Lattelecom DSL pastāvīgā interneta lietotāju skaits Latvijā šī gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar 2006.gada attiecīgo laika periodu, pieaudzis par 57% un sasniedza 127,7 tūkstošus, liecina Lattelecom apkopotā statistika.

Pastāvīgā interneta lietotāju skaits gada laikā palielinājies par 46,1 tūkstošiem, ko daļēji ietekmējis interneta instalācijas komplektu popularitāte – šādi radīta iespēja klientiem pašiem ierīkot interneta pieslēgumu. Tiek prognozēts, ka šogad DSL pieslēgumu skaits turpinās aktīvi pieaugt arī pateicoties Lattelecom piedāvātajai digitālajai interaktīvajai televīzijai.

2006.gada pirmajos piecos mēnešos visā Latvijā DSL pieslēgumu skaits ir pieaudzis par 12,8 tūkstošiem, taču šogad laika posmā no janvāra līdz maijam ieskaitot jau gandrīz divreiz vairāk – par 21,1 tūkstošiem. Līdz ar to, 2007.gada 31.maijā kopējais Lattelecom DSL pieslēgumu skaits visā Latvijā sasniedza 127,7 tūkstošus, kas ir par 46,1 tūkstošiem pieslēgumiem jeb 57% vairāk nekā gadu iepriekš, kad DSL bija pieslēgts 81,6 tūkstoti reižu.

Šā gada laikā Lattelekom Liepājā plāno ciparu tīklam pieslēgt vairāk nekā 948 tālruņa līnijas: Liepājas rajona Cīravā – 192 tālruņa līnijas, Kazdangā – 179, Rucavā - 209 un Nīcā – 368 tālruņa līniju, informē SIA Lattelekom preses sekretāre Maija Celmiņa. Šajās vietās Lattelekom uzstādīs arī DSLAM iekārtas, kas ļaus iedzīvotājiem izmantot platjoslas interneta pakalpojumus (Pilsētas internetu, Mājas DSL, Ultra DSL). Liepājas rajonā Lattelekom ciparu tīklam ir pieslēdzis 87,5% tālruņa līniju, bet pilnīgi sakaru tīkla modernizācijas darbus plānots pabeigt 2007. gadā, izmantojot arī bezvadu tehnoloģijas (CDMA tīklu). 7. un 8. oktobrī Lattelekom piedalīsies izstādē Liepājas uzņēmējs 2005. Izstāde notiks Tautas mākslas un kultūras centrā Liepājā, Rožu laukumā 5/6. Izstādē Lattelekom speciālisti uzņēmējus iepazīstinās ar jauno datortehnikas apkalpošanas pakalpojumu, kas paredz datoru, serveru, printeru uzturēšanu un apkalpošanu, speciālistu konsultācijas pa tālruni jebkurā diennakts laikā vai datorspeciālistu izsaukumu, kā arī informēs par interneta, bezvadu interneta un tālruņa līniju pakalpojumiem. Izstādes laikā piesakot vairākus Lattelekom pakalpojumus – interneta pieslēgumus Starta DSL, Ekonomiskais Ultra DSL, MDSL Pro u. c., kā arī ISDN tālruņa līnijas pakalpojumus un datortehnikas apkalpošanu – to ierīkošana būs ar 50% vai 100% atlaidi. Liepājas pilsētā un rajonā Lattelekom ir aptuveni 26 553 klientu – 25 382 privāto klientu un 1 171 biznesa klients.

Pirmdien Alcatel-Lucent paziņoja par līguma parakstīšanu ar Lattelecom uz trim gadiem par platjoslas DSL (ciparu abonentlīnija) paplašināšanu, sakaru nodrošināšanai Latvijas lauku apvidos, izmantojot Alcatel-Lucent mikroviļņu tehnoloģijas risinājumus.

Šīs vienošanās ietvaros Alcatel-Lucent piegādās 9500 Microwave Cross Connect (MXC) mikroviļņu tehnoloģijas risinājumu, lai nodrošinātu platjoslas DSL tīkla trafiku, kā arī veiks ierīkošanas un ekspluatācijas pakalpojumus. DSL abonentlīniju savienojums ir daudz ātrāks par patreizējo vara vadu savienojumu.

