Veikalu tīkls Rimi Latvia šodien apturējis tirdzniecību ar Igaunijas uzņēmuma AS Nõo Lihatööstus (preču zīme Latvijā - Noo Cepeškungs) ražoto pilndūmu desas Parmezāna partiju, kurā konstatēta zirgu gaļas klātbūtne, informē veikala pārstāve Laura Podskočija.

«Balstoties uz Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) mājaslapā pieejamo informāciju, hipermārketos un lielveikalos visā Latvijā uz noteiktu laiku līdz turpmākajai rīcībai patlaban apturēta NÖÖ Cepeškungs ražotā pilndūmu desas Parmezāna partijas tirdzniecība, kurā konstatēta zirgu gaļas klātbūtne. Turklāt papildus esam pieprasījuši no piegādātāja sīkākus paskaidrojumus par šo situāciju,» sacīja Podskočija.

Kā ziņots, tikmēr veikalu tīkls top! un veikalu tīkls Elvi nesteidz no pārdošanas izņemt aizdomīgo Parmezāna partiju.

Veikalu tīkla top! mārketinga vadītāja Ilona Bukša teica, ka patlaban vēl tiek gaidīta informācija no PVD par konkrētā produkta partijas numuru. Tiklīdz tas būs zināms, tā uzreiz tiks pārtraukta produkta tirdzniecība. Patlaban top! veikalos nopērkamās desas Noo Cepeškungs derīguma termiņš ir 13.aprīlis.

Latvijā samazinās desu patēriņš, bet pieaug pieprasījums pēc gaļas pusfabrikātiem, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans.

Viņš atzina, ka pamazām mainās Latvijas pircēju gaume attiecībā uz gaļas produkciju. Cilvēki mazāk patērē desas, kas saistīts veselīga dzīvesveida paradumiem un alternatīvu produktu izvēli. «Pirmkārt, desas, it īpaši vārītās desas, savā ziņā ir padomju mantojums. Padomju laikos veikalā varēja dabūt liellopu gaļu, cūkgaļu un desas. Tagad gluži vienkārši ir daudz plašāka pārtikas produktu izvēle. Otrkārt, ir tendence ievērot veselīgāku dzīvesveidu,» skaidroja Forevers valdes priekšsēdētājs.

Vienlaikus viņš piebilda, ka aug pieprasījums pēc visa veida gaļas izstrādājumiem, piemēram, kupātiem, maltās gaļas un citiem pusfabrikātiem, kuri pircējam pašam ir līdz galam jāsagatavo. «Cilvēki cenšas ekonomēt laiku un izvēlas produktus, kuri jau ir daļēji sagatavoti, bet gatavošanu tomēr grib pabeigt paši,» viņš atzīmēja.

Četros no 41 liellopu gaļu saturošu produktu parauga, kas izmeklēti Genon laboratorijā Lielbritānijā, konstatēta zirgu gaļa.

Laboratoriski konstatēts, ka Lietuvas uzņēmuma Grimeda ražotās auksti kūpinātās desas Exclusive sastāvā ir 9 % zirgu gaļas, Igaunijas uzņēmuma AS Nõo Lihatööstus, kas Latvijā zināma ar preču zīmi Latvijā Noo Cepeškungs, ražotās pilndūmu desas Parmezāna sastāvā ir 10 % zirgu gaļas, Latvijas uzņēmuma Kuršu zeme ražotā konserva Sautēta liellopu gaļa sastāvā konstatēti 15,6 % zirgu gaļas, bet uzņēmuma Forevers ražoto kupātu sastāvā - 4 % zirgu gaļas.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir uzdevis atsaukt no tirdzniecības AS Nõo Lihatööstus (Noo Cepeškungs) ražoto pilndūmu desas Parmezāna partiju, kurā konstatēta zirgu gaļas klātbūtne. SIA Kuršu zeme un SIA Forevers produkti, kuros konstatēta zirgu gaļa, tirdzniecībā nav pieejami, jo to izplatīšana jau ir apturēta pašos uzņēmumos. Arī Lietuvas uzņēmuma Grimeda desas Exclusive partija, kurā konstatēta zirgu gaļa, tirdzniecībā nav pieejama. Par konstatēto Pārtikas un veterinārais dienests ziņos Eiropas Komisijas Ātrās brīdināšanas sistēmā un kaimiņvalstu uzraudzības dienestiem.

