Kopumā 3% Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju, kas ikdienā izmanto internetu, dažādu iemeslu dēļ, to skaitā maksājumu karšu datu noplūdes rezultātā, tīmeklī nozaudējuši savu naudu. Visbiežāk tas noticis tieši ar Latvijas iedzīvotājiem, proti, pēdējo 12 mēnešu laikā ar šādām problēmām saskārušies 8% mūsu valsts interneta lietotāju, liecina Eurostat dati.

Visretāk ar šādām problēmām saskārušies Bulgārijas, Čehijas Republikas, Lietuvas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas interneta lietotāju – proti, tikai 1%.

Tas, ka Latvijā šādi gadījumi notiek visbiežāk, varētu būt saistīts ar mūsu valsts datorlietotāju kūtrumu attiecībā uz dažādu datorsistēmas drošības programmu lietošanu. Tikai 62% Latvijas lietotāju savos datoros ir uzstādījuši jebkāda veida drošības programmatūru, piemēram, antivīrusu vai ugunsmūri. Tas ir viszemākais rādītājs ES.

Taču neskatoties uz to Latvijas interneta lietotāji uz ES fona nav tie, kuri visbiežāk saķertu kādu datorvīrusu. Kamēr Latvijā pēdējo 12 mēnešu laikā datorvīrusu tīmeklī saķēris aptuveni 41% interneta lietotāju, Maltā, kur ar drošības programmatūru aprīkoti datori 91% gadījumu, datorvīrusu saķēruši 50% interneta lietotāju. Visvairāk datorvīrusus saķer interneta lietotāji Bulgārijā – pēdējo 12 mēnešu laikā tie bijuši 58% interneta lietotāju.

Vairāk nekā 50 lietojumprogrammās, kas Android ierīču lietotājiem pieejamas caur interneta veikalu Android Marketplace, konstatēts datorvīruss, ziņo BBC.

Analītiķi lēš, ka datorvīrusu saturošās lietojumprogrammas, kas bijušas jau esošo programmu ar datorvīrusu aprīkotas kopijas, lejupielādētas aptuveni 200 tūkstošu reižu.

Visas lietojumprogrammas, kas saturēja datorvīrusu, tagad no interneta veikala izņemtas un vairs nav pieejamas Android Marketplace lietotājiem.

Datorvīruss, kuram dots nosaukums DroidDream, nokļūstot kāda lietotāja viedtālrunī, automātiski nosūta šīs ierīces datus, piemēram, tās unikālo kodu, uz kādu attālinātu serveri, kā arī nodrošina vīrusa izstrādātājam brīvu piekļuvi telefonam.

Patlaban Google saistībā ar notikušo incidentu veic izmeklēšanu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vakar vērsa iedzīvotāju uzmanību, ka elektroniskā pasta vēstules, kas tiek saņemtas ar tādiem tematiem kā «sudziba nodoklu dienestam», «Informacija par sudzibu» u.tml. it kā no VID darbiniekiem (no @vid.gov.lv) un ar pievienotu failu, kam izmantots dubultais paplašinājums «.DOC.zip», ir viltotas, satur datorvīrusu un ar VID tām nav nekāda sakara. CERT.LV šodien informē, ka par šī vīrusa upuriem jau kļuvuši simtiem Latvijas datorlietotāju.

VID aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un, saņemot šādu e-pastu, nevērt vaļā tā pielikumu, bet neatgriezeniski izdzēst.

Gadījumā, ja minētais e-pasta pielikums tiek atvērts, iegūstams izpildāmais fails ar paplašinājumu «.SCR», kurš satur datorvīrusu, ko šobrīd neatpazīst vairums antivīrusu programmu. Šis vīruss veic tiešsaistes banku maksājumu datu modificēšanu ar mērķi izkrāpt naudu.

Vīruss veic gan paroļu zagšanu (tas fiksē visu, kas tiek rakstīts uz klaviatūras, un nosūta to ļaundariem), gan internetbanku maksājumu pārtveršanu (veicot maksājumu no inficēta datora, maksājums, lietotājam to nenojaušot, tiek pārtverts un novirzīts uz ļaundara izvēlētu kontu), skaidro CERT.LV.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, ka Savienoto Valstu Nacionālais zinātniskais fonds (NSF) piešķir 13 miljonus dolāru cilvēku vīrusu epidēmiju paredzēšanas metožu adaptācijai priekš datorvīrusu uzliesmojumu prognozēšanas globālajos datoru tīklos. Projekta galvenā ideja ir interneta „imūnsistēmas” radīšanā. Ar to tiek domāta tehnoloģiju izstrādne, kuras spēj dzēst datorvīrusu epidēmijas pašā to aizmetnī. Pēc Nacionālā zinātniskā fonda programmas direktora Karla Lendvera (Carl Landwehr) vārdiem, zinātniekiem nāksies izstrādāt jaunus līdzekļus datorvīrusu un tīkla tārpu ātrai identifikācijai un iznīcināšanai. Pēc aģentūras Reuters informācijas, granta apgūšanā piedalīsies zinātnieki no Kalifornijas universitātes (Sandjego), Starptautiskā datoru pētījumu institūta (Bērklija), kā arī Kārnegija Mellona Universitātes.

