Eiropas programmatūras gigantam SAP Kalifornijas tiesa likusi samaksāt ASV konkurentam Oracle 1,3 miljardus ASV dolāru. SAP zaudējusi tiesas prāvā par datu zādzību, ziņo BBC.

Tiesas prāvas pamatā bija klientu atbalsta dokumentu un programmatūras zādzība, ko izdarījusi SAP «meita» TomorrowNow.

Oracle pieprasīja 1,65 miljardu ASV dolāru kompensāciju.

SAP savukārt norādīja, ka konkurentei pienākas tikai 40 miljoni ASV dolāru, bet tiesa lēma Oracle labā. SAP izplatījusi paziņojumu, ka ir vīlusies tiesas lēmumā un izskatīs iespēju to apstrīdēt. Vienlaikus SAP piebildusi, ka izsaka nožēlu par TomorrowNow darbībām un ir gatava godīgi nodarīto Oracle kompensēt.

Rīgā, ceturtdien notiks Oracle tehnoloģijām veltītā konference «Oracle diena 2011». Tajā tiks runāts par priekšrocībām, kādas uzņēmumiem nodrošina vienotai darbībai paredzēta aparatūra un programmatūra. Prezentācijas sniegs Oracle speciālisti no visas Eiropas, kā arī Oracle partneri un klienti.

«Mēs vēlamies aktīvi atbalstīt Latvijas uzņēmumus un organizācijas gan valsts, gan privātajā sektorā, lai tās varētu gūt pilnīgu atdevi no ieguldījumiem IT, nodrošināt integrētus un atvērtus risinājumus, kas samazina izmaksas, palielina darbības efektivitāti un vienkāršo risku pārvaldību,» skaidro Oracle filiāles Latvijā vadītājs Guntis Kalniņš.

Konferencē «Oracle diena 2011» tiks runāts par jaunākām inovācijācijām, jaunākiem Oracle publisko un privāto mākoņu datorlietošanas risinājumu sasniegumiem, kā arī par labāko praksi.

«Accenture Latvijas birojā vairāk nekā 150 speciālisti strādā ar Oracle, un ir pamats domāt, ka šis skaits varētu ātri pieaugt,» piebilst Accenture Latvijas filiāles direktors Maksims Jegorovs.

Grozot atbalsta metodiku elektrības ražotājiem, Ekonomikas ministrija solīja 28 milj. eiro ietaupījumu; rezultāts gan var izrādīties pretējs

Jau kopš 2012. gada Latvijas Ekonomikas ministrijas (EM) viens no galvenajiem publiskās retorikas elementiem ir bijusi cīņa ar elektrības obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts kā iemeslu steidzamai OIK reformu veikšanai minēja pat Liepājas metalurga krahu – tas liecinot, ka trauksme par subsidētās enerģijas izmaksu pieaugumu un potenciālajām sekām uz visu Latvijas ekonomiku esot nopietna un pamatota.

«Šīs izmaksas jau drīzumā var apdraudēt ne tikai mūsu uzņēmumu konkurētspēju, bet arī atsevišķos gadījumos dzīvotspēju,» tā D. Pavļuts. Rezultātā 2013. gada vasarā tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta (MK) 221. noteikumos par atbalstu lielajām koģenerācijas stacijām. Šo grozījumu rezultātā EM solīja, ka tiks ietaupīti vismaz 28 milj. eiro gadā. Jau tobrīd DB, atsaucoties uz bijušā EM valsts sekretāra vietnieka Gata Ābeles informāciju, rakstīja, ka faktiski a/s Latvenergo dabasgāzes stacijām šo reformu rezultātā atbalsts tikai pieaugs, nevis samazināsies. Tagad, kad ir pieejami pilni 2013. gada dati, šis apgalvojums pierādīts arī skaitļos.