62 tūkstoši kilogramu zirga gaļas Latvijā pērn tika ievesti no ārzemēm. 146 tūkstošus kilogramu ieguva pašmāju kautuvēs, nokaujot 519 zirgus. Ne viens vien gaļas produktu ražotājs apgalvo, ka mūsu zemē pircējus ar zirga gaļu drīzāk varot nobaidīt nekā ieinteresēt, tomēr šie nogalēto bērīšu kilogrami, pārstrādāti desās vai pelmeņos, tiek apēsti tepat, Latvijā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Zirga gaļu Latvijā galvenokārt pārstrādā desās un pelmeņos. Akciju sabiedrība Rīgas miesnieks to izmanto auksti kūpinātās desas Itāļu salami ražošanā, stāstījusi uzņēmuma mārketinga vadītāja Juliāna Juškeviča. Receptūrā zirga gaļa tiekot izmantota kā tipiska Ziemeļitālijas salami receptes sastāvdaļa. Rīgas miesnieks iepērk Itālijā audzētus zirgus, no kuriem, kā skaidrojusi J. Juškeviča, var iegūt augstas kvalitātes gaļu.

«Zirga gaļa, kuru izmantojam pārtikā, ir audzēta analoģiski kā liellopu gaļa. Tā nav darba vai sporta zirgu gaļa,» lai nerastos pārpratumi, piebildusi uzņēmuma pārstāve. Vienā gadā Rīgas miesnieks pārstrādājot līdz desmit tonnām zirga gaļas, kas ir mazāk nekā viens procents no kopējā uzņēmuma ražošanas vajadzībām iepirktās gaļas apjoma.

Zādzību skaits lielveikalos Latvijā 8 mēnešu laikā ir pieaudzis gandrīz trīsreiz un sasniedzis 3107 gadījumus, kas ir par 1228 gadījumiem vairāk nekā pērn šajā laikā, atsaucoties uz oficiālu statistiku, ziņo Telegraf.

Apsardzes kompānija G4S norāda, ka viņu kompānijā noķerto zagļu skaits ir pieaudzis par 29 %, salīdzinot ar pērnā gada 8 mēnešiem. Pēc G4S pārstāvju teiktā, visbiežāk zog alkoholu, kosmētiku, smaržas, tabakas izstrādājumus, apģērbu un nelielas elektropreces (fotoaparātus, telefonus, u.c.).

Pēc G4S datiem, 65 % gadījumu zog vīrieši, un pārējie 35 % - sievietes vai bērni.

Vēl viena tendence - zog cilvēki, kas iepriekš nav nokļuvuši policijas redzeslokā - lielākoties tie ir cilvēki, kas palikuši bez darba un kuriem ir parādi, piemēram, jāmaksā līzinga maksājumi.

«Sastāvs: mehāniski atkaulota vistu gaļa, cūku ādu emulsija, tauki, milti un plejāde ar E vielām. Kas tas ir? Doktordesa. Bet kā sauc desu, kas izgatavota no cūkgaļas, sojas, cūku ādu emulsijas un vēl citām piedevām? Arī doktordesa. Un desu, kuras sastāvā ir liellopu gaļa, cūkgaļa, olas un vēl šis tas? Atkal tā ir doktordesa,» raksta Latvijas Avīze.

Visi trīs minētie piemēri esot ņemti no veikalu plauktiem, kur plašā izvēlē nopērkamas visdažādākās desas. Visbiežāk redzamais nosaukums vārītajām desām ir jau kopš padomju laikiem zināmais – Doktora desa. Taču, nopērkot doktordesu, patērētājam ne ražotājs, ne valsts likumi, ne ES regulas nedod nekādu garantiju, kā tās sastāvā patiešām būs, kā padomju laikos bija noteikts, vismaz 90% gaļas. Paveiksies, ja par vidēji trīsarpus latiem, kāda arī ir normālas kvalitātes doktordesas vidējā cena par kilogramu, būs nopirkts produkts ar 70% gaļas, vēsta laikraksts.

Tas norāda - nepaveiksies, ja par tādu pašu summu būs nopirkta desa, kuras sastāvdaļas, kā smejoties pārtikas tehnologi, gaļas katlam tikai blakus stāvējušas. Tādējādi esot jāsecina, ka doktordesa ir starp tiem produktiem, ar kuru patērētājam var tikt iesmērēts gan nosacīti labs produkts, gan dažādi gaļas atkritumi, kas lēti iepirkti un tikai salipināti kopā ar mērķi labi nopelnīt.

Lai gan Eiropas Komisija (EK) norāda uz 10% zirga gaļas piejaukumu Latvijā pārbaudītajos liellopu gaļas paraugos, situācija nemaz nav tik pesimistiska, jo, atšķirībā no citām valstīm, tikai dažos triju Latvijas uzņēmumu ražojumos ir konstatēts zirga gaļas piejaukums, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Ilze Meistere.

