Iedzīvotāju kopējā aktivitāte un interese par mantiskā stāvokļa deklarēšanu esot nedaudz pieaugusi. No 2012. gada 2. aprīļa līdz 13. aprīlim iedzīvotājiem sniegtas 2110 konsultācijas par mantiskā stāvokļa deklarēšanu, elektroniski nosūtītas atbildes uz 83 iedzīvotāju jautājumiem, kas saistīti ar mantiskā stāvokļa deklarēšanu, kā arī sniegtas atbildes uz teju vienu tūkstoti (909) iedzīvotāju jautājumiem, kas saņemti, zvanot uz VID informatīvo tālruni 1898.

Četras dienas pirms fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniegšanas termiņa beigām deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesnieguši jau 60 358 cilvēki un iedzīvotāju aktivitāte turpina pieaugt, informēja VID Sabiedrisko attiecību daļā.

Tuvojoties mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniegšanas termiņa beigām - 1.jūnijam -, ik dienas tiek sasniegti jauni iesniegto deklarāciju skaita rekordi.

VID norāda, ka jau iepriekš tika prognozējis, ka, tuvojoties deklarācijas iesniegšanas termiņa beigām, arvien vairāk pieaugs iedzīvotāju aktivitāte, iesniedzot mantiskā stāvokļa deklarācijas.

Tā pagājušajā nedēļā sasniegts jauns rekords vienā dienā iesniegto deklarāciju skaita ziņā - piektdien, 25.maijā, tika iesniegtas 4304 mantiskā stāvokļa deklarācijas.

Vidēji dienā pagājušajā nedēļā tika iesniegtas 3723 deklarācijas, kas ir divas reizes vairāk nekā nedēļu iepriekš.

No preču un pakalpojumu daudzveidības iegūst gan patērētājs, gan visa tautsaimniecība kopumā.

Konkurence rada produktivitātes pieaugumu, inovācijas un ekonomikas izaugsmi, savukārt patērētāji saņem kvalitatīvākus produktus par konkurētspējīgākām cenām. Konkurences padomes (KP) vieni no galvenajiem uzdevumiem ir sekot līdzi tirgus koncentrācijai, uzņēmēju aizliegtām vienošanām un dominējoša stāvokļa ļaunprātīgai izmantošanai, lai rūpētos, ka patērētājs saņem pēc iespējas lielāku ieguvumu no brīvas un godīgas konkurences.

Ikvienai valsts iestādei ir jābūt atbildīgai sabiedrības priekšā, lai attaisnotu savu eksistenci un pievienoto vērtību, tāpēc sabiedrībai būtu jāzina, kāds tai ir ieguvums no konkurenci uzraugošās iestādes darba. Svarīgi ir saprast, vai iestādes sniegtais labums ir samērīgs pret iestādes uzturēšanas izdevumiem. Vai un kā šo labumu var izmērīt?

Līdz 2012.gada 19.martam Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtas 4 415 mantiskā stāvokļa deklarācijas, no kurām 1 290 iesniegtas pagājušajā nedēļā.

Iesniedzot mantiskā stāvokļa deklarāciju, visbiežāk iedzīvotāji interesējušies par aizdevumu un aizņēmumu darījumu deklarēšanu, skaidras naudas uzkrājumu deklarēšanu, kā arī par vispārīga rakstura jautājumiem.

Ņemot vērā iedzīvotāju uzdotos neskaidros jautājumus par aizdevumu un aizņēmumu norādīšanu mantiskā stāvokļa deklarācijā, VID atgādina, ka fiziskām personām ir pienākums iesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju, ja tām ir neatmaksāti aizņēmumi (kredīti) vai citas parādsaistības, kuru kopējās summas neatmaksātā daļa 2011. gada 31. decembra pulksten 24:00 pārsniedza 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam.

Pirms dažām nedēļām — 1. oktobrī spēkā stājās grozījumi Konkurences likumā, ar kuriem tiek ieviesta dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā koncepcija un noteikts tā ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums.

Dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā (DSM) ir tie tirgus dalībnieki, kas, ņemot vērā savu iepirkuma varu un piegādātāju atkarību konkrētajā tirgū, spēj tieši vai netieši piemērot vai uzspiest piegādātājiem netaisnīgus un nepamatotus noteikumus, nosacījumus vai maksājumus un var kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci Latvijas teritorijā. Noteikumu pārkāpumi draud ar būtiskiem naudas sodiem – no 0,05 līdz 2% no tirgus dalībnieka pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, atkarībā no tā, vai pārkāpums ir pirmreizējs, atkārtots un vai tirgus dalībnieks pildījis tam uzlikto tiesisko pienākumu.

Valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, uzraudzībā par transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates jomu secinājusi Konkurences padome (KP).

KP ieskatā, auto tehniskās apskates funkcijas būtu jāuztic arī autoservisiem, nevis tikai Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD).

Tāpat KP atzīmē, ka Latvija, nepamatoti ierobežojot tirgus attīstību, draud pārkāpt Eiropas Savienības (ES) tiesību normas.

KP skaidroja, ka tehniskās apskates pamatpakalpojums ir transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontrole. Apskate ietver arī pienākumu veikt uzraudzību par sodu un nodokļu nomaksu, vadītāja apliecības derīguma termiņu un ierobežojumiem u.c., kas uzskatāma par valsts funkciju. KP, iepazīstoties ar tirgus situāciju un balstoties uz citu valstu pieredzes izpēti, konstatējusi, ka valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū - pārbaudīt transportlīdzekļu tehnisko gatavību piedalīties ceļu satiksmē.

Konkurences padome (KP) par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu VAS Latvijas dzelzceļš uzlikusi naudas sodu 25 000 Ls apmērā, jo uzņēmums līgumos ar kravu un pasažieru pārvadājumu sniedzējiem iekļāvis tādus noteikumus, kas deformē konkurenci.

Kā liecina medijiem sniegtā informācija, KP konstatējusi - VAS Latvijas dzelzceļš, kā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvadātājs, atrodoties dominējošā stāvoklī, nepamatoti piedāvāja slēgt līgumus ar komercsabiedrībām, kuru privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra ir savienota ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru. Viens no līguma punktiem paredzēja, ka materiālus sliežu ceļu remontam noteiktos termiņos jāpiegādā Daugavpils ceļu distances līgumpartneriem, t.i., a/s DITTON pievadķēžu rūpnīca, a/s Daugavpils siltumtīkli un SIA Veiksme VR, bet, ja tas netiek izdarīts noteiktajos termiņos, paredzēts līgumu lauzt un slēgt pievedceļus vagonu padošanai.

Mēnesi pirms grozījumu Konkurences likumā, kas iestrādāja tajā dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā konceptu, kā arī tā ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu un iespējamos izpausmes veidus, stāšanās spēkā Konkurences padome ir publicējusi vadlīnijas par attiecīgo noteikumu iespējamo piemērošanu.

Vadlīnijas pietiekami skaidri norāda uz to, ka attiecībā uz mazumtirdzniecībā dominējošiem tirgus dalībniekiem tiks piemērotsīpašās atbildības jēdziens. To Eiropas Kopienu tiesa definējusi attiecība uzklasiski dominējošiem uzņēmumiem, norādot, ka dominējošiem uzņēmumiem pastāv rīcības ierobežojumi, kas neeksistētu brīvas konkurences apstākļos. Tikpat skaidri vadlīnijas arī apraksta, kādi līgumu noteikumi tiks uzskatīti par netaisnīgiem vai nepamatotiem. Protams, sākotnējā norāde uz to, ka par netaisnīgiem vai nepamatotiem uzskatāmi līgumu noteikumi, kas nav nepieciešami līguma priekšmeta izpildei vai nepamatoti ierobežo pušu spēju brīvi rīkoties ārpus līgumiskām attiecībām, kā arī tādi, kas netiktu piemēroti vai pieņemti brīvas konkurences apstākļos, pati par sevi pārāk daudz neizskaidro. Tomēr šo vispārinājumu papildina samērā saprātīgs aizliegumu būtības skaidrojums, kas ietver pietiekami detalizētu katras aizliegtās darbības vērtējumu. Kopumā vadlīnijas sniedz mazumtirgotājiem priekšstatu par to, kādi līgumi tiks uzskatīti par neatbilstošiem tiem darbības ierobežojumiem, kādus likums nosaka tirgus dalībniekiem, kas mazumtirdzniecībā atrodas dominējošā stāvoklī.