Ar sievu dosimies garākā ceļojumā, visu vajadzīgo pastāstīs meita Sintija, teic Līgatnes Vīna darītavas saimnieks Ainārs Vanags. Bērnu iesaistīšanos biznesā viņš uzskata par lielāko veiksmi pēdējos gados.

«Pēc vīna darīšanas apjoma Latvijā esam pirmajā vietā no mazajām vīna darītavām,» apgalvo Sintija Vanaga. Viņas tēva Aināra Vanaga radītais vīns bijis viens no pirmajiem, kas no mājas vīna darītavām ar akcīzes marku sācis ceļu uz veikaliem.

Visu gadu, bet jo īpaši vasarā populāra ir vīna degustācija kafejnīcā Lustūža klints alā.

Uzticība dod stimulu

Tēvs Ainārs atzīstas, ka pirmajās reizēs mazliet bail bijis atstāt Latviju, taču tad izvērtējis, ka nekādu lielo kaitējumu biznesā bērni mazāk aktīvajā sezonā nodarīt nevarēšot, jāradina patstāvīgi pieņemt lēmumus un domāt kā saimniekiem.

«Manā uzraudzībā ir vīna darītava, brālim Kristapam – karošu darbnīca,» stāsta Sintija. Protams, svarīgākos lēmumus visi pieņemot kopīgi, arī darbus nevarot nodalīt. Pirmoreiz vecāki biznesu atstājuši bērnu uzraudzībā pirms pāris gadiem. Paši uz nedēļu aizbraukuši laivu braucienā, bet jaunā paaudze jutusies kā ūdenī iemesta. Tēvs visus zvanus pārreģistrējis bērniem un licis pašiem tikt galā. «Izpeldējām!» teic Sintija, un kopš tā laika abiem ar brāli vēl vairāk iepaticies darboties ģimenes uzņēmumā. Viņa lepojas, ka pati pērn pirmoreiz tikusi pie vīna ielikšanas, uzticēta ievārījuma vārīšana.

Interneta vidē Latvijā darbojas vairāki veikali, kas tirgo dažādas apreibinošās un halucinogēnās vielas.

«Izbaudi spilgtu virtuālu ceļojumu cauri laikam un telpai. Dodies kosmosā, lai saplūstu ar visumu. Piepildi savu ķermeni ar iedvesmu un attopies jaunā realitātē, kur viena sekunde var sniegt vairāk piedzīvojumu, kā vesela mūžība.», šis ir tikai viens no nedaudzajiem aprakstiem «produkcijai», ko piedāvā vairāki interneta veikali Latvijā. Piedāvāts tiek ļoti plašs vielu spektrs, sākot no jau populārajām salvijas lapām, beidzot ar dažādām sēnēm, pulverīšiem un kapsulām.

Narkotiku apkarotāji gan pret šiem veikaliem vērsties nevar, jo juridiski šīs vielas tirgot nav aizliegts.

Šādu problēmu pamanījuši arī narkotiku apkarotāji Latvijā, tomēr uzsver, ka neko pret to nevar pasākt. Narkotiku apkarošanas biroja priekšnieks Kārlis Dombrovskis Db norāda, ka, kamēr attiecīgas apreibinošās un narkotiskās vielas nav iekļautas likumā kā aizliegtas, tikmēr tās var legāli tirgot. Arī interneta veikalu vietnēs tiek uzsvērts, ka tirgotās narkotiskās vielas ir atļautas.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina iedzīvotājus neiegādāties un atturēties no Ķīnā ražotu baltu melamīna karošu lietošanas.

Preces artikula nr. 260013, bet ražotājs ir Sam Choan Plastics Industrial Co LTD. PVD inspektori, veicot kravas kontroli uz valsts robežas un laboratorisko pārbaudi, konstatēja, ka Ķīnā ražotajās melamīna karotēs divas reizes pārsniegta maksimāli pieļaujamā formaldehīda migrācija.

Kopā Latvijā ievestas 2 016 karotes, no kurām 325 atrodas tirdzniecībā. Pārējo karošu, kuras atrodas noliktavā, izplatīšana apturēta un karotes tiks iznīcinātas. Tāpat ir uzsākta tirdzniecībā esošo karošu izņemšana no tirdzniecības. Formaldehīds ir vāji mutagēna viela, kura ietekmē tiešā saskarsmē nonākošās šūnas.

