Lattelekom informācijas tehnoloģiju nodaļa Verdi ir vīlusies par Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu neizskatīt jautājumu par Verdi pārveidošanu 100 % meitas uzņēmumā. Verdi biznesa attīstibas un pārdošanas direktors Ēriks Eglītis teica, ka darbības virziena juridiskā neatdalīšana nozīmē, ka 2003. gadā pēc telekomunikāciju tirgus liberalizācijas IT darbības virzienu var piemeklēt papildu problēmas. PA, kas pārvalda 51 % valsts daļu Lattelekom, 8. novembrī atlika jautājuma par Verdi atdalīšanu izskatīšanu uz nenoteiktu laiku, pieprasot, lai to sīkāk izpēta Lattelekom valsts pilnvarnieki. Pēc neoficiālas informācijas, šāds lēmums varētu būt saistīts ar Sonera un Latvijas valsts arbitrāžas strīdu, kur Latvijas puses juristi ieteikuši pagaidām neveikt lielas pārmaiņas Lattelekom struktūrā. «Jau šodien mums ir jācīnās ar aizdomām, ka Lattelekom mūs šķerssubsidē. Piegādātāju acīs mēs esam gan it kā biznesa partneri, kas savos risinājumos iekļauj viņu produktus, gan lieli gala lietotāji, tātad viņu klienti, nevis aģenti,» E. Eglītis teica. Vinš sacīja, ka ja Verdi būtu juridiski atdalīts Lattelekom meitas uzņēmums, tam būtu savas auditētās gada atskaites un lielākā finansu caurskatamība. «Tagad IT tirgū runā, ka mūs škērsubsidē Lattelekom, lai gan iekšēji mēs pārdodam savus pakalpojumus pārejam uznēmumam cenšoties strādāt kā t.s. peļnas centrs,» E. Eglītis teica. Šobrīd Verdi ir spējis tikt galā ar aizdomām un aizspriedumiem, taču nākotnē tas varētu izjust arī zināmu spiedienu no pašu aprindām, tas ir, no Lattelekom. «Konkurences apstākļos viņiem būs ļoti intensīvi jāpieveršas sava biznesa kodolam, kas ir telekomunikācijas. Ja mēs būsim vienota uznēmuma nodaļa, tad par mums pamatoti vaicās, kāds mums sakars ar šo darbību, sevišķi ja vēl apkalpojam klientus ārpus Lattelekom jomās kas nav tieši saistītas ar telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu,» E. Eglītis teica. Verdi augstais menedžeris uzskata, ka šādu iebildumu nevarētu būt pret Verdi kā meitas uzņēmumu, kam pamatdarbība ir IT risinājumu ieviešana, sistēmu uzturēšana u. tml. peļņas nolūkos, apkalpojot gan Lattelekom, gan citus klientus. E. Eglītis sacīja, ka Verdi kā nodaļa strauji vairojusi savu darbu ar klientiem ārpus Lattelekom. Gaidāms, ka ieņemumi no pakalpojumu sniegšanas ārpus koncerna 2002. gadā sasniegs 2 miljonus Ls, salidzinot ar 850 000 Ls 2001. gadā. Verdi sniegtie pakalpojumi uzturot un atjaunojot Lattelekom IT sistēmas ir vērti aptuveni 8 miljoni Ls gadā, teica E. Eglītis. Verdi mērķis, ja to pārveidos meitas uzņēmumā, būtu pēc laika sadalīt apgrozījumu 50 - 50 starp Lattelekom un citiem klientiem.

Ceturtdien, 12. decembrī, Rīgā tika noslēgts Lattelekom un Latgales reģiona attīstības aģentūras (LRAA) sadarbības līgums par operatoru centra pakalpojumu izmantošanu. Līgums paredz operatoru centra pakalpojumu izmantošanu – sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu pa tālruni. Sadarbības līguma ietvaros Lattelekom un Latgales attīstības aģentūra ir izveidojusi speciālu informatīvo līniju 7 118 118. Šo līniju apkalpos Lattelekom Rēzeknes operatoru centrs. Turklāt Lattelekom 118 operatoru dienests sniegs savu palīdzību Latgales reģiona attīstības aģentūras datu uzturēšanā un apkopošanā par jaunāko un aktuālāko tūrisma informāciju reģionā. Turpmāk iedzīvotāji, piezvanot pa tālruņiem 118 un 7 118 118 vai arī apmeklējot interneta mājas lapu www.118.lv, varēs saņemt visu nepieciešamo informāciju par atpūtas, izklaides, lauku tūrisma, transporta un citām iespējām Latgales reģionā. LRAA direktore Inga Goldberga atzīst: “Sadarbības līgums ar Lattelekom ir nozīmīgs gan Latgales reģiona attīstības aģentūrai, gan visai Latgalei kopumā. Tagad, izmantojot Lattelekom Rēzeknes operatoru centra pakalpojumus, mēs iedzīvotājiem varēsim sniegt daudzveidīgus pakalpojumus. Arī reģiona uzņēmēji atzīst, ka 118 Uzziņu dienesta datu bāzē ievietotā informācija ir ļoti nepieciešama. Jācer, ka līgums būs labs sākums ilgtermiņa sadarbībai un daudz plašākai informēšanai par aktuāliem notikumiem Latgalē.” Vērtējot noslēgto līgumu, Lattelekom Korporatīvo klientu apkalpošanas daļas direktore Baiba Paegle uzsver: “Iedzīvotājiem nepieciešamu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšana ir viena no Lattelekom darbības prioritātēm. Jau otro gadu, veidojot atbilstošu telekomunikāciju infrastruktūru un izglītojot sabiedrību, uzņēmums ir aktīvi iesaistījies informācijas sabiedrības veidošanā. Tālruņa izmantošana ir viens no informācijas sabiedrības veidošanas pamatelementiem. Lattelekom aktīvā līdzdalība informācijas sabiedrības veidošanā apliecina uzņēmuma vadošo lomu šajā valstij tik nozīmīgajā procesā. Sadarbība ar Latgales reģiona attīstības aģentūru ir spilgts piemērs, kā ekonomiski izdevīgi un ērti pašvaldību institūcijas var sniegt iedzīvotājiem pakalpojumus, izmantojot tālruni. Turklāt operatoru centra izmantošana palīdzēs īstenot valsts un pašvaldību iestādēm uz klientiem vērstas organizācijas principus un sekmēs to darbības efektivitāti.” Avots:

Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība pretojas iecerētai aptuveni 1000 Lattelekom darbinieku atlaišanai, taču pagaidām neplāno traucēt uzņēmuma darbību. Arodbiedrības prezidente Zoja Semjonova Db teica, ka organizācija vairākām valsts iestādēm un amatpersonām iesniegusi savus iebildumus pret Lattelekom strādājošo skaita samazināšanu. Rakstiski iebildumi nosūtīti Valsts darba inspekcijai, ministru prezidentam Einaram Repšem, Lattelekom valsts daļu pārvaldītājai Latvijas privatizācijas aģentūrai un starptautiskai sakarnieku arodbiedrību organizācijai. «Mēs tagad nogaidām kāda būs valsts reakcija,» teica arodbiedrības vadītāja un piebilda, ka pagaidām netiek domāts par darba tirgus cīņas paņemieniem, kas varētu traucēt Lattelekom darbību. «Mēs neesam devuši savu piekrišanu Lattelekom darbinieku samazināšanas plāniem, tādēļ arī neviens vēl šogad nav oficiāli atlaists,» teica Z. Semjonova. Arī vairāki Lattelekom vadītāji un darbinieki, ar kuriem Db sazinājās un kuri nevēlējās, lai publicētu viņu vārdus, teica, ka darbinieku samazināšanas plāni radījuši zināmu spriedzi, bet, visticamāk, tie Lattelekom pakalpojumu kvalitāti neietekmēšot. «Man šķiet, ka uzņēmums cenšas darīt visu iespējamo, lai tos, kuru darbvietas likvidēs, nodrošinātu ar jaunu darbu,» teica kāds strādājošais. Cita augsta amatpersona izteicās, ka noskaņojums Lattelekom jau desmit gadus raksturojams ar vārdiem «ne dienu miera». Taču atbildīgais darbinieks atzina – uzņēmuma ekonomiskie rādītāji un rezultāti liecina, ka nemitīgās reorganizācijas bijušas veiksmīgas. Neoficiālās sarunās darbinieki arī izteicās, ka Lattelekom strādājošo vidū ir labi izglītoti un zinīgi cilvēki, kuriem nebūs grūti atrast citu nodarbošanos. Šim viedoklim piekrita arī Z. Semjonova, kura gan teica, ka viņai rūp to darbinieku liktenis, kuriem līdz pensijai atlicis tikai nedaudz gadu. Viņasprāt tiem varētu rasties lielas grūtības atrast citu darbu. Lattelekom paziņojumā par plānoto darbinieku skaita samazināšanu norādīts, ka dažas pašreizējās uzņēmuma funkcijas varētu nodot citiem uzņēmumiem, tas ir, tos pirkt kā ārpakalpojumus. Z. Semjonova teica, ka šādi varētu pārkārtot Lattelekom transporta nodaļu un mācību centru.

Ministru kabinets vakar piekrita SIA Lattelekom direktoru padomes priekšlikumam SIA dalībniekiem dividendēs par 2002. gadu izmaksāt 9.35 milj. Ls no uzņēmuma pērnā gada peļņas. Lattelekom dalībnieku sapulce par dividenžu izmaksu lems šodien. Līdzšinējais fiksēto telekomunikāciju monopolists 2002. gadā nopelnījis 21.8 milj. Ls. Valstij šajā uzņēmumā pieder 51 % kapitāla daļu, bet Tilts Communications — 49 % kapitāla daļu. Db (16.04.2003.) jau rakstīja, ka iepriekš Lattelekom direktoru padome piedāvāja dividendēs par 2002. gadu izmaksāt 6.5 milj. Ls, taču šis piedāvājums neapmierināja valdību, kas uzskatīja, ka valstij būtu jāsaņem lielāka uzņēmuma peļņas daļa. Privatizācijas aģentūras (PA)ģenerāldirektors Arnis Ozolnieks otrdien ministrus informēja, ka Lattelekom direktoru padome atzinusi, ka maksimālā dividendēs izmaksājamā summa ir 9.35 milj. Ls. Lai arī dividendēs nolemts izmaksāt vairāk, nekā to paredzēja Lattelekom direktoru padomes sāktonējais piedāvājums, tas neatstās negatīvu iespaidu nedz uz šogad plānoto fiksēto telekomunikāciju tīklu modernizācijas darbu izpildi, nedz uz uzņēmuma finanšu rādītājiem, skaidroja PA ģenrāldirektors. Līdzīgu viedokli izteica arī Lattelekom direktoru padomes loceklis Viesturs Šutko, kurš norādīja, ka šogad iecerēts palielināt tā dēvētā ciparu tīkla īpatsvaru no pašreizējiem 83 % līdz 90 %. Tiesa, Lattelekom jumta līgums paredzēja, ka fiksēto telekomunikāciju tīkla modernizācija bija jāpabeidz līdz 2001. gadam, viņš piebilda. V. Šutko atgādināja, ka kopš šī gada 1. janvāra Lattelekom faktiski sāk darboties brīvas konkurences apstākļos, proti, savus pakalpojumus jau sāk piedāvāt citi fiksēto telekomunikāciju operatori, tādēļ šogad uzņēmuma peļņa no fiksēto telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanas būs neliela. Viņš prognozē, ka 2003. gadā lielāko Lattelekom peļņas daļu veidos dividenžu ienākumi no šim uzņēmumam piederošajām Latvijas Mobilā telefona akcijām.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Šā gada laikā Lattelekom Liepājā plāno ciparu tīklam pieslēgt vairāk nekā 948 tālruņa līnijas: Liepājas rajona Cīravā – 192 tālruņa līnijas, Kazdangā – 179, Rucavā - 209 un Nīcā – 368 tālruņa līniju, informē SIA Lattelekom preses sekretāre Maija Celmiņa. Šajās vietās Lattelekom uzstādīs arī DSLAM iekārtas, kas ļaus iedzīvotājiem izmantot platjoslas interneta pakalpojumus (Pilsētas internetu, Mājas DSL, Ultra DSL). Liepājas rajonā Lattelekom ciparu tīklam ir pieslēdzis 87,5% tālruņa līniju, bet pilnīgi sakaru tīkla modernizācijas darbus plānots pabeigt 2007. gadā, izmantojot arī bezvadu tehnoloģijas (CDMA tīklu). 7. un 8. oktobrī Lattelekom piedalīsies izstādē Liepājas uzņēmējs 2005. Izstāde notiks Tautas mākslas un kultūras centrā Liepājā, Rožu laukumā 5/6. Izstādē Lattelekom speciālisti uzņēmējus iepazīstinās ar jauno datortehnikas apkalpošanas pakalpojumu, kas paredz datoru, serveru, printeru uzturēšanu un apkalpošanu, speciālistu konsultācijas pa tālruni jebkurā diennakts laikā vai datorspeciālistu izsaukumu, kā arī informēs par interneta, bezvadu interneta un tālruņa līniju pakalpojumiem. Izstādes laikā piesakot vairākus Lattelekom pakalpojumus – interneta pieslēgumus Starta DSL, Ekonomiskais Ultra DSL, MDSL Pro u. c., kā arī ISDN tālruņa līnijas pakalpojumus un datortehnikas apkalpošanu – to ierīkošana būs ar 50% vai 100% atlaidi. Liepājas pilsētā un rajonā Lattelekom ir aptuveni 26 553 klientu – 25 382 privāto klientu un 1 171 biznesa klients.

