Lattelekom informācijas tehnoloģiju nodaļa Verdi ir vīlusies par Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu neizskatīt jautājumu par Verdi pārveidošanu 100 % meitas uzņēmumā. Verdi biznesa attīstibas un pārdošanas direktors Ēriks Eglītis teica, ka darbības virziena juridiskā neatdalīšana nozīmē, ka 2003. gadā pēc telekomunikāciju tirgus liberalizācijas IT darbības virzienu var piemeklēt papildu problēmas. PA, kas pārvalda 51 % valsts daļu Lattelekom, 8. novembrī atlika jautājuma par Verdi atdalīšanu izskatīšanu uz nenoteiktu laiku, pieprasot, lai to sīkāk izpēta Lattelekom valsts pilnvarnieki. Pēc neoficiālas informācijas, šāds lēmums varētu būt saistīts ar Sonera un Latvijas valsts arbitrāžas strīdu, kur Latvijas puses juristi ieteikuši pagaidām neveikt lielas pārmaiņas Lattelekom struktūrā. «Jau šodien mums ir jācīnās ar aizdomām, ka Lattelekom mūs šķerssubsidē. Piegādātāju acīs mēs esam gan it kā biznesa partneri, kas savos risinājumos iekļauj viņu produktus, gan lieli gala lietotāji, tātad viņu klienti, nevis aģenti,» E. Eglītis teica. Vinš sacīja, ka ja Verdi būtu juridiski atdalīts Lattelekom meitas uzņēmums, tam būtu savas auditētās gada atskaites un lielākā finansu caurskatamība. «Tagad IT tirgū runā, ka mūs škērsubsidē Lattelekom, lai gan iekšēji mēs pārdodam savus pakalpojumus pārejam uznēmumam cenšoties strādāt kā t.s. peļnas centrs,» E. Eglītis teica. Šobrīd Verdi ir spējis tikt galā ar aizdomām un aizspriedumiem, taču nākotnē tas varētu izjust arī zināmu spiedienu no pašu aprindām, tas ir, no Lattelekom. «Konkurences apstākļos viņiem būs ļoti intensīvi jāpieveršas sava biznesa kodolam, kas ir telekomunikācijas. Ja mēs būsim vienota uznēmuma nodaļa, tad par mums pamatoti vaicās, kāds mums sakars ar šo darbību, sevišķi ja vēl apkalpojam klientus ārpus Lattelekom jomās kas nav tieši saistītas ar telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu,» E. Eglītis teica. Verdi augstais menedžeris uzskata, ka šādu iebildumu nevarētu būt pret Verdi kā meitas uzņēmumu, kam pamatdarbība ir IT risinājumu ieviešana, sistēmu uzturēšana u. tml. peļņas nolūkos, apkalpojot gan Lattelekom, gan citus klientus. E. Eglītis sacīja, ka Verdi kā nodaļa strauji vairojusi savu darbu ar klientiem ārpus Lattelekom. Gaidāms, ka ieņemumi no pakalpojumu sniegšanas ārpus koncerna 2002. gadā sasniegs 2 miljonus Ls, salidzinot ar 850 000 Ls 2001. gadā. Verdi sniegtie pakalpojumi uzturot un atjaunojot Lattelekom IT sistēmas ir vērti aptuveni 8 miljoni Ls gadā, teica E. Eglītis. Verdi mērķis, ja to pārveidos meitas uzņēmumā, būtu pēc laika sadalīt apgrozījumu 50 - 50 starp Lattelekom un citiem klientiem.

Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība pretojas iecerētai aptuveni 1000 Lattelekom darbinieku atlaišanai, taču pagaidām neplāno traucēt uzņēmuma darbību. Arodbiedrības prezidente Zoja Semjonova Db teica, ka organizācija vairākām valsts iestādēm un amatpersonām iesniegusi savus iebildumus pret Lattelekom strādājošo skaita samazināšanu. Rakstiski iebildumi nosūtīti Valsts darba inspekcijai, ministru prezidentam Einaram Repšem, Lattelekom valsts daļu pārvaldītājai Latvijas privatizācijas aģentūrai un starptautiskai sakarnieku arodbiedrību organizācijai. «Mēs tagad nogaidām kāda būs valsts reakcija,» teica arodbiedrības vadītāja un piebilda, ka pagaidām netiek domāts par darba tirgus cīņas paņemieniem, kas varētu traucēt Lattelekom darbību. «Mēs neesam devuši savu piekrišanu Lattelekom darbinieku samazināšanas plāniem, tādēļ arī neviens vēl šogad nav oficiāli atlaists,» teica Z. Semjonova. Arī vairāki Lattelekom vadītāji un darbinieki, ar kuriem Db sazinājās un kuri nevēlējās, lai publicētu viņu vārdus, teica, ka darbinieku samazināšanas plāni radījuši zināmu spriedzi, bet, visticamāk, tie Lattelekom pakalpojumu kvalitāti neietekmēšot. «Man šķiet, ka uzņēmums cenšas darīt visu iespējamo, lai tos, kuru darbvietas likvidēs, nodrošinātu ar jaunu darbu,» teica kāds strādājošais. Cita augsta amatpersona izteicās, ka noskaņojums Lattelekom jau desmit gadus raksturojams ar vārdiem «ne dienu miera». Taču atbildīgais darbinieks atzina – uzņēmuma ekonomiskie rādītāji un rezultāti liecina, ka nemitīgās reorganizācijas bijušas veiksmīgas. Neoficiālās sarunās darbinieki arī izteicās, ka Lattelekom strādājošo vidū ir labi izglītoti un zinīgi cilvēki, kuriem nebūs grūti atrast citu nodarbošanos. Šim viedoklim piekrita arī Z. Semjonova, kura gan teica, ka viņai rūp to darbinieku liktenis, kuriem līdz pensijai atlicis tikai nedaudz gadu. Viņasprāt tiem varētu rasties lielas grūtības atrast citu darbu. Lattelekom paziņojumā par plānoto darbinieku skaita samazināšanu norādīts, ka dažas pašreizējās uzņēmuma funkcijas varētu nodot citiem uzņēmumiem, tas ir, tos pirkt kā ārpakalpojumus. Z. Semjonova teica, ka šādi varētu pārkārtot Lattelekom transporta nodaļu un mācību centru.

