Tropu tauriņu māju pārņēmis Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs. Sākotnējais investors atmetis ar roku šim biznesam.

LU Botāniskajā dārzā Rīgā, Pārdaugavā 2012. gadā tika atklāta Tropu tauriņu māja ar tauriņiem no Dienvidamerikas, Āzijas un Āfrikas. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Botāniskajā dārzā, sākotnēji Tropu tauriņu māju izveidoja kāds privāts uzņēmējs, kura vārdu nevēlas atklāt. Viņš savulaik bija atpūties Francijā pie Vidusjūras, kur bijusi līdzīga tauriņu māja. Tā iepatikusies, un viņš bija iecerējis attīstīt šādu biznesu arī Latvijā. «Ar Tropu tauriņu mājas izveidotāju mēs jau sen bijām labi paziņas. Kādu dienu viņš man jautāja, vai mēs varam izveidot šāda veida izklaidi LU Botāniskajā dārzā. Tā nu mēs esam šeit jau septiņus gadus,» skaidroja Kaspars Ozoliņš, kurš šobrīd ir atbildīgs par Tropu tauriņu māju.

Pasaules 20 attīstīto un attīstības ekonomiku grupa G20 sevi uzskata par labi sagatavotu iespējamai negatīvai ietekmei no Lielbritānijas lēmuma atstāt Eiropas Savienību (ES) un no citām neskaidrībām pasaulē, liecina Vācijas ziņu aģentūras DPA pirmdien rīcībā nonākušais G20 samita komunikē projekts.

«G20 dalībvalstis ir labās pozīcijās, lai preventīvi risinātu potenciālās ekonomikas un finanšu sekas, ko radītu referendums [Lielbritānijā par izstāšanos no ES]. Mēs ceram, ka nākotnē Lielbritānija būs tuva ES partnere,» lasāms dokumenta projekta tekstā.

Pasaules līderi pirmdien pulcējas vēsturiskajā Handžou pilsētā Ķīnas austrumos uz G20 samita otro un pēdējo dienu.

Pēdējās samita dienas atklātajā sesijā tā dalībnieki centīsies vienoties par tālāku sadarbību un attīstību jautājumos, kas saistīti par pasaules un finanšu pārvaldību, starptautisko tirdzniecību un investīcijām, iekļaujošo attīstību. Tāpat gaidāms, ka viņi runās par veidiem, kā cīnīties pret terorismu un bēgļu krīzi.

Eiropas Savienībai (ES) noslēdzot tirdzniecības nolīgumu ar Japānu, Latvijas uzņēmumiem paveras jaunas eksporta iespējas, norāda Ārlietu ministrijā (ĀM).

Šodien ES-Japānas samita ietvaros tika parakstīts ES-Japānas Ekonomisko partnerattiecību nolīgums, kas ir lielākā divpusējā tirdzniecības partnerība, par ko ES jebkad ir risinājusi sarunas, un tā aptver trešdaļu pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP).

Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka, noslēdzot līgumu, ES eksports uz Japānu pieaugs, piemēram, par 180% pārtikas produktiem, 22% ķīmiskās rūpniecības precēm un 16% elektriskajām iekārtām.

Nolīgums stāsies spēkā pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma un ratifikācijas Japānas Parlamentā, kas gaidāms 2019.gadā.

Nolīguma ar Japānu spēkā stāšanās uzlabos esošās un pavērs jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem 127 miljonu patērētāju lielajā Japānas tirgū. Pateicoties tirdzniecības nolīgumam, uzņēmēji iegūs no visaptverošas importa un eksporta tarifu atcelšanas, kā arī citiem atvieglojumiem skaidroja ĀM.

Aizvadītajā nedēļas nogalē Klaipēdā pēc 3,5 gadus ilgušās rekonstrukcijas atvērts Jūras muzeja akvārijs. Akvārija rekonstrukcija izmaksāja aptuveni 15 miljonus eiro, no kuriem 3 miljonus eiro veidoja Jūras muzeja investīcijas, bet pārējā nauda piesaistīta no valsts budžeta. Portāls DB apmeklēja akvāriju dienu pirms tā oficiālās atklāšanas.

