Ministru kabinets vakar piekrita SIA Lattelekom direktoru padomes priekšlikumam SIA dalībniekiem dividendēs par 2002. gadu izmaksāt 9.35 milj. Ls no uzņēmuma pērnā gada peļņas. Lattelekom dalībnieku sapulce par dividenžu izmaksu lems šodien. Līdzšinējais fiksēto telekomunikāciju monopolists 2002. gadā nopelnījis 21.8 milj. Ls. Valstij šajā uzņēmumā pieder 51 % kapitāla daļu, bet Tilts Communications — 49 % kapitāla daļu. Db (16.04.2003.) jau rakstīja, ka iepriekš Lattelekom direktoru padome piedāvāja dividendēs par 2002. gadu izmaksāt 6.5 milj. Ls, taču šis piedāvājums neapmierināja valdību, kas uzskatīja, ka valstij būtu jāsaņem lielāka uzņēmuma peļņas daļa. Privatizācijas aģentūras (PA)ģenerāldirektors Arnis Ozolnieks otrdien ministrus informēja, ka Lattelekom direktoru padome atzinusi, ka maksimālā dividendēs izmaksājamā summa ir 9.35 milj. Ls. Lai arī dividendēs nolemts izmaksāt vairāk, nekā to paredzēja Lattelekom direktoru padomes sāktonējais piedāvājums, tas neatstās negatīvu iespaidu nedz uz šogad plānoto fiksēto telekomunikāciju tīklu modernizācijas darbu izpildi, nedz uz uzņēmuma finanšu rādītājiem, skaidroja PA ģenrāldirektors. Līdzīgu viedokli izteica arī Lattelekom direktoru padomes loceklis Viesturs Šutko, kurš norādīja, ka šogad iecerēts palielināt tā dēvētā ciparu tīkla īpatsvaru no pašreizējiem 83 % līdz 90 %. Tiesa, Lattelekom jumta līgums paredzēja, ka fiksēto telekomunikāciju tīkla modernizācija bija jāpabeidz līdz 2001. gadam, viņš piebilda. V. Šutko atgādināja, ka kopš šī gada 1. janvāra Lattelekom faktiski sāk darboties brīvas konkurences apstākļos, proti, savus pakalpojumus jau sāk piedāvāt citi fiksēto telekomunikāciju operatori, tādēļ šogad uzņēmuma peļņa no fiksēto telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanas būs neliela. Viņš prognozē, ka 2003. gadā lielāko Lattelekom peļņas daļu veidos dividenžu ienākumi no šim uzņēmumam piederošajām Latvijas Mobilā telefona akcijām.

Šā gada laikā Lattelekom Liepājā plāno ciparu tīklam pieslēgt vairāk nekā 948 tālruņa līnijas: Liepājas rajona Cīravā – 192 tālruņa līnijas, Kazdangā – 179, Rucavā - 209 un Nīcā – 368 tālruņa līniju, informē SIA Lattelekom preses sekretāre Maija Celmiņa. Šajās vietās Lattelekom uzstādīs arī DSLAM iekārtas, kas ļaus iedzīvotājiem izmantot platjoslas interneta pakalpojumus (Pilsētas internetu, Mājas DSL, Ultra DSL). Liepājas rajonā Lattelekom ciparu tīklam ir pieslēdzis 87,5% tālruņa līniju, bet pilnīgi sakaru tīkla modernizācijas darbus plānots pabeigt 2007. gadā, izmantojot arī bezvadu tehnoloģijas (CDMA tīklu). 7. un 8. oktobrī Lattelekom piedalīsies izstādē Liepājas uzņēmējs 2005. Izstāde notiks Tautas mākslas un kultūras centrā Liepājā, Rožu laukumā 5/6. Izstādē Lattelekom speciālisti uzņēmējus iepazīstinās ar jauno datortehnikas apkalpošanas pakalpojumu, kas paredz datoru, serveru, printeru uzturēšanu un apkalpošanu, speciālistu konsultācijas pa tālruni jebkurā diennakts laikā vai datorspeciālistu izsaukumu, kā arī informēs par interneta, bezvadu interneta un tālruņa līniju pakalpojumiem. Izstādes laikā piesakot vairākus Lattelekom pakalpojumus – interneta pieslēgumus Starta DSL, Ekonomiskais Ultra DSL, MDSL Pro u. c., kā arī ISDN tālruņa līnijas pakalpojumus un datortehnikas apkalpošanu – to ierīkošana būs ar 50% vai 100% atlaidi. Liepājas pilsētā un rajonā Lattelekom ir aptuveni 26 553 klientu – 25 382 privāto klientu un 1 171 biznesa klients.

