Tehnoloģijas

Latvijā izplatās vīrus, kas izmanto WinZip caurumu

Ainars Sedlenieks [email protected], 03.03.2004

Jaunākais izdevums

Latvijā ir konstatēti gadījumi, kad tiek saņemts vīruss, kas izmanto populāro arhivēšanas programmu WinZip. Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv Kaspersky Lab informē, ka kompānijas iDefense darbinieki paziņojuši, ka atrasts bīstams "caurums" vienā no populārākajām failu arhivēšanas programmām WinZip. Šī ievainojamība teorētiski var tikt izmantota, lai liktu attālinātam datoram izpildīt jebkuru programmas kodu. Turklāt minētā nepilnība ir uzreiz vairākās programmas versijās - - WinZip 7, 8, kā arī jaunākajā beta versijā WinZip 9. Lai izmantotu šo ievainojamību, ļaunprātim vajag tikai ielikt kaitīgo kodu noteiktā veidā preparētā arhīva failā, kas var būt dažādos formātos - .mim, .uue, .uu, .b64, .bhx, .hqx vai .xxe. Pēc tam šo failu var pa elektronisko pastu, failu apmaiņas tīklu vai citā veidā nosūta nolūkotajam upurim. Lietotājs, nenojaušot neko ļaunu, mēģina apskatīt arhīva saturu, izmantojot WinZip, un viņa datorā tiek automātiski izpildīts hakeru ievadītais kods. Jāpiebilst, ka parasti WinZip nepieļauj arhīvā esošo failu izpildīšanu. Tieši tādēļ daudzi lietotāji nebaidās ielūkoties arhīvā, kuru saņēmuši no nezināma avota vai lejupielādējuši no Interneta. Taču kompānijas iDefense atklātais "caurums" radikāli maina situāciju. Tiesa, no uzbrukuma var izvairīties, atceļot minēto veidu arhīvu automātisko apstrādi ar arhivatoru WinZip. Turklāt šī kļūda ir novērsta WinZip 9 galīgajā versijā, un arhīvi.mim, .uue, .uu, .b64, .bhx, .hqx un .xxe formātos nav pārāk bieži sastopama lieta

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijā parādījusies jaunākā Kaspersky Anti-Virus Personal versija

Ainars Sedlenieks [email protected], 11.06.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaspersky Lab oficiālais pārstāvis Latvijā, SIA “Datoru drošības tehnoloģijas”, ir uzsācis populārās datoru pretvīrusu programmatūras Kaspersky Anti-Virus Personal 5. versijas piegādi un tehnisko atbalstu. Šai versijai ir būtiski uzlabota ātrdarbība. No savām priekštecēm Kaspersky Anti-Virus Personal 5. atšķiras ar pilnībā pārstrādātu, lietošanā vienkāršu interfeisu, kā arī virkni tehnoloģisku jaunievedumu - iChecker, iStream un iCache. Šie progresīvie risinājumi, ir paredzēti antivīrusa programmas darbības atvieglošanai, iCure failu restaurēšanai vai dzēšanai arhīvos. Kaspersky Anti-Virus Personal 5.0 versijā ir realizēta divu līmeņu e-pasta aizsardzība. Papildus e-pasta bāžu skenēšanai ar rezidento un izsaucamo skeneri, Kaspersky Anti-Virus Personal 5.0 versijā ir ieviests e-pasta skeneris, kas pārbauda e-pastu vēl pirms tas nonāk datora e-pasta pārlūkprogrammā. “Apstrādājamo jauno kaitīgo programmu skaits pirms trīs gadiem bija vidēji 27 programmas dienā. Pašreiz to skaits ir sasniedzis 100 programmas dienā. Šāds pieaugums atstāj iespaidu uz antivīrusu programmu prasībām datora resursiem, jo katrs pārbaudāmais objekts jāsalīdzina ar arvien lielāku skaitu vīrusu datu bāzes ierakstu,” norāda Kaspersky Lab pārstāvis Valdis Šķesters. “Tomēr Kaspersky Lab ir raduši risinājumu “savā stilā” – ir ieviestas jaunas tehnoloģijas, kas atšķirībā no konkurentiem, nesamazinot augsto vīrusu atpazīšanas līmeni, sekmē jaunās Kaspersky Anti-Virus versijas ātrāku darbību un mazāku datora resursu izmantošanu”. Ņemot vērā, ka aizvien biežāk sekmīgu datora darbību apgrūtina vai pat padara neiespējamu ne tikai vīrusi, bet arī reklāmas (adware) un spiegu programmas (spyware), Kaspersky Lab ir izveidojusi paplašinātas kaitīgo programmu datu bāzes, un tagad Kaspersky Anti-Virus Personal 5.0 lietotāji būs pasargāti no šāda veida draudiem. “Kaspersky Anti-Virus lietotāji Latvijā zināmā mērā ir priviliģētā stāvoklī gan salīdzinot ar citu valstu Kaspersky Lab produktu lietotājiem, gan arī ar citu antivīrusu programmatūru lietotājiem, jo patiecoties SIA “Datoru Drošības Tehnoloģijas” speciālistu pūlēm, arī versija 5.0, tāpat kā iepriekšējās, ir īpaši pārveidota Latvijas virtuālās vides apstākļiem”, skaidro Andris Griķis, SIA “Datoru Drošības Tehnoloģijas” direktors. Uzlabojumu rezultātā vīrusu datu bāzes automātiskie papildinājumi tiek lejuplādēti no Latvijas serveriem un biežāk nekā programmas sākotnējā versijā. Tas ievērojami paaugstina lietotāju datoru drošības līmeni. Ne mazāk svarīgs ir arī fakts, ka Kaspersky Anti-Virus lietotājiem ir pieejams ražotāja pārstāvja Latvijā pilnvērtīgs bezmaksas konsultatīvais tehniskais atbalsts. Augusta beigās SIA “Datoru Drošības Tehnoloģijas” plāno laist klajā 5.0 versijas latviskoto variantu, tādējādi padarot Kaspersky Anti-Virus Personal jaunāko versiju vēl pieejamāku Latvijas lietotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i., 08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā konstatētē bīstamu slimību - plūmju virālās bakas