Tautas partija topošās Valda Dombrovska valdības deklarācijai izstrādājusi ieteikumus, kuri būtībā paredz palielināt Tautas partiju pārstāvošā Edgara Zalāna vadītās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) ietekmi.

Tautas partijas priekšlikumi paredz RAPLM nodot ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadību, ko līdz šim veica Finanšu ministrija, kuras politisko vadību V. Dombrovskis paredzējis uzticēt savam partijas biedram Einaram Repšem. Vienlaikus Tautas partija vēlas Centrālo finanšu un līgumu aģentūru nodot RAPLM padotībā un apvienot ar RAPLM pārraudzībā esošo Valsts reģionālās attīstības aģentūru (VRAA).

Arī Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūras funkcijas, kas saistītas ar ES fondu apguvi publiskajā sektorā, TP ierosina nodot RAPLM pārraudzībā esošajai VRAA.

Laba leģenda un runīgs saimnieks ir tūrisma biznesā svarīgākās lietas. Vanagu mājās Līgatnē to visu vēl papildina vīna degustācija alā, karošu grebšana, pankūkas, rotaļas ar Malkas vīru un citas izpriecas.

Biznesa gars un vīna darīšana Vanagu mājām jau gēnos - pirms gadiem 200 saimnieciskā dzīve te kūsāt kūsājusi - darbojusies vīna darītava un sniegti tolaik tik nepieciešamie zirgu transporta pakalpojumi. Arī sava tagad ražotā vīna receptes Ainārs saņēmis mantojumā no senčiem - pārkrāmējot šķūnīti, atradis tās uzrakstītas uz vecas koka kastes vāka.

Dabas baudītāju netrūkst

Kaut arī ir vēls rudens, viens pēc otra ierodas autobusi ar dabas un izklaižu baudītājiem. Pēc Līgatnes pagrabalu, pārceltuves, militārā bunkura un dabas parka apskates, Vanagu saimnieks piedāvā mierīgākas atrakcijas - karošu grebšanas paraugdemonstrējumus un iepirkšanos suvenīru veikaliņā. Ainārs demonstrē pilnu ciklu - kā karošu koks tiek glabāts, kā to sazāģē sagatavēs, līdz ēdamrīka beigu apslīpēšanai. Apmeklētājus atbruņo saimnieka humorpilnā valoda, jautra šķiet arī iespēja katram pašam pamēģināt koka grebšanu. Krietnu pusstundu, kamēr notiek darbošanās, no ceha ēkas dzird skanam smieklus, ko reizēm pārtrauc kāda apstrādes rīka spalgā balss.

Jau vairākas dienas Latvijas interneta lietotāju e-pastos, radot nevajadzīgu ažiotāžu, ir atrodams kārtējais viltus brīdinājums par paaugstinātas bīstamības datorvīrusu. Brīdinājuma vēstulē ir sākotnējais teksts angļu valodā un tā daļējs tulkojums latviešu valodā, kas aicina uzmanīties no e-pasta vēstulēm ar pievienotu Power Point prezentācijas failu "Life is beautiful.pps", kura atvēršana, kā tiek apgalvots, draud ar visas datorā esošās informācijas iznīcināšanu. Tam klāt pievienots arī aicinājums pārsūtīt šo brīdinājumu draugiem, kolēģiem u.t.t. Angļu tekstā lielākai ticamībai vēl ir pieminēti tādi pazīstami vārdi kā Yahoo, Hotmail, AOL, bet kā trauksmes avoti tiek minēti Microsoft un Norton. Šāda veida vēstules nav jaunums ne pasaulē, ne Latvijā. Angļu valodā tām pat ir speciāls apzīmējums – “hoax” (mānīšanās, joks). Internetā eksistē portāli, kas veltīti šādiem “jokiem” un kā liecina informācija tajos, “Life is beautiful” nav nekas jauns. Izpildot e-pastā norādītās instrukcijas destruktīvo darbību veic pats apmuļķotais lietotājs un piedevām viņš rekomendē to izdarīt arī saviem draugiem un paziņām. Lielos mērogos šī šķietami nevainīgā parādība var nest ievērojamus zaudējumus, kas rodas no darbalaika izniekošanas un liekas e-pasta vēstuļu plūsmas. Diemžēl daudzi datoru lietotāji pasaulē un arī Latvijā aktīvi turpina pārsūtīt šos brīdinājumus, tādējādi realizējot autoru kaitnieciskās ieceres. “Viltus brīdinājums parasti satur uzstājīgu aicinājumu pārsūtīt to draugiem, kas arī ir šīs vēstules īstenais mērķis,” stāsta Valdis Šķesters, Kaspersky Lab pārstāvis Latvijā. “Šādi viltus brīdinājumi izmanto sociālo inženieriju un zināmā mērā līdzinās datorvīrusiem, tikai to kods šoreiz tiek izpildīts datorlietāja smadzenēs.” “Es gribētu aicināt interneta lietotājus Latvijā, pārsūtot jebkādus datorvīrusu brīdinājumus, pārliecināties par draudu realitāti, piemēram, apskatoties antivīrusu kompāniju interneta lapas vai pajautājot uzņēmuma datorsistēmu administratoram,” aicina Valdis Šķesters. “Pretējā gadījumā pastāv liela varbūtība tikt apmuļķotam un to pašu izdarīt ar saviem draugiem, vai, vēl ļaunāk, ieteikt viņiem nodzēst kādu nevainīgu un nepieciešamu operētājsistēmas failu.”