Jūras muzejā, kas pieder Lietuvas Kultūras ministrijai, ietilpst muzejs ar ekspozīciju, kas veltīta zemūdens dzīvei, Lietuvas kuģniecības vēstures etnogrāfiskais muzejs, delfinārijs un akvārijs. Akvārijs celts 1979.gadā. Otrā Pasaules kara laikā cietokšņa stiprību pārbaudīja arī vācieši, un pametot Klaipēdu, viņi atstāja daudz ieroču un munīcijas, DB pastāstīja delfīnoterapijas speciāliste un Jūras muzeja ārējās komunikācijas vadītāja Nika Puteikiene.

Viņa uzsvēra, ka pirms rekonstrukcijas akvārijā bija pārstāvētas aptuveni 50 sugu zivis, galvenokārt saldūdens un Baltijas jūrā dzīvojošās, taču tagad to skaits pieaudzis un tajā ir 100 sugu tropu zivis, 60 saldūdens zivis, kā arī Baltijas un Ziemeļjūras iemītnieces.

No 22. līdz 31. jūlijam Latvijas Universitātes Botāniskā dārza un Tropu tauriņu mājas ieejas biļetēm 50% atlaide, informēja pārstāve Elza Straupmane.

Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs izsludinājis akciju – no 22. līdz 31. jūlijam 50% atlaide ieejas biļetēm gan LU Botāniskajā dārzā, gan Tropu tauriņu mājā. Atlaide nesummējas ar citām atlaidēm.

Tropu tauriņu mājā no 22. līdz 31. jūlijam vasarīgās sajūtas var paspilgtināt, vērojot Vasaras tauriņdeju. Iemītnieku pulkam ir piepulcējušies pāris simti no kūniņām tikko šķīlušies tauriņi, kas dabā dzīvo Indonēzijas, Taizemes, Indijas un Filipīnu tropiskajās pļavās un mežos.

LU Botāniskais dārzs atrodas Rīgā, Pārdaugavā, Kandavas ielā.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādā tehnoloģiju vērtīgās tropu mikroaļģes spirulīnas audzēšanai Latvijā un gatavi paši to pārvērst biznesā, informē RTU.

Biznesa ideja prezentēta pasaulē vadošajā videi draudzīgo biznesa ideju konkursā «ClimateLaunchpad 2018» Skotijā.

Konkursā ar biznesa ideju «SpirulinaNord» pasauli iepazīstināja RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Agnese Stunda-Zujeva. Viņa kopā ar kolēģiem ir radījusi inovatīvu tehnoloģiju spirulīnas audzēšanai Latvijas klimatiskajos apstākļos, piedāvājot izejvielu veselīgām maltītēm.

Spirulīna ir augu valsts izcelsmes omega-3, olbaltumvielu un antioksidantu avots. Vērtīgo īpašību dēļ tā tiek dēvēta par superēdienu, piemēram, olbaltumvielu spirulīnā ir 2-3 reizes vairāk nekā gaļā vai pākšaugos. Tradicionāli šo tropu mikroaļģi audzē seklos dīķos Āfrikā, rūpnieciskos mērogos – tuksnešainos apgabalos ASV un Ķīnā. Tās audzēšanai vēsā klimatā RTU zinātnieki izveidojuši speciālu reaktoru, kurā notiek visu spirulīnai nepieciešamo audzēšanas parametru stingra kontrole – ar noteiktu ūdens temperatūru, apgaismojumu un barības vielām jeb aļģu «ēdienkarti».

Rīdzinieki Zane un Reinis Maskavi saskata skaistumu tajā, ko citi uzskata par vecu un nevajadzīgu.

Viņi kokmateriāliem, kuri nokalpojuši savu laiku kā izejmateriāli ēku konstrukcijās, dod trešo iespēju un pārvērš tos Honey Furniture dizaina priekšmetos un mēbelēs.