Šā gada laikā Lattelekom Liepājā plāno ciparu tīklam pieslēgt vairāk nekā 948 tālruņa līnijas: Liepājas rajona Cīravā – 192 tālruņa līnijas, Kazdangā – 179, Rucavā - 209 un Nīcā – 368 tālruņa līniju, informē SIA Lattelekom preses sekretāre Maija Celmiņa. Šajās vietās Lattelekom uzstādīs arī DSLAM iekārtas, kas ļaus iedzīvotājiem izmantot platjoslas interneta pakalpojumus (Pilsētas internetu, Mājas DSL, Ultra DSL). Liepājas rajonā Lattelekom ciparu tīklam ir pieslēdzis 87,5% tālruņa līniju, bet pilnīgi sakaru tīkla modernizācijas darbus plānots pabeigt 2007. gadā, izmantojot arī bezvadu tehnoloģijas (CDMA tīklu). 7. un 8. oktobrī Lattelekom piedalīsies izstādē Liepājas uzņēmējs 2005. Izstāde notiks Tautas mākslas un kultūras centrā Liepājā, Rožu laukumā 5/6. Izstādē Lattelekom speciālisti uzņēmējus iepazīstinās ar jauno datortehnikas apkalpošanas pakalpojumu, kas paredz datoru, serveru, printeru uzturēšanu un apkalpošanu, speciālistu konsultācijas pa tālruni jebkurā diennakts laikā vai datorspeciālistu izsaukumu, kā arī informēs par interneta, bezvadu interneta un tālruņa līniju pakalpojumiem. Izstādes laikā piesakot vairākus Lattelekom pakalpojumus – interneta pieslēgumus Starta DSL, Ekonomiskais Ultra DSL, MDSL Pro u. c., kā arī ISDN tālruņa līnijas pakalpojumus un datortehnikas apkalpošanu – to ierīkošana būs ar 50% vai 100% atlaidi. Liepājas pilsētā un rajonā Lattelekom ir aptuveni 26 553 klientu – 25 382 privāto klientu un 1 171 biznesa klients.

Konkurences padomei, izmeklējot t.s. Nestes un Statoil lietu, radušās aizdomas, ka dominējošo stāvokli degvielas tirgū ļaunprātīgi izmanto visi trīs tirgus līderi.

Vēstulē, kas nonākusi Db rīcībā, Konkurences padome (KP) ar saviem secinājumiem iepazīstina iesaistītās puses, norādot, ka degvielas tirgū pastāv kolektīva dominance jeb dominējošais oligopols, kuru veido Neste Latvija (Neste),Latvija Statoil (Statoil) un Lukoil Baltija R (Lukoil).

KP skaidro, ka jēdziens vairāki tirgus dalībnieki nozīmē, ka dominējošā stāvoklī atrodas divi vai vairāki tirgus dalībnieki, kas ir juridiski neatkarīgi cits no cita, bet starp kuriem pastāv ekonomiska saikne, kura izpaužas tādējādi, ka šie tirgus dalībnieki ir kopīga vienība noteiktās darbībās attiecībā pret konkurentiem, klientiem vai patērētājiem, tādējādi konkrētā tirgū noteiktos apstākļos var izveidoties un pastāvēt kolektīvais dominējošais stāvoklis.

Tiek lēsts, ka Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumā noteiktajiem kritērijiem atbilst 200 tūkst. - 300 tūkst. personu. tā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieks Alvis Vilks.

Par Fizisko personu mantiskā stāvokļa likuma sagatavošanu atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti trešdien negaidīti mainīja savu sākotnēji skeptisko attieksmi pret likumprojektu un vienojās to atbalstīt otrajam lasījumam.