Nejauša kļūda, rakstot delfi.lv, ss.lv, tvnet.lv vai apollo.lv interneta pārlūkprogrammā, pāris sekundēs var inficēt lietotāja datoru. Tas skaidrojams ar tā saukto taiposkvoteru aktivitātes pieaugumu, kuru darbībā konstatēta apzināta datorvīrusu izplatība.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV secinājusi, ka kāds Latvijas iedzīvotājs reģistrējis veselu sarakstu ar «.lv» domēna vārdiem, kas atgādina pārrakstīšanās kļūdas daudzu populāru Latvijas portālu nosaukumos.

Pirms dažām dienām (līdz 18.04.2012), kļūdaini atverot, piemēram, www.delf.lv, katram «kļūdas upurim» pat neapzinoties un vizuāli to neredzot, dators varēja inficēties ar datorvīrusu. Šobrīd šī vīrusa izplatīšana ir apturēta.

«Šādas ļaunprātības jau daudzus gadus ir izplatītas «.com» domēna vārdos un daudzu lielvalstu tīmekļu vietnēs, bet Latvijā līdz šim nebija konstatēta tik masveidīga un apzināta vīrusu izplatīšana caur taiposkvotingu,» uzsver CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina.

«Programmēšana vispār nav mana stihija, manas zināšanas šajā jomā nav dziļas. Es specializējos uz dzelžiem - laboju datorus. Mans hobijs, kas pārvērtās arī biznesā, bija motociklu labošana, tūnēšana. Kopā ar draugu izveidojām firmu. Bet tagad esmu cietumā, droši vien motociklu bizness sabruks. Es protu uztaisīt interneta mājaslapas, esmu to darījis,» sarunā ar laikrakstu Neatkarīgā sacījis apcietinātais Deniss Čalovskis.

Pagājušā gada 4. decembrī, nolaižoties ar trosēm no jumta, specvienības kaujinieki ielauzās sestā stāva dzīvoklī Imantā un apcietināja 27 gadus veco rīdzinieku. Viņš tiek turēts aizdomās par smagu kibernoziegumu - viņš, vēl kāds Krievijas pilsonis un kāds Rumānijas pilsonis radījuši datorvīrusu Gozi, ar kura palīdzību inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē un no banku kontiem izlaupīti 60 miljoni dolāru.

«Tagad man ir ļoti daudz laika - dienas un naktis. Dienām un naktīm esmu tinis atpakaļ savu iepriekšējo dzīvi, mēģinājis saprast, ko tādu nelikumīgu esmu varējis veikt ar datoru, taču joprojām neesmu atradis to savas dzīves epizodi, kuras dēļ atrodos šeit. Esmu pilnīgā neizpratnē - nesaprotu, kur ir mans noziegums. Pieļauju domu, ka varbūt kāds blēdis ir izmantojis manu datoru, caur manu datoru kaut ko pārsūtījis. Ja man tagad būtu savs dators, es parakātos pa tā vēsturi, varbūt kaut ko atrastu un saprastu. Taču man nav šobrīd tādas iespējas,» sacījis D. Čalovskis.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš iedzīvotāju uzmanību, ka elektroniskā pasta vēstules, kas tiek saņemtas ar tādiem tematiem kā «sudziba nodoklu dienestam», «Informacija par sudzibu» u.tml. it kā no VID darbiniekiem (no @vid.gov.lv) un ar pievienotu failu, kam izmantots dubultais paplašinājums «.DOC.zip», ir viltotas, satur datorvīrusu un ar VID tām nav nekāda sakara.

VID aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un, saņemot šādu e-pastu, nevērt vaļā tā pielikumu, bet neatgriezeniski izdzēst.

Gadījumā, ja minētais e-pasta pielikums tiek atvērts, iegūstams izpildāmais fails ar paplašinājumu «.SCR», kurš satur datorvīrusu, ko šobrīd neatpazīst vairums antivīrusu programmu. Šis vīruss veic tiešsaistes banku maksājumu datu modificēšanu ar mērķi izkrāpt naudu.

