Ja kāds cer, ka influenceru jeb digitālā satura autoru ēra tuvojas izskaņai, tad lai šis kāds ievelk īpaši dziļu elpu, jo 2022. gads solās būt vēl spraigāks.

Pieprasījums pēc influenceru mārketinga pakalpojumiem pieaug ar katru gadu, taču salīdzinājumā ar citiem tieši pērnajā gadā bija vērojama vislielākā izaugsme, ko rāda arī skaitļi. Influencer Marketing Benchmark Report jaunākie dati vēsta, ka 2021. gadā influenceru mārketinga kopējā vērtība, salīdzinot ar 2020. gadu, provizoriski palielinājusies par 4,1 miljardu, kopumā sasniedzot 13,8 miljardus ASV dolāru.

Aizvadītā gada noslēgums arī Baltijas valstīs bijis īpaši spraigs, ar burtisku naudas cīņu starp aģentūrām un zīmoliem, lai tikai izveidotu sadarbību ar vēlamajiem digitālā satura autoriem. Iepriekš minētais atkal apliecina digitālā satura veidotāju nozīmīgumu mārketinga un reklāmas tirgū, kā arī zīmolu attīstībā. Tostarp arvien vairāk notiek sociālo un tradicionālo mediju robežu saplūšana, kad digitālā satura autori kļūst, piemēram, par televīzijas sejām. Ir pilnīgi skaidrs, ka šī tendence ne vien neplāno mazināties, bet tieši pretēji – kļūst aizvien pieprasītāka. Aizvadītais gads arī Latvijā bijis īpaši izaicinošs un interesants, un no tā ir vērts atcerēties arī dažas mācības.

Lattelecom DSL pastāvīgā interneta lietotāju skaits Latvijā šī gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar 2006.gada attiecīgo laika periodu, pieaudzis par 57% un sasniedza 127,7 tūkstošus, liecina Lattelecom apkopotā statistika.

Pastāvīgā interneta lietotāju skaits gada laikā palielinājies par 46,1 tūkstošiem, ko daļēji ietekmējis interneta instalācijas komplektu popularitāte – šādi radīta iespēja klientiem pašiem ierīkot interneta pieslēgumu. Tiek prognozēts, ka šogad DSL pieslēgumu skaits turpinās aktīvi pieaugt arī pateicoties Lattelecom piedāvātajai digitālajai interaktīvajai televīzijai.

2006.gada pirmajos piecos mēnešos visā Latvijā DSL pieslēgumu skaits ir pieaudzis par 12,8 tūkstošiem, taču šogad laika posmā no janvāra līdz maijam ieskaitot jau gandrīz divreiz vairāk – par 21,1 tūkstošiem. Līdz ar to, 2007.gada 31.maijā kopējais Lattelecom DSL pieslēgumu skaits visā Latvijā sasniedza 127,7 tūkstošus, kas ir par 46,1 tūkstošiem pieslēgumiem jeb 57% vairāk nekā gadu iepriekš, kad DSL bija pieslēgts 81,6 tūkstoti reižu.

Šā gada laikā Lattelekom Liepājā plāno ciparu tīklam pieslēgt vairāk nekā 948 tālruņa līnijas: Liepājas rajona Cīravā – 192 tālruņa līnijas, Kazdangā – 179, Rucavā - 209 un Nīcā – 368 tālruņa līniju, informē SIA Lattelekom preses sekretāre Maija Celmiņa. Šajās vietās Lattelekom uzstādīs arī DSLAM iekārtas, kas ļaus iedzīvotājiem izmantot platjoslas interneta pakalpojumus (Pilsētas internetu, Mājas DSL, Ultra DSL). Liepājas rajonā Lattelekom ciparu tīklam ir pieslēdzis 87,5% tālruņa līniju, bet pilnīgi sakaru tīkla modernizācijas darbus plānots pabeigt 2007. gadā, izmantojot arī bezvadu tehnoloģijas (CDMA tīklu). 7. un 8. oktobrī Lattelekom piedalīsies izstādē Liepājas uzņēmējs 2005. Izstāde notiks Tautas mākslas un kultūras centrā Liepājā, Rožu laukumā 5/6. Izstādē Lattelekom speciālisti uzņēmējus iepazīstinās ar jauno datortehnikas apkalpošanas pakalpojumu, kas paredz datoru, serveru, printeru uzturēšanu un apkalpošanu, speciālistu konsultācijas pa tālruni jebkurā diennakts laikā vai datorspeciālistu izsaukumu, kā arī informēs par interneta, bezvadu interneta un tālruņa līniju pakalpojumiem. Izstādes laikā piesakot vairākus Lattelekom pakalpojumus – interneta pieslēgumus Starta DSL, Ekonomiskais Ultra DSL, MDSL Pro u. c., kā arī ISDN tālruņa līnijas pakalpojumus un datortehnikas apkalpošanu – to ierīkošana būs ar 50% vai 100% atlaidi. Liepājas pilsētā un rajonā Lattelekom ir aptuveni 26 553 klientu – 25 382 privāto klientu un 1 171 biznesa klients.

