Vairāk nekā 50 lietojumprogrammās, kas Android ierīču lietotājiem pieejamas caur interneta veikalu Android Marketplace, konstatēts datorvīruss, ziņo BBC.

Analītiķi lēš, ka datorvīrusu saturošās lietojumprogrammas, kas bijušas jau esošo programmu ar datorvīrusu aprīkotas kopijas, lejupielādētas aptuveni 200 tūkstošu reižu.

Visas lietojumprogrammas, kas saturēja datorvīrusu, tagad no interneta veikala izņemtas un vairs nav pieejamas Android Marketplace lietotājiem.

Datorvīruss, kuram dots nosaukums DroidDream, nokļūstot kāda lietotāja viedtālrunī, automātiski nosūta šīs ierīces datus, piemēram, tās unikālo kodu, uz kādu attālinātu serveri, kā arī nodrošina vīrusa izstrādātājam brīvu piekļuvi telefonam.

Patlaban Google saistībā ar notikušo incidentu veic izmeklēšanu.

Federālais antimonopola dienests brīdina, ka Pēterburgā parādījušies šantāžisti. Tie pieprasa naudu par to, neapstrīdēs valsts pasūtījuma procedūru.

Kā biznesa avīzei Delovoj Peterburg paziņoja Federālā antimonopola dienesta vadītājs Pēterburgā Oļegs Kolomičenko, pēdējos mēnešos palielinājies sūdzību skaits par konkursu rīkošanu valsts pasūtījumos, ziņo dp.ru. Pēc viņa vārdiem, parādījušās firmas, kas uz tā veido biznesu: sameklē internetā lielus pasūtījumus (no 100 miljoniem rubļu (ap 1.58 miljoni latu)) un apstrīd to rīkošanas procedūru.

«Pēc tam valsts pasūtījuma dalībnieki saņem piedāvājumu: vai nu maksājiet mums naudu, vai mēs rakstam sūdzību antimonopola pārvaldei», saka O. Kolomičenko.

Viņš uzsver, ka likuma nepilnību dēļ dienests spiests atcelt konkursa rezultātus formālu iemeslu dēļ un tad uzvarētājs paliek bez pasūtījuma.

Latvijā atvērts pirmais Douglas parfimērijas veikals, ieviešot jaunus zīmolus un pakalpojumus Baltijas tirgū.

Douglas ir vadošais parfimērijas ražošanas uzņēmums Eiropas tirgū, tam ir vairāk nekā 1200 veikalu 23 valstīs. Un tagad šis zīmols parādījies arī tirdzniecības centrā Spice.Jauns veikals parfimērijas cienītājiem

Douglas mērķis ir unikālas iepirkšanās pieredzes radīšana, un tas tiks sasniegts, ieviešot Latvijā jauna tipa klientu apkalpošanas koncepciju. Kolonna valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude atzīst: „Kopš sadarbības līguma noslēgšanas ar Douglas Holding mūsu veikalos ieviestas dažādas novitātes, parādījies papildu sortiments. Mūsu pārdevējas Vācijā ir apguvušas jaunus klientu apkalpošanas standartus, liela pieredze iegūta veikalu iekārtošanā, preču izvietošanā un zonējumā, lai ikviens klients viegli varētu orientēties piedāvājuma klāstā.”

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv Kaspersky Lab informē, ka atklāts par jauns datorvīruss I-Worm.Bagle.b, kurš ieguvis plašu izplatību. Tas konstatēts arī Latvijā. Vīruss izplatās ar e-pasta starpniecību un pienāk kā vēstule ar sekojošām pazīmēm: Tēma (Subject): ID (nejauši simboli)... thanks Teksts (Message): Yours ID (nejauši simboli) -- Thank Pievienotais fails (Filename): (nejauši simboli).exe Vīruss inficē datoru tikai palaižot pievienoto failu. Pievienotais fails ir ar nemainīgu izmēru 11Kb un tiek maskēts ar audio faila ikonas palīdzību. Bagle.b, izplatot sevi ar e-pasta starpniecību, vilto nosūtītāja adresi. I-Worm.Bagle.b identifikācijas modulis jau ir pievienots Kaspersky Anti-Virus bāzei. Papildiniet savlaicīgi antivīrusu bāzi. Atgādinām, ka rekomendējamais antivīrusu bāzes automātiskās atjaunošanas intervāls ir 1 stunda. Tuvākajā laikā par I-Worm.Bagle.b tiks publicēta detalizētāka informācija

CERT.LV brīdina, ka šādas mēstules pielikuma atvēršana var beigties ar visu failu zaudēšanu datorā.