Db.lv jau rakstījis, ka līdzīgā veidā krāpnieki izmanto arī uzņēmumu nosaukumus un pat logo. Tā, piemēram, par krāpnieku upuri kritusi arī DNB banka.

Datorvīrusu eksperti novērojuši, ka tārps Conficker 1. aprīlī, kā jau prognozēts, pats sevi ir aktivizējis un cenšas sazināties ar hakeru centrālo datoru, lai saņemtu jaunas pavēles.

Eksperti lēš, ka šis tārps varētu būt inficējis jau vairāk nekā 10 miljonus datoru. Piemēram, Vācijā 7% no visiem datoriem ir inficēti ar šo tārpu.

CNN norāda, ka bažas, par to, ka Conficker tārps varētu izraisīt haosu, nav piepildījušās, jo ziņojumu par lielām problēmām neesot. Tomēr, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, datorvīrusu eksperti iesaka pārbaudīt savus datorus un atjaunot antivīrusu programmas!

"Kamēr Jums ir atjaunināta antivīrusa programma ar Jūsu datoru visam vajadzētu būt kārtībā," norādīja IT eksperts Kriss Pirilo (Chris Pirillo).

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, ka datorvīrusu radīšana aizvien biežāk tiek veikta uz komerciāliem pamatiem, kā vīrusu rakstītāju un spameru savstarpēji izdevīgas sadarbības darba auglis. Mērķtiecīgi „pēc pasūtījuma” radītie vīrusi strauji „izglītojas”. Var konstatēt, ka datorvīrusu radīšanas pasūtījumu tirgus ir izveidojies. Drūmie informācijas drošības speciālistu pareģojumi ir piepildījušies – spameru un vīrusu rakstītāju savienošanās ir notikusi. Pēdējie pārvērš mājas personālos datorus, kuriem ir platjoslas izeja Internetā, par spama izsūtītājiem, un pēc tam šādus tīklus izīrē. Pie tam maksa par Tīkla no daudziem tūkstošiem inficētu datoru izmantošanu dažu stundu garumā maksā no 50 līdz 100 dolāru. Šajā laikā inficēti personālie datori var izsūtīt miljoniem ziņojumu. Ņujorkas kompānija MessageLabs stādīja priekšā spama izsūtīšanas un vīrusu izplatīšanās elektroniskajā pastā dinamikas analīzes rezultātus. MessageLabs katru dienu skenē aptuveni 50 miljonus vēstuļu, tās klientu vidū ir — Lielbritānijas vēstniecība, Bank of New York, Japānas korporācija Fujitsu. Pasta analīze, ko kompānija pārbaudīja pirmajā pusgadā, sniegusi pārsteidzošus rezultātus. Saskaņā ar atskaites datiem, situācija ar spamu un pa pastu izplatītajiem vīrusiem strauji pasliktinās. No vienas puses, vīrusu daļa, kas tiek izplatīti pa elektronisko pastu, ātri pieaug — 8,3% no vairāk nekā 5,6 miljardiem vēstuļu, ko kompānija pārbaudījusi šī gada janvāra-jūnija mēnešos, vai katra divpadsmitā saturēja vīrusu. 2004. gada jūnijā šis radītājs sasniedza 9,3%. Salīdzināšanai: 2002. gada pirmajā pusgadā, pēc tās pašas kompānijas datiem, vīruss bija tikai vienā vēstulē no 392, 2003. gadā — vienā no 208. No otras puses, pieaug spameru aktivitāte — 86,3% no visa pasta 2004. gada jūnijā sastādīja tieši spams. Šī gada pirmajos četros mēnešos šis rādītājs variējās no 53% līdz 67%. Spama izplatītāju progress arī ir acīmredzams — 2002. gadā spams sastādīja tikai 1,5% no kopējā elektroniskās sarakstes apjoma. „Kad šis līmenis sasniedza 50%, mēs pat iedomāties nevarējām, ka tas spēs pacelties vēl stipri augstāk”, — izbrīnīts ir Braiens Čārnijs (Brian Czarny), kompānijas MessageLabs mārketinga viceprezidents. Kompānijā MessageLabs uzskata, ka tamlīdzīgu biedējošu procesu ir izraisījusi iezīmējusies ciešas sadarbības tendence starp vīrusu rakstītājiem un spameriem, kas izveidojusies uz „komerciāla” pamata — abas šīs grupas kopā savedusi dzīšanās pēc peļņas. MessageLabs speciālisti to noteikusi, novērojot čatus, kuros viens ar otru sazinās gan pirmie, gan otrie. Kā ziņo MessageLabs, tās darbinieki, kuri kontrolē spameru un vīrusu rakstītāju sazināšanos Tīklā, ir noskaidrojuši gan spameru, gan arī vīrusu autoru pieaugošos centienus „sakļaut rindas”. Pie tam kompānija uzsver, kavīrusu izplatīšana pati par sevi vai nu vispār nenes nekādus ienākumus vai arī ļoti nelielus. Toties nauda ir spameriem. Spameru un vīrusu rakstītāju savstarpējā sadarbība uz „komerciāliem” pamatiem — tā ir skaidri samanāma tendence, tieši tādā veidā ir radušies vīrusi Fizzer, Bugbear, Sobig, kā arī MyDoom.