Tehnoloģijas

Lattelekom plāno jaunu datu pārraides pakalpojumu

Juris Kaža [email protected], 09.09.2002

Jaunākais izdevums

Lattelekom līdz gada beigām plāno jaunu datu pārraides pakalpojumu uzņēmumiem, kas uz ārpasauli nosūta lielu datu daudzumu. Šis pakalpojums ir simetriskā ciparu abonenta līnija (symetrical digital subscriber line -- SDSL), kas, izmantojot parastu telefona līniju, nodrošina pastāvīgu ātrgaitas interneta pieslēgumu vai savienojumu ar korporatīvo datu tīklu, paskaidroja Lattelekom korporatīvo klientu apkalpošanas daļas pārdošanas nodaļas direktors Aigars Ceruss. Viņš sacīja, ka SDSL atšķiras no līdzšinējā UltraDSL pakalpojuma ar to, ka ienākošo un izejošo datu pārraides ātrumi ir vienādi. A. Ceruss teica, ka cenas ziņā SDSL «tiks pozicionēts starp dārgām nomātām ciparu līnijām un UltraDSL». Tā pamattarifi nav nosprausti, taču, visticamāk, būs pielāgoti atsevišķo klientu vajadzībām, atrunājot tādas lietas kā ātruma garantijas, bojājumu un traucējumu labošanas laiku u.tml. Viņš norādīja ka, atšķirībā no UltraDSL, kuru ierīkojot pārveido kādu esošu telefona līniju, SDSL prasa atsevišķas, taču parastas telefona līnijas ievilkšanu. Lētākais mazajam biznesam piemērotais DSL pieslēgums maksā 49.50 Ls mēnesī (StartaDSL), bet UltraDSL ar 384 kbps ātrumu – 77 Ls mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Papildināta -15 miljonu eiro vērtā IT projekta ietvaros izveidos un modernizēs augstskolu IT&T infrastruktūru

Gunta Kursiša, 24.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) īsteno vairāk nekā 15 miljonus eiro vērtu projektu, kura rezultātā Latvijas akadēmiķiem un zinātniekiem tiks izveidots «nākamās paaudzes datu pārraides tīkls zinātniskās darbības nodrošināšanai un informācijas sistēmas valsts zinātniskajās institūcijās un augstskolās uzlabošanai».

Projektu paredzēts pabeigt līdz šī gada beigām.

Projekts tiek īstenots sadarbībā ar projekta sadarbības partneriem – 48 zinātnisko institūtu reģistrā reģistrētām institūcijām – Latvijas zinātniskajiem institūtiem un augstskolām, Db.lv skaidroja projekta vadītājs Vairis Lejiņš.

Rezultātā projektā tiks izveidota koplietošanas Akadēmiskā tīkla IT&T infrastruktūra, kā arī tiks modernizēta atsevišķu projekta partneru IT&T infrastruktūra, stāstīja V. Lejiņš.

Turpinot projekta īstenošanu, marta sākumā tika uzsākta iepirkuma procedūra Akadēmiskā datu pārraides tīkla izveidei, paredzot izveidot Akadēmiskā datu pārraides tīkla risinājumu, kas savienos Akadēmiskā datu pārraides tīkla piekļuves punktus Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Jelgavā, Liepājā un Ventspilī. Tāpat plānots arī modernizēt projekta partneru CAMPUS datu pārraides infrastruktūru. Rezultātā tīkla lietotāji varēs piekļūt arī starptautiskajiem akadēmiskajiem tīkliem un interneta resursiem, Db.lv norādīja projekta vadītājs Vairis Lejiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Datu centra sertifikācija — jūsu kritiskās informācijas «apdrošināšana»

Miks Stūrītis, Citrus Solutions valdes priekšsēdētājs, www.citrus.lv, 24.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācija ir viens no vērtīgākajiem resursiem līdzās tādiem cilvēkam vitāli nepieciešamiem resursiem kā, piemēram, ūdens. Rūpīgi vākta, gadiem krāta, slepena, aizsargājama — informācija daudzām nozarēm ir lielākā vērtība. Dati nereti ir tie, kas nodrošina uzņēmējdarbības esamību, piemēram, sociālo tīklu nodrošinātājiem, ražošanas uzņēmumiem un citiem. Tāpēc loģiska ir vajadzība šo pamatlīdzekli attiecīgi sargāt. Ja naudu glabā bankā, par kuru ir pārliecība, ka tā ir droša, tad informāciju glabā datu centrā, kurš ir drošs. Kā, neesot inženierim, zināt, kurš ir drošs un kurš ne? Turpinot vienkāršotu līdzību, — bankām ir neatkarīgi kredītreitingi, datu centriem ir neatkarīgi izdoti sertifikāti.

Pasaulē ir ne mazums organizāciju, kas sertificē datu centrus. Piemēram, Amerikas Sertificēto auditoru institūts (American Institute of Certified Public Accountants — (AICPA)), kas izsniedz SAS70 sertifikātus. Vēl pastāv DCA Datu centru sertifikācija. Ja agrāk akreditāciju varēja atļauties tikai lielbudžeta datu centri, tad tagad programmas DCA Datu centru sertifikācija mērķis ir nodrošināt pieejamu un neatkarīgi auditētu sertifikācijas programmu, kurā ir apkopotas daudzas esošās pamatnostādnes un standarti. Telekomunikāciju nozares apvienības standarts TIA942 ir atzīts par nozīmīgu instrumentu datu centru projektēšanā un investīciju vērtības palielināšanā, un pēc būtības tā ir neatkarīgi auditēta sertifikācijas programma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) 16.decembrī pabeidza Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu par maģistrālā datu pārraides tīkla modernizāciju, kura ietvaros izbūvēts modernākais datu pārraides tīkls Latvijā un kas ir lielākā informācijas sistēmu modernizācija LDz vēsturē, informē uzņēmumā.