E-pasta lietotājiem Latvijā tiek izsūtītas mēstules ar tēmu «Neapmaksats rekins!» vai «Sūdzība par rēķinu». Atverot mēstules pielikumā esošo failu, dators tiek inficēts ar CTB Locker vīrusu, kas šifrē visus datorā esošos failus. Vīruss izplatās caur failu apmaiņas vietnēm, tādām kā failiem.lv, files.inbox.lv un lejup.lv.

Mēstules paraugs:

Pēc CERT.LV rīcībā esošās informācijas, mēstules izsūtītas desmitiem tūkstošu e-pasta lietotāju Latvijā. Vīrusa izplatības upuri ir gan privātpersonas, gan valsts un pašvaldību iestādes, gan uzņēmumi.

Latvijā izplatās bīstamais CTB Locker datorvīruss, kas pēc inficēšanās šifrē datorā esošos failus, par atšifrēšanas atslēgu pieprasot izpirkuma maksu.

Vīruss CTB Locker izplatās ar mēstuļu jeb spama palīdzību. Mēstules tēmas var būt dažādas, parasti tas ir paziņojums par faksa saņemšanu ar pielikumā pievienotu zip failu. Atverot mēstules pielikumā esošo failu, iespējama datora inficēšanās ar CTB Locker vīrusu, kas šifrē visus datorā esošos failus.

Vīruss sašifrētos failus padara nelasāmus un to pilnīga atgūšana bez rezerves kopijām tehniski nav iespējama. Krāpnieku mērķis ir saņemt izpirkuma maksu par failu atbloķēšanu, taču CERT.LV neiesaka maksāt krāpniekiem, jo tas netieši veicina šādu krimināla rakstura aktivitāšu atbalstu.

Datorspeciālisti brīdina par globāla mēroga datorvīrusa Conficker postošo darbību un uzbrukuma draudiem arī Latvijas interneta mājas lapām.

Aprīlī vismaz 20 interneta vietnes Latvijā tiks pakļautas datorvīrusa Conficker uzbrukuma riskam. To Latvijas domēnu, kas tiks pakļauti uzbrukuma draudiem, īpašnieki, tiks individuāli informēti, Db norādīja IT uzņēmuma DPA mārketinga komunikāciju vadītāja Aiga Irmeja.

Datorvīruss Conficker, kas pirmo reizi konstatēts 2008. gada novembra beigās un kas ir smagi skāris daudzu uzņēmumu datortīklus ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā, sasniedzis lielāko datorvīrusu izplatības mērogu kopš 2003. gada, kad savu postošo gājienu veica vīruss SQL Slammer. No dažādiem avotiem tiek izplatīta informācija, ka uz doto brīdi ir inficēti no 9 līdz 15 miljoniem datoru visā pasaulē.

Lai gan iespēja piedalīties vēlēšanās, izmantojot internetu, nevis dodoties uz vēlēšanu iecirkni, daudziem šķiet ērta un XXI gadsimtam atbilstoša, tomēr rada arī bažas par vēlētāju datu drošību un vēlēšanu rezultātu viltošanas novēršanu. Arī starptautiskā pieredze nav viennozīmīgi vērtējama, jo informācijas tehnoloģiju (IT) speciālisti uzskata, ka pasaulē vēl nav izveidota interneta vēlēšanu sistēma ar 100% drošības līmeni, raksta laikraksts Diena.

Satiksmes ministrijas koncepcijā par elektroniskās balsošanas ieviešanu aplēsts, ka i-vēlēšanu sistēmas izveide un uzturēšana laikā no 2013. līdz 2015. gadam izmaksās 1,78 miljonus latu, norāda laikraksts.