Lattelekom un Telekom Baltija pirmdien parakstīs starpsavienojuma līgumu. Lattelekom paziņojumā teikts, ka tas būs pirmais starpsavienojuma līgums starp fiksētā tīkla operatoriem Latvijā. Telekom Baltija, kas galvenokārt piedāvā lētākus ārzemju zvanus biznesa klientiem, līdz šim ir darbojies t.s. deleģēšanas līguma ietvaros, kas parakstīts Lattelekom monopola laikā. Kompānija jau pagājušā gada nogalē paziņojusi, ka cer darboties iekšzemes sarunu, interneta pieslēgumu un datu pārraides tirgū un pat ievilkt savus telefonus gala lietotājiem. Lattelekom sabiedrisko attiecību menedžere Anita Leiškalne teica, ka parakstīšanas ceremonijas laikā būšot iespējams uzzināt sīkāku informāciju par konkrētā līguma nosacījumiem. Vairāki telekomunikāciju nozares pārstāvji ir asi kritizējuši Lattelekom t.s. starpsavienojuma pamatpiedāvājumā iekļautos tarifus kā pārmērīgi augstus un vērstus pret konkurenci. Savukārt kādas citas t.s. alternatīvo zvanu kompānijas pārstāvis neformālā sarunā ar Db teica, ka piedāvātie tarifi ir nedaudz zemāki, nekā tie, ko viņa un, iespējams, citi līdzīgi uzņēmumi maksājuši t.s. deleģēšanas līguma ietvaros. Telekom Baltija pieder Dānijas uzņēmumam IP Telecom Holdings ApS, kam arī ir daļas vairākos alternatīvo zvanu pakalpojumu sniedzējos Dienvidamerikā. Starpsavienojuma līgums ietver nosacījumus un samaksu, par kuru viens telekomunikāciju operators izmanto otra operatora tīkla resursus.

TeliaSonera viceprezidents Kennets Karlbergs (Kenneth Karlberg) preses konferencē 8. decembrī ziņos par savu tikšanos ar valdības darba grupu, kas pēta Lattelekom un Latvijas mobilā telefona (LMT) valsts daļu privatizāciju. K. Karlbergs arī klāstīs savu viedokli par Eiropas telekomunikāciju tirgu, kurā redzāma uzņēmumu konsolidācija – tā Db Online teica TeliaSonera Baltijas valstu, Dānijas un Norvēģijas darbības virziena preses sekretārs Šels Lindstrēms (Kjell Lindström). Š.Lindstrēms lika saprast, ka nav gaidāmi nekādi dramatiski paziņojumi pēc tikšanās ar darba grupu, kurā ietilpst ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL), satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP) un finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP). Šī darba grupa jau kopš vasaras izskata jautājumu, vai sākt sarunas par TeliaSonera piedāvājumu atpirkt atlikušās valsts daļas gan LMT (valstij tieši pieder 28 %) un Lattelekom (valstij pieder 51 %). Premjers Aigars Kalvītis vairākkārt izteicies, ka valdība labprāt pilnībā pārdotu LMT zviedru koncernam, taču vēlas, lai Lattelekom piederētu kādam citam, tādēl, iespējams, valsts mainītu savas LMT daļas pret TeliaSonera piederošajām 49 % Lattelekom daļām, īslaicīgi pārņemot Lattelekom valsts īpašumā lai to pārdotu kādam citam starptautiskajam telekomunikāciju operatoram. Nozares analītiķi norāda, ka Lattelekom bez saiknes ar mobilo sakaru operatoru zaudētu tirgus vērtību, jo darbojas fiksētā tīkla balss sakaros, ko daudzi uzskata par bezperspektīvu nozari kuru nomāks lēti mobilie sakari un interneta telefonija.