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) valstīs veiktajos izmeklējumos konstatēts, ka zirga gaļu satur 10% pārbaudīto Latvijā ražoto liellopu gaļas izstrādājumu. Vislielākais zirga gaļas piejaukumu īpatsvars konstatēts Francijā, kur 13,3% no 353 paraugiem saturēja marķējumā neuzrādītu zirga gaļu. Otrs lielākais īpatsvars konstatēts Grieķijā - 12,5% no 288 paraugiem -, bet trešais lielākais īpatsvars Latvijā - 10% no 70 pārbaudītajiem paraugiem. Igaunijā ražotajos liellopu gaļas produktos zirga gaļas piemaisījums konstatēts 9,1% gadījumu, bet Lietuvā - 7,6% gadījumu.

«EK apkopojusi uzraudzības dienestu datus, kas indicē problēmas liellopu gaļu saturošas produkcijas ražošanā, taču ar to nekas nebeidzas. Visticamāk, EK būs jāpieņem turpmāki lēmumi par izmaiņām marķējuma prasībās, atzīstot, ka patērētājiem ir būtisks ne tikai pārtikas nekaitīgums, uz ko līdz šim likts galvenais akcents, bet arī pārtikas produktu kvalitāte, tai skaitā - sastāvs,» norādīja Meistere.

Liellopu gaļas trimmingā jeb atgriezumos, kurus Latvijas uzņēmums Kuršu zeme iegādājās no Polijas uzņēmuma FHU Mipol Sp.j. un izmantoja gaļas konservu ražošanā, konstatēti 87 % zirgu gaļas, liecina Lielbritānijas laboratorijā Genon veikto laboratorisko izmeklējumu rezultāti.

Kā informēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvji, dienests liellopu gaļas atgriezumu paraugu laboratoriskai izmeklēšanai nosūtīja pēc tam, kad veicot izejvielu izsekojamības pārbaudi uzņēmumā Kuršu zeme, netika gūti dokumentāli pierādījumi tam, ka uzņēmums būtu iegādājies un konservu ražošanā izmantojis zirgu gaļu. Tomēr, tā kā laboratoriski uzņēmuma ražotajā produkcijā tika konstatēta zirgu gaļas klātbūtne, PVD nolēma pārbaudīt no Polijas uzņēmuma iegādātās izejvielas sastāvu.