IT speciālistu vidū gan pastāvot uzskats, ka šobrīd Latvijā vispār tiek apspriests interneta vēlēšanu (i-vēlēšanu) variants, kam ir diskutabls drošības līmenis.

«Interneta vēlēšanu koncepcija šobrīd tiek virzīta ļoti intensīvi, un mēs baidāmies no spēka, kas tiek pielikts, lai to īstenotu,» teicis LU profesors, IT jomas eksperts Jānis Bičevskis.

Vājākais procesa elements, pēc profesora paustā Dienai, esot lietotāja dators, kas visbiežāk ir nepietiekami aizsargāts un var būt inficēts. Datorvīruss var gan inficēt, gan arī modificēt balsošanas programmu. Šādi gadījumi jau reģistrēti, piemēram, pēc Igaunijas i-vēlēšanām kāds vēlētājs bija piefiksējis lietotni, kuru pēc ārējām pazīmēm nevarēja atšķirt no īstās Igaunijas i-vēlēšanu sistēmas lietotnes.

Cik murgaini Parex bankas glābšanas process sākās, tikpat nejēdzīgi tas arī turpinās, atbildīgajiem politiķiem sabiedrībai sniedzot ignorances paraugstundu.

Kopš brīža, kad sabruka Parex banka un valsts tās glābšanā iepludināja 1,7 miljardus eiro ir pagājuši jau gadi pieci. No pirmā brīža, kad kādreizējā Parex banka tika pārvērsta tās labajā daļā Citadelē un sliktajā daļā Revertā, atbildīgajām valsts amatpersonām bija skaidrs, ka Citadele būs jāpārdod privātam investoram, kas arī ir viens no veidiem, kā atgūt vismaz daļu no minētajiem 1,7 miljardiem eiro. Turklāt Eiropas Komisija, kā to nesen atzina ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, arī bija noteikusi bankas pārdošanas termiņu – 2014. gadu.

Kad 2014. gads jau iegājis otrajā pusē, Latvijas valdība slēgtās sēdēs sākusi drudžaini vētīt dažus iespējamos Citadeles pircējus. Pēc teju kriminālromāna cienīgiem gājieniem, bankas pircējiem piešķirot tādas iesaukas kā Baklažāns vai Kapri, it kā lai lēmuma pieņēmēji Ministru kabinetā varētu būt pilnībā neitrāli, nesen parādījies jauns pārsteigums. Valdības pārstāvji konfidenciāli vienojušies radīt ekskluzīvu izņēmumu vienam potenciālajam bankas pircējam – kādam ASV fondam Ripplewood Holdings, kurš jau mēneša laikā varētu iegādāties Citadeli par 113 miljoniem eiro. Kas tas par fondu, kāpēc tieši tas, ar ko pamatota tieši šāda bankas pārdošanas summa no politiķu puses, skaidrots netiek. Pareizāk sakot, sabiedrībai netiek skaidrots vispār nekas. Konfidenciāla valdības informācija, kā jau tas valstī ierasts, vienkārši kaut kur «noplūst», bet par Citadeles valsts akciju turēšanu atbildīgais ekonomikas ministrs no jebkādiem žurnālistu jautājumiem par šo tēmu mūk kā velns no krusta. Varbūt mukt ir arī iemesls. Kādreiz vismaz Delna un tai līdzīgi kantori brēca par vienam pircējam pakļautām privatizācijām, bet tagad viss ir klusu un mierīgi. Nav ne izsoles, kas ļautu noteikt labāko pārdošanas cenu, ne akciju piedāvājuma (IPO) sniegšanas biržā, kas ne vien būtu caurspīdīgs process, bet arī ļautu mazajiem vietējiem pensiju fondiem kļūt par bankas akciju īpašniekiem. Toties, kur gadījies, kur ne ir parādījies viens ekskluzīvs pircējs – ASV fonds, aiz kura teorētiski var stāvēt jebkas un kurš, visticamāk, būs tikai starpnieks, pēc laika Citadeli notirgojot citam pircējam un ar šo gājienu, loģiski, nopelnot. Šo meistarstiķi pilnīgas slepenības aizsegā ir nostrādājusi valdība, kurā diviem ministriem nav pielaides valsts noslēpumam un tie šādās valdības sēdēs nepiedalās, turklāt pašu sēdi, kā izskatās pēc publicētā sēdes protokola, ir vadījis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Daugavā pie Krāslavas un Daugavpils atkal ir parādījies naftas produktu piesārņojums, tāpēc upē ir uzstādīta absorbējošo bonu rinda.

