NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes preses centrs izplatījis informāciju par drošības zonām NATO samita laikā.

Drošības zonas

Drošības zonas Rīgā būs laikā no 27. līdz 29. novembrim ap NATO samita norises vietām un delegāciju viesnīcām.

Šajās dienās drošības zonas plānotas:

Olimpiskā sporta centra rajonā

1. Grostonas, Tomsona, Zaubes, Nītaures, Mālpils , J. Daliņa ielās

2. Skanstes ielā no Mālpils līdz Zirņu ielai

3. Vesetas ielā no Sporta ielas

4. Ēveles ielā līdz Kr. Valdemāra ielai

Rīgas centrā

1. Arhitektu un Inženieru ielās

2. Elizabetes ielā no Tērbatas līdz Kr. Barona ielai

3. Alfrēda Kalniņa ielā no Kr. Barona ielas līdz Marijas ielai

4. Merķeļa ielā no Brīvības bulvāra līdz Marijas ielai

Šodien Sužos tiks apbalvoti 50 labākie augusta mēneša orientēšanās sacensību "Magnēts" dalībnieki, kā arī turpināsies izcīņa par sacensību galveno balvu - automašīnu Fiat Panda 4x4.

Kā jau iepriekš ziņots, sacensības rīko orientēšanās sacensību rīkotājs "Magnēts" sadarbībā ar itāļu automašīnu Fiat un Alfa Romeo oficiālo pārstāvi Latvijā "Auto Italia". Sacensības noris jau kopš maija un līdz galvenās balvas izcīņai atlicis vairs tikai mēnesis.

Šobrīd izcīņu par "Auto Italia" dāvāto galveno balvu Fiat Panda 4x4 automašīnu turpina 173 dalībnieki, kuri ir izpildījuši noteiktās prasības - katru mēnesi noskrējuši vismaz 5 kārtas un finišējuši ar ieskaitītu rezultātu.

Tāpat katru mēnesi kādā no etapiem visiem dalībniekiem un interesentiem ir iespēja pašiem sēsties pie stūres un pa meža ceļiem izmēģināt mazo džipu Fiat Panda 4x4.

Iepriekšējā sacensību etapā savus spēkus orientēšanās sportā izmēģināja arī Latvijā populāri mūziķi, ne tikai skrienot pa mežu, bet arī braucot ar Fiat Panda. Pēc brauciena atzinīgus vārdus mazajam auto veltīja mūziķi no grupām "Putnu balle" (attēlā), "Double Faced Eels", Dons un citi.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ķīnas elektrisko automašīnu nomas uzņēmums Panda New Energy pasūtījis 250 000 elektrisko automobiļu Zviedrijas autoražotāja Saab īpašniekiem - Ķīnas konsorcijam National Electric Vehicle Sweden AB (NEVS), teikts ceturtdien publiskotajā NEVS paziņojumā.

Pasūtījuma summa veido 12 miljardus dolāru (11 miljardus eiro).

Šis ir otrs pasūtījums šajā rudenī, ko saņēmis NEVS, kas saskāries ar būtiskām finanšu problēmām kopš tas tika izveidots 2012.gada jūnijā, lai pēc bankrota pārņemtu Saab aktīvus.

NEVS norāda, ka Ķīnas pasūtījums radīs darba vietas vairākiem simtiem cilvēku.

Uzņēmums līdz 2020.gada beigām piegādās "Panda New Energy" 150 000 "Saab 9-3" elektriskās automašīnas, kas tiks veidotas uz Saab 9-3 sedana platformas. Vienošanās ietver arī 100 000 citu elektrisko automašīnu produktu un pakalpojumu, ko nodrošinās ar NEVS un tā īpašniekiem saistīti uzņēmumi.

Ļaundabīgo programmu (malicious programs) skaits 2007. gadā ir sasniedzis bezprecedenta augstumus, ziņo BBC.

Interneta drošības firmas uzskata, ka gada laikā ļaunprātīgo programmu skaits internetā ir pieckāršojies. Drošības firma Panda Software norāda, ka katru dienu tā saņem apmēram 3 000 ļaundabīgu programmu paraugus.

Drošības firmas AV Test rezultāti liecina, ka 2007. gada laikā tā ir atklājusi 5,49 miljonus unikālus ļaundabīgu programmu paraugus, kas ir piecas reizes vairāk nekā 2006. gadā, kad tādi bija tikai 972 606

Savukārt somu drošības firma F-Secure norāda, ka tā ir atklājusi, ka ļaundabīgās programmas gada laikā ir dubultojušās.

Panda Software oficiālajā paziņojumā norāda, ka ir iestājusies ļaundabīgo programmu epidēmija.