Sandra Dieziņa, 16.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), veicot fitosanitārās pārbaudes augļu dārzos, konstatēja bīstamo augu karantīnas organismu plūmju virālās bakas (Prunus pox virus, Sharka virus).

Infekcija konstatēta nelielos ražojošajos dārzos Balvu (0.5 ha liels dārzs), Dobeles un Aizkraukles (ap 0.1 ha lieli dārzi) rajonos. Lai novērstu infekcijas izplatīšanās risku un veiktu visus nepieciešamos pasākumus, lai tā neieviestos Latvijā, VAAD pieņēmis lēmumu par inficēto augu iznīcināšanu. Tiks iznīcināti arī tie koki, kas atrodas ar inficētajiem tiešā saskarē – saskaras to vainagi. Kopumā visos dārzos tiks uzdots iznīcināt ap 15 kokiem. Tiks veikta arī augu apstrāde pret izplatību veicinošiem vektoriem – laputīm, kā arī iznīcināto saimniekaugu atvases tiks apstrādātas ar herbicīdu.

Šodien notikušajā sanāksmē VAAD informējis par infekcijas konstatēšanu Latvijas augļkopju asociācijas, Latvijas Valsts augļkopības institūta, Pūres dārzkopības un pētniecības centra un Stādu audzētāju biedrības pārstāvjus, kuri VAAD noteiktos fitosanitāros pasākumus novērtēja kā optimālākos infekcijas apkarošanai. Infekcijas skartie koki aiziet bojā, un vienīgais veids, kā apkarot vīrusu, ir inficēto koku iznīcināšana. Līdzīgi pasākumi tiek piemēroti arī citās valstīs, kurās tika konstatēta šī infekcija, tostarp Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdība šodien nolēma izdot ASV kibernoziegumos apsūdzēto Latvijas pilsoni Denisu Čalovski.

(Papildināta ar Bordāna viedokli 2.rindkopā.)

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) norādīja, ka, visticamāk, tas nav vienas dienas jautājums par Čalovska nogādāšanu ASV. Viņš komentāros par valdības lēmumu bija lakonisks, norādot, ka par šo jautājumu plašāk būtu jākomentē valdības vadītājam.

Čalovska izdošana Latvijas politikas dienaskārtībā ir jau ilgāku laiku, tomēr lēmums vēl nav ticis pieņemts, jo izdošanas normatīvā bāze ir tikusi apstrīdēta Satversmes tiesā, turklāt valdošās koalīcijas starpā šajā jautājumā nevalda vienprātība - pret izdošanu iestājas Reformu partijas (RP) politiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Izplatās datorvīruss, kas šifrē teksta failus

Ainars Sedlenieks [email protected], 28.06.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky informē,ka ir fiksēyi vairāki inficēšanās gadījumi ar kaitīgās programmas Virus.Win32.Gpcode jaunām modifikācijām (uz šo brīdi antivīrusu bāzes ir papildinātas ar 4 jaunām modifikācijām). Šīs programmas darbības rezultātā daudzi faili ar datiem (txt, xls, rar, doc, html, pdf un citi) datora diskā izrādās šifrēti: šādu failu sākumā var redzēt rindiņu „PGPcoder”. Bez tam, mapēs ar šifrētajiem failiem parādās faili readme.txt ar aptuveni sekojošu saturu (e-pasta adrese var būt cita): Some files are coded. To buy decoder mail: [email protected] with subject: PGPcoder md73 Vēršoties norādītajā adresē cietušajiem tiek piedāvāts samaksāt noteiktu summu par viņam nepieciešamo failu atšifrēšanu. Kaspersky Lab rekomendē visiem lietotājiem nepadoties šantāžai un nemaksāt noziedzniekiem nekādu naudu. Visas Virus.Win32.Gpcode modifikācijas ir pievienotas Kaspersky Anti-Virus datubāzēm un failu atšifrēšanu (ārstēšanu) spēj veikt pats antivīruss

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada otro pusi satiksmes drošības pārraugi autovadītājiem sola īpaši bargu — uz ceļiem parādīsies 100 fotoradaru, bet tos, kuri brauks dzērumā, iespējams, sodīs pat ar 5 000 latu lieliem sodiem. Tajā pašā laikā Iekšlietu ministrija (IeM), plānojot savu nākamā gada budžetu, cer aizlāpīt caurumus ar lielākiem ieņēmumiem no ceļu policistu sodiem, raksta Diena.

Satiksmes drošības uzraugi gan kategoriski noraida, ka minētie pasākumi saistīti ar IeM budžeta caurumu lāpīšanu.