Lattelekom piedāvais produkts Mājas DSL daudzos lauku rajonos ir vāji pieejams, jo telefona sakari neatbilst DSL prasībām. Latvijas laukos ik gadu pieaug uzņēmējdarbība tieši tūrisma jomā, kurai ir nepieciešams tāds ātrs un efektīgs komunikāciju līdzeklis kā internets. Aptaujājot viesu māju īpašniekus, nākas secināt, ka liela daļa saimnieku šos pakalpojumus nevar atļauties vai arī tie nemaz nav pieejami. Arī Db-online ir pamanījis šo problēmu, ka interneta lasītāji sevišķi lauku rajonos cīnās ar ilgajām minūtēm, lai monitorā parādītos Db-online Tūrisma&Atpūtas ziņu kanāls. Lattelekom savā izziņu līnijā 8008040 interesentiem sniedz tikai informāciju par šā pakalpojuma pieejamību uz konkrētu telefona numuru, taču neinformē par iespējām DSL pakalpojuma abonēšanu nākotnē. Vasaras lauku mājas pie ezeriem atvaļinājuma sezonā ir ļoti pieprasītas. Piemēram, lauku mājas Krāslavas rajonā Sivera ezera krastā ik gadus sagaida atpūtniekus no Vācijas un Rīgas. Daudzi viesi vēlas izmantot interneta pakalpojumus, lai nosūtītu e-pastu par veiksmīgām brīvdienām Latgalē vai arī, lai nebraucot uz Rīgu, varētu nokārtot darba lietas un pagarināt savas brīvdienas. Viesu māju īpašnieki atzīst, ka “tas nav godīgi, ka abonēšanas maksa visā Latvijā ir vienāda, bet Lattelekom pakalpojumu kvalitāte ir tik atšķirīga”. Jāatzīmē, ka Vācijā privātais DSL pakalpojums ir pieejams par 12 Ls (19,99 eiro) mēnesī, kuram arī nav lietošanas ierobežojuma kā tas ir Lattelekom Mājas DSL. Latvijā šis pakalpojums maksā 18,95 Ls.

Lietuvas datoru ražotājs Sonex cer izvērsties Latvijas mājas datoru tirgū, visticamāk, sadarbībā ar Lattelekom piedāvājot datoru komplektā ar pastāvīgu interneta pieslēgumu. Sonex direktors Arūns Bartusevičs (Arūnas Bartusevičius) teica, ka kompānija Latvijā veiksmīgi ieguvusi biznesa klientus un nākamais solis ir mājas datoru tirgus. Viņš atklāja, ka tiek plānots piedāvāt Sonex XStop mājas datorus komplektā ar Lattelekom Mājas DSL pastāvīgo interneta pieslēgumu. A. Bartusevīčs paskaidroja, ka, pērkot datoru, DSL pieslēgums tiks ierīkots bez maksas un komplektu, visticamāk, varēs saņemt uz nomaksu caur ikmēneša telefona rēķiniem. Šāds piedāvājums tikšot īstenots Lietuvā sadarbībā ar Lietuvos Telekomas oktobra beigās. Pēc tā sekmju izvērtēšanas tiks lemts, vai ko līdzīgu piedāvāt Latvijā. Lietuvas piedāvājumā datorā būšot iebūvēts t.s. DSL modems, kas ir lētāks par atsevišķi pērkamiem modemiem, ko piedāvā telekomunikāciju kompānija. «Tas palētina komplektu, jo telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējam ir tikai jāpārveido līnija, kurai pēc tam tieši pieslēdz datoru,» A. Bartusevičs teica. Lattelekom Mājas DSL piedāvājumā t.s. DSL modems ir pērkams par 70 Ls vai īrējams par aptuveni 2 Ls mēnesī papildu abonēšanas maksai 18.75 L

Vai 2024. gadā influenceru izmaksas samazināsies, pateicoties mākslīgā intelekta sniegtajām iespējām?

Influenceru mārketinga tirgus 2023. gadā arvien turpināja augt, un ir paredzēts, ka tas sasniegs 21,1 miljardu ASV dolāru vērtību. 2023. gadā ne tikai turpināja augt nozares vērtība, bet arī turpinājās dažādi Latvijas satura veidotāju pārkāpumi Latvijā, TikTok platforma tika aizliegta dažādās pasaules valstīs, un būtiski iezīmējās mākslīgā intelekta nozīme. Womstar veiktā aptauja pārsteidza ar rezultātiem, ka Latvijas digitālā satura autori nejūtas mākslīgā intelekta apdraudēti.

Pārkāpumi influenceru mārketingā turpinās

2022. gads influenceru mārketingā Latvijā iezīmējās ar vairākiem sodiem satura veidotājiem no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) puses, saistībā ar reklāmas norāžu neizmantošanu un negodīgas komercprakses praktizēšanu. Lai gan 2023. gadā PTAC vēstījis, ka situācija ir uzlabojusies un informētība un izpratne par normatīvo aktu prasībām šajā jomā ir pieaugusi, pastiprinātas pārbaudes turpinājās.¹ Tika konstatēts, ka šogad īpaši populāras kļuva influenceru reklāmas par mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem. Lai gan pie publikācijām tika ievērotas reklāmas norādes, PTAC vērsa uzmanību, ka ražotājiem un izplatītājiem ir aizliegts apgādāt satura veidotājus ar mākslīgā maisījuma zīdaiņiem dāvanām vai cita veida bezmaksas paraugiem reklāmas nolūkos un satura veidotājiem ir aizliegts publicēt šo produktu reklāmas sociālos tīklos².