Lattelekom piedāvā savienot sarunas no citiem operatoru tīkliem uz Rīgu Rīgas rajonu un Jūrmalu par 1.7 santīmiem minūte, bet pārējām Latvijas pilsētām – par 5 santīmiem minūte. Telekomunikāciju nozare uzskata, ka Lattelekom publicētie starpsavienojuma ievērojami apgrūtinās konkurenci telekomunikāciju tirgū. Latvijas telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis sacīja, ka šādi tarifi sagraus jebkādas iespējas alternatīviem operatoriem darboties iekšzemes sarunu tirgū. Viņš uzskata, ka Lattelekom piedāvājums nav pamatots izmaksās un varētu pat novest pie tiesas prāvām par telekomunikāciju regulējošo likumu neievērošanu. Lattelekom regulēšanas lietu attīstības direktors Aivars Kreilis sacīja, ka abi mobilo sakaru operatori ir spējuši attīstīties ar esošiem starpsavienojuma līgumiem, kas neesot lēti. Turklāt A. Kreilis norādija, ka likumā paredzēto izmaksu attiecināšanas metodiku, kuras pielietošanu apstiprinās neatkarīgs auditors, varēs piemērot starpsavienojumu tarifu aprēķināšanai tikai 2004. gadā. Tā rezultātā varētu mainīties nākāmgad piedāvātie starpsavienojuma tarifi. A. Kreilis lika saprast, ka Lattelekom varētu samazināt starpsavienojuma tarifus, ja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pieļautu kompānījai veikt t.s. tarifu sabalansēšanu paaugstinot fiksēto mēnešm Lattelekom pakalpojumu nodaļas vadītājs Valdis Vansovičs sarunā ar Db sacīja, ka neskatoties uz kurnēšanu par tarifiem, pirmo starpsavienojuma līgumu ar jaunu operatoru varētu parakstīt jau tuvāko 10 dienu laikā. «Uzskatu, ka 2 līdz 3 mēnešu laikā, mēs būsim parakstījuši līgumus ar kādiem sešiem alternatīvajiem operatoriem,» V. Vansovičs sacīja un piebilda: «Tas norāda, ka mūsu piedāvājums ir adekvāts.» Lattelekom menedžeris teica, ka operatorus, ar kuriem tiks slēgti starpsavienojuma līgumi, pēc pušu vienošanās publiskos tikai pēc līguma parakstīšanas. Tele2 un Tele2 Telekom izpilddirektors Mats Tilli komentāra, kas rakstīts avīzei Diena arī izteicās, ka Lattelekom tarifu piedāvājums faktiski pagarina monopolu un padara konkurenci iekšzemes tirgū gandrīz neiespējamu. Savukārt no Tele2 internetā publicētā starpsavienojuma piedāvājuma izriet, ka kompānija citiem operatoriem prasīs 8.8 santimus minūte par ienākošiem zvaniem savos tīklos. Tele2 pieder mobilo sakaru tīkls visā Latvijā, bet māsas uzņēmumam, fiksēto sakaru operatoram Tele2 Telekom praktiski nav savu tīkla resursu.