Sestdienas rīta pusē ugunsdzēsēji no vides sargiem saņēma informāciju, ka Daugavā atkal ir parādījies naftas produktu piesārņojums. Līdz pusdienas laikam ugunsdzēsēji bija sazinājušies ar robežsardzi un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kuru rīcībā ir naftas produktu savākšanai nepieciešamās bonas. Glābēji ar helikopteru apsekoja upi un konstatēja vairākus naftas plankumus, kuri pārsvarā atradās pie Daugavas krastiem. Db.lv informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka palīdze Inga Vetere,

Lai arī naftas produktu piesārņojums nav ļoti liels un tas pa upi faktiski nepārvietojas, tika nolemts Daugavā atkal uzstādīt vienu absorbējošo bonu rindu. Šie darbi tika pabeigti vakarpusē.

Lielākā daļa amerikāņu jauniešu neprotot rakstīt ar roku, kā arī domā, ka Bēthovens ir suns, nevis austriešu komponists, liecina Beloitas koledžas socialogu pētījums ASV.

Katru gadu, sākot no 1998.gada, koledžas profesors Toms Makbraits un viņa kolēģis Rons Nifs publicējot pētījumu par redzesloka apmēriem, kas balstīti uz pirmo kursu studentu aptaujām, raksta telegraf.lv.

Šogad pētījuma rezultāti šokējuši autorus. Izrādījies, ka lielākā daļa jauniešu, kas šogad pabeiguši skolu un iestājušies augstskolās ir pārliecināti, ka Mikelandželo ir datorvīruss, bet tāda valsts kā Čehoslovākija nekad nav eksistējusi.

Bez tam jaunieši arī domā, ka Klints Īstvuds nekad nav filmējies un vienmēr bijis tikai režisors. Pētījuma autori arī atzīmē, ka pēc tā ir viegli izsekot, kā ar gadiem mainās amerikāņu pirmkursnieku zināšanas. Piemēram, 2007.gadā pirmkursnieki domājuši, ka «banānu republika» ir tikai apģērbu veikalu tīkla nosaukums.

Finanšu ministrija brīdina par tās vārdā izsūtītiem viltus ziņojumiem, kas satur datorvīrusu, aģentūru LETA informēja ministrijā.

FM vārdā tiek izsūtīti viltus ziņojumi, aicinot to saņēmējus atvērt pielikumus par nodokļu nomaksu. Tas ir datorvīruss, kas izmanto viltotu ministrijas e-pasta adresi.

«Ja esat saņēmuši šādu e-pasta vēstuli, nekādā gadījumā neatveriet pielikumus un nekavējoties dzēsiet to,» brīdināja FM.

Šodien masveidā izsūtītais pielikums, vēstulēs ar virsrakstu «nokavētu nodokļu maksājumu: Nauda, kas paredzēta valsts budžetam, ir arī jūsu nauda!» satur «P2P» tipa datorvīrusu, kas veic inficētajos datoros esošo paroļu un citas piekļuves informācijas zādzību.

Par šo incidentu FM informējusi informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju «Cert.lv».

Elektrotīklu modernizācija, ieviešot modernās tehnoloģijas, kas ļauj kontrolēt tīklus ar datora palīdzību nes arī jaunus draudus. Proti, šīs sistēmas var kļūt par hakeru un datorvīrusu upuriem. To darbības rezultāts - būtiski energoapgādes traucējumi.

Tā raksta IT drošības biļetens Oxygen, pieļaujot, ka elektības padeves traucējumus ASV pirms dažām nedēļām ir izraisījis datorvīruss. Jāatzīmē, ka ASV amatpersonas šādu iespēju kategoriski noliedza.