Rudens izskaņā tika atvērta reģistrēšanās iespēja uz šī gada lielāko organizāciju drošībai veltīto pasākumu Baltijā – Baltijas drošības konferenci 2024. Šajā pavasarī tā norisināsies 11. aprīlī, Rīgā. Konferences rīkotājs ir Drošības profesionāļu asociācija (DPA), kas organizē šo pasākumu jau trešo gadu. Asociācijas biedrs, uzņēmējs Māris Baltbergs informē, ka strādājot pie konferences satura, kā vienmēr, padziļināti tiek domāts par tematiku aktualitāti un nozares problemātiku, taču papildu tam šogad pasākums ieguvis citus apmērus gan lektoru ģeogrāfijas ziņā, gan izstādes apmēra, plānoto dalībnieku un demonstrāciju ziņā.

2024. gada konferences tēma – Efektīva drošības pārvaldība

Papildus vieslektoru sesijām jau ierastajos drošības virzienos - fiziskā un tehniskā drošība, kiberdrošība un informācijas drošība, darba aizsardzība un labbūtība, ugunsdrošība un civilā aizsardzība, - tiks aplūkoti arī jauni temati, kas pēdējā laikā iemantojuši lielu aktualitāti gan organizāciju, gan privātpersonu sektorā – finanšu un telekomunikāciju krāpniecība, vispārējā krīžu vadība.

M. Baltbergs norāda, konference ir iespēja iepazīt vietējās un pasaules tendences drošības jomā. “Uzsvaru gribu likt uz iespēju iepazīties ar citiem nozares speciālistiem un izzināt vietējās pieredzes. Ne visiem ir praktiskas iemaņas ārkārtas situācijās vai šo situāciju izmeklēšanā. Konference piedāvā iespēju apvienot praktisko un teorētisko, izzināt scenārijus un iepazīt risinājumus. Šogad plānojam uz skatuves aicināt jau 16 vieslektorus no 8 valstīm, un sagaidām, ka tēmas iezīmēs galvenos diskusiju tematus un pieredzes apmaiņas stāstus starp apmeklētājiem visas dienas garumā,” stāsta Baltbergs.

Datorvīruss I-Worm.Lentin.g, kas šķietami nācis no konkurējošas antivīrusu programmaturas kompānijas, nosūtījis tūkstošiem nejēdzīgu e-pasta vēstuļu antivīrusu kompānijas Datu drošības tehnoloģijas uzturētam e-pasta serverim Kā noskaidroja Db, šie sūtījumu nākuši no pagaidu e-pasta adreses, ko izmanto nesen nodibinātās antivīrusu kompānijas Panda Software Latvijas filiāles ģenerālmenedžeris Andrejs Mazjānis. Panda Software tehniskais menedžeris Mareks Melngailis sarunā ar Db teica, ka jaundibinatā filiāle saņēmusi sūdzības par nejēdzīga pasta saņemšanu no vairākām vietām, arī no mātes uzņēmuma Spānijā. A. Mazjāni Db neizdevās sazvanīt. «Mūsu pagaidu rīcībā esošā pasta servera ar vārdu laimīgais uzturētāji (kāda Latvijas kompānija) mums apgalvo, ka pie viņiem vīrusu neesot, lai gan serverī nebija instalēta vīrusu aizsardzība. Arī mums nāca nejēdzīgs e-pasts,» M. Melngailis stāstīja. Viņš teica, ka kopā ar servera administratoru cenšoties novērst turpmāku iespējami inficēta un nejēdzīga pasta izplatīšanu no šī servera, lai gan pagaidām neesot pazīmju, ka kaut kas tamlīdzīgs noticis. Datu drošības tehnoloģiju mārketinga direktors Valdis Škesters pasmējās no Db uzzinot, ka «Latvijas rekorda» līmeņa bezjēgas e-pasta daudzums nācis it kā no jaunā konkurenta. «Uzturam e-pasta pakalpojumu inbox.lv un tanī pirmdien divu stundu laikā ienāca 3 000 ar vīrusu inficētu vēstuļu. Tā kā šo pakalpojumu sargā mūsu drošības programmatūra, lietotājus tas neapdraudēja, taču redzot, kā veidojas nenormāli liela, kādu 5 000 e-pastu rinda, kas gaida ienākt serveri, mēs to uz dažām stundām apturējam,» V. Škesters stāstīja.