Regulators ir sagatavojis Lattelekom telekomunikāciju operatora licenci, bet tās pieprasīšanu un izsniegšanu kavē neskaidrības, kas satrauc abas puses. No licences izsniegšanas ir arī atkarīgs tas, cik strauji un gribīgi Latvijā ienāks jauna fiksētā telekomunikāciju tīkla operatori, saka nozares speciālisti. Jaunienācējiem jāzin, ar kādiem noteikumiem darbosies lielākais un spēcīgākais tirgus dalībnieks Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) telekomunikāciju un pasta departamenta direktors Andris Virtmanis teica, ka, izsniedzot licenci pirms t.s. Jumta līgums ir zaudējis spēku, varētu uzskat?t, ka radušies divi dokumenti, kas regulē Lattelekom darbību. A. Virtmanis arī teica, ka licenci tīri praktiski nevarot izsniegt, jo Lattelekom to vēl nav pieprasījis. Uz‘ēmumam līdz šim nav bijusi licence, jo uzskatīts, ka tā darbību licences vietā regulē Jumta līgums. Lattelekom regulēšanas lietu direktors Guntars Jansons teica, ka uzņēmums nav iepazīstināts ar licences projektu, tādēļ nezinot, vai ir pamats lūgt regulatoram to parakstīt un izsniegt. G. Jansons arī teica, ka Lattelekom nav skaidrības par tādiem jautājumiem kā t.s. universālā pakalpojumu sniegšana, jo vēl nav galēji nosacīta kārtība, kādā operatori pildīs šo pienākumu. Lattelekom arī nezinot, kā regulators nākotnē aprēķinās tarifus, jo metodika vēl nav izstrādāta. A. Virtmanis sacīja, ka juridiskās neskaidrības par Lattelekom licenci pazustu, ja tiktu noslēgts mierizlīgums arbitrāžas procesā starp Latvijas valsti un Sonera, kam pastarpināti pieder 49 % Lattelekom. Tā kā Sonera piederošais Tilts Communications (TC) arbitrāžā neapstrīd Latvijas tiesības liberalizēt telekomunikāciju tirgu no 2003. gada 1. janvāra, mierizlīgums, visticamāk, grozītu Jumta līgumu, lai tas zaudētu spēku šai datumā.

3. martā, sāka darboties Latgales reģiona informatīvā tālruņa līnija 7 118 118, ko apkalpo Lattelekom Rēzeknes operatoru centrs. Piezvanot uz šo numuru, no pulksten 7.00 līdz 23.00 ikviens interesents var saņemt informāciju par atpūtas, izklaides, lauku tūrisma, transporta un citām iespējām Latgalē. Informatīvā līnija 7 118 118 ir izveidota saskaņā ar sadarbības līgumu, ko decembrī noslēdza Lattelekom SIA un Latgales attīstības aģentūra. Līgumā paredzēts arī, ka Lattelekom 118 operatoru dienests sniegs palīdzību Latgales reģiona attīstības aģentūras datu uzturēšanā un apkopošanā par jaunāko un aktuālāko tūrisma informāciju reģionā. Patlaban datu bāzē ir apkopots vairāk nekā 1000 ierakstu. Arī turpmāk iecerēts datu bāzi pastāvīgi papildināt ar informāciju par jauniem tūrisma objektiem, izklaides un tūrisma pasākumiem, kā arī tūrisma vietu aprakstiem, ceļojumu iespējamām izmaksām un vēlamo apmeklējuma laiku. Informāciju par Latgales reģionu var iegūt arī, piezvanot pa tālruni 118 vai apmeklējot interneta mājas lapu www.118.lv. Latgales reģiona attīstības aģentūras direktore Inga Goldberga, runājot par informatīvo tālruņa līniju, izteica cerību, ka to aktīvi atbalstīs arī Latgales tūrisma informācijas centri, sniedzot to rīcībā esošo informāciju. „Neviens zvanītājs nepaliks bez atbildes,” viņa sacīja. „Ja operatora rīcībā nebūs vajadzīgās informācijas, tas ieteiks citu informācijas avotu.” Iedzīvotājiem nepieciešamu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšana ir viena no Lattelekom darbības prioritātēm. Jau otro gadu, veidojot telekomunikāciju infrastruktūru un izglītojot sabiedrību, uzņēmums ir aktīvi iesaistījies informācijas sabiedrības veidošanā. Tālruņa izmantošana ir svarīgs informācijas sabiedrības veidošanas pamatelements. Lattelekom aktīvā līdzdalība informācijas sabiedrības veidošanā apliecina uzņēmuma vadošo lomu šajā valstij nozīmīgajā procesā. Sadarbība ar Latgales reģiona attīstības aģentūru ir spilgts piemērs, kā pašvaldību institūcijas var ekonomiski izdevīgi un ērti sniegt iedzīvotājiem pakalpojumus, izmantojot tālruni. Turklāt operatoru centra izmantošana palīdzēs valsts un pašvaldību iestādēm īstenot uz klientiem vērstas organizācijas principus un sekmēs to darbības efektivitāti. Zvanot uz informatīvo tālruni 7 118 118, jāmaksā saskaņā ar Lattelekom iekšzemes sarunu tarifiem. Papildu maksa par informācijas sniegšanu prasīta netiek. Avots: Lattelekom

Latvijā ar peļņu strādājuši 48 % no visiem gada pārskatus par 2005. gadu iesniegušajiem uzņēmumiem un to kopējā peļņa pieaugusi par 23.3 %. Peļņa pieaugusi par 23,3 % jeb 0.27 milj. Ls un sasniegusi 1.43 miljardus Ls. To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem 2005. gada pārskatiem.