«Maģistrālā datu pārraides tīkla modernizācija Austrumu – Rietumu transporta koridorā ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu kvalitatīvus un nepārtrauktus balss un datu pārraides sakarus, kas ir drošas vilciena kustības pamats. Modernizēto balss un tehnoloģisko sakaru risinājumi ļaus paaugstināt darba efektivitāti, samazināt bojājumu skaitu un dīkstāves laiku,» skaidro LDz valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Aivars Strakšas.

Projekta realizācija nodrošinās datu pārraides infrastruktūru tālākai integrētas transporta sistēmas attīstībai, palielinot kustības drošību un veicinot kravu apjomu pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Baltcom Fiber divkāršo jūras kabeļa caurlaides spējas

, 05.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu pārraides pakalpojumu kompānija Baltcom Fiber palielinājusi jūras optiskā kabeļa Ventspils-Gotlande-Stokholma datu caurlaides spējas, kas tagad sasniedz 5 Gbps. Iepriekš uzņēmums nodrošināja datu pārraides pakalpojumus ar datu apmaiņas ātrumu līdz 2,5 Gbps.

Datu pārraides ātruma palielināšanā Baltcom Fiber investējis 100 000 eiro. Datu pārraides tīkla paplašināšanā izmantota kompānijas Transmode, ar kuru SIA Baltcom Fiber ir jau ilgstoša sadarbība, aparatūra. Pārraides ātrums palielināts esošās DWDM (Dense Wavelength Division Multiplexing) sistēmas ietvaros.

"Lēmumu par datu pārraides ātruma palielināšanu pieņēmām, balstoties uz tirgus analīzi, kas liecina, ka katru gadu pieprasījums pēc starptautiskā datu pārraides ātruma palielināšanas pieaug par 80% līdz pat 100%. Attīstoties multimediju lietojumam un platjoslas interneta saturam, pieprasījums varētu būt arī vēl lielāks, jo interneta pakalpojumu sniedzēji jūt pieprasījumu pēc lielāka ātruma piekļuvei ārzemju tīkla resursiem. Ceram nostiprināt savas pozīcijas tirgū, piesaistot jaunus klientus un citus telekomunikāciju operatorus, kam ir vajadzība pēc starptautiskajiem datu pārraides resursiem - nomātajām līnijām un globālā IP tranzīta. Tomēr lielāko vērību arī turpmāk veltīsim esošo klientu kvalitatīvai un stabilai apkalpošanai," atzīst Baltcom Fiber valdes loceklis Valters Bajārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Telecentrs tēmē uz Lietuvas kompānijām Latvijā

Juris Kaža [email protected], 19.02.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas telekomunikāciju kompānija SIA Telecentrs sadarbosies ar Lietuvos telekomas, lai piedāvātu datu pārraides pakalpojumus Lietuvas kompānijām Latvijā. Nākamais solis, kā paskaidroja Telecentrs direktors Edgars Ricevs, būs piedāvāt datu pārraides pakalpojumus Latvijas kompānijām ar filiālēm Lietuvā. Viņš prognozēja, ka par Latvijas kompānijas un Lietuvos telekomas kopējā piedāvājuma klientiem, visticamāk, drīzumā kļūs redzamākās Lietuvas kompānijas ar filiālēm Latvijā. «Pagaidām te vēl ir jārisina konfidencialitātes jautājumi, taču nav grūti uzminēt, kādiem uzņēmumiem, piemēram, tirdzniecībā, ir vajadzīgas saiknes ar mātes uzņēmumiem Lietuvā,» E. Ricevs sacīja. «Uzskatu, ka mūsu pakalpojumi tieši konkurēs ar Lattelekom DSL (ciparu abonenta līnijas) biznesa risinājumiem un arī ar viņu ātro datu pārraides tīklu Fast Data Network,» E. Ricevs sacīja. Viņš arī prognozēja, ka datu pārraides un interneta tarifi varētu drīzumā nedaudz samazināties. «Starptautiskās datu pārraides vairumcenas ir kritušās par 30 līdz 50 %, taču tas, ko maksās gala lietotājs ir atkarīgs no interneta pakalpojumu sniedzēju un piekļuves piegādātāju cenu politikas. Mēs pagaidām nejūtam spiedienu vēl tālāk samazināt mūsu piekļuves cenas. kas ir lētakas, nekā Lattelekom. Kad Tele2 sāks aktīvi darboties interneta tirgū, varētu būt lielākas izmaiņas, jo Igaunijā viņi pat piedāvāja bezmaksas iezvanīsanos,» E. Ricevs teica. Telecentra un bijušā Lietuvas fiksētā tīkla monopolista sadarbības pamats ir starpsavienojuma līgums, kas, izmantojot Latvenergo optisko datu pārraides kanālu uz Lietuvu, nodrošina līdz 155 megabitu sekundē (Mbps) datu plūsmu starp tīkliem abās valstīs. «Mēs priekš Lietuvos telekomas arī nodrošināsim viņu klientu galējo pieslēgumu datu pārraides tīklam ar platjoslas bezvadu sakariem vai optiku, kā ārī tādus risinājumus kā virtuālo privāto tīklu,» E. Ricevs teica. Virtuālais privātais tīkls apvieno visus viena uzņēmuma vai uzņēmumu grupas datorus un citas ierīces šķietami vienotā tīklā neatkarīgi no to atrašanās vietas pasaulē. Tā, piem., lietuviešu lielveikals Rīgā caur šādu tīklu varētu izrakstīt ziņojumu par dienas darbību ar printeri, kas stāv Viļņā. E. Ricevs teica, ka sadarbības pamats ar lietuviešu un eventuāli citiem datu pārraides klientiem būs t.s. servisa līmeņa līgumi, kas par attiecīgu samaksu, nodrošinās noteiktu pārraides ātrumu, apkalpošanu, reaģēšanu uz sūdzībām u.tml.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lattelekom izvēršas Lietuvas datu pārraides tirgū