Mīlestība pret seniem kokmateriāliem sākusies ar lēmumu iegādāties koka māju Bauskas pusē. Abi vēlējušies sākt ar rokām radīt lietas, jo iepriekš strādāja reklāmas nozarē, kurā, pēc viņu domām, svarīgs ir ātrums, bet rezultāts – gaistošs. «Izdegām, jo strādājām kaislīgi, ar visu sirdi, bet vienā mirklī visa bija par daudz. Nopirkām 1860. gadā celtu māju un nedēļas nogalēs braucām, lai sevi «izliktu», – rakām zemi, iztīrījām veco ābeļdārzu, gribējās plosīties. Tur bija jāiegulda liels darbs, bet tas mums deva iedvesmu,» stāsta R. Maskavs.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs Anhels Gurija ceturtdien pavēstīja, ka šogad cer izveidot pamatus starptautiskajam tā dēvētajam digitālajam nodoklim, kas spēkā varētu stāties 2020.gadā.

Iespēja vienošanos par nodokļa piemērošanu tādiem ASV tehnoloģiju gigantiem kā «Amazon», «Google» un «Facebook» panākt starptautiskā līmenī ir sarežģīta, jo vairākas valstis paudušas ieceri to paveikt pašas un Eiropā šajā jautājumā novērojama sašķeltība.

«Tas ir iespējams,» intervijā ziņu aģentūrai AFP norādīja Gurija, kurš šobrīd atrodas Pasaules Ekonomikas forumā Davosā. «Es ticu, ka pastāv nosacījumi, lai šogad izveidotu pamatus nolīgumam, kas varētu tikt apstiprināts un spēkā stāties 2020.gadā.»

Ierosinātais nodoklis, visticamāk, tiktu piemērots tehnoloģiju uzņēmumu tirdzniecības apjomam, nevis peļņai, kuru kompānijas mēdz reģistrēt jurisdikcijās ar visdraudzīgākajiem nodokļu nosacījumiem.

Vidējās meža īpašumu cenas Latvijā turpina pieaugt, tomēr liela daļa īpašnieku stāvus bagāti no darījuma nekļūst. Pēc nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” apkopotā ikmēneša “Lauku īpašumu tirgus indeksa”* datiem, šī gada pirmajos mēnešos puse īpašnieku pārdevuši īpašumu zem tirgus cenas.

Tiesa, kopš decembra šādu darījumu īpatsvars samazinājies par 10%, viešot cerību, ka meža īpašnieku spēja atpazīt negodīgu darījumu risku pakāpeniski palielinās.

200 EUR/ ha robežai tuvojas arī vidējā nomas maksa par lauksaimniecībā izmantojamām zemēm (LIZ) – augstāka cena ir īpašumiem ar izdevīgu atrašanās vietu, infrastruktūru, sakārtotu meliorācijas sistēmu un citiem faktoriem. Pagaidām “Latio” nav novērojis pastiprinātu meža un LIZ īpašnieku interesi finanšu trūkuma dēļ pārdot savus īpašumus piespiedu kārtā, kā tas notika 2008. gada krīzes laikā.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa”* dati (februāris):

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ):

SIA Ewart Woods Cēsīs rada dažādas koka detaļas - sadzīves un interjera priekšmetus, kurus īpaši iecienījuši ārvalstu pircēji.

Uzņēmums izveidots pirms trīs gadiem, bet sākotnēji tas nodarbojies ar vecu māju demontāžu un seno materiālu izmantošanu. «Bija ideja no vecajiem kokmateriāliem radīt mēbeles, bet arvien tas nav īstenojies. Sākām radīt citas lietas un bizness aizgāja tā, ka neatlika vairs laika pieķerties kam citam,» atceras uzņēmuma SIA Ewart Woods īpašnieks Maksims Jekimovs, kurš pēc profesijas ir ceļu būves inženieris. Kopumā uzņēmējdarbības uzsākšanā investēti pāris tūkstoši eiro no personīgajiem līdzekļiem.