Tomēr IT speciālisti esot atklājuši vairākus nozīmīgus drošības caurumus datorsistēmās, kas viņiem ļautu īsā laikā "nodzēst" ja ne visu Ziemeļameriku, tad vienu štatu noteikti, raksta Associated Press, (AP) atsaucoties uz speciālistiem. Šī ziņa neesot nekāds jaunums - jau 1998. gadā hakeri demonstrēja, ka var ielauzties šajās sistēmās. Kopš tā brīža ir pagājuši 5 gadi, bet drošības caurumi šajās sistēmās tā arī nav aizlāpīti.

Hakeri ieguvuši konfidenciālu informāciju par starptautiskās kompānijas DHL klientiem, raksta laikraksts Bizness & Baltija.

Kompānija veikusi dienesta izmeklēšanu un potenciālajiem upuriem sniegusi padomus, kā rīkoties. B&B darbinieks no Vācijas interneta kataloga iegādājies firmas Louis vējjaku, un saņēmis informāciju, ka pasūtījumu piegādās firma DHL.

Pēc neilga laika viņš jau it kā no DHL saņēmis ziņojumu, ka pasta darbinieki it kā nav saņēmuši viņa adresi, tāpēc pasūtītājam jāiepazīstas ar klāt pievienoto dokumentu. Pielikumā bijis datorvīruss. DHL Latvia skaidrojusi, ka tā nekad pie klientiem nevēršas ar e-pasta palīdzību, bet zvana tiem pa telefonu. Pēdējā laikā kompānija saņemot līdz 10 zvaniem dienā no neapmierinātiem klientiem, kas saņēmuši datorvīrusus. Turklāt šādus sūtījumus saņemot ne tikai DHL klienti, bet arī pavisam nejauši cilvēki. B&B norāda, ka interesanti ir tas, ka spama sūtītāja adrese beidzas tieši tā, kā DHL kompānijai – dhl.com. Brīdinājumus saviem klientiem mājaslapā ievietojusi arī DHL Krievijas filiāle.

Sociālajos portālos aktīvi sācis darboties datorvīruss Koobface. Par to brīdina Krievijas antivīrusa programmatūras izstrādātājs Kaspersky Lab, ziņo Newsru.

Kompānija norāda, ka visbiežāk ar šādām ļaunprātīgajām programmatūrām varētu sastapties Facebook un Twitter lietotāji.

Kaspersky Lab eksperti publicējuši padomus, kā izvairīties no datorvīrusa Koobface:

- Jāuzmanās, atverot hipersaites saņemtajos ziņojumos ar aizdomīgu saturu, arī gadījumos, ja ziņojums saņemts no it kā uzticamas personas;

- Jāizmanto jaunākās interneta pārlūku versijas: Firefox 3.x, Internet Explorer 8, Google Chrome, Opera 10.

- Ja iespējams, neatklāt tiešsaistē personīgo informāciju: mājas adresi, tālruņa numuru u.tml.

- Regulāri jāatjauno datorā uzstādītā antivīrusa programma, lai pasargātos no jaunākajām ļaunprātīgo programmatūru versijām.

Kibernoziedznieki ir izveidojuši sarežģītu Trojas zirga vīrusu, ar kura palīdzību ļaundari nozog internetbanku lietotāju datus no vīrusa inficētiem datoriem, raksta business.timesonline.co.uk

Tā sauktais datorvīruss Clampi, pašlaik strauji izplatās Lielbritānijā un ASV, inficējot simtiem tūkstošu datoros. Dators tiek inficēts, kad lietotājs apmeklē interneta mājas lapu, kuru apdraud «inficētais» vīruss. Tādējādi kibernoziedznieki piekļūst datiem un iegūtā informācija ir izmantojama ļaunprātīgiem nolūkiem.

Trojas zirgi ir nolūkojuši vairāk nekā 4.5 tūkstošos ar finansēšanu saistītās interneta mājas lapās, tāpēc drošības eksperti brīdina par iespējamiem draudiem, izmantojot Microsoft Windows operētājsistēmas.