"Šis risinājums dos mums iespēju attīstīt platjoslas pakalpojumus tajos Latvijas reģionos, kur optiskā kabeļa infrastruktūra vēl nav pieejama. Alcatel-Lucent mikroviļņu tehnoloģijas risinājumam ir augstākā iespējamā kapacitāte, kas ļaus pildīt mūsu saistības ar klientiem, nodrošinot viņiem augstas kvalitātes platjoslu sakarus," saka Lattelecom tīklu direktors Valdis Vancovičs. "Alcatel-Lucent mērogojamais mikroviļņu tehnoloģijas risinājums un drošā arhitektūra ir radījušas dinamisku tehnoloģisko risinājumu atbilstoši mūsu vajadzībām - paplašināt DSL pārklājumu lauku apvidos."

Lattelecom ir jāpieņem stratēģisks lēmums par darbību mobilo sakaru tirgū, jo savādāk kompānija zaudētu konkurētspēju un vērtību.To Db pauda Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis. "Tas ir stratēģiskas dabas lēmums, kas jāapspriež ar akcionāriem," N. Melngailis teica. Viņš nevēlējās komentēt, kā Lattelecom varētu tikt pie mobilajiem sakariem, jo to risinās pēc lēmuma pieņemšanas.

Nozarē uzskata, ka tas izdarāms, dibinot t.s. virtuālo mobilo operatoru kāda esoša mobilā operatora tīklā, pērkot esošu mobilo operatoru vai arī gaidot brīdi, kad piedāvās jaunu mobilo sakaru licenci, un cerot to iegūt. Satiksmes ministrijas (SM) Sakaru departamenta direktors Raimonds Bergmanis Db teica, ka šobrīd neesot radiofrekvenču resursu, ko pārdot jaunam operatoram. Tele2 direktors Petrs Kirdeika (Petras Kirdeika) Db teica, ka nevarot nopietni komentēt Lattelecom lēmumu, kas vēl neesot pieņemts. Tomēr viņš uzskata, ka Lattelecom ir stiprs zīmols, kas, piem., palīdzētu tam ienākt virtuālo operatoru tirgū.

2007. gads Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs, un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija, - šāds ir rezultāts Baltic Screen un korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS veiktajam pētījumam par Latvijas 100 bagātāko cilvēku biznesa izredzēm tuvākā gada laikā.

Tika izvērtēta virkne faktoru, kas ietekmē Latvijas 100 bagātākajiem uzņēmējiem piederošo īpašumu vērtību, un uz veiktās analīzes bāzes tika sagatavots iespējamais attīstības scenārijs - īpašumu vērtības izmaiņas. Uzņēmēju īpašumu vērtību ietekmē vairāki faktori, kuru izpausmes, lai gan līdzīgas pēc būtības, katru biznesu var ietekmēt savādāk.

Jāņem vērā, ka, prognozējot, kā mainīsies Latvijas 100 bagātāko cilvēku ienākumi, lielākoties tika analizēta publiski pieejamā informācija, un līdz ar to biznesa vērtības izmaiņas tika novērtētas oficiāli pieejamajai jeb caurspīdīgajai biznesa daļai.

Ar HSDPA datu pārraides tehnoloģiju, ko Latvijā drīzumā sola ieviest Bite Latvija, Eiropā tuvākajos gados mobilajam internetam varētu pieslēgties līdz pat 50 miljons portatīvo datoru lietotāju, radot spēcīgu konkurenci fiksētā tīkla operatoru DSL pakalpojumiem. Tas izriet no pētījuma, kuru publicējis Zviedrijas bezvadu elektronisko sakaru analīzes uzņēmums Berg Insight. Pētījumā konstatēts, ka liels skaits Eiropas mobilo sakaru operatoru jau piedāvā vai savos trešās paaudzes (3G) tīklos grasās piedāvāt datu pārraides ātrumus līdz pat 3.6 megabitiem sekundē (Mbps) par aptuveni to pašu fiksēto cenu, kā līdzvērtīgu vai pat lēnāku DSL pieslēgumu. Kā piemēru Berg Insight min 3G operatorus Portugālē, Šveicē un Čehijā, kas piedāvā neierobežotu mobilā interneta lietošanu par aptuveni 30 eiro mēnesī. Zviedru analītiķi pētījumā nemin Biti, taču uzņēmums Lietuvā piedāvā neierobežotu mobilo datu pārraidi par atbilstoši 20 Ls mēnesī. Pētījumā norādīts, ka portatīvajiem datoriem domātu 3G datu pārraides karšu izplatība (arī datoru, kam šī funkcija iebūvēta) un 3G datu pārraides pieejamības paplašināšanās ir abpusēji, viens otru bagātinoši tirgus attīstības dzinēji, kas paātrinās portātīvo (laptop) datoru izplatību. 2009. gadā kopējais portatīvo datoru skaits Eiropā sasniegšot 120 miljonus, no kurām vismaz 50 miljonu varēs pastāvīgi pieslēgt internetam caur 3G mobilo sakaru tīklu.