Ceturtdien, 12. decembrī, Rīgā tika noslēgts Lattelekom un Latgales reģiona attīstības aģentūras (LRAA) sadarbības līgums par operatoru centra pakalpojumu izmantošanu. Līgums paredz operatoru centra pakalpojumu izmantošanu – sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu pa tālruni. Sadarbības līguma ietvaros Lattelekom un Latgales attīstības aģentūra ir izveidojusi speciālu informatīvo līniju 7 118 118. Šo līniju apkalpos Lattelekom Rēzeknes operatoru centrs. Turklāt Lattelekom 118 operatoru dienests sniegs savu palīdzību Latgales reģiona attīstības aģentūras datu uzturēšanā un apkopošanā par jaunāko un aktuālāko tūrisma informāciju reģionā. Turpmāk iedzīvotāji, piezvanot pa tālruņiem 118 un 7 118 118 vai arī apmeklējot interneta mājas lapu www.118.lv, varēs saņemt visu nepieciešamo informāciju par atpūtas, izklaides, lauku tūrisma, transporta un citām iespējām Latgales reģionā. LRAA direktore Inga Goldberga atzīst: “Sadarbības līgums ar Lattelekom ir nozīmīgs gan Latgales reģiona attīstības aģentūrai, gan visai Latgalei kopumā. Tagad, izmantojot Lattelekom Rēzeknes operatoru centra pakalpojumus, mēs iedzīvotājiem varēsim sniegt daudzveidīgus pakalpojumus. Arī reģiona uzņēmēji atzīst, ka 118 Uzziņu dienesta datu bāzē ievietotā informācija ir ļoti nepieciešama. Jācer, ka līgums būs labs sākums ilgtermiņa sadarbībai un daudz plašākai informēšanai par aktuāliem notikumiem Latgalē.” Vērtējot noslēgto līgumu, Lattelekom Korporatīvo klientu apkalpošanas daļas direktore Baiba Paegle uzsver: “Iedzīvotājiem nepieciešamu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšana ir viena no Lattelekom darbības prioritātēm. Jau otro gadu, veidojot atbilstošu telekomunikāciju infrastruktūru un izglītojot sabiedrību, uzņēmums ir aktīvi iesaistījies informācijas sabiedrības veidošanā. Tālruņa izmantošana ir viens no informācijas sabiedrības veidošanas pamatelementiem. Lattelekom aktīvā līdzdalība informācijas sabiedrības veidošanā apliecina uzņēmuma vadošo lomu šajā valstij tik nozīmīgajā procesā. Sadarbība ar Latgales reģiona attīstības aģentūru ir spilgts piemērs, kā ekonomiski izdevīgi un ērti pašvaldību institūcijas var sniegt iedzīvotājiem pakalpojumus, izmantojot tālruni. Turklāt operatoru centra izmantošana palīdzēs īstenot valsts un pašvaldību iestādēm uz klientiem vērstas organizācijas principus un sekmēs to darbības efektivitāti.” Avots:

Db.lv piedāvā aplūkot žurnāla Klubs izveidoto Latvijas labāko advokātu topu, kurā izvēlēti pieci spēcīgākie, krimināllietu, pieci spēcīgākie civillietu un pieci spēcīgākie biznesa advokāti.

Kluba kritēriji labāko advokātu izvēlē bija vienkārši - advokāts līdz savam klientam pozitīvam iznākumam spēj novest pašas smagākās un grūtākā lietas, turklāt viņš tiek cienīts kolēģu vidū un savu reputāciju pierādījis ar vairāku gadu darbu.

Romualds Vonsovičs,

zvērināta advokāta Romualda Vonsoviča birojs

Nozīmīgākā lieta karjerā: "Piedalīšanās pirmajā un līdz šim vienīgajā starptautiskās arbitrāžas procesā, kurā uzvaru guva Latvijas puse. Mans klients - Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs - pret Kempayer Media Limited, panākot Latvijas apdigitalizēšanas līguma atzīšanu par spēkā neesošu, reāli piedzenot no Kempaieriešiem 10 miljonus ASV dolāru un noraidot Kempaieriešu tīkojumus pretprasībā pēc 22 miljoniem ASV dolāru. Šobrīd mana svarīgākā lieta ir Latvijas Bankas interešu aizstāvēšana advokāta Grūtupa pārstāvētās likvidējamās Bankas Baltija prasībā par 186 miljonu latu piedziņu, kas ir lielākā prasība Latvijas vēsturē."

Rīgas lidosta iesniegusi airBaltic kārtējo mierizlīguma projektu un šobrīd gaida aviokompānijas reakciju, ziņo Dienas Bizness.

Kopumā esot divi mierizlīguma dokumenti saistībā ar airBaltic 3,4miljonu latu parādu lidostai, no kuriem vienā lidosta prasa samaksāt daļu parāda uzreiz un daļu pakāpeniski, bet otrs ir dokuments, ar kuru lidosta apņemas uzlabot līguma nosacījumus airBaltic, proti, samazināt izmaksas daļā sniegto pakalpojumu.

«Piektdien lidosta iesniedza airBaltic mierizlīguma projektu ar pavadvēstuli, kurā saturs atbilst iepriekš mutiski un daļēji rakstiski apspriestajam vienošanās projektam. «Bumba» šobrīd ir viņu pusē,» tā lidostas valdes loceklis Jānis Ķuzulis, piebilstot, ka lidosta šo mierizlīgumu gatava parakstīt jebkurā brīdī.