Juris Kaža [email protected], 18.09.2002

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas interneta pakalpojumu sniedzējs Delfi kopš jūlija pērk starptautisko datu pārraides kanālu no Lattelekom, nevis Lietuvos Telekomas. Darījums, ko apstiprināja Microlink sabiedrisko attiecību un mārketinga vadītājs Lietuvā Giedrs Karsaks (Giedrius Karsakas) liecina par Lattelekom nodomu izvērst darbību datu pārraides pakalpojumu sniegšanā visās trīs Baltijas valstīs. Tapat kā Latvijā un Igaunijā, igauņu Microlink koncerns Lietuvā piedāvā interneta pakalpojumus ar Delfi preču zīmi. Lietuvos Telekomas sabiedrisko attiecību speciāliste Giedre Balitīte (Giedre Balytyte) Db apstiprinājā, ka Lietuvas kompānijai «ir informācija, ka Lattelekom ir atvēris filiāli Lietuvā un saņēmis datu pārraides licenci.» «Mēs apsveicam jaunu konkurentu datu pārraides tirgū,» viņa piebilda. G. Baltīte arī zināja teikt, ka Lietuvos telekomas uz komerciālu līgumu pamata pārdot Lattelekom savu maģistrālo tīklu jaudu. Lattelekom sabiedrisko attiecību menedžere Anita Leiškalne Db sacīja, ka kompānija pagaidām nekomentēs nākotnes biznesa attīstibas plānus. Iespējams, ka par šiem jautājumiem varēšot sniegt sīkāku informāciju pēc Lattelekom valdes sēdes 27. septembrī. Tomēr Db Online rīcībā esošā neformālā informācija liecina, ka Lattelekom apņēmies gan Lietuvā, gan Igaunijā nodarboties ar datu un balss pārraides jaudas vairumtirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Lielceļš uz digitālo pasauli uzbūvēts

Jānis Vēvers, 20.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tet izveidojis superātras datu pārraides līnijas uz Viļņu un Stokholmu

Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet ierakstījis jaunu nodaļu paveikto darbu sarakstā, izveidojot vienus no ātrākajiem interneta savienojumiem Eiropā. Optiskais savienojums starp Latvijas un Lietuvas galvaspilsētām spēj piedāvāt datu pārraidi ar ātrumu līdz 100 gigabitiem sekundē. Pagājušonedēļ šāda maģistrāle atvērta arī uz Stokholmu. Šāds ātrums ļauj trīs sekundēs vienlaikus ielādēt 10 tūkst. foto vai 10 tūkst. dziesmu, vai pat 50 HD kvalitātes filmas. Pasaules mēroga tīkla izveide un attīstība arī nostiprina uzņēmuma pozīcijas interneta infrastruktūras eksportā.

Līnijas uz Viļņu uz Stokholmu ir daļa no Baltic Net, ko tagad veido jau desmit mezgli dažādās Eiropas pilsētās, tajā skaitā arī Tallinā, Helsinkos, Kauņā, Frankfurtē, Varšavā un Kijevā. Baltic Net viens no uzdevumiem ir sniegt nepieciešamo datu pārraides un interneta ātrumu bankām, lielajiem datu centriem un citiem uzņēmumiem, kuriem ir svarīgi ātri un droši nosūtīt lielus datu apjomus, kā arī dot iespēju mobilajiem operatoriem nodrošināt infrastruktūru datu pārraidei 5G tīklos nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Personas datu aizsardzības prasību ieviešanas pasākumi turpinās

Andis Ozoliņš, Primus Derling zvērināts advokāts; Linards Birznieks, Primus Derling jurists, sertificēts datu speciālists, 05.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas uzsākšanas jau ir pagājis krietns laika sprīdis, un vairums uzņēmumu šobrīd ir vairāk vai mazāk pārkārtojuši personas datu apstrādi atbilstoši jaunajām prasībām. Tomēr regulas prasību ieviešanas pasākumi vēl nav galā.

Nacionālais regulējums

Pagājušā gada nogalē Datu valsts inspekcija pieņēma personas datu apstrādes darbību veidu sarakstu, attiecībā uz kuriem Latvijā jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību (ietekmes novērtējums jeb NIDA). Šāda saraksta pieņemšanu katras dalībvalsts līmenī paredz Vispārīgās datu aizsardzības regula. Eiropas Savienības dalībvalstu personas datu uzraudzības iestādes ir bijušas visai aktīvas, kopumā sākotnēji piedāvājot vairāk nekā 260 personas datu apstrādes veidus, kuru gadījumā būtu jāveic ietekmes novērtējums.

Datu valsts inspekcijas apstiprinātājā sarakstā ietverti 13 dažādi apstrādes darbību veidi, kuru gadījumā datu pārziņiem, kas darbojas Latvijā, ir pienākums veikt ietekmes novērtējumu. Datu valsts inspekcijas sarakstā ir norādīti arī 9 personas datu apstrādes risku paaugstinoši kritēriji, kas jāņem vērā, lemjot par to, vai jāveic ietekmes novērtējums. Atsevišķos Datu valsts inspekcijas sarakstā norādītajos gadījumos ietekmes novērtējums ir jāveic tikai tad, ja sarakstā minētā personas datu apstrāde notiek vienlaikus pastāvot kādam no sarakstā norādītajiem risku paaugstinošajiem kritērijiem. Ilustrācijai var minēt, ka datu subjektu «sistemātiska uzraudzība» ir viens no risku paaugstinošajiem kritērijiem. Tas var ietvert visdažādākās situācijas. Sistemātiska uzraudzība var būt gan tīmeklī iegūtu personas datu apstrāde, gan publiski pieejamas zonas nepārtraukta video novērošana, no kuras grūti vai neiespējami izvairīties, piemēram, ja bez nonākšanas kameras redzes lokā nav iespējams iekļūt kādā publiski pieejamā ēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

SPRK: vidējais 4G ātrums 10-22 Mbit/s; 3G – plaša amplitūda

Sanita Igaune, 28.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 2012.gadā vidējais ceturtās paaudzes jeb 4G datu pārraides ātrums bija robežās no 10-22 Mbit/s, tā secinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), veicot ikgadējos mērījumus elektronisko sakaru jomā. Regulators šajā jomā apsekoja LMT un Tele2 (testus Siguldā).