Valdības sēdē akceptēja noteikumus «Kārtība, kādā Drošības policija veic aizsargājamo amatpersonu aizsardzību (apsardzi)», kuri nosaka aizsargājamās amatpersonas un kārtību, kādā Drošības policija veic aizsargājamo amatpersonu aizsardzību (apsardzi) un sadarbojas ar citām valsts institūcijām,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā. Noteikts, ka Drošības policija aizsargā šādas amatpersonas: valsts amatpersonas: Ministru prezidentu; citas ar Ministru kabineta rīkojumu noteiktās amatpersonas. Kā arī ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju pārstāvjus (izņemot tās amatpersonas, kuru aizsardzību (apsardzi) saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu veic Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests): ārvalstu valdību vadītājus; ārvalstu ārlietu ministrus;ANO, Eiropas Padomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas vadītājus; citas ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju amatpersonas – pēc ārlietu ministrijas ierosinājuma. Drošības policija organizē valsts amatpersonu, ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi) un veic drošības pasākumus pilnā vai daļējā apjomā atbilstoši personas apdraudējumam. Drošības pasākumu pilns apjoms ir valsts amatpersonu, ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju pārstāvju fiziskās neaizskaramības, kā arī netraucētas un drošas pārvietošanās nodrošināšana (turpmāk – drošības eskorts), darbavietas, dzīvesvietas, pagaidu uzturēšanās vietas Latvijā apsardze un informācijas nesankcionētas ieguves novēršana. Drošības pasākumu daļējs apjoms ir atsevišķi šajos noteikumos minētie drošības pasākumi. Par ārvalstu amatpersonu plānotajām vizītēm Latvijā ārlietu ministrijas Valsts protokola vadītājs rakstiski informē Drošības policijas priekšnieku ne vēlāk kā septiņas darbdienas pirms vizītes sākuma, bet par neplānotu vizīti – dienā, kad ārlietu ministrija ir saņēmusi informāciju par attiecīgās vizītes organizēšanu. Noteikts, ja nepieciešams, Drošības policija, pamatojoties uz Drošības policijas priekšnieka pavēli, veic drošības pasākumus valsts amatpersonu uzturēšanās laikā ārvalstīs. Atkarībā no valsts amatpersonu, ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju pārstāvju pārvietošanās veida ir šādi drošības eskorti:†transportlīdzekļu eskorts – attiecīgos transportlīdzekļus pavada viens vai vairāki operatīvie transportlīdzekļi. Drošības policija to organizē un izpilda sadarbībā ar Valsts policiju; miesassargu eskorts, kuru nodrošina Drošības policija. Ja Latvijā notiek pasākumi, kurus rīko vai kuros piedalās valsts amatpersonas, ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju pārstāvji, pēc Drošības policijas norādījuma un tās vadībā sabiedrisko kārtību pasākumos nodrošina Valsts policija. Noteikts, ka drošības pasākumos iesaistīto institūciju darbību koordinē Drošības policijas amatpersonas,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.

Lai pirmklasniekiem mācītu satiksmes noteikumus un bērnu vecāki varētu justies mierīgi par mazo skolēnu pirmajām patstāvīgajām gaitām, Ceļu satiksme drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Satiksmes, Iekšlietu ministrijām un Valsts Policiju rīko bērniem veltītu satiksmes drošības kampaņu "Piesprādzē! Neriskē!". Tās galvenais mērķis ir mācīt mazos cilvēkus vienmēr atcerēties par satiksmes drošību, gan piesprādzējoties braucot automašīnā, gan ievērojot satiksmes noteikumus ejot pa ielu.

Lai aktualizētu drošības jostu lietošanu mazajiem pasažieriem, šogad ar kampaņas palīdzību tiek uzrunāti 1. un 2. klases skolēni.

Mācību materiāls "Droši uz ielas" un Pasažiera apliecība

Vairāk nekā 40 000 pirmo klašu audzēkņiem CSDD sagatavojusi mācību materiālu "Droši uz ielas". Skolēni aicināti pēc mācību materiāla apguves kopā ar vecākiem parakstīt solījumu, kas apstiprina viņu apņemšanos turpmāk vienmēr automašīnā lietot drošības jotas. "Robja birojs" apņēmīgajiem pasažieriem nosūtīs pasažiera apliecības - simbolisku dokumentu, kas būs mazo satiksmes dalībnieku dotā solījuma liecība un atgādinājums. Pasažieru apliecības skolēniem nogādās SIA "DPD Latvija".

Digitālā transformācija, kas aizsākās pirms vairākiem gadu desmitiem un savu kulmināciju sasniedza pandēmijas laikā, ir mainījusi mūsu darba metodes. Darbinieki soli pa solim pielāgojās jaunajam darba stilam, un tagad viņiem ir nepieciešama vēl lielāka elastība. Lai to nodrošinātu, rodas nepieciešamība pēc jaunām tehnoloģijām. Taču pāreja uz mūsdienīgu darba vidi ir saistīta ar papildu izaicinājumiem, lai izveidotu nesalaužamu uzņēmuma kiberaizsardzības vairogu. No atbilstošu IT risinājumu ieviešanas līdz iekšējās kultūras maiņai – kibernoturības veidošana nav sasniedzama tik vien kā ar “dažu soļu kombināciju”.