Lattelekom paziņojumā presei brīdina savus klientus, interneta iezvanpieejas lietotājus, no viltībām interneta lappusēs, kas var radīt negaidīti lielus telefona rēķinus. Kompānija norāda, ka dažas «izklaides» lappuses, neprecīzi brīdinot lietotājus, piedāvā it kā bezmaksas piekļuvi to saturam noklikšķinot uz "accept" vai "OK" pogas. Šī rīcība izraisa programmiņas lejuppārlādi, kas pārtrauc iezvanīšanos caur vietējo Lattelekom 900 numuru un, lietotājam bieži to nemanot, pārzvana uz kādu paaugstinātas maksas numuru ārzemēs. Tā rezultātā klients par internetā pavadīto laiku maksā nevis Lattelekom iezvanpieejas tarifu, bet par zvanu uz tālajām ārzemēm plus par izklaides pakalpojumiem. Lattelekom savā paziņojumā sīkāk neraksturo šīs viltīgās interneta lapas, taču citviet internetā rakstīts, ka t.s. «dialer» robotus parasti izmanto erotiska satura interneta lappuses. Savukārt numuri, kuri klientam nezinot tiek izsaukti, bieži atrodas eksotiskās Indijas vai Klusā Okeana salās, uz kurām ir dārgas tālsarunas. Lattelekom ieteic iezvanpieejas lietotājiem uzlikt kādu t.s. dialeru novēršanas bezmaksas programmiņu, kādas ir pieejāmas www.dialer-control.de un citviet.

Lattelekom veikto tīkla uzlabošanas darbu rezultātā šorīt no 9:37 līdz 10:20 tika traucēta lielākā daļa Unibankas klientu apkalpošanas centru un bankas automātu darbība, kā arī pilnībā apturēta internetbankas un telebankas darbība. Tā kā no Unibankas neatkarīgu iemeslu dēļ ierastos finansu pakalpojumus saņemt nebija iespējams, Unibanka atvainojas saviem klientiem par šorīt sagādātajām neērtībām. Lattelekom sabiedrisko attiecību direktore Anita Leiškalne skaidro: «Traucējumi radās pēc Lattelekom veiktajiem plānveida tīkla uzlabošanas darbiem, kad, palielinoties sakaru plūsmai izveidojās avārijas situācija un tika traucēti divi a/s Unibanka datu tīkla pieslēgumi. Lattelekom bija informējis Unibanku par plānotajiem darbiem un iespējamiem traucējumiem. Lattelekom atvainojas a/s Unibanka un tās klientiem par sagādātajām neērtībām.» Izmantojot interneta risinājumus un klientu apkalpošanas centru tīklu (64 centri visā Latvijā), Unibanka apkalpo vairāk kā 550 tūkstošus klientu, tās tīklā darbojas 157 bankomāti Rīga un Latvijā.

Lattelekom ir pabeidzis informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma MicroLink Latvia iegādi. Kā teikts preses paziņojumā, Lattelekom ar šo darījumu kļūst par vienu no lielākajiem spēlētājiem Latvijas un Baltijas reģiona IT tirgū. Līdz ar to Lattelekom ir veicis savu daļu no plašāka darījuma, kurā Lietuvos Telekomas un Igaunijas Elion pārņem savu valstu MicroLink kompānijas, tādējādi Baltijas mēroga MicroLink koncernu pārņemot trīs ar zviedru TeliaSonera cieši saistītu telekomunikāciju uzņēmumu īpašumā. TeliaSonera pieder 49 % Lattelekom un vairākums Igaunijas un Lietuvas uzņēmumos. Latvijā saskaņā ar Konkurences padomes lēmumu tiks pārdota MicroLink infrastruktūra, pārsvarā optiskie tīkli Rīgā. MicroLink klientu datu pārraides pieslēgumi tiks pārslēgti uz Lattelekom resursiem, kas daudzviet pat fiziski atrodas blakus MicroLink vadiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izmeklētajā kriminālprocesā par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) organizētu iepirkumu kopumā figurē desmit personas, tostarp sešas amatpersonas.

Kriminālprocesā izmeklētie noziedzīgie nodarījumi saistīti ar CVK organizētu iepirkumu 2021.gadā. KNAB informēja, ka 7.novembrī sāka kriminālprocesu aizdomās par iespējamu krāpšanu lielā apmērā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, kā arī šo noziedzīgo nodarījumu atbalstīšanu un dienesta dokumentu viltošanu.