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, ka Izraēlā atklājies valsts vēsturē nopietnākais rūpnieciskās spiegošanas gadījums, kurā, pēc policijas domām, privātdetektīvi vadošo Izraēlas kompāniju datoros gan valstī, gan ārzemēs instalējuši datorvīrusu (Trojas zirgu), zaguši slepenu komerciālo informāciju un to pārdevuši šo kompāniju konkurentiem, ziņo The Jerusalem Post. Par skandālu presei tika paziņots svētdien. Ir apcietināti vienpadsmit privātdetektīvi, kā arī vadošo kompāniju augstākie vadītāji. Šīs firmas ir Cellcom (mobilo telefonu kompānija), YES (satelīttelevīzija), Pelephone (mobilo telefonu kompānija), Meir Car Imports (Volvo un Honda importētāji) un Tami-4 (minerālūdens mazumtirgotāji); tieši tās, kā tiek apgalvots, esot algojušas minētos privātdetektīvus. Savukārt starp noziedznieku upuriem ir kompānijas HOT (kabeļtelevīzija), Strauss-Elite (pārtikas rūpniecības konsorcijs), Orange (mobilo telefonu kompānija), Globes (biznesa avīze), Mey Eden (minerālūdens), Shekem Electric (sadzīves elektroierīces), Ace Hardware vietējā filiāle, Rani Rahav (sabiedriskās attiecības), Champion Motors (Volkswagen importētājs), Shalmor-Amnon Amihai (reklāmas kompānija) un Reuveni Pridan (reklāmas kompānija). Kā ziņo policija, spiegošanas dēļ minētās firmas piedzīvojušas neveiksmes komercizsolēs un zaudējušas tūkstošiem klientu. Pēc policijas teiktā, ir apcietināti 18 cilvēki, ieskaitot programmētājus – kādu izraēliešu laulāto pāri, kas dzīvo Londonā. Arestēto vidū ir arī kāds satelīttelevīzijas kompānijas YES augstākais vadītājs, Pelephone un Cellcom drošības dienestu darbinieki un vairāki privātdetektīvi. Svētdien pēcpusdienā tiesībsargājošās iestādes uzaicināja Cellcom vadītāju Jichaku Peterburgu sniegt paskaidrojumus par viņa kompānijas saistību ar šo lietu. Policijas izmeklēšana, kam bija dots nosaukums "Horse Race", sākās 2004. gada novembrī, kad tika saņemts pazīstamā izraēliešu rakstnieka Amnona Jakonta iesniegums. Rakstnieks policijai sūdzējās, ka internetā noslēpumainā kārtā bez viņa ziņas un piekrišanas publicēti viņa jaunā, vēl nepabeigtā romāna fragmenti. Jakonts pavēstīja policijai: iespējams, kāds esot ielauzies viņa datorā un nozadzis grāmatas fragmentus. Rakstnieks turēja aizdomās savu bijušo znotu, 41 gadu veco datorspeciālistu Maiklu Efrati, kurš dzīvo Londonā. Policija pārbaudīja Jakonta datoru un atklāja, ka tajā ir instalēts Trojas zirgs. Kā ziņo policija, persona, kas datorā ievietojusi šo Trojas zirgu, ieguvusi neierobežotu pieeju inficētajam datoram un to pārņēmusi savā varā. Ar Interpola palīdzību Izraēlas policijai izdevās noskaidrot, ka minētais Trojas zirgs ir Efrati roku darbs. Pagājušajā nedēļā Londonā viņu apcietināja kopā ar sievu, 28 gadus veco Rutu Brīru Haefrati. Tagad abi Anglijā gaida tiesu, kura lems par viņu izdošanu tiesāšanai Izraēlā. Pēc tam policija noskaidroja, ka Efrati ir izstrādājis datorvīrusu trijām Izraēlas vadošajām privātdetektīvu aģentūrām, kas to izmantojušas, lai zagtu konfidenciālu informāciju no lielākajām kompānijām. Policijai ir aizdomas, ka šie privātdetektīvi dažādām kompānijām sūtījuši ar vīrusu inficētus reklāmas CD, no kuriem Trojas zirgs slepus instalējies firmu datoros. Vēl policija ziņo, ka privātdetektīvi dažādām kompānijām sūtījuši arī e-pasta vēstules ar piesaistītu vīrusa failu. Ir aizdomas, ka lietā iesaistīti vairāku kompāniju augstākie vadītāji – firmas YES finanšu direktors Katriels Moriā, Pelephone drošības dienesta priekšnieks Šajs Razs, Cellcom drošības dienesta priekšnieks Ofers Reihmans un Meir Motors vadītājs Uzi Mors (pēdējais ir arī futbola čempionu, Haifas kluba „Maccabi” viceprezidents). Savukārt apcietinātie privātdetektīvi ir no trim lielām aģentūrām: Modi'in Ezrachi (Civilā izlūkošana), Krochman Special Investigations (Krohmana speciālā izmeklēšana) un Philosoph Balali. Sakarā ar paziņojumiem par iespējamo spiegošanu svētdien vairāk nekā par trim procentiem pazemināj