Veikts pētījums

"Līdz šim publicētajos Lursoft pētījumos, rēķinot Latvijas uzņēmumu kopējo peļņu, tika rādīta bilance, kurā no uzņēmumu kopējās peļņas tika atskaitīti uzņēmumu zaudējumi," skaidro SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš uzsver, ka šajā pētījumā mēģināts aprēķināt Latvijas uzņēmumu kopējo peļņu, kuri finanšu gadu beiguši bez zaudējumiem. A. Brūvelis arī atgādina, ka uzņēmēji gada pārskatus pērn iesnieguši vēlāk nekā iepriekšējos gados, jo daudzi pārskatu sūtīšanai izmantoja pastu un daudzi iesnieguši pārskatus ne tikai par 2005. gadu, bet arī par iepriekšējiem gadiem, kā rezultātā arī iepriekšējo gadu ciparos ir nācies izdarīt korekcijas. Viņš norāda, ka gada pārskatus arī par iepriekšējiem gadiem Uzņēmumu reģistrā "spiež" iesniegt ne tikai normatīvo aktu bardzība (ļaunākajā gadījumā draud likvidācija), bet arī pārskatu neesamība Uzņēmumu reģistrā var būt šķērslis, lai tiktu pie ES struktūrfondu līdzekļiem.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) nodoms par Lattelekom tarifiem lemt tikai 2003. gada otrajā pusē bremzēs ārzemju zvanu palētināšanos. Tā Db sacija Lattelekom regulēšanas lietu direktors Guntars Jansons. G. Jansons teica, ka kavēšanās ar t.s. tarifu līdzsvarošanu praktiski nozīmē, ka visiem jauniem operatoriem piedāvās starpsavienojuma nosacijumus, kas Lattelekom nesīs lidzīgus ienākumus, kā patreizējie t.s deleģēšanas līgumi ar alternatīviem starptautisko sarunu pakalpojumu sniedzējiem. Lai gan konkrētie līgumi ar tādām kompānijām kā Telekom Baltija un Telekomunikāciju grupa ir konfidenciāli, G. Jansons nenoliedza, ka iekasētas summas tikai nedaudz atšķiras no kādreiz atklātībā apspriestiem skaitļiem -- zemu divciparu piemaksu santīmos par katru nozvanīto minūti. Jau kārtējā konflikta laikā pirms līgumu noslēgšanas ar šiem uzņēmumiem, Lattelekom teica, ka papildu maksa ir vajadzīga, lai palīdzētu subsidēt pārāk zemās abonentu maksas un modernizācijas izmaksas, kas rodas monopolistam uzturot tīklo, ko saviem pakalpojumiem izmanto šie lēto sarunu sniedzēji. G. Jansons teica, ka bez likumā paredzētās tarifu līdzsvarošanas. kam būtu jānotiek pirms 1. janvāra, Lattelekom situācija faktiski nemainās, jo privātpersonas ar abonenta maksām nesedzot tīkla izmaksas. Alternatīvo zvanu kompānijas sludina, ka uz daudzām valstīm piedāvā sarunas, kas ir 20 % līdz 30 % lētākas, nekā Lattelekom tarifi. G. Jansons norādija ka, vadoties pēc komerciāliem apsvērumiem, arī Lattelekom nākamgad varētu pazemināt savus starptautiskos tarifus, turklāt piedāvājot augstāku kvalitāti. Taču nav izslēgts, ka, nesakārtojot tarifu jautājumus, tagadējo alternatīvo sarunu sniedzēju tarifi varētu kļūt par de fakto grīdu starptautisko sarunu maksām.

Lietuvas interneta pakalpojumu sniedzējs Delfi kopš jūlija pērk starptautisko datu pārraides kanālu no Lattelekom, nevis Lietuvos Telekomas. Darījums, ko apstiprināja Microlink sabiedrisko attiecību un mārketinga vadītājs Lietuvā Giedrs Karsaks (Giedrius Karsakas) liecina par Lattelekom nodomu izvērst darbību datu pārraides pakalpojumu sniegšanā visās trīs Baltijas valstīs. Tapat kā Latvijā un Igaunijā, igauņu Microlink koncerns Lietuvā piedāvā interneta pakalpojumus ar Delfi preču zīmi. Lietuvos Telekomas sabiedrisko attiecību speciāliste Giedre Balitīte (Giedre Balytyte) Db apstiprinājā, ka Lietuvas kompānijai «ir informācija, ka Lattelekom ir atvēris filiāli Lietuvā un saņēmis datu pārraides licenci.» «Mēs apsveicam jaunu konkurentu datu pārraides tirgū,» viņa piebilda. G. Baltīte arī zināja teikt, ka Lietuvos telekomas uz komerciālu līgumu pamata pārdot Lattelekom savu maģistrālo tīklu jaudu. Lattelekom sabiedrisko attiecību menedžere Anita Leiškalne Db sacīja, ka kompānija pagaidām nekomentēs nākotnes biznesa attīstibas plānus. Iespējams, ka par šiem jautājumiem varēšot sniegt sīkāku informāciju pēc Lattelekom valdes sēdes 27. septembrī. Tomēr Db Online rīcībā esošā neformālā informācija liecina, ka Lattelekom apņēmies gan Lietuvā, gan Igaunijā nodarboties ar datu un balss pārraides jaudas vairumtirdzniecību.

Lattelekom jau šomēness sāks piedāvāt datu pārraides pakalpojumus korporatīviem klientiem Igaunijā. Lattelekom korporatīvo klientu apkalpošanas daļas pārdošanas nodaļas direktors Aigars Ceruss sacīja, ka Igaunijā drīzumā uzstādis pakalpojumu sniegšanas punktu, t.s. point-–of–presence (POP). Līdz gada beigām, gan Lietuvā, gan Igaunijā tikšot pieņemti Lattelekom filiāļu vadītāji, ar nodomu veidot tirgus pieprasījumam atbilstošu pārstāvniecību. Abu filiālu mērktirgus būs telekomunikāciju un interneta pakalpojumu sniedzēji un lieli korporatīvi klienti, sevišķi tādi, kas darbojas visās trīs Baltijas valstīs, paskaidroja A. Ceruss. Db Online jau ziņoja (19.09) par Lattelekom nodomiem piedāvāt datu pārraides pakalpojumus visās trīs Baltijas valstīs. Kompānija to oficiāli apstiprināja paziņojumā presei vakardien. Paziņojums apstiprināja Db agrāk rakstīto, ka Lietuvā jau ierīkots Lattelekom POP kam pieslēdzoties , kā ziņo Lattelekom, četri Lietuvas telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji jau saņem datu pārraides pakalpojumus. Jāpiebilst, ka POP ir ierīce vai t.s. «dzelzis», kura tehnisko apkopi nodrošina enerģētikas kompānija Lietuvos enerģija, kurai ir savs jaudīgs datu pārraides tīkls, kas savienots ar Lattelekom tīklu.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem astoņos mēnešos straujāks kāpums nekā kopbudžeta izdevumiem, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikāciju departamentā.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada astoņos mēnešos bijis 367,8 milj. eiro pārpalikums, augusta mēnesī vien, līdz ar straujāku ieņēmumu palielinājumu, palielinoties par 74,2 milj. eiro. Janvārī-augustā konsolidētajā kopbudžetā vērojams nozīmīgs nodokļu ieņēmumu kāpums. Kopbudžetā nodokļi šogad līdz augusta beigām iekasēti 5 235,1 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, kopbudžetā nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 364,8 milj. eiro jeb 7,5%.