Ideju par 10 reizes bargāku sodu dzērājšoferiem pirms nedēļas Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē izteica satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Pašlaik bargākais sods par sēšanos pie stūres alkohola reibumā nepārsniedz 500 latu. "Apmēram 5% smago ceļu satiksmes negadījumu notiek dzērājšoferu dēļ. Domāju, ka sodus vajag vēl agresīvākus. Pietiek auklēties! Esam jau vairāk nekā desmit gadu mēģinājuši viņus audzināt. Vairs nevar pieļaut, ka apkārt braukā potenciālie slepkavas," sacījis ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

No cietuma atbrīvo kibernoziegumos apsūdzēto Čalovski

LETA, 10.10.2013

ASV kibernoziegumos apsūdzētais Deniss Čalovskis pēc atbrīvošanas iznāk no Rīgas Centrālcietuma.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Rīgas centrālcietuma šodien atbrīvoja ASV kibernoziegumos apsūdzēto Denisu Čalovski.

Čalovskis pēc iznākšanas no cietuma žurnālistiem plašos komentāros neieslīga, jo viņam esot grūti parunāt, vien norādīja, ka ir pateicīgs visiem, kuri viņu atbalstīja.

«Es gribētu pateikt paldies visiem, kas mani atbalstīja, kas zvanīja un sūtīja vēstules. Esmu gandarīts par pareizi pieņemto lēmumu,» uzsvēra jaunais vīrietis.

Tāpat viņš uzsvēra, ka jebkurš Latvijas pilsonis ir vajadzīgs Latvijai. Uz norādi, ka atsevišķi politiķi viņu nodēvējuši par noziegušos «urlēnu», Čalovskis atbildēja: «Kas tas urlēns tāds ir? Es nezinu, ko tas nozīmē.»

«Latvijas pilsonis ir galvenais pamats Latvijai un, manuprāt, jebkurš Latvijas pilsonis ir vajadzīgs mūsu valstij un tāpēc ir vajadzīgs reemigrācijas plāns un citi plāni,» piebilda apsūdzētais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Imantas hakeris Čalovskis ķēries pie bedrīšu problēmas risināšanas

LETA, 24.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Imantas hakeri dēvētais Deniss Čalovskis izveidojis «sociālo nekomerciālo projektu» - interneta portālu stopbedres.lv, kuru iedzīvotāji aicināti izmantot, lai ziņotu Rīgas domei par bedrēm.

Kā paziņojumā medijiem skaidro pats Čalovskis, izmantojot stopbedres.lv, Latvijas iedzīvotāji var paziņot par problēmām pašvaldības apkaimē, tādējādi nodrošinot ātru un efektīvu komunikāciju starp sabiedrību un valsts institūcijām.

Ieraugot bedri uz ceļa, iedzīvotāji to varēs nofotografēt, augšupielādēt portālā stopbedres.lv, norādot bedres atrašanas vietu, un portāls automātiski aizsūtīs to Rīgas domei, lai pašvaldība bedri varētu likvidēt.

«Savukārt Rīgas domei vajadzēs apskatīt jūsu paziņojumu, likvidēt problēmu un nodemonstrēt izlabotu defektu ar fotogrāfijas palīdzību portālā stopbedres.lv,» klāsta Čalovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aicina vakcinēties pret gripu

, 01.11.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vislabākais laiks pretgripas vakcinācijai ir oktobris, novembris un decembris, db.lv informēja Veselības ministrija. Imunitāte pret gripu pēc vakcīnas saņemšanas izstrādājas vidēji 7 dienu laikā.

Gripas izraisītāja vīrusa mainīgās dabas dēļ katru gadu vakcīna ir jāizstrādā no jauna, tādēļ pret gripu jāvakcinējas katru gadu. Lai neslimotu ar gripu, cilvēkam rudens/ziemas periodā ir īpaši jādomā par sava organisma stiprināšanu - lietojot uzturā vitamīnus saturošus produktus, dzert zāļu tējas, ievērot personīgo higiēnu un būt možā omā.

Gripa ir akūta, sevišķi lipīga elpošanas orgānu vīrusu infekcija, kas izplatās gaisa pilienu veidā ar rīkles sekrētu, ko izdala slimnieks, tādēļ ar to ir ļoti viegli saslimt, esot kontaktā ar gripas slimnieku. Gripas infekcijas avots ir slims cilvēks. Gripas vīruss izplatās ļoti strauji. Visvienkāršāk to iegūt, ja kāds slims cilvēks uzšķauda, jo vīruss izplatās līdz pat 6 metru attālumam. Gripa ik gadus izplatās ziemas periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kārtējais datorvīruss. Bīstamība: vidēja

Ainars Sedlenieks [email protected], 30.04.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