Bieži sastopamies ar situāciju, kad jaunas programmatūras, tai skaitā IT bāzētu biznesa vadības programmu (ERP), ieviešana uzņēmumā beidzas ar fiasko. Problēma nav vietēja, tā ir labi pazīstama jebkur pasaulē un vienmēr šī neveiksme nozīmē lielas izmaksas.

Šveicē praktizējošais nozares profesionālis Avigdors Lutingers (Avigdor Luttinger) atzīst: „Liekas, kaut arī skaitļošanas un izstrādes rīki ir kļuvuši ievērojami labāki gadu gaitā, projektu fiasko proporcija tomēr paliek neadekvāti augsta, kas padara IT projektus sevišķi nepievilcīgus organizācijām, kuras cenšas uzlabot konkurētspēju šodienas recesijas klimatā."

Kādēļ veidojas šāda situācija, un kā izvairīties no fiasko? Programmatūras izvēle, pielāgošana uzņēmuma korporatīvajām prasībām un standartiem un ieviešana ir arvien lielāks izaicinājums, kas bieži vien jau sākotnēji tiek uzskatīts par nenovēršamu ļaunumu. Tipiski, projekta neveiksmes pamatā ir pārāk ilgs ieviešanas laiks, budžeta pārtēriņš, vai arī funkcionālā neatbilstība prasībām.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums "TestDevLab" sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu februārī Valmierā organizē bezmaksas programmatūras testēšanas kursus "TestDevLab School 2020".

"Nu jau vairāk nekā astoņus gadus ikdienā strādājam ar tehnoloģiju uzņēmumiem, kuru radītos risinājumus katru dienu izmanto vairāk nekā pusotrs miljards lietotāju visā pasaulē. Gadu gaitā esam uzkrājuši ievērojamu pieredzi programmatūras testēšanas jomā un pagājušā gada vasarā sapratām, ka vēlamies iepazīstināt arī citus ar šo strauji augošo IT nozari, un, iespējams, arī atrast papildspēkus mūsu komandai. Sākotnēji organizējām programmatūras testēšanas apmācības Ventspilī. Pēc dalībnieku pozitīvajām atsauksmēm un lielās intereses, vasaru noslēdzām ar trīs šāda veida apmācībām Ventspilī, Rīgā un Daugavpilī. Mēs novērtējam cilvēku izrādīto interesi, tādēļ šogad, sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu, nolēmām gadu iesākt, organizējot šāda veida apmācības arī Valmierā," stāsta Ervins Grīnfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien nolēma ierosināt administratīvo lietu pret AS Latvijas Gāze (LG).

SPRK informēja, ka šā gada 11.janvārī LG saņēma AS Latvenergo vēstuli, kurā Latvenergo izteica lūgumu LG nodrošināt dabasgāzes pārvades un sadales sistēmas lietošanas pakalpojumu Rīgas otrajai termoelektrocentrālei (TEC2). 29.janvārī arī SPRK lūdza LG nodrošināt Latvenergo pieeju attiecīgajām dabasgāzes sistēmām vai atteikuma gadījumā pamatot - kāpēc atteikts.

Savukārt 2.martā SPRK un Latvenergo saņēma LG vēstuli, kurā gāzes koncerns norāda, ka, ja gadījumā šogad pieņemtie grozījumi Enerģētikas likumā paredz gāzes tirgus atvēršanu pirms 2017.gada aprīļa, tiek pārkāpti LG izsniegtajā dabasgāzes tirdzniecības licencē noteiktie principi. SPRK ieskatā, LG vēstule būtībā ir atteikums Latvenergo lūgumam.

Tehnoloģiju kompānija Hewlett-Packard iesūdzējusi tiesā savu bijušo bosu Marku Hurdu (Mark Hurd) saistībā ar viņa jauno amatu konkurējošajā kompānijā Oracle, kas šo sūdzību savukārt nodēvējusi par «atriebīgu». Tā rezultātā attiecības starp abām kompānijām pašlaik ir zem jautājuma zīmes, vēsta MarketWatch.