Likums stāsies spēkā ne ātrāk kā 2009. g. 1. janvārī, bet savs mantiskais stāvoklis fiziskajām personām, kas atbildīs kādam no noteiktajiem kritērijiem, būs jādeklarē līdz 2010. g. 1. aprīlim, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) teritoriālajā nodaļā savu mantiskā stāvokļa deklarāciju.

Būs sākumdeklarēšana

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu par naudas soda 11 134 latu apmērā un tiesiskā pienākuma izbeigt konstatētos pārkāpumus piemērošanu biedrībai Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas autoru apvienība (AKKA/LAA) par ļaunprātīga dominējošā stāvokļa izmantošanu, piemērojot netaisnīgus autoratlīdzības tarifus par muzikālo darbu publisko izpildījumu.

KP atzinusi par nepamatotu, neskaidru un tādu, kas nav balstīta uz objektīviem kritērijiem, AKKA/LAA piemēroto tarifikācijas sistēmu, kuras pamatā ir mūzikas lietotāju iedalījums grupās pēc ģeogrāfiskā principa. Pielietojot pastāvošo tarifikācijas sistēmu, veidojas krasas tarifu atšķirības – līdz pat 2.75 reizēm Latvijas ietvaros. Kā norāda KP, pārējās Baltijas valstīs ģeogrāfiskais kritērijs netiek izmantots – tarifi tiek noteikti, ranžējot pēc tirdzniecības zāles platības, turklāt, jo šī platība lielāka, jo vidējā maksa par vienu m2 mazāka.

Lietu par iespējamiem pārkāpumiem AKKA/LAA darbībās KP uzsāka pēc Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) iesnieguma. LTA izteica iebildumus par, pēc tās biedru domām, AKKA/LAA nepamatoti augstiem, vienpusīgi un bez ekonomiska pamatojuma noteiktiem autoratlīdzības tarifiem. Lai arī AKKA/LAA funkcijās ietilpst vienošanās ar darbu izmantotāju apvienībām par atlīdzības lielumu, maksāšanas kārtību u.c. noteikumiem, izvērtējot lietas materiālus, KP konstatēja, ka AKKA/LAA nav izrādījusi vēlmi un centienus vienoties ar LTA par tarifa apmēru, turklāt AKKA/LAA, pretēji likumā noteiktajam, neuzskata, ka tai ir pienākums vienoties ar mūzikas lietotājiem par tarifa apmēru.

Kopš Latvija iekļuvusi krīzes mutulī, gandrīz katra diena nes pārsteigumus visdažādākajās jomās jaunu likumu un likumu grozījumu veidā. Daudzas no šīm izmaiņām raksturo kopīga īpatnība: tiek identificēta problēma, formulēts likuma vēlamais mērķis un jaunieveduma virzītājs uz mērķi dodas pa «vistaisnāko ceļu», neveicot dziļāku analīzi un ilgi nedomājot par līdzekļu izvēli.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīšanai steidzamības kārtībā Saeimā iesniegusi grozījumus Konkurences likumā. Tie paredz paplašināt aizliegumus, kas attiecināmi uz dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā (DSM) esošajiem mazumtirgotājiem. Projekta anotācijā lasāms, ka tiek plānots likumā sniegto netaisnīgo un nepamatoto noteikumu uzskaitījumu padarīt neizsmeļošu jeb turpmāk DSM esošajiem mazumtirgotājiem vienkārši būs aizliegts rīkoties «netaisnīgi un nepamatoti».

Kaut gan noteikumi par DSM un tā ļaunprātīgu izmantošanu ir ietverti Konkurences likumā, šķiet, ka diskusijas par tiem, kā arī mēģinājumi tos piemērot un «uzlabot» jau labu laiku ir atstājuši konkurences tiesību ietvarus. Jau DSM koncepcijas sākotnējās ieviešanas laikā radās milzums jautājumu par to, cik pārdomāti ir šie noteikumi un kā tie veicinās konkurenci un patērētāju labklājību.