Vērtējot 2G un 3G iespējas visā Latvijā, regulators secināja, ka Bite Latvija lielākajā daļā jeb 75% gadījumos datu pārraides ātrums bija mazāks par 256 kbit/s. 1% mērījumos ātrums bija robežās no 256 kbit/s līdz 1 Mbit/s, 5% gadījumos no 1-2 Mbit/s, 8% - 2-4 Mbit/s, 6% mērījumos datu pārraides ātrums bija 4-6 Mbit/s. Savukārt 5% mērījumu bija bez rezultāta. Vienlaikus SPRK akcentēja, ka Rīgā Bite Latvija tīklā datu pārraides ātrumi ir daudz lielāki.

LMT lielākā daļa jeb 44% mērījumu uzrādīja ātrumu no 2-4 Mbit/s, 24% – no 1-2 Mbit/s, 15% gadījumu mērījumi bija 4-6 Mbit/s robežās. Aptuveni 8% gadījumos datu pārraides ātrums bija 256 kbit/s – 1Mbit/s, zem 256 kbit/s datu pārraides sliekšņa ātrums bija 7% mērījumos. Lielāks jeb 6-10 Mbit/s datu pārraides ātrums bija 1% gadījumā, kā arī 1% mērījumu bija bez rezultāta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Verdi vīlies par atlikto atdalīšanos

Juris Kaža [email protected], 25.11.2002

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelekom informācijas tehnoloģiju nodaļa Verdi ir vīlusies par Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu neizskatīt jautājumu par Verdi pārveidošanu 100 % meitas uzņēmumā. Verdi biznesa attīstibas un pārdošanas direktors Ēriks Eglītis teica, ka darbības virziena juridiskā neatdalīšana nozīmē, ka 2003. gadā pēc telekomunikāciju tirgus liberalizācijas IT darbības virzienu var piemeklēt papildu problēmas. PA, kas pārvalda 51 % valsts daļu Lattelekom, 8. novembrī atlika jautājuma par Verdi atdalīšanu izskatīšanu uz nenoteiktu laiku, pieprasot, lai to sīkāk izpēta Lattelekom valsts pilnvarnieki. Pēc neoficiālas informācijas, šāds lēmums varētu būt saistīts ar Sonera un Latvijas valsts arbitrāžas strīdu, kur Latvijas puses juristi ieteikuši pagaidām neveikt lielas pārmaiņas Lattelekom struktūrā. «Jau šodien mums ir jācīnās ar aizdomām, ka Lattelekom mūs šķerssubsidē. Piegādātāju acīs mēs esam gan it kā biznesa partneri, kas savos risinājumos iekļauj viņu produktus, gan lieli gala lietotāji, tātad viņu klienti, nevis aģenti,» E. Eglītis teica. Vinš sacīja, ka ja Verdi būtu juridiski atdalīts Lattelekom meitas uzņēmums, tam būtu savas auditētās gada atskaites un lielākā finansu caurskatamība. «Tagad IT tirgū runā, ka mūs škērsubsidē Lattelekom, lai gan iekšēji mēs pārdodam savus pakalpojumus pārejam uznēmumam cenšoties strādāt kā t.s. peļnas centrs,» E. Eglītis teica. Šobrīd Verdi ir spējis tikt galā ar aizdomām un aizspriedumiem, taču nākotnē tas varētu izjust arī zināmu spiedienu no pašu aprindām, tas ir, no Lattelekom. «Konkurences apstākļos viņiem būs ļoti intensīvi jāpieveršas sava biznesa kodolam, kas ir telekomunikācijas. Ja mēs būsim vienota uznēmuma nodaļa, tad par mums pamatoti vaicās, kāds mums sakars ar šo darbību, sevišķi ja vēl apkalpojam klientus ārpus Lattelekom jomās kas nav tieši saistītas ar telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu,» E. Eglītis teica. Verdi augstais menedžeris uzskata, ka šādu iebildumu nevarētu būt pret Verdi kā meitas uzņēmumu, kam pamatdarbība ir IT risinājumu ieviešana, sistēmu uzturēšana u. tml. peļņas nolūkos, apkalpojot gan Lattelekom, gan citus klientus. E. Eglītis sacīja, ka Verdi kā nodaļa strauji vairojusi savu darbu ar klientiem ārpus Lattelekom. Gaidāms, ka ieņemumi no pakalpojumu sniegšanas ārpus koncerna 2002. gadā sasniegs 2 miljonus Ls, salidzinot ar 850 000 Ls 2001. gadā. Verdi sniegtie pakalpojumi uzturot un atjaunojot Lattelekom IT sistēmas ir vērti aptuveni 8 miljoni Ls gadā, teica E. Eglītis. Verdi mērķis, ja to pārveidos meitas uzņēmumā, būtu pēc laika sadalīt apgrozījumu 50 - 50 starp Lattelekom un citiem klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lattelekom šomēness sāks darboties Igaunijā