Rīgā, tirdzniecības centrā Spice, atvērts Lattelekom tehnikas un telekomunikāciju pakalpojumu veikals Apollo, ziņo uzņēmums. Veikalā varēs iegādāties datorus, programmatūru, spēļu konsoles un fiksētā tīkla sakaru ierīces - tālruņus,faksus u.tml. Vienlaikus ir iespējams iegādāties Lattelekom pieslēgumu, DSL internetu un citus pakalpojumus. Veikalā arī būs pieejamas iespējas noslēgt līzinga līgumus par piedāvāto tehniku. Līdz ar Apollo digitālās tehnikas veikala atvēršanu, Lattelekom faktiski atgriežas sakaru iekārtu un datortehnikas tirdzniecībā, ko uzņēmums pirms vairāk nekā gada pameta, pārdodot meitas uzņēmuma Lattelekom Sakaru sistēmām piederošos TeleParks veikalus mobilo telefonu dīlerim DT Mobile.

TeliaSonera viceprezidents Kennets Karlbergs (Kenneth Karlberg) preses konferencē 8. decembrī ziņos par savu tikšanos ar valdības darba grupu, kas pēta Lattelekom un Latvijas mobilā telefona (LMT) valsts daļu privatizāciju. K. Karlbergs arī klāstīs savu viedokli par Eiropas telekomunikāciju tirgu, kurā redzāma uzņēmumu konsolidācija – tā Db Online teica TeliaSonera Baltijas valstu, Dānijas un Norvēģijas darbības virziena preses sekretārs Šels Lindstrēms (Kjell Lindström). Š.Lindstrēms lika saprast, ka nav gaidāmi nekādi dramatiski paziņojumi pēc tikšanās ar darba grupu, kurā ietilpst ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL), satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP) un finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP). Šī darba grupa jau kopš vasaras izskata jautājumu, vai sākt sarunas par TeliaSonera piedāvājumu atpirkt atlikušās valsts daļas gan LMT (valstij tieši pieder 28 %) un Lattelekom (valstij pieder 51 %). Premjers Aigars Kalvītis vairākkārt izteicies, ka valdība labprāt pilnībā pārdotu LMT zviedru koncernam, taču vēlas, lai Lattelekom piederētu kādam citam, tādēl, iespējams, valsts mainītu savas LMT daļas pret TeliaSonera piederošajām 49 % Lattelekom daļām, īslaicīgi pārņemot Lattelekom valsts īpašumā lai to pārdotu kādam citam starptautiskajam telekomunikāciju operatoram. Nozares analītiķi norāda, ka Lattelekom bez saiknes ar mobilo sakaru operatoru zaudētu tirgus vērtību, jo darbojas fiksētā tīkla balss sakaros, ko daudzi uzskata par bezperspektīvu nozari kuru nomāks lēti mobilie sakari un interneta telefonija.