Par Polijas izcelsmes liellopu gaļas atgriezumiem, kuru sastāvā konstatēti 87 % zirgu gaļas, PVD informēs Polijas pārtikas uzraudzības dienestu un Eiropas Komisiju, jo, visticamāk, Polijas uzņēmums šādu viltotu liellopu gaļas izejvielu ir piegādājis uzņēmumiem arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Lai palielinātu Igaunijas tūristu skaitu Latvijā, visi Igaunijas lielākā dienas laikraksta “Postimees” lasītāji 2004. gada 15.aprīlī bez maksas saņems krāsainu avīzes formāta ceļvedi “Apraugi kaimiņus latviešus!” 24 lappušu apjomā igauņu valodā par ceļošanas, izklaides un atpūtas iespējām Latvijā. Projekta ierosinātājs un realizētājs ir sabiedrisko attiecību un tulkošanas birojs “Idea Media”. Ar Tūrisma attīstības valsts aģentūras un Rīgas domes Attīstības departamenta finansiālo atbalstu, Cēsu, Jūrmalas, Kuldīgas, Talsu, Tukuma un Valkas pašvaldību līdzdalību, kā arī piesaistītajiem reklāmdevēju līdzekļiem tiek segtas izdevuma sagatavošanas, drukas un izplatīšanas izmaksas. Privāto sektoru pielikumā pārstāv viesnīcas ‘Hotel de Rome”, “Reval Hotel Latvija”, “Park Hotel Rīdzene”, “SAS Radisson Daugava”, “NB hotel”, “Krimuldas rehabilitācijas centrs”, aviokompānija “air baltic”, “Impro ceļojumi”, “Jāņasēta”, “Statoil”, Rīgas Zooloģiskais dārzs, “Līvu akvaparks”, “Baltic Tours”, “Lauku ceļotājs”, “Bowlero” Ozo golfa klubs, Turaidas, Mežotnes, Bīriņu, Durbes, Jaunmoku pils un Jaunpils pils muzejs, kā arī Šlokenbekas muiža, spēļu klubs “Klondaika”, Parex banka, “Stendera ziepju veikals”, restorāns “Čarlstons”. Pielikums veidots gan kā informatīvs uzziņu resurss, gan kā saistošs tūrisma izdevums, kura galvenais mērķis – radīt interesi par Latviju, veicināt kaimiņzemes iedzīvotājos vēlmi apmeklēt mūsu valsti. Tajā būs informācija par četriem Latvijas novadiem un atsevišķām pilsētām, intervija ar Latvijas prezidenti Vairu Vīķi Freibergu, ar Igaunijā populārāko Latvijas aktrisi Ingrīdu Andriņu, saruna ar aktrisi Rēziju Kalniņu, grupām “Prāta vētra” un “The Hobos”. Bijušais Latvijas vēstnieks Igaunijā Gints Jēgermanis savā rakstā atceras, kā “cūku kara” laikā viņam Igaunijas TV tiešraidē uzdāvināts dzīvs sivēns, Guntars Godiņš īsi raksturo atsevišķo un kopīgo igauņu un latviešu valodā; pielikumā rodams izskaidrojums, kāpēc igauņiem tik tīkams latviešu vārds “saldējums”. Būs arī Latvijas un Rīgas notikumu kalendārs 2004. gadam. Rīgas sadaļā stāstīts par šodienas Rīgu – arhitektūras, kultūras, iepirkšanās, gastronomijas un izklaides kontekstā. Raksti un vizuālais materiāls par Latvijas Nacionālo operu, jūgendu, Rīgas muzejiem un galerijām, sniegta praktiskā informācija. Pielikumā tiks publicēti arī visu Latvijas un Rīgas Tūrisma informācijas centru koordinātes un noderīgu interneta lapu adreses. “Latviešu tradīcijas, jūgendstils Rīgas arhitektūrā, viduslaiku muižas un pilis, jūra, baznīcas, Latvijas Nacionālā opera, - šo uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl, un igauņiem varētu likties, ka tas ir kas labi pazīstams. Nenoliedzami, latviešiem ar igauņiem ir kopīga vēsture, mums ir tādi paši lauki un ezeri, mums uzbrukušas kopīgas nelaimes un mums ir kopīgi draugi. Mums ir pat kopīga upe - Gauja/Koiva, kas 20 km tek pa Latvijas – Igaunijas robežu. Un tomēr mēs esam atšķirīgi. Tas, kas atrodas tepat blakus kaimiņos, ir citādāks, - iepazīšanas un apskatīšanas vērts. Mēs igauņiem vēlamies parādīt labāko, kas mums ir. Šogad pirmo reizi igauņi savā laikrakstā “Postimees” atradīs pielikumu - ceļvedi pa Latviju.” saka Latvijas vēstnieks Igaunijā Edgars Skuja. Igaunija Latvijai ir ļoti nozīmīgs un stabils tūrisma tirgus. 2003. gadā 26 % jeb 642 tūkstoši no ārvalstu tūristiem, kas ieradās Latvijā, bija igauņi, tādējādi ieņemot otro vietu ārvalstu ceļotāju vidū Latvijā. „Mūsu mērķis ir palielināt igauņu tūristu skaitu Latvijas reģionos. Igauņi ļoti labi zina Ziemeļlatviju, Vidzemi un Rīgu, taču maz zina par Zemgali, Kurzemi un Latgali. Pēc projekta realizācijas Latvijā palielināsies to igauņu tūristu skaits, kura mērķis ir atpūta un ceļojumi un samazināsies igauņu tranzīttūristu skaits”, atzina Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktore Marika Zante. 2002. gada martā kopā ar Lietuvas lielāko dienas laikrakstu “Lietuvos rytas” tika izplatīts pirmais šīs kampaņas produkts - bezmaksas preses pielikums lietuviešu valodā “Apraugi kaimiņus latviešus!” (“Pažvelk i kaimynus latvius!”, ti

Kūpinātas strausa gaļas desiņas un gliemežu delikateses – tāda ir jaunā Latvijas garša, kas dzimst Kuldīgas novadā.

Apvienojot strausu fermas, gliemežu audzētavas un gaļas pārstrādes īpašnieku potenciālu, Kurzemes biznesa inkubatorā izveidots uzņēmums, kas ap pērnajiem Ziemassvētkiem Kalnciema tirgū nogādāja pirmo kopīgi izstrādāto un par labu atzīto produktu – strausa gaļas desiņas. Īsā laikā pieprasījums tā audzis, ka idejas autore Agnese Buka nolēmusi atstāt algotu darbu un pievērsties tikai «jaunas Latvijas garšas» veidošanai, kā viņa pati apzīmē biznesa ideju. Pavisam drīz strausa gaļas produktu klāstu papildinās gliemežu delikateses un eksotika kļūšot par jauno Latvijas tradīciju, uz gardēžu mērķauditoriju tēmē kuldīdznieki. «Patiess stāsts un aicinājums baudīt,» savu koncepciju atklāj SIA Alias products pārstāvētā zīmola Baudi! idejas autore A.Buka. Gastronomiskais tūrisms, viņasprāt, varētu būt viens no lielākajiem tūristu magnētiem.