Žurnālistika ir daļa no problēmas – cinisma izplatības, un tai ir jābūt arī daļai no risinājuma. Turklāt, to darot, var arī nopelnīt.

Tā sarunā ar db.lv saka vadošs Dānijas žurnālists un Orhūsas universitātes Konstruktīvo ziņu institūta (Constructive Institute) dibinātājs Ulriks Hāgerups (Ulrik Haagerup). Rīgā viņš viesojās ikgadējā augsta līmeņa drošības konferencē Riga Conference 2018.

«Mēs esam filtrs starp realitāti un sabiedrības uztveri par realitāti. Iznākums žurnālistikas kultūrai, kas fokusējas uz to, kas nedarbojas, uz konfliktiem, uz dramatisko un ekstrēmo, ir sabiedrības uzskats, ka tā arī ir realitāte,» saka U. Hāgerups. «Iznākumā sabiedrības ir izbijušās, lai gan vairumā Rietumeiropas valstu, un es domāju, ka arī pie jums, piemēram, noziedzības līmenis krītas. Viņi jūtas aizvien nedrošāki, lai gan tam nav iemesla. Diez vai Latvijā cilvēki zina, ka visā cilvēces vēsturē karos bojāgājušo iedzīvotāju daudzums nekad agrāk nav bijis tik zems, kā patlaban. Un tas – par spīti Sīrijai.»

Ministru kabinets vakar piekrita SIA Lattelekom direktoru padomes priekšlikumam SIA dalībniekiem dividendēs par 2002. gadu izmaksāt 9.35 milj. Ls no uzņēmuma pērnā gada peļņas. Lattelekom dalībnieku sapulce par dividenžu izmaksu lems šodien. Līdzšinējais fiksēto telekomunikāciju monopolists 2002. gadā nopelnījis 21.8 milj. Ls. Valstij šajā uzņēmumā pieder 51 % kapitāla daļu, bet Tilts Communications — 49 % kapitāla daļu. Db (16.04.2003.) jau rakstīja, ka iepriekš Lattelekom direktoru padome piedāvāja dividendēs par 2002. gadu izmaksāt 6.5 milj. Ls, taču šis piedāvājums neapmierināja valdību, kas uzskatīja, ka valstij būtu jāsaņem lielāka uzņēmuma peļņas daļa. Privatizācijas aģentūras (PA)ģenerāldirektors Arnis Ozolnieks otrdien ministrus informēja, ka Lattelekom direktoru padome atzinusi, ka maksimālā dividendēs izmaksājamā summa ir 9.35 milj. Ls. Lai arī dividendēs nolemts izmaksāt vairāk, nekā to paredzēja Lattelekom direktoru padomes sāktonējais piedāvājums, tas neatstās negatīvu iespaidu nedz uz šogad plānoto fiksēto telekomunikāciju tīklu modernizācijas darbu izpildi, nedz uz uzņēmuma finanšu rādītājiem, skaidroja PA ģenrāldirektors. Līdzīgu viedokli izteica arī Lattelekom direktoru padomes loceklis Viesturs Šutko, kurš norādīja, ka šogad iecerēts palielināt tā dēvētā ciparu tīkla īpatsvaru no pašreizējiem 83 % līdz 90 %. Tiesa, Lattelekom jumta līgums paredzēja, ka fiksēto telekomunikāciju tīkla modernizācija bija jāpabeidz līdz 2001. gadam, viņš piebilda. V. Šutko atgādināja, ka kopš šī gada 1. janvāra Lattelekom faktiski sāk darboties brīvas konkurences apstākļos, proti, savus pakalpojumus jau sāk piedāvāt citi fiksēto telekomunikāciju operatori, tādēļ šogad uzņēmuma peļņa no fiksēto telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanas būs neliela. Viņš prognozē, ka 2003. gadā lielāko Lattelekom peļņas daļu veidos dividenžu ienākumi no šim uzņēmumam piederošajām Latvijas Mobilā telefona akcijām.

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Lattelekom piedāvā savienot sarunas no citiem operatoru tīkliem uz Rīgu Rīgas rajonu un Jūrmalu par 1.7 santīmiem minūte, bet pārējām Latvijas pilsētām – par 5 santīmiem minūte. Telekomunikāciju nozare uzskata, ka Lattelekom publicētie starpsavienojuma ievērojami apgrūtinās konkurenci telekomunikāciju tirgū. Latvijas telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis sacīja, ka šādi tarifi sagraus jebkādas iespējas alternatīviem operatoriem darboties iekšzemes sarunu tirgū. Viņš uzskata, ka Lattelekom piedāvājums nav pamatots izmaksās un varētu pat novest pie tiesas prāvām par telekomunikāciju regulējošo likumu neievērošanu. Lattelekom regulēšanas lietu attīstības direktors Aivars Kreilis sacīja, ka abi mobilo sakaru operatori ir spējuši attīstīties ar esošiem starpsavienojuma līgumiem, kas neesot lēti. Turklāt A. Kreilis norādija, ka likumā paredzēto izmaksu attiecināšanas metodiku, kuras pielietošanu apstiprinās neatkarīgs auditors, varēs piemērot starpsavienojumu tarifu aprēķināšanai tikai 2004. gadā. Tā rezultātā varētu mainīties nākāmgad piedāvātie starpsavienojuma tarifi. A. Kreilis lika saprast, ka Lattelekom varētu samazināt starpsavienojuma tarifus, ja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pieļautu kompānījai veikt t.s. tarifu sabalansēšanu paaugstinot fiksēto mēnešm Lattelekom pakalpojumu nodaļas vadītājs Valdis Vansovičs sarunā ar Db sacīja, ka neskatoties uz kurnēšanu par tarifiem, pirmo starpsavienojuma līgumu ar jaunu operatoru varētu parakstīt jau tuvāko 10 dienu laikā. «Uzskatu, ka 2 līdz 3 mēnešu laikā, mēs būsim parakstījuši līgumus ar kādiem sešiem alternatīvajiem operatoriem,» V. Vansovičs sacīja un piebilda: «Tas norāda, ka mūsu piedāvājums ir adekvāts.» Lattelekom menedžeris teica, ka operatorus, ar kuriem tiks slēgti starpsavienojuma līgumi, pēc pušu vienošanās publiskos tikai pēc līguma parakstīšanas. Tele2 un Tele2 Telekom izpilddirektors Mats Tilli komentāra, kas rakstīts avīzei Diena arī izteicās, ka Lattelekom tarifu piedāvājums faktiski pagarina monopolu un padara konkurenci iekšzemes tirgū gandrīz neiespējamu. Savukārt no Tele2 internetā publicētā starpsavienojuma piedāvājuma izriet, ka kompānija citiem operatoriem prasīs 8.8 santimus minūte par ienākošiem zvaniem savos tīklos. Tele2 pieder mobilo sakaru tīkls visā Latvijā, bet māsas uzņēmumam, fiksēto sakaru operatoram Tele2 Telekom praktiski nav savu tīkla resursu.