KNAB 22.novembrī īstenoja procesuālās darbības. Patlaban desmit kriminālprocesā iesaistītajām personām, tostarp, CVK priekšsēdētājai un vēl piecām amatpersonām noteikts statuss - tiesības uz aizstāvību. Divām personām - CVK priekšsēdētājai un kādam uzņēmējam - piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Sākot no otrdienas (26. augusta) iepirkšanās centrā Sky&More un rotaļlietu veikalā XS Rotaļlietas ir iespējams iegādāties jauno galda spēles Monopols versiju Monopoly Here & Now: The World Edition.

Jaunais Monopols, kurā otrs vērtīgākais lauciņš, pateicoties ļoti aktīvam Latvijas iedzīvotāju balsojumam šī gada sākumā, atvēlēts tās galvaspilsētai Rīgai, gan Sky&More, gan XS Rotaļlietas veikalos ir nopērkams par 36.95 LVL.

"Pieprasījums pēc jaunās Monopola spēles ir tiešām liels. Cilvēki nāca uz veikaliem, jau pagājušās nedēļas beigās un jautāja, kad tad būs iespējams iegādāties jauno Monopola spēli," Db.lv norādīja SIA Anvol marketinga menedžeris Edžus Jasenovičs. Turpinot, viņš norādīja, ka pirmdienas vakarā, izvietojot spēli veikala skatlogā, cilvēki nāca un vēlējās to iegādāties, bet tā kā visā pasaulē pārdošanas diena ir noteikta 26. augusts, nācās viņiem atteikt.

Muitas reorganizācijas sekmētās dīkstāves ļaus Latvijas Dzelzceļam iekasēt sodus par tām un turpināt diktēt savus līgumu noteikumus.Kaut gan komersanti un ar muitu saistīti cilvēki par ieviestās reorganizācijas ēnas pusēm runā nelabprāt, tomēr visi kā viens akcentē Latvijas dzelzceļa (LDz) lomu minētajā reorganizācijā.

Db jau vēstīja (14.12.2005.), ka VID Rīgas muitas reģionālās iestādes iekšzemes muitas kontroles punkti (MKP) vēlējās būtiski samazināt savas darba dienas laiku. Toreiz komersanti norādīja, ka muitas deklarāciju un dažādu dokumentu noformēšanai uzņēmējam jārēķinās pat ar vairāk nekā 10 stundām, bet, ieviešot 8 stundu darba dienu, pastāv liela iespēja, ka vienā dienā dokumentus neizdodas noformēt. Šobrīd, kad minētā darba laika saīsināšana ir notikusi, tā acīmredzami ir izdevīga LDz.

Jau vairākus gadus LDz no kravu pārkraušanas termināļiem iekasē naudu par katru kravas tonnu jau pēc divām stundām, kopš vagonu sastāvs ir iebraucis ostā, bet krava nav izkrauta un vilciens ir dīkstāvē; izmantojot šādu jaunu sistēmu, LDz noteikti papildus pelnīs uz dīkstāvēm.

Ministru prezidents Einars Repše nosūtījis vēstuli Valsts kontrolierim Raitam Černajam ar lūgumu izskatīt iespēju veikt ārpuskārtas likumības un lietderības revīziju SIA «Lattelekom». Šāds lūgums izteikts pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) likumu, saskaņā ar kuru VK var veikt revīziju uzņēmumā ar valsts kapitāla daļu (Latvijas Republikai pieder 51% no uzņēmuma «Lattelekom» daļām), kā arī ar nepieciešamību Latvijas pusei kā uzņēmuma līdzīpašniekam iegūt skaidru, objektīvu un aktuālu informāciju par uzņēmuma darbību, ņemot vērā apstākli, ka valdība apņēmusies iespējami ātri risināt domstarpības mierizlīguma sarunu ceļā ar otru «Lattelekom» īpašnieku «Tilts Communications». Minēto aktuālu darījis arī apstāklis, ka no Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības saņemta informācija par iespējamām nelikumībām uzņēmumā, kuru rezultātā samazinās SIA «Lattelekom» vērtība un līdz ar to valsts iespējas nākotnē gūt ieņēmumus uzņēmuma privatizācijas norisē. Valsts kontrolieta padomniece juridiskajos jautājumos Indira Ozola sarunā ar Db norādīja, ka VK neesot iebildumu pret šādas revīzijas veikšanu, taču valdības vadītājam tikšot lūgts rakstiski precizēt nepieciešamās pārbaudes detaļas un tēmu. E. Repšes ierosināto kontroli veikšot Privatizācijas procesa revīzijas departaments. I. Ozola arī piebilda, ka VK šā gada plānā revīzija Lattelekomā nebija paredzēta.