Juris Kaža [email protected], 02.10.2002

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelekom jau šomēness sāks piedāvāt datu pārraides pakalpojumus korporatīviem klientiem Igaunijā. Lattelekom korporatīvo klientu apkalpošanas daļas pārdošanas nodaļas direktors Aigars Ceruss sacīja, ka Igaunijā drīzumā uzstādis pakalpojumu sniegšanas punktu, t.s. point-–of–presence (POP). Līdz gada beigām, gan Lietuvā, gan Igaunijā tikšot pieņemti Lattelekom filiāļu vadītāji, ar nodomu veidot tirgus pieprasījumam atbilstošu pārstāvniecību. Abu filiālu mērktirgus būs telekomunikāciju un interneta pakalpojumu sniedzēji un lieli korporatīvi klienti, sevišķi tādi, kas darbojas visās trīs Baltijas valstīs, paskaidroja A. Ceruss. Db Online jau ziņoja (19.09) par Lattelekom nodomiem piedāvāt datu pārraides pakalpojumus visās trīs Baltijas valstīs. Kompānija to oficiāli apstiprināja paziņojumā presei vakardien. Paziņojums apstiprināja Db agrāk rakstīto, ka Lietuvā jau ierīkots Lattelekom POP kam pieslēdzoties , kā ziņo Lattelekom, četri Lietuvas telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji jau saņem datu pārraides pakalpojumus. Jāpiebilst, ka POP ir ierīce vai t.s. «dzelzis», kura tehnisko apkopi nodrošina enerģētikas kompānija Lietuvos enerģija, kurai ir savs jaudīgs datu pārraides tīkls, kas savienots ar Lattelekom tīklu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Noslēgts sadarbības līgums starp Lattelekom un Latgales reģiona attīstības aģentūru

Aivars Mackevics [email protected], 13.12.2002

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 12. decembrī, Rīgā tika noslēgts Lattelekom un Latgales reģiona attīstības aģentūras (LRAA) sadarbības līgums par operatoru centra pakalpojumu izmantošanu. Līgums paredz operatoru centra pakalpojumu izmantošanu – sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu pa tālruni. Sadarbības līguma ietvaros Lattelekom un Latgales attīstības aģentūra ir izveidojusi speciālu informatīvo līniju 7 118 118. Šo līniju apkalpos Lattelekom Rēzeknes operatoru centrs. Turklāt Lattelekom 118 operatoru dienests sniegs savu palīdzību Latgales reģiona attīstības aģentūras datu uzturēšanā un apkopošanā par jaunāko un aktuālāko tūrisma informāciju reģionā. Turpmāk iedzīvotāji, piezvanot pa tālruņiem 118 un 7 118 118 vai arī apmeklējot interneta mājas lapu www.118.lv, varēs saņemt visu nepieciešamo informāciju par atpūtas, izklaides, lauku tūrisma, transporta un citām iespējām Latgales reģionā. LRAA direktore Inga Goldberga atzīst: “Sadarbības līgums ar Lattelekom ir nozīmīgs gan Latgales reģiona attīstības aģentūrai, gan visai Latgalei kopumā. Tagad, izmantojot Lattelekom Rēzeknes operatoru centra pakalpojumus, mēs iedzīvotājiem varēsim sniegt daudzveidīgus pakalpojumus. Arī reģiona uzņēmēji atzīst, ka 118 Uzziņu dienesta datu bāzē ievietotā informācija ir ļoti nepieciešama. Jācer, ka līgums būs labs sākums ilgtermiņa sadarbībai un daudz plašākai informēšanai par aktuāliem notikumiem Latgalē.” Vērtējot noslēgto līgumu, Lattelekom Korporatīvo klientu apkalpošanas daļas direktore Baiba Paegle uzsver: “Iedzīvotājiem nepieciešamu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšana ir viena no Lattelekom darbības prioritātēm. Jau otro gadu, veidojot atbilstošu telekomunikāciju infrastruktūru un izglītojot sabiedrību, uzņēmums ir aktīvi iesaistījies informācijas sabiedrības veidošanā. Tālruņa izmantošana ir viens no informācijas sabiedrības veidošanas pamatelementiem. Lattelekom aktīvā līdzdalība informācijas sabiedrības veidošanā apliecina uzņēmuma vadošo lomu šajā valstij tik nozīmīgajā procesā. Sadarbība ar Latgales reģiona attīstības aģentūru ir spilgts piemērs, kā ekonomiski izdevīgi un ērti pašvaldību institūcijas var sniegt iedzīvotājiem pakalpojumus, izmantojot tālruni. Turklāt operatoru centra izmantošana palīdzēs īstenot valsts un pašvaldību iestādēm uz klientiem vērstas organizācijas principus un sekmēs to darbības efektivitāti.” Avots:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties attālinātā darba popularitātei un pieaugot e-komercijas lomai, uzņēmumiem arvien aktuālāka ir IT sistēmu un datu novietošana datu centros pie IT ārpakalpojumu sniedzējiem un/vai “mākoņos’’. Arī tehnoloģiju un izklaides uzņēmumam Tet ir seši datu centru un mākoņpakalpojumu platforma TetCloud.

Datu centru pakalpojumu veidi un to īpašības

Uzņēmumiem pie lielāka datu apjoma vai tiem, kuri strādā IT jomā, ir nepieciešams serveris, kurā tiek glabāti dati. Ja agrāk populārākais veids bija to uzturēt pašiem, tad šobrīd arvien biežāk tiek izmantotas vēl divas opcijas datu glabāšanai - attālināti datu centri un to ievietošana virtuālajā serverī jeb ‘’mākonī’’. Kādas ir šo trīs opciju īpašības un atšķirības?