Šā gada laikā Lattelekom Liepājā plāno ciparu tīklam pieslēgt vairāk nekā 948 tālruņa līnijas: Liepājas rajona Cīravā – 192 tālruņa līnijas, Kazdangā – 179, Rucavā - 209 un Nīcā – 368 tālruņa līniju, informē SIA Lattelekom preses sekretāre Maija Celmiņa. Šajās vietās Lattelekom uzstādīs arī DSLAM iekārtas, kas ļaus iedzīvotājiem izmantot platjoslas interneta pakalpojumus (Pilsētas internetu, Mājas DSL, Ultra DSL). Liepājas rajonā Lattelekom ciparu tīklam ir pieslēdzis 87,5% tālruņa līniju, bet pilnīgi sakaru tīkla modernizācijas darbus plānots pabeigt 2007. gadā, izmantojot arī bezvadu tehnoloģijas (CDMA tīklu). 7. un 8. oktobrī Lattelekom piedalīsies izstādē Liepājas uzņēmējs 2005. Izstāde notiks Tautas mākslas un kultūras centrā Liepājā, Rožu laukumā 5/6. Izstādē Lattelekom speciālisti uzņēmējus iepazīstinās ar jauno datortehnikas apkalpošanas pakalpojumu, kas paredz datoru, serveru, printeru uzturēšanu un apkalpošanu, speciālistu konsultācijas pa tālruni jebkurā diennakts laikā vai datorspeciālistu izsaukumu, kā arī informēs par interneta, bezvadu interneta un tālruņa līniju pakalpojumiem. Izstādes laikā piesakot vairākus Lattelekom pakalpojumus – interneta pieslēgumus Starta DSL, Ekonomiskais Ultra DSL, MDSL Pro u. c., kā arī ISDN tālruņa līnijas pakalpojumus un datortehnikas apkalpošanu – to ierīkošana būs ar 50% vai 100% atlaidi. Liepājas pilsētā un rajonā Lattelekom ir aptuveni 26 553 klientu – 25 382 privāto klientu un 1 171 biznesa klients.

3. martā, sāka darboties Latgales reģiona informatīvā tālruņa līnija 7 118 118, ko apkalpo Lattelekom Rēzeknes operatoru centrs. Piezvanot uz šo numuru, no pulksten 7.00 līdz 23.00 ikviens interesents var saņemt informāciju par atpūtas, izklaides, lauku tūrisma, transporta un citām iespējām Latgalē. Informatīvā līnija 7 118 118 ir izveidota saskaņā ar sadarbības līgumu, ko decembrī noslēdza Lattelekom SIA un Latgales attīstības aģentūra. Līgumā paredzēts arī, ka Lattelekom 118 operatoru dienests sniegs palīdzību Latgales reģiona attīstības aģentūras datu uzturēšanā un apkopošanā par jaunāko un aktuālāko tūrisma informāciju reģionā. Patlaban datu bāzē ir apkopots vairāk nekā 1000 ierakstu. Arī turpmāk iecerēts datu bāzi pastāvīgi papildināt ar informāciju par jauniem tūrisma objektiem, izklaides un tūrisma pasākumiem, kā arī tūrisma vietu aprakstiem, ceļojumu iespējamām izmaksām un vēlamo apmeklējuma laiku. Informāciju par Latgales reģionu var iegūt arī, piezvanot pa tālruni 118 vai apmeklējot interneta mājas lapu www.118.lv. Latgales reģiona attīstības aģentūras direktore Inga Goldberga, runājot par informatīvo tālruņa līniju, izteica cerību, ka to aktīvi atbalstīs arī Latgales tūrisma informācijas centri, sniedzot to rīcībā esošo informāciju. „Neviens zvanītājs nepaliks bez atbildes,” viņa sacīja. „Ja operatora rīcībā nebūs vajadzīgās informācijas, tas ieteiks citu informācijas avotu.” Iedzīvotājiem nepieciešamu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšana ir viena no Lattelekom darbības prioritātēm. Jau otro gadu, veidojot telekomunikāciju infrastruktūru un izglītojot sabiedrību, uzņēmums ir aktīvi iesaistījies informācijas sabiedrības veidošanā. Tālruņa izmantošana ir svarīgs informācijas sabiedrības veidošanas pamatelements. Lattelekom aktīvā līdzdalība informācijas sabiedrības veidošanā apliecina uzņēmuma vadošo lomu šajā valstij nozīmīgajā procesā. Sadarbība ar Latgales reģiona attīstības aģentūru ir spilgts piemērs, kā pašvaldību institūcijas var ekonomiski izdevīgi un ērti sniegt iedzīvotājiem pakalpojumus, izmantojot tālruni. Turklāt operatoru centra izmantošana palīdzēs valsts un pašvaldību iestādēm īstenot uz klientiem vērstas organizācijas principus un sekmēs to darbības efektivitāti. Zvanot uz informatīvo tālruni 7 118 118, jāmaksā saskaņā ar Lattelekom iekšzemes sarunu tarifiem. Papildu maksa par informācijas sniegšanu prasīta netiek. Avots: Lattelekom