I-Worm.NetSky.ac Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv Kaspersky Lab ziņo par tīkla tārpa NetSky jaunas versijas - I-Worm.NetSky.ac parādīšanos. *obrīd jau ir reģistrēti simtiem inficēšanās gadījumu. Tārps pielikumu veidā izplatās pa elektronisko pastu. Aizsardzības procedūras pret NetSky.ac ir izlaistas steidzamajā Kaspersky® Anti-Virus datu bāzu atjaunotnē. Instalācija Pie instalācijas tārps sevi mēģina uzdot par tārpa Bagle antivīrusu. Tas mēģina novākt reģistra atslēgas, kuras ierakstīja tārps I-Worm.Bagle.Y Tārps pielikumu veidā izplatās pa elektronisko pastu. Pielikuma nosaukums tiek izvēlēts no saraksta: * your_picture.pif * your_letter_03.pif * all_pictures.pif * your_picture.pif * loveletter02.pif * your_text.pif * pin_tel.pif * visa_data.pif * my_stolen_document.pif * your_bill.pif * your_letter.pif * your_text01.pif * your_picture01.pif * myabuselist.pif * image034.pif * passwords02.pif * document1.pif * hurts.pif * corrected_doc.pif Vēstules teksts tiek izvēlēts no sekojošām rindām: * Does it hurt you? * Do you have written the letter? * Do you have more photos about you? * Do you have more samples? * Wow! Why are you so shy? * You have no chance... * Are your numbers correct? * I've found your creditcard. Check the data! * Do you have asked me? * Do you have no money? * True love letter? * The text you sent to me is not so good! * Your pictures are good! * Hey, are you criminal? * Why do you show your body? * I've your password. Take it easy! * Still? * How can I help you? * Please use the font arial! Inficētās vēstules tēma: * Question * Letter * Picture * More samples * Only love? * Funny * Numbers * Found * Stolen * Money * Letter * Text * Pictures * Criminal * Wow * Password * Privacy * Hurts * Correction

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Budžeta deficīta segšanai 2009. - 2010. gadā būs nepieciešami 1.8 miljardi latu. To šodien paziņoja premjers Ivars Godmanis. Kopējā Starptautiskā valūtas fonda aizdevuma summa būs zināma tikai 23. decembrī.

Budžeta caurumu lāpīšanai vajag 1. 8 miljardus latuProvizoriskās aplēses liecina, ka nākamgad Latvija varētu saņemt 5 miljardus eiro. Latvijas finanšu ministrs Atis Slakteris jau iepriekš ir minējis, ka Latvijai būs nepieciešami 3 miljardi eiro, vēlāk gan prognozi nomainījis uz 5 miljardiem eiro.

Jāatzīmē, ka Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings pieļāvusi trīs scenārijus attiecībā uz Latvijas aizņēmumu no Starptautiskā Valūtas fonda.

Kā bāzes scenāriju reitingu aģentūra pieļauj, ka Latvijai būs nepieciešami seši miljardi eiro, optimistiskais scenārijs paredz tikai 3.4 miljardu eiro aizņēmumu, bet pesimistiskais scenārijs paredz 13.5 miljardus eiro lielo aizņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Facebook maksā prēmijas «drošības caurumu» atradējiem

Jānis Rancāns, 30.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālais portāls Facebook ir iztērējis jau 40 tūkstošus ASV dolāru, maksājot prēmijas drošības speciālistiem par «drošības caurumu» atrašanu portālā.

Atalgošanas programma par portālā atklātajām problēmām tika uzsākta pirms 21 dienas un ir domāta, lai pamudinātu datu drošības speciālistus palīdzēt uzlabot Facebook aizsardzību pret uzbrukumiem.

Minimālā maksa par «drošības caurumu» atklāšanu ir 500 ASV dolāru, bet maksimālā 5 tūkstošu dolāru apmērā. Maksimālā naudas summa jau esot vienreiz izmaksāta, vēsta BBC, atsaucoties uz Facebook drošības sistēmu pārstāvja Džo Sulivana teikto.

Facebook bieži saskaras ar dažādiem kiberuzbrukumiem, kuru mērķis ir iegūt informāciju par portāla lietotājiem, izplatīt surogātpastu vai reklamēt viltotas preces.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Roskosmos vadītājs: Kosmosa kuģī urbts vairākas reizes, urbi turot ar «nestabilu roku»

LETA--DW, 06.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas kosmosa aģentūra «Roskosmos» izmeklē, kā radies nelielais caurums kosmosa kuģī «Sojuz», kas pieslēdzies Starptautiskajai kosmosa stacijai (SKS), un cer tuvākajās nedēļās nākt klajā ar secinājumiem.

Jau vēstīts, ka SKS komanda atklāja caurumu pagājušajā nedēļā un to aiztaisīja. Lai gan radās neliela gaisa noplūde, situācija nebija cilvēku dzīvībai bīstama, skaidroja «Roskosmos».

Krievijas amatpersonas iepriekš šonedēļ pieļāva domu, ka kāds varbūt tīšām izurbis caurumu, lai sabotētu kosmosa kuģi.

«Roskosmos» vadītājs Dmitrijs Rogozins pirmdien sacīja, ka urbts vairākas reizes un urbi, acīmredzot, turējusi nestabila roka.

Rogozins apšaubīja teoriju, ka caurums varētu būt bijis ražošanas brāķis, un sacīja, ka tiek pārbaudīta versija, ka caurums radies uz zemes.

«Bet ir vēl viena versija, kuru mēs neizslēdzam: tīša iejaukšanās kosmosā,» viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas datoros visbiežāk sastopamie vīrusi