Lattelekom informācijas tehnoloģiju nodaļa Verdi ir vīlusies par Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu neizskatīt jautājumu par Verdi pārveidošanu 100 % meitas uzņēmumā. Verdi biznesa attīstibas un pārdošanas direktors Ēriks Eglītis teica, ka darbības virziena juridiskā neatdalīšana nozīmē, ka 2003. gadā pēc telekomunikāciju tirgus liberalizācijas IT darbības virzienu var piemeklēt papildu problēmas. PA, kas pārvalda 51 % valsts daļu Lattelekom, 8. novembrī atlika jautājuma par Verdi atdalīšanu izskatīšanu uz nenoteiktu laiku, pieprasot, lai to sīkāk izpēta Lattelekom valsts pilnvarnieki. Pēc neoficiālas informācijas, šāds lēmums varētu būt saistīts ar Sonera un Latvijas valsts arbitrāžas strīdu, kur Latvijas puses juristi ieteikuši pagaidām neveikt lielas pārmaiņas Lattelekom struktūrā. «Jau šodien mums ir jācīnās ar aizdomām, ka Lattelekom mūs šķerssubsidē. Piegādātāju acīs mēs esam gan it kā biznesa partneri, kas savos risinājumos iekļauj viņu produktus, gan lieli gala lietotāji, tātad viņu klienti, nevis aģenti,» E. Eglītis teica. Vinš sacīja, ka ja Verdi būtu juridiski atdalīts Lattelekom meitas uzņēmums, tam būtu savas auditētās gada atskaites un lielākā finansu caurskatamība. «Tagad IT tirgū runā, ka mūs škērsubsidē Lattelekom, lai gan iekšēji mēs pārdodam savus pakalpojumus pārejam uznēmumam cenšoties strādāt kā t.s. peļnas centrs,» E. Eglītis teica. Šobrīd Verdi ir spējis tikt galā ar aizdomām un aizspriedumiem, taču nākotnē tas varētu izjust arī zināmu spiedienu no pašu aprindām, tas ir, no Lattelekom. «Konkurences apstākļos viņiem būs ļoti intensīvi jāpieveršas sava biznesa kodolam, kas ir telekomunikācijas. Ja mēs būsim vienota uznēmuma nodaļa, tad par mums pamatoti vaicās, kāds mums sakars ar šo darbību, sevišķi ja vēl apkalpojam klientus ārpus Lattelekom jomās kas nav tieši saistītas ar telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu,» E. Eglītis teica. Verdi augstais menedžeris uzskata, ka šādu iebildumu nevarētu būt pret Verdi kā meitas uzņēmumu, kam pamatdarbība ir IT risinājumu ieviešana, sistēmu uzturēšana u. tml. peļņas nolūkos, apkalpojot gan Lattelekom, gan citus klientus. E. Eglītis sacīja, ka Verdi kā nodaļa strauji vairojusi savu darbu ar klientiem ārpus Lattelekom. Gaidāms, ka ieņemumi no pakalpojumu sniegšanas ārpus koncerna 2002. gadā sasniegs 2 miljonus Ls, salidzinot ar 850 000 Ls 2001. gadā. Verdi sniegtie pakalpojumi uzturot un atjaunojot Lattelekom IT sistēmas ir vērti aptuveni 8 miljoni Ls gadā, teica E. Eglītis. Verdi mērķis, ja to pārveidos meitas uzņēmumā, būtu pēc laika sadalīt apgrozījumu 50 - 50 starp Lattelekom un citiem klientiem.

Lattelekom saviem esošiem Mājas DSL pastāvīga interneta pieslēguma klientiem sācis piedāvāt īslaicīga pieslēguma paātrināsanas pakalpojumu Turbo. Turbo, kas pagaidām ir bezmaksas, ļauj lietotājiem brīvdienās īslaicīgi paātrinat Mājas DSL lejuppārlādes ātrumu līdz 2 megabitiem sekundē (mbps) Latvijas internetā. Mājas DSL parasti vakaros un brīvdienās darbojas ar maksimālo ātrumu 256 kilobiti sekundē gan Latvijas, gan starptautiskajā internetā. Kā izriet no Lattelekom informācijas Mājas DSL sākumlapā, Turbo domāts lietotājiem, kas vēlas lejuppārlādēt vai noskatīties filmas un videoklipus, kas tiek piedāvātas Lattelekom Apollo interneta lappusēs ar saturu ātrgaitas pieslēguma lietotājiem. Nozares novērotāji uzskata, ka Turbo eksperiments varētu būt priekšvēstnesis Lattelekom stratēģijai piedāvāt daudz ātrāku MājasDSL pieslēgumu par nemainīgu vai nedaudz dārgāku cenu nekā pašreizējiem 18.95 Ls mēnesī.

Šodien noslēgusies Zviedrijas mediju koncerna «Modern Times Group» (MTG) Baltijas biznesa pārdošana starptautiskajai aktīvu pārvaldīšanas kompānijai «Providence Equity Partners» («Providence»). Turpmāk nu jau bijušie MTG uzņēmumi Baltijā darbosies kā viena organizācija, kuras nosaukums būs «All Media Baltics», trešdien informēja uzņēmuma vadītājs Pjērs Danons.

Pievienota 7.-9.rindkopa un 15.-19.rindkopa

Darījuma noslēgšanai saņemtas visu Baltijas valstu regulatoru, tostarp Latvijas Konkurences padomes atļaujas.

Darījums paredz, ka «Providence» iegādājas visu Zviedrijas mediju grupas MTG Baltijas biznesu – visus televīzijas (TV) kanālus, bezmaksas un maksas TV pakalpojumus, kā arī radio un digitālos aktīvus.

Darījums pilnībā noslēgts šodien, 18.oktobrī, un jaunais uzņēmums ar nosaukumu «All Media Baltics» turpmāk apvienos visus Baltijā līdz šim reģistrētos MTG uzņēmumus, tostarp TV3, LNT, «Viasat», «Star FM» un «Smart AD».

Turpmākā «All Media Baltics» izaugsme tiks veidota, apvienojot vietējo un starptautisko nozares pieredzi un ekspertīzi. «Tā kā plānojam investēt jaunajās tehnoloģijās – HD (augstas izšķirtspējas) un VOD (video pēc pieprasījuma) platformu attīstībā, es ticu, ka mana lielā pieredze telekomunikāciju industrijā būs vērtīgs pienesums,» uzsvēra Danons.