Regulators ir sagatavojis Lattelekom telekomunikāciju operatora licenci, bet tās pieprasīšanu un izsniegšanu kavē neskaidrības, kas satrauc abas puses. No licences izsniegšanas ir arī atkarīgs tas, cik strauji un gribīgi Latvijā ienāks jauna fiksētā telekomunikāciju tīkla operatori, saka nozares speciālisti. Jaunienācējiem jāzin, ar kādiem noteikumiem darbosies lielākais un spēcīgākais tirgus dalībnieks Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) telekomunikāciju un pasta departamenta direktors Andris Virtmanis teica, ka, izsniedzot licenci pirms t.s. Jumta līgums ir zaudējis spēku, varētu uzskat?t, ka radušies divi dokumenti, kas regulē Lattelekom darbību. A. Virtmanis arī teica, ka licenci tīri praktiski nevarot izsniegt, jo Lattelekom to vēl nav pieprasījis. Uz‘ēmumam līdz šim nav bijusi licence, jo uzskatīts, ka tā darbību licences vietā regulē Jumta līgums. Lattelekom regulēšanas lietu direktors Guntars Jansons teica, ka uzņēmums nav iepazīstināts ar licences projektu, tādēļ nezinot, vai ir pamats lūgt regulatoram to parakstīt un izsniegt. G. Jansons arī teica, ka Lattelekom nav skaidrības par tādiem jautājumiem kā t.s. universālā pakalpojumu sniegšana, jo vēl nav galēji nosacīta kārtība, kādā operatori pildīs šo pienākumu. Lattelekom arī nezinot, kā regulators nākotnē aprēķinās tarifus, jo metodika vēl nav izstrādāta. A. Virtmanis sacīja, ka juridiskās neskaidrības par Lattelekom licenci pazustu, ja tiktu noslēgts mierizlīgums arbitrāžas procesā starp Latvijas valsti un Sonera, kam pastarpināti pieder 49 % Lattelekom. Tā kā Sonera piederošais Tilts Communications (TC) arbitrāžā neapstrīd Latvijas tiesības liberalizēt telekomunikāciju tirgu no 2003. gada 1. janvāra, mierizlīgums, visticamāk, grozītu Jumta līgumu, lai tas zaudētu spēku šai datumā.

Latvijas mobilā telefona (LMT) pārējie īpašnieki nevēlas komentēt minstru presidenta Eināra Repšes padomnieka informācijas tehnoloģiju jautājumos Viestura Šutko ieteikumu pārdot visas 28 % valstij piederošās LMT daļas un iegūtos līdzekļus ieskaitīt valsts kasē. TeliaSonera (pieder 49 % LMT) preses dienesta vadītāja Mariana Laurela (Marianne Laurell) teica, ka šādus izteicienus nekomentējot. Līdzīgs viedoklis bija Lattelekom (pieder 23 % LMT) sabiedrisko attiecību vadītājai Anitai Leiškalnei. Savukārt Latvijas telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektors Jānis Lelis pieļāva, ka veiksmīga LMT akciju pārdošana kādam no pārējiem ipašniekiem varētu veicināt vēl lielāka un spēcīgāka telekomunikāciju koncerna veidošanos TeliaSonera paspārnē. J. Lelis pieļāva, ka TeliaSonera, iegādājoties valstij un valsts uzņēmumiem piederošās LMT daļas, pēc tam LMT varētu formāli pārdot Tilts Communications (TC), kam pieder 49 % Lattelekom. Ja drīzumā arī izbeigtos arbitrāžas strīds par Lattelekom monopoltermiņa īsināšanu, ko ierosināja TeliaSonera iekļautā somu Sonera, Lattelekom varētu kļūt par LMT meitas uzņēmumu, secināja J. Lelis. Papildus Lattelekom daļu pārdošana vai nodošana TeliaSonera, lai zviedru-somu koncernam piederētu Lattelekom vairākums, varētu būt strīdus mierizlīguma sastāvdaļa. Šāds uzskats vairākkārt izskanējis masu informācijas līdzekļos. Šāds koncerns, ar apgrozījumu aptuveni 250 miljoniem Ls, būtu Latvijas lielākais uzņēmums un arī viens no pelnošākajiem. Diskusijas valdībā par valstij un valsts uzņēmumiem piederošo LMT daļu pārdošanu izraisija Finansu ministrijas (FM) priekšlikums atsavināt Digitālam valsts radio un televīzijas centram (DVRTC) piederošās 23 % LMT daļas, lai par šīm daļām maksātās dividendes varētu ieskaitīt valsts kasē, nevis pārejas uz digitālu televīzijas pārraidi finansēšanai.

Vācijas autoražotājs Volkswagen (VW) ir piekritis maksāt 15 miljardus ASV dolāru (13,6 miljardus eiro), lai ASV tiesā panāktu mierizlīgumu civilprasībās pret kompāniju saistībā ar izmešu mērierīču manipulācijas skandālu, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta biznesa ziņu aģentūra Bloomberg.

VW otrdien oficiāli ir jāiesniedz tiesā mierizlīguma piedāvājums. Tā kā tiesnesis ir aizliedzis iesaistītajām pusēm par mierizlīguma nosacījumiem runāt publiski pirms sprieduma pieņemšanas, visas personas ar medijiem ir runājušas anonīmi.