Ainars Sedlenieks [email protected], 04.10.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab veikusi pētījumu par Latvijā visbiežāk sastopamajiem datorvīrusiem. Piedāvājam ielūkoties šajā pētījumā Pašlaik dati par inficētajiem datoriem tiek ievākti tikai no pāris datorfirmām, lai saprastu, kā labāk sastrādāties, kā arī to, kādus datus un tos varam iegūt, pārāk neapgrūtinot projekta dalībniekus. Vēlāk, kad sadarbības modelis būs skaidrs, tiks aicināti iesaistīties jauni dalībnieki, kas atbildīs noteiktām prasībām. Tiks izveidotas arī lapas, kurās varēs aplūkot kaitīgo programmu statistiku izvēlētos laika periodos dažādos rakursos un iepazīties ar „populārāko” kaitīgo programmu aprakstiem. Nākotnē ir iecerēts izveidot arī statistiku par iespējamajiem inficēšanās iemesliem un inficēto datoru piederību pie mājas vai biznesa sektoriem. Tas viss kopumā varētu ļaut daudz precīzāk apzināt situāciju, kas ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem efektīvai cīņai ar kaitīgo programmu izplatīšanos. Lai arī nav pagājis mēnesis kopš darbu uzsākšanas, septembra laikā ir ienākuši detalizēti ziņojumi par 27 inficētiem datoriem. Vārds „inficētiem” gan laikam ir ļoti maigs apzīmējums, jo liela daļa no datoriem vienkārši mudžēja no kaitēkļiem. Un tā, lai arī datoru skaits nav īpaši liels un par apjomīgu statistiku vēl pāragri runāt, tomēr kaut kādus secinājumus izdarīt ir iespējams. Inficētie datori tika pārbaudīti ar Kaspersky Anti-Virus, izmantojot paplašināto antivīrusu bāzu komplektu „Extended”, tāpēc starp kaitīgo programmu nosaukumiem ir sastopamas arī AdvWare un PornWare klašu programmas. Uzskaitītas ir tikai tās programmas, kas potenciāli varēja būt aktīvas. Tā piemēram, tika ignorēti kaitīgie kodi inficēto datoru antivīrusu programmu karantīnas mapēs (konstatēti četri datori ar Norton Anti-Virus, kas tikai daļēji bija nosargājis datorus), e-pasta programmu datubāzēs u.t.t. Statistika Inficēto datoru skaits: 27 Vidējais dažādu kaitīgo programmu skaits vienā datorā: 9 Minimālais dažādu kaitīgo programmu skaits vienā datorā: 1 Maksimālais dažādu kaitīgo programmu skaits vienā datorā: 30 Biežāk sastopamās programmas: 1. Backdoor.Rbot.gen 2. Backdoor.Agent.ay 3. AdvWare.Gator No savāktajiem datiem diezgan droši var apgalvot, ka e-pasta datorvīrusi (I-Worm), par kuru parādīšanos visbiežāk ziņo antivīrusu kompānijas, sastāda ļoti mazu daļu (0,4%) no visa konstatēto kaitīgo programmu klāsta un pašlaik ne tuvu nav datorvīrusu problēma No 1. Šķiet, ka ievērojamu (iespējams pat ievērojamāko) daļu inficēto e-pasta vēstuļu izsūta paši to radītāji ar spama tehnoloģiju palīdzību, radot epidēmiju ilūziju, kas pēc tam atspoguļojas uz e-pasta antivīrusu filtru datiem bāzētos vīrusu topos. Kā redzams no kaitīgo programmu sadalījuma pēc to tipiem, tad lielu daļu (37,1%) aizņem palīgprogrammas (Trojan Downloaders), kas paredzētas pašu kaitīgo programmu ielādei no interneta. Diezgan ievērojamu daļu sastāda PornWare (5,4%) un AdvWare (15,2%). Pirmo grupu pārsvarā sastāda pornogrāfijas saitu automātiskā iezvana programmas. Toties viens otrās grupas pārstāvis (AdvWare.Gator) pat ir iekļuvis izplatītāko programmu trijniekā. Daudzi varbūt neuzskatīs reklāmas programmatūru par bīstamu, tomēr datu vākšana par lietotāja darbībām un paradumiem ir un paliek privātuma pārkāpums. Nu jau tradicionālie tīkla tārpi šobrīd aizņem tikai 7,1%, toties konfidencionālās informācijas zagšanas (Trojans) un attālinātās nesankcionētās vadības (Backdoors) programmu sektors ir pārstāvēts bāgātīgi, 17,9% un 17% atbilstoši. Pie tam lūkas, tā tagad latviski saucas “backdoor”, ieņem pirmās divas vietas biežāk sastopamo programmu sarakstā. Te mēs nonākam pie paša galvenā. Jaunākās tendences kaitīgo programmu attīstībā ir nopietni skārušas Latviju, jo, gan biežāk sastopamo programmu saraksta virsotnē, gan daudzās vietās zemāk, nosaukumos ir sastopama trīs burtu kombinācija “bot”. IT industrijas mēdiji arvien biežāk raksta par tā saucamajiem “botnet” jeb nesakcionātai vadībai pakļ

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Modes dizaina apakšnozares studente Dita Enikova ar kolekciju Thisorder uzvarējusi modes festivāla Virus Mada 2015 konkursā, kas 14. novembrī norisinājās Šauļu Mākslas galerijā, Lietuvā, informēja Latvijas Mākslas akadēmijas pārstāve Līva Raita.

Modes festivāls Virus Mada norisinās divdesmito reizi un ik gadu pulcē modes dizaina profesionāļus arī no Latvijas. LMA Modes katedras vadītājs prof. Aigars Bikše atzīmē, ka konkursā nav atsevišķas studentu kategorijas, tādēļ Ditas uzvara ir īpaši pārsteidzoša, jo jaunajai modes māksliniecei ar savu meistarību un talantu izdevies pārsteigt jomas profesionāļus.