Nešaubos, ka mēs visi vēlamies nodrošināt dzīvniekiem aizvien labākus dzīves apstākļus, bet pieprasot veikaliem netirgot sprostos turētu vistu olas, aktīvistu grupa vēlas izdarīt izvēli visas sabiedrības vārdā, neņemot vērā cilvēku iespējas. Mēs nedrīkstam ignorēt faktu, ka brīvībā turētu vistu olas maksā vismaz uz pusi dārgāk, un ne mazums Latvijas cilvēku to vienkārši nevar atļauties.

Piemēram, Dānijā jau šobrīd sprostos turētu vistu olas pērk tikai ap 25% patērētāju, kamēr Latvijā tie ir 98%. Šādu izvēli nosaka vispārēja valsts labklājība un dzīves līmenis.

Vēlos uzsvērt, ka Latvijas, tāpat kā Lietuvas, olu ražotāji olas ražo saskaņā ar Eiropas Savienības pastāvošo likumdošanu, ievērojot labturības prasības. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) kā kontroles institūcija regulāri pārbauda gan novietnes, gan veic saražotās produkcijas analīzes, nodrošinot pārtikas nekaitīgumu. Tāpēc, ja patiešām ir vēlēšanās mainīt dzīvnieku turēšanas kartību, šis jautājums jāskata ne veikalu, ražotāju vai pat valsts līmenī, bet gan Eiropas likumdošanas līmenī.

Ārpus sprostiem turētu dējējvistu ražotas olas izvēlas aptuveni 2% pircēju, kas skaidrojama ar būtisko cenu starpību ar sprostos turētu dējējvistu ražotajām olām, aģentūru LETA informēja Latvijas Olu ražotāju asociācijas vadītāja Solvita Gulbe.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šodien rīkoja sanāksmi, kurā piedalījās arī lauksaimnieku, pārtikas ražotāju un tirgotāju asociācijas. Sanāksmes laikā nozares pārstāvji tika informēti, ka Latvijas un Lietuvas dzīvnieku aizsardzības organizāciju pagājušajā nedēļā izplatītā informācija par it kā notikušiem dzīvnieku labturības pārkāpumiem Baltijas olu ražotnēs nav apstiprinājusies un gan Latvijas, gan Lietuvas Pārtikas veterinārie dienesti uzsver, ka vietējie olu ražotāji ievēro visas Eiropas normatīvajos aktos paredzētās prasības.

Gulbe norādīja, ka tikšanās laikā tika arī izvērtēts atsevišķu organizāciju aicinājums pilnībā atteikties no sprostos dētu olu ražošanas un tirdzniecības Latvijā. Ņemot vērā pircēju zemo interesi par ārpus sprostiem turētu dējējvistu olām, šādas organizāciju prasības pieņemšana varētu dubultot vidējo olu cenu Latvijā.

Eiropas Komisijas (EK) Izaugsmes ģenerāldirektorāts sācis izskatīt Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) vasarā iesniegto sūdzību par kases aparātu reformu, un lūdzis papildu informāciju asociācijai par kases aparātu sertifikācijas īpatnībām Latvijā, kā arī par sertifikācijas augstajām izmaksām, informē LTA.

Asociācija pieļauj, ka skaidrojumi par dažādiem ar kases aparātu saistītiem jautājumiem EK būs jāsniedz arī tām Latvijas institūcijām, kas ir atbildīgas par kases aparātu reformas izstrādāšanu un ieviešanu.

LTA prezidents Henriks Danusēvičs vasarā EK Izaugsmes ģenerāldirektorātā Briselē skaidroja tirgotāju nostāju par to, ka kases aparātu reformai jābūt efektīvai un tādai, kas neapgrūtinātu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbību Latvijā, kā arī tehnoloģiju ieviešana jāveic par saprātīgām izmaksām. Toreiz LTA informēja Eiropas Komisiju, ka patlaban prasības par kases aparātu nomaiņu pilnībā attiecas tikai uz MVU, bet lielie uzņēmumi uz laiku no tā ir atbrīvoti. Savukārt EK Iekšējā tirgus politikas un pārraudzības daļas vadītājs toreiz konstatēja, ka Latvijas valdība nav informējusi EK par privātās komercsertifikācijas ieviešanu un par atšķirīgas attieksmes noteikšanu atkarībā no uzņēmuma lieluma.