Rītdiena sākas šodien

Mainoties darba veidam, kad attālinātais darbs no jebkuras vietas pasaulē kļūst par mūsdienu dzīves realitāti, kā arī Baltijas valstīm saskaroties ar lielākiem kiberuzbrukumiem, būtiska kļūst uzņēmuma datu aizsardzība. Neatkarīgi no tā, vai esat mazs uzņēmums vai valstiski nozīmīga organizācija, tas, ka hakeru uzmanības centrā ir tikai lieli uzņēmumi, ir mīts. Jo elastīgāki vēlaties kļūt, jo lielāka uzmanība ir jāpievērš drošībai – jāaizsargā nemitīga patentētu datu plūsma mākoņos, attālinātās vidēs un birojā, kā arī jāsaglabā uzticama partnera tēls visās uzņēmējdarbības jomās.

Taču daudzas organizācijas joprojām nezina, ar ko sākt. Dell Technologies “Breakthrough” pētījums, kurā piedalījās 10 500 respondentu no vairāk nekā 40 valstīm un kurā tika pētīta cilvēku spēja pielāgoties digitālajām pārmaiņām, liecina, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš izpratnei par kiberdrošību un tehnoloģiskajiem procesiem. Dati liecina, ka 72% respondentu uzskata, ka darba paradumu maiņa viņu organizāciju ir pakļāvusi vēl lielākam riskam, savukārt 62% uzskata, ka organizācijas kiberdrošības vājākais posms ir tās darbinieki. Tomēr darbiniekiem ir jāzina, ka organizācija viņus atbalsta un rūpējas par digitālajiem rīkiem, ko tie izmanto ikdienā, strādājot birojā vai attālināti.

Šogad, 20. oktobrī, Rīgā notiks pirmais Ziemeļeiropas drošības tehnoloģiju samits, kas iezīmē zināmu pavērsienu drošības un aizsardzības industrijā. Kaut gan šīs nav pirmais starptautiskais drošības pasākums, tas tomēr atšķiras ar jaunu tendenci – runātāju ģeopolitiskās uzrunas savīt ar vietējās industrijas produktu un pakalpojumu klāstu, un prezentēt tieši vietējās tehniskās spējas. Kaut gan “Nordic SecTech Summit 2022” ir tikai viens pasākums, tas ir daļa no lielākas tendences drošības un aizsardzības industrijas attīstībā, par kuru var teikt, ka 30 gadus pēc neatkarības Latvijā top jauna, aizraujoša, eksportspējīga industrija.

Fiziskās drošības tirgus augs par 62,75 Miljardiem EUR tuvākajos 4 gados

Pasaules tirgus izpētes uzņēmums Technavio ir publicējis 2022.-2026. gada prognozi un analīzi par fiziskās drošības tirgu, kurā prognozēts, ka turpmāko četru gadu laikā tas palielināsies par 62,75 miljardiem euro.

Technavio lēš, ka 33% no šīs nākotnes izaugsmes radīsies Eiropā, un galvenie tirgi ir Apvienotā Karaliste un Vācija.

“Terorisms un noziedzība nav raksturīgi tikai jaunattīstības valstīm; šādu incidentu skaits pieaug arī attīstītajās valstīs,” norāda Technavio. “Tāpēc uzņēmumi, kā arī komerciālie un dzīvojamie kompleksi izmanto fiziskās drošības risinājumus, kas ietver videonovērošanu, piekļuves kontroli un citas drošības tehnoloģijas.”

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā aizdomās turēto atbrīvošanai iemaksātās drošības naudas izcelsmi.

KNAB atgādināja, ka, pildot likumā noteikto pienākumu pēc diviem mēnešiem atkārtoti izvērtēt apcietinājuma pamatotību, izmeklēšanas tiesneši laikā no 4.februāra līdz 14.februārim atkārtoti izskatīja jautājumu par nepieciešamajiem drošības līdzekļiem četrām apcietinātajām personām. Trijos gadījumos pieņemts lēmums mainīt drošības līdzekli no apcietinājuma uz drošības naudu attiecīgi 70 000, 100 000 un 200 000 eiro apmērā.

KNAB lūdza izmeklēšanas tiesnesim visām četrām personām pagarināt apcietinājuma termiņu, argumentējot ar konkrētiem faktiem, kurus šobrīd izmeklēšanās interesēs birojs nevarot izpaust.

Pret 70 000 eiro drošības naudu atbrīvots uzņēmējs Edgars Teterovskis, bet RS Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins un bijušais RS valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens no cietuma izlaists attiecīgi pret 100 000 un 200 000 eiro.