Hewlett-Packard Co. M. Hurdu tiesā iesūdzējusi tūlīt pēc tam, kad tika paziņots, ka tehnoloģiju giganta bijušais vadītājs pievienojies Oracle Corp. kā jaunais prezidents.

Hewlett-Packard uzskata, ka M. Hurds, sākot strādāt konkurējošā kompānijā, apdraud kompānijas komercnoslēpumus.

Oracle par M. Hurda pieņemšanu darbā prezidenta amatā paziņoja tikai mēnesi pēc tam, kad viņš pērkšņi pameta Hewlett-Packard. Viņa aiziešana no kompānijas bija saistīta ar apsūdzību par seksuālu uzmākšanos, kuru izmeklējot, tika konstatēts, ka viņš manipulējis ar izdevumu atskaitēm.

Datoru ražotājs Hewlett-Packard (HP) atrisinājis strīdu ar bijušo vadītāju Marku Hurdu (Mark Hurd), ziņo BBC.

Kā vēstīts, HP iesūdzēja tiesā savu bijušo bosu M. Hurdu saistībā ar viņa jauno amatu konkurējošajā kompānijā Oracle, prasot liegt viņam to ieņemt.

Saskaņā ar vienošanos M. Hurds atdos aptuveni 30 miljonus ASV dolāru HP akcijās, kas ietilpa viņa atlaišanas paketē.

M. Hurdam arī esot «pienākums aizsargāt HP konfidenciālo informāciju, pildot savus amata pienākumus Oracle».

Oracle par M. Hurda apstiprināšanu līdzprezidenta amatā paziņoja šomēnes. M. Hurds, kurš ir Oracle vadītāja Lerija Elisona draugs, bija spiests pamest HP pēc izmeklēšanas saistībā ar seksuālu uzmākšanos. Viņš gan noliedza jebkādas nelikumīgas darbības, un izmeklēšanā tika atklāts, ka viņš nav seksuāli uzmācies darbiniecei, bet ir pārkāpis citus HP standartus.

Valsts ieņēmumu dienests noslēdzis vairāk nekā 1,42 milj. Ls iepirkumu konkursu par Oracle programmatūras uzturēšanas pagarināšanu un papildus Oracle programmatūras licenču iegādi.

Iepirkuma ietvaros paredzēts pagarināt Oracle programmatūras uzturēšanu par trīs gadiem, kā arī iegādāt jaunas Oracle licences, liecina informācija VID mājas lapā.

Kopumā konkursā pieteicās divi pretendenti, no kuriem par uzvarētāju tika izvēlēta SIA DPA, kas par pakalpojumu un produktu piedāvāja zemāko cenu.

SIA DPA dibināta 1997. gadā un nodarbojas ar datoru, to perifēto iekārtu un programmatūras mazumtirdzniecību specializētajos veikalos. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Elizabetes iela 75, Rīga, un pamatkapitāls – 2000 Ls. Uzņēmuma valdē darbojas vienīgais valdes loceklis Juris Vilders.

Eiropas Savienības (ES) Tiesa lēmusi, ka ir pieļaujams tālāk pārdot programmatūras licences, pat, ja programma lejupielādēta no interneta, izriet no tiesas sprieduma strīdā starp Vācijas uzņēmumu un ASV tehnoloģiju gigantu Oracle, vēsta AFP.

Lēmumā ES Tiesa norādījusi, ka lietotas programmatūras pārdošana ir atļaujama arī gadījumos, ja tā iepriekš piegādāta ne tikai ar fizisku datu nesēju, bet arī lejupielādēta. Šajā jautājumā nesaskaņas bija izcēlušās starp ASV kompāniju Oracle un Vācijas uzņēmumu UsedSoft, kura biznesa modelis ir saistīts ar lietotas programmatūras licenču pārdošanu.

Tiesa tomēr spriedumā uzsver, ka ikvienam, kurš tālāk pārdod lietotu programmatūru, pēc darījuma ir jāiznīcina visas saglabājušās kopijas.