Datu glabāšana uzņēmumā. Lai arī agrāk praktiski vienīgā opcija, tad šobrīd tā uzskatāma par dārgu un laikietilpīgu no apkopes viedokļa. Pārsvarā to izvēlēsies tikai trijos gadījumos - 1. ja nav daudz datu un neparedzētas situācijas neietekmēs uzņēmuma darbības procesu (piemēram, mājaslapa ir uzņēmuma vizītkarte, nevis piedāvā e-komerciju). 2. ja uzņēmums nevar izvest datus ārpus tā telpām juridisku ierobežojumu vai datu specifikas dēļ (piemēram, medicīnas iestādes vai valsts struktūras). 3. citu iemeslu dēļ kā bailes no pārmērīgām izmaksām, neuzticēšanās vai nezināšana par ārpakalpojumu, liek uzņēmumiem atteikties no datu glabāšanas pie trešās puses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Baltcom dubulto jūras kabeļa ātrumu

, 05.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu pārraides pakalpojumu kompānija Baltcom Fiber palielinājusi jūras optiskā kabeļa Ventspils-Gotlande-Stokholma datu caurlaides spējas, kas tagad sasniedz 5 Gbps, Db.lv informēja Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Iepriekš uzņēmums nodrošināja datu pārraides pakalpojumus ar datu apmaiņas ātrumu līdz 2,5 Gbps.

Datu pārraides ātruma palielināšanā Baltcom Fiber investējis 100 000 eiro. Datu pārraides tīkla paplašināšanā izmantota kompānijas Transmode, ar kuru SIA Baltcom Fiber ir jau ilgstoša sadarbība, aparatūra. Pārraides ātrums palielināts esošās DWDM (Dense Wavelength Division Multiplexing) sistēmas ietvaros.

“Lēmumu par datu pārraides ātruma palielināšanu pieņēmām, balstoties uz tirgus analīzi, kas liecina, ka katru gadu pieprasījums pēc starptautiskā datu pārraides ātruma palielināšanas pieaug par 80% līdz pat 100%. Attīstoties multimediju lietojumam un platjoslas interneta saturam, pieprasījums varētu būt arī vēl lielāks, jo interneta pakalpojumu sniedzēji jūt pieprasījumu pēc lielāka ātruma piekļuvei ārzemju tīkla resursiem. Ceram nostiprināt savas pozīcijas tirgū, piesaistot jaunus klientus un citus telekomunikāciju operatorus, kam ir vajadzība pēc starptautiskajiem datu pārraides resursiem – nomātajām līnijām un globālā IP tranzīta. Tomēr lielāko vērību ar turpmāk veltīsim esošo klientu kvalitatīvai un stabilai apkalpošanai,” atzīst Baltcom Fiber valdes loceklis Valters Bajārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Arodbiedrība pret štata samazināšanu Lattelekom

Juris Kaža [email protected], 06.03.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība pretojas iecerētai aptuveni 1000 Lattelekom darbinieku atlaišanai, taču pagaidām neplāno traucēt uzņēmuma darbību. Arodbiedrības prezidente Zoja Semjonova Db teica, ka organizācija vairākām valsts iestādēm un amatpersonām iesniegusi savus iebildumus pret Lattelekom strādājošo skaita samazināšanu. Rakstiski iebildumi nosūtīti Valsts darba inspekcijai, ministru prezidentam Einaram Repšem, Lattelekom valsts daļu pārvaldītājai Latvijas privatizācijas aģentūrai un starptautiskai sakarnieku arodbiedrību organizācijai. «Mēs tagad nogaidām kāda būs valsts reakcija,» teica arodbiedrības vadītāja un piebilda, ka pagaidām netiek domāts par darba tirgus cīņas paņemieniem, kas varētu traucēt Lattelekom darbību. «Mēs neesam devuši savu piekrišanu Lattelekom darbinieku samazināšanas plāniem, tādēļ arī neviens vēl šogad nav oficiāli atlaists,» teica Z. Semjonova. Arī vairāki Lattelekom vadītāji un darbinieki, ar kuriem Db sazinājās un kuri nevēlējās, lai publicētu viņu vārdus, teica, ka darbinieku samazināšanas plāni radījuši zināmu spriedzi, bet, visticamāk, tie Lattelekom pakalpojumu kvalitāti neietekmēšot. «Man šķiet, ka uzņēmums cenšas darīt visu iespējamo, lai tos, kuru darbvietas likvidēs, nodrošinātu ar jaunu darbu,» teica kāds strādājošais. Cita augsta amatpersona izteicās, ka noskaņojums Lattelekom jau desmit gadus raksturojams ar vārdiem «ne dienu miera». Taču atbildīgais darbinieks atzina – uzņēmuma ekonomiskie rādītāji un rezultāti liecina, ka nemitīgās reorganizācijas bijušas veiksmīgas. Neoficiālās sarunās darbinieki arī izteicās, ka Lattelekom strādājošo vidū ir labi izglītoti un zinīgi cilvēki, kuriem nebūs grūti atrast citu nodarbošanos. Šim viedoklim piekrita arī Z. Semjonova, kura gan teica, ka viņai rūp to darbinieku liktenis, kuriem līdz pensijai atlicis tikai nedaudz gadu. Viņasprāt tiem varētu rasties lielas grūtības atrast citu darbu. Lattelekom paziņojumā par plānoto darbinieku skaita samazināšanu norādīts, ka dažas pašreizējās uzņēmuma funkcijas varētu nodot citiem uzņēmumiem, tas ir, tos pirkt kā ārpakalpojumus. Z. Semjonova teica, ka šādi varētu pārkārtot Lattelekom transporta nodaļu un mācību centru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Apstrīd Latvijas dzelzceļa 13,97 miljonu eiro vērtā maģistrālā datu pārraides tīkla modernizācijas konkursa rezultātus

Žanete Hāka, 04.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) saņemta sūdzība par VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) izsludinātā iepirkuma konkursa par maģistrālā datu pārraides tīkla modernizāciju rezultātiem, liecina informācija IUB mājaslapā.