Rīgā, tirdzniecības centrā Spice, atvērts Lattelekom tehnikas un telekomunikāciju pakalpojumu veikals Apollo, ziņo uzņēmums. Veikalā varēs iegādāties datorus, programmatūru, spēļu konsoles un fiksētā tīkla sakaru ierīces - tālruņus,faksus u.tml. Vienlaikus ir iespējams iegādāties Lattelekom pieslēgumu, DSL internetu un citus pakalpojumus. Veikalā arī būs pieejamas iespējas noslēgt līzinga līgumus par piedāvāto tehniku. Līdz ar Apollo digitālās tehnikas veikala atvēršanu, Lattelekom faktiski atgriežas sakaru iekārtu un datortehnikas tirdzniecībā, ko uzņēmums pirms vairāk nekā gada pameta, pārdodot meitas uzņēmuma Lattelekom Sakaru sistēmām piederošos TeleParks veikalus mobilo telefonu dīlerim DT Mobile.

Lattelekom no 9. maija piedāvā jaunu tarifu plānu Ekonomiskais dialogs, kas domāts biznesa klientiem. Plāns ļauj biznesa klientam par nedaudz lielāku abonešanas maksu izvēlēties divus numurus Latvijā, mobilajos tīklos vai ārzemēs, uz kuriem iespējams tūliņ saņemt atlaidi par sarunām 20 % (zvaniem uz mobilajiem numuriem – 15 %). Ekonomiskais dialogs ir spēkā darba dienās no plkst. 7.00 līdz 20.00, teikts Lattelekom paziņojumā. Tarifu plāns ir trešais un vienkāršākais no šobrīd trīs tarifu plānu piedāvājumiem biznesa klientiem. Plāns Darijuma zvani paredz dažādas atlaižu kombinācijas ko saņem par zināmu sarunu daudzumu vienā virzienā, kas automātiski samazina sarunu izmaksas citā virzienā, piem, nozvanot 30 minūtes uz ārzemēm (ar 15 % atlaidi), iestājās 15 % atlaide uz visām iekšzemes sarunām. Zvanot uz ārzemēm ilgāk par 70 minūtēm atlaide ārzemju sarunām pieaug uz 20 %, bet pēc 80 %, saņem arī 20 % atlaidi par iekšzemes sarunām. Savukārt Biznesa tarifu plāns paredz atlaižu iespējās zvanot uz līdz pat 21 valsti. Lattelekom cenu noteikšanas sektora vadītājs Rolands Brolišs teica, ka lai gan citi biznesa tarifu plāni var likties pievilcīgāki ar plašākām zvanīšanas iespējām, Ekonomiskais dialogs ir domāts kā sākuma solis Lattelekom atlaižu programmā maziem un piesardzīgiem uzņēmējiem.

Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kas ļautu sakaru operatoriem sakārtot gaisvadu līnijas un uzturēt tās atbilstošā kārtībā, nebremzējot pilsētas attīstību, domā Dmitrijs Ņikitins, SIA Baltcom vadītājs.

Līdz 2006. gadam Latvijā nebija nekādu aizliegumu rekonstruēt esošās vai izbūvēt jaunas gaisvadu līnijas, kas ievērojami veicināja ātrgaitas interneta attīstību, taču šobrīd situācija ir strauji mainījusies, norāda D.Ņikitins, uzsverot, ka galvaspilsētā pastāvošais regulējums ne tikai bremzē Rīgas attīstību, bet arī būtiski apdraud konkurenci nozarē.

Šobrīd RD saistošie noteikumi paredz, ka, modernizējot vai rekonstruējot jebkurus gaisa tīklus, tie ir jāpārceļ uz pazemes infrastruktūru, kas realitātē ne vienmēr ir tehniski izdarāms, teic Baltcom vadītājs. Tāpat viņš uzsver, ka vienīgais risinājums operatoriem, kuri plāno pieslēgumus pārcelt uz pazemi, ir vienoties ar SIA Tet (iepriekš SIA Lattelecom un SIA Lattelekom) par vietas nomu tai piederošajā pazemes infrastruktūrā, ko uzņēmums mantojis no padomju laikiem.