Kompānija Oracle Vācijas uzņēmumu iesūdzēja tiesā, tādējādi cenšoties ierobežot to, ka klienti, kuri iegādājas lietotu programmu licences, var lejupielādēt programmatūras jaunākās versijas un dažādus atjauninājumus.

2017. gada deviņos mēnešos Latvenergo koncerna ieņēmumi ir saglabājušies tuvu pagājušā gada līmenim - 679,2 miljoni eiro, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga. Savukārt koncerna EBITDA ir pieaugusi par 4 % un ir 299 milj. eiro.

Latvenergo koncerns 2017. gada deviņos mēnešos savās ražotnēs ir saražojis 4 088 GWh elektroenerģijas, kas, salīdzinājumā ar 2016. gada tādu pašu periodu, ir par 34 % vairāk. Būtiska nozīme elektroenerģijas izstrādes rādītājos ir ievērojami augstākai hidroenerģijas ģenerācijai Daugavas hidroelektrostacijās (HES). Elektroenerģijas izstrādes apjoma pieaugums Daugavas HES, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir pieaudzis par 65 % un ir 2 970 GWh. Latvenergo saražotais elektroenerģijas apjoms atbilst 79 % no kopumā mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas apjoma. Optimāli kombinējot Latvenergo koncerna Rīgas TEC un Daugavas HES izstrādi ar importa iespējām no citiem Nord Pool biržas tirdzniecības apgabaliem, lietotāji Baltijā iegūst gan elektroenerģijas cenas tuvināšanos Ziemeļvalstu līmenim, gan tās stabilitāti ilgtermiņā. 2017. gada aprīlī notika dabasgāzes tirgus atvēršana, un koncerna enerģijas ražošanas vajadzībām dabasgāze tagad tiek piegādāta arī no alternatīviem avotiem, tostarp no Klaipēdas dabasgāzes termināļa.

Otrdienas rītā ap pluksten 10 KNAB veicis kratīšanu Latvenergo prezidenta Kārļa Miķelsona un valdes locekļa Aigara Meļko darba kabinetos, DB apstiprināja informēti avoti iekšlietu struktūrās.

To, ka viņa rīcībā ir šāda informācija, DB apstiprināja arī ekonomikas ministrs Artis Kampars. Konkrēts lēmums par abu amatpersonu iespējamo aizturēšanu pagaidām vēl nav pieņemts. Tas, vai abu Latvenergo vadītāju brīvība tiks ierobežota, varētu tikt izlemts šīs dienas laikā.

Ne K. Miķelsons, ne A. Meļko nav sazvanāmi. Arī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe uz zvaniem neatbild. Otrdienas rītā viņa nebija ieradusies uz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdi. KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis norādīja, ka J. Strīķei bijušas veicamas neatliekamas un steidzamas izmeklēšanas darbības, par kurām sīkāk viņš nezinot.

Sakarā ar tīklu aktīvu ieguldīšanu meitasuzņēmumos a/s Latvenergo grāmatvediskā peļņa pieaugusi par 578 milj. Ls, liecina a/s Latvenergo gada pārskats.

Latvenergo vadība, DB jau iepriekš skaidrojot šo ļoti augsto rādītāju, uzsvēra, ka šī summa nav radījusi Latvenergo rīcībā esošās naudas plūsmas palielinājumu un tīklu aktīvu ieguldīšanas darījums meitasuzņēmumos a/s Sadales tīkls un a/s Latvijas elektriskie tīkli saistīts ar ES direktīvu par pārvades un sadales sistēmas operatora nodalīšanu.

Neietverot šo faktoru, a/s Latvenergo peļņa 2011. gada bijusi 52,2 milj. Ls, kas ir teju par 8 milj. Ls lielāka nekā pērn.