Pirmdien Alcatel-Lucent paziņoja par līguma parakstīšanu ar Lattelecom uz trim gadiem par platjoslas DSL (ciparu abonentlīnija) paplašināšanu, sakaru nodrošināšanai Latvijas lauku apvidos, izmantojot Alcatel-Lucent mikroviļņu tehnoloģijas risinājumus.

Šīs vienošanās ietvaros Alcatel-Lucent piegādās 9500 Microwave Cross Connect (MXC) mikroviļņu tehnoloģijas risinājumu, lai nodrošinātu platjoslas DSL tīkla trafiku, kā arī veiks ierīkošanas un ekspluatācijas pakalpojumus. DSL abonentlīniju savienojums ir daudz ātrāks par patreizējo vara vadu savienojumu.

"Šis risinājums dos mums iespēju attīstīt platjoslas pakalpojumus tajos Latvijas reģionos, kur optiskā kabeļa infrastruktūra vēl nav pieejama. Alcatel-Lucent mikroviļņu tehnoloģijas risinājumam ir augstākā iespējamā kapacitāte, kas ļaus pildīt mūsu saistības ar klientiem, nodrošinot viņiem augstas kvalitātes platjoslu sakarus," saka Lattelecom tīklu direktors Valdis Vancovičs. "Alcatel-Lucent mērogojamais mikroviļņu tehnoloģijas risinājums un drošā arhitektūra ir radījušas dinamisku tehnoloģisko risinājumu atbilstoši mūsu vajadzībām - paplašināt DSL pārklājumu lauku apvidos."

Ceturtdien, 12. decembrī, Rīgā tika noslēgts Lattelekom un Latgales reģiona attīstības aģentūras (LRAA) sadarbības līgums par operatoru centra pakalpojumu izmantošanu. Līgums paredz operatoru centra pakalpojumu izmantošanu – sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu pa tālruni. Sadarbības līguma ietvaros Lattelekom un Latgales attīstības aģentūra ir izveidojusi speciālu informatīvo līniju 7 118 118. Šo līniju apkalpos Lattelekom Rēzeknes operatoru centrs. Turklāt Lattelekom 118 operatoru dienests sniegs savu palīdzību Latgales reģiona attīstības aģentūras datu uzturēšanā un apkopošanā par jaunāko un aktuālāko tūrisma informāciju reģionā. Turpmāk iedzīvotāji, piezvanot pa tālruņiem 118 un 7 118 118 vai arī apmeklējot interneta mājas lapu www.118.lv, varēs saņemt visu nepieciešamo informāciju par atpūtas, izklaides, lauku tūrisma, transporta un citām iespējām Latgales reģionā. LRAA direktore Inga Goldberga atzīst: “Sadarbības līgums ar Lattelekom ir nozīmīgs gan Latgales reģiona attīstības aģentūrai, gan visai Latgalei kopumā. Tagad, izmantojot Lattelekom Rēzeknes operatoru centra pakalpojumus, mēs iedzīvotājiem varēsim sniegt daudzveidīgus pakalpojumus. Arī reģiona uzņēmēji atzīst, ka 118 Uzziņu dienesta datu bāzē ievietotā informācija ir ļoti nepieciešama. Jācer, ka līgums būs labs sākums ilgtermiņa sadarbībai un daudz plašākai informēšanai par aktuāliem notikumiem Latgalē.” Vērtējot noslēgto līgumu, Lattelekom Korporatīvo klientu apkalpošanas daļas direktore Baiba Paegle uzsver: “Iedzīvotājiem nepieciešamu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšana ir viena no Lattelekom darbības prioritātēm. Jau otro gadu, veidojot atbilstošu telekomunikāciju infrastruktūru un izglītojot sabiedrību, uzņēmums ir aktīvi iesaistījies informācijas sabiedrības veidošanā. Tālruņa izmantošana ir viens no informācijas sabiedrības veidošanas pamatelementiem. Lattelekom aktīvā līdzdalība informācijas sabiedrības veidošanā apliecina uzņēmuma vadošo lomu šajā valstij tik nozīmīgajā procesā. Sadarbība ar Latgales reģiona attīstības aģentūru ir spilgts piemērs, kā ekonomiski izdevīgi un ērti pašvaldību institūcijas var sniegt iedzīvotājiem pakalpojumus, izmantojot tālruni. Turklāt operatoru centra izmantošana palīdzēs īstenot valsts un pašvaldību iestādēm uz klientiem vērstas organizācijas principus un sekmēs to darbības efektivitāti.” Avots:

Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība pretojas iecerētai aptuveni 1000 Lattelekom darbinieku atlaišanai, taču pagaidām neplāno traucēt uzņēmuma darbību. Arodbiedrības prezidente Zoja Semjonova Db teica, ka organizācija vairākām valsts iestādēm un amatpersonām iesniegusi savus iebildumus pret Lattelekom strādājošo skaita samazināšanu. Rakstiski iebildumi nosūtīti Valsts darba inspekcijai, ministru prezidentam Einaram Repšem, Lattelekom valsts daļu pārvaldītājai Latvijas privatizācijas aģentūrai un starptautiskai sakarnieku arodbiedrību organizācijai. «Mēs tagad nogaidām kāda būs valsts reakcija,» teica arodbiedrības vadītāja un piebilda, ka pagaidām netiek domāts par darba tirgus cīņas paņemieniem, kas varētu traucēt Lattelekom darbību. «Mēs neesam devuši savu piekrišanu Lattelekom darbinieku samazināšanas plāniem, tādēļ arī neviens vēl šogad nav oficiāli atlaists,» teica Z. Semjonova. Arī vairāki Lattelekom vadītāji un darbinieki, ar kuriem Db sazinājās un kuri nevēlējās, lai publicētu viņu vārdus, teica, ka darbinieku samazināšanas plāni radījuši zināmu spriedzi, bet, visticamāk, tie Lattelekom pakalpojumu kvalitāti neietekmēšot. «Man šķiet, ka uzņēmums cenšas darīt visu iespējamo, lai tos, kuru darbvietas likvidēs, nodrošinātu ar jaunu darbu,» teica kāds strādājošais. Cita augsta amatpersona izteicās, ka noskaņojums Lattelekom jau desmit gadus raksturojams ar vārdiem «ne dienu miera». Taču atbildīgais darbinieks atzina – uzņēmuma ekonomiskie rādītāji un rezultāti liecina, ka nemitīgās reorganizācijas bijušas veiksmīgas. Neoficiālās sarunās darbinieki arī izteicās, ka Lattelekom strādājošo vidū ir labi izglītoti un zinīgi cilvēki, kuriem nebūs grūti atrast citu nodarbošanos. Šim viedoklim piekrita arī Z. Semjonova, kura gan teica, ka viņai rūp to darbinieku liktenis, kuriem līdz pensijai atlicis tikai nedaudz gadu. Viņasprāt tiem varētu rasties lielas grūtības atrast citu darbu. Lattelekom paziņojumā par plānoto darbinieku skaita samazināšanu norādīts, ka dažas pašreizējās uzņēmuma funkcijas varētu nodot citiem uzņēmumiem, tas ir, tos pirkt kā ārpakalpojumus. Z. Semjonova teica, ka šādi varētu pārkārtot Lattelekom transporta nodaļu un mācību centru.

Lattelecom ir jāpieņem stratēģisks lēmums par darbību mobilo sakaru tirgū, jo savādāk kompānija zaudētu konkurētspēju un vērtību.To Db pauda Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis. "Tas ir stratēģiskas dabas lēmums, kas jāapspriež ar akcionāriem," N. Melngailis teica. Viņš nevēlējās komentēt, kā Lattelecom varētu tikt pie mobilajiem sakariem, jo to risinās pēc lēmuma pieņemšanas.

Nozarē uzskata, ka tas izdarāms, dibinot t.s. virtuālo mobilo operatoru kāda esoša mobilā operatora tīklā, pērkot esošu mobilo operatoru vai arī gaidot brīdi, kad piedāvās jaunu mobilo sakaru licenci, un cerot to iegūt. Satiksmes ministrijas (SM) Sakaru departamenta direktors Raimonds Bergmanis Db teica, ka šobrīd neesot radiofrekvenču resursu, ko pārdot jaunam operatoram. Tele2 direktors Petrs Kirdeika (Petras Kirdeika) Db teica, ka nevarot nopietni komentēt Lattelecom lēmumu, kas vēl neesot pieņemts. Tomēr viņš uzskata, ka Lattelecom ir stiprs zīmols, kas, piem., palīdzētu tam ienākt virtuālo operatoru tirgū.

Eiropā no tiešsaistes satura gūtie ieņēmumi 2010. gadā sasniegs 8,3 miljardus euro, kas ir vairāk nekā 400 % liels pieaugums piecu gadu laikā - tā vēsta jauns, pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma veikts pētījums, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses sekretāre Inese Stepiņa.

Visvairāk attīstītajās nozarēs tiešsaistes saturs veidos būtisku daļu kopējo ieņēmumu - aptuveni 20 % mūzikas un 33 % videospēļu nozarē. Pētījums liecina, ka platjoslas tehnoloģijas popularitātes, modernizētu mobilo tīklu izplešanās un digitālo ierīču masveida pārņemšanas dēļ masu patēriņa tirgus tiešsaistes satura izplatīšana kļūst par realitāti, kas Eiropai rada īpašas iespējas.

"Ilgi gaidītā digitālā konverģence kļūst par ekonomisko realitāti, radot lieliskas iespējas Eiropas patērētājiem, satura piegādātājiem un tehnoloģiju nozarei," sacīja Informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviane Reding.

"Lai to izmantotu savā labā, tehniskie un tiesiskie jautājumi, iespējams, jāuzlūko citā aspektā; modernizēta un uz iekšējo tirgu vērsta pieeja palielinātu Eiropas satura nozīmi. Patlaban notiekošais pētījums lieti noderēs, jo 2007. gada otrajam pusgadam gatavoju paketi "Tiešsaistes saturs Eiropas vienotajā tirgū".