Lai gan gatavojas svinēt simtgadi, Latvija joprojām sirgst ar identitātes krīzi

Pēc padomju nosacītās komas garajiem gadiem tas ir saprotami. Un tomēr. Padomju valsts ir pagalam, bet tās velis joprojām klimst pa mūsu ielām, televizoriem un ar internetu svētītajiem tālruņiem. Latviešu senais gēns liek to pamielot, un to arī cītīgi darām.

Taču šim skābputra šķebina, sklandu rauši ar’ pie sirds galīgi neiet, varbūt vienīgi cauri laikiem dzīvojošo valūtu dzimtenīti pa retam ieklunkšķina, ja nu to kāds sevišķs labvēlis izlicis velīšu cienasta galdā. Parādībai vairāk patīk našķēties ar atmiņām, izsūcot tās no padomju ekspilsoņu galvām, apzelējot, apgremojot, palaižot kādu atraudziņu, kuru vecajam par prieku notranslē vismaz viens no skatītāko televīzijas kanālu plejādes, un tādējādi atkal satūcot atpakaļ ķobī. Kā manuālais terapeits kauliņus, tā šis vēsturiskās pus- un post-patiesības atkal piekoriģē no jauna, lai neizlec no eņģēm. Tas ilgstoši bijis visai pašpietiekams cikls, jo ir gan ēdēji, gan tie, kurus apēd. Un grūti tam paredzēt galu.

Šī gada 27. novembrī no NBS Pārtikas dienesta Pārtikas un veterinārais dienests saņēma telefonisku sūdzību, ka drošības dienestiem un NBS vienībām piegādāti Kartupeļu – desas salāti ar produkta marķējumā svītrotu beigu realizācijas termiņu (zem svītrojuma saskatāms iedrukāts derīguma termiņš – 28.10.2006.). Produkcijas sagatavošanu un piegādi NBS vienībām veica SIA Fazer Amica.

PVD Rīgas pilsētas pārvaldes pārtikas inspektori, veicot kontroli SIA Fazer Amica struktūrvienībā, konstatēja, ka telefoniskā informācija ir apstiprinājusies, Db.lv informēja dienesta pārstāve Iresa Miksone. Pēc uzņēmuma vadības skaidrojuma, derīguma termiņa svītrošanu ir veikuši pašrocīgi, nenodrošinot jaunā jeb papildus marķējuma izgatavošanu katrai fasētajai produkcijas vienībai.

Salātu ražotājs a/s MELECO (Igaunija) ir nosūtījis savu atvainošanās vēstuli, kurā ir minēts fakts par kļūdaini iedrukātu derīguma termiņu Kartupeļu – desas salātiem, kas faktiski tika ražoti 23.11.2006. ar derīguma termiņu 28.11.2006. Tika paņemti kontrolparaugi kartupeļu-desas salātiem oriģināliepakojumā, kuri tika nosūtīti uz Nacionālo Diagnostiskas centra laboratoriju izmeklējumu veikšanai. 4.decembrī saņemtā galīgā atbilde apstiprina, ka salāti atbilst obligātajām nekaitīguma prasībām pēc mikrobioloģiskajiem rādītājiem (paraugs tika izmeklēts t.sk. uz stafilokokkiem, salmonellām, enterobaktērijām u.c. mikroorganismiem).

Saskaņā ar tirgus pētījumu kompānijas Nielsen datiem a/s Rīgas Miesnieks tirgus daļa palielinājusies līdz aptuveni vienai ceturtdaļai no kopējā gaļas tirgus un turpina augt visās nozīmīgākajās produktu grupās – vārītās desas, cīsiņi, cepamās desas, pelmeņi, kūpinātā gaļa un kūpinātās desas.

Tirgus daļu ir palielinājis arī nesen iegādātais Jelgavas gaļas kombināts, līdz ar to abiem uzņēmumiem kopā sasniedzot aptuveni vienu trešdaļu no kopējā gaļas tirgus.

Rīgas Miesnieks ir dibināts 1922.gadā Rīgā. Kopš 1998.gada Rīgas Miesnieks ietilpst HKScan grupā, kas ir viena no vadošajām pārtikas produktu ražošanas kompānijām Ziemeļvalstīs un ietver gaļas pārstrādes uzņēmumus Somijā, Zviedrijā, Polijā un Baltijas valstīs. HKScan grupā Baltijas valstīs bez a/s Rīgas Miesnieks ietilpst arī Rakveres gaļas pārstrādes uzņēmums, AS Ekseko, a/s Tallegg Igaunijā un Klaipedos Maisto Mesos Produktai Lietuvā.