Tiesa, drīz pēc tam, kad tiesa paziņoja, ka Latvenergo izveidotā tarifu piemērošanas metodika ir atceļama, Latvenergo paziņoja, ka uzņēmuma ieņēmumi kopš 2011. gada tarifu piemērošanas, kas paredz lētāku tarifu par pirmajām 1200 kWh, samazinājušies par 20 milj. Ls.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Marks Hurds (Mark Hurd), kurš pagājušajā mēnesī bija spiests atkāpties no kompānijas Hewlett-Packard vadītāja amata, jo, izmeklējot apsūdzības par seksuālu uzmākšanos, tika konstatēts, ka viņš manipulējis ar izdevumu atskaitēm, patlaban runā ar kompāniju Oracle par iespēju tajā ieņemt vadošu amatu, atsaucoties uz kādas personas sniegtu informāciju, vēsta nytimes.com.

M. Hurds, kuram ir labas attiecības ar Lorensu J. Elisonu (Lawrence J. Elisona), Oracle dibinātāju un vadītāju, visticamāk, neaizstās viņu amatā, bet sīkāka informācija par to, uz kuru amatu M. Hurds tēmē, pagaidām nav zināma.

M. Hurds un Oracle jau esot tuvu tam, lai panāktu vienošanos, stāstījis informācijas avots.

Ne kompānija Oracle, ne M. Hurda pārstāvis pagaidām nekādus komentārus šajā sakarā nav snieguši.

Zīmīgi, ka neilgi pēc tam, kad M. Hurds pameta Hewlett-Packard, L. Elisons viņu negaidīti un kaislīgi aizstāvēja. Viņš Hewlett-Packard rīcību nodēvēja par sliktāko lēmumu «kopš ideoti Apple valdē atlaida Stīvu Džobsu (Steve Jobs) pirms daudziem gadiem».

ASV programmatūras ražotāja Oracle paziņojusi par labāku peļņu nekā prognozēts, kā rezultātā pieaugusi kompānijas akciju vērtība, ziņo BBC.

Kalifornijā bāzētā kompānija pavēstījusi, ka ieņēmumi fiskālajā trešajā ceturksnī auguši par 37% līdz 8,8 miljardiem ASV dolāru, bet tīrā peļņa palielinājusies pat par 78%.

Oracle tīrā peļņa ceturksnī, kas noslēdzās 28.februārī, sasniegusi 2,1 miljardu ASV dolāru. Attiecīgajā laika periodā iepriekšējā gadā tā nopelnīja 1,2 miljardus ASV dolāru.

Oracle arī izteikusi prognozi attiecībā uz pašreizējo ceturksni, kas pārsniedz aplēses, kā arī palielinājusi dividendes par 20%.

BBC norāda, ka analītiķi cieši vēro Oracle, lai noteiktu tendences tehnoloģiju nozarē.

Japāna nodrošina 5% no kompānijas ieņēmumiem, bet Oracle vadītāji neparedz, ka zemestrīces un cunami sekas radīs būtisku ietekmi.

Pasaulē otrais lielākais programmatūras ražotājs Oracle Corp. plāno samazināt darbavietu skaitu Eiropā, atlaižot aptuveni 1000 darbiniekus, atsaucoties uz Francijas arodbiedrības sniegto informāciju, ziņo The Wall Street Journal.

Oracle pārstāvis gan atteicies sniegt komentārus šajā sakarā, tādēļ neesot zināms, vai kompānija plāno samazināt darbinieku skaitu arī citos reģionos.

Darbinieku atlaišana esot saistīta ar kompānijas izaugsmi Eiropā, kas bijusi lēnāka nekā plānots.

Oracle jūnijā paziņoja, ka tās fiskālā ceturtā ceturkšņa, kas noslēdzās 31.maijā, peļņa samazinājusies par 7.2%.

The Wall Street Journal akcentē, ka, neraugoties uz slikto ekonomisko situāciju pasaulē, Oracle līdz šim izvairījusies no liela apmēra darbinieku atlaišanas. Konkurenti Microsoft Corp., Adobe Systems Inc. un International Business Machines Corp. (IBM) jau paziņojuši par plāniem atlaist tūkstošiem darbinieku.

