Šā gada 6.janvārī Meža dienu komiteja noteica Meža nozares Gada balvas Zelta čiekurs, kas ir augstākā atzinība par sasniegumiem meža nozarē, laureātus un ieguvējus. Gada balva tiks pasniegta četrās nominācijās – Par mūža ieguldījumu, Par ilgtspējīgu saimniekošanu, Par inovatīvu uzņēmējdarbību un Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā.

Laureāti nominācijā Par inovatīvu uzņēmējdarbību ir SIA Kvinta A, AS Latvijas Finieris, AS Latvijas valsts meži struktūrvienība LVM Sēklas un stādi un SIA Marks M. Laureāti nominācijā Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā – Bruno Andersons, Jānis Donis un Pēteris Zālītis. Laureāti nominācijā Par ilgtspējīgu saimniekošanu ir Madars Kalniņš, Staņislavs Prikņa un Ainārs Zvirgzdiņš. Gada balvas ieguvēji šajās nominācijās tiks nosaukti apbalvošanas ceremonijas laikā.

Meža nozares Gada balva Zelta čiekurs tiks pasniegta jau piekto gadu. Balvas pretendentu vērtēšanu organizē Zemkopības ministrija, un tā notiek divās kārtās. Pirmajā kārtā kandidātus vērtē eksperti un otrajā - zemkopības ministra Mārtiņa Rozes vadītā Meža dienu komiteja. Nominācijā Par mūža ieguldījumu nosaka piecus Gada balvas ieguvējus, pārējās nominācijās – vairākus laureātus, no kuriem viens ir Gada balvas ieguvējs.

Tūrisma biznesa vortāls Eiropa.lv jau otro gadu pēc kārtas veicis aptauju, lai noskaidrotu "TŪRISMA GADA CILVĒKU" Latvijas tūrisma profesionāļu vidū. Cilvēces likteņus bieži vien nosaka tieši personības. Arī Latvijas tūrismam ir savi līderi 2004. gadā! „TŪRISMA GADA CILVĒKS 2004“ noteikts septiņās nominācijās: UZŅĒMĒJS NAKTSMĪTŅU BIZNESĀ – Antonija Korne, viesnīca Eiropa direktore UZŅĒMĒJS TŪRISMA AĢENTŪRU UN OPERATORU BIZNESĀ – Konstantīns Paļgovs, Tez Tour direktors UZŅĒMĒJS PASAŽIERU PĀRVADĀJUMU BIZNESĀ – Bertolts Fliks, airBaltic prezidents TŪRISMA INFORMĀCIJAS CENTRA (TIC) VADĪTĀJS – Guntars Seilis, Ventspils TIC vadītājs TŪRISMA ŽURNĀLISTS – Bernāra Lielmeža LATVIJAS TŪRISMA TĒLA CILVĒKS 2004 – Latvijas futbolisti, Māris Verpakovskis TŪRISMA INTERNETA MĀJAS LAPA 2004 – www.akvaparks.lv Ar e-pasta palīdzību tika uzrunāti vairāk kā 500 tūrisma profesionāli, kur derīgas atbildes iesūtīja 143 aptaujas dalībnieki. Nepārprotama līderība bija nominācijās - "UZŅĒMĒJS PASAŽIERU PĀRVADĀJUMU BIZNESĀ", "UZŅĒMĒJS TŪRISMA AĢENTŪRU UN OPERATORU BIZNESĀ", "TŪRISMA INFORMĀCIJAS CENTRA (TIC) VADĪTĀJS" un "LATVIJAS TŪRISMA TĒLA CILVĒKS 2004". Pagājušā gada aptaujā „TŪRISMA GADA CILVĒKS 2003“ tika nominēti trijās kategorijās: TŪRISMA ŽURNĀLISTS – Zaiga Grīnberga, Latvijas radio TŪRISMA INFORMĀCIJAS CENTRA (TIC) VADĪTĀJS – Mārtiņš Malcenieks, Cēsu TIC vadītājs (2003. gadā) UZŅĒMĒJS TŪRISMĀ - Juris Balodis, naktsmītne "Lāču miga" direktors (2003. gadā) Sīkāku informāciju: www.eiropa.lv