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ministru kabinets vakar piekrita SIA Lattelekom direktoru padomes priekšlikumam SIA dalībniekiem dividendēs par 2002. gadu izmaksāt 9.35 milj. Ls no uzņēmuma pērnā gada peļņas. Lattelekom dalībnieku sapulce par dividenžu izmaksu lems šodien. Līdzšinējais fiksēto telekomunikāciju monopolists 2002. gadā nopelnījis 21.8 milj. Ls. Valstij šajā uzņēmumā pieder 51 % kapitāla daļu, bet Tilts Communications — 49 % kapitāla daļu. Db (16.04.2003.) jau rakstīja, ka iepriekš Lattelekom direktoru padome piedāvāja dividendēs par 2002. gadu izmaksāt 6.5 milj. Ls, taču šis piedāvājums neapmierināja valdību, kas uzskatīja, ka valstij būtu jāsaņem lielāka uzņēmuma peļņas daļa. Privatizācijas aģentūras (PA)ģenerāldirektors Arnis Ozolnieks otrdien ministrus informēja, ka Lattelekom direktoru padome atzinusi, ka maksimālā dividendēs izmaksājamā summa ir 9.35 milj. Ls. Lai arī dividendēs nolemts izmaksāt vairāk, nekā to paredzēja Lattelekom direktoru padomes sāktonējais piedāvājums, tas neatstās negatīvu iespaidu nedz uz šogad plānoto fiksēto telekomunikāciju tīklu modernizācijas darbu izpildi, nedz uz uzņēmuma finanšu rādītājiem, skaidroja PA ģenrāldirektors. Līdzīgu viedokli izteica arī Lattelekom direktoru padomes loceklis Viesturs Šutko, kurš norādīja, ka šogad iecerēts palielināt tā dēvētā ciparu tīkla īpatsvaru no pašreizējiem 83 % līdz 90 %. Tiesa, Lattelekom jumta līgums paredzēja, ka fiksēto telekomunikāciju tīkla modernizācija bija jāpabeidz līdz 2001. gadam, viņš piebilda. V. Šutko atgādināja, ka kopš šī gada 1. janvāra Lattelekom faktiski sāk darboties brīvas konkurences apstākļos, proti, savus pakalpojumus jau sāk piedāvāt citi fiksēto telekomunikāciju operatori, tādēļ šogad uzņēmuma peļņa no fiksēto telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanas būs neliela. Viņš prognozē, ka 2003. gadā lielāko Lattelekom peļņas daļu veidos dividenžu ienākumi no šim uzņēmumam piederošajām Latvijas Mobilā telefona akcijām.

Regulators ir sagatavojis Lattelekom telekomunikāciju operatora licenci, bet tās pieprasīšanu un izsniegšanu kavē neskaidrības, kas satrauc abas puses. No licences izsniegšanas ir arī atkarīgs tas, cik strauji un gribīgi Latvijā ienāks jauna fiksētā telekomunikāciju tīkla operatori, saka nozares speciālisti. Jaunienācējiem jāzin, ar kādiem noteikumiem darbosies lielākais un spēcīgākais tirgus dalībnieks Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) telekomunikāciju un pasta departamenta direktors Andris Virtmanis teica, ka, izsniedzot licenci pirms t.s. Jumta līgums ir zaudējis spēku, varētu uzskat?t, ka radušies divi dokumenti, kas regulē Lattelekom darbību. A. Virtmanis arī teica, ka licenci tīri praktiski nevarot izsniegt, jo Lattelekom to vēl nav pieprasījis. Uz‘ēmumam līdz šim nav bijusi licence, jo uzskatīts, ka tā darbību licences vietā regulē Jumta līgums. Lattelekom regulēšanas lietu direktors Guntars Jansons teica, ka uzņēmums nav iepazīstināts ar licences projektu, tādēļ nezinot, vai ir pamats lūgt regulatoram to parakstīt un izsniegt. G. Jansons arī teica, ka Lattelekom nav skaidrības par tādiem jautājumiem kā t.s. universālā pakalpojumu sniegšana, jo vēl nav galēji nosacīta kārtība, kādā operatori pildīs šo pienākumu. Lattelekom arī nezinot, kā regulators nākotnē aprēķinās tarifus, jo metodika vēl nav izstrādāta. A. Virtmanis sacīja, ka juridiskās neskaidrības par Lattelekom licenci pazustu, ja tiktu noslēgts mierizlīgums arbitrāžas procesā starp Latvijas valsti un Sonera, kam pastarpināti pieder 49 % Lattelekom. Tā kā Sonera piederošais Tilts Communications (TC) arbitrāžā neapstrīd Latvijas tiesības liberalizēt telekomunikāciju tirgu no 2003. gada 1. janvāra, mierizlīgums, visticamāk, grozītu Jumta līgumu, lai tas zaudētu spēku šai datumā.

Lattelekom piedāvā savienot sarunas no citiem operatoru tīkliem uz Rīgu Rīgas rajonu un Jūrmalu par 1.7 santīmiem minūte, bet pārējām Latvijas pilsētām – par 5 santīmiem minūte. Telekomunikāciju nozare uzskata, ka Lattelekom publicētie starpsavienojuma ievērojami apgrūtinās konkurenci telekomunikāciju tirgū. Latvijas telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis sacīja, ka šādi tarifi sagraus jebkādas iespējas alternatīviem operatoriem darboties iekšzemes sarunu tirgū. Viņš uzskata, ka Lattelekom piedāvājums nav pamatots izmaksās un varētu pat novest pie tiesas prāvām par telekomunikāciju regulējošo likumu neievērošanu. Lattelekom regulēšanas lietu attīstības direktors Aivars Kreilis sacīja, ka abi mobilo sakaru operatori ir spējuši attīstīties ar esošiem starpsavienojuma līgumiem, kas neesot lēti. Turklāt A. Kreilis norādija, ka likumā paredzēto izmaksu attiecināšanas metodiku, kuras pielietošanu apstiprinās neatkarīgs auditors, varēs piemērot starpsavienojumu tarifu aprēķināšanai tikai 2004. gadā. Tā rezultātā varētu mainīties nākāmgad piedāvātie starpsavienojuma tarifi. A. Kreilis lika saprast, ka Lattelekom varētu samazināt starpsavienojuma tarifus, ja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pieļautu kompānījai veikt t.s. tarifu sabalansēšanu paaugstinot fiksēto mēnešm Lattelekom pakalpojumu nodaļas vadītājs Valdis Vansovičs sarunā ar Db sacīja, ka neskatoties uz kurnēšanu par tarifiem, pirmo starpsavienojuma līgumu ar jaunu operatoru varētu parakstīt jau tuvāko 10 dienu laikā. «Uzskatu, ka 2 līdz 3 mēnešu laikā, mēs būsim parakstījuši līgumus ar kādiem sešiem alternatīvajiem operatoriem,» V. Vansovičs sacīja un piebilda: «Tas norāda, ka mūsu piedāvājums ir adekvāts.» Lattelekom menedžeris teica, ka operatorus, ar kuriem tiks slēgti starpsavienojuma līgumi, pēc pušu vienošanās publiskos tikai pēc līguma parakstīšanas. Tele2 un Tele2 Telekom izpilddirektors Mats Tilli komentāra, kas rakstīts avīzei Diena arī izteicās, ka Lattelekom tarifu piedāvājums faktiski pagarina monopolu un padara konkurenci iekšzemes tirgū gandrīz neiespējamu. Savukārt no Tele2 internetā publicētā starpsavienojuma piedāvājuma izriet, ka kompānija citiem operatoriem prasīs 8.8 santimus minūte par ienākošiem zvaniem savos tīklos. Tele2 pieder mobilo sakaru tīkls visā Latvijā, bet māsas uzņēmumam, fiksēto sakaru operatoram Tele2 Telekom praktiski nav savu tīkla resursu.