AS "Latvenergo" koncerns pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 1,842 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 72,9% vairāk nekā 2021.gadā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,6 reizes - līdz 183,417 miljoniem eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2022.gadā palielinājās 2,1 reizi, sasniedzot 1,231 miljardu eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 208,812 miljoni eiro, kas ir pieaugums 2,6 reizes.

Uzņēmumā skaidro, ka līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022.gadā Eiropa pakāpeniski atteicās no Krievijas gāzes, kas ietekmēja ne vien dabasgāzes, bet arī citu energoresursu piegādes, veicinot to cenu kāpumu.

Pērn "Nord Pool" sistēmas elektroenerģijas vidējā cena bija 2,2 reizes augstāka un sasniedza 136 eiro par megavatstundu (MWh). Tas notika, ņemot vērā, ka dabasgāzes cena 2022.gadā bija gandrīz trīs reizes augstāka, pārsniedzot 132 eiro par MWh. Latvijā elektroenerģijas cena pieauga 2,5 reizes, augustā sasniedzot vēsturisko mēneša vidējās cenas rekordu un pārsniedzot 467 eiro par MWh. Savukārt emisiju kvotu vidējā cena bija 81 eiro par tonnu, kas ir par 53% augstāka nekā 2021.gadā.

Latvenergo koncerna ieņēmumi 2023. gadā sasniedza 2 034,4 miljonus eiro, kas ir par 192,6 miljoniem eiro jeb 10 % vairāk nekā gadu iepriekš, liecina kompānijas publiskotie finanšu rezultāti par 2023. gadu.

Latvenergo koncerna EBITDA ir par 241,6 miljoniem eiro jeb 67% lielāka nekā 2022. gadā, un tā sasniedza 601,8 miljonus eiro. Koncerna peļņa sasniedza 350,9 miljonus eiro, kas nodrošinās aptuveni 200 miljonus eiro dividendēs un aptuveni 50 miljonus eiro kā uzņēmumu ienākuma nodokli.

Latvenergo koncernā 2023. gads ir bijis izcils elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības gads. Pērn saražota 5,1 TWh elektroenerģijas, kas ir par trešdaļu vairāk nekā gadu iepriekš un kas ir 75 % no Latvijas patēriņa. Atjaunīgās enerģijas jomā 2023. gadā Daugavas HES izstrādāts lielākais elektroenerģijas apjoms kopš 2017. gada, kas ir arī otrs lielākais apjoms pēdējo 25 gadu laikā – 3,7 TWh. Tas ir par 39 % vairāk nekā 2022. gadā un vienlaikus veido 54 % no Latvijas patēriņa. 2023. gads izcēlās ar augstu pieteci Daugavā – vidēji 789 m3/s, bet gadu iepriekš tā bija 506 m3/s (LVĢMC dati).

AS "Latvenergo" apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī bija 249,9 miljoni eiro, kas ir par 13,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, informē uzņēmums.

"Latvenergo" koncerns šogad trīs mēnešos saražojis par 2% vairāk elektrības un 37% siltumenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn. Tāpat pārskata periodā pieaudzis arī mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas un dabasgāzes apjoms attiecīgi par 9% un 120%.

2021. gada pirmajā ceturksnī koncerna darbību ietekmēja elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums aukstāku laikapstākļu dēl, kā arī vispārējs energoresursu cenu pieaugums, tādēļ ievērojami pieauga elektroenerģijas vidējā cena visā Nord Pool reģionā. Izaugsmi "Latvenergo" 2021. gadā sasniedzis visos jaunajos biznesa virzienos.

2021. gada pirmajā ceturksnī "Latvenergo" koncerna ieņēmumi ir 249,9 milj. eiro jeb par 14 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Zemāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES savukārt negatīvi ir ietekmējusi koncerna EBITDA1, kas ir 80,7 milj. eiro, un tas ir par 18 % mazāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī.