Zviedrijā pie Šeleteo (Skellefte?) pilsētas veiksmīgi uzstādīts plašas sniedzamības bezvadu interneta sistēmas Wimax piloprojekts. Par to ziņo biznesa avīze Dagens industri (DI). DI raksta, ka, uzliekot Wimax raidītāju/uztverēju kāda slēpošanas kalnā arpus pilsētas, pieslēgtas 28 mājsaimniecības. Patlaban Wimax (ko arī solījis testēt un, iespējams, ieviest Lattelekom)nodrošina bezvadu lejuppārlādes ātrumus 5 megabiti sekundē (Mbps). Tas ir desmit reizes ātrāk nekā 512 kilobbitu sekundē (kbps), ko dažas no pilotprojektā iesaistītās mājsaimniecības saņēma izmanotojot fiksētā tīkla DSL pieslēgumus. Latvijā Lattekekom MājasDSL nodrošinā ātrumu 256 kbps, bet dažiem Latvijas resursies – līdz 2 Mbps. Kā raksta DI, nelielais Wimax eksperiments uzskatāms par veiksmīgu, jo lietotāji esot apmierināti un bezvadu tehnika, kas pārraida internetu līdz pat pārdesmit kilometrus no bāzes stacijas, ir vienīgāis veids kā vispār piegādāt t.s. platjoslas internetu iedzīvotājiem laukos un mežmalās. Kā vienīgo šķērsli tehnoloģijas izplatībai DI min Wimax mājas antenas un raidītāja/uztvērēja cenu, ap 5000 kronas (385 Ls). Taču nozares pazinēji uzskata, ka ražojot šis iekārtas lielākās sērijas, cena varētu kristies līdz 2000 kronām (153 Ls). Wimax ir tālas sniedzamības bezvadu platjoslas standards un iekārtas tam ražo vairākas starptautiskas kompānijas, tiesa gan, pagaidām pilotprojektu apjomā.

Lattelekom oficiāli paziņojis, ka no aprīļa sākuma palielinājis abu mājsaimniecībām domāto pastāvīgā DSL tipa interneta pieslēgumu ātrumus. MājasDSL ārtrums divkāršots no lejupārlādes (download) 256 kilobitiem sekundē (kbps) uz 512 kbps, bet Pilsētas interneta ātrums, no 128 kbps līdz 160 kbps. MājasDSL augšupārlādes ātrums arī divkāršots no 64 kbps līdz 128 kbps. Vairums lietotāju pieslēgumu vērtē pēc lejupārlādes ātruma, kam ir zināma nozīme (blakus izsauktā servera, starptautisko līniju u.c. faktoriem) interneta lapu ātrdarbība, failu «nokačāšanai» u.tml. Augšuppārlādes (upload) ātrumu visvairāk mana, pārsūtot lielākus failus (piem., fotogrāfijas, Mp3 mūziku) citam interneta lietotājam.

Zviedrijā plosas cenu karš platjoslas interneta pakalpojumu tirgū, vēsta avīze Dagens industri (DI). Kopš gadmija ciparu abonenta līnijas (DSL) cena kritusies par 7 % un, neierēķinot dominējošo uzņēmumu Telia, tās meneša laikā kritušās par 13 %. DI norāda, ka 8 megabitu sekunde (Mbps) pieslēguma cena samazinājusies uz pusi gada laikā. Šobrīd tā maksā 250 kronas mēnesi (19 Ls), un operatori vairs neprasa 2000 kronu (153 Ls) pieslēgšanas maksu. Savukārt Latvijā daudz lēnāks Lattelekom MājasDSL pielslēgums maksā nedaudz virs 15 Ls mēnesī par 256 kilobitiem sekundē. Avīze cenu kritienu skaidro ar to, ka tirgu ir vairāki stipri konkurenti, kas attīsta paši savu DSL infrastruktūru.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Ir pienākusi nedēļas nogale un Tu kopā ar ģimeni plāno doties nelielā izbraukumā. Līdzi ir sapakots viss nepieciešamais un jūs dodaties ceļā, taču pēc neilga brīža Tavai automašīnai parādās tehniska ķibele, un nākas apstāties ceļmalā. Automašīna ir pietiekami sarežģīts mehānisms, tāpēc pastāv daudz un dažādi tehniski traucējumi, kas negaidīti spēj izjaukt Tavus nedēļas nogales plānus. Lietotas automašīnas ir lielākajā riska grupā, taču tas var atgadīties arī ar pavisam jauniem auto. Šajā rakstā apskatīsim biežākās tehniskās problēmas, kas liks apstāties ceļā malā, un kā rīkoties, lai tas nenotiktu.