Uzņēmums ražo dažādus koka dizaina elementus. Arī produktu mērķauditorija ir visdažādākā. Sākotnēji viena no plašākajām bija fotogrāfi, kuriem uzņēmums no aptuveni 200 veidu eksotiskajiem kokmateriāliem ražoja zibatmiņas, kā arī dažādu formu un krāsu kastītes. Šo gadu laikā koka zibatmiņas pārdotas jau vairāk nekā 10 000 eksemplāros. M.Jekimovs norāda, ka zibatmiņu ražošana bija tā, kas apturēja no lielu mēbeļu ražošanas. Šobrīd koka zibatmiņas ir izkonkurējuši uzņēmuma radītie dīvānu malas paliktņi. «Mēs ražojam ļoti daudz dažādus produktus un mēģinām tos tirgot. Pirms pāris mēnešiem sākām ražot arī tualetes papīra turētājus, kas ieguvuši popularitāti. Pirmajā tirgošanas dienā jau pārdevām aptuveni 10. Latvijā mēs neko nepārdodam. Tikai, ja ir individuāli pasūtījumi. Nereklamējam un nepārdodam. Latvijā parāda šādus produktus un pircēji pavaicā – kāpēc tik dārgi? Ārzemnieki neko neprasa,» skaidro M.Jekimovs. Uzņēmuma īpašnieks norāda, ka aptuveni 99% produkcijas tiek eksportēti, bet Latvijā izveidojusies sadarbība ar dāvanu firmām.

Mūsdienās jaunajam uzņēmējam nepietiek ar labu ideju - laba tirgus izpratne, kontakti, spēja pārliecināt, kā arī neatlaidība ir tās īpašības un prasmes, kuras nepieciešamas, lai ideju pārvērstu par veiksmīgu biznesu. Sarunā ar SIA AW Latvia valdes locekli Initu Bendzuli uzzinājām par to, ka biznesu neatstāt tikai idejas līmenī nav nemaz tik sarežģīti – galvenais ir uzņēmība un drosme.

Kas jūs esat – pastāstiet vairāk par savu biznesu, tā specifiku utt.!

Uzņēmums SIA AW Latvia nodarbojas ar nestandarta, Latvijā pagaidām vēl maz zināmo antīka koka apstrādi un unikālu izstrādājumu ražošanu. Sekojot pasaules tendencēm interjera dizainā un arvien augošajam pieprasījumam pēc senajiem kokmateriāliem, tika radītas divas preču zīmes:

- ar zīmolu Antique Wood tiek ražotas mēbeles un galdniecības izstrādājumi no vismaz 100 un vairāk gadus veca kokmateriāla;

- zīmols Wooden Wall Design reprezentē dekoratīvo sienu apšuvumu. Koka apdares paneļi ir inovatīvs produkts ar augošu pieprasījumu gan vietējā, gan eksporta tirgū.

Situācijās, kad no būvkomersantiem neatkarīgu apstākļu rezultātā būtiski pieaug būvniecības izmaksas, publisko būvdarbu līgumos būtu jāietver vienots risinājums, kā tādās situācijās tiek pārskatīta būvniecības līguma cena, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.

Viņš skaidroja, ka galvenie iemesli būvniecībā izmantoto izejvielu cenu kāpumam ir ārēji faktori, kas saistīti ar pieprasījuma strauju augšanu, kā arī izejvielu pasūtīšanu no Ķīnas. 2021.gada sākumā, mazinoties Covid-19 pandēmijas ietekmei, radās ļoti liels preču pieprasījums visās preču kategorijās, sākot ar būvmateriāliem, beidzot ar sezonas precēm un mājas precēm. Lielais preču un izejvielu pasūtījumu apjoms no Ķīnas izraisīja konteineru sadārdzinājumu, kas jau patlaban ir sešas reizes dārgāks nekā gadu iepriekš, skaidroja Miķelsons.

Saskaņā ar būvmateriālu ražotāju sniegto informāciju rekordliels cenu kāpums pašreiz ir vērojams koksnei un koksnes materiāliem, tādiem kā kokmateriāli, OSB plātnes, finiera plātnes un citiem. Tāpat, palielinoties būvniecības pieprasījumam, ļoti liels sadārdzinājums ir siltumizolācijas materiāliem, putu polistiroliem, polimēriem un metālam. Miķelsons pavēstīja, ka šīs ir tās preču kategorijas, kur patlaban ir izveidojies preču deficīts un piegādes laiks svārstās no viena līdz trīs mēnešiem.