Jaunākais, nosacīti postošais interneta tārps I.worm.Thanatos.b skāris vairākus desmitus Latvijas uzņēmumu un organizāciju datortīklus, bieži pārtraucot to darbu. Tā Db Online stāstija anti-vīrusu sistēmu izplatītāja Datoru drošības tehnoloģiju (DDT) mārketing direktors Valdis Šķesters. V. Šķesters teica, ka viņa kompānija vien saņēmusi «desmitiem» zvanu un izsaukumu pie klientiem, kur t.s. tārpveidīgais vīruss bija pilnībā apturējis visu darbu ar datoriem. «I.worm. Thanatos bija vai nu paralizējis lietojumprogrammas, vai arī sistēmadministrators bija izslēdzis tīklu, lai apturētu tā plosīšanos un ļautu katru datoru iztīrīt atsevišķi,» V. Škesters teica. Tārps datu krājumus neiznīcina vai nesakropļo, taču inficētas un darboties nespējīgas lietojumprogrammas var izmantot tikai pēc to attīrīšanas ar speciālu programmatūru. «Galvenais kaitējums ir ekonomisks. Daudzviet algas maksāja cilvēkiem par nīkšanu pie kafijas tasēm kamēr mēs vai kādas citas antivīrusu kompānijas speciālisti atbrauca, lai pa vienam attīrītu visus tīklam pieslēgtos datorus. Pēc tam, cik zināms, bija iespējams izmantot visus datus,» V. Šķesters teica. Viņš zināja stāstīt, ka vīrusa aktivitāte Latvijā sasniedza savu kulmināciju 5. un 6. jūnijā pirm nedēļas nogales un vakardien jau bija pierimusies. «Tas bija viens no visintensīvākajiem uzbrukumiem vairāku gadu laikā,» V. Šķesters teica. Spānijas anti-vīrusu programmatūras Panda Software Latvijas pārstāvniecība ziņoja, ka pasaulē reģistrēti vismaz 400 000 datoru un datortīklu inficēšanas gadījumi. Kā izriet no Panda Software ziņojuma, ļaunprātīgo programiņu arī dēvē par Bugbear. V. Škesters, kura DDT izplata Kaspersky Laboratories anti-vīrusu risinājumus teica, ka šodien informēšot presi par būtiskākiem soļiem, ka novērst turpmākus vīrusu uzbrukumus. «Pirmais ir paātrināt tempu, kāda tiek atjaunota datu tikla sargājošās programmatūras jaunāko vīrusu datu bāze. To vajadzētu darīt katru stundu. Ja Thanatos tipa tārps iekļūst tīklā, tas atslēdz visas anti-vīrusu programmas, arī mūsējo, izņēmot, ja ir saņemti jaunākie dati un aizsardzības programma vīrusu pārtver,» V. Šķesters teica. Viņš piebilda, ka šāda biežāka informācijas atjaunošana parasti ir iespējama ar visām korporatīvā tipa antivīrusu sistēmām, gan Kaspersky, gan McAfee, Norton un citām. «Otrs solis ir uzlikt paroles piekļuvi t.s. failu dalīšanai (file sharing). Ērtības pēc, var gadīties, ka visiem, kas strādā ar kopīgiem failiem, teiksim, kāda projekta budžetu, aprakstu, u. tml. ir iedota brīva piekļuve ši projekta datu mapēm. Tādā gadījumā vīruss, kas ienācis par e-pastu vienam projekta darbiniekam momentā aizies pa visu tīklu. Ja lieto garākas paroles, tad vīruss tās nespēj pārvarēt un tālāk netiek,» V. Šķesters teica.

Datortehnoloģiju drošības kompānijas Panda Software Latvia speciālisti pieļauj, ka pagājušās nedēļas laikā secīgi parādījušies datorvīrusi Minimail.Q, MyDoom.A, MyDoom.B un Minimail.S, iespējams, radīti apjomīga nozieguma veikšanai, naudas izkrāpšanai, iepirkumiem internetā un pēdu slēpšanai, sagraujot banku un tirdzniecības korporāciju tīklu. Minimail jaunie varianti radīti, lai nozagtu banku informāciju, bet abi MyDoom tārpi apdraud korporatīvos tīklus un izveido slepenas durvis, pa kurām uzbrucējs var piekļūt konfidenciālajai informācija, Db informēja Panda Software Latvia vadītājs Andrejs Mazjānis. Uzbrucēju mērķis ir iegūt pēc iespējas vairāk kredītkaršu numurus, paroles PIN kodus u.tml.

Pēc pēdējā mēneša laikā veiktajām dārglietu zādzībām vai to zagšanas mēģinājumiem, kompānijas drošības eksperti aicina pievērst lielāku uzmanību esošiem drošības pasākumiem arī citiem mazumtirgotājiem, kuru darbība saistīta ar vērtīgu preču tirgošanu un uzglabāšanu.

Drošības risinājumu kompānija AS G4S Latvia mazumtirgotājus aicina izvērtēt ieviestos drošības pasākumus un to atbilstību viņu komercdarbībai.

„Diemžēl jāsecina, ka arī pašu mazumtirgotāju attieksme ir neuzmanīga un nevērīga. Tieši šobrīd, krītot kopējam iedzīvotāju pirktspējas līmenim, jāizvērtē visi drošības riski un jāveic efektīvi aizsardzības pasākumi. Tiesa gan - nereti pietiek ar uzlabojumiem ikdienas saimnieciskās darbības procesos, lai veikalu īpašnieki vai darbinieki paši „nepalīdzētu” garnadžiem realizēt iecerētos nodomus.