«Ņemot vērā darba samaksas līmeņa pieaugumu, kas nodrošināja labākus darba spēka nodokļu ieņēmumus, nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 101,2% apmērā, tādējādi nodokļu ieņēmumi bija 63,4 milj. eiro virs plānotā. Pārējās ieņēmumu pozīcijas kopbudžetā astoņos mēnešos kopumā veidoja ieņēmumu palielinājumu vien par 27,3 milj. eiro jeb 2,3%,» norāda FM.

Vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016. gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma[1] pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no IKP.

Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks kā ekonomiskās izaugsmes tempi. 2016. gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 milj. eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015. gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. 2016. gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 milj. eiro.

Pozitīvu efektu nodokļu ieņēmumu pieaugumā devuši ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN). Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānu pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas šajās preču grupās rezultātā. Turpretī UIN plāna pārpildi sekmēja gan iemaksu palielināšanās, gan atmaksu samazināšanās. Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis veido 29,6% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā.

Nodokļi deviņos mēnešos iekasēti 101,3% apmērā, veidojot 75,2 milj. eiro papildu ieņēmumus, informē Finanšu ministrija.

Nodokļu ieņēmumu apjomam šā gada deviņos mēnešos kopbudžetā palielinoties par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-septembri, un esot virs plānotā apmēra, pārpalikuma apjoms kopbudžetā sasniedza 360,8 milj. eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ministrija atzīmē, ka pārpalikums palielinājies par 57,2 milj. eiro. Šā gada janvārī-septembrī pārpalikums vērojams visos kopbudžeta līmeņos, valsts pamatbudžetā tas bija 190,4 milj. eiro, speciālajā budžetā 63,8 milj. eiro, pašvaldību budžetā 74,7 milj. eiro, bet atvasināto publisko personu budžetā 33,0 milj. eiro. Gada beigās izdevumiem pieaugot straujāk, atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm, 2017.gads konsolidētajā kopbudžetā noslēgsies ar deficītu, kas būs mazāks par sākotnēji plānoto. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.

Lattelekom apsver tiesas ceļā piedzīt vairāk nekā 190 000 Ls parādu no zviedru Telia meitas uzņēmuma Latvijā SIA Datatel par datu pārraides pakalpojumiem. Savukārt Datatel saka, ka parāds radies par pāris metru gara vada izmantošanu kādā būvē Ventspilī. Vads, vai t.s. starpsavienojums, par kuru Lattelekom prasījis 49 000 Ls mēnesī, savieno optisko kābeli Rīga – Ventspils ar zemjūras optisko kabeli no Ventspils uz Zviedriju. Kā Db paskaidroja Datatel direktora–rīkotāja vietnieks Valts Videnieks, zviedru kompānija meitas uzņēmums par abu pāris simts kilometru garu kabeļu nomu maksā krietni mazāku naudu, nekā par vadu, kas fiziski šķērso kādu ēku Ventspi Viņš piebilda, ka Konkurences padome (KP) jau jūlija vidū pēc Datatel 2001. gadā iesniegtās sūdzības pieņēmusi lēmumu, kas konstatē, ka Lattelekom ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo tirgus stāvokli prasīdams tik lielu starpsavienojuma maksu. Lattelekom sabiedrisko attiecību vadītāja Anita Leiškalne teica, ka kompānija nekomentēšot strīdu ar Datatel plašāk, nekā tas skaidrots isā paziņojumā presei. Tanī minēta tiesašanās iespēja, bet arī teikts, ka Lattelekom šodien slēdz Datatel līdz šim izmantoto 34 megabitu (Mb) kanālu uz ārzemēm, kas izmantoja līniju uz Ventspili un somu Sonera, zviedru Tele2 un Lattelekom piederošo zemjūras kabeli. Kā zināms, Telia meitas uzņēmums Telia International Carrier jūnijā ierīkoja pats savu zemjūras kabeli no Zviedrijas uz Liepāju un Datatel pagaidām datu.