Finanšu ministrija brīdina par tās vārdā izsūtītiem viltus ziņojumiem, kas satur datorvīrusu, aģentūru LETA informēja ministrijā.

FM vārdā tiek izsūtīti viltus ziņojumi, aicinot to saņēmējus atvērt pielikumus par nodokļu nomaksu. Tas ir datorvīruss, kas izmanto viltotu ministrijas e-pasta adresi.

«Ja esat saņēmuši šādu e-pasta vēstuli, nekādā gadījumā neatveriet pielikumus un nekavējoties dzēsiet to,» brīdināja FM.

Šodien masveidā izsūtītais pielikums, vēstulēs ar virsrakstu «nokavētu nodokļu maksājumu: Nauda, kas paredzēta valsts budžetam, ir arī jūsu nauda!» satur «P2P» tipa datorvīrusu, kas veic inficētajos datoros esošo paroļu un citas piekļuves informācijas zādzību.

Par šo incidentu FM informējusi informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju «Cert.lv».

Valsts nenosakāmais politiskais kurss iestidzis klajā cinismā – valdība problēmas nevis risina, bet bezatbildīgi laiž tās pašplūsmā. Līdzīgi domā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte, viņa uzskata, ka valdība muļķo cilvēkus, stāstot par krīzi un algu iesaldēšanu.

No Ivara Godmaņa definētās situācijas izriet, ka gaidāms jauns darba meklētāju vilnis, kas velsies uz Rietumu pusi, taču arī tur sākušies grūti laiki. Latviešiem ir jāizšķiras, uz kā un kur balstīt savu nākotni, tomēr Raita Karnīte labākas dzīves meklētājus sauc par nodevējiem.

Mēs visu laiku runājam par Latvijas uzņēmīgā darbaspēka izbraukšanu uz Īriju, taču ekonomiskā krīze mūsu valstī draud piespiest izbraukt vēl vairāk cilvēku – vai no šīs situācijas ir izeja?

No 30. janvāra līdz 5. februārim Eiropas filmu dienu es-kino ietvaros Latvijas kinoskatītājiem tiks piedāvātas 12 starptautiski atzītas Eiropas valstīs tapušas kinofilmas.

Šogad es-kino tiks pārstāvētas filmas no Vācijas, Francijas, Zviedrijas, Īrijas, Itālijas, Ungārijas, Spānijas, Austrijas, Dānijas. Festivālā tiks pārstāvēts gan dokumentālais kino, būs skatāmas arī komēdijas, drāmas un trilleru žanra filmas.

Filmu dienas tiks atklātas ar jaunu zviedru filmu – romantisku komēdiju Čau, skaistulīt/ Ciao Bella, kas ir lirisks stāsts par jaunu cilvēku gandrīz neiespējamo mīlestību mūsdienu Zviedrijas realitātē. Pirmo reizi projektu atbalsta Austrijas vēstniecība Latvijā, piedāvājot gan dokumentālu filmu Trimdas ģimenes stāsts/Exile Family Movie, gan bērnu auditorijai adresētu lenti Karo un mīļais Dievs/Karo und der liebe Gott. Aktuālas filmas piedāvā mūsu pastāvīgie sadarbības partneri Gētes institūts Latvijā, Dānijas Kultūras institūts, Francijas Kultūras centrs.

Austrālijā šodien paziņoja jaunus valdības noteiktumus tabakas kontrolē un smēķēšanas ierobežošanā.