Pagājušajā nedēļā lietai pietuvināta persona atklāja, ka Vācijas autoražotājs piedāvās mierizlīgumu 10,3 miljardu ASV dolāru (9,4 miljardu eiro) apmērā. Tas paredzēja arī kompensāciju apmēram 480 tūkstošu automašīnu ar 2,0 litru dīzeļa dzinēju, kas slepeni bija aprīkoti ar ierīcēm, kas ļauj manipulēt ar izmešu datiem, īpašniekiem. Tāpat VW vēlējās veikt iemaksas programmā cīņai pret gaisa piesārņojumu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) nodoms par Lattelekom tarifiem lemt tikai 2003. gada otrajā pusē bremzēs ārzemju zvanu palētināšanos. Tā Db sacija Lattelekom regulēšanas lietu direktors Guntars Jansons. G. Jansons teica, ka kavēšanās ar t.s. tarifu līdzsvarošanu praktiski nozīmē, ka visiem jauniem operatoriem piedāvās starpsavienojuma nosacijumus, kas Lattelekom nesīs lidzīgus ienākumus, kā patreizējie t.s deleģēšanas līgumi ar alternatīviem starptautisko sarunu pakalpojumu sniedzējiem. Lai gan konkrētie līgumi ar tādām kompānijām kā Telekom Baltija un Telekomunikāciju grupa ir konfidenciāli, G. Jansons nenoliedza, ka iekasētas summas tikai nedaudz atšķiras no kādreiz atklātībā apspriestiem skaitļiem -- zemu divciparu piemaksu santīmos par katru nozvanīto minūti. Jau kārtējā konflikta laikā pirms līgumu noslēgšanas ar šiem uzņēmumiem, Lattelekom teica, ka papildu maksa ir vajadzīga, lai palīdzētu subsidēt pārāk zemās abonentu maksas un modernizācijas izmaksas, kas rodas monopolistam uzturot tīklo, ko saviem pakalpojumiem izmanto šie lēto sarunu sniedzēji. G. Jansons teica, ka bez likumā paredzētās tarifu līdzsvarošanas. kam būtu jānotiek pirms 1. janvāra, Lattelekom situācija faktiski nemainās, jo privātpersonas ar abonenta maksām nesedzot tīkla izmaksas. Alternatīvo zvanu kompānijas sludina, ka uz daudzām valstīm piedāvā sarunas, kas ir 20 % līdz 30 % lētākas, nekā Lattelekom tarifi. G. Jansons norādija ka, vadoties pēc komerciāliem apsvērumiem, arī Lattelekom nākamgad varētu pazemināt savus starptautiskos tarifus, turklāt piedāvājot augstāku kvalitāti. Taču nav izslēgts, ka, nesakārtojot tarifu jautājumus, tagadējo alternatīvo sarunu sniedzēju tarifi varētu kļūt par de fakto grīdu starptautisko sarunu maksām.

Lietuvas interneta pakalpojumu sniedzējs Delfi kopš jūlija pērk starptautisko datu pārraides kanālu no Lattelekom, nevis Lietuvos Telekomas. Darījums, ko apstiprināja Microlink sabiedrisko attiecību un mārketinga vadītājs Lietuvā Giedrs Karsaks (Giedrius Karsakas) liecina par Lattelekom nodomu izvērst darbību datu pārraides pakalpojumu sniegšanā visās trīs Baltijas valstīs. Tapat kā Latvijā un Igaunijā, igauņu Microlink koncerns Lietuvā piedāvā interneta pakalpojumus ar Delfi preču zīmi. Lietuvos Telekomas sabiedrisko attiecību speciāliste Giedre Balitīte (Giedre Balytyte) Db apstiprinājā, ka Lietuvas kompānijai «ir informācija, ka Lattelekom ir atvēris filiāli Lietuvā un saņēmis datu pārraides licenci.» «Mēs apsveicam jaunu konkurentu datu pārraides tirgū,» viņa piebilda. G. Baltīte arī zināja teikt, ka Lietuvos telekomas uz komerciālu līgumu pamata pārdot Lattelekom savu maģistrālo tīklu jaudu. Lattelekom sabiedrisko attiecību menedžere Anita Leiškalne Db sacīja, ka kompānija pagaidām nekomentēs nākotnes biznesa attīstibas plānus. Iespējams, ka par šiem jautājumiem varēšot sniegt sīkāku informāciju pēc Lattelekom valdes sēdes 27. septembrī. Tomēr Db Online rīcībā esošā neformālā informācija liecina, ka Lattelekom apņēmies gan Lietuvā, gan Igaunijā nodarboties ar datu un balss pārraides jaudas vairumtirdzniecību.

Lattelekom jau šomēness sāks piedāvāt datu pārraides pakalpojumus korporatīviem klientiem Igaunijā. Lattelekom korporatīvo klientu apkalpošanas daļas pārdošanas nodaļas direktors Aigars Ceruss sacīja, ka Igaunijā drīzumā uzstādis pakalpojumu sniegšanas punktu, t.s. point-–of–presence (POP). Līdz gada beigām, gan Lietuvā, gan Igaunijā tikšot pieņemti Lattelekom filiāļu vadītāji, ar nodomu veidot tirgus pieprasījumam atbilstošu pārstāvniecību. Abu filiālu mērktirgus būs telekomunikāciju un interneta pakalpojumu sniedzēji un lieli korporatīvi klienti, sevišķi tādi, kas darbojas visās trīs Baltijas valstīs, paskaidroja A. Ceruss. Db Online jau ziņoja (19.09) par Lattelekom nodomiem piedāvāt datu pārraides pakalpojumus visās trīs Baltijas valstīs. Kompānija to oficiāli apstiprināja paziņojumā presei vakardien. Paziņojums apstiprināja Db agrāk rakstīto, ka Lietuvā jau ierīkots Lattelekom POP kam pieslēdzoties , kā ziņo Lattelekom, četri Lietuvas telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji jau saņem datu pārraides pakalpojumus. Jāpiebilst, ka POP ir ierīce vai t.s. «dzelzis», kura tehnisko apkopi nodrošina enerģētikas kompānija Lietuvos enerģija, kurai ir savs jaudīgs datu pārraides tīkls, kas savienots ar Lattelekom tīklu.