Konkursa rezultāti tika paziņoti 21. februārī un saskaņā ar tiem modernizāciju uzticēts veikt pilnsabiedrībai SMN-Belam-Fima, kopējai līgumcenai sasniedzot 13,97 miljonus eiro. Tomēr šonedēļ konkursu apstrīdējusi pilnsabiedrība Reck un KRS. Pagaidām IUB nav noteicis datumu, kad sūdzība tiks izskatīta.

Db.lv jau rakstīja, ka LDz izsludinājis iepirkuma konkursu par maģistrālā datu pārraides tīkla modernizācijas veikšanu, lai ievērojami uzlabotu datu pārraides tīkla drošību un palielinātu tā caurlaides spēju, kā arī ļautu nākotnē ieviest dzelzceļa mobilo sakaru sistēmu GSM-R. Paredzamā līgumcena ir trīs miljoni eiro, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir daudz nelielu datu centru, kas liecina par uzņēmumu un iestāžu «viensētas» principu, un pāris lielu spēlētāju, kuri aktīvi kāpina eksportu; klupšanas akmeņi – energoefektivitāte un valsts likumdošana, raksta Dienas bizness.

Lai arī datu centru būvniecība Latvijā ir sākusies pirms pāris gadu desmitiem un šī sfēra attīstās arvien straujāk, pieaugot datu centru skaitam, tomēr joprojām nav izstrādātas valsts vadlīnijas datu centru infrastruktūras attīstībai Latvijā. To apliecina FIMA un Rīgas Tehniskās universitātes veiktais datu centru pētījums, kurā informācija apkopota no 63 datu centriem. Piemēram, nav izstrādātas speciālas prasības vai noteikumi par datu centru infrastruktūras veidošanu valsts un pašvaldības iestādēs, izņemot dažus normatīvos regulējumus, kurus netieši var piemērot datu centriem. Nav arī nacionāla līmeņa politikas datu centru infrastruktūras veidošanā vai attiecīgo pakalpojumu nodrošināšanā. Latvijā nav arī datu par to, cik liels kopumā ir datu centru bizness, lai gan nozares uzņēmēji norāda uz ieņēmumu pieaugumu. DB jau vairākkārt ir rakstījis, ka tieši datu centri ir joma, kurā kāpināt Latvijas IT pakalpojumu eksportu. Latvijas datu centru priekšrocības eksporta tirgos ir spēja runāt klientiem saprotamā valodā, sniegtais serviss, kā arī Eiropas Savienības valsts statuss, pakalpojuma cena un spēja risināt problēmjautājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Rīgā darbību uzsāk VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) jaunākais un lielākais Tier III drošības prasībām atbilstošais datu centrs.

Tas izvietots Zaķusalas TV tornī, kas šobrīd ir lielākais elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju kolokācijas punkts Baltijā.

Attīstot TV tornī esošo infrastruktūru un pilnveidojot klientiem sniegto pakalpojumu klāstu, TV tornis kļuvis arī par savienojuma punktu pašmāju un ārvalstu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem. Sekojot elektronisko sakaru operatoru, kā arī valsts iestāžu un citu klientu pieaugošajai vajadzībai pēc drošas datu glabāšanas, tornī jau ir uzbūvēti vairāki datu centri, bet nu klientiem tiek piedāvāts jauns, lielākais un augstākajām drošības un kvalitātes prasībām atbilstošs datu centrs.

FOTO: Vērienīgai pārbūvei slēgs Rīgas TV torni 

Vēl tikai divas dienas apmeklētājiem ir pieejams Rīgas TV tornis, kas no...

"Novērtēju LVRTC ieguldīto darbu modernas infrastruktūras izveidē laikā, kad visās tautsaimniecības nozarēs notiek strauja pārnese uz digitālo vidi. Gan pašmāju digitālais saturs, gan datu pārraides plūsmas reģionā būtiski pieaug, tāpēc mūsdienu datu apjomu prasībām atbilstošs, energoefektīvs un drošs datu centrs nodrošinās Latvijas klientiem jauna līmeņa pakalpojumus, kā arī sekmēs pasaules līmeņa mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju piesaisti Rīgai," apmeklējot datu centru, uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

"Mēs ticam, ka mūsdienīgs datu centrs ir kas vairāk nekā vienkārši datu krātuve. Mūsdienīga datu centra lielākais ieguvums ir savienojamība, kas organizācijām piedāvā piekļuvi gandrīz visiem iespējamajiem digitālajiem resursiem. Savienojamības ziņā TV tornis ir Latvijā un Baltijā nepārspējama lokācija. Tornī esošie savienojumi ar vairāk nekā 40 Latvijas un pasaules elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem tandēmā ar LVRTC datu pārraides infrastruktūru un datu pārraides pakalpojumiem, kas savieno Latviju ar Eiropas un pasaules datu centru metropolēm, klientiem nodrošina vispilnīgāko pakalpojuma komplektu," uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

LVRTC klientu pieredze rāda, ka mūsdienās ikvienai organizācijai pieaug ikdienā apstrādājamo elektronisko datu apjoms un organizācijas labprāt izmantotu mākoņskaitļošanas risinājumus, taču nereti tās attur fakts, ka šādi risinājumi izvietoti viņiem nepieejamās vai nezināmās lokācijās. Šobrīd LVRTC ir uzsācis sarunas ar vairākiem mākoņskaitļošanas risinājumu nodrošinātājiem un tiek paredzēts, ka jau nākamajā gadā kāds no starptautiskiem spēlētājiem izvietos savu infrastruktūru TV tornī, tā radot iespēju arī valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, kurām ir svarīga viņu datu atrašanās vieta, saņemt starptautisku mākoņskaitļošanas pakalpojumu, kas bāzēts tieši Rīgā.