Nesen operatora licenci saņēmusī Telekomunikāciju grupa (TG) pēc tirgus liberalizācijas 1. janvārī nemainīs savu mērķtirgu – Latvijas uzņēmumus, kas meklē lētus telekomunikāciju risinājumus. mpānijas direktors Ģirts Meijers sacīja, ka uzņēmuma mērķis pēc tirgus liberalizācijas būs padziļināt un paplašināt attiecības ar biznesa klientiem. «To darīsim ,turpmāk samazinot ārzemju sarunu tarifus. Tie šobrīd caurmērā ir 30 %, dažkārt par 50 %, lētāki nekā Lattelekom tarifi,» viņš teica. TG ir viens no nedaudzajiem uzņēmumiem, kam Lattelekom pirms monopola beigām deleģējis tiesības sniegt starptautisko sarunu pakalpojumus. Ģ. Meijers sacīja: konkurences apstākļos kritīsies visu operatoru ārzemju sarunu tarifi, arī Lattelekom. Tarifi varētu kristies vēl 20 līdz 30 % no šodienas līmeņa, taču salīdzinoši tie nebūs tikpat daudz lētāki par Lattelekom kā šobrīd. TG ir arī saņēmusi numerācijas resursus, taču tā nedomā ierīkot telefonus privātpersonām, bet eventuāli ievilkt jaunas līnijas biznesa lietotājiem, G. Meijers stāstīja. G. Meijers sacīja, ka starp TG klientiem ir Skonto, Multibanka, Hanzas Jūras Aģentūra, Scania Latvija un citi uzņēmumi un organizācijas. TG nodomos ir iekšzemes telefonijas pakalpojumi, izmantojot t.s. balsi pa internetu vai VoIP (Voice over Internet Protocol), kas līdz šim izmantots starptautiskai balss pārraidei. Ģ. Meijers uzskata, ka pelnītspējīgu iekšzemes pakalpojumu sniegšana ir atkarīga no starpsavienojuma noteikumiem un izmaksām, kurus piedāvās gan Lattelekom, gan, iespējams, citi uzņēmumi, kam ir valsts mēroga vai plaši reģionāli tīkli. Lattelekom informējis citus operatorus, ka tā starpsavienojuma tarifu priekšlikumi būs zināmi tikai janvāra sākumā, viņš sacīja.

Latvijas mobilā telefona (LMT) pārējie īpašnieki nevēlas komentēt minstru presidenta Eināra Repšes padomnieka informācijas tehnoloģiju jautājumos Viestura Šutko ieteikumu pārdot visas 28 % valstij piederošās LMT daļas un iegūtos līdzekļus ieskaitīt valsts kasē. TeliaSonera (pieder 49 % LMT) preses dienesta vadītāja Mariana Laurela (Marianne Laurell) teica, ka šādus izteicienus nekomentējot. Līdzīgs viedoklis bija Lattelekom (pieder 23 % LMT) sabiedrisko attiecību vadītājai Anitai Leiškalnei. Savukārt Latvijas telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektors Jānis Lelis pieļāva, ka veiksmīga LMT akciju pārdošana kādam no pārējiem ipašniekiem varētu veicināt vēl lielāka un spēcīgāka telekomunikāciju koncerna veidošanos TeliaSonera paspārnē. J. Lelis pieļāva, ka TeliaSonera, iegādājoties valstij un valsts uzņēmumiem piederošās LMT daļas, pēc tam LMT varētu formāli pārdot Tilts Communications (TC), kam pieder 49 % Lattelekom. Ja drīzumā arī izbeigtos arbitrāžas strīds par Lattelekom monopoltermiņa īsināšanu, ko ierosināja TeliaSonera iekļautā somu Sonera, Lattelekom varētu kļūt par LMT meitas uzņēmumu, secināja J. Lelis. Papildus Lattelekom daļu pārdošana vai nodošana TeliaSonera, lai zviedru-somu koncernam piederētu Lattelekom vairākums, varētu būt strīdus mierizlīguma sastāvdaļa. Šāds uzskats vairākkārt izskanējis masu informācijas līdzekļos. Šāds koncerns, ar apgrozījumu aptuveni 250 miljoniem Ls, būtu Latvijas lielākais uzņēmums un arī viens no pelnošākajiem. Diskusijas valdībā par valstij un valsts uzņēmumiem piederošo LMT daļu pārdošanu izraisija Finansu ministrijas (FM) priekšlikums atsavināt Digitālam valsts radio un televīzijas centram (DVRTC) piederošās 23 % LMT daļas, lai par šīm daļām maksātās dividendes varētu ieskaitīt valsts kasē, nevis pārejas uz digitālu televīzijas pārraidi finansēšanai.

TeliaSonera viceprezidents Kennets Karlbergs (Kenneth Karlberg) preses konferencē 8. decembrī ziņos par savu tikšanos ar valdības darba grupu, kas pēta Lattelekom un Latvijas mobilā telefona (LMT) valsts daļu privatizāciju. K. Karlbergs arī klāstīs savu viedokli par Eiropas telekomunikāciju tirgu, kurā redzāma uzņēmumu konsolidācija – tā Db Online teica TeliaSonera Baltijas valstu, Dānijas un Norvēģijas darbības virziena preses sekretārs Šels Lindstrēms (Kjell Lindström). Š.Lindstrēms lika saprast, ka nav gaidāmi nekādi dramatiski paziņojumi pēc tikšanās ar darba grupu, kurā ietilpst ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL), satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP) un finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP). Šī darba grupa jau kopš vasaras izskata jautājumu, vai sākt sarunas par TeliaSonera piedāvājumu atpirkt atlikušās valsts daļas gan LMT (valstij tieši pieder 28 %) un Lattelekom (valstij pieder 51 %). Premjers Aigars Kalvītis vairākkārt izteicies, ka valdība labprāt pilnībā pārdotu LMT zviedru koncernam, taču vēlas, lai Lattelekom piederētu kādam citam, tādēl, iespējams, valsts mainītu savas LMT daļas pret TeliaSonera piederošajām 49 % Lattelekom daļām, īslaicīgi pārņemot Lattelekom valsts īpašumā lai to pārdotu kādam citam starptautiskajam telekomunikāciju operatoram. Nozares analītiķi norāda, ka Lattelekom bez saiknes ar mobilo sakaru operatoru zaudētu tirgus vērtību, jo darbojas fiksētā tīkla balss sakaros, ko daudzi uzskata par bezperspektīvu nozari kuru nomāks lēti mobilie sakari un interneta telefonija.

Šā gada augustā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā nodrošinājis 406,85 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada augustu, ir par 105,40 milj. latu jeb 35,0% vairāk.