Lietuva nesekos Latvijas piemēram, kad pirms dažiem gadiem, sabrūkot bankai Parex, Latvijai vajadzēja lūgt palīdzību Starptautiskajam Valūtas fondam. Tā sacījusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

«Nešaubos, ka Lietuva ir spējīga pati tikt galā. Šī banka Lietuvas banku sistēmā aizņem vien desmito daļu. Gan valdībai, gan Lietuvas Bankai ir pietiekami līdzekļu, lai sniegtu garantijas visiem Lietuvas noguldītājiem - ne tikai Snoras [noguldītājiem] - par esošo apdrošināšanas summu 350 tūkstošiem litu (71,4 tūkstoši latu),» skaidroja Grībauskaite.

Viņa arī paudusi atbalstu valdības rīcībai, lemjot par piektās pēc aktīvu apmēra lielākās komercbankas Lietuvā Snoras nacionalizēšanu. Bankas nacionalizācija «palīdzēja apturēt nekaunīgu uzbrukumu Lietuvas banku sistēmai un tās iedzīvotāju interesēm», tā viņa.

#Ja Latvijā dominē divas lielās veikalu ķēdes, igauņiem un lietuviešiem ir vairākas, arī savi veikali, kas ir ieinteresēti vietējo produktu tirgošanā.

Izpētot dārzeņu cenas Latvijas un abu kaimiņvalstu lielākajos veikalos, Agroresursu un ekonomikas institūts nule kā secinājis – Latvijā vairumā gadījumu dārzeņu cenas vidēji ir augstākas, pat neskatoties uz samazināto PVN. Būtiski dārgāki nekā Lietuvā ir gan kartupeļi, gan šampinjoni, āboli, sīpoli un pat burkāni. Savukārt Latvijas ķiploki dārgāki par Lietuvas ķiplokiem tieši divas reizes – attiecīgi 5,01 un 2,51 eiro par kilogramu.

Te gan rodas jautājums – ar ko tik ļoti atšķiras abu kaimiņzemju garšaugu audzēšanas izmaksas un tirdzniecības uzcenojumi, ka valda tik liela cenu atšķirība? Par ķiploku ražas atšķirībām pagaidām skaidrības nav, bet tas, ka lielais mitrums pagājušā gada rudenī nodarīja skādi pašmāju dārzeņiem, lielai daļai burkānu un kartupeļu paliekot uz lauka, ir neapstrīdams fakts. Un viens no iemesliem, kāpēc, tuvojoties pavasarim, dārzeņu un kartupeļu cenas vēl var augt.

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Atšķirībā no lietuviešiem un igauņiem, kuriem liels fokuss ir uz to, kā investēt un nopelnīt, Latvijā bieži vien ir sajūta, ka vairāk ir fokuss uz to, kā skaisti iztērēt. Bet no kurienes tā nauda nāks, un kas par to maksās? Nozarē ir izteikts vietējā kapitāla attīstītāju trūkums, kā arī veikts pārāk maz investīciju, kas tagad ir jāatgūst. Un tam ir tieša saistība ar to, kādos mājokļos cilvēki dzīvo, kādos birojos viņi strādā, kādas mums ir ražošanas un loģistikas platības.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums saka Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Fragments no intervijas

Lai gan pieprasījums ir liels, mājokļu būvniecībā kā aktivitātē, tā cenās atpaliekam no Tallinas un Viļņas. Kas kavē straujāku jaunu mājokļu attīstību Latvijā?

Mājokļu tirgus ir atdzīvojies pēdējos divos, trīs gados. Būtu akadēmiskas intereses vērts jautājums, kāpēc bija tā, ka Lietuvā katru gadu uzbūvēja 5000 dzīvokļu, Rīgā - 1500. Arī tagad. Nupat izskatās, ka šogad Rīgā būs kādi 2000 dzīvokļu uzbūvēti. Nav vienas atbildes uz šo jautājumu. Ja parunā ar bankām, tad vēl nesen trešdaļa vai pat puse atteikumu kredītam bija tāpēc, ka cilvēki nespēj pierādīt ienākumu legālu izcelsmi. Kā jau minēju, arī vietējā kapitāla attīstītāju trūkums, ko ārvalstu investori veiksmīgi aizpilda ar lietuviešiem un igauņiem līderībā. Bet tirgus pamazām atdzīvojas, uzņem apgriezienus.

Visas trīs Baltijas valstis tiek uztvertas kā viens veselums ārvalstu kontekstā – ne tikai ģeogrāfiskā novietojuma un līdzīgo vēsturisko notikumu dēļ, bet arī sociālajos, ekonomiskajos un politiskajos rādītājos.