«Latvijas Pasts» 2018.gadā plāno uzlabojumus vairākos desmitos pasta nodaļu visā valstī, izveidojot bērnu stūrīšus no Latvijā ražotiem kokmateriāliem un izvietojot velonovietnes. Savukārt vēl 19 pasta nodaļās plānota attālinātas pieteikšanās iespēja pasta pakalpojumiem ar «Latvijas Pasta» mobilās lietotnes starpniecību, tādējādi kopējam šādi aprīkotu nodaļu skaitam sasniedzot 86 pasta nodaļas. Investīciju apjoms minēto projektu īstenošanā veido 85 000 eiro, ņemot vērā ieguldījumus sistēmu uzturēšanai vairāku gadu griezumā, informē VAS «Latvijas Pasts».

Velonovietnes šogad plānots izvietot pie vairāk nekā desmit pasta nodaļām. Sākoties pavasarim, tās jau izvietotas pie Rīgas 4.pasta nodaļas Satiksmes ielā 2, pie pasta centra Jelgava Katoļu ielā 2b, pie Ogres 1.pasta nodaļas Brīvības ielā 38, un pie Valmieras 1.pasta nodaļas, Rīgas ielā 34. Velonovietnes tiks izvietotas vēl pie vairākām nodaļām Rīgā, kā arī Balvos, Bauskā, Cēsīs un Daugavpilī.

2018.gadā turpinās arī nodaļu aprīkošana ar bērnu stūrīšiem. Stūrīši veidoti no Latvijā ražotiem kokmateriāliem, apdarē izmantojot ekoloģiskas krāsas. Paredzams, ka bērnu stūrīši šogad tiks izveidoti vairākās pasta nodaļās Rīgā un Bauskā, Cēsīs, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jēkabpilī, Liepājā, Madonā, Rēzeknē, Tukumā.

Šogad Liepājas ostā vislielākais kravu apjoma pieaugums bijis labībai un tās produktiem, savukārt Ventspils ostā – naftas produktiem.

Šā gada astoņos mēnešos Liepājā kravu apgrozījums ir gandrīz par pusi lielāks nekā pērn (149,6%) un sasniedzis 4,6 miljonus tonnu. Augustā Liepājas ostā apkalpoti 568,5 tūkst. t, kas ir par 65 % vairāk nekā 2011. gada augustā.

Lielākais kravu apgrozījuma pieaugums bijis labībai un labības produktiem, melnā metāla kravām, koksa smalkumiem, kokmateriāliem un ro-ro kravām, informē LSEZ pārvalde. 2012. gada augustā Liepājas ostā apkalpoti 166 kuģi, iebraukuši un izbraukuši 3 473 pasažieri. Beramkravas – labība un labības produkti, celtniecības materiāli (cements), koksa smalkumi, koksnes šķelda – arī augustā veidoja lielāko kravu īpatsvaru – 49% jeb 278,5 tūkst. tonnu. Otra lielākā kravu grupa augustā bija ģenerālkravas – 254,7 tūkst. t jeb 45 % no visām kravām. Ģenerālkravu segmentā augustā lielākā kravu grupa bija melnais metāls un tā izstrādājumi, bet pozitīvs pieaugums vērojams arī apaļkokiem, kokmateriāliem un ro-ro kravām. Augustā ievērojami samazinājies pārkrauto metāllūžņu apjoms.

Finanšu ministrija (FM) pēc nevalstiskā sektora iniciatīvas nākamā gada budžeta izskatīšanai 2. lasījumā Saeimā ir iesniegusi priekšlikumus grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz paplašināt PVN apgrieztās maksāšanas kārtības piemērošanu, informē FM.

Tāpat iesniegti priekšlikumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, lai risinātu problēmu ar vieglo transportlīdzekļu pārbūvi par kravas automobiļiem nodokļu optimizēšanas nolūkā.

Papildu FM piedāvā atbrīvot no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas tos uzņēmējus, kuru turējumā ir fiziskas personas transportlīdzeklis.

Lai apkarotu krāpšanos PVN jomā, grozījumi paredz ieviest PVN apgriezto jeb reverso maksāšanas kārtību mobilo telefonu, planšetdatoru, klēpjdatoru un integrālās shēmas ierīču (tajā skaitā mikroprocesoru un centrālo procesoru bloku) piegādēm.