Caura riepa

Viens no visbiežāk sastopamajiem iemesliem izbojātam izbraukumam ir caura riepa. Problēma nav tik nopietna, ja līdzi vienmēr ņem rezerves riepu un to proti arī nomainīt. Iemesli caurai riepai var būt dažādi – asas šķembas uz ceļa, kā arī bedres, taču nereti problēma slēpjas kur citur. Pirms doties izbraukumā, noteikti pārbaudi riepu tehnisko stāvokli. Pirmkārt, pārliecinies, ka protektora dziļums atbilst normām. Pārlieku liels nodilums ātri vien var rezultēties plīsušā riepas gumijā. Ja riepas ir pārlieku vecas, arī tad to gumija kļūst neizturīga un var parādīties plīsumi. Un neaizmirsti arī par spiedienu riepās – to ir jāpielāgo atkarībā no tā, cik smagu kravu vai cik daudz pasažierus Tu vadāsi.

Ceturtās paaudzes (4G) mobilā interneta ātrums Stokholmas centrā ne tuvu nesasniedz solītos 80-100 megabitus sekundē (Mbps), raksta avīzes Dagens Nyheter ziņu portāls dn.se.

Apsekojot pilsētas centru un mērot dažādu operatoru 4G pieslēgumu ātrumus, dn.se konstatējis, ka ātrākais lejuplādes ātrums bijis nedaudz virs 20 Mbps, bet augšuplādes ātrums vairākas vietās bijis samērā nemainīgs, starp 4,6 un 5,7 Mbps.

Zemākais lejuplādes ātrums konstatēts pie dn.se un Dagens Nyheter redakcijas mājas - tikai 11 Mbps.

Portāls atgādina, ka galvenie zviedru operatori - Telia, Telenor, Tele2 un 3 - mārketinga materiālos dižojas ar ātrumiem 80-100 Mbps. Tikai detalizētākos aprakstos, tā sauktajā «sīkajā drukā», 4G pakalpojumu sniedzēji abonentam skaidro, ka datu pārraides ātrumu ietekmē virkne faktoru, līdz ar to blīvi apdzīvotā pilsētvidē mobilā interneta ātrums var būt mazāks.

Lattelekom ir pabeidzis informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma MicroLink Latvia iegādi. Kā teikts preses paziņojumā, Lattelekom ar šo darījumu kļūst par vienu no lielākajiem spēlētājiem Latvijas un Baltijas reģiona IT tirgū. Līdz ar to Lattelekom ir veicis savu daļu no plašāka darījuma, kurā Lietuvos Telekomas un Igaunijas Elion pārņem savu valstu MicroLink kompānijas, tādējādi Baltijas mēroga MicroLink koncernu pārņemot trīs ar zviedru TeliaSonera cieši saistītu telekomunikāciju uzņēmumu īpašumā. TeliaSonera pieder 49 % Lattelekom un vairākums Igaunijas un Lietuvas uzņēmumos. Latvijā saskaņā ar Konkurences padomes lēmumu tiks pārdota MicroLink infrastruktūra, pārsvarā optiskie tīkli Rīgā. MicroLink klientu datu pārraides pieslēgumi tiks pārslēgti uz Lattelekom resursiem, kas daudzviet pat fiziski atrodas blakus MicroLink vadiem.

Satiksmes ministrijas (SM) paspārnē esošās valsts kapitālsabiedrības varbūt ieguldītu naudu visu ceļu atjaunošanā Latgalē un citur Latvijā, ja vien katrā novadā atrastos pa SIA Vlakon piederošam karjeram. Atklājies, ka va/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) iegulda lielu naudu padomju laikā izbrāķētas ceļu atjaunošanas tehnoloģijas – divkārtu virsmas apstrādes – augšāmcelšanā, turklāt dolomīta šķembas šim nolūkam tiek iepirktas tieši no SIA Vlakon piederošā Pērtnieku karjera Rēzeknes pusē, trešdien raksta laikraksts Diena.