«Jānis Stradiņš man reiz izmeta frāzi, ka Krišjānis Valdemārs latviešu pastāvēšanu esot aprēķinājis līdz 2042.gadam. Protams, tā gada tuvošanās un tendences dara bažīgu. Paskaitiet — ja saglabājas līdzšinējie izbraukšanas tempi, nav grūti izrēķināt, kas te līdz 2042.gadam būs palicis,» intervijā izdevumam Sestdiena sacījis pensionētais advokāts Andris Grūtups.

«Nepilni 30 gadi, un viss. Nācija beidz pastāvēt, ja samazinās zem miljona,» viņš uzsvēris.

Uz norādi, ka islandiešu ir daudz mazāk, bet nekur nav izzuduši, advokāts atbildējis: «Lai Dievs dod! Katrā ziņā pagaidām nākotne izskatās slikti. Sāk ienākties pēdējo 10–15 gadu augļi, kad esam sabiedrība bez īstas nacionālās ideoloģijas. Kurš vainīgs? Gan vecāki, gan skolotāji, kas paši nezina, ko māca, gan žurnālisti.»

Runājot par to, ko ar savu šodienas pieredzi 90.gadu sākumā darītu citādāk, A. Grūtups stāstījis: «Pirmkārt, milzīga nelaime bija rūpnīcu klapēšana ciet lielos kvantumos. Protams, visas saglabāt nevarēja, bet toreiz tas balstījās uz principiāli aplamu Godmaņa ekonomiskās politikas tēzi, ka mēs dzīvosim no lauksaimniecības, transporta un bankām. Viņš toreiz to visur teica ar lielu apsēstību, un valdība ar vieglu roku to palaida. Liberālās ekonomikas pieredze Latvijā ir cietusi ārkārtīgi dziļu krahu. Man pie šīs ekonomiskās ideoloģijas nav nekādu nopelnu.

Neviena valsts informācijas sistēma nedomā konkurences kategorijā, kad var atnākt konkurents un bizness beidzas

Tā DB intervijā norāda Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas ārštata padomnieks inovāciju jautājumos Normunds Bergs. Jāatzīmē, ka ceturtdien notiek Dienas Bizness rīkotā diskusija par IKT jautājumiem ar L. Straujumu.

Gada sākumā medijos parādījās ziņas, ka jūs esat Ministru prezidentes ārštata padomnieks inovāciju jautājumos. Kas jūs uzrunāja? Kādi ir mērķi un plāni šajā amatā?

Principā, tā nav jauna ziņa. Es biju arī iepriekšējās valdības Ministru prezidentes, kas arī bija L. Straujuma, padomnieks. Izmaiņas vairāk bija formalitāte. Uzrunāja mani Ministru prezidente. Padomnieka darbs ir nestrukturēts un par to algu nesaņemu. Birojs, e-pasts un caurlaides Ministru kabinetā man nav. Brīdī, kad Ministru prezidentei un Ministru kabinetam ir vēlme uzklausīt manu subjektīvo viedokli, viņi man pajautā, un es pēc labākās sirdsapziņas atbildu. Jāsaprot, ka ir milzīga atšķirība starp štata un ārštata darbiniekiem.

Modernizētā Renault Megane modeļu paaudze tehniski nav mainījusies, toties turpmāk vismaz automašīnas purngals būs citāds

Pamanāmāka tā kļūs kaut vai tāpēc, ka komplektā ar jaunu priekšējo buferi, gaisa plūsmas atverēm un jaunu motora pārsegu šīs kompozīcijas viducī lepni sēdēs milzīgs Renault logotips. Tik milzīgs, ka to pilnīgi droši varētu uzsēdināt uz Renault kravas auto radiatora režģa, un arī tur tas neizskatīsies sīks. Turklāt Renault Megane hečbeka, kupejas un universāļa versiju purngalā elips- veida priekšējie lukturi tiks papildināti ar jauniem LED dienas gaitas lukturiem.