Meža nozares sekmīgai attīstībai ir vajadzīga politiķu izpratne un arī konkrēti lēmumi, kas radītu ieguvumus gan biznesam, gan arī valsts budžetam

Tādu nākotnes vīziju Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē iezīmēja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš aicināja parlamentāriešus ieviest reverso PVN maksāšanas kārtību koksnes blakusproduktiem – šķeldai, zariem, skaidām. «Ieguvums no šāda soļa būtu ne tikai godīgāka konkurence, zūd arī PVN izkrāpšanas iespējas, samazinās aplokšņu algu avoti un budžeta ienākumu kāpums aptuveni par 5 milj. eiro,» uzsvēra K. Klauss. Reversā PVN maksāšanas kārtība (valsts makā PVN maksā nevis pārdevējs, bet gan pircējs) darījumos ar kokmateriāliem ir sevi pierādījusi kopš 2000. gada, taču šo kokmateriālu klāstā nav iekļauti koksnes blakusprodukti. «Tikko sazinājos ar Finanšu ministriju, kura šo reversā PVN piemērošanu darījumiem ar kokmateriāliem uz nākamo periodu un arī šķeldai un zariem jau saskaņo ar Eiropas Komisiju,» piezīmēja Saeimas deputāts Dzintars Zaķis. Viņaprāt, saņemot pozitīvu Eiropas Komisijas atbildi, šo jautājumu var atrisināt ar grozījumiem PVN likumā pat steidzamības kārtībā. Savukārt K. Klauss atgādināja, ka viss ir un būs Saeimas deputātu ziņā.

Pašlaik SIA Duck Woodworks pamatprodukts ir dažādi virtuves dēļi no augstvērtīgiem kokmateriāliem; nākotnē uzņēmums vēlas attīstīties tā, lai būtu, ko atstāt mazbērniem

«Ražojam ekskluzīvus virtuves dēļus. Pēc tiem mūs zina un pazīst plašāk, bet principā darām visas tās lietas, ko pārējās galdniecības, – izgatavojam mēbeles un citas lietas,» saka Jānis Pilābers, SIA Duck Woodworks īpašnieks. Vaicāts, kas virtuves dēlīti padara ekskluzīvu, viņš teic, ka tas ir materiāls un apstrāde. Uzņēmums izmanto gan ozolu, gan arī riekstkoku, gan vengi, gan sarkankoku. Piemēram, virtuves dēlis no venges koka maksā 240 eiro. Jānis stāsta, ka šādus produktus izvēlas cilvēki, kuri to var atļauties un novērtē, ko uzņēmums dara, vēlas kaut ko individuālu un ekskluzīvu. «Ozols, riekstkoks, mahagonijs, sarkankoks – tie ir viscēlākie no kokmateriāliem, ko varam dabūt. Galvenais mūsu uzsvars – lai dēļi būtu atšķirīgi. Tos izvēlas cilvēki, kam patīk kvalitatīvas, labi nostrādātas lietas. Mūsu dēļos tiek ielikts daudz darba. Tie nav rūpnīcas sērijveida ražojumi,» viņš saka.

Veselības ministrijas (VM) īstenotie pasākumi nenodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un pacientiem nepieciešamo zāļu kompensāciju, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par onkoloģisko saslimšanu diagnostiku un ārstēšanu Latvijā.

VK norāda, ka valsts politikai šajā jomā ir būtiska ietekme uz Latvijas sabiedrības veselības rādītājiem, kas ilgstoši neuzlabojas, lai gan šī veselības aprūpes joma valstī ir viena no prioritātēm.

Kompensējamo zāļu saraksts onkoloģisko slimību ārstēšanai tikai daļēji atbilst starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām un tikai daļai diagnožu ir nodrošināta valsts apmaksāta pamatterapija un ārstniecības pēctecība, uzsver VK.

Revidenti norāda, ka onkoloģiskas slimības agrīna atklāšana ir kritiski svarīga, lai nodrošinātu veiksmīgāku ārstēšanu, tomēr kopš 2017.gada agrīni atklāto onkoloģisko slimību īpatsvars nepieaug. Slimību agrīni var atklāt veseliem cilvēkiem, regulāri veicot ikgadējās profilaktiskās pārbaudes pie ģimenes ārsta un skrīningu, vai pacientiem jau ar simptomiem vai sūdzībām par veselību. Savukārt mazāko aizdomu gadījumā turpmāki izmeklējumi veicami paātrinātā kārtībā tā sauktā "Zaļā koridora", kā arī pēcskrīninga ietvaros.