Dita studē Modes dizaina apakšnozares 4. kurā, un konkursā piedalījās ar pagājušajā studiju gadā tapušo kolekciju Thisorder. «Šī kolekcija tapa 3. kursā, pagājušā semestrī profesora Aigara Bikšes vadībā. Tēma bija Pārdzīvojums - bailes. Iedvesmojos no bērnības pārdzīvojuma slimnīcā, tāpēc kolekcijā vadījos pēc bērnības atmiņām un emocijām. Iekļāvu detaļas, kas ir saistītas ar slimnīcas sterilo, baiso vidi, māsiņu baltajiem halātiem un cimdiem. Simboliskā veidā atveidoju savas bailes, kas caurvijas visiem tērpiem,» kolekciju raksturo Dita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nobela prēmijas laureāts: AIDS vakcīna būs pieejama pēc 4 gadiem

, 07.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas zinātnieks Lūks Montanjē, kurš atklāja HIV vīrusu un pirmdien saņēma Nobela prēmiju medicīnā, prognozē, ka vakcīna pret šo slimību parādīsies tuvākajos 3 – 4 gados.

Pēc zinātnieka domām HIV ārstēšana kļūs iespējama tuvāko trīs, četru gadu laikā, ja pētījumi tiks finansēti arī turpmāk.

Zinātnieks piebildis, ka ārstēšana, visticamāk, notiks ar tā saucamo terapeitisko vakcīnu, kas inficētam cilvēkam apturēs slimības saasināšanos.

1983. gadā Pastēra institūtā (Francijā) dr. Lūks Montanjē (Luc Montagnier) izdalīja vīrusu no kāda AIDS slimnieka audiem un nosauca to par LAV (Lymphadenopathy Associated Virus), bet 1984. gadā dr. Roberts Gallo (Robert Gallo) no Nacionālā vēža izpētes institūta (ASV) izolēja vīrusu, kuru nosauca par HTLV-III (Human T-Lymphotropic Virus Type III). Šie vīrusi izrādījās identiski un tika nosaukti par HIV.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Jevgēņijs Kasperskis viesosies Rīgā un uzstāsies ar bezmaksas lekciju

Ainars Sedlenieks [email protected], 09.11.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 10.novembrī, plkst. 10:30 LU Lielajā aulā ar lekciju "Kiberdraudi un drošība informācijas sabiedrības veidošanas procesā" viesosies programmas "Kaspersky-Anti-Virus" izgudrotājs un viens no pasaules vadošajiem speciālistiem informācijas drošības jomā Jevgēņijs Kasperskis. Visiem interesentiem ieeja ir bez maksas un iepriekšējas lekcijas dalībnieku reģistrācijas. J.Kasperska lekcijas tiešraidi varēs skatīties arī internetā, LU mājas lapa www.lu.lv. Lekcijas ilgums būs viena stunda, kam sekos 30 minūtes laika, kas atvēlēts jautājumiem un atbildēm. Lekcija notiks krievu valodā. Jevgēņija Kasperska uzstāšanās būs veltīta datoru un IT drošības sfēras aktuālāko tendenču apskatam. Priekšlasījuma klausītājus eksperts iepazīstinās ar savu skatījumu uz “computer underground” attīstības vēsturi, kā arī dalīsies pārdomās par nozares turpmāko evolūciju. Uzstāšanās noslēgumā J.Kasperskis pastāstīs par savu pieredzi efektīvā cīņā ar kaitīgajām programmām, to analīzes posmiem un par datoru virusologa darba īpatnībām. Par Jevgēņiju Kasperski: Jevgēņijs Kasperskis ir dzimis Novorosijskā, Krievijā, beidzis Kriptogrāfijas, sakaru un informātikas institūtu un līdz 1991. gadam strādājis daudznozaru zinātniskās pētniecības institūtā. Datorvīrusus Kasperskis sāka pētīt 1989.gadā, pēc tam kad savā datorā atrada vīrusu "Cascade". No 1991.līdz 1997.gadam viņš strādāja Informācijas tehnoloģiju centrā "KAMI", kur kopā ar domubiedru grupu izveidoja antivīrusu projektu AVP. 1997.gadā Kasperskis kļuva par vienu no uzņēmuma "Kaspersky Labs" dibinātājiem. 2000.gada novembrī AVP pārdēvēja par "Kaspersky Anti-Virus".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) oktobrī veiktajā pārbaudē SIA RIMI Latvia tirdzniecības vietā Rīgā konstatēja no Nīderlandes ievestā ugunsērkšķa Pyracantha spp. izplatīšanas noteikumu pārkāpumu. Augam noņemtajā paraugā laboratoriski apstiprināta bīstama augu karantīnas organisma bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) klātbūtne, inform VAAD pārstāve Dace Ūdre.

Pamatojoties uz noteikumiem par bakteriālās iedegas apkarošanas un izplatīšanas ierobežošanas kārtību, VAAD pieņemts lēmums visu augu partiju iznīcināt.

VAAD aicina pircējiem, kuri no 22.septembra līdz 2.oktobrim iegādājušies Rimi veikalos Rīgā, Jelgavā un Kauguros ugunsērkšķa augus podiņos (svītru kods 8 717435671669, nosaukumu Dekoratīvais pīlādzis podiņā, D12/H50, izcelsmes valsts Nīderlande), atdot tos atpakaļ šajos veikalos.