Hakeri sākuši izplatīt datorvīrusus arī izmantojot populāro video portālu YouTube, turklāt, iespējams, ka šī YouTube lietotāju krāpšana tiek realizēta caur Latviju.

Forbes ziņo, ka ASV kompānija eSoft atklājusi jaunus hakeru centienus inficēt interneta lietotāju datorus ar vīrusiem. Proti, šoreiz hakeri ievietojuši populārajā interneta vietnē YouTube dažādus neīstus videoklipus, uz kuriem uzklikšķinot tiek piedāvāts uzinstalēt programmu, kura nepieciešama šo video aplūkošanai. Ja lietotājs izvēlas šo programmu instalēt, viņa datorā tiek iestatīts datorvīruss.

Šie viltus video parasti ir ar «skaļiem» nosaukumiem, sākot no sensacionāliem BP naftas noplūdes videomateriāliem līdz Harija Potera filmām.

Kāds neatkarīgs interneta drošības eksperts Dančo Dančevs (Dancho Danchevs), kurš arī aprakstījis šo hakeru paņēmienu YouTube lietotājus apkrāpšanai, norāda, ka tīkls, kurš tiek izmantots šo datorvīrusu izplatīšanai, ir Latvijas izcelsmes, un ticis pielietots arī viltus Apple un iTunes dāvanu karšu izplatīšanā.

Latvijas interneta vietnes pievienotas to tīmekļa mājas lapu sarakstam, kuras var skart datorvīruss, pieprasot bankas karšu datus. Atverot internetbanku, parādās papildu logs ar paziņojumu, ka banka nevar atpazīt klienta izmantojamo datora sistēmu un lūdz ievadīt informāciju par savu norēķinu karti, atsaucoties uz dažu Latvijas interneta lietotāju teikto, pavēstījusi Swedbank.

Datoru lietotāji visā pasaulē jau bija cietuši no šī vīrusa, bet pēdējā vīrusa versijā, mājas lapu sarakstam tika pievienotas arī Latvijas interneta vietņu adrešu nosaukumi, skaidro banka, vienlaikus norādot, ka šis gadījums nav uzbrukums Swedbank internetbankai.

Vīruss darbojas, inficējot lietotāja datoru - tas atver papildu logu ar anketu brīdī, kad datora lietotājs atver vīrusā iepriekš saglabāto mājas lapas adresi. Ja vīruss inficē lietotāja datoru un šis datora lietotājs ieraksta kādu no iepriekš vīrusa radītāju sagatavotiem atslēgvārdiem, tad lietotājam parādās minētais logs ar anketu. Vīrusam pašam nav saskares ar to interneta vietni, kuras vārdu tas izmanto.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv Kaspersky Lab paziņo par "Duts" atklāšanu - tas ir pirmais datorvīruss priekš Windows Mobile - vienai no populārākajām platformām mobilajām ierīcēm (kabatas datoriem, smartfoniem). "Duts - konceptuāla kaitīgā programma, kura demonstrē Windows Mobile platformas inficēšanas iespēju. Laboratorijas izmēģinājumi parādījuši, ka vīruss efektīvi vairojas šajā vidē, - sacīja Jevgēņijs Kasperskis, "Kaspersky Lab" antivīrusu pētījumu vadītājs, - tomēr mēs negaidām plaša mēroga epidēmijas izraisīšanos. Duts nepiemīt aktīvas izplatīšanās funkcijas, tas inficē ierobežotu failu daudzumu un viennozīmīgi izgaismo sevi pie pavairošanās mēģinājuma". "Duts" ir radījis vīrusu rakstītājs, kurš pazīstams ar pseidonīmu Ratter - starptautiskās grupas "29A" aktīvs dalībnieks. Iepriekš "29A" "kļuva slavena" ar virkni konceptuālu kaitīgo programmu radīšanu, tajā skaitā nesen troksni radījušo "Cabir" - kas ir pirmais tārps operētājsistēmai Symbian. "Duts" ir klasisks vīruss-parazīts, kura garums ir 1520 baiti. Tas var tikt nogādāts mobilajās ierīcēs pa jebkuriem sakaru kanāliem ar ārējo pasauli: elektronisko pastu, Internetu, maināmām atmiņas kartēm, pie sinhronizācijas ar personālo datoru vai pa Bluetooth tehnoloģiju. Pēc inficētā faila palaišanas ekrānā parādās dialoga logs ar tekstu: Dear User, am I allowed to spread? (Dārgais Lietotāj, vai man ir atļauts vairoties?) Pozitīvas atbildes gadījumā "Duts" iefiltrējas pēc formāta un izmēra piemērotos (vairāk nekā 4 kilobaiti) izpildāmajos failos ierīces saknes direktorijā (My device). Inficēšanas procesā vīruss sevi ieraksta mērķfaila beigās un modificē tā ieejas punktu. Lai izvairītos no atkārtotas inficēšanās, šādi faili iegūst atzīmi "atar" vienā no neizmantotajiem laukiem. Kaut kādas destruktīvās funkcijas "Duts" nav atklātas. "Pēdējā mēneša notikumi vieš zināmas bažas. Datoru andergraunds itin kā ir "uzklupis" mobilajām ierīcēm, uzrādot kaitīgo programmu jaunus attīstības ceļus. Nav šaubu, tas tuvina mobilo vīrusu pirmās globālās epidēmijas brīdi", - piebilda Jevgēņijs Kasperskis.