AS "Latvenergo" koncerna apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 1,537 miljardi eiro, kas ir par 30,9% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,7 reizes un bija 283,4 miljoni eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna mātesuzņēmuma "Latvenergo" apgrozījums šogad pirmajos deviņos mēnešos bija 1,084 miljardi eiro, kas ir par 47,1% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos, bet kompānijas peļņa pieauga 2,2 reizes - līdz 276,849 miljoniem eiro.

Kā norāda "Latvenergo", būtiskākā ietekme uz Latvenergo finanšu un darbības rezultātiem 2023.gada deviņos mēnešos joprojām saglabājas no 2023.gada pavasarī pieredzētā ražošanas pieauguma Daugavas hidroelektrostacijās (HES), kur izstrādāts pēdējo 20 gadu laikā lielākais elektroenerģijas apjoms deviņu mēnešu periodā.

Šā gada deviņos mēnešos "Latvenergo" koncernā tika saražota 3971 gigavatstunda (GWh) elektroenerģijas, un tas ir par 46% vairāk elektroenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn.

Šodien notikušajā AS Latvenergo akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemts lēmums samazināt uzņēmuma vadības atalgojumu, līdz ar ko turpmāk atalgojums par AS Latvenergo valdes priekšsēdētāja un izpilddirektora pienākumu pildīšanu nepārsniegs 4 640 latus.

Līdz ar šodienas lēmumu izdarīti grozījumui akcionāru sapulces 2012.gada 19.decembra lēmumā.

Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā pagājušajā nedēļā Saeimā 1.lasījumā akceptētos grozījumus likumā «Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām», šonedēļ veiktos grozījumus MK noteikumos par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojumu, vienlaikus samērojot to ar vidējo atalgojumu nozarē un līdzīga izmēra (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) kapitālsabiedrību valdes locekļu vidējo atalgojuma līmeni, informē Latvenergo.

Šodienas akcionāra sapulcē nolemts, ka AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs par AS Latvenergo galvenā izpilddirektora amata pienākumu izpildi saņem mēnešalgu Ls 1 856, AS Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss par AS Latvenergo komercdirektora amata pienākumu izpildi saņem mēnešalgu Ls 1670 , AS Latvenergo valdes loceklis Māris Kuņickis par AS Latvenergo ražošanas direktora amata pienākumu izpildi ar 2013. gada 1. janvāri saņem mēnešalgu Ls 1 670, AS Latvenergo valdes locekle Zane Kotāne par AS Latvenergo Finanšu direktores amata pienākumu izpildi saņem mēnešalgu Ls 1670, AS Latvenergo valdes loceklis Arnis Kurgs par AS Latvenergo Administratīvā direktora amata pienākumu saņem mēnešalgu Ls 1670 apmērā.

Lai iegūtu papildu līdzfinansējumu Latvenergo koncerna ilgtermiņa kapitālieguldījumu programmas finansēšanai, kā arī spertu būtisku soli uzņēmuma tēla, atpazīstamības un konkurētspējas uzlabošanā, uzņēmums šā gada nogalē aizņemšanās programmas ietvaros plāno veikt publisku obligāciju emisiju.

Labvēlīgas situācijas gadījumā kapitāla tirgos Latvenergo šā gada nogalē plāno veikt obligāciju publisku emisiju latos un eiro valūtā. Obligācijas tiks iekļautas Nasdaq OMX Baltijas biržas parāda vērtspapīru sarakstā. Kopējā vērtspapīru emisijas nominālvērtība plānota līdz 50 miljoniem latu vai ekvivalentu apmēru eiro valūtā. Konkrēti emisijas parametri tiks definēti emisijas dokumentu sagatavošanas laikā. Obligācijas nav paredzēts konvertēt par akcijām, kas nozīmē, ka Latvenergo ir un paliks valstij pilnībā piederošs uzņēmums, akcentēts medijiem izplatītajā informācijā.

Latvenergo veiktās aptaujas rezultātā vērtspapīru emisijas organizēšana uzticēta SEB grupai.