3. martā, sāka darboties Latgales reģiona informatīvā tālruņa līnija 7 118 118, ko apkalpo Lattelekom Rēzeknes operatoru centrs. Piezvanot uz šo numuru, no pulksten 7.00 līdz 23.00 ikviens interesents var saņemt informāciju par atpūtas, izklaides, lauku tūrisma, transporta un citām iespējām Latgalē. Informatīvā līnija 7 118 118 ir izveidota saskaņā ar sadarbības līgumu, ko decembrī noslēdza Lattelekom SIA un Latgales attīstības aģentūra. Līgumā paredzēts arī, ka Lattelekom 118 operatoru dienests sniegs palīdzību Latgales reģiona attīstības aģentūras datu uzturēšanā un apkopošanā par jaunāko un aktuālāko tūrisma informāciju reģionā. Patlaban datu bāzē ir apkopots vairāk nekā 1000 ierakstu. Arī turpmāk iecerēts datu bāzi pastāvīgi papildināt ar informāciju par jauniem tūrisma objektiem, izklaides un tūrisma pasākumiem, kā arī tūrisma vietu aprakstiem, ceļojumu iespējamām izmaksām un vēlamo apmeklējuma laiku. Informāciju par Latgales reģionu var iegūt arī, piezvanot pa tālruni 118 vai apmeklējot interneta mājas lapu www.118.lv. Latgales reģiona attīstības aģentūras direktore Inga Goldberga, runājot par informatīvo tālruņa līniju, izteica cerību, ka to aktīvi atbalstīs arī Latgales tūrisma informācijas centri, sniedzot to rīcībā esošo informāciju. „Neviens zvanītājs nepaliks bez atbildes,” viņa sacīja. „Ja operatora rīcībā nebūs vajadzīgās informācijas, tas ieteiks citu informācijas avotu.” Iedzīvotājiem nepieciešamu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšana ir viena no Lattelekom darbības prioritātēm. Jau otro gadu, veidojot telekomunikāciju infrastruktūru un izglītojot sabiedrību, uzņēmums ir aktīvi iesaistījies informācijas sabiedrības veidošanā. Tālruņa izmantošana ir svarīgs informācijas sabiedrības veidošanas pamatelements. Lattelekom aktīvā līdzdalība informācijas sabiedrības veidošanā apliecina uzņēmuma vadošo lomu šajā valstij nozīmīgajā procesā. Sadarbība ar Latgales reģiona attīstības aģentūru ir spilgts piemērs, kā pašvaldību institūcijas var ekonomiski izdevīgi un ērti sniegt iedzīvotājiem pakalpojumus, izmantojot tālruni. Turklāt operatoru centra izmantošana palīdzēs valsts un pašvaldību iestādēm īstenot uz klientiem vērstas organizācijas principus un sekmēs to darbības efektivitāti. Zvanot uz informatīvo tālruni 7 118 118, jāmaksā saskaņā ar Lattelekom iekšzemes sarunu tarifiem. Papildu maksa par informācijas sniegšanu prasīta netiek. Avots: Lattelekom

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina noteikt agrāku skolas gaitu sākšanas vecumu, paredzot, ka 1.klasē skolēni varētu doties jau sešu gadu vecumā, un vienlaikus nosakot, ka 1.klasē apgūstamo mācību programmu īstenos tās vispārējās izglītības iestādes, kuras attiecīgajā situācijā būs spējīgas nodrošināt sešgadīgiem bērniem nepieciešamo mācību vidi un šim darbam sagatavotus pedagogus.

Ministrija sagatavojusi grozījumus Vispārējās izglītības likumā, tajos atkārtoti piedāvājot iespēju bērniem skolas gaitas sākt jau sešu gadu vecumā, izmaiņas paredzot ieviest no 2018.gada 1.septembra. Iepriekš IZM ar šādu piedāvājumu startēja pagājušā gada septembrī, taču toreiz nepietiekami izdiskutētā iecere neguva atbalstu.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais likumprojekts nosaka obligātās pirmsskolas apguvi viena gada garumā un līdz ar to arī obligātās pamatizglītības apguves sākšanu no sešiem gadiem, saglabājot vecākiem iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā obligātās pamatizglītības apguvi sākt gadu vēlāk, proti, no septiņu gadu vecuma. Patlaban normatīvajos aktos noteikts, ka obligātās pirmsskolas izglītības programmu īstenošana notiek no piecu gadu vecuma divu gadu laikā.