Pieticīgās un renovētās militārās kazarmās, kas saglabājušās vēl no pagājušā gadsimta sākuma, Tallinā ir izvietots NATO kiberaizsardzības centrs (CCD COE), kurā tiek apmācīti tie datoreksperti, kuriem būs jāaizstāv datu pārraides tīkli no kiberuzbrukumiem, raksta Euobserver.

NATO apmācību centrā, kas izveidots 2008. gadā, tiek apmācīti 30 eksperti no Vācijas, Igaunijas, Spānijas, Ungārijas, Itālijas, Latvijas, Lietuvas un Slovākijas. Šeit tiek organizētas apmācības, semināri un simulācijas, kā arī tiek pētīti kiberaizsardzības juridiskie aspekti.

Liela apmēra uzbrukums, kas uz vairākām dienām no ierindas izvestu serverus, līdzīgs tam, kādu 2007. gadā piedzīvoja Igaunija, varētu būt mazāk postošs nekā mazs, bet labi izplānots datorvīruss, kas izmainītu, piemēram, ķīmisko formulu ūdens attīrīšanas iekārtās vai kodolmateriālu bagātināšanas centrifūgas ātrumu, norāda centra direktors Ilmars Tams (Ilmar Tamm).

Datoru Drošības Tehnoloģijas, kas pārstāv Kaspersky Lab informē, ka Šonedēļ aprit 20 gadu terminam «datorvīruss». Šādu nosaukumu kaitīgajām programmām 1983. gadā izdomāja amerikānis Freds Koens. Būdams Dienvidkalifornijas universitātes students, viņš izdarīja virkni kontrolējamu eksperimentu programmas radīšanā, kas spējīga pati pavairoties un izplatīties tīklos. Koena uzrakstītā programma – prototips pielietoja to pašu izplatīšanās taktiku, ko visi mūsdienīgie vīrusi. Tā radīja savas kopijas un paslepus tām atrada izejas uz datortīklu. Toreiz vēl nepastāvēja Internets tā mūsdienīgajā formā, tāpēc patreizējie vīrusi izmanto citu kodu, taču pats princips tika ielikts pirms 20 gadiem. Taču patiesībā ne jau Freds Koens izlaida džinu no pudeles. Šis apšaubāmais gods pieder pakistāniešiem, brāļiem Amdžadiem, kuri atvēra savu datorveikalu, kur tirgoja paši savas rakstītās programmas. Viņi saskārās ar to, ka viņu programmas tika nelikumīgi kopētas un izplatītas. Un tad viņi uzrakstīja pirmo kodu, nelielu programmiņu ar nosaukumu BRAIN, kuru nemanāmi ievietoja savos ražojumos. Programma, kura aktivizējās pie mēģinājuma to kopēt, kļuva reāls prototips visai vīrusu dzimtai, kas nodara tik daudz nepatikšanu tagad. Pirmo reizi par iespēju radīt datorprogrammu, kas spējīga pavairoties, sāka runāt jau 1949. gadā, kad viens no datoru teorijas un skaitļošanas teorijas pamatlicējiem Džons fon Ņūmans uzrakstīja rakstu ar nosaukumu «Sarežģītu automātu teorija un organizācija». Pēc tam ilgu laiku kaitīgo programmu ideja pastāvēja matemātiskās teorijas jomā un interesēja vienīgi rakstniekus - fantastus, un tikai ar plašu Interneta izplatību vīrusu bīstamību sāka apzināties speciālisti un dator