Tehnika

Motori jau izsenis ir Renault jājamzirdziņš. Neba velti Renault iegulda milzīgus līdzekļus to izstrādē. Autosports ir viena no svarīgākajām izpētes laboratorijām, kur Renault inženieri eksperimentē un pēta dažādās tehnoloģijas. Piegādājot motorus dažādiem sacīkšu seriāliem, tostarp prestižajiem Formula 1 sacīkšu auto, agri vai vēlu tur gūtās zināšanas tiek pārliktas uz ikdienišķākiem un saimniecībā noderīgākiem izstrādājumiem. Attiecībā uz modernizēto Megane 115 ZS un 130 ZS jaudīgie benzīna turbomotori vai arī ekonomiskie 90, 110 un 130 ZS dīzeļmotori ir galvenie franču kompaktklases modeļa balsti. Taču Megane modeļu klāstā bez uzlādētās un sacīkšu trasei pietuvinātās RS versijas ir vēl kāds modelis, kas nemaksās astronomiski dārgi, toties sniegs lielisku jaudas un baudas sinerģiju. Renault Megane GT 220, kam zem motora pārsega pulsē 220 ZS jaudīgs divu litru turbomotors, ir lieliska spēļmantiņa, piemēram, topošajiem ģimenes tēviem, kuri vēl negrib pilnībā atvadīties no sajūtām, ko sniedz jaudīgs auto. Tieši ar šādu Renault Megane, turklāt iesaiņotu universāļa čaulā, izdevās iepazīties šo rindu autoram. Azartisks un dinamisks auto. Neapšaubāmi motors veido pusi no šā auto vērtības. Miermīlīgi dusmīgais motora dziedājums, automobilim paātrinoties, ir sīrups dvēselei tiem, kuriem patīk dinamiskais paātrinājums, bet ne mazāk svarīgi ir tas, ar kādu skaņas pavadījumu tas tiek izdarīts. Sešpakāpju manuālā transmisija ir kā radīta tam, lai šis piedzīvojums kļūtu vēl krāšņāks. Paturot prātā, ka degvielas patēriņš nebūs lielāks par 7,5–8 litriem, bet aizmugurē atradīsies 524 litru liela bagāžas telpa, ko var palielināt līdz 1600 litriem, šī Megane Grandtour versija atelpas brīžos var kalpot kā praktisks ģimenes auto.

Arī Latvija ir to valstu starpā, ko Brisele uzskata par cietušām gāzes piegādātāja monopola dēļ, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas dabasgāzes kompānijai Gazprom nosūtītā oficiālā Eiropas Komisijas Iebildumu paziņojumā teikts, ka «daži tā uzņēmējdarbības prakses veidi Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgos uzskatāmi par dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu, kas ir pretrunā ar ES pretmonopola noteikumiem».

Faktiski tas ir kopš 2012. gada ilgušās EK izmeklēšanas rezultāts un apsūdzību saraksts Gazprom. Saskaņā ar EK procedūru Krievijas dabasgāzes gigantam ir 12 nedēļas, lai sniegtu atbildi.

Nekā personīga

Par pretmonopola jautājumiem atbildīgā ES konkurētspējas komisāre Margrēte Vestagere pirms stāšanās amatā tika izvaicāta arī par mantojumā nākošo Gazprom izmeklēšanu, un viņas atbilde bija, ka izmeklēšana balstīsies tirgus un biznesa, bet ne politiskos apsvērumos. Komisāre, kas dzimtajā Dānijā iepriekš bijusi vairākos ministres amatos, pēdējā laikā augsta līmeņa pretmonopola apsūdzības šauj kā no ložmetēja – Gazprom rindā uz taisnošanos ir jau sestā.

Meksikas valdība ir ceļā, lai ieviestu stingrāku regulēšanu valsts telekomunikāciju nozarē. Jāpiebilst, ka šo jomu gandrīz pilnībā Meksikā kontrolē pasaules bagātākais cilvēks Karloss Slims.

Proti, Meksikas valdība izstrādājusi plānu, ka tām telekomunikāciju un televīzijas pārraižu kompānijām, kuras kontrolēs virs 50% kādu konkrētu nozari, varēs tikt uzspiesta savu aktīvu pārdošana. Tāpat tiks radīts jauns neatkarīgs regulators, kas varēs uzlikt sodus par negodīgas konkurences praksi, un izveidotas tiesas, kas pēc iespējas ātrāk izskatīs strīdus šajās nozarēs (tiek ziņots, ka, piemēram, pret K. Slima kompānijām tiesā ir izvirzītas simtiem prasību, kur tās «mēdz aizķerties» uz ļoti ilgu laiku), raksta The Wall Street Journal. Kopumā programmas mērķis ir samērā skaidrs – graut monopola ietekmi, un tieši ar K. Slimu šajā valstī tiek saistīts vārds «monopols». Šī visa sakarā arī Meksikas prezidents Enrike Pena Nieto nav kautrējies norādīt, ka plāna mērķis ir atbrīvot monopolizēto nozaru potenciālu. Tiek cerēts, ka jaunās reformas varētu samazināt pakalpojumu cenu, palielināt to kvalitāti un veicināt jaunas investīcijas. Jāpiebilst, ka reformas nāk līdz ar jauno Meksikas valdību, kas solījusi atbrīvot valsts ekonomikas potenciālu. Jaunie priekšlikumi arī atceļ ārvalstu kapitāla ierobežojumus, kas nozīmē, ka nākotnē Meksikā agrāk sargātās nozarēs (elektroniskās masu informācijas nozare un telekomunikācijas) naudu varēs ieguldīt ārzemju kompānijas (tiesa gan, pilnīgu kontroli tās iegūt nevarēs).