Tomēr atšķirīgās mentalitātes un kultūras kodi nereti maina visu kopējo ainu. Jo īpaši tas attiecas uz dažādiem ieradumiem, tradīcijām, ikdienas paradumiem iepirkšanās un kultūras patēriņa jomā, turklāt rādās, ka visas kaimiņvalstis ir krasi atšķirīgas un to kultūras kodi atspoguļojas arī vizuālajā komunikācijā.

1. Kamēr igauņi klausās, lietuvieši vizualizē

Skaidrs, ka šīs robežas saplūst un viss nav viennozīmīgi balts un melns, tomēr, papētot vairākas kampaņas, nākas secināt, ka igauņi daudz lielāku uzsvaru liek uz ziņas nodošanu un spēcīgu vēstījumu radīšanu, kamēr lietuvieši fokusējas uz vizuāli spilgtiem vai iespaidīgiem kadriem. Arī lielie reklāmas laukumi ir labs piemērs, kas liek secināt, ka Igaunijā tas būs teikums ar «tvistu», kamēr Lietuvā galvenā ziņa tiks nodota ar spilgtiem vizuālajiem risinājumiem, ko varbūt papildinās kāds teksts. Arī Igaunijas TV reklāmas tiek balstītas uz spēcīgiem vārdu salikumiem, kamēr lietuvieši bagātinās savus stāstus ar īpašu poētiskumu, izteiktām vizuālām detaļām un efektīviem radošajiem risinājumiem.

Pēdējā gada laikā alkoholisko dzērienu tirdzniecība Igaunijas pierobežā plaukst un zeļ. Kā DB pārliecinājās Ainažos, igauņu un somu tūristi lielos apjomos iepērk alkoholiskos dzērienus, jo akcīzes starpība ar Igauniju dzērienus ļauj iegādāties krietni vien lētāk.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Alkohola veikalu Alko 1000 Market igauņiem piederošā kompānija SIA ET Invest izveidojusi bijušajā Latvijas-Igaunijas robežpunktā, kurš ilgu laiku stāvējis tukšs. Kompānijai vēl ir veikali Valkā, Apē un nule kā līdzīgs veikals atvērts Grenctālē. Ainažu Alko 1000 Market veikala vadītājs Oskars Kotāns neslēpj, ka alkohola tirdzniecība ir ienesīgs bizness. Kamēr ir iespēja, nauda ir jāpelna, viņš pamato veikalu izveidi.

Alko 1000 Market Ainažos darbu sācis maijā, bet jau pērn decembrī netālu durvis vēra igauņiem piederošs SuPerAlko, kam ir vesels veikalu tīkls Igaunijā. «Neesmu analītiķis, bet ekonomisti jau aprēķinājuši, ka alkohola akcīzes celšana valstij nekādu peļņu nenesīs. Varbūt īstermiņā būs ieguvums – mēnesi, divus, trīs, bet pēc tam viss aizies lejā. Ja izlīdzināsies cenas un akcīzes nodoklis ar Igauniju, tad kāda jēga igauņiem vai somiem būs braukt pie mums iepirkties. Tad arī somi vairs nebrauks, bet iepirksies Igaunijā,» vērtē Kotāns. Viņš atklāj, ka ziemeļvalstu kaimiņi Latvijā nepērk tikai alkoholiskos dzērienus, bet arī pārtiku un būvmateriālus, līdz ar to šī pārrobežu iepirkšanās dod savu artavu Latvijas ekonomikā. Uzņēmums sadarbojas ar lielākajiem pašmāju alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu ražotājiem un, kā lēš Kotāns, pēc akcīzes palielināšanas apjomi var sarukt. Strādāsim, kamēr būs izdevīgi. Ja nebūs izdevīgi, slēgsim veikalus, tā O. Kotāns.

Samērīgi patēriņa kreditēšanas reklāmas ierobežojumi būtu nepieciešami, taču ir nepieciešama nopietnāka situācijas analīze un vienkārši akli skriet pakaļ igauņiem nav pareizais piegājiens, uzskata Bino.lv vadītājs Toms Jurjevs.

«Runājot par vecuma ierobežojumu, es noteikti atbalstu ierobežojumu, kas ierobežotu personām līdz 20 gadu vecumam saņemt dažāda veida aizdevumus. Taču domāju, ka šis jautājums būtu jāskata plašāk un vajadzētu arī ierobežot jauniešu iespējas izmantot banku kredītkartes un saņemt patēriņa kredītus. Jo tieši banku aizdevumi pārsvarā ir par ievērojami lielākām summām kā nebanku, tādēļ, ja mērķis ir pasargāt jauniešus no pārlieku lielām saistībām, tad tieši aizņemšanos bankās būtu īpaši jāierobežo, līdztekus ierobežojumiem aizņemties nebankās.» uzskata T. Jurjevs.