Kā vēl viena negatīva tendence jāmin mazumtirgotāju un telpu iznomātāju vājā sadarbību drošības jautājumos. Jāveido dialogs, lai tirgotāju veikali, kuru pamatdarbība ir saistīta ar t.s. „riska precēm”, neatrastos stratēģiski kļūdainās vietās, piemēram, pie lielveikalu ieejām,” db.lv skaidro Eduards Bukovskis, AS G4S Latvia valdes loceklis, Fiziskās apsardzes departamenta direktors.

Šonedēļ jaunais Fiat un Alfa Romeo pārstāvis SIA Autobrava oficiāli uzsācis šo marku auto tirdzniecību un apkopi Latvijā.

SIA Autobrava valdes priekšsēdētājs Jānis Ieviņš: «Kopš pagājušā gada decembra, kad Autobrava sāka darbību Gunāra Astras ielā 5, izveidota spējīga un pieredzējusi darbinieku komanda, atjaunots servisa aprīkojums un ieviests nepieciešamais programnodrošinājums. Lai gan aktīva iekārtošanās rosība autocentrā sakrita ar gadumijas svinībām, Autobrava pakalpojumus jau paspējuši izmantot daudzi Fiat automobiļu īpašnieki.»

Sākot ar 20. janvāri Autobrava piedāvās klientiem iespēju iegādāties Fiat automobiļus uz īpaši izdevīgiem noteikumiem. Tā piemēram stilīgo mazauto Fiat 500 patlaban var iegādāties sākot no 69 latiem mēnesī, savukārt Fiat Professional komercauto līnijas pazīstamāko pārstāvi Ducato dīleris piedāvā, iekļaujot cenā visas servisa apkopju un remonta izmaksas 3 gadu garumā. Visiem interesentiem, kas iecienījuši itāliešu automašīnas, SIA Autobrava piedāvā unikālu iespēju iepazīties ar uzņēmuma servisa iespējām samaksājot par diagnostiku oficiālajā Fiat servisā tikai vienu latu.

Antivīrusu programmas izmanto 86% lietotāju, bet maksāt par tām gatavi 53%, ceturtdien informē laikraksts Dienas bizness.

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju jeb 63%, kas lieto internetu, nav pārliecināti par savu datu drošību internetā un 25% par to drīzāk nav pārliecināti, secināts Panda Security veiktajā aptaujā.

Tajā noskaidrots, ka par savu datu drošību mazāk pārliecinātas ir sievietes nekā vīrieši, taču visdrošākie jūtas jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. «Pētījuma rezultāti parāda, ka arī Latvijas iedzīvotāji sāk apzināties to, ka mūsu virtuālā drošība nav izolēta no visas pasaules. Veidojas apziņa, ka kibernoziegumi vairs nenotiek tikai «tur, ārā», un mainās mūsu uztvere - ar vārdu «drošība» nesaprotot tikai dzelzs durvis un apgaismotas ielas, bet arī domājot par atstātajām pēdām virtuālajā vidē,» skaidro Panda Security direktors Guntars Netenbergs.

Ik gadus tualetes uz Baltijas jūrā kursējošiem prāmjiem tiek noskalotas vismaz 100 miljonu reižu, daļai no notekūdeņiem nonākot jūrā, norāda Pasaules Dabas fonds. Tikai neliela daļa Baltijas jūrā kursējošo prāmju ir brīvprātīgi apņēmušies pārtraukt notekūdeņu iepludināšanu jūrā.

Ik gadus tualetes uz Baltijas jūrā kursējošiem prāmjiem tiek noskalotas vismaz 100 miljonu reižu, daļai no notekūdeņiem nonākot jūrā. Vienlaikus no dušām un kuģa tīrīšanas ik gadus rodas ap 1,6 miljoniem litru tā saucamā "pelēkā ūdens", no kura lielākā daļa nonāk Baltijas jūrā, skaidroja Pasaules Dabas Fonda komunikāciju vadītāja Ieva Ušča.

Atsaucoties uz Pasaules Dabas Fonda un WWF aicinājumu, tikai neliela daļa Baltijas jūrā kursējošo prāmju esot brīvprātīgi apņēmušies pārtraukt notekūdeņu iepludināšanu jūrā.

Šā gada pavasarī Pasaules Dabas Fonds sadarbībā ar WWF vērsās pie gandrīz visiem uzņēmumiem, kas nodrošina prāmju satiksmi Baltijas jūrā ar aicinājumu pārtraukt notekūdeņu iepludināšanu jūrā pierādot, ka notekūdeņi tiek nogādāti krastā vai attīrīti uz prāmja. Attīrīšanai jāizmanto labākās pieejamās tehnoloģijas un jānodrošina fosfora satura samazināšanu par 75 – 90%. Apņemšanos parakstījuši deviņi uzņēmumi, šādi apliecinot, ka tiem rūp Baltijas jūras unikālās ekosistēmas saglabāšana.