«Gandrīz visi remontētie posmi izvietojas skaistā lokā ap to karjeru, tur ar cirkuli kartē var novilt apli,» saka zinātājs, kurš vēlējās palikt anonīms. Ārpus minētā apļa dubulto virsmas apstrādes metodi vērā ņemamam ceļa posma remontam LAU lietojis vēl tikai Alūksnes pusē, kas norāda uz iespējamu varas gaiteņos radītu shēmu, lai ļautu nopelnīt tieši Pērtnieku karjera īpašniekiem vai patiesā labuma guvējiem. Izskanējis, ka tie varētu nebūt tikai Lursoft datubāzē kā vadītāji minētie Andris un Aļona Kozuļi, bet, iespējams, arī pats LAU valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs. TV3 raidījums Nekā personīga pirms pāris gadiem izteica minējumu, ka tieši no šīs amatpersonas vārda un uzvārda veidots firmas nosaukums Vlakon.

Jūrmalas dome šodien pieņēma lēmumu par iebraukšanas maksas paaugstināšanu no 2010. gada 1. janvāra. Tas nozīmē, ka līdzšinējā viena lata vietā iebraucējiem nāksies maksāt divus.

Pašvaldība jau iepriekš skaidroja, ka tai esot pārāk liels pašvaldību izlīdzināšanas fonda iemaksu slogs un neesot iespējams uzturēt pludmales infrastruktūru, saglabājot līdzšinējo iebraukšanas maksu. Tiesa, domes Sabiedrisko attiecību nodaļas sniegtā informācija liecināja, ka līdzekļi izmantoti ne vien pludmales sakārtošanai, bet arī ielu remontam un Ķemeru parka labiekārtošanai, lai arī pats parks atrodas ārpus maksas zonas.

Tuvojoties Ziemassvētkiem, maizes ceptuve Lāči ir palielinājusi svētku produkcijas klāstu par 55% un kā īpašo svētku piedāvājumu kompānija izgatavojusi jaunu un nebijušu konditorejas izstrādājumu Piparkūku namiņš, kas savā būtībā ir ne tikai svētku gardums, bet arī rotaļlieta, ko pats var izveidot, saliekot kopā vairākas piparkūku plāksnītes, informē uzņēmuma mārketinga vadītājs Atis Blinds.

„Lai iepriecinātu savus pircējus svētkos, mēs centāmies radīt kaut ko jaunu, oriģinālu un ar augstu pievienoto vērtību,” uzsver ceptuves saimnieks Normunds Skauģis. „Kā jau svētkos mēs īpašu uzmanību pievērsām tieši saldumiem un konditorejas izstrādājumiem, radot gan pilnīgi jaunus produktus, gan izveidojot jaunas garšas jau esošajiem gardumiem. Īpaši gandarīti esam par jauno produktu Piparkūku namiņš, kuru tāpat kā konstrukcijas klucīšus ir iespējams pašiem salikt kopā, lai uzbūvētu mājiņu. Manuprāt, tā var būt lieliska dāvana ikvienam Ziemassvētkos!”

Kā galvenos produktus, ko Lāči ir ieviesuši uz šiem svētkiem, ir jāmin piparkūkas, kas ir izstrādātas pēc īpašas svētku receptes un tiks piedāvātas par draudzīgāku cenu. Speciāli ir izstrādāts arī Ziemassvētku kēkss un kēkss ar šokolādes gabaliņiem un ruma garšu. Enerģijas maizes ar valriekstiem un augļiem ir radītas speciālā Ziemassvētku iepakojumā, kas ir izmantojamas un pasniedzamas kā mazas un jaukas dāvanas, toties piparkūka kastītē Laimīgā poga ir veidota gan kā gardums, gan kā rotājums eglītē, gan arī kā dāvana, ietverot īpašu novēlējumu. Visi šie produkti un Piparkūku namiņš ir jau pieejami visos lielākajos veikalu tīklos Latvijā un Lāču tirdzniecības vietās. Lai radītu cilvēkiem labāku svētku noskaņojumu, maizes ceptuvē Lāči un to tirdzniecības vietās ir atvērta Piparkūku darbnīca, kurā ikvienam kopā ar ģimeni ir iespēja kārtīgi izbaudīt īstu piparkūku cepšanu, nodarboties ar to apgleznošanu, piedalīties piparkūkas namiņu konstruēšanā, kā arī iesaistīties citās svētku atrakcijās. Tāpat arī Lāču izklaides pasākumu nodaļa piedāvā iespēju maizes ceptuvē iepazīties ar maizes cepšanas senajām tradīcijām un izcept pašiem savu maizes kukulīti svētku galdam.