Kopš 2004.gada Latvija ir atzīta par bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) aizsargājamo zonu, līdz ar to Latvijā drīkst izplatīt tikai tos bakteriālās iedegas saimniekaugus, kas audzēti no bakteriālās iedegas brīvajās zonās, par ko liecina norāde augu pasē ZP-b2 vai ZP – LV. Šādas norādes pārbaudē Rimi veikalā konstatētajiem bakteriālās iedegas saimniekaugiem ugunsērkšķiem Pyracantha spp. augu pasē nebija un papildus sniegtā informācija no Nīderlandes ražotāja apstiprināja, ka augi nav audzēti no bakteriālās iedegas brīvajā zonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izplatās bīstamais CTB Locker datorvīruss, kas pēc inficēšanās šifrē datorā esošos failus, par atšifrēšanas atslēgu pieprasot izpirkuma maksu.

Vīruss CTB Locker izplatās ar mēstuļu jeb spama palīdzību. Mēstules tēmas var būt dažādas, parasti tas ir paziņojums par faksa saņemšanu ar pielikumā pievienotu zip failu. Atverot mēstules pielikumā esošo failu, iespējama datora inficēšanās ar CTB Locker vīrusu, kas šifrē visus datorā esošos failus.

Vīruss sašifrētos failus padara nelasāmus un to pilnīga atgūšana bez rezerves kopijām tehniski nav iespējama. Krāpnieku mērķis ir saņemt izpirkuma maksu par failu atbloķēšanu, taču CERT.LV neiesaka maksāt krāpniekiem, jo tas netieši veicina šādu krimināla rakstura aktivitāšu atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēdējā laikā Covid-19 visbiežāk izplatās ģimenes locekļu, kolēģu un draugu vidū

LETA, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) epidemioloģiskās izmeklēšanas liecina, ka pēdējā laikā Covid-19 visbiežāk izplatās ģimenes locekļu, kolēģu un draugu vidū, pastāstīja SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Eksperts kā piemēru minēja iespēju, ka Covid-19 izplatās darba vietā koplietošanas telpās, piemēram, ēdnīcā.

Perevoščikovs atzīmēja, ka kopš marta beigām, kad tika novērota maksimālā saslimstība ar Covid-19, jaunatklāto pacientu skaits krītas jau piekto nedēļu pēc kārtas, kamēr testēšanas apjoms pieaug.

SPKC dati liecinot, ka būtiski ir samazinājies tādu pacientu skaits, kas inficējušies ārpus lokāliem uzliesmojumiem. Ja marta beigās lokālos uzliesmojumos, piemēram, patversmē, atklāto pacientu īpatsvars veidoja mazāko daļu no kopējā atklāto Covid-19 pacientu skaita, tad patlaban novērojams pretējais.

Arī raugoties uz pagājušajā nedēļā konstatētajiem kopumā 67 Coivd-19 pacientiem, daudzi ir bijuši saistīti jau ar zināmiem slimības perēkļiem, uzsvēra epidemiologs. "Izplatība koncentrējas noteiktos objektos," piebilda eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

TOP5 vīrusi digitālajā vidē, kas šobrīd aktuāli Latvijā

Drošības programmatūras "ESET" tehnoloģiju konsultants Egils Rupenheits, 10.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc drošības programmatūras "ESET" statistikas sistēmas "LiveGrid Virus Radar Trends" datiem, pēc ārkārtējās situācijas beigām pieci vīrusi masveidā izplatās, apdraudot iedzīvotājus un uzņēmumus visā Latvijā.

1.vieta: ielaušanās uzņēmumu failu sistēmās ar "SMB.Attack.Generic"

Latvijā šobrīd izplatītākā krāpšanas metode ir vīruss "SMB.Attack.Generic". Saīsinājums SMB nozīmē attālināta failu sistēma "Windows" vidē, kuru izmanto uzņēmumi un kura atļauj, piemēram, failu koplietošanu, centralizētu datu pārvaldību, drukāšanu tīklā.

Uzbrūkot SMB, kibernoziedznieku mērkis ir iekļūt uzņēmumu tīklā un to lietotāju ierīcēs. Uzņēmumiem un lietotājiem jāpievērš uzmanība sistēmas atjauninājumiem, kurus "Microsoft" regulāri izlaiž, un tos jālejupielādē ierīcēs, lai pasargātu sevi no kiberuzbrukumiem.