Interneta pakalpojumu sniedzējs Latnet serviss tiesībsargājošām iestādēm sniedz informāciju par darbībām internetā pat vairākas reizes dienā, parasti, lai atmaskotu krāpniekus, diskusijā par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (Anti-Counterfeiting Trade Agreement jeb ACTA) norāda Latnet servisa pārdošanas departamenta vadītājs Vladislavs Gurmans.

«Latnet serviss saņem piecus sešus lūgumus dienā no policijas atklāt interneta adreses saistībā ar dažādām lietām, parasti sakarā ar krāpšanos. Dažkārt arī par naida kurināšanu,» stāstīja Gurmans, kurš diskusijā pārstāvēja arī Latvijas Interneta asociāciju (LIA).

Diskusijas gaitā Gurmans teica, ka nezinot, vai ACTA stāšanās spēkā mainīs informācijas apjomu, kuru varas iestādes varēs pieprasīt no interneta pakalpojumu sniedzējiem (IPS) un arī to, kam šo informāciju varēs nodot tālāk. Īpaši nobažījies Gurmans bija par iespēju ACTA interpretēt, it kā nolīgums ļautu autortiesību īpašniekiem «pa tiešo» no IPS pieprasīt informāciju par atsevišķiem interneta lietotājiem, ja ir aizdomas, ka lietotāji ir lejuplādējuši un izplatījuši pirātisku saturu.

Latvijā ieved viltotas preces miljonu vērtībā, taču gadījumu, kad ārzemēs pamana viltotas Latvijas preces, ir ļoti maz, diskusijā par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (Anti-Counterfeiting Trade Agreement jeb ACTA) teica Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes pārstāvis Andis Stinka.

«2009.gadā aizturēto preču skaits bija 950 000 preču vienību. 2011.gadā tas jau bija pāri par diviem miljoniem preču vienību. Taču tur ir iekļauts viss, arī viltotas cigaretes. Ja novērtē zaudējumus preču tiesību īpašniekam, tie arī ir lieli. 2009.gadā tie bija 2,6 miljoni latu, rēķinot oriģinālo preču vērtībā. 2010.gadā - 7,3 miljoni latu. Pērn bija salīdzinoši mazāks skaitlis - 1,28 miljoni latu. Tomēr tendence ir, ka būs arvien vairāk viltojumu,» teica Stinka.

Muitas amatpersona to stāstīja, norādot, ka preču viltošana, pret kuru ACTA cer ieviest stingrāku kontroli ārzemēs, ir nopietna problēma, kas skar arī Latvijas tirgu.

Strīdīgajam nolīgumam par viltotu preču tirdzniecības apkarošanu (ACTA) ir «nepieņemami blakusefekti», kas vērsti pret indivīda tiesībām, pavēstījis Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs.

«Lai gan nepieciešama lielāka starptautiskā sadarbība, lai nodrošinātu intelektuālā īpšuma tiesību aizsargāšanu, tomēr izmantotie līdzekļi nedrīkst tik izmantoti uz indivīdu pamattiesību rēķina. Jāciena pareizs līdzsvars starp cīņu pret intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un starp tiesībām uz privātumu un datu aizsardzību. Izskatās, ka ACTA šajā aspektā nav bijusi pilnībā sekmīga,» paziņojumā norāda Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja Pītera Hastniksa (Peter Hustinx) vietnieks Džiovanni Butarelli (Giovanni Buttarelli).

Tāpat Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs brīdinājis, ka jebkura liela izmēra iedzīvotāju interneta izmantošanas paradumu novērošana ir nesamērīga.

Kanādas un Eiropas Savienības Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības līgumā (Canada-European Union Trade Agreement, CETA) iekļauti līdzīgi punkti, kas bijušu neviennozīmīgi vērtētajā un Eiropas Parlamenta (EP) noraidītajā Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumā (ACTA), norāda Elektronisko robežu fonds (Electronic Frontier Foundation, EFF), kas cīnās par sabiedrības tiesībām saistībā ar tehnoloģiju un interneta izmantošanu.