Kabeļtelevīzijas, interneta un telekomunikāciju koncerns Baltkom paziņojis par sava pastāvīgā interneta platjoslas pieslēguma cenu samazināšanu, turklāt piedāvājot subsidētā mazlietota datora iegādi par cenu sākot no 1 Ls. Šāds piedāvājums ir spēkā lietotājiem, kas paraksta kādu no Baltkom interneta un citu pakalpojumu komplektiem vismaz uz diviem gadiem. Modelis ir līdzīgs subsidēto mobilo telefonu piedāvājumiem. Kā ziņo Baltkom, turpmāk 256 kilobitu sekundē (kbps) pieslēgums maksās 8.11 Ls mēnesī, kas ir lētāk, nekā Lattelekom MājasDSL (ap 15 Ls), bet dārgāks par Telia MultiCom piedāvātiem 6.95 Ls mēnesī. Paziņojumā teikts, ka starptautiskajam internetam tiks izmantots Baltkom piederošais zemjūras optiskais kabelis uz Zviedriju. Savukārt Lattelekom pirms neilga laika paziņoja, ka divkāršo savu biznesam domātā UltraDSL pieslēguma ātrumus, kas faktiski līdzinās cenu samazināšanai uz pusi (par iegūto datu pārraides jaudu). Pēc neoficiālas informācijas, drīzumā arī tiks divkāršots MājasDSL ātrums no 256 kbps līdz 512 kbps.

Ars Technica, atsaucoties uz Organization for Security and Cooperation in Europe ziņojumu, raksta, ka Kazahstānā vidēji ātrs DSL interneta pieslēgums maksā vairāk nekā desmit reizes dārgāk, nekā vidējā alga valstī.

Kazahstānā vidējā alga ir 292 eiro, savukārt valsts monopolista Kazakhtelecom 2 Mbit/s interneta pieslēgums ar neierobežotu datu pārraidi maksā 3,279 eiro. Uz šī fona Lattelecom izskatās pat ļoti labi - profesionālais internets, kura interneta lejupielādes ātrums ir līdz 10 Mbit/s, tiek piedāvāts par Ls 15,16 mēnesī.

Savukārt ethernet interneta pieslēgums ar 10Mbit/s ātrumu Kazahstānā tiek piedāvāts par 24 432 eiro.

Ja nu gadījumā Jūs šis piedāvājums ir ieinteresējis, plašāka informācija ziņojumā: Governing the Internet - Freedom and Regulation in the OSCE Region (angļu val.)

Eiropas Savienība vēlas būtiski uzlabot uzņēmējdarbības vidi, atceļot dažādus birokrātiskus ierobežojumus vai arī tos darot elastīgākus. ES politiskais mērķis ir kļūt līdz 2010. gadam par pasaules saimniecisko līderi, tāpēc lielas investīcijas ir paredzētas pētniecisku projektu realizēšanā, piemēram, pašreizējo 20 miljardu eiro vietā tiks investēti 40 miljardi eiro. Sevišķi lieli resursi tiks ieguldīti auto industrijas attīstībai. Par IT sektoru atbildīgā ES komisāre Viviane Redinge politiski vēlas sekmēt interneta komunikāciju attīstību, pievēršot lielu uzmanību DSL tehnoloģiju pieejamībai. Viņa atzīmē, ka ES informācijas un komunikāciju nozares devums tautsaimniecībai ir uz pusi zemāks nekā ASV. IT tehnoloģiju attīstību vēlas politiski atbalstīt arī ES industrijas komisārs Ginters Ferhoigens (Günter Verheugen, Vācija). Pašlaik ES DSL tehnoloģijas pieslēgumu bauda 6,5% ES iedzīvotāju, bet komisāri paredz līdz 2010. gadam šo skaitli palielināt līdz 50%. Arī valsts kapitāls varēs brīvāk sniegt palīdzību uzņēmumiem. Valsts finansu palīdzība saimnieciski vājos reģionos esošiem uzņēmumiem vairs nebūs tik kritiska, bet gan tieši otrādi – piedāvās riska kapitālu un finansu maksājumus inovāciju projektiem.