Abi Latvijas uzņēmumi panākuši vienošanos, kas ietver 105 tūkstošu ASV dolāru kompensācijas izmaksu "Printful" un pienākumu "Printify" saskaņā ar tiesas izdoto rīkojumu turpmāk neveikt darbības, kas aizskar "Printful" intelektuālā īpašuma tiesības.

ASV Ziemeļkalifornijas apgabala Sanfrancisko tiesa ir pieņēmusi lēmumu izdot rīkojumu "Printful" prasībā pret "Printify". Rīkojumā tiks atzīts, ka "Printify" ir pārkāpis ASV federālos normatīvos aktus un ir nelikumīgi aizskāris "Printful" intelektuālā īpašuma tiesības.

"Ceram, ka "Printify" vadība pildīs tiesneša apstiprināto pienākumu izvairīties no intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem. "Printful" biznesa pamatvērtības raksturo cieņa pret klientiem un darba spēku, taisnīga nodokļu samaksa, godīga konkurence un intelektuālas jaunrades autorības respektēšana. To pašu sagaidām no citiem nozares spēlētājiem," lietas atrisinājumu komentē "Printful" galvenā juriste Baiba Orbidāne, piebilstot, ka uzņēmums gatavs arī turpmāk vērsties tiesā par līdzīgiem pārkāpumiem.

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

TeliaSonera viceprezidents Kennets Karlbergs (Kenneth Karlberg) preses konferencē 8. decembrī ziņos par savu tikšanos ar valdības darba grupu, kas pēta Lattelekom un Latvijas mobilā telefona (LMT) valsts daļu privatizāciju. K. Karlbergs arī klāstīs savu viedokli par Eiropas telekomunikāciju tirgu, kurā redzāma uzņēmumu konsolidācija – tā Db Online teica TeliaSonera Baltijas valstu, Dānijas un Norvēģijas darbības virziena preses sekretārs Šels Lindstrēms (Kjell Lindström). Š.Lindstrēms lika saprast, ka nav gaidāmi nekādi dramatiski paziņojumi pēc tikšanās ar darba grupu, kurā ietilpst ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL), satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP) un finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP). Šī darba grupa jau kopš vasaras izskata jautājumu, vai sākt sarunas par TeliaSonera piedāvājumu atpirkt atlikušās valsts daļas gan LMT (valstij tieši pieder 28 %) un Lattelekom (valstij pieder 51 %). Premjers Aigars Kalvītis vairākkārt izteicies, ka valdība labprāt pilnībā pārdotu LMT zviedru koncernam, taču vēlas, lai Lattelekom piederētu kādam citam, tādēl, iespējams, valsts mainītu savas LMT daļas pret TeliaSonera piederošajām 49 % Lattelekom daļām, īslaicīgi pārņemot Lattelekom valsts īpašumā lai to pārdotu kādam citam starptautiskajam telekomunikāciju operatoram. Nozares analītiķi norāda, ka Lattelekom bez saiknes ar mobilo sakaru operatoru zaudētu tirgus vērtību, jo darbojas fiksētā tīkla balss sakaros, ko daudzi uzskata par bezperspektīvu nozari kuru nomāks lēti mobilie sakari un interneta telefonija.

Nesen operatora licenci saņēmusī Telekomunikāciju grupa (TG) pēc tirgus liberalizācijas 1. janvārī nemainīs savu mērķtirgu – Latvijas uzņēmumus, kas meklē lētus telekomunikāciju risinājumus. mpānijas direktors Ģirts Meijers sacīja, ka uzņēmuma mērķis pēc tirgus liberalizācijas būs padziļināt un paplašināt attiecības ar biznesa klientiem. «To darīsim ,turpmāk samazinot ārzemju sarunu tarifus. Tie šobrīd caurmērā ir 30 %, dažkārt par 50 %, lētāki nekā Lattelekom tarifi,» viņš teica. TG ir viens no nedaudzajiem uzņēmumiem, kam Lattelekom pirms monopola beigām deleģējis tiesības sniegt starptautisko sarunu pakalpojumus. Ģ. Meijers sacīja: konkurences apstākļos kritīsies visu operatoru ārzemju sarunu tarifi, arī Lattelekom. Tarifi varētu kristies vēl 20 līdz 30 % no šodienas līmeņa, taču salīdzinoši tie nebūs tikpat daudz lētāki par Lattelekom kā šobrīd. TG ir arī saņēmusi numerācijas resursus, taču tā nedomā ierīkot telefonus privātpersonām, bet eventuāli ievilkt jaunas līnijas biznesa lietotājiem, G. Meijers stāstīja. G. Meijers sacīja, ka starp TG klientiem ir Skonto, Multibanka, Hanzas Jūras Aģentūra, Scania Latvija un citi uzņēmumi un organizācijas. TG nodomos ir iekšzemes telefonijas pakalpojumi, izmantojot t.s. balsi pa internetu vai VoIP (Voice over Internet Protocol), kas līdz šim izmantots starptautiskai balss pārraidei. Ģ. Meijers uzskata, ka pelnītspējīgu iekšzemes pakalpojumu sniegšana ir atkarīga no starpsavienojuma noteikumiem un izmaksām, kurus piedāvās gan Lattelekom, gan, iespējams, citi uzņēmumi, kam ir valsts mēroga vai plaši reģionāli tīkli. Lattelekom informējis citus operatorus, ka tā starpsavienojuma tarifu priekšlikumi būs zināmi tikai janvāra sākumā, viņš sacīja.

Rezumējot iepriekšēja gada notikumus konkurences tiesību jomā nevar neatzīmēt vienu no būtiskākiem Konkurences padomes (KP) lēmumiem, kas viennozīmīgi ietekmēs arī turpmāko praksi Konkurences likuma (KL) normu piemērošanā.