Šodien, Pasaules veselības dienā, Austrālijas valdība ir noteikusi mainīt visu tabakas izstrādājumu un smēķēšanas piederumu iepakojumu. Turpmāk Austrālijā, kurā smēķētāju skaits ir 16% no valsts iedzīvotāju skaita, cigarešu, cigarellu, bezdūmu tabakas, elektronisko cigarešu un citu tabakas izstrādājumu iepakojums būs zaļgani brūnā krāsā, un 75% no iepakojuma priekšpuses un 90% no iepakojuma aizmugures aizņems brīdinājumi par smēķēšanas kaitīgumu, paziņoja Austrālijas Veselības un novecošanas ministre Nikola Roksona (Nicola Roxon).

Jaunie noteikumi stāsies spēkā 2012.gada janvārī, un līdz ar to jebkura cita dizaina tabakas izstrādājumu iepakojums Austrālijas teritorijā tiks aizliegts. Lai novērstu kontrabandas cigarešu ievešanu valstī, katram, kas tiks pieķerts smēķējam no paciņas, kas neatbilst likumā noteiktajām normām (tātad – smēķē kontrabandas tabaku) tiks piešķirts 100 Austrālijas dolāru liels sods, kas pieaugs, ja likumu smēķētājs pārkāps atkārtoti.

Čečenijas prokremliskais prezidents Ramzans Kadirovs svētdien paziņojis, ka 74 000 čečenu gaida rīkojumu, lai ievestu kārtību Ukrainā.

«Es jums oficiāli saku: es nevienu čečenu turp neesmu nosūtījis. Ja būs rīkojums, tad mums ir 74 tūkstošu čečenu, kuri gatavi izbraukt, lai ievestu kārtību Ukrainas teritorijā,» paziņoja R. Kadirovs.

Viņš piebilda, ka brīvprātīgo, kas vēlas doties uz Ukrainu, ir tik daudz, ka viņus vajagot savaldīt.

R. Kadirovs intervijā telekanālam REN arī paziņoja, ka gadījumā, ja viņš nosūtītu kaujiniekus uz Ukrainu, tad par viņiem uzzinātu nevis Doņeckā, bet Kijevā.

«Kāpēc man vajadzētu nosūtīt kādu uz Doņecku, ja ienaidnieks pašlaik ir Kijevā? Ja mēs sākam pret viņiem cīnīties - tātad viņi ir ienaidnieki. Var sākt tieši ar Kijevu,» norādīja R. Kadirovs.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv Kaspersky Lab informē, ka atklāts par jauns datorvīruss I-Worm.Bagle.b, kurš ieguvis plašu izplatību. Tas konstatēts arī Latvijā. Vīruss izplatās ar e-pasta starpniecību un pienāk kā vēstule ar sekojošām pazīmēm: Tēma (Subject): ID (nejauši simboli)... thanks Teksts (Message): Yours ID (nejauši simboli) -- Thank Pievienotais fails (Filename): (nejauši simboli).exe Vīruss inficē datoru tikai palaižot pievienoto failu. Pievienotais fails ir ar nemainīgu izmēru 11Kb un tiek maskēts ar audio faila ikonas palīdzību. Bagle.b, izplatot sevi ar e-pasta starpniecību, vilto nosūtītāja adresi. I-Worm.Bagle.b identifikācijas modulis jau ir pievienots Kaspersky Anti-Virus bāzei. Papildiniet savlaicīgi antivīrusu bāzi. Atgādinām, ka rekomendējamais antivīrusu bāzes automātiskās atjaunošanas intervāls ir 1 stunda. Tuvākajā laikā par I-Worm.Bagle.b tiks publicēta detalizētāka informācija

2017.gadā Latvijas austrumu robežas muitas infrastruktūra būs sakārtota, prognozē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Kā VID šogad veicies ar nodokļu iekasēšanu?

2015. gada 11 mēnešos esam nodokļu plānu izpildījuši. Ja salīdzina 2015. gada un 2014. gada atbilstošo periodu, nodokļos iekasēts par 356 miljoniem eiro vairāk, un tas nozīmē, ka pieaugums ir 5,8%. Ņemot vērā situāciju tautsaimniecībā, 5,8% pieaugums nodokļos ir labs, jo ir straujāks nekā ekonomikas attīstības tempi, un vērtējams kā signāls, ka ēnu ekonomika mazinās.

Kādus pasākumus cīņā ar ēnu ekonomiku VID plāno nākamajā gadā?

Finanšu ministrs uzdevis VID izstrādāt pasākumus cīņā ar nereģistrēto jeb melno biznesu. Nereģistrētā saimnieciskā darbība koncentrējas galvenokārt reģionos, nelielās apdzīvotajās vietās. Tur attīstās tāds melnais bizness, kāds konkrētajā vidē nepieciešams, piemēram, būvniecības darbi, remontdarbi, gateri, galdniecības uzņēmumi, autoservisi, mājokļos iekārtotas frizētavas, skaistumkopšanas un masāžās saloni.