Šā gada 11 mēnešos iespēju ierīkot piekļuvi interneta tīklam pašu spēkiem – izmantojot Lattelecom Interneta ierīkošanas paku – izmantojuši 49% jeb vairāk nekā 20 tūkstoši jauno interneta piekļuves pakalpojumu abonentu, liecina sniegtā informācija medijiem.

2007.gada 18.decembrī Lattelecom DSL abonentu skaits visā Latvijā sasniedza 150 tūkstošus. Tādējādi gada laikā kopējais Lattelecom DSL pieslēgumu skaits palielinājies gandrīz par 45%. Interneta pakalpojumu popularitāti esot sekmējusi arī Lattelecom piedāvātā iespēja interneta pakalpojumu pieslēgt pašiem bez maksas - ar Ierīkošanas paku palīdzību, negaidot līniju tehniķi un līdz ar to nemaksājot par speciālista vizīti.

Gada laikā pieprasījums pēc Ierīkošanas pakām esot nepārtraukti audzis – ja janvārī ar Ierīkošanas paku palīdzību internets tika pieslēgts 33% un aprīlī – 41%, tad septembrī – jau 63% gadījumu. „Liels pieprasījums pēc Ierīkošanas pakām parāda, ka esošajos augstās inflācijas apstākļos iedzīvotāji nevēlas pārmaksāt par interneta pakalpojumu pieslēgšanas darbiem. Turklāt, izvēloties pašiem veikt nesarežģītu un ātru uzstādīšanu, iedzīvotāji ietaupa laiku, jo viņiem nav nepieciešams saskaņot laiku ar līniju tehniķi,” sacīja Lattelecom komercdirektora v.i. Jānis Ligers.

Lattelecom mājas lapā publicētā informācija liecina, ka no 1. jūnija paaugstinātas vairāku Lattelecom pakalpojumu abonēšanas cenas.

Cenu paaugstinājums gan attiecas tikai uz jaunajiem klientiem, esošajiem klientiem cenas mainīsies tikai pēc esošā ilgtermiņa līguma beigām.

TeliaSonera Zviedrijā sāks piedāvāt televīzijas pārraides caur platjoslas internetu, raksta biznesa avīze Dagens industri (DI). Kompānīja piedāvāšot t.s. trīs vienā pakalpojumu – parasto telefoniju, platjoslas interneta pieslēgumu un televīziju caur internetu. Piedāvājumā būs iekļauti Zviedrijas sabiedriskās televīzijas kanāli un komerckanāls TV4. DI norāda, ka TeliaSonera nav pirmie, kas piedāvā televīziju internetā, to jau dara interneta pakalpojumu sniedzējs Bredbandsbolaget (nosaukums nozīmē «platjoslas kompānija). Avīze piezīmē, ka šī uzņēmuma piedāvājums esot ierobežots – TV3 (kam Baltijā ir māsas uzņēmumi) un daži specializēti kanāli, sports u.tml. Latvijā šādu komplekso risinājumu pagaidām piedāva tikai Baltkom, izmantojot savu optisko kabeļu tīklu un kodējot televīzijas signālu savādāk. TeliaSonera pieder 49 % Lattelekom, kas arī nākotnē solījis piedāvāt televīzijas pakalpojumus. Kā raksta DI, TeliaSonera t.s. interneta vai IP televīzijas pārraidēm pārsvarā izmantos ciparu abonentu līnijas (digital subscriber line - DSL). Zviedrijā šo pieslēgumu ātrums pārsniedz 8 megabitu sekundē (Mbps) ātrumu, kas pietiek augsta izšķīruma kustīgu attēlu pārraidei. Latvijā Lattelekom MājasDSL pieslēgumi darbojas ar 2Mbps t.s. iekšējā tīklā, piem., skatoties maksas videofilmas no Apollo servera.