KP lēmums SIA Terra Serviss/ SIA Preiss Agro¹ lietā ir ievērojams, jo šajā lēmumā sods par KL pārkāpumu tika piemērots ne tikai uzņēmumam, kas tieši bija iesaistīts KL pārkāpumā, bet arī mātes sabiedrībai, tādējādi attiecinot atbildības pienākumu uz uzņēmumu, kas realizē 100% kontroli pār uzņēmumu-pārkāpēju. Jānorāda, ka mātes sabiedrības atbildības pienākums tiek plaši piemērots Eiropas līmenī jau vairāku gadu laikā, taču Latvijā KP šādu pieeju ir piemērojusi pirmo reizi. Atsaucoties uz Eiropas Komisijas (EK) praksi, KP lēmumā ir norādījusi, ka «mātes sabiedrības atbildība izriet (..) no tā, ka abi tirgus dalībnieki (mātes sabiedrība un meitas sabiedrība) ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku [KL 1.panta 9.punkta izpratnē²] un meitas sabiedrība savu rīcību nenosaka patstāvīgi».

Ministru prezidents Einars Repše nosūtījis vēstuli Valsts kontrolierim Raitam Černajam ar lūgumu izskatīt iespēju veikt ārpuskārtas likumības un lietderības revīziju SIA «Lattelekom». Šāds lūgums izteikts pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) likumu, saskaņā ar kuru VK var veikt revīziju uzņēmumā ar valsts kapitāla daļu (Latvijas Republikai pieder 51% no uzņēmuma «Lattelekom» daļām), kā arī ar nepieciešamību Latvijas pusei kā uzņēmuma līdzīpašniekam iegūt skaidru, objektīvu un aktuālu informāciju par uzņēmuma darbību, ņemot vērā apstākli, ka valdība apņēmusies iespējami ātri risināt domstarpības mierizlīguma sarunu ceļā ar otru «Lattelekom» īpašnieku «Tilts Communications». Minēto aktuālu darījis arī apstāklis, ka no Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības saņemta informācija par iespējamām nelikumībām uzņēmumā, kuru rezultātā samazinās SIA «Lattelekom» vērtība un līdz ar to valsts iespējas nākotnē gūt ieņēmumus uzņēmuma privatizācijas norisē. Valsts kontrolieta padomniece juridiskajos jautājumos Indira Ozola sarunā ar Db norādīja, ka VK neesot iebildumu pret šādas revīzijas veikšanu, taču valdības vadītājam tikšot lūgts rakstiski precizēt nepieciešamās pārbaudes detaļas un tēmu. E. Repšes ierosināto kontroli veikšot Privatizācijas procesa revīzijas departaments. I. Ozola arī piebilda, ka VK šā gada plānā revīzija Lattelekomā nebija paredzēta.

Rīgas apgabaltiesa šodien līdz 14.novembrim atlika lietas izskatīšanu AS Reverta prasībā pret kādreizējiem Parex bankas īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki saistībā ar aptuveni 3,7 miljonu latu parāda piedziņu par bankai neatmaksātajiem kredītiem, jo atbildētāji piedāvā vest mierizlīguma sarunas.

Tiesas sēdes sākumā Reverta pārstāvis zvērināts advokāts Agris Bitāns iesniedza prasības grozījumus, kas samazināja piedziņas summu. Tiesa prasības grozījumus pieņēma. Savukārt atbildētāju pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe tiesai lūdza apturēt tiesvedību šajā lietā, kamēr spēkā nebūs stājies spriedums Reverta pamatprasībā par vairāk nekā 60 miljonu latu piedziņu.

Grūbe arī papildināja, ka atbildētajiem nav iespējams veikt maksājumus par kredītiem, jo abu baņķieru naudas līdzekļi un manta kopš 2010.gada esot apķīlāti. Nodrošinājums sniedzoties gandrīz līdz 40 miljoniem latu.

Bitāns izteicās, kā šāds lūgums ir nepamatots un ir noraidāms, ko ņēma vērā arī tiesa, lūgumu noraidot. Pēc tam atbildētāju pārstāvji lūdza dot iespēju veikt sarunas par mierizlīgumu šajā lietā, ar ko gan vēl nebija iepazinusies Reverta. Prasītājas pārstāvjiem sazinoties ar klientu, tiesai tika paskaidrots, ka Reverta vēlas zināt «konkrētu ciparu» mierizlīgumam.

Pēc Āgenskalna tirgus sakņu paviljona arhitektoniski mākslinieciskā izpētes tomēr pieņemts lēmums to pilnībā demontēt, jo no kultūrvēsturiskā aspekta celtnei nav arhitektoniskās vērtības, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes Īpašumu departamenta pārstāve Baiba Gailīte.

Viņa paskaidroja, ka pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) lūguma veiktās izpētes secinājumos norādīts, ka 1953.gadā aiz Āgenskalna tirgus vēsturiskās ēkas tikusi uzcelta koka nojume uz betona stabiem ar metāla fermām, kur tirgot saknes. Tomēr nav zināms, vai tieši tā projekts ticis realizēts.

Pēc izpētē konstatētā, 1960.gada aprīlī arhitekts Josifs Goldenbergs projektējis sakņu paviljonu kā slēgtu zāli. Fasādēm tika plānots izveidot plašu stiklojumu ar horizontāliem koka logiem sienu plaknēs, bet virs paviljona - virsbūvi ar gaismas lodziņiem ar mazo rūšu stiklojumu. Dzelzsbetona kolonnas tika plānots krāsot ar eļļas krāsu, kā arī paviljonu ar galveno tirgus ēku savienot no ķieģeļiem būvētā slēgtā pārejā ar betona pārsegumiem. Paviljona grīdu vajadzēja izlikt ar divu krāsu flīzēm un zālē bija paredzēts izvietot 68 tirdzniecības letes.