Politika, darbs valsts vai pašvaldības iestādē nodrošina iespaidīgāku publicitāti nekā pamatīgi skandāli, tiesu darbi vai pat privātās dzīves publiska izrādīšana, - to rāda jaunais, jau trešais Latvijas 100 miljonāru publicitātes tops: ārpus tā palikuši ļoti daudzi uzņēmēji, kuri ieņem vietas pat Latvijas visbagātāko cilvēku saraksta pirmajos desmitniekos.

Vienlaikus gada laikā ir notikušas pietiekami būtiskas izmaiņas galvenajos miljonāru publicitāti veidojošos faktoros. Pērn no simt miljonāriem, kuriem gada laikā veltīts vislielākais publikāciju skaits Latvijas medijos, tikai nepilnai trešajai daļai galvenais personisko publicitāti veidojošais faktors bija tieši viņu uzņēmējdarbība; nu galvenais vai viens no galvenajiem publicitātes faktoriem uzņēmējdarbība jau ir divām trešdaļām pirmā simtnieka dalībnieku.

Tiesa, lai nokļūtu saraksta augšgalā, svarīgākais joprojām izrādās "administratīvais resurss": sešiem no desmit miljonāriem, kuri pērn visbiežāk pieminēti mediju publikācijās, vienīgais vai viens no galvenajiem publicitāti veidojošajiem faktoriem bijusi tieši darbība politikā, valsts vai pašvaldību amatos. Salīdzinājumam - krimināli notikumi, skandāli vai privātās dzīves peripetijas, kas kopumā publicitāti veidojušas gandrīz ceturtajai daļai saraksta dalībnieku, no pirmā desmitnieka nozīmīgas bijušas tikai diviem miljonāriem.

Kāds 27 gadus vecs jaunietis, kurš lūdz sevi saukt par Rodiju Rododendru, ļoti nopietni pievērsies cīņai par latviešu valodas lietošanas prasību ievērošanu. Ja viņa aizrādījumus par pamanītajiem pārkāpumiem neņem vērā, vēršas ar ziņojumu Valsts valodas centra Kontroles daļā, ko tautā biežāk sauc par valodas inspekciju, vēsta laikraksts Diena.

Rodijs pārliecinājies, ka tā strādā labi. Piemēroto sodu apmēri gan varētu būt lielāki, vismaz tādi, kas liktu pārkāpējiem vēlēties uzlabot valodas zināšanas vai neatkārtot pārkāpumus.

«Es jau uzreiz neskrienu sūdzēties un speciāli nemeklēju šādus pārkāpumus, taču, ja tos pamanu vai saskaros ar valodas nelietošanu, tas mani uzrunā ļoti personīgi. Mani, piemēram, aizskar tas, ka pārdevēja lielveikalā Daugavpilī ne tikai nevar latviski nosaukt maksājamo summu, bet pat nesaprot, ko saku, kad lūdzu to nosaukt,» šokēts ir Rodijs.

«Pirms Ziemassvētkiem biju iegājis vienā dāvanu veikaliņā galerijā Rīga. Nevienai precei nebija marķējuma tulkojuma latviešu valodā. Aizrādīju, teicu, lai līdz rītdienas pusdienlaikam marķējums būtu, ja ne, darbs būs valodas inspektoriem,» stāstījis Rodijs, un liels bijis viņa gandarījums nākamajā dienā, ieraugot pārdevējas cītīgi līmējam preces aprakstus latviešu valodā.