SIA "Tērvete food", kas ietilpst "Agrolats Grupas" uzņēmumu saimē, 2023.gadā turpina ieviest arvien jaunus saldējumu veidus un garšas, kā arī atver veikalu Rīgā, informē uzņēmums.

Šīs sezonas lielākais pārsteigums ir jauni saldējumi mini eskimo grupā. "Domājot par mūsu jaunāko auditoriju, līdzās "TUTAS BIO" saldējumiem vēlējāmies izveidot arī ko košāku un pārsteigumiem pilnu - kā jau bērniem tas patīk -, tāpēc tapa Zemeņu cukurvates saldējums ar sprakšķiem un Zili brīnumi ar sprakšķiem, kuru radīšanā izmantotas augstākās kvalitātes izejvielas, to skaitā, spirulīna ir tā, kas nodrošina Zilo brīnumu skaisti zilgano krāsu," stāsta SIA "Tērvete food" ražošanas vadītāja, pārtikas tehnologs Sanita Vaičkus.

Rūpējoties par to, lai arī klasiski iecienītās garšas tiktu pasniegtas pavisam jaunā veidā, šogad radīti arī jauni saldējumi pašu ceptā vafeļu glāzītē - "divi vienā", proti, vienā saldējuma vafelītē tiek pildīti divi dažādu garšu saldējumi. Citronu sorbets tiek apvienots vienā saldējumā ar vaniļas plombīru, radot "Vasaras" saldējumu, bet Pandas saldējumu līniju papildinās divi "divi vienā" saldējumi - Vaniļas-šokolādes PANDA vafeļu glāzītē un Vaniļas-zemeņu PANDA vafeļu glāzītē. Tāpat kā citu Druvas saldējumu vafeles, arī PANDAS līnijas vafeles tiek ceptas uz vietas Druvas saldējuma ražotnē. Jauno produktu izveidē investēti aptuveni 40 000 eiro.

Mūsdienu dzīves darba ritms paliek straujāks un intensīvāks. Attīstās tehnoloģijas un risinājumi, kuru izmantošana biznesā dod iespēju daudz ātrāk un precīzāk pieņemt lēmumus, bet tajā pašā laikā prasa arvien vairāk IT resursu, lai nodrošinātu nemitīgu virzību uz priekšu. Lai nezaudētu savas pozīcijas tirgū, uzņēmumiem jāpielāgojas un jāievieš, lai veicinātu straujāku attīstību, radot augstākas pievienotās vērtības pakalpojumus, vai samazinot izmaksas. Mākoņserveri un esošās IT infrastruktūras vienlaicīga izmantošana, tā sauktais hibrīdmākonis ir ideāls risinājums, ja uzņēmumam nepieciešama attīstība digitalizācijas virzienā.

Kas ir hibrīdmākonis?

Hibrīdmākonis ir IT vide, kas apvieno publiskā un privātā mākoņa elementus vienā. Tas ir IT risinājums, kurā uzņēmumi savus datus var uzglabāt divās vietās vienlaicīgi – privātajā mākonī, kas sastāv no uzņēmuma fiziskajiem serveriem, kuri var būt izvietoti ofisā vai datu centrā, un publiskajā jeb mākoņpakalpojumu sniedzēja mākonī. Šāda iespēja palīdz maksimāli efektīvi un elastīgi izmantot IT jaudas,

palielinot tās publiskajā mākonī, kad tas ir nepieciešams, piemēram, ieviešot jaunus produktus, veicot to testēšanu, vai uzņēmumiem, kuru IT infrastruktūrā ir vērojama sezonalitāte. Ņemot vērā, ka ir organizācijas, kuru drošības politika reglamentē konkrētu datu atrašanos serveru telpās, vai arī programmatūras specifika neļauj to izmantot mākoņu skaitļošanas sistēmās, uzņēmumiem parādās iespēja tos datus, kuriem nav šo drošības vai programmatūras ierobežojumu izvietot mākonī, lai iegūtu mākoņu platformu sniegtās priekšrocības.

Eksperti aicina valdību rīkoties, lai veicinātu eksporta nozares un lai Latvijā veidotos reāli kvalitatīva rūpniecība.