Šomēnes uzsāktā Mājas DSL klientu pārslēgšana uz pakalpojumu izvēles logu, radījusi neizpratni daudzu lietotāju vidū. Principā pakalpojums paliek tāds pats kā bijis — tam tiek pievienoti tikai papildus servisi, sarunā ar Db pauda Lattelekom pārstāvji. No lietotāja viedokļa raugoties, pirmā redzamā atšķirība ir reģistrēšanās, kas būs ikreiz jāveic pieslēdzoties internetam. Viens no būtiskākajiem jaunumiem, ko atradīsiet pakalpojumu logā, ir iespēja pašrocīgi izvēlēties piekļuvi ārzemju internetam arī darba laikā, kad parasti tas Mājas DSL lietotājiem nav faktiski iespējams. Šis pakalpojums ir pieejams par papildu samaksu (aptuveni 12 Ls), kas tiek pieskaitīta klāt jūsu interneta rēķinam, un uzskatāms par kādreizējā Mājas DSL Pro aizvietotāju. Atpūtai un izklaidei caur pakalpojumu izvēles logu tiek piedāvāta piekļuve Apollo Mājas portāla sniegtajiem servisiem. Ir iespējams noskatīties vairākas vietējās kinofilmas un animācijas filmas, dažus videoklipus, tāpat izveidots arī datorspēles Counter Strike serveris. Diemžēl kopš pakalpojuma ieviešanas pagājušā gada aprīlī, tā kvalitāte ir samazinājusies vairākkārt. Lai arī tas joprojām ir viens no optimālākajiem variantiem interneta pieslēgumam mājās, uz stabilitāti nevajadzētu cerēt, tāpat arī uz Apollo palīdzības dienesta atsaucību un pieklājību, liecina autora novērojumi.

Lattelekom no 18.marta, nemainot maksu, dubultos visu UltraDSL pieslēgumu ātrumus. Šī pakalpojuma – kuru parasti izmanto uzņēmumi– lejupārlādes ātrums turpmāk būs 1 megabits sekundē (1 Mbps) līdzšinējā 512 kilobitu (Kbps) vietā par vienkāršāko pieslēgumu, bēt ātrākais Ultra DSL būs 4 Mbps līdzšinējo 2 Mbps vietā. Pēc neoficiālas informācijas, Lattelekom drīzumā arī plāno paaugstināt mājsaimniecību pieslēguma MājasDSL ātrumu no līdzšinējiem 256 kbps līdz 512 kbps. Iespējams, ka arī tiks pāatrināts Mājas DSL t.s. iekšzemes ārtrums, ka līdz šim piedāvājis 2 Mbps lejuppārlādi no Apollo interneta pakalpojuma lappusēm un citām vietām Latvijā. Paceļot šo ātrumu līdz 4 Mbps ir sasniegta robeža, kur var pārraidīt bezmaz kvalitatīvu video jeb interneta televīziju, ko Lattelekom plāno ieviest vēlāk šogad, iespējams, jau vasarā sākot pilotpārraides.

Uzņēmums "Failiem.lv" ir izveidojis satura piegādes rīku, kas ļauj atslogot Latvijas un pasaules interneta tīklu Covid-19 pandēmijas laikā un pēc tās.

Lietojot satura glabāšanas platformu, medijiem, telekomunikāciju uzņēmumiem un satura veidotājiem iespējams būtiski uzlabot satura piegādes kvalitāti un ātrumu failiem, kas ir populāri patērētāju vidū. Risinājums ir izveidots, apvienojot centralizētu mākoņskaitļošanas arhitektūru ar miglas skaitļošanas jeb Peer-to-peer (P2P) risinājumiem.

"Failiem.lv" izveidotais vienādranga lejupielādes un straumēšanas risinājums ļauj atslogot uzņēmumu serveru tīklu un nodrošināt ātrāku datu pārraidi, pārvēršot katru faila lejuplādētāju vai video skatītāju arī par tā augšuplādētāju. Tas nozīmē, ka tieši populārs saturs – ziņas, pasākumu pārraides, filmas, sporta sacīkstes - gala lietotājiem faktiski tiek piegādāts no tuvāk esošajiem lietotājiem, nevis pāri visai valstij vai kontinentam.

Daudziem noteikti ir zināma dziesma "Video Killed the Radio Star", kuras nosaukumā minētais apgalvojums gan nav piepildījies. Šobrīd līdzīgi tiek spriests par klasiskās jeb lineārās televīzijas norietu, jo cilvēki paši vēlas noteikt, kādu saturu patērēt.

Šīm runām ir zināms pamats, jo patiešām: arvien vairāk cilvēku paši pieņem lēmumu, kad un kur skatīties konkrēto video saturu, izvēloties tā saucamās video on demand (VOD) platformas.

Televīzijas attīstības tendenču un nākotnes perspektīvu kontekstā ir svarīgi izprast divus procesus: pirmkārt, satura piegādes/patēriņa veida attīstību un, otrkārt, satura patēriņam izmantoto iekārtu ekrānu attīstību.

Ja raugāmies uz satura piegādes veidu, tad klasiskie jeb lineārie kanāli vēl joprojām ir absolūti dominējošais satura patēriņa veids visā pasaulē, arī Latvijā. Iemesli tam ir dažādi: skatītāju ilgtermiņa ieradumi, nepieciešamība pēc TV fona trokšņa brīvdienu rītos, garantēts satura serviss, par ko parūpējusies attiecīgā kanāla redakcija, un nekas nav jāmeklē pašam.