2. Interneta pārlūka darbības pārņemšana ar "JS/Mindspark"

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

E-pastos plosās kartējais datorvirus

Ainars Sedlenieks [email protected], 19.02.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaspersky Lab ziņo par jaunu datorvīrusu I-Worm.Moodown.b. Inficēšanās gadījumi ar šo vīrusu konstatēti arī Latvijā. Moodown.b jau ir pievienots Kaspersky Anti-Virus datubāzei. Tas ir vīruss- tārps, kas pielikumu veidā ar inficētām elektroniskām vēstulēm izplatās caur Internetu. Tārps ir PE EXE-fails, kura izmērs ir aptuveni 21 KB. Tārps ir sapakots ar UPX, atkompresēta faila izmērs ir apmēram 40 KB. Instalācija Pēc palaišanas tārps ekrānā parāda melīgu paziņojumu par kļūdu "The file could not be opened Tārps sevi kopē Windows katalogā ar nosaukumu "services.exe" un šo failu reģistrē sistēmas reģistra auto palaišanas atslēgā: [HKLMSOFTWAREMicrosoftWindowsCurrentVersionRun] "service" = "%windir%services.exe -serv" Bez tam tārps rada unikālu identifikatoru savai klātesamībai atmiņā "AdmSkynetJklS003". Tārps rada lielu daudzumu savu kopiju visos apakškatalogos, kuri savā nosaukumā satur vārdu "Share" vai "Sharing" visos pieejamajos diskos sākot no C līdz Z ar nosaukumiem, kas izvēlēti no saraksta: winxp_crack.exe dolly_buster.jpg.pif strippoker.exe photoshop 9 crack.exe matrix.scr porno.scr angels.pif hardcore porn.jpg.exe office_crack.exe serial.txt.exe cool screensaver.scr eminem - lick my pussy.mp3.pif nero.7.exe virii.scr e-book.archive.doc.exe max payne 2.crack.exe how to hack.doc.exe programming basics.doc.exe e.book.doc.exe win longhorn.doc.exe dictionary.doc.exe rfc compilation.doc.exe sex sex sex sex.doc.exe doom2.doc.pif kā arī kopē dažas savas kopijas ZIP formātā ar nosaukumiem no saraksta: document msg doc talk message creditcard details attachment me stuff posting textfile concert information note bill swimmingpool product topseller ps shower aboutyou nomoney found story mails website friend jokes location final release dinner ranking object mail2 part2 disco party misc #n#o#t#n#e#t#s#k#y#-#s#k#y#n#e#t#! Vairošanās Tārps meklē failus ar paplašinājumiem adb, asp, dbx, doc, eml, htm, html, msg, oft, php, pl, rtf, sht, tbb, txt, uin, vbs, un wab, meklē tajos elektroniskā pasta adreses un uz atrastajām adresēm izsūta savas kopijas. Vēstuļu nosūtīšanai tārps izmanto savu personīgo SMTP-bibliotēku. Inficētās vēstules tiek veidotas no patvaļīgām kombinācijām: Virsraksts: Hi hi hello read it immediately something for you warning information stolen fake unknown Vēstules teksts: AnythingOk? anything ok? what does it mean? ok i'm waiting read the details. here is the document. read it immediately! my hero here is that true? is that your name? is that your account? i wait for a reply! is that from you? you are a bad writer I have your password! something about you! kill the writer of this document! i hope it is not true! your name is wrong i found this document about you yes, really? that is bad here it is see you greetings stuff about you? something is going wrong! information about you about me from the chatter here, the serials here, the introduction here, the cheats that's funny do you? reply take it easy why? thats wrong misc you earn money you feel the same you try to steal you are bad something is going wrong something is fool Tārpa Mydoom likvidēšana Analoģiski vairākiem citiem tārpiem, šis tārps sevī satur tārpa Mydoom "likvidēšanas" funkciju no inficētā datora. Tādēļ tas meklē Windows sistēmas reģistrā "Explorer" un "Taskmon" atslēgas sekojošajos atzaros: [HKLMSOFTWAREMicrosoftWindowsCurrentVersionRun] [HKCUSOFTWAREMicrosoftWindowsCurrentVersionRun] kā arī nodzēš atslēgu: [HKCRCLSID{E6FB5E20-DE35-11CF-9C87-00AA005127ED}InProcServer32] Pārējais Tārps nodzēš no Windows sistēmas reģistra "KasperskyAv" un "system." atslēgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Izplatās jauns Skype vīruss, kas var nozagt privātos datus

Gunta Kursiša, 05.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē sācis izplatīties jauns Skype vīruss, kas var nolasīt datus, kas tiek ievadīti datorā. Lietotāji ar šo vīrusu inficēti arī Latvijā, novēroja Db.lv.

Vīruss izplatās, automātiski no cita inficēta Skype konta nosūtot aicinājumu atvērt saiti, piemēram, it kā jautājot, vai Skype lietotājs redzams fotogrāfijā, kas aplūkojama, atverot inficēto saiti, piemēram, «OMG, is it your pic?», kā arī citās valodās. Pēc tam, kad Skype lietotājs šo saiti atvērs, viņa Skype konts sāks automātiski izsūtīt šādas ziņas citiem lietotājiem.

Inficētajos datoros vīruss nolasa lietotāja ievadīto informāciju, tādējādi varot iegūt arī bankas konta datus, paroles, u.c.

Ja lietotāja dators inficēts, tad tiek ieteikts nekavējoties nomainīt sava Skype konta paroli un pēc tam lietot antivīrusa programmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijā parādījies jauns datorvīruss

Ainars Sedlenieks [email protected], 18.02.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv Kaspersky Lab informē, ka atklāts par jauns datorvīruss I-Worm.Bagle.b, kurš ieguvis plašu izplatību. Tas konstatēts arī Latvijā. Vīruss izplatās ar e-pasta starpniecību un pienāk kā vēstule ar sekojošām pazīmēm: Tēma (Subject): ID (nejauši simboli)... thanks Teksts (Message): Yours ID (nejauši simboli) -- Thank Pievienotais fails (Filename): (nejauši simboli).exe Vīruss inficē datoru tikai palaižot pievienoto failu. Pievienotais fails ir ar nemainīgu izmēru 11Kb un tiek maskēts ar audio faila ikonas palīdzību. Bagle.b, izplatot sevi ar e-pasta starpniecību, vilto nosūtītāja adresi. I-Worm.Bagle.b identifikācijas modulis jau ir pievienots Kaspersky Anti-Virus bāzei. Papildiniet savlaicīgi antivīrusu bāzi. Atgādinām, ka rekomendējamais antivīrusu bāzes automātiskās atjaunošanas intervāls ir 1 stunda. Tuvākajā laikā par I-Worm.Bagle.b tiks publicēta detalizētāka informācija

Komentāri

Pievienot komentāru