Valsts pamatbudžetā šā gada augustā kopā iekasēti 213,46 milj. latu, kas ir par 54,63 milj. latu jeb 34,4% vairāk nekā pagājušā gada augusta mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas - 118,53 milj. latu (+ 31,76 milj. latu jeb 36,6% attiecībā pret 2006.gada augustu), bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 74,48 milj. latu (+ 19,03 milj. latu jeb 34,3%).

Ievērojami pieaudzis iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms - augustā iekasēti 36,40 milj. latu, kas ir par 13,23 milj. latu jeb par 57,1% vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 111, 36 milj. latu (+32,11 milj. latu jeb 40,5%).

Pieauguši arī akcīzes nodokļa ieņēmumi - šā gada augustā iekasēti 39,05 milj. latu (+ 8,47 milj. latu jeb 27,7%), tai skaitā 7,68 milj. latu par alkoholiskajiem dzērieniem, par tabakas izstrādājumiem 4,76 milj. latu, 25,38 milj. latu par naftas produktiem. Vienīgais produkts, kuram piemērojams akcīzes nodoklis, par kuru ieņēmumi salīdzinoši ar pagājušā gada augustu ir kritušies ir alus (- 0,43 milj. latu jeb - 36,5%). Sakarā ar avansā iemaksātu akcīzes nodokli augusta mēnesī ir vērojums kritums (- 0,43 milj. latu jeb - 36,5%) ieņēmumos no alus.

Šī gada augustā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā nodrošinājis 406,85 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada augustu, ir par 105,40 milj. latu jeb 35,0% vairāk.

Valsts pamatbudžetā šī gada augustā kopā iekasēti 213,46 milj. latu, kas ir par 54,63 milj. latu jeb 34,4% vairāk nekā pagājušā gada augusta mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas - 118,53 milj. latu (+ 31,76 milj. latu jeb 36,6% attiecībā pret 2006.gada augustu), bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 74,48 milj. latu (+ 19,03 milj. latu jeb 34,3%).

Ievērojami pieaudzis iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms - augustā iekasēti 36,40 milj. latu, kas ir par 13,23 milj. latu jeb par 57,1% vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 111, 36 milj. latu (+32,11 milj. latu jeb 40,5%).

Pieauguši arī akcīzes nodokļa ieņēmumi - šī gada augustā iekasēti 39,05 milj. latu (+ 8,47 milj. latu jeb 27,7%), tai skaitā 7,68 milj. latu par alkoholiskajiem dzērieniem, par tabakas izstrādājumiem 4,76 milj. latu, 25,38 milj. latu par naftas produktiem. Vienīgais produkts, kuram piemērojams akcīzes nodoklis, par kuru ieņēmumi salīdzinoši ar pagājušā gada augustu ir kritušies ir alus (- 0,43 milj. latu jeb - 36,5%). Sakarā ar avansā iemaksātu akcīzes nodokli augusta mēnesī ir vērojums kritums (- 0,43 milj. latu jeb - 36,5%) ieņēmumos no alus.

Nodokļu ieņēmumi š.g. janvārī kopbudžetā par 25,2 milj. eiro jeb 4,0% pārsniedza perioda nodokļu ieņēmumu plānu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Jāatzīmē, ka pērn nodokļu ieņēmumi gadā kopumā pārsniedza plānotos ieņēmumus par 0,8%. Ņemot vērā pozitīvo efektu no nodokļu ieņēmumu pieauguma, janvārī atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā bijis 121,8 milj. eiro pārpalikums, salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu tas pieauga par 14,7 milj. eiro.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi janvārī bija 796,7 milj. eiro, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu pērn, tie pieauguši par 68,4 milj. eiro jeb 9,4%. Pamatā straujo ieņēmumu kāpumu sekmēja jau pieminētais efekts no nodokļu ieņēmumiem. Janvārī konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija 651,3 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2016.gada janvāri palielinājās par 55,8 milj. eiro jeb 9,4%.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Šī gada martā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā nodrošinājis 323,9 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada martu, ir par 80,9 milj. latu jeb 33,3 % vairāk, Db.lv informēja VID Komunikācijas daļa.

Valsts pamatbudžetā šī gada martā kopā iekasēti 150,52 milj. latu, kas ir par 34 milj. latu jeb 29,2 % vairāk nekā pagājušā gada marta mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas - 106,1 milj. latu (+ 29,5 milj. latu jeb 38,5 % attiecībā pret 2006.gada martu), iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 66,7 milj. latu (+ 16,9 milj. latu jeb 34 %), bet dabas resursu nodoklis - 0,58 milj. latu (+ 0,53 tūkst. latu).

Pieaudzis ir iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms - martā iekasēti 23,6 milj. latu, kas ir par 8,1 milj. latu jeb par 52,3 % vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 79,6 milj. latu (+18,05 milj. latu jeb 29,3 %).

Pieauguši arī akcīzes nodokļa ieņēmumi - šī gada martā iekasēti 27,5 milj. latu (+ 3,7 milj. latu jeb 15,5 %), ko galvenokārt ietekmēja akcīzes nodokļa par naftas produktiem un akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem pieaugums. No 2007.gada 1.janvāra tika palielinātas akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem. Benzīnam, dīzeļdegvielai, degvieleļļai un marķētajiem naftas produktiem akcīzes nodokļa likmes ir palielinājušās vidēji par 9%, sašķīdinātajai naftas gāzei, ko izmanto kā degvielu, par 5% augstākas kā 2005. un 2006.gadā. Akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem pieaugums skaidrojams ar patēriņa pieaugumu. Akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem martā iekasēts 7,2 milj. latu apmērā, par alu 0,53 milj. latu, par naftas produktiem 18,6 milj. latu, par tabakas izstrādājumiem 0,70 milj. latu, savukārt akcīzes nodoklis par pārējām akcīzes precēm valsts kasē ienesis 0,40 milj. latu.