Jau kādu laiku finansisti vērš uzmanību uz negatīvo tendenci Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā, kura deficīts kopš pagājušā gada pārsniedz par kritisko robežu uzskatītos 10 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr pērn 3. ceturksnī tekošā konta deficīts (TKD) sasniedzis ļoti satraucošu un jaunu augstāko rādītāju kopš Latvijas neatkarības atgūšanas - 24.2 % no IKP. Tas tāpēc, ka pērn Latvijas imports jau gandrīz līdz 2 reizēm pārsniedza eksportu. Arī valsts vīri ir pamanījuši lielo TKD. Ekonomikas ministrs Jurijs Strods Db atzina, ka šonedēļ apspriedīsies ar savas ministrijas speciālistiem par izveidojušos situāciju un tad, izvērtējot riskus, lems, vai vajag ko darīt, vai nepieciešams iejaukties. Pagaidām plāna nav, tā viņš.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Situācija ir kritiska, un saasinātajos ekonomiskajos apstākļos šis ir pēdējais brīdis, lai nozarē strādājošie vienotos par darbības vienotu koncepciju, uzskata AS G4S Latvia. Apsardzes nozare atzīta par vienu no netīrākajām, vērtējot nomaksāto nodokļu apjomu, aiz sevis atstājot celtniecību.

Drošības risinājumu kompānija AS G4S Latvia ceturtdien, 10. jūlijā tikās ar Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas vadību, lai pārrunātu situāciju drošības pakalpojumu nozarē, Db.lv informē AS G4S Latvia pārstāve Signe Znotiņa.

Pašlaik drošības pakalpojumu tirgū Latvijā strādā aptuveni 300 licenzētas kompānijas, kas, salīdzinot ar citu valstu pieredzi, ir nepamatoti augsts rādītājs. Lielo komersantu skaitu, visticamāk, vēsturiski veidojuši salīdzinoši vieglie nosacījumi, kas ļauj kļūt par apsardzes kompāniju, ko nosaka gan Apsardzes darbības likums, gan MK Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi.

Drošības un kārtības nodrošināšanai dažādas Eiropas Savienības valstis tērē dažādas summas proporcionāli savam iekšzemes kopproduktam (IKP). Atbilstoši Eurostat metodoloģijai iznāk, ka Latvija drošības un sabiedriskās kārtības finansēšanā vairāk līdzinās Bulgārijai, bet Lietuva ‒ Ziemeļvalstīm.

Pēdējo nedēļu notikumi valstī parāda aizvien jaunus iekšējās drošības robus, kas, iespējams, ir ilgstošu sistēmisku aplamību sekas.

Drošības problēmas ir ilgāk par divām nedēļām

Tas, ka policijas darbs pieklibo, nav tikai pēdējo nedēļu sakāpināto emociju iespaids. Mēs varētu nolikt malā sievietes slepkavību Jēkabpilī un jauniešu izdarības Imantā un atcerēties senākus gadījumus. Piemēram, puisēna Ivana pazušanu Liepājā 2017. gadā, kura līķi atrada pēc pāris dienām Dubeņu mežā. Var atcerēties advokāta Rebenoka slepkavību, kas tika izdarīta ar īpašu cinismu un cietsirdību, bet izskatās, ka lieta paliks neatrisināta. No dažādiem individuāliem gadījumiem politiķi taisa savas scēnas un būvē balsojumu kāršu namiņus, it kā viņu oponenti būtu kūdījuši kādu varmāku, slepkavu vai maniaku, tomēr fonā neatbildēts paliek jautājums par pašu sistēmu pēc būtības. Vai ar to viss ir kārtībā?

Aktualizēta ir tēma par konfidenciālas informācijas un citu nemateriālo vērtību aizsardzību. Darbojoties informācijas sistēmu drošības jomā, ļoti bieži sanāk saskarties ar situācijām, kad ir notikusi konfidenciālas informācijas izpaušana vai tā netiek pietiekami aizsargāta.

Parasti šie fakti tiek noklusēti un informācija paliek uzņēmuma iekšienē. Man var pārmest neobjektivitāti, jo mūsu bizness ir informācijas sistēmu drošības risinājumu ieviešana, tomēr kopējo situāciju Latvijā šajā jomā gribētos raksturot kā katastrofālu.

Kā jau daudzas problēmas arī šī sākas no galvas. Savā darbā esmu pārliecinājies, ka Latvijā ir ļoti maz uzņēmumu vadītāji, kuri vispār vēlas iedziļināties informācijas drošības jomā. Parasti netiek darīts nekas vai arī atbildība par informācijas drošību tiek uzgrūsta informācijas tehnoloģiju speciālistam. Pēc šī atbildības deleģējuma uzņēmumā tiek ieviests ugunsmūris un antivīrusa risinājums ar ko arī bieži noslēdzas aktīvais darbs informācijas drošības nodrošināšanā. Ar to ir daudz par maz! Informācijas drošība ir organizatorisku un tehnoloģisku pasākumu kopums, kuru ieviešanu un uzturēšanu ir jāpārrauga uzņēmumu vadītājiem. Mūsdienās, kad darbības procesu nodrošināšanai tiek arvien vairāk izmantotas datorizētas sistēmas, informācijas drošības nodrošināšanas procesi ir kļuvuši par uzņēmuma pārvaldes neatņemamu sastāvdaļu. Informācijas drošības pārvaldība ir pielīdzināma grāmatvedības uzskaitei, personāla vadībai u.c. uzņēmuma pārvaldes procesiem.