Izpētot CETA melnrakstu, atklājies, ka tajā iekļauti vairāki punkti, kas bijuši EP noraidītajā nolīgumā ACTA un attiecas uz indivīdu tiesībām un kas bija galvenais iemesls, kādēļ ACTA parlamentā tikusi noraidīta. «Lai arī daži no Eiropas Komisijas pārstāvjiem to noliedz, pastāv nopietnas bažas, ka CETA varētu būt ACTA dubultniece,» norāda EFF.

Gluži tāpat kā ACTA, KORU un TPP – citi nolīgumi, ko dedzīgi atbalstījusi izklaides industrija par stingru intelektuālā īpašuma aizsardzību, arī CETA iekļaujamie noteikumi tiek apspriesti slepenībā. Kā Kanāda, tā ES norādījušas, ka CETA melnraksts, kas «noplūdis» un šobrīd atrodams internetā, vēl aizvien ir noslēpums.

Eiropas Parlaments otrdien Strasbūrā sniedza piekrišanu ES-Ukrainas asociācijas nolīgumam, kas ietver arī brīvās tirdzniecības nolīgumu. Vienlaikus Kijevā līgumu ratificēja arī Ukrainas Parlaments. Nolīgums izveido padziļinātu ES un Ukrainas politisko asociāciju, kā arī nodrošina abpusēji brīvu tirgus piekļuvi, skaidro Marta Rībele, EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja.

Deputāti atbalstīja nolīgumu ar 535 balsīm par, 127 pret un 35 atturoties.

«Ar šodienas ratifikāciju mēs institucionalizējam Ukrainas izvēli par labu kopīgai nākotnei ar Eiropas Savienību. Ukrainas sabiedrība ir samaksājusi augstu cenu par savu Eiropas izvēli, zaudējot daudzu cilvēku dzīvības un piedzīvojot Krievijas okupāciju un ekonomisku lejupslīdi. Ar šo ratifikāciju Eiropas Savienība apliecina savu atbalstu Ukrainai, neraugoties uz nožēlojamo lēmumu atlikt tirdzniecības nolīguma piemērošanu,» sacījis ziņotājs Jacek Saryusz-Wolski (EPP, Polija) pirms balsojuma. Viņš piebildis, ka nolīgums nav «ES un Ukrainas attiecību galamērķis» un uzsvēris, ka ES un Ukrainas kopīgā nākotne tagad ir jāaizsargā no Krievijas agresijas, piemērojot arvien stingrākas sankcijas, līdz tās Krievijai izmaksās pārāk dārgi, lai tā varētu turpināt uzsākto politikas kursu.

Pēc iepazīšanās ar AS Pasažieru vilciens (PV) ziņojumu par mediācijas procesu Stokholmā valdība šodien nolēma uz nedēļu atlikt lemšanu par vilcienu iepirkuma projekta turpināšanu vai finansējuma pārdali citiem projektiem. Savukārt PV turpina mediācijas sarunas ar Spānijas uzņēmumu Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF) par abu pušu noslēgtā līguma izmaiņām, kas atbilstu iepirkuma nolikumam.

Par to šodien žurnālistus informēja PV valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis.

Viņš teica, ka patlaban turpinās darbs pie mierizlīguma noformēšanas, taču neatbildēja, vai nedēļas laikā tās varēs pabeigt. Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss žurnālistiem pēc valdības sēdes atzina, ka viņam nav pārliecības, ka nedēļas laikā procesu var pabeigt.

Birkmanis stāstīja, ka piektdien notikušas produktīvas sarunas ar CAF, un šo sarunu rezultāts patlaban tiek formēts kā 2.aprīļa līguma pielikums. Grozījumi, pēc viņa vārdiem, ir tik būtiski, ka atgriež 2.aprīļa līgumu nolikuma redakcijā, kas savulaik ļauj saņemt Eiropas Savienības (ES) finansējumu vilcienu iegādei. Arī pēc sarunām iepirkuma apjoms nav mainījies.