Jaunais datu centrs izbūvēts atbilstoši mūsdienu energoefektivitātes un drošības prasībām, izmantojot pasaules labāko tehnoloģisko risinājumu praksi, kas ļauj sniegt ilgtspējīgu un ekonomiski izdevīgu pakalpojumu klientiem - valsts un pašvaldību iestādēm, pašmāju un ārvalstu komersantiem.

Izmantojot programmatūras definētu infrastruktūru, datu centrā tiek virtualizēti datu apstrādes un uzglabāšanas resursi, ļaujot vienā fiziskajā lokācijā piedāvāt daudzus pilnībā nošķirtus virtuālos serverus, kas klientam nodrošina piekļuves privātumu un risinājumu elastību.

Tāpat kā līdz šim, klientiem būs pieejamas arī biznesa inteliģences programmatūras, kas nodrošina klienta risinājumu attālinātu pārraudzību, kā arī nepārtraukts attālināto roku atbalsts, lai klients, esot jebkurā pasaules valstī, ar LVRTC personāla starpniecību var veikt savu iekārtu konfigurāciju atbilstoši nepieciešamībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvenergo slēdz 5.5 miljonu latu «jumta» līgumu

, 16.04.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvenergo, lai varētu nodrošināt adekvātu korporatīvā datu pārraides tīkla darbību un datu pārraides kapacitātes pieaugumu atbilstoši prasībām slēdz «jumta» līgumu ar Nokia Siemens Networks Oy.

Iepirkuma uzraudzības biroja informācija liecina, ka AS Latvenergo bija izsludinājis iepirkumu par datu pārraides, optiskās blīvēšanas, modulārās elektroapgādes aparatūras, programmnodrošinājuma piegādes un autorizētās montāžas, ekspluatācijas tehniskā atbalsta nodrošinājuma, un to saistīto pakalpojumu sniegšanu.

AS Latvenergo Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis Db paskaidroja, ka tā ir vispārējā vienošanās, kuras ietvaros AS Latvenergo var veikt pasūtījumus par maksimālo summu līdz 5.5 miljoniem latu. «Tas ir tā dēvētais "jumta" līgums ar aparatūras ražotāju, kurš neuzliek mums nekādu saistību veikt pasūtījumus. Pasūtījumi ir atkarīgi no investīciju budžetā atvēlētām summām un pirms katra pasūtījuma tiks veikts ekonomiski saimnieciskā izdevīguma novērtējums,» skaidroja A.Siksnis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad datu centru dzesē mamma daba. Air-to-air free cooling metode

Miks Stūrītis, www.citrus.lv, SIA Citrus Solutions valdes priekšsēdētājs, 02.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vasaras nav visparedzamākās un vienmēr vispiemīlīgākās no laika apstākļu viedokļa, bet, kad runa ir par datu centru dzesēšanu, tad mūsu vēsais klimats ir gana pateicīgs. Ārējās vides temperatūras izmantošana jeb air-to-air free cooling ir tikai viens no datu centru dzesēšanas veidiem, bet šobrīd tas ir viens no inovatīvākajiem risinājumiem un piedzīvo savu zvaigžņu stundu gan Eiropā, gan Amerikā. Galvenā priekšrocība šim dzesēšanas veidam ir ārkārtīgi zemās lietošanas izmaksas, kas ļauj iegūt līdzekļu ekonomiju ilgtermiņā, turklāt šāds dzesēšanas veids ir viens no videi draudzīgākajiem.

Vispirms jau jāsaka, ka pastāv divas – un visai fundamentāli atšķirīgas – iespējas, kā šo metodi pielietot datu centru dzesēšanai. Viena no iespējām – ielaižot āra gaisu datu centra telpās, to dzesējot vai nedaudz uzsildot. Otrs variants – āra gaiss tiek laists caur siltummaini, kurā temperatūra tiek nodota no āra gaisa uz datu centra gaisu. Āra gaiss netiek novadīts uz datu centra telpu, bet tiek padots uz āru. No tā arī izriet nosaukums air-to-air free cooling, jo pārsvarā dzesēšanas procesā tiek izmantots tikai aukstais āra gaiss, kas ir par brīvu, kā zināms.

Pirmais air-to-air dzesēšanas veids šobrīd piedzīvo savu popularitātes vilni Eiropā un Amerikā, taču tā izmantošanai ir zināmi ierobežojumi. Viens no ierobežojumiem ir mitrums. Ir vietas, kur vidējais mitruma līmenis gadā ir ļoti augsts. Un nemaz nav tālu jāmeklē. Paveramies pa logu. Kas tad tur notiek? Slapjš sniegs, lietus, mitrums. Tādi apstākļi kā pie mums, Baltijas valstīs vai Skandināvijā, diktē savus noteikumus un saka – nē, mums neder air-to-air metode, kur datu centra telpās gaisu ielaiž no āra. Šādos klimatiskos apstākļos šis risinājums nav izmantojams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LUMII) vadība parakstīja memorandu par sadarbību kvantu datu pārraides iespēju izpētē un testēšanā.

"Kvantu tehnoloģijas paver jaunas iespējas drošai digitālai komunikācijai un kibernoziegumu mazināšanai, tāpēc būtiski pieaug valdību un industriju interese par to izmantošanas potenciālu. LVRTC savas darbības 100 gados regulāri bijis iesaistīts inovāciju radīšanā un cieši sadarbojies ar radošiem un zinātkāriem prātiem gan nodrošinot pirmo radio pārraidi Latvijā, gan ieviešot digitālo TV apraidi, gan, vēlākajos gados – veidotu inovatīvus IKT risinājumus uzticamības, datu pārraides un kiberaizsardzības jomās. Mums tā nav bijusi tikai inženieriska ambīcija, bet gan vēlme būt soli priekšā klientu prasībām un radīt klientiem un valstij nepieciešamos risinājumus, pirms tie kļūst par plaša patēriņa ikdienu," parakstot memorandu uzsvēra LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Komentāri

Pievienot komentāru