Latvijas Finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) biedri jau vairākus gadus ir vienojušies neizsniegt aizdevumus personām jaunākām par 20 gadiem, viņš skaidro.

Pelmeņu ražošanā tiek ievērota proporcija: 55% mīklas un 45% gaļas. A/s Rīgas miesnieks piekrita Db.lv parādīt, kā tiek ražoti pelmeņi, kādas ir to sastāvdaļas un no kurienes nāk gaļa, kas tajos pildīta. Vairāk uzziniet šīs nedēļas rubrikā Kā top?!

Kā top Rīgas miensieka «Pilsētas pelmeņi», skatieties augstāk galerijā!

No kopējiem Jelgavas ražotnē saražotiem pelmeņiem aptuveni 40% tiek eksportēti un aptuveni 60% nonāk Latvijas tirgū. Latvieši ir lielākie pelmeņu ēdāji Baltijas valstīs, zināja stāstīt Rīgas miesnieka ražošanas vadītājs Prīts Dreimans (Priit Dreimann).

Viņš atzina - latviešu un igauņu gaumes ir diezgan līdzīgas, lai arī igauņi pelmeņus ēd mazliet mazāk, savukārt lietvieši izvēlas nedaudz citādākas garšas. Pēdējā laikā aug arī Igaunijā pārdoto pelmeņu apjomi, saka P. Dreimans.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Latvijā šobrīd tiek izskatīta tā sauktā būvnieku karteļa lieta. Lietuvā ir izskatīta līdzīga lieta, kura tika izbeigta tikai tāpēc, ka konkurences pārkāpums tika pamatots ar krimināllietas izmeklēšanā nelikumīgi iegūtiem pierādījumiem.

Turpmāk rakstā norādīšu lietas faktus un galvenos secinājumus, kas var būt aktuāli arī Latvijas būvnieku karteļa lietā.

Īsumā par lietas faktiem

Lietuvas Konkurences padome (turpmāk – Lietuvas KP) 2018. gada 13. septembrī uzsāka izmeklēšanu par iespējamu karteli būvniecības nozarē. Izmeklēšanas laikā Lietuvas KP ieguva pierādījumus no Īpašā izmeklēšanas dienesta.

2021. gada 18. maijā viens no uzņēmumiem (AS “BMGS”) iesniedza Lietuvas KP lūgumu izņemt daļu no izmeklēšanas lietā esošajiem pierādījumiem. Iesniegums tika pamatots ar Viļņas Apgabaltiesas 2021. gada 10. maija spriedumu. Šajā spriedumā noteikts, ka prokurora lēmums, ar kuru Īpašajam izmeklēšanas dienestam atļauts nodot daļu pirmstiesas izmeklēšanas lietā iegūto pierādījumu Lietuvas KP, ir nelikumīgs.

Līdz ar Viļņas apgabaltiesas uzlikto arestu airBaltic īpašumiem, aviokompānija grasās samazināt reisu skaitu Lietuvā, palielinot reisu skaitu Rīgā.

«Mēs nepametīsim Lietuvas tirgu, tomēr reisu skaits noteikti samazināsies,» reaģējot uz Lietuvas tiesas lēmumu uzlikt arestu airBaltic īpašumiem, uzsver airBaltic prezidents Bertolts Fliks — tuvākajā laikā tikšot slēgta daļa no nerentablajiem Viļņas maršrutiem.Pilnībā no Lietuvas tirgus gan airBaltic neaizies un savu bāzi Viļņā neslēgs. «Mēs nepametīsim Lietuvas tirgu, tomēr reisu skaits noteikti samazināsies,» uzsver airBaltic prezidents Bertolts Fliks - tuvākajā laikā tikšot slēgta daļa no nerentablajiem Viļņas maršrutiem. Vienlaikus līdz gada beigām tikšot atklāti pieci jauni reisi no Rīgas uz citiem galamērķiem. Tāpat parādījušās spekulācijas, ka airBaltic turpmāk varētu Lietuvā operēt caur Kauņas lidostu. Šobrīd Lietuvas tirgus ienes ievērojamu daļu no airBaltic ienākumiem - no Viļņas Latvijas aviokompānija apkalpo 20 maršrutus, kamēr no Rīgas 47 maršrutus.

2007. gada septembrī no visām trijām Baltijas valstīm Latvijas iedzīvotājiem, lai iegādātos pārtikas preces, maciņš jāatver visplašāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvijā visdārgāk maksā tādas pārtikas preces kā desas, piens, olas, rudzu un kviešu maize, cukurs un kartupeļi. Lai gan par pārtiku maksājam vairāk nekā mūsu kaimiņi, toties par elektroenerģiju vismazāk.