Balsojuma rezultāti par Rīgas iekļaušanu galda spēlē Monopols būs zināmi vasaras nogalē, liecina sniegtā informācija medijiem.

Naktī no ceturtdienas uz piektdienu beidzās mēnesi ilgais balsojums par pasaules populārākajām pilsētām, tai skaitā, Rīgu, kas cīnījās par iekļaušanu galda spēlē Monopols.

Vairāk nekā mēnesi jebkurš interesents varēja piedalīties balsojumā, lai Rīga iekļūtu divdesmit populārāko pilsētu sarakstā un saņemtu savu lauciņu galda spēles Monopols speciālajā versijā. Akcijas noteikumi paredzēja, ka pēdējā nedēļā balsošanas līderu saraksts nav redzams, tāpēc šobrīd ir pāragri spriest, vai Rīga ir iekļuvusi jaunajā Monopolā. ASV kompānija Hasbro, kas izdod Monopolu, balsošanas rezultātus apkopos līdz 2008. gada augustam.

Ekonomikas ministrija (EM) sola darīt visu, lai arī Igaunijas elektroenerģijas ražotāja Eesti Energia meitasuzņēmums Latvijā SIA Enefit ienāktu mājsaimniecību elektroenerģijas brīvajā tirgū, aģentūras LETA rīkotajā diskusijā teica EM valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs.

Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers jau pirms gada atzina, ka atsevišķu likumdošanas ierobežojumu dēļ neredz jēgu startēt Latvijas elektrības tirgū arī mājsaimniecībām, kaut gan juridiskajām personām uzņēmums elektrību tirgo jau septiņus gadus.

Aģentūras LETA rīkotajā diskusijā par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām no 2015.gada 1.janvāra Prudentia Energy Markets direktors Roberts Samtiņš atzina, ka Latvijas elektrības tirgū ienākt ir samērā viegli, jo visas veicamās procedūras ir bez maksas. «Atklāts ir jautājums par to, vai komersanti, kuri paziņos, ka tirgos elektroenerģiju, tiešām to darīs. Tirgotāju skaitam pieaugt nav grūti, bet cits jautājums ir par to, vai šis skaits pieaugs kvalitatīvi,» uzsvēra enerģētikas eksperts.

Laužot Volkswagen dīlera līgumu ar SIA Auto Īle un Herbst, lai atbrīvotos no konkurenta savam Volkswagen mazumtirdzniecības biznesam, Norvēģijas automašīnu tirgotājs Moller Grupa diezgan brutālā veidā izmanto savu dominējošo stāvokli un iznīcina vēl vienu Latvijas uzņēmumu, norāda investīciju kompānijas Axio Capital vadītājs Andis Riekstiņš.

«Argumenti, ka Auto Īle un Herbst ilgstoši pārkāpis dīlera līguma noteikumus, nodarbojoties ar reeksportu, izklausās ļoti formāli un neiztur kritiku. Sākoties krīzei, gandrīz visi auto dīleri sāka nodarboties ar auto reeksportu. Šo darbību atbalstīja arī rūpnīcas, jo tas bija vienīgais veids, kā uzturēt auto tirgotāju laikā, kad strauji kritās pārdošanas apjomi. Reeksports kā vienīgais iespējamais biznesa noturēšanas veids bija, sākot jau no 2008.gada. Tas nozīmē, ka arī Moller kā importētājs ilgstoši to atbalstīja. Tas, ka līgums tiek lauzts tieši patlaban, izmantojot šo argumentu, neizskatās pārliecinoši,» uzsvēra investīciju baņķieris.