Vairākās Rietumeiropas valstīs gada nogalē katrā tautsaimniecības nozarē tiek nominēti un apsveikti labākie no labākajiem. Tūrisma biznesa vortāls Eiropa.lv jau otro gadu pēc kārtas aicina Latvijas tūrisma profesionāļu vidū, noskaidrot "TŪRISMA GADA CILVĒKU 2004". Ar Jūsu atbalstu tiks noteikti šī gada tūrisma cilvēki septiņās nominācijās: Uzņēmējs naktsmītņu biznesāUzņēmējs tūrisma aģentūru un operatoru biznesāUzņēmējs pasažieru pārvadājumu biznesāTūrisma informācijas centra (TIC) vadītājsTūrisma žurnālists*Latvijas tūrisma tēla cilvēks 2004Tūrisma interneta mājas lapa 2004Atbildes lūdz iesūtīt elektroniski uz e-pasta adresi [email protected] līdz 18.12.2004. Starp aptaujas dalībniekiem tiks izlozētas veicināšanas balvas! Anonīmas atbildes netiks vērtētas, tāpēc lūdzu norādīt vārdu un uzvārdu, e-pasta adresi un tālruņa numuru. Aptaujas līderi saņems oriģinālas balvas no Tūrisma biznesa vortāla Eiropa.lv un sponsoriem**! * šajā nominācijā nedrīkst būt nosaukts neviens rakstu autors no Tūrisma biznesa vortāla Eiropa.lv ** lūdzam atsaukties sponsorus papildus balvu pasniegšanai kādai no nominācijām! TŪRISMA GADA CILVĒKS laureāti tiks paziņoti 2004.gada 20.decembrī Radisson SAS Daugava, konferenču zālē Tūrisma attīstības valsts aģentūras un Ekonomikas ministrijas rīkotā Latvijas Tūrisma foruma laikā. Sīkāka informācija: www.eiropa.lv

Noskaidroti piecās kategorijās nominētie 57 uzņēmumi "Eksporta un inovācijas balvai 2022", informē pasākuma organizatori Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Kā norāda LIAA, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz uzņēmumu nominācijas tika izvirzītas, izvērtējot Centrālās statistikas pārvaldes informāciju. Tika vērtēti dati par uzņēmumu eksportu, radīto pievienoto vērtību, rentabilitāti un nodarbināto skaitu.

Tāpat žūrija, uzklausot uzņēmumu prezentācijas, iepazinās ar uzņēmumu attīstības plāniem, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā, sadarbībā ar zinātniski pētnieciskajām iestādēm. Atsevišķi tika vērtēti arī uzņēmumu panākumi mārketingā savu produktu virzībai ārvalstu tirgos.

Kopumā konkursā izvirzītas piecas kategorijas "Eksporta jaunpienācējs", "Eksporta līderis", "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts". Konkursa nominantus noteica žūrija, kurā piedalījās finanšu institūciju, uzņēmēju organizāciju, Ekonomikas ministrijas, LIAA un plašsaziņas līdzekļu deleģētie pārstāvji.

Būvindustrijas lielo balvu jeb Pamatakmeni svinīgajā apbalvojuma ceremonijā VEF Kultūras pilī šogad saņēmuši desmit 2023.gada laureāti, informē konkursa rīkotāji.

Kategorijā "Mūža ieguldījums būvindustrijā" Pamatakmeni šogad ieguvuši četri laureāti. Nozares augstāko vērtējumu ieguvušie profesionāļi ir Cēsu novada būvvaldes vadītāja Vija Gēme, Rīgas Tehniskās universitātes Ceļu un tiltu katedras vadītājs, Transportbūvju institūta direktors, profesors Ainārs Paeglītis, Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Leonīds Jākobsons un arhitekts, pilsētplānotājs, SIA "Uģis Šēnbergs, arhitekts" vadītājs Uģis Šēnbergs.

Kategorijā "Gada inženieris/arhitekts 2023" Pamatakmeni saņēma seši laureāti. Par gada jauno inženieri atzīts SIA "Merks" būvdarbu vadītāja palīgs Gints Krasausks, par gada inženieri - AS "LNK Industries" Tehniskās nodaļas vadītājs Aleksandrs Stasens un SIA "Merks mājas" projektēšanas vadītājs Ivo Dzenis, par gada restaurācijas būvdarbu vadītāju - AS "Būvuzņēmums restaurators" Būvniecības nodaļas vadītājs Dāvis Priede, par gada būvkonstruktoru - SIA "Arenso" galvenais inženieris Matīss Apsītis, bet par gada projektu vadītāju - VAS "Starptautiskā lidosta Rīga" termināļa paplašināšanas 6. kārtas projekta vadītājs Mihails Peščinskis.

Piektdien, 1. jūnijā, plkst. 14.00, Melngalvju nama svētku zālē notiks konkursa Preses nagla 2006 noslēguma ceremonija.

Preses nagla 2006 galvenais uzdevums būs balvu pasniegšana par labākajiem iepriekšējā gada sasniegumiem Latvijas drukātās preses nozarē, Db.lv informēja LPIA izpilddirektors Dzintris Kolāts.

Preses naglas pasākums tika atjaunots pēc ilgāka pārtraukuma un organizatori bija patīkami pārsteigti par lielo interesi un iesniegto materiālu skaitu. Pēdējais īpaši svarīgi, ja ņem vērā noteikumu, ka no katras redakcijas katrā kategorijā varēja iesniegt vienu darbu.

Lielākais dalībnieku skaits konstatēts rakstošās žurnālistikas konkursā, kur iesniedza 89 darbus, tai skaitā pētniecisko un analītisko rakstu kategorijā - 27 un apraksta vai intervijas žanrā - 29 darbus. Tāpat augstu jāvērtē žurnālu dizaina konkursam pieteikto darbu skaits - 14.

http://www.db.lv/images/article/fd1946a3-7d68-47c0-9d5c-62a983e8a27a.jpg

Nominācijai labākā filma tika pieteiktas filmas: Atkritēji (The Departed), Sapņu meitenes (Dreamgirls), Karaliene (The Queen). Tālāk seko Bābele (Babel) un Vēstules no Ivodzimas (Letters From Iwo Jima), kas par mata tiesu netika trijniekā.

Nominācijā labākais aktieris ir nominēti: Pīters O'Tūls (Peter O'Toole) filmā Venēra (Venus), Vils Smits (Will Smith) filmā Tiesības uz laimi (The Pursuit of Happyness) un Forests Vitakers filmā Pēdējais Skotijas karalis (The Last King of Scotland).

Nominācijā labākā aktrise ir nominētas: Helēna Mirrena filmā Karaliene (The Queen), Merila Strīpa filmā Sātans Pradas brunčos (The Devil Wears Prada) un Džūdija Denča filmā Piezīmes par kādu skandālu (Notes on a Scandal).

Gazeļu TOP 250 augšanas slieksnis šogad palielinājies līdz 364 %, salīdzinot ar pērno gadu, kad tas bija 340 %.

Jau astoto gadu pēc kārtas Dienas bizness sadarbībā ar SIA Lursoft veido Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu - Gazeļu sarakstu un īpašā pasākumā godina tos uzņēmumus, kuru apgrozījuma pieaugums pēdējos trīs gados bijis straujāks nekā konkurentiem. Gazeļu projekta mērķis - tā ir iespēja apzināt Latvijas mazos un vidējos uzņēmumus, kas sevi ir spēcīgi pieteikuši Latvijas biznesa džungļos, tikai kuru darbības apjomi neļauj kļūt pamanītiem caur mediju veidotajiem lielo uzņēmumu un lielāko nodokļu maksātāju sarakstiem, bet kuri ir ļoti būtiski Latvijas ekonomikai, īpaši reģionos. Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards salīdzināja ekonomiku kā savannu, kurā dzīvo gazeles un ir sausums. «Ik pa brīdim savannā līst lietus un lietus laiku jāprot izmantot, uzkrājot ūdeni, kur vien var, lai sausuma laikā to var izmantot,» teica K. Gerhards. Viņš skaidroja, ka «Latvijas ekonomikā lietus ir nolijis un tagad iestājies sausums, kad iepriekšējo gadu veiksmīgākajiem uzņēmumiem ir jāizmanto resursi, ko uzkrājuši ziedu laikos.»

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) 11. februārī pasniedza “Gada investors 2020” apbalvojumus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Balvu “Gada investīcija” privāto investoru sektorā saņēma Kārlis Cerbulis par investīciju digitālajā rehabilitācijas programmā pēc insulta “Vigo Health”. Par “Gada investīciju” investīciju fondu un korporatīvo investoru sektorā atzīta “INVL Baltic Sea Growth Fund” investīcija vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupā “Eco Baltia”.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā. “Gada investors” ietvaros tiek apbalvoti gan privātie investori jeb biznesa eņģeļi, gan investīciju fondu un korporatīvā sektora investori.

Lai izteiktu pateicību tūrisma nozares pārstāvjiem, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā un popularizēšanā, kā arī pārstāvējuši tūrisma nozares intereses, apbalvoti “Gada Cilvēks Tūrismā 2023” laureāti.

Balvas pasniegtas piecās kategorijās: uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā, uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā, tūrisma informācijas centra vadītājs, uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā, kā arī balva par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā. Balvas tika pasniegtas tūrisma izstādes “Balttour 2024” atklāšanas pasākumā.

Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā” balvu ieguva “Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš; kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā” – “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša, savukārt apbalvojumu “Tūrisma centra vadītājs” - Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze. Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā” balvas saņēma divi laureāti - restorāna “Max Cekot Kitchen” saimnieks un šefpavārs Maksims Cekots, kā arī restorāna “Pavāru māja” saimnieks Ēriks Dreibants. Apbalvojumu par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā saņēma Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Dr. Maija Rozīte.

Tikko kā aizvadītajā Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) tirgošanās pasākumā CITS BAZĀRS pasniegtas balvas labākajiem jaunajiem uzņēmējiem. Pasākums norisinājās tirdzniecības centrā "Domina Shopping", kur ar pašu radītiem produktiem tirgojās 270 skolēnu mācību uzņēmumi no Latvijas, Igaunijas un Somijas.

Pasākumu organizē izglītības organizācija Junior Achievement Latvia (JA Latvia) sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).

Bazāra ietvaros jauniešus vērtēja ne tikai pircēji, bet arī 39 biznesa profesionāļi no uzņēmumiem, akadēmiskajām struktūrām, finanšu sektora un valsts pārvaldes, pasniedzot balvas 9 kategorijās.

Kategorijā "SMU biznesa potenciāls" vidusskolu grupā uzvarēja un balvu no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras saņēma Valmieras Valsts tehnikuma skolēnu SMU "E-Crot", kuru izstrādātie elektroniskie identifikatori palīdz automatizēti apkopot datus par mājlopiem. Pamatskolu grupā šajā kategorijā uzvarēja SMU "PLASTL" no Cēsu Valsts ģimnāzijas, kas pēc pasūtījuma rada telpiskus objektus, veidotus ar 3D printeri.

Svinīgajā ceremonijā apbalvoti meža nozares gada balvas “Zelta čiekurs 2023” laureāti.

Balvas tika pasniegta piecās nominācijās: „Par mūža ieguldījumu”, “Par inovatīvu uzņēmējdarbību”, “Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā”, “Par ieguldījumu nozares attīstībā” un “Par ilgtspējīgu saimniekošanu”.

Nominācijā „Par mūža ieguldījumu” apbalvojumus saņēma Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava”vadošā pētniece Mudrīte Daugaviete, bijušais AS „Latvijas valsts meži” struktūrvienības „LVM Sēklas un stādi” direktors Guntis Grandāns un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes padomes priekšsēdētāja Laimdota Straujuma. “Zelta čiekurus” šīs nominācijas laureāti saņēma no Valsts prezidenta rokām.

Nominācijā “Par ieguldījumu nozares attīstībā” apbalvots Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks. Vienlaikus savu “Zelta čiekuru” saņēma arī pērnā gada uzvarētājs Roberts Strīpnieks, AS “Latvijas valsts meži” izveidotājs un iedvesmotājs.

Nokaidroti Junior Achievement - Latvija (JAL) konkursa 2006.gada labākais skolēns un skolotājs ekonomikā laureāti, Db.lv informēja JAL sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Kuzmina.

Pēc žūrijas atzinuma titulu 2006.gada labākais skolotājs ekonomikā ieguva Daugavpils rajona Vaboles vidusskolas skolotāja Veneranda Kucina un kā 2006.gada labākais skolēns ekonomikā tika atzīta Dace Doniņa, V.Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas absolvente un Banku augstskolas studente. Abas uzvarētājas atzinās, ka titula iegūšana ir ļoti patīkams pārsteigums.

Kā labākie skolēni tika sveikti arī: Ieva Zemzare, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas absolvente, Anete Cīrule, Rīgas Juglas vidusskolas absolvente, Evita Stanga, Madonas Valsts ģimnāzijas skolniece un Andris Eniņš no N.Draudziņas ģimnāzijas. Laureāti skolotāji: Guntra Krūkliņa no V.Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas, Valdis Korotkēvičs no Ogres Profesionālā vidusskolas, Rita Straumīte no Īslīces vidusskolas un Ingūna Vilemsone no E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas.

2009. gada Darvina balvu ieguva divi zagļi, kuri neveiksmīgi centās aplaupīt bankomātu.

Zagļi bija noskatījuši Beļģijas pilsētas Dinanas pilsētas bankomātu. Lai iegūtu tā saturu viņi nolēma izmantot sprāgstvielas. Taču neaprēķinot to, cik liels daudzums sprāgstvielu šim darbiņam būs nepieciešams, garnadži netikai uzspridzināja bankomātu, bet krietni pademolēja mājas sienu. Sprādziena rezultātā zagļi tika aprakti zem gruvešiem.

Godpilno trešo vietu ieguva kāda Ziemeļkarolīnas štata iedzīvotāja, kura neskatoties uz brīdinājumiem un nožogojumiem, centās ar mopēdu šķērsot no krastiem izgājušu upi. Laimīgā kārtā netālu bija policists, lai izglābtu dāmu no noslīkšanas. Kad abi bija krastā policists devās uz dienesta automašīnu, lai izsauktu mediķus. Šajā brīdī dāma atcerējās, ka upē vēljoprojām ir viņas mopēds un, lai to glābtu metās tam pakaļ. To ieraugot policists mēģināja viņu glābt vēlreiz, bet šoreiz tas viņam neizdevās.

Nominācijā Par inovatīvu uzņēmējdarbību Zelta čiekuru saņēma a/s Latvijas Finieris. Savukārt laureāti šai nominācijai bija arī SIA Kvinta A, AS Latvijas valsts meži struktūrvienība LVM Sēklas un stādi un SIA Marks M.

Nominācijā Par ilgtspējīgu saimniekošanu Zelta čiekuru saņēma ir Madars Kalniņš, bet laureāti bija arī Staņislavs Prikņa un Ainārs Zvirgzdiņš.

Nominācijā Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā Zelta čiekuru saņēma Bruno Andersons, laureāti arī Jānis Donis un Pēteris Zālītis.

Balvu Zelta čiekurs nominācijā Par mūža ieguldījumu saņēma Alfons Grīnfelds, Rita Insberga, Jānis Kazeks, Antons Kažemaks un Viktors Šķērsts.

Visi Gada balvas ieguvēji savu mūžu veltījuši meža nozares attīstībai un ir profesionāļi savā jomā, kuru devumu augstu novērtējuši meža nozares pārstāvji.

Meža nozares Gada balva Zelta čiekurs tika pasniegta jau piekto gadu. Balvas pretendentu vērtēšanu organizē Zemkopības ministrija, un tā notiek divās kārtās. Pirmajā kārtā kandidātus vērtē eksperti un otrajā - zemkopības ministra vadītā Meža dienu komiteja.

2007. bijis peļņas rekordgads – TOP 500 uzņēmumi nopelnījuši vairāk nekā 1 miljardu latu, kas ir apmēram puse no visu valsts uzņēmumu gūtās kopējās peļņas.

Piedzīvoti ievērojami apgrozījuma pieaugumi – TOP 500 uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājās par 26%, sasniedzot kopējo apjomu 16.7 miljardu latu apmērā, un novērojama augsta rentabilitāte – vidējā TOP 500 uzņēmumu rentabilitāte 4.2 %, tie ir fakti, kas raksturo Latvijas lielākos uzņēmumus.

Balvas veiksmīgākajiem

Īpašā pasākumā godināti TOP 500 uzņēmumi 8 nominācijās. Uzsverot reģionālo uzņēmumu nozīmi, Db pirmo reizi izveidojis jaunu nomināciju un balvu saņēma straujāk augošais uzņēmums, šoreiz no Zemgales SIA Agrochema Latvia. Apliecinot savu atbalstu eksportam, Db godināja sekmīgāko eksportētāju ar lielāko eksporta apjomu pieaugumu no TOP 500 uzņēmumiem — AS Balticovo. Tāpat godināti mazumtirdzniecības un ražošanas uzņēmumi, kā arī veiksmīgākais uzņēmums no TOP 10 un 500. vietas ieguvējs.

Deviņi jauni Latvijas tūrisma produkti atzīti par daudzsološiem piedāvājumiem eksportam un izvirzīti “Eksporta un inovācijas balvai 2023” kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”.

“Šogad priecājamies par pārdomātiem un spēcīgiem tūrisma piedāvājumiem reģionos no pašvaldību puses. No 21 pieteikuma deviņus esam izvirzījuši otrajai kārtai un seši no tiem ir biedrību, pašvaldību un nodibinājumu grupā. Redzam, ka gan pašvaldības, gan komersanti iegulda savus līdzekļus ilgtspējīgos tūrisma piedāvājumos, kas ietver gan infrastruktūru, gan izglītošanās un izklaides iespējas ar nozīmīgu eksporta potenciālu. Komersantu grupā aktivitāte šogad bija zemāka, taču arī šeit ir spēcīgi piedāvājumi,” saka konkursa žūrijas pārstāve, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts” žūrija vērtē, vai produkts ir inovatīvs un ar augstu pievienoto vērtību, vai tas tiek veidots, saglabājot vietējos resursus un tiek attīstīts, ņemot vērā vietējo kultūras, dabas, sociālos un ekonomiskos faktorus, kā arī tiek ņemti vērā citi aspekti.

Ekspertu žūrija noteikusi finālistus, kas pretendēs uz «Zviedrijas Biznesa gada balvu 2012» stabili augošu un ilgtspējīgu uzņēmumu, sociālās atbildības projektu, jauno uzņēmēju un vides balvas kategorijās.

Kategorijā «Stabili augošs un ilgtspējīgs uzņēmums» šogad iesniegts lielākais pieteikumu skaits - 30 uzņēmumi, bet finālam žūrija izvirzījusi pārtikas ražotāju Aloja-Starkelsen, kokapstrādes uzņēmumu Latvijas Finieris un tipogrāfiju Livonia Print.

Kategorijā «Korporatīvās sociālās atbildības projekts» šogad saņemts 21 pieteikums. Finālam ir izvirzīti dažāda mēroga sociālās atbildības projekti, kuri gan demonstrē uzņēmumu korporatīvās vērtības, gan arī sniedz atbalstu dažādām sabiedrības grupām - Clarion Collection Hotel Valdemars ar projektu Viena viesnīca – viena ģimene, Henkel Latvia mācību projekts SOS bērnu ciematos Veidojot nākotni un Lattelecom iniciatīva interneta prasmju mācīšanai gados vecākiem cilvēkiem «Pieslēdzies, Latvija!».

Divi būvsabiedrības RBS SKALS realizētie objekti ir nominēti prestižajā CEMEX Building Awards (CEMEX Celtniecības gada balvas) konkursā, kura apbalvošanas ceremonija tradicionāli notiks Meksikas pilsētā Monterejā. CEMEX celtniecības balva tiek piešķirta kā atzinība par konkursam iesniegto būvprojektu kvalitāti un augstākajiem radošajiem sasniegumiem. Šogad pirmo reizi balvai izvirzīti arī pretendenti no Baltijas valstīm. CEMEX konkursam ir nominēti divi būvsabiedrības RBS SKALS objekti: atpūtas māju ciemats Mākoņu brīvdienas un Olimpiskais sporta centrs. „CEMEX Celtniecības gada balvai tika izvēlēti objekti, kas varētu ar tajā esošo betona konstrukciju kvalitāti un risinājumu izcelties pārējo konkursantu vidū,” atzīmē CEMEX pārstāve Latvijā Agnese Prauliņa. Kā trešais starptautiskajam konkursam ir izvirzīts SIA PBLC projekts Starptautiskā lidosta Rīga ziemeļu termināla rekonstrukcija. CEMEX Celtniecības gada balvas apbalvošanas ceremonija notiks 2006.gada 3. novembrī Monterejā, Meksikā.

2006.gada 5.oktobrī Rīgas Latviešu biedrības namā, atzīmējot "Kvalitatīvs produkts Latvija" piecu gadu jubileju tika noskaidroti un apbalvoti tautā mīlētākie produkti un draudzīgākais tirgotājs, Db.lv informēja biedrības "Mārketinga padome" sabiedrisko attiecību speciāliste Andra Kalniete. Biedrības "Mārketinga padome" aptaujā par "tautā mīlētākajiem "karotītes" produktiem 2006" tika nominēti: -"Tautā mīlētākais "karotītes" produkts 2006." Nr.1 – Biezpiena sieriņš "Kārums" vaniļas – a/s "Rīgas piensaimnieks" -"Tautā mīlētākais "karotītes" produkts 2006." Nr.2 –Plombīra saldējums "Lukss"- a/s "Valmieras piens" Rūjienas pienotava -"Tautā mīlētākais "karotītes" produkts 2006." Nr. 3 –Ādažu čipsi "Klasiskie"– a/s "Latfood" -Draudzīgākais "karotītes" produktu tirgotājs 2006 – "Skai Baltija" 2005.gada jubilejā tika nominēti sekojoši tautā vismīlētākie ar "Karotīti" marķētie produkti: -"Tautā mīlētākais "karotītes" produkts 2005." Nr.1 – Jogurts "Zilonītis", persiku – a/s "Rīgas piensaimnieks" -"Tautā mīlētākais "karotītes" produkts 2005." Nr.2 – "Īstā rupjmaize"- SIA "Lāči" -"Tautā mīlētākais "karotītes" produkts 2005." Nr. 3 - "Tērvetes alus Senču" – a/s "Agrofirma Tērvete" Par Draudzīgāko "karotītes" produktu tirgotāju 2005 kļuva – "RIMI" Uzvarētāji tika noteikti, Mārketinga Padomei veicot aptaujas vairāku reģionālo konferenču laikā, izstādēs, kā arī lielākajā starptautiskajā pārtikas nozares izstādē "Riga Food". Visa gada laikā aptaujās piedalījās gandrīz seši tūkstoši respondentu, kuru aizpildītās anketas arī palīdzēja, kā noskaidrot tautā vismīlētākos ar "karotīti" marķētos produktus.

Oksfordas valodnieki atzinuši, ka «selfie» ir 2013. gada labākais jaunvārds angļu valodā, vēsta BBC.

Līdz ar šo atzinumu jaunvārds «selfie» iekļauts arī Oksfordas angļu valodas vārdnīcas (Oxford English Dictionary) tiešsaistes versijā.

Vārda saknes meklējamas sociālo mediju telpā, kur tas izmantots, lai apzīmētu ar sīkrīku uzņemtu pašportretu. Tāpat «selfie» apzīmē arī ar fotokameru uzņemtu pašportretu.

Pētnieki uzskata, ka vārda izplatība angļu valodas lietošanā gada laikā ir augusi par 17%.

Citu vārdu starpā, kas tika nominēti «gada vārda» titulam, ir bijis arī vārds «twerk», kas apzīmē īpašu deju kustību, ko popularizējusi amerikāņu dziedātāja Mailija Sairusa (Miley Cyrus) un «binge-watch» - apzīmējums pārliekai televīzijas skatīšanai.

19. martā Liepājas pašvaldība rīko svētkus pilsētas lielāko nodokļu maksātājiem. Absolūti lielāko summu pašvaldības budžetā no ražotājiem iemaksājis Liepājas metalurgs - 1,93 miljonus latu. 0,8 miljonus iemaksājusi a/s Lauma, seko Liepājas cukurfabrika, Tosmares kuģubūvētava, Centrdomnaremont Liepājas filiāle, SIA VOVA, a/s Liepājas papīrs. No būvniekiem nominēti a/s U. Pīlēna birojs, SIA Būvmehanizācija, SIA Būve un SIA Būvnieks, SEZ uzņemumiem - Terrabalt, Liepājas osta LM, Laskana, TWS. Transporta un tirdzniecības jomā - a/s Liepājas Autobusu parks, Liepājas tramvajs, Liepājas Patērētāju biedrība, Griģis un Co, pakalpojumu sniedzēji - Liepājas Udens, Kurzemes Vārds,lielāko ieguldījumu strādājošo labklājības nodrošināšanā devuši Terrabalt, Kurzemes Vārds, Retējs, kesto, U. Pīlēna birojs, Elme - Messer - Metalurgs. Nominēti arī valsts uzņemumi, kas iemaksājuši lielāko nodokļu apjomu pilsētas budžetā - NBS atbalsta bāze, Liepājas Pedagoģijas akadēmija, Liepājas Pilsētas un rajona policijas pārvalde.

LMT viedtelevīzija nominēta starptautiskajai nozares balvai Global Mobile Awards 2019 (GLOMO Awards), paziņojusi starptautiskā telekomunikāciju nozares asociācija GSMA.

LMT Mājas viedtelevīzija saņēmusi nomināciju divās kategorijās: «Labākā mobilo tehnoloģiju inovācija» (Best Mobile Technology Breakthrough) un «Eiropas 5G celmlauzis» (European 5G Pioneer).

«GLOMO ir pasaules mēroga iespēja atzīmēt visiedvesmojošākos un inovatīvākos risinājumus mūsu nozarē, izceļot tos uzņēmumus un personības, kas ir celmlauži it visā – no 5G līdz jaunām biznesa iespējām un inteliģentai savienojamībai,» norādīja GSMA vadītājs Džons Hofmans. «Balvas piesaista ļoti daudz augstas kvalitātes pieteikumu, tāpēc saņemt nomināciju ir liels panākums,» paziņojumā uzsvēra Džons Hofmans.

«Viedtelevīzija, kas darbojas mobilajā platformā, ir viens no mūsu visizaicinošākajiem projektiem, kuru pilnībā attīstījām atbilstoši LMT jaunajai inovāciju stratēģijai. Turklāt tas ir viens no pirmajiem šāda veida risinājumiem Eiropā. Prognozēju, ka līdz ar 5G tīkla attīstību pieprasījums pēc viedtelevīzijas arvien pieaugs. Jau šobrīd katrs ceturtais LMT Internets mājai pakalpojuma lietotājs izmanto arī LMT viedtelevīziju. Priecājos, ka mūsu paveikto novērtē arī starptautiskā līmenī,» uzskata Juris Binde, LMT prezidents.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) apbalvojumi uzņēmumiem ar izciliem sasniegumiem eksporta nozarē Eksporta dienas ietvaros tika pasniegti zivju pārstrādātājam SIA Unda un koka namu būvniekam SIA Tivo būve.

SIA Unda vienpadsmit uzņēmumu konkurencē ieguva LTRK apbalvojumu «Krišjāņa Valdemāra balva «Latvji, brauciet jūriņā!»» un tiesības sevi saukt par uzņēmumu ar lielāko eksporta potenciālu 2011.gadā.

«Sprīdīša balvu» piecu uzņēmumu konkurencē izcīnīja SIA Tivo būve, kas ir jauns, inovatīvs Latvijas uzņēmums ar lielisku eksporta potenciālu, norāda LTRK.

«Krišjāņa Valdemāra balvai» 2011. gadā tika nominēti uzņēmumi: A/S Rīgas piena kombināts, SIA Trypet, SIA Pharmidea, SIA Madara Cosmetics, SIA Olimps, SIA Tonus elast, SIA Unda, SIA Attirance, SIA Valpro, SIA Autonams un SIA VG Kvadra pak.

Eksporta dienas ietvaros Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) apbalvos pagājušā gada veiksmīgākos eksportējošos uzņēmumus.

Krišjāņa Valdemāra balva Latvji, brauciet jūriņā! un Sprīdīša balva - tiks pasniegti Latvijas eksportētājiem, kas konkurentu skatījumā pērn uzrādījuši augstākos rezultātus noteiktu vērtēšanas kritēriju kopās.

LTRK apbalvojumam Krišjāņa Valdemāra balva Latvji, brauciet jūriņā! 2011 nominēti uzņēmumi: a/sRīgas piena kombināts, SIA Trypet, SIA Pharmidea, SIA Madara Cosmetics, SIA Olimps, SIA Tonus Elast, SIA Unda, SIA Attirance, SIA Valpro, SIA Autonams un SIA VG kvadra pak.

Savukārt apbalvojumam Sprīdīša balva 2011 nominēti uzņēmumi SIA Sitno, SIA Digitālais ekonomikas attīstības centrs, SIA Munio, SIA Amber